2021. gada laikapstākļi Latvijā

Mēneša vidējie rādītāji Latvijā
Temperatūra un nokrišņi

2021. gada laikapstākļi Latvijā
Temperatūra
Nokrišņi
Gadā	Latvija: 676,3 mm ; Rīga: 582,3 mm
Mēnesī	Rīga: 90,6 mm (maijs)
Dekādē	Rīga: 42,2 mm (maijs)
Diennaktī	Rīga: 28,2 mm (26. maijs)
Sniega sega	Latvija: 52 cm (Lielpēči, 31. janvāris)
Vējš
Vēja brāzmas	Ventspils: 28 m/s (21. oktobris)
Citi gada notikumi

Laikapstākļi Latvijā
	Latvijas klimats
	Rīgas klimats

Šajā lapā ir apkopoti 2021. gada laikapstākļi Latvijā. Lai gan 2021. gads nesekoja 2019. un 2020. gada pēdās un nekļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, tas ar vidējo gaisa temperatūru +7,0 °C bija 0,2 °C siltāks par klimatisko standarta normu (1991. – 2020. gads). Līdz ar to 2021. gads bija jau 9. secīgais gads, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu. Lielākajā daļā novērojumu staciju 2021. gads bija 0,1 °C siltāks par normu, piekrastes rajonos pat 0,4 līdz 0,5 °C siltāks par normu. Savukārt Alūksnē un Bauskā gada vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu.

Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā 2021. gadā bija 676,3 mm, kas ir 1% zem gada normas (685,6 mm). Līdz ar to 2021. gads bija jau 4. gads pēc kārtas, kura nokrišņu daudzums bija mazāks nekā ierasti. Vislielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Rucavā – 1062,7 mm, kas ir lielākais gada kopējais nokrišņu daudzums, kas novērots šajā novērojumu stacijā, bet vismazākais nokrišņu daudzums bija Dobelē – 470,8 mm.

Gaisa temperatūras amplitūda 2021. gadā bija 64,7 °C, no −31,0 °C 17. janvārī Jelgavā līdz +33,7 °C 21. jūnijā Daugavgrīvā un Pāvilostā, 13. jūlijā Liepājā un 16. jūlijā Daugavpilī. Gada laikā bija gan ievērojami aukstuma periodi, kuru ietekmē bija stiprākais sals pēdējos gados, gan arī gandrīz mēnesi ilgs karstuma periods, kamdēļ vasara bija karstākā novērojumu vēsturē. Kopumā 2021. gadā tika pārspēti 199 diennakts maksimālās gaisa temperatūras un 18 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Lielākā daļa no maksimālās gaisa temperatūras rekordiem (137) tika pārspēti vasarā un starp šiem rekordiem bija arī 4 nacionālie diennakts rekordi (20., 21., 22. un 23. jūnijam), 8 novērojumu staciju mēnešu un 19 novērojumu staciju dekāžu rekordi. Lielākajā daļā Latvijas 2021. gadā Saules spīdēšanas ilgums bija virs 1983.-2020. gadu vidējās vērtības. Vissaulainākais gads bija valsts dienvidrietumos, kur atsevišķās vietās 2021. gadā Saule spīdēja līdz 160 stundām vairāk nekā ierasts. Savukārt valsts galējie ziemeļaustrumi bija vienīgā vieta valstī, kur pērn Saule spīdēja mazāk nekā parasti – līdz 80 stundām mazāk nekā vidēji 1983.-2020. gadu periodā.

Gada raksturojums pa gadalaikiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2020./2021. gada ziema, vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −2,8 °C, kas ir 0,4 °C zem gadalaika normas (1991. – 2020. gads). Līdz ar to šī ziema bija aukstākā un pirmā, kas vēsāka par normu, kopš 2012./2013. gada ziemas. Ziemas pirmais mēnesis bija silts, vien pirmajām kalendārās ziemas dienām esot vēsākām par normu. Siltums turpinājās līdz janvāra vidum, kad novērots stiprākais sals šajā ziemā, 17. janvārī novērojumu stacijā Jelgavā gaisa temperatūrai pazeminoties līdz −31,0 °C, kas ir zemākā reģistrētā gaisa temperatūra Latvijā kopš 2017. gada janvāra. Janvāra beigās Latvijā bija atkusnis, bet, neskatoties uz to, janvāris bija pirmais mēnesis kopš 2019. gada janvāra, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija zemāka par 0 °C. Un 23 secīgi mēneši ar vidējo gaisa temperatūru virs 0 °C ir ilgākais šāds periods novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), kas ir divreiz ilgāk nekā līdzšinējais rekords 11 mēneši (novērots 9 reizes). Sals atgriezās februāra sākumā un ilga līdz februāra pēdējai nedēļai, kad Latvijā pirmo reizi šogad gaisa temperatūra sasniedza +10 °C. Ziemas maksimālā gaisa temperatūra +14,3 °C reģistrēta Kolkā 25. februārī, kas ir arī jauns Kolkas februāra mēneša un Latvijas 25. februāra maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā 2020./2021. gada ziemā tika pārspēti 12 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, starp kuriem ir 2 novērojumu staciju februāra rekordi, un 2 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtoti tika 4 diennakts maksimālās gaisa temperatūras un 1 minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā 2020./2021. gada ziemā bija 88,7 mm, kas ir 38% zem gadalaika normas — 142,8 mm (1981.-2010. gads). Visvairāk nokrišņu šoziem (137,5 mm) bija Kalnciemā. Līča efekta nokrišņu dēļ Kalnciems bija vienīgā novērojumu stacija, kurā ziemas nokrišņu daudzums pārsniedza normu. Savukārt vismazākais ziemas nokrišņu daudzums bija Zīlānos — 53,3 mm. Visi ziemas mēneši Latvijā bija sausāki par normu, vissausākajam esot februārim, kas ar vidējo nokrišņu daudzumu 11,2 mm (70% zem normas 36,8 mm) bija 5. sausākais novērojumu vēsturē. Pirmā sniega sega Latvijā izveidojās 17. novembrī Alūksnē, Dagdā un Piedrujā. Bet noturīga sniega sega lielākajā daļā no valsts bija no janvāra sākuma līdz februāra beigām, visilgāk noturīga sniega sega tika novērota Alūksnē, kur 23. decembrī uzsnigusī vienlaidu sniega sega nokusa 2. martā. Ziemas visbiezākā sniega sega (52 cm) tika novērota 31. janvārī Lielpečos, kas ir biezākā sniega sega Latvijā kopš 2013. gada aprīļa, kad Alūksnē tika reģistrēta 70 cm bieza sniega sega. Bet vairākās novērojumu stacijās šogad sniega sega bija biezākā pēdējos 10 gados. Latvijā 2020./2021. gada ziemā vidējais vēja ātrums bija 3,6 m/s, kas ir 0,1 m/s zem normas (1981.-2010. gads). No mēnešiem vienīgi decembris bija vējaināks par normu, kamēr janvāris un februāris bija rāmāki par normu. Ziemā kopumā 4 diennaktīs kādā no novērojumu stacijām vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (>20 m/s), no kurām 3 dienas bija decembrī un 1 diena janvārī. Visvairāk diennaktis ar vētras spēka brāzmām bija Kolkā — 2 diennaktis, un vienā no tām, 7. decembrī, tika reģistrētas arī stiprākās vēja brāzmas šoziem Latvijā — 21, 2 m/s. Meteoroloģiskā ziema Latvijā sākās nedēļu pēc kalendārās ziemas sākuma un beidzās nedēļu pirms — vidēji Latvijā tai ilgstot no 7. decembra līdz 20. februārim. Visagrāk meteoroloģiskā ziema iesākās Dagdā — 28. novembrī, bet visvēlāk Liepājā — 13. janvārī. Savukārt ziemas beigas lielākajā daļā novērojumu staciju bija 20. februārī, vien dažās Austrumlatvijas novērojumu stacijās meteoroloģiskajai ziemai ilgstot līdz 23. februārim. Meteoroloģiskās ziemas ilgums Latvijā bija 76 dienas. Visīsākā meteoroloģiskā ziema (39 dienas) bija Liepājā, bet visilgākā Dagdā — 83 dienas.^[1]

2021. gada pavasaris, vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,8 °C, kas ir 0,1 °C zem sezonas normas (1991. – 2020. gads). Līdz ar to pirmo reizi kopš 2013. gada divi secīgi gadalaiki bija vēsāki par normu. Lielā daļā valsts pavasara vidējā gaisa temperatūra bija ļoti tuva normai. Lielākas atšķirības no normas bija Baltijas jūras piekrastē – Kurzemes piekrastē gaisa temperatūra bija aptuveni 0,5 °C virs normas, savukārt Rīgā temperatūra bija 0,6 °C zem normas. Pavasara pirmais mēnesis lielākoties bija siltāks par normu, it īpaši paša mēneša sākums un beigas, kad tika reģistrēti kopumā 20 maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdz ar to marts ar vidējo gaisa temperatūru +1,3 °C bija 1,5 °C siltāks par normu. Aprīļa sākums bija nedaudz vēsāks par normu, bet mēneša vidū bija neliels siltuma periods, kad gaiss pirmo reizi šogad iesila līdz +20 °C. Aprīļa beigās un maija sākumā bija šī pavasara lielākais aukstuma periods, kad tika pārspēti vairāki minimalās gaisa temperatūras rekordi un vidējā gaisa temperatūra bija dažus grādus zem normas. Vēsāka mēneša sākuma un beigu dēļ aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +5,4 °C bija 0,3 °C vēsāks par normu. Pēc aukstuma maija vidū bija pirmās dienas ar vasarīgu siltumu, tomēr pēc šīm vasarīgi siltajām dienām, atlikušais mēnesis bija nedaudz vēsāks par normu un maijs, līdzīgi kā aprīlis, vēsāka mēneša sākuma un beigu dēļ, bija vēsāks par normu - ar vidējo gaisa temperatūru +10,6 °C, kas ir 0,8 °C zem normas. Pavasara minimālā gaisa temperatūra (-21,8 °C) tika novērota 9. martā Zosēnos, savukārt maksimālā gaisa temperatūra: +28,1 °C – 12. maijā Ainažos. Kopumā pavasarī tika pārspēti 28 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un 4 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtoti tika 2 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi un 1 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā 2021. gada pavasarī bija 152,7 mm, kas ir 24% virs gadalaika normas – 122,7 mm (1981.-2010. gads). Gan marts, gan aprīlis pavasarī bija sausāki par normu, bet, pateicoties šī gada maijam, kad nokrišņu daudzums bija 88,3 mm, kas ir 81% virs mēneša normas, 2021. gada pavasaris ir 13. mitrākais pavasaris novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) un 3. mitrākais pavasaris līdz šim šajā gadsimtā. Maijā bija vērojama aktīva ciklonu darbība un bieži nokrišņi, kuru daudzums (88,3 mm) bija 4. lielākais novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) un lielākais maija nokrišņu daudzums līdz šim šajā gadsimtā. Mitrāki maiji par šī gada maiju bija tikai 1928. (117 mm), 1926. (100 mm) un 1944. gadā (95,2 mm). Visvairāk nokrišņu šopavasar bija Zosēnos (262,1 mm), savukārt vismazākais nokrišņu daudzums bija Mērsragā – 38,4 mm. Latvijā 2021. gada pavasarī vidējais vēja ātrums bija 3,7 m/s, kas ir 0,5 m/s virs sezonas normas (1981.-2010. gads). Vēja ātrums lielāks par normu bija gandrīz visā valstī, izņemot Daugavpili un Zīlānus. Pavasarī kopumā 6 diennaktīs kādā no novērojumu stacijām vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (>20 m/s), no kurām 1 diennakts bija martā, 4 diennaktis bija aprīlī un viena diennakts bija maijā. Visvairāk diennaktis ar vētras spēka brāzmām bija Ventspilī – 4 diennaktis, un vienā no tām, 9. aprīlī, tika reģistrētas arī stiprākās vēja brāzmas šopavasar Latvijā – 25,0 m/s.^[2]

2021. gada vasara bija siltākā novērojumu vēsturē, vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,8 °C, kas ir 0,4 °C augstāk par līdzšinējo rekordu – 2010. gada vasaru, un 2,1 °C augstāk par gadalaika normu (1991. – 2020. gads). Jūnijā un jūlijā kopumā tikai 2 dienas vidējā gaisa temperatūra Latvijā nebija augstāka par normu, turklāt no jūnija vidus līdz jūlija vidum bija gandrīz mēnesi ilgs karstuma periods, kura laikā tika pārspēti vairāk nekā 100 maksimālās gaisa temperatūras rekordi, sasniegti jauni tropisko nakšu rekordi, kā arī novērots lielākais dienu skaits vēsturē, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija virs 90. procentiles. Ilgstošā karstuma ietekmē jūnijs ar vidējo gaisa temperatūru +18,9 °C kļuva par siltāko novērojumu vēsturē, par 0,3 °C pārspējot 2019. gada jūnija rekordu, bet jūlijs ar +21,5 °C atkārtoja 2010. gada jūlija rekordu. Vien augustā ilgstošāk gaisa temperatūra pazeminājās zem normas, tam ar vidējo gaisa temperatūru +16,0 °C esot 0,5 °C vēsākam par normu. Vasaras minimālā gaisa temperatūra +2,7 °C tika novērota 2. jūnijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,7 °C tika novērota 21. jūnijā Daugavgrīva un Pāvilostā, 13. jūlijā Liepājā un 16. jūlijā Daugavpilī. Pāvilostā tas ir jauns jūnija mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords, Liepājā jūlija 2. dekādes rekords, bet Daugavpilī 16. jūlija diennakts rekords. Kopumā šovasar tika pārspēti 137 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, starp kuriem bija 4 nacionālie diennakts rekordi, 8 novērojumu staciju mēneša un 19 dekādes rekordi. Tika pārspēts arī 1 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords, bet atkārtots tika 1 mēneša, 7 dekādes un 4 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un 1 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Šovasar vasaras dienu un tropisko nakšu bija vairāk nekā ierasts, kā arī uzstādīti jauni tropisko nakšu rekordi – Jelgavā (3 tropiskās naktis), Mērsragā (7), Rīgā (19), Skultē (8) un Stendē (3). Rīgā novērotās 19 tropiskās naktis ir arī jauns Latvijas rekords, par 5 tropiskajām naktīm pārspējot 2010. un 2018. gada rekordu. Vēl 6 novērojumu stacijās tika atkārtots tropisko nakšu skaita rekords. Tomēr bija arī 5 novērojumu stacijas, kurās šogad tropiskās naktis netika reģistrētas – Dagda, Daugavpils, Gulbene, Madona un Zosēni. Vasaras kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija 232,8 mm, kas ir 3% virs gadalaika normas (225,7 mm). Vasaras sezonā nokrišņus lielākoties nesa konvektīvie procesi, kuru ietekmē bieži tika novērotas ekstremālas lietusgāzes, piemēram, Rucavā 5. jūlijā kopumā nolija 83,2 mm, kas ir 3. lielākais diennakts nokrišņu daudzums, kāds reģistrēts šajā novērojumu stacijā. Bet šovasar bija arī vairākas dekādes, kad daudzviet nokrišņu nebija, vai arī to daudzums nesasniedza pat 0,1 mm. Vislielākais nokrišņu daudzums šovasar bija Rucavā, kur 3 vasaras mēnešos kopumā nolija 355,8 mm (55% virs vasaras normas). Vismazākais nokrišņu daudzums šovasar novērots Rūjienā, kur nolija vien 148,7 mm (38% zem normas). Jūnijs un jūlijs vidēji Latvijā bija sausāki par normu – jūnija kopējais nokrišņu daudzums 41 mm bija 44% mazāks par normu, bet jūlijā kopumā nolija 57,2 mm (24% zem normas). Augusts bija pirmais mēnesis kopš 2017. gada septembra, kad visās novērojumu stacijā kopējais nokrišņu daudzums pārsniedza normu, un ar kopējo nokrišņu daudzumu 134,6 mm (75% virs normas) tas kļuva par 6. mitrāko augustu novērojumu vēsturē. Šovasar kopumā 12 diennaktīs maksimālo vēja brāzmu ātrums kādā no novērojumu stacijām bija vismaz 20 m/s, no kurām 4 dienās brāzmas sasniedza pat 25 m/s. Visvairāk šādu dienu bija Liepājā, piekrastes novērojumu stacijā, kur 30. jūlijā tika reģistrētas arī stiprākās vēja brāzmas šovasar – 26,9 m/s. Stipras vētras spēka brāzmas tika reģistrētas ne vien piekrastē, bet arī iekšzemē, kur pērkona negaisa laikā vēja brāzmas 25 m/s sasniedza Dagdā un Gulbenē. Meteoroloģiskā vasara (laika posms, kad vidējā gaisa temperatūra ir stabili virs +15 °C) šogad Latvijā iestājās 2. jūnijā. Atsevišķās novērojumu stacijās piekrastes reģionos un valsts austrumos tā iestājās 3. un 4. jūnijā. Vidēji Latvijā tā ilga 81 dienu un noslēdzās 21. augustā. Visagrāk meteoroloģiskā vasara noslēdzās Alūksnes un Vidzemes augstienēs, kur pēdējā vasaras diena bija 17. augustā.

2021. gada rudens, vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,6 °C, kas ir 0,5 °C virs gadalaika normas (1991. – 2020. gads). Valsts rietumu un centrālajos rajonos rudens bija 0,4-0,7 °C siltāks par normu, bet valsts austrumos rudens mēneši kopumā bija 0,2-0,4 °C siltāki par normu. Rudens pirmā puse lielākoties bija vēsāka par normu, tamdēļ septembris ar vidējo gaisa temperatūru +11,1 °C bija 1,2 °C vēsāks par normu (1991.-2020. gads) un bija vēsākais septembris kopš 2008. gada. No oktobra vidus līdz rudens beigām gaisa temperatūra galvenokārt bija virs normas, līdz ar to gan oktobris, gan novembris bija siltāki par normu. Oktobra vidējā gaisa temperatūra bija +8,1 °C (1,3 °C virs normas), bet novembra: +3,6 °C (1,4 °C virs normas). Rudens maksimālā gaisa temperatūra +26,3 °C tika novērota Jelgavā 10. septembrī, bet minimālā gaisa temperatūra -7,7 °C 22. novembrī Daugavpilī. Kopumā rudens sezonā tika reģistrēti 22 diennakts maksimālās un 2 minimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtoti tika 7 diennakts maksimālās un 1 minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums vidēji Latvijā 2021. gada rudenī bija 181,2 mm, kas ir 7% zem gadalaika normas (195,3 mm, 1991-2020. gads) un 10% zem 1981.-2010. gadu perioda normas (201 mm). Visvairāk nokrišņu rudenī bija Rucavā – 338,9 mm, bet vismazāk Daugavpilī – 111,3 mm. Rudenī kopumā bija deviņas dienas, kurās kādā no novērojumu stacijām vēja brāzmas sasniedza vismaz vētras spēku (20 m/s). Visstiprākās brāzmas tika reģistrētas 21. oktobrī Ventspilī – 28,4 m/s. Meteoroloģiskais rudens Latvijā iestājās 22. augustā, visagrāk tas iestājās Alūksnē, Gulbenē un Zosēnos 18. augustā, bet visvēlāk Liepājā, Pāvilostā un Ventspilī - 2. septembrī. Meteoroloģiskais rudens Latvijā ilga līdz 27. novembrim, vietām noslēdzoties dienu iepriekš, bet visvēlāk tas beidzās Liepājā – 2. decembrī. Kalendārā rudens pēdējās dienās Latvijā parādījās pirmā sniega sega, 30. novembrī Sīļos tai sasniedzot 28 cm biezumu.

Gada raksturojums pa mēnešiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ar vidējo gaisa temperatūru −3,2 °C 2021. gada janvāris bija vienāds ar mēneša normu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −31,0 °C tika novērota 17. janvārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +6,8 °C tika novērota 22. janvārī Liepājā. Janvārī tika pārspēts viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords un atkārtoti divi diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, kā arī atkārtots viens minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 46,5 mm, kas ir 8% zem mēneša normas (50,6 mm). Visvairāk nokrišņu (77,3 mm) bija Lielpečos, bet vismazāk Rūjienā — 22,4 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 11,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā — 18 diennaktis, bet vismazāk Jelgavā — 7 diennaktis. Janvāra vidū un beigās daudzviet Latvijā tika novērota stipra snigšana un putenis. Ventspilī 18. janvāra rītā sniega segas biezums bija 29 cm, kas ir biezākā sniega sega Ventspilī kopš 2011. gada. Savukārt mēneša pēdējā dienā Lielpečos sniega sega bija pat 52 cm bieza, kas ir biezākā sniega sega Latvijā kopš 2013. gada, kad aprīļa sākumā Alūksnē sniega sega bija 70 cm bieza. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 89% — no 86% Rīgā līdz 93% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (20,8 m/s) tika novērotas 12. janvārī Liepājā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,7 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −12,0 °C tika novērota 10. janvārī Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +3,5 °C tika novērota 10. janvārī Liepājā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 8,8 mm, kas ir 47% zem dekādes normas (16,7 mm). Visvairāk nokrišņu (31,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Siguldā — 0,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 2,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā — 6 diennaktis, bet Ainažos un Siguldā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 92% — no 86% Ainažos līdz 96% Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (14,8 m/s) tika novērotas 10. janvārī Liepājā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −7,9 °C, kas ir 4,7 °C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +3,7 °C tika novērota 11. janvārī Liepājā, bet minimālā gaisa temperatūra −31,0 °C tika novērota 17. janvārī Jelgavā, kas ir atkārtots Jelgavas 17. janvāra minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 12,5 mm, kas ir 11% zem dekādes normas (14,1 mm). Visvairāk nokrišņu (38,5 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Rēzeknē — 1,7 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 3,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā, Pāvilostā, Ventspilī — 6 diennaktis, bet Rēzeknē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 86% — no 83% Rīgā līdz 90% Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (20,8 m/s) tika novērotas 12. janvārī Liepājā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −0,1 °C, kas ir 3,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −10,9 °C tika novērota 21. janvārī Dagdā, bet maksimālā gaisa temperatūra +6,8 °C tika novērota 22. janvārī Liepājā. Janvāra 3. dekādē tika pārspēts viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords un atkārtoti divi diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 26,6 mm, kas ir 34% virs dekādes normas (19,8 mm). Visvairāk nokrišņu (54,8 mm) bija Lielpečos, bet vismazāk Dobelē — 13,4 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 6,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos un Zosēnos — 9 diennaktis, bet vismazāk Jelgavā, Madonā un Zīlānos — 4 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 90% — no 85% Liepājā, Pāvilostā, Ventspilī līdz 96% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,3 m/s) tika novērotas 27. janvārī Liepājā.^[3]

Ar vidējo gaisa temperatūru −5,2 °C 2021. gada februāris bija par 1,5 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −28,5 °C tika novērota 6. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,3 °C tika novērota 25. februārī Kolkā, kas arī ir jauns Kolkas februāra maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā februārī tika pārspēti 11 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, starp kuriem bija 2 novērojumu staciju mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekordi, kā arī pārspēti tika 2 novērojumu staciju diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Atkārtoti tika 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 11,2 mm, kas ir 70% zem mēneša normas (36,8 mm). Visvairāk nokrišņu (21,8 mm) bija Alūksnē, bet vismazāk Dobelē — 2,8 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 3,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Zosēnos — 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Kuldīgā — 1 diennakts. Februāra vidējais sniega segas biezums Latvijā bija no 5 cm Ventspilī līdz 29 cm Alūksnē. Mēneša biezākā sniega sega 45 cm novērota Lielpečos 1. februārī. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 84% — no 79% Mērsragā līdz 87% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,0 m/s) tika novērotas 26. februārī Alūksnē. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −8,8 °C, kas ir 5,0 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −28,5 °C tika novērota 6. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 3. februārī Liepājā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 5,3 mm, kas ir 62% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (15,4 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Dagdā, Dobelē, Saldū — 1,6 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 2,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā — 5 diennaktis, bet Dagdā, Jelgavā, Kuldīgā, Saldū šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādes vidējais sniega segas biezums Latvijā bija no 5 cm Ventspilī līdz 33 cm Lielpečos un Siguldā. Dekādes biezākā sniega sega 45 cm novērota Lielpečos 1. februārī. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 84% — no 77% Kolkā līdz 87% Alūksnē, Priekuļos, Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,5 m/s) tika novērotas 5. februārī Ventspilī. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −8,4 °C, kas ir 4,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −27,4 °C tika novērota 18. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +3,8 °C tika novērota 20. februārī Ventspilī. Februāra 2. dekādē tika uzstādīti divi jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi — 18. februārī Bauskā minimālā gaisa temperatūra bija −21,6 °C, savukārt 19. februārī Madonā gaiss atdzisa līdz −23,9 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 2,8 mm, kas ir 79% zem dekādes normas (13,2 mm). Visvairāk nokrišņu (12,1 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Mērsragā — 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Bauskā, Gulbenē, Jelgavā, Saldū, Ventspilī, Zosēnos — 2 diennaktis, bet Ainažos, Dagdā, Dobelē, Kolkā, Mērsragā, Piedrujā, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Siguldā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Zīlānos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādes vidējais sniega segas biezums Latvijā bija no 8 cm Ventspilī līdz 34 cm Alūksnē un Dagdā. Dekādes biezākā sniega sega 40 cm novērota Alūksnē 16. un 17. februārī. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 80% — no 76% Mērsragā, Rīgā līdz 84% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (18,1 m/s) tika novērotas 14. februārī Ventspilī. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,0 °C, kas ir 6,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,5 °C tika novērota 22. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,3 °C tika novērota 25. februārī Kolkā, kas arī ir jauns Kolkas februāra maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā februāra 3. dekādē tika pārspēti 11 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, starp kuriem bija 2 novērojumu staciju mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Atkārtoti tika 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,7 mm, kas ir 72% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (10,2 mm) bija Alūksnē, Zosēnos, bet vismazāk Pāvilostā, Rucavā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 0,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zosēnos — 5 diennaktis, bet Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Rīgā, Rucavā, Saldū, Sīļos, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos šādu diennakšu nebija. Februāra 3. dekādes vidējais sniega segas biezums Latvijā bija no 0 cm Ventspilī līdz 17 cm Dagdā un Alūksnē. Dekādes biezākā sniega sega 34 cm novērota Alūksnē 21. februārī. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 89% — no 83% Mērsragā līdz 94% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (19.0 m/s) tika novērotas 26. februārī Alūksnē.^[4]

Ar vidējo gaisa temperatūru +1,3 °C 2021. gada marts bija par 1,5 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −21,8 °C tika novērota 9. martā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 27. martā Liepājas ostā, kas arī ir jauns Liepājas 27. marta maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā martā tika pārspēti 20 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 33,8 mm, kas ir 15% zem mēneša normas (39,9 mm). Visvairāk nokrišņu (70,6 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Daugavpilī — 14,7 mm. Vidēji Latvijā martā bija 8,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos — 15 diennaktis, bet vismazāk Daugavpilī — 4 diennaktis. Martā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija no 0 cm 18 meteoroloģisko novērojumu stacijās līdz 8 cm Alūksnē. Visbiezākā sniega sega (25 cm) 12. martā tika novērota Alūksnē, Priekuļos un Siguldā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 81% — no 74% Daugavpilī līdz 86% Ainažos. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 7. martā Dagdā. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,1 °C, kas ir 0,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −21,8 °C tika novērota 9. martā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +13,0 °C tika novērota 1. martā Mērsragā, kas arī ir jauns Mērsraga 1. marta maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā marta 1. dekādē tika pārspēti 15 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 9,2 mm, kas ir 33% zem dekādes normas (13,8 mm) (1981.-2010. gads). Visvairāk nokrišņu (21,8 mm) bija Alūksnē, bet vismazāk Dobelē — 2,9 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 2,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē — 6 diennaktis, bet vismazāk Daugavpilī, Dobelē, Piedrujā, Saldū, Stendē — 1 diennakts. Marta 1. dekādē sniega sega Latvijā tika novērota dekādes otrajā pusē un daudzviet tā bija vien pāris centimetri, tādēļ lielā daļā no novērojumu staciju dekādes vidējais sniega segas biezums bija mazāks nekā 1 cm, bet vidēji visbiezākā sniega sega bija Alūksnē — 7 cm. Dekādes biezākā sniega sega (23 cm) novērota Alūksnē un Priekuļos 10. martā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79% — no 72% Daugavpilī līdz 84% Ainažos. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 7. martā Dagdā. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +0,1 °C, kas ir 0,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −13,2 °C tika novērota 20. martā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,6 °C tika novērota 14. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 17,4 mm, kas ir 46% virs dekādes normas (11,9 mm). Visvairāk nokrišņu (36,0 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Daugavpilī — 7,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 3,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā — 6 diennaktis, bet vismazāk Daugavpilī, Gulbenē, Kolkā, Mērsragā, Rēzeknē, Rūjienā — 2 diennaktis. Marta 2. dekādes vidējais sniega segas biezums Latvijā bija no 0 cm 17 meteoroloģisko novērojumu stacijās līdz 13 cm Alūksnē. Visbiezākā sniega sega (25 cm) 12. martā tika novērota Alūksnē, Priekuļos un Siguldā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 83% — no 79% Daugavpilī līdz 88% Ainažos. Visstiprākās vēja brāzmas (20,0 m/s) tika novērotas 11. martā Kolkā. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +4,5 °C, kas ir 2,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −12,2 °C tika novērota 23. martā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 27. martā Liepājas ostā, kas arī ir jauns Liepājas 27. marta maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā marta 3. dekādē tika pārspēti 5 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 7,2 mm, kas ir 50% zem dekādes normas (14,3 mm). Visvairāk nokrišņu (30,2 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā — 1,8 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 2,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos — 5 diennaktis, bet Jelgavā un Rūjienā šādu diennakšu nebija. Marta 3. dekādes vidējais sniega segas biezums Latvijā bija no 0 cm 29 meteoroloģisko novērojumu stacijās līdz 4 cm Alūksnē. Visbiezākā sniega sega (13 cm) 21. martā tika novērota Alūksnē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 80% — no 73% Daugavpilī, Gulbenē, Rēzeknē līdz 88% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 28. martā Ventspilī.^[5]

Ar vidējo gaisa temperatūru +5,4 °C 2021. gada aprīlis bija par 0,3 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –5,8 °C tika novērota 11. aprīlī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +20,1 °C tika novērota 18. aprīlī Liepājā. 11. aprīlī Dobelē tika uzstādīts diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords -4,7 °C. Savukārt 18. aprīlī Ainažos tika uzstādīts diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords +18,7 °C. 28. aprīlī tika atkārtots Liepājas minimālās gaisa temperatūras rekords -2,8 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 30,6 mm, kas ir 10% zem mēneša normas (34,0 mm). Visvairāk nokrišņu (56,0 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Sīļos - 14,4 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā - 12 diennaktis, bet vismazāk Dobelē un Sīļos - 4 diennaktis. Aprīlī saules spīdēšanas ilgums Kurzemē, Zemgalē un lielākajā daļā Vidzemes bija par bija par 0 līdz 40 stundām augstāks kā ierasti (salīdzinājumā ar 1983. – 2020. gadu), savukārt Latgalē tas vietām bija pat par 40-60 stundām zemāks nekā ierasti. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 71% - no 65% Rīgā līdz 78% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (25,0 m/s) tika novērotas 9. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,1 °C, kas ir 0,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,7 °C tika novērota 8. aprīlī Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +13,1 °C tika novērota 10. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 11,6 mm, kas ir 9% zem dekādes normas (12,7 mm). Visvairāk nokrišņu (21,6 mm) bija Kuldīgā un Rucavā, bet vismazāk Skultē — 3,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Rucavā, Rūjienā, Siguldā — 5 diennaktis, bet vismazāk Rīgā, Skultē — 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 78% — no 72% Rīgā līdz 83% Ainažos, Liepājā, Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (25,0 m/s) tika novērotas 9. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +8,4 °C, kas ir 2,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,8 °C tika novērota 11. aprīlī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +20,1 °C tika novērota 18. aprīlī Liepājā. 11. aprīlī Dobelē tika uzstādīts diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords −4,7 °C. Savukārt 18. aprīlī Ainažos tika uzstādīts diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords +18,7 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 1,0 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (11,7 mm). Visvairāk nokrišņu (5,1 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Alūksnē, Dobelē, Gulbenē, Madonā, Sīļos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Daugavpilī — 2 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Sīļos, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos, Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 58% — no 51% Rīgā līdz 72% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,3 m/s) tika novērotas 12. aprīlī Rīgā. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +4,6 °C, kas ir 3,2 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –3,7 °C tika novērota 28. aprīlī Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,9 °C tika novērota 21. aprīlī Madonā. 28. aprīlī tika atkārtots Liepājas minimālās gaisa temperatūras rekords -2,8 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 17,9 mm, kas ir 86% virs dekādes normas (9,6 mm). Visvairāk nokrišņu (34,6 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Sīļos - 7,6 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 4,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Gulbenē, Liepājā, Mērsragā, Rucavā, Saldū, Siguldā - 6 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Sīļos - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 77% - no 72% Daugavpilī, Dobelē, Rīgā līdz 81% Alūksnē, Mērsragā, Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (20,3 m/s) tika novērotas 22. aprīlī Dobelē.^[6]

Ar vidējo gaisa temperatūru +10,6 °C 2021. gada maijs bija par 0,8 °C zem mēneša normas. Mēneša maksimālā gaisa temperatūra +28,1 °C tika novērota 12. maijā Ainažos, bet minimālā gaisa temperatūra –4,5 °C tika novērota 2. maijā Mērsragā, kas arī ir jauns Mērsraga 2. maija rekords. Maijā tika pārspēti septiņi maksimālās gaisa temperatūras rekordi un trīs minimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtots tika viens minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 88,3 mm, kas ir 81% virs mēneša normas (48,8 mm). Visvairāk nokrišņu (166,7 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Kuldīgā - 34,1 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 11,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā, Siguldā, Zosēnos - 16 diennaktis, bet vismazāk Vičakos - 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 75% - no 70% Rīgā līdz 81% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,7 m/s) tika novērotas 3. maijā Daugavgrīvā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,1 °C, kas ir 2,7 °C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +26,1 °C tika novērota 10. maijā Pāvilostā, bet minimālā gaisa temperatūra –4,5 °C tika novērota 2. maijā Mērsragā, kas arī ir jauns Mērsraga 2. maija rekords. Maija 1. dekādē kopā tika pārspēti divi minimālās gaisa temperatūras rekordi un viens maksimālās gaisa temperatūras rekords, savukārt atkārtots tika viens minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 29,7 mm, kas ir 120% virs dekādes normas (13,5 mm). Visvairāk nokrišņu (63,1 mm) bija Skrīveros, bet vismazāk Kuldīgā - 8,7 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 3,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā, Piedrujā, Rucavā, Zosēnos - 5 diennaktis, bet vismazāk Kolkā, Vičakos - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 71% - no 66% Rīgā līdz 77% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,7 m/s) tika novērotas 3. maijā Daugavgrīvā. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +13,5 °C, kas ir 2,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +3,5 °C tika novērota 16. maijā Ainažos, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,1 °C tika novērota 12. maijā Ainažos. Maija 2. dekādē tika pārspēti seši maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 22,8 mm, kas ir 42% virs dekādes normas (16,1 mm). Visvairāk nokrišņu (45,6 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Vičakos - 6,4 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Madonā, Piedrujā - 6 diennaktis, bet vismazāk Liepājā, Pāvilostā, Saldū, Stendē, Vičakos - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 75% - no 70% Rīgā un Saldū līdz 84% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,8 m/s) tika novērotas 13. maijā Rēzeknē. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,1 °C, kas ir 1,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –0,1 °C tika novērota 31. maijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +20,1 °C tika novērota 31. maijā Stendē. Maija 3. dekādē kopā tika pārspēti viens minimālās diennakts gaisa temperatūras rekords - 31. maijā Madonā gaisa temperatūra pazeminājās līdz +1,0 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 35,5 mm, kas ir 85% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (69,2 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Kuldīgā - 13,4 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 4,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā - 7 diennaktis, bet vismazāk Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Saldū, Ventspilī, Vičakos - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 78% - no 73% Daugavpilī un Rīgā līdz 82% Ainažos un Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 26. maijā Ventspilī.^[7]

Ar vidējo gaisa temperatūru +18,9 °C 2021. gada jūnijs bija par 4,1 °C virs mēneša normas. Līdz ar to aizvadītais jūnijs Latvijā bija siltākais novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), tas bija 0,3 °C siltāks par līdzšinējo rekordu - 2019. gada jūniju, un 0,8 °C siltāks par 2020. gada jūniju, kas kopā ar 1999. gada jūniju tagad ir trešais siltākais jūnijs novērojumu vēsturē. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +2,7 °C tika novērota 2. jūnijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,7 °C tika novērota 21. jūnijā Daugavgrīvā un Pāvilostā. Jūnijā tika pārspēti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 14 bija dekādes maksimālās temperatūras rekordi, 5 atkārtoti dekādes maksimālās temperatūras rekordi, 8 mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekordi un 4 Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 41,0 mm, kas ir 44% zem mēneša normas (73,3 mm). Visvairāk nokrišņu (93,3 mm) bija Lielpečos, bet vismazāk Pāvilostā - 14,4 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 4,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Sīļos - 8 diennaktis, bet vismazāk Kuldīgā, Mērsragā, Rucavā, Stendē - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 72% - no 65% Rīgā līdz 78% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (25,8 m/s) tika novērotas 24. jūnijā Gulbenē. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,7 °C, kas ir 2,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,7 °C tika novērota 2. jūnijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,3 °C tika novērota 7. jūnijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 4,4 mm, kas ir 77% zem dekādes normas (18,8 mm). Visvairāk nokrišņu (28,9 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Ainažos, Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Rīgā, Rucavā, Skultē, Ventspilī, Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zosēnos - 4 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Rīgā, Rucavā, Saldū, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 69% - no 62% Saldū līdz 77% Pāvilostā un Skultē. Visstiprākās vēja brāzmas (14,8 m/s) tika novērotas 8. jūnijā Zosēnos. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,4 °C, kas ir 3,6 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +3,7 °C tika novērota 14. jūnijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,0 °C tika novērota 20. jūnijā Mērsragā, kas vienlaikus bija arī Latvijas 20. jūnija gaisa temperatūras rekords. Jūnija 2. dekādē tika pārspēti 24 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 5 bija dekādes maksimālās temperatūras rekordi, 3 atkārtoti dekādes maksimālās temperatūras rekordi, bet viens - Latvijas maksimālās diennakts gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 10,2 mm, kas ir 64% zem dekādes normas (28,2 mm). Visvairāk nokrišņu (26,2 mm) bija Rīgā, bet vismazāk Gulbenē - 1,0 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 1,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Rīgā - 3 diennaktis, bet Gulbenē, Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 69% - no 62% Priekuļos līdz 77% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (18,1 m/s) tika novērotas 13. jūnijā Daugavgrīvā. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +21,7 °C, kas ir 6,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +10,5 °C tika novērota 30. jūnijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,7 °C tika novērota 21. jūnijā Daugavgrīva un Pāvilostā. Jūnija 3. dekādē tika pārspēti 58 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 9 bija dekādes maksimālās temperatūras rekordi, 2 atkārtoti dekādes maksimālās temperatūras rekordi, 8 mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekordi un 3 Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 27,1 mm, kas ir 3% virs dekādes normas (26,2 mm). Visvairāk nokrišņu (82,6 mm) bija Lielpečos, bet vismazāk Pāvilostā - 3,3 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 2,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Dobelē, Sīļos, Zīlānos - 4 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Jelgavā, Kalnciemā, Kuldīgā, Mērsragā, Pāvilostā, Rīgā, Rucavā, Siguldā, Skultē, Stendē - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 77% - no 70% Rīgā līdz 84% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (25,8 m/s) tika novērotas 24. jūnijā Gulbenē.^[8]

Ar vidējo gaisa temperatūru +21,5 °C 2021. gada jūlijs bija par 4,1 °C virs mēneša normas. Līdz ar to šī gada jūlijs, kopā ar 2010. gada jūliju, ir dalīti vissiltākie novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), abiem esot par 1,6 °C siltākiem par 2001. gada jūliju. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +5,7 °C tika novērota 25. jūlijā Jelgavā un 24. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,7 °C tika novērota 16. jūlijā Daugavpilī un 13. jūlijā Liepājā. Jūlijā tika pārspēti 55 maksimālās gaisa temperatūras rekordi no kuriem 5 bija dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Pārspēts tika viens mimimālās gaisa temperatūras rekords. Atkārtoti tika 4 diennakts, 2 dekādes un viens mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 57,2 mm, kas ir 24% zem mēneša normas (75,7 mm). Visvairāk nokrišņu (126,4 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Rēzeknē – 8,2 mm. Vidēji Latvijā jūlijā bija 6,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Saldū - 9 diennaktis, bet vismazāk Rēzeknē un Rūjienā - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlijā bija 71% - no 64% Rīgā līdz 76% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (26,9 m/s) tika novērotas 30. jūlijā Liepājā. Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +22,6 °C, kas ir 5,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +11,6 °C tika novērota 4. jūlijā Rūjienā un 1. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 9. jūlijā Daugavgrīvā un 10. jūlijā Dobelē. Jūlija 1. dekādē tika pārspēti 15 maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 1 bija dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords. Atkārtots tika viens maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 13,5 mm, kas ir 32% zem dekādes normas (19,9 mm). Visvairāk nokrišņu (89,4 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Rēzeknē un Rīgā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm . Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 1,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā un Saldū - 4 diennaktis, bet Daugavpilī, Dobelē, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 71% - no 60% Rīgā līdz 80% Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (26,0 m/s) tika novērotas 10. jūlijā Liepājā. Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +22,5 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,4 °C tika novērota 20. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,7 °C tika novērota 16. jūlijā Daugavpilī un 13. jūlijā Liepājā. Jūlija 2. dekādē tika pārspēti 32 maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 4 bija dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Atkārtoti tika 2 diennakts, 2 dekādes un viens mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 17,0 mm, kas ir 38% zem dekādes normas (27,5 mm). Visvairāk nokrišņu (67,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Jelgavā un Siguldā, kur nokrišņu nebija, vai to bija mazāk par 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūlija 2. dekādē bija 1,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā - 5 diennaktis, bet Bauskā, Jelgavā, Rūjien un, Siguldā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 73% - no 65% Rīgā līdz 77% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (24,6 m/s) tika novērotas 16. jūlijā Skrīveros. Jūlija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,6 °C, kas ir 1,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,7 °C tika novērota 25. jūlijā Jelgavā un 24. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,4 °C tika novērota 26. jūlijā Dobelē un Liepājā. Jūlija 3. dekādē tika pārspēti 8 maksimālās gaisa temperatūras rekordi un viens mimimālās gaisa temperatūras rekords. Atkārtots tika 1 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 27,1 mm, kas ir 4% zem dekādes normas (28,3 mm). Visvairāk nokrišņu (66,0 mm) bija Skultē, bet vismazāk Rēzeknē - 1,2 mm. Vidēji Latvijā jūlija 3. dekādē bija 3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos, Siguldā, Skultē - 6 diennaktis, bet Rēzeknē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 70% - no 66% Bauskā, Dobelē, Rīgā līdz 77% Ainažos. Visstiprākās vēja brāzmas (26,9 m/s) tika novērotas 30. jūlijā Liepājā.^[9]

Ar vidējo gaisa temperatūru +16,0 °C 2021. gada augusts bija par 0,5 °C zem mēneša normas. Mēneša maksimālā gaisa temperatūra +26,8 °C tika novērota 1. augustā Daugavpilī, bet minimālā gaisa temperatūra +3,7 °C tika novērota 25. augustā Madonā, kas ir atkārtots diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augustā bija 134,6 mm, kas ir 75% virs mēneša normas (76,7 mm). Visvairāk nokrišņu (222,6 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Skultē - 82,9 mm. Vidēji Latvijā augustā bija 16,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros un Vičakos - 20 diennaktis, bet vismazāk Daugavpilī, Sīļos un Skultē - 13 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augustā bija 83% - no 79% Rīgā un Ventspilī līdz 87% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (26,3 m/s) tika novērotas 18. augustā Liepājā. Augusta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,0 °C, kas ir 0,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,1 °C tika novērota 6. augustā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +26,8 °C tika novērota 1. augustā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 1. dekādē bija 38,1 mm, kas ir 81% virs dekādes normas (21,0 mm). Visvairāk nokrišņu (67,3 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Skultē - 13,5 mm. Vidēji Latvijā augusta 1. dekādē bija 5,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos - 8 diennaktis, bet vismazāk Daugavpilī, Saldū, Sīļos, Skultē - 4 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 1. dekādē bija 80% - no 75% Rīgā, Ventspilī līdz 84% Rēzeknē, Skrīveros, Zīlānos. Visstiprākās vēja brāzmas (22,7 m/s) tika novērotas 9. augustā Saldū.^[10] Augusta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,8 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,8 °C tika novērota 16. augustā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +26,6 °C tika novērota 16. augustā Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 2. dekādē bija 52,1 mm, kas ir 116% virs dekādes normas (24,1 mm). Visvairāk nokrišņu (87,8 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Dagdā - 10,4 mm. Vidēji Latvijā augusta 2. dekādē bija 6,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Jelgavā, Mērsragā, Rīgā, Skrīveros un Vičakos - 8 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Rēzeknē, Rūjienā un Zīlānos - 4 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 2. dekādē bija 83% - no 79% Rīgā līdz 87% Kolkā un Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (26,3 m/s) tika novērotas 18. augustā Liepājā. Augusta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,4 °C, kas ir 0,7 °C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +22,9 °C tika novērota 28. augustā Rūjienā, bet minimālā gaisa temperatūra +3,7 °C tika novērota 25. augustā Madonā, kas ir atkārts diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 3. dekādē bija 43,7 mm, kas ir 38% virs dekādes normas (31,6 mm). Visvairāk nokrišņu (85,7 mm) bija Mērsragā, bet vismazāk Kuldīgā - 18,2 mm. Vidēji Latvijā augusta 3. dekādē bija 5,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Madonā - 8 diennaktis, bet vismazāk Kuldīgā, Liepājā un Ventspilī - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 3. dekādē bija 86% - no 81% Ventspilī līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (21,9 m/s) tika novērotas 25. augustā Liepājā.

Ar vidējo gaisa temperatūru +11,1 °C 2021. gada septembris bija par 0,6 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –1,0 °C tika novērota 23. septembrī Ainažos un Rūjienā, bet maksimālā gaisa temperatūra +26,3 °C tika novērota 10. septembrī Jelgavā. Septembrī tika reģistrēti divi diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi - Stendē 4. septembra rītā gaisa temperatūrai pazeminoties līdz +1,5 °C, Liepājā 23. septembrī minimālā gaisa temperatūra bija +1,9 °C. 6. septembrī Kolkā tika atkārtots diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords - +4,8 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembrī bija 45,1 mm, kas ir 32% zem mēneša normas (66,1 mm). Visvairāk nokrišņu (78,7 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Kuldīgā - 25,3 mm. Vidēji Latvijā septembrī bija 8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā - 12 diennaktis, bet vismazāk Kolkā, Kuldīgā un Liepājā - 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembrī bija 81% - no 77% Rīgā līdz 85% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (20,4 m/s) tika novērotas 24. septembrī Liepājā. Septembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +13,1 °C, kas ir 0,2 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,8 °C tika novērota 5. septembrī Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +26,3 °C tika novērota 10. septembrī Jelgavā. Septembra 1. dekādē tika reģistrēts viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords - Stendē 4. Septembra rītā gaisa temperatūrai pazeminoties līdz +1,5 °C. Savukārt 6. septembrī Kolkā diennakts minimālā gaisa temperatūra bija +4,8 °C, kas ir atkārtots šīs dienas minimālās gaisa temperatūras rekords šajā novērojumu stacijā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 1. dekādē bija 8,1 mm, kas ir 67% zem dekādes normas (24,4 mm). Visvairāk nokrišņu (22,7 mm) bija Skultē, bet vismazāk Kuldīgā - 2,1 mm. Vidēji Latvijā septembra 1. dekādē bija 2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā - 4 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Kuldīgā, Mērsragā, Rucavā, Saldū, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Zīlānos - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 1. dekādē bija 78% - no 75% Dobelē, Kolkā, Mērsragā, Rīgā līdz 83% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,2 m/s) tika novērotas 2. septembrī Liepājā. Septembra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,0 °C, kas ir 0,7 °C zem dekādes normas (1981.-2010. gads). Dekādes minimālā gaisa temperatūra –0,9 °C tika novērota 16. septembrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +26,2 °C tika novērota 11. septembrī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 2. dekādē bija 12,2 mm, kas ir 39% zem dekādes normas (19,9 mm). Visvairāk nokrišņu (31,2 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Liepājā - 2,9 mm. Vidēji Latvijā septembra 2. dekādē bija 2,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Sīļos - 5 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Ventspilī un Vičakos - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 2. dekādē bija 81% - no 76% Rīgā līdz 84% Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,3 m/s) tika novērotas 13. septembrī Rēzeknē. Septembra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +9,2 °C, kas ir 1,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –1,0 °C tika novērota 23. septembrī Ainažos un Rūjienā, bet maksimālā gaisa temperatūra +18,2 °C tika novērota 26. septembrī Rucavā. 21. septembrī Liepājā tika reģistrēts jauns diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords - +1,9 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 3. dekādē bija 24,8 mm, kas ir 13% virs dekādes normas (21,9 mm). Visvairāk nokrišņu (50,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Rēzeknē - 14,3 mm. Vidēji Latvijā septembra 3. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dobelē - 5 diennaktis, bet vismazāk Jelgavā, Kolkā un Liepājā - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 3. dekādē bija 85% - no 81% Rīgā un Ventspilī līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (20,4 m/s) tika novērotas 24. septembrī Liepājā.

Ar vidējo gaisa temperatūru +8,1 °C 2021. gada oktobris bija par 1,3 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –4,2 °C tika novērota 9. oktobrī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +18,3 °C tika novērota 3. oktobrī Liepājā un Pāvilostā. Kopumā oktobrī tika pārspēti 16 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtoti pieci diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobrī bija 57,1 mm, kas ir 24% zem 1991.-2020. gada mēneša normas (74,8 mm) un 22% zem 1981.-2010. gada mēneša normas (73 mm). Visvairāk nokrišņu (105,4 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Daugavpilī - 20,0 mm. Vidēji Latvijā oktobrī bija 9,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rucavā - 13 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Dagdā un Rīgā - 7 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobrī bija 81% - no 76% Rīgā līdz 84% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (28,4 m/s) tika novērotas 21. oktobrī Ventspilī. Oktobra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +9,6 °C, kas ir 0,7 °C virs dekādes normas (1991. – 2020. gads) un 0,9 °C virs 1981. - 2010. gada normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –4,2 °C tika novērota 9. oktobrī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +18,3 °C tika novērota 3. oktobrī Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobra 1. dekādē bija 0,4 mm, kas ir 98% zem dekādes normas (24,6 mm, 1991. – 2020. gads) un 98% zem 1981. - 2010. gada dekādes normas (24 mm). Visvairāk nokrišņu (1,7 mm) bija Jelgavā, bet vismazāk Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Priekuļos, Rūjienā, Saldū, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Vičakos un Zosēnos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā oktobra 1. dekādē bija 0,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā un Jelgavā - 1 diennakts, bet citās novērojumu stacijās šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobra 1. dekādē bija 74% - no 67% Rīgā līdz 80% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 6. oktobrī Dobelē. Oktobra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas (1991. – 2020. gads) un vienāda ar 1981. - 2010. gada normu. Dekādes minimālā gaisa temperatūra -3,6 °C tika novērota 11. oktobrī Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,0 °C tika novērota 20. oktobrī Rīgā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobra 2. dekādē bija 30,5 mm, kas ir 28% virs dekādes normas (23,9 mm, 1991. – 2020. gads) un 34% virs 1981. - 2010. gada dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (80,0 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Daugavpilī - 10,9 mm. Vidēji Latvijā oktobra 2. dekādē bija 5,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos un Rucavā - 8 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Jelgavā un Rīgā - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobra 2. dekādē bija 84% - no 79% Ainažos un Ventspilī līdz 88% Madonā, Rucavā un Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 20. oktobrī Ventspilī. Oktobra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,9 °C, kas ir 3,0 °C virs dekādes normas (1991.-2020. gads) un 2,9 °C virs 1981.-2010. gada dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –2,8 °C tika novērota 25. oktobrī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,1 °C tika novērota 29. oktobrī Kolkā. Kopumā oktobrī 3. dekādē tika pārspēti 16 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtoti pieci diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobra 3. dekādē bija 26,8 mm, kas ir 2% virs dekādes 1991.-2020. gada dekādes normas (26,3 mm) un 2% virs 1981.-2010 gada dekādes normas (26,2 mm). Visvairāk nokrišņu (57,2 mm) bija Skrīveros, bet vismazāk Daugavpilī - 9,1 mm. Vidēji Latvijā oktobra 3. dekādē bija 4,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kuldīgā, Priekuļos un Saldū - 6 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Piedrujā un Skultē - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobra 3. dekādē bija 84% - no 79% Ventspilī līdz 87% Alūksnē, Jelgavā, Madonā un Skrīveros. Visstiprākās vēja brāzmas (28,4 m/s) tika novērotas 21. oktobrī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +3,6 °C 2021. gada novembris bija par 1,4 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –7,7 °C tika novērota 22. novembrī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +13,9 °C tika novērota 1. novembrī Liepājā un Ventspilī. Kopumā novembrī tika pārpēti 6 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtoti divi diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā novembrī bija 79,0 mm, kas ir 33% virs 1991.-2020. gada mēneša normas (59,6 mm) un 28% virs 1981.-2010. gada mēneša normas (61,9). Visvairāk nokrišņu (173,2 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Dobelē - 43,8 mm. Vidēji Latvijā novembrī bija 16 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zosēnos - 21 diennaktis, bet vismazāk Daugavpilī un Piedrujā - 12 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā novembrī bija 90% - no 85% Ventspilī līdz 93% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (22,5 m/s) tika novērotas 20. novembrī Ventspilī. Novembra 3. dekādē Latvijā parādījās pirmā sniega sega, bet biezākā sniega sega tika reģistrēta 30. novembrī Sīļos - 28 cm. Novembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,8 °C, kas ir 2,1 °C virs dekādes normas (1991.-2020. gads) un 2,6 °C virs 1981.-2010. gada dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –5,2 °C tika novērota 9. novembrī Ainažos, bet maksimālā gaisa temperatūra +13,9 °C tika novērota 1. novembrī Liepājā un Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā novembra 1. dekādē bija 41,3 mm, kas ir 91% virs 1991.-2020. gada dekādes normas (21,6 mm) un 96% virs 1981.-2010. gada dekādes normas (21,1 mm). Visvairāk nokrišņu (82,9 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Daugavpilī - 19,1 mm. Vidēji Latvijā novembra 1. dekādē bija 6,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Kolkā, Mērsragā, Pāvilostā, Stendē un Ventspilī - 8 diennaktis, bet vismazāk Piedrujā - 4 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā novembra 1. dekādē bija 89% - no 85% Ventspilī līdz 92% Alūksnē, Madonā un Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (20,7 m/s) tika novērotas 10. novembrī Ventspilī. Novembra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,9 °C, kas ir 1,4 °C virs dekādes normas (1991.-2020. gads) un 2,3 °C virs 1981.-2010. gada dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra -6,0 °C tika novērota 15. novembrī Ainažos, bet maksimālā gaisa temperatūra +11,2 °C tika novērota 19. novembrī Dobelē, Jelgavā, Mērsragā un Ventspilī, kas Dobelē un Jelgavā arī bija jauns 19. novembra maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā novembra 2. dekādē tika pārpēti 6 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtoti divi diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā novembra 2. dekādē bija 11,3 mm, kas ir 46% zem 1991.-2020. gada dekādes normas (20,8 mm) un 55% zem 1981.-2010. gada dekādes normas (20,5 mm). Visvairāk nokrišņu (31,7 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Rīgā - 3,3 mm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā novembra 2. dekādē bija 91% - no 88% Ainažos, Kolkā un Ventspilī līdz 95% Zīlānos. Visstiprākās vēja brāzmas (22,5 m/s) tika novērotas 20. novembrī Ventspilī. Novembra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,1 °C, kas ir 0,6 °C virs dekādes normas (1991.-2020. gads) un 0,8 °C virs 1981.-2010. gada dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –7,7 °C tika novērota 22. novembrī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,3 °C tika novērota 25. novembrī Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā novembra 3. dekādē bija 27,3 mm, kas ir 59% virs 1991.-2020. gada dekādes normas (17,2 mm) un 34% virs 1981.-2010. gada dekādes normas (20,3). Visvairāk nokrišņu (60,1 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Dobelē - 12,9 mm. Vidēji Latvijā novembra 3. dekādē bija 5,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rucavā un Zosēnos - 8 diennaktis, bet vismazāk Daugavpilī, Dobelē un Jelgavā - 4 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā novembra 3. dekādē bija 89% - no 83% Ventspilī līdz 93% Alūksnē, Rūjienā, Saldū, Stendē un Zīlānos. Visstiprākās vēja brāzmas (19,7 m/s) tika novērotas 23. novembrī Ventspilī. Novembra 3. dekādē Latvijā parādījās pirmā sniega sega, bet biezākā sniega sega tika reģistrēta 30. novembrī Sīļos - 28 cm.

Ar vidējo gaisa temperatūru −4,1 °C 2021. gada decembris bija par 3,0 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –27,1 °C tika novērota 7. decembrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,3 °C tika novērota 16. decembrī Rucavā. Kopumā decembrī pārspēti 11 minimālās gaisa temperatūras rekordi no kuriem divi bija jauni dekādes minimālās gaisa temperatūras rekordi. Decembrī artkārtots viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Visi minimālās gaisa temperatūras rekordi uzstādīti decembra 1. dekādē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā decembrī bija 56,3 mm, kas ir 5% virs 1991.-2020. gada mēneša normas (53,7 mm) un 2% virs 1981.-2010. gada mēneša normas (55,4). Visvairāk nokrišņu (110,9 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Dobelē - 24,0 mm. Vidēji Latvijā decembrī bija 13,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ventspilī - 19 diennaktis, bet vismazāk Daugavpilī, Dobelē un Piedrujā - 10 diennaktis. Decembrī sniegoti periodi mijās ar atkušņiem, kuru laikā nokusa sniega sega. Visbiezākā sniega sega tika novērota 5. decembrī Siguldā - 39 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā decembrī bija 89% - no 85% Ventspilī līdz 92% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 26. decembrī Daugavgrīvā. Decembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –7,7 °C, kas ir 7,5 °C zem dekādes normas (1991.-2020. gads) un 6,8 °C zem 1981.-2010. gada dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +4,9 °C tika novērota 2. decembrī Liepājā, bet minimālā gaisa temperatūra –27,1 °C tika novērota 7. decembrī Zosēnos, kas ir atkārtots Zosēnu 7. decembra minimālās gaisa temperatūras rekords. Decembra 1. dekādē tika pārspēti 11 minimālās gaisa temperatūras rekordi no kuriem divi bija jauni dekādes minimālās gaisa temperatūras rekordi. Atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā decembra 1. dekādē bija 20,8 mm, kas ir 22% virs 1991.-2020. gada dekādes normas (17,0 mm) un 1981.-2010. gada dekādes normas (17,0 mm). Visvairāk nokrišņu (41,7 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Ainažos - 6,7 mm. Vidēji Latvijā decembra 1. dekādē bija 4,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Lielpečos, Liepājā, Rīgā, Rucavā, Skultē, Stendē, Ventspilī, Zosēnos - 5 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Daugavpilī, Rēzeknē, Saldū - 3 diennaktis. Decembra pirmajā dekādē visā Latvijā bija novērota arī sniega sega. Visbiezākā sniega sega fiksēta 5. decembrī Siguldā (39 cm). Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā decembra 1. dekādē bija 89% - no 85% Ainažos, Ventspilī līdz 91% Zīlānos. Visstiprākās vēja brāzmas (18,6 m/s) tika novērotas 1. decembrī Daugavgrīvā. Decembra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,1 °C, kas ir 2,1 °C virs dekādes normas (1991.-2020. gads) un 3,0 °C virs 1981.-2010. gada dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –13,5 °C tika novērota 20. decembrī Rēzeknē, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,3 °C tika novērota 16. decembrī Rucavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā decembra 2. dekādē bija 18,5 mm, kas ir 9% virs 1991.-2020. gada dekādes normas (16,9 mm) un 5% virs 1981.-2010. gada dekādes normas (17,7 mm). Visvairāk nokrišņu (34,5 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Saldū - 8,5 mm. Vidēji Latvijā decembra 2. dekādē bija 4,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē - 8 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā - 2 diennaktis. Decembra 2. dekādes sākumā sniega sega bija visā Latvijā un dekādes visbiezākā sniega sega 26 cm bija Rēzeknē 11. decembrī. Dekādes otrajā pusē vienlaidu sniega sega izzuda visā valstī. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā decembra 2. dekādē bija 92% - no 88% Ventspilī līdz 96% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (21,6 m/s) tika novērotas 19. decembrī Liepājā. Decembra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,9 °C, kas ir 4,0 °C zem dekādes normas (1991.-2020. gads) un 2,9°C zem 1981.-2010. gada dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –20,8 °C tika novērota 21. un 23. decembrī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +6,1 °C tika novērota 31. decembrī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā decembra 3. dekādē bija 18,1 mm, kas ir 9% zem 1991.-2020. gada dekādes normas (19,8 mm) un 14% zem 1981.-2010. gada dekādes normas (20,7 mm). Visvairāk nokrišņu (41,9 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Rūjienā - 5,0 mm. Vidēji Latvijā decembra 3. dekādē bija 4,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā, Pāvilostā un Ventspilī - 8 diennaktis, bet vismazāk Daugavpilī, Dobelē un Piedrujā - 2 diennaktis. Visbiezākā sniega sega 29 cm novērota 26. decembrī Lielpečos. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā decembra 3. dekādē bija 87% - no 82% Ainažos līdz 92% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 26. decembrī Daugavgrīvā.

Gada notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1. janvāris — valsts austrumu daļu, it īpaši Latgali un Vidzemes austrumus, šķērsoja nokrišņu zona, atnesot ilgstošu un vietām arī stipru snigšanu. Dienas gaitā sniega segas biezums Dagdā palielinājās no 6 līdz 22 cm, Rēzeknē sniega sega pieauga no 1 līdz 12 cm, savukārt Daugavpilī uzsniguši 4 cm sniega, savukārt Gulbenē un Alūksnē sniega sega kļuva par vienu, diviem centimetriem biezāka, sasniedzot attiecīgi 5 un 6 cm.^[11] Zem sniega svara liecoties un lūstot kokiem, vietām Latgalē tika traucēta elektroapgāde,^[12] rietumos no Dagdas tika reģistrēti 16 avārijas atslēgumi elektrolīnijās.
2. janvāris — turpinoties snigšanai, daudzviet Latgalē radušies pārrāvumi elektrotīklos. Latgales reģiona glābēju brigādes kopš 1. janvāra pēcpusdienai saņēma 21 izsaukumu, lai novāktu smagā sniega lauztos kokus, galvenokārt koki sakrita uz ceļu braucamās daļas, bet viens koks bija uzkritis uz automašīnas. Sniega un apledojuma dēļ arī tika apgrūtināta braukšana Latgalē. Sniegs arī daudzviet sabojāja elektrolīnijas, un ap pusdienlaiku aptuveni tūkstošiem klientu Latgalē tika traucēta elektroapgāde. Elektroapgāde tika traucēta Krāslavas, Aglonas, Dagdas, Rēzeknes, Ludzas, Zilupes, Ciblas, Kārsavas un Viļakas novadā. Pēc snigšanas, visbiezākā sniega sega tika reģistrēta Dagdā, kur tā sasniedza 28 cm,^[13] un tā ir biezākā sniega sega valstī kopš 2019. gada marta, kad Alūksnē sniega segas dziļums sasniedza 31 cm. Rēzeknē sniega segas biezums palielinājās līdz 17 cm, Alūksnē — līdz 15 cm, Gulbenē — līdz 9 cm.^[14]
7. janvāris — no dienvidiem Latvijas teritoriju šķērsoja nokrišņu zona, daudzviet atnesot nelielu snigšanu,^[15] valsts rietumu un centrālajā daļā izveidojās neliela sniega kārta, piemērām, Kuldīgā sniega segas biezums sasniedza 4 cm, bet biezākā sniega sega saglabājās Dagdā — 21 cm.

11. janvāris — naktī un no rīta pāri valsts teritorijai virzījas plaša nokrišņu zona, daudzviet Latvijas rietumu un centrālajos rajonos atnesot sniegu, brīžiem stipru snigšanu, vietām arī puteni, sniega segas biezums, īpaši Kurzemē, palielinājās par 2—8 cm.^[16]^[17] Sniega un apledojuma dēļ tika apgrūtināti braukšanas apstākļi gan uz valsts galvenajiem, gan reģionālas nozīmes ceļiem. Rīgā vidēji 10 līdz 20 minūtes kavējās sabiedriskais transports — izņemot tramvajus.^[18]
12. janvāris — virs Zviedrijas atradās aktīva ciklona centrs, kas ietekmēja laika apstākļus Baltijas valstu reģionā, nakts laikā tas sāka šķērsot Latviju, daudzviet nesot ilgstošu sniegputeni. Jau naktī visā valstī sniga un putināja — visvairāk rietumu un centrālajos rajonos, tomēr visbiezākā sniega sega aizvien saglabājās Latgalē.^[19] Dienā daudzviet, tostarp Rīgā, sākās ilgstoša snigšana un vietām arī putenis, jo pūta brāzmains vējš, vietām brāzmās sasniedzot 16—17 m/s. Lielākajā valsts daļā bija apgrūtināti braukšanas apstākļi pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem,^[20] vietām uz ceļiem veidojās arī sniega sanesumi.^[21] Ievērojāmi pieauga sniega sega dziļums, dienas laikā visvairāk sniega segas biezums palielinājās Rucavā un Lielpēčos — par 8 cm, Skrīveros — par 7 cm un Siguldā — par 6 cm.^[22]
13. janvāris — no rīta visu Latviju pārklāja sniegs,^[23] biezākā sniega sega joprojām saglabājās Dagdā — 23 cm, bet turpinoties snigšanai, īpaši valsts centrālajā daļā, sniega sega palielinājās par vairākiem centimetriem. Lielākais sniegs segas pieaugums tika novērots Lielpēčos — par 13 cm (sniega segas biezums sasniedza 18 cm), Kalnciemā — par 11 cm (21 cm biezs sniegs) un Skrīveros — par 10 cm (17 cm bieza sniega sega).^[24] Rīgā no rīta sniega segas biezums sasniedza 14 cm, bet dienā vietām turpinājā snigt un dažviet sniega sega kļuva vēl par dažiem centimetriem biezāka.^[25]
14. janvāris:
- Pēc sniegputeņa, visvairāk svaiga sniega krājumi papildinājās Zemgalē: Kalnciemā un Dobelē esošajās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika fiksēta attiecīgi 21 un 20 cm bieza sniega kārta, līdzīgi bija arī Jelgavā, taču mazāk sniega tika novērota Zemgales dienvidos — Bauskas apkārtnē aptuveni 8—10 cm. Vidzemes dienvidrietumos un dienvidos, reģionā, kas ietver Rīgu, Ogri, Skrīverus, Mālpili, Siguldu, Ādažus un Saulkrastus, sniega kārta sasniedza 15—18 cm. Daudz sniega bija arī Kurzemes dienvidos — Saldus un Skrundas pusē ap 15 cm. Citviet Kurzemē pārsvarā 7—13 cm, izņemot jūras piekrasti, kur posmā no Liepājas līdz Pāvilostai izveidojās tikai 1—5 cm sniega kārta. Latgalē sniega kārta sasniedza 5—10 cm, izņemot reģiona austrumus, kur sniega jau kopš gada pirmajām dienām bija krietni vairāk un biezākā sniega kārta valstī saglabājās Dagdā — 25 centimetri.^[26]^[27]
- Vakarā, no ziemeļaustrumiem, Latvijas teritoriju sāka šķērsot aukstā gaisa masa no Krievijas, sākās gaisa temperatūras pazemināšanās. Tikmēr ZA vēja ietekmē virs Rīgas līča izveidojās nokrišņu mākoņi, kas sāka šķērsot Zemgales R daļu, tur nesot intensīvu snigšanu, īpaši Tukumā pusē.^[28] Sniega mākoņi turpināja kļūt plašāki, nesot ievērojamu sniega segas pieaugumu.^[29]
15. janvāris — pirmo reizi pēdējo divu gadu laikā gaisa temperatūra Latvijā sasniedza −20 grādus.^[30] Aukstākais laiks tika piedzīvots Alūksnē, kur gaisa temperatūra pazeminājās līdz −20,7 °C. Pilni −20 grādi bijuši arī Dagdā (−20,0 °C) un Piedrujā (−20,1 °C). Citviet Vidzemē un Latgalē tika reģistrēts sals līdz −14, −19 grādiem, Zemgalē līdz −12, −16 grādiem, bet Kurzemē līdz −7, −10 grādiem. Rīgas centrā zemākā temperatūra bija pirms plkst. 8, kad tā sasniedza −11,5 °C.^[31]

17. janvāris:
- Valdīja ļoti auksts laiks. No rīta Kurzemē, Zemgales rietumos un daudzviet Vidzemē debesis bija apmākušās, vietām nedaudz sniga. Dažviet bija migla un sarma. Pūta lēns vējš, daudzviet valdīja bezvējš. Gaisa temperatūra bija no −7, −10 grādiem Ziemeļkurzemē līdz −26, −29 grādiem vietām Zemgalē un Vidzemes dienvidrietumu daļā. Zemākā gaisa temperatūra tika sasniegta novērojumu stacijā "Jelgava" Staļģenē, −31,0 °C, tādējādi sasniedzot 17. janvāra aukstuma rekordu, kas Jelgavā tika reģistrēts 1940. gadā (novērojumu stacijas atrašanās vieta ir mainīta, un tikai pēdējos gados tā izvietota Staļģenē — aptuveni 15 kilometrus no Jelgavas). Tik stiprs sals valstī tika piedzīvots pirmo reizi kopš 2017. gada. Šī bija arī šīs nakts zemākā gaisa temperatūra Eiropā ārpus Krievijas.^[32] Iepriekšējo reizi 30 grādu sals valstī bija 2017. gada 7. janvārī, kad Madonā un Rēzeknē gaisa temperatūra pazeminājās līdz −31 grādam.^[33]^[34] Otrā zemākā gaisa temperatūra, kas tika reģistrēta novērojumu stacijās, bija −28,2 grādi Bauskā. Citviet Zemgales centrālajā un austrumu daļā, kā arī Vidzemē, tai skaitā Rīgas apkārtnē, sals pastiprinājās līdz −27 grādiem.^[35] Rīgas lidostā termometra stabiņš noslīdēja līdz −25 grādiem, bet galvaspilsētas centrā — līdz −17,8 °C. Latgalē gaisa temperatūra naktī pazeminājās līdz −21, −25 grādiem, bet Kurzemē minimālā gaisa temperatūra naktī bija no −7,3 grādiem Kolkā līdz −22,2 grādiem Rucavā. No 59 Latvijas Valsts ceļu meteoroloģisko novērojumu stacijām, vismaz 25 grādu sals tika reģistrēts 19 stacijās. Minimālā gaisa temperatūra svārstījās no −11,3 °C Popē (netālu no Ventspils), līdz −27,1 °C Garkalnē un Zariņu stacijā starp Iecavu un Bausku.
- Biezākā sniega sega pēdējā diennaktī LVĢMC novērojumu tīklā bija 33 cm Dobelē un 36 cm Kalnciemā. Rītā sniega kārtas augstums Dobelē saruka līdz 26 cm, bet Kalnciemā — līdz 27 cm.^[36]
21. janvāris — nakts laikā Latvijai pāri virzījās siltā atmosfēras fronte, valsts lielākajā daļā atnesot nokrišņus, sākumā daudzviet sniegu un vietām arī puteni, kas vēlāk pārgāja atkalā un lietū.^[37] Dienā tikpat kā visā valstī iestājās atkusnis,^[38] vietām termometra stabiņam paaugstinoties līdz +5 grādiem. Pārvietošanos daudzviet apgrūtināja apledojums.^[39]
26. janvāris — no dienvidaustrumiem Latviju sasniedza ciklons, līdz ar to valsts teritoriju šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet atnesot ilgstošu slapju sniegu, sniegu, brīžiem stipru, atsevišķos rajonos arī lietu. Naktī visvairāk sniga valsts austrumos, Alūksnē, Gulbenē, Zosēnos un Sīļos sniega segas biezums palielinājās par 5 cm.^[40] Dienā, turpinoties snigšanai, vietām Vidzemē sniega kārta pieauga par 4—7 cm (Siguldā — par 7 cm, Priekuļos — par 5 cm, Lielpēčos (Ogre) un Skrīveros — par 4 cm),^[41] bet līdz plkst. 19.00 vislielākais sniega segas pieaugums tika novērots Siguldā (+10 cm), Lielpēčos (+7 cm), Skrīveros (+6 cm) un Priekuļos (+5 cm).^[42]

30. janvāris:
- Diennakts laikā, virzoties nokrišņu zonai, daudzviet Latvijā sniega segas biezums palielinājās par 10 cm.^[43] Visvairāk sniga Rēzeknē, kur sniega segas biezums pieauga no 8 līdz 23 cm, bet biezākā sniega kārta izveidojās Alūksnē, kur sniega dziļums pēdējā diennaktī pieauga no 22 līdz 33 cm. Otrā biezākā sniega sega tika novērota Dagdā — 27 cm, bet Siguldā izveidojās 26 cm bieza sniega sega.^[44] Spēcīgās snigšanas un vēja dēļ daudzviet valstī, arī Rīgā, uz brauktuvēm un ielām izveidojās sniega sanesumi.^[45]
- Virs Rīgas līča sāka veidoties jūras efekta nokrišņi, gan naktī, gan arī dienas laikā daudzviet valsts centrālajos rajonos, īpaši Rīgas apkārtnē un pašā galvaspilsētā, atnesot intensīvu snigšanu,^[46]^[47] šaura josla ar stiprāko snigšanu atradās gar Rīgas rietumiem, dienvidrietumiem, tai skaitā pāri lidostai. Redzamība sniegputenī vietām sasniedza tikai 300 metru.^[48]
31. janvāris — valsts novērojumu stacijās biezākā sniega sega izveidojās Lielpečos, Ogres novada Ogresgala pagastā, kur tās augstums agrā rītā sasniedza 50 cm.^[49]^[50] Tas bija arī dziļākais sniegs, kāds valsts meteoroloģiskajās novērojumu stacijās fiksēts kopš 2016. gada janvāra, kad 51 cm dziļa sniega sega pārklāja Irbenes apkaimi Ventspils novadā.^[51] Otrā biezākā sniega sega atbilstoši LVĢMC datiem izveidojās Skrīveros — 34 cm, bet Siguldā un Alūksnē — 31 cm. Vismazāk sniega bija Kurzemes piekrastē, tostarp Rucavas, Liepājas, Pāvilostas, Ventspils un Kolkas novērojumu stacijā zemi klāja tikai 2—4 centimetri sniega. Dienas laikā vietām stipra snigšana turpinājās Vidzemes rietumu rajonos, tostarp Cēsīs un Siguldā,^[52]^[53] kur sniega sega palielinājās vēl par dažiem centimetriem.

Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2. februāris — pēcpusdienā un vakarā valsts teritoriju no rietumiem šķērsoja plaša nokrišņu zona,^[54] daudzviet atnesot sniegu, brīžiem mēreni stipru snigšanu,^[55] kurā redzamība pazeminājās līdz 300-700 m, ceļi daudzviet kļuva sniegoti. Sniega sega vietām palielinājās par dažiem centimetriem.^[56]
5. februāris — Latvijā sākās otrais aukstuma vilnis 2020./2021. gada ziemā.^[57] Naktī teritorijas lielākajā daļā termometra stabiņš noslīdēja zem −10 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika novērota Skrīveru novērojumu stacijā (NS; −17,9 °C), Jelgavas NS (−16,8 °C) un Stendes NS (−16,3 °C).^[58] Tikmēr nakts un dienas laikā, pāri valsts centrālajai daļai virzījās līča efekta nokrišņi, nesot intensīvu snigšanu, vietām, īpaši Jelgavas, Ķemeru un Rīgas pusē sniega sega pieauga par 4—9 cm.^[59]^[60]
6. februāris — naktī, debesīm skaidrojoties, tika novērots stiprs sals, daudzviet gaisa temperatūra pazeminājās līdz −20, −24 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika novērota Jelgavas novērojumu stacijā Staļģenē, −28,5 °C.^[61] Galvaspilsētas centrā gaiss atdzisa līdz —13,2 grādiem.
7. februāris — naktī viszemākā gaisa temperatūra tika fiksēta valsts austrumu daļā — Daugavpilī termometra stabiņš noslīdēja līdz −26,5 °C atzīmei, bet Ainažos gaiss atdzisa līdz −24,9 °C. Arī citviet, galvenokārt austrumos, gaisa temperatūra bija no −20 līdz −24 grādiem.^[62]^[63] Rīgas lidostā īsi pēc saullēkta gaisa temperatūra pazeminājās līdz −21 grādam, galvaspilsētas centrā −14,4 °C.^[64] Tikmēr Liepājā, Pāvilostā un Mērsragā naktī intensīvi sniga.^[65]
8. februāris — stiprākais sals valdīja valsts dienvidu daļā, kur naktī viszemākā gaisa temperatūra fiksēta Daugavpils novērojumu stacijā, kur termometra stabiņš noslīdēja līdz −27 grādiem. Jelgavas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz −25,3 °C, bet Bauskas novērojumu stacijā gaisa temperatūra sasniedza −24,6 °C. Citviet valstī gaiss atdzisa līdz −10, −20 grādiem, vēsāks bija Piedrujā (−22,5 °C) un Rucavā (−21,4 °C). Rīgā termometra stabiņš pazeminājās līdz −14,9 °C, bet vissiltākais bija Kolkā, −5,4 °C.^[66]^[67]
12. februāris — no rīta debesis virs Latvijas bija daļēji apmākušās un vietām nedaudz sniga. Gaisa temperatūra piecos rītā Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) novērojumu tīklā bija no −6,5 grādiem Kolkā līdz −19,2 grādiem Skrīveros. Sniega segas biezums novērojumu staciju laukumos bija no deviņiem centimetriem Ventspils ostā līdz 31 centimetram Siguldā, 32 centimetriem Alūksnē un 35 centimetriem Dagdā, tai skaitā 20 centimetri Rīgas centrā. Valstī pūta lēns ziemeļu vējš, Latgalē tas bija mērens, bet vietām valstī iestājās bezvējš. Rīgā debesis bija apmākušās, pūta ziemeļaustrumu vējš trīs metri sekundē. Gaisa temperatūra plkst. 5 bija −13 grādi pilsētas centrā un −19 grādi lidostā.

13. februāris — nakts otrajā pusē valstī tika novēroti lieli temperatūras kontrasti. Daudzviet Sēlijas un Vidzemes austrumu daļā, kā arī Latgalē gaisa temperatūra pazeminājās līdz −17, −19 grādiem, tikmēr Ventspils lidostā termometra stabiņš paaugstinājās līdz +1 grādam.^[68] Savukārt vietām valsts centrālajos rajonos, tai skaitā arī Rīgā un tās apkārtnē, kā arī Vidzemē, tika novērots sasalstošs lietus.^[69]
14. februāris — dienā pāri Kurzemes centrālajai un rietumu daļai, kā arī Zemgales rietumu daļai virzījās nokrišņu zona, daudzviet atnesot snigšanu, vietām — stipru.^[70] Kurzemes centrālajā un austrumu daļā vietām no rīta sniga spēcīgi, redzamība stiprajā sniegā samazinājās līdz 400 metriem.^[71] Pēc snigšanas biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās izveidojās Saldū — 35 cm, kur sniega sega palielinājās par 13 cm, bet Kuldīgas meteoroloģiskajā stacijā — par 5 cm, no 12 līdz 17 cm.^[72] Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 9 cm Rucavā un Ventspils ostā, līdz 31 cm Siguldā, 33 cm Alūksnē un 34 cm Dagdā.^[73]
18. februāris — tika aizvadītā kārtējā auksta nakts, daudzviet valstī gaisa temperatūra pazeminājās zem −20 grādiem, bet zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpilī, kur termometra stabiņš noslīdēja līdz −27,4 °C, savukārt Vidzemes augstienē esošajos Zosēnos sals sasniedza −26 grādus.^[74] Tikmēr Bauskā tika uzstādīts jauns vietējas nozīmes aukstuma rekords, tur gaisa temperatūra pazeminājās līdz −21,6 °C (iepriekšējais rekords bija 1954. gadā, kad temperatūra sasniedza −20 grādus). Citās LVĢMC novērojumu stacijās temperatūra noslīdēja līdz pārsvarā −14, −24 grādiem, bet siltāks bija Rīgas līča piekrastē Kurzemē: Mērsragā −12,9 grādi, bet Kolkā tikai −8,9 grādi.^[75] Lai gan arī galvaspilsētā meteorologi solīja salu līdz pat −22 grādiem, tomēr pateicoties tam, ka debesis bija daļēji apmākušās, temperatūra pilsētas centrā pazeminājās tikai līdz −13,8 °C un nepilniem −20 grādiem Pierīgā.

19. februāris — minimālā gaisa temperatūra nakts un rīta stundās Latvijas teritorijā bija no −12,8 grādiem Liepājā un Pāvilostā līdz −26,5 grādiem Daugavpilī. Savukārt Madonā, termometra stabiņam pazeminoties līdz −23,9 °C un tika pārspēts 19. februāra aukstuma rekords.^[76]
20.—21. februāris — Latvijā pakāpeniski iestājās atkusnis. Kurzemes piekrasti (Rucava, Liepāja) tas sasniedza 20. februārī, plkst. 10:00 no rīta, savukārt valsts centrālajos rajonos, tostarp galvaspilsētā, atkusnis iestājās plkst. 20:00. Valsts austrumus un Krievijas pierobežu tas sasniedza nākamās dienas plkst. 7:00 no rīta.^[77]
21. februāris:
- Siltākā diena kopš decembra.^[78] Visā valstī termometra stabiņš pakāpās virs +2 grādiem, līdz ar to vietām Kurzemē un valsts centrālajā daļā iestājās meteoroloģiskais pavasaris.^[79] Plkst. 13:00 augstākā gaisa temperatūra bija +6,4 grādi Mērsragā un +6,8 grādi Kolkā. Galvaspilsētā gaiss iesila līdz +5 grādiem.^[80]
- Arī Rīgā iestājās meteoroloģiskais pavasaris — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru virs 0 °C.
22. februāris — lielākajā Latvijas daļā tika piedzīvota pirmā pavasarīgā diena, kad visā valsts teritorijā, izņemot atsevišķus piekrastes rajonus un Vidzemes ziemeļus, termometra stabiņš paaugstinājās virs +5 grādiem. Spoži spīdot saulei, augstākā gaisa temperatūra tika novērota Saldus novērojumu stacijā, kur pēcpusdienā gaiss iesila līdz +12,2 °C, un tas ir šīs novērojuma stacijas 22. februāra maksimālās gaisa temperatūras rekords.^[81] Daudzviet gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +7, +10 grādiem, šī diena kļuva par siltāko kopš novembra un par pirmo 2021. gadā, kad temperatūra sasniedza +10 grādu atzīmi.^[82]^[83] Tikmēr vakarpusē no Rīgas līča ieplūda auksta un mitra gaisa masa, Rīgā un vietām citviet valstī izveidojās bieza migla.^[84]
25. februāris — no dienvidrietumiem Latvijas teritoriju sasniedza ļoti siltas gaisa masas, izraisot strauju gaisa temperatūras kāpumu, daudzviet valsts rietumu daļā termometra stabiņš paaugstinājās līdz +10, +13 grādiem un vairākās novērojumu stacijās tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi.^[85] Jau pusdienlaikā Kolkā gaisa temperatūra sasniedza +12,4 °C, pārspējot 25. februāra siltuma rekordu,^[86] bet pēcpusdienā temperatūra turpināja paaugstināties, sasniedzot maksimumu +14,3 °C, un tā bija pirmā reize zināmajā vēsturē, kad termometra stabiņš paaugstinājās tik augstu tik agri pavasarī, līdz ar to tika pārspēts arī Latvijas 25. februāra siltuma rekords. Iepriekš agrākais datums, kad temperatūra pārsniedza +14 grādu atzīmi, bija 1989. gads, kad 26. februārī Liepājā temperatūra sasniedza +15,5 grādus, kas ir arī visas Latvijas februāra absolūtais maksimālās temperatūras rekords.^[87] Rīgā gaiss iesila līdz +11,3 °C, taču galvaspilsētā siltuma rekords netika pārspēts, jo 1990. gadā šajā datumā bija precīzi +12 grādi. Visā valsts teritorijā gaisa temperatūra pārsniedza +5 grādus, un šī bija siltākā diena kopš 2020. gada 3. novembra, kad Ventspilī temperatūra sasniedza +14,9 grādus.^[88]^[89]
28. februāris — daudzviet Latvijā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +5, +9 grādiem,^[90] un divās novērojumu stacijās tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi — Rucavā gaiss iesila līdz +8,6 °C, bet Rūjienā — līdz +9,1 °C.^[91]

Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1. marts — termometra stabiņam Mērsragā sasniedzot +13,0 °C, 1. marts kļuva par siltāko novērojumu vēsturē.^[92] Iepriekš augstākā gaisa temperatūra šajā datumā tika fiksēta 1959. gadā, kad Rīgā tā sasniedza +12,8 grādus. Vietējas nozīmes siltuma rekordi sasniegti kopumā 15 LVĢMC novērojumu stacijās. Lielākajā valsts daļā gaiss iesila līdz +7, +12 grādiem, vienīgi Latgalē un atklātas jūras krastā Kurzemē bija jūtami vēsāks. Plkst. 14:00 Liepājā, Rucavā un Ventspilī gaisa temperatūra sasniedza tikai +3 grādus, bet Daugavpilī, Dagdā un Rēzeknē bija +5, +6 grādi.^[93]
3. marts — pavasara palu ūdens līmeņa maksimums Gaujas lejtecē tika sasniegts plkst. 16:15, kad ūdens līmenis virs LVĢMC novērojumu stacijas nulles atzīmes bija 325 cm jeb 2,29 m pēc Latvijas normālās augstuma sistēmas. Pavasara palu maksimums augstāks par šī gada sasniegto bija tikai 1968. gadā (335 cm virs novērojumu stacijas nulles atzīmes). Lielajos 21. gadsimta plūdu gados 2010., 2011. un 2013. gadā maksimālās pavasara palu ūdens līmeņa atzīmes bija attiecīgi 306, 302 un 301 cm.^[94]^[95]
5. marts — aktīvas konvekcijas rezultātā, virs Rīgas līča veidojās sniega mākoņi un pūšot R, ZR vējam, tie virzījās pāri valsts rietumu un centrālajai daļai, vietām, īpaši Kurzemē, atnesot īslaicīgu, bet intensīvu snigšanu un puteni, dažviet, piemēram, Skrundas apkārtnē, izveidojās bieza sniega kārta.^[96]^[97] Visbiezākā sniega sega saglabājās Alūksnē — 9 cm.^[98]
7. marts — lielāko valsts daļu, no ZR šķērsoja gubumākoņi, kas bija saistīti ar aktīvo atmosfēras fronti un nesa īslaicīgus nokrišņus, sniegu, brīžiem stipru snigšanu un puteni.^[99] Daudzviet no jauna izveidojās sniega sega. Visvairāk sniga Vidzemē, no rīta Priekuļos sniega segas biezums sasniedza 13 cm,^[100] bet plkst. 10:00 Zosēnos — 14 cm.^[101] Sniegu daudzviet pavadīja ļoti brāzmains vējš, no rīta Ainažos sniega mākoņi atnesa vēja brāzmas līdz 22 m/s,^[102] bet Priekuļu meteostacijā zem tā paša mākoņa tika reģistrētas vēja brāzmas līdz 23 m/s.^[103]
9. marts — naktī, debesīm skaidrojoties, vietām valsts austrumu daļā gaiss atdzisa līdz −20, −22 grādiem. Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Zosēnos (−21,8 °C) un Madonā (−20,2 °C).^[104]
12. marts — no rietumiem, nakts laikā valsts teritoriju sāka šķērsot plaša un aktīva atmosfēras fronte, atnesot sniegputeni.^[105] No rīta daudzviet Latvijā sniga un putināja, redzamība sniegputenī vietām samazinājās līdz 500 metriem, dienvidu, dienvidaustrumu vējš brāzmās daudzviet pūta ar ātrumu līdz 11-18 m/s. Dienā visā valstī iestājās atkusnis, sniegs pārgāja lietū, dienas pirmajā pusē vietām vēl Vidzemē un Latgalē turpinājās snigšana.^[106]
16. marts — vakarā, vietām, galvenokārt Latvijas piekrastes rajonos izveidojās bieza migla ar redzamību līdz 100-500 metriem.^[107]
19. marts — valsts lielāko daļu no rīta pārklāja 1—6 cm bieza sniega sega, dziļākais sniegs saglabājās vien Alūksnes pusē.^[108]^[109] Tikmēr Vidzemē gaiss atdzisa līdz -9 grādiem.^[110]
20. marts — Latvijā atkal pastiprinājās sals, naktī visā valsts teritorijā gaisa temperatūra noslīdēja zem −6 grādiem, bet vietām Vidzemē, debesīm skaidrojoties, termometra stabiņš pazeminājās līdz nepilniem −16 grādiem.^[111]
24. marts — daudzviet valsts austrumu daļā, spoži spīdot saulei, gaiss iesila līdz +11 grādiem,^[112] tikmēr Kurzemē un valsts centrālajos rajonos mākoņu dēļ nebija siltāks par +2, +5 grādiem.^[113]
27. marts — tika aizvadīta ļoti silta diena, jau pirms plkst. 10:00 gaisa temperatūra vietām Kurzemē paaugstinājās līdz +11 grādiem.^[114] Lielākajā valsts daļā gaiss iesila līdz +12, +15 grādiem, vienīgi Kolkā termometra stabiņš nepārsniedza +10 grādu atzīmi, augstākā gaisa temperatūra valstī bija +16,4 °C Liepājā un +16,1 °C Ventspilī, un tas ir lielākais siltums Latvijā kopš oktobra sākuma.^[115] Kopumā tika pārspēti 5 maksimālās gaisa temperatūras rekordi (Liepājā, Ventspilī, Rīgā, Skultē, Ainažos), bet viens atkārtots — Mērsragā.^[116] Galvaspilsētā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +15,1 °C (iepriekšējais rekords reģistrēts tālajā 1903. gadā). 27. marta siltuma rekords visā Latvijā netika labots, tas ir +18 grādi 2007. gadā.
30. marts — valsts centrālajā daļā, kā arī Kurzemē un vietām Latvijas austrumu rajonos termometra stabiņš pārsniedza +10 grādu atzīmi, augstākā gaisa temperatūra tika novērota Mērsragā, kur gaiss iesila līdz +14,8 °C.^[117] Rīgā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +12,7 °C.^[118]

Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1. aprīlis — naktī un no rīta Latvijai pāri virzījās aukstā atmosfēras fronte, atnesot sev līdzi nokrišņu zonu, lietu, kas daudzviet Kurzemē, valsts centrālajos rajonos un Sēlijā pārgāja slapjā sniegā, sniegā.^[119]^[120] Pēcpusdienā, sākot no ziemeļrietumiem, debesis skaidrojās un spīdēja saule.^[121]^[122]

laika apstākļu kontrasti Rūjienā — Laika apstākļu kontrasti Rūjienā, 2021. gada 3. aprīlī

3. aprīlis — daļu valsts teritorijas šķērsoja nokrišņu mākoņi, daudzviet atnesot lietu, vietām arī slapju sniegu, savukārt Rūjienā tika novērota īslaicīga, bet intensīva snigšana, kurā redzamība pazeminājās zem 1000 metriem.^[123] Tāpat Rūjienā no rīta tika reģistrēta gan krašņs saullēkts, gan arī bieza migla.^[124]
5. aprīlis — no rietumiem Latviju sasniedza aukstā atmosfēras fronte, ko izraisīja arktiska gaisa masas ieplūšana.^[125] Agri no rīta dienvidu, dienvidrietumu vēja ātrums brāzmās valsts lielākajā daļā sasniedza 12-17 m/s, Ventspilī — 21 m/s, vēlāk Ventspils ostā tika reģistrētas vēja brāzmas līdz pat 25 m/s.^[126]^[127] Dienā valsts teritoriju šķērsoja plaša nokrišņu zona, nesot mērenu lietu, kas Kurzemē, vakarpusē arī valsts centrālajā daļā pārgāja slapjā sniegā, lokāli tika novērota stipra snigšana.^[128] Nokrišņu dēļ vietām rietumu un centrālajos rajonos gaisa temperatūra strauji pazeminājās līdz 0 °C.^[129] Dažviet izveidojās neliela sniega kārta.^[130]
6. aprīlis — aktīvas konvekcijas rezultātā, virs Latvijas veidojās lieli gubumākoņi, daudzviet Zemgalē, valsts centrālajā daļā un Vidzemē atnesot īslaicīgus nokrišņus, tostarp lokālas lietusgāzes, krusu, puteni un sniega graudus, dažviet nokrišņu laikā fiksētas arī vairākas zibens izlādes.^[131] Līdz ar to šīs bija pirmais pavasarīgais pērkona negaiss 2021. gadā.^[132]^[133] Kopumā Latvijas teritorijā tika reģistrētas aptuveni 100 zibens izlāžu.^[134]^[135] — pārsvarā Vidzemes vidienē un Zemgales austrumos.
7. aprīlis — no rīta daudzviet Latgalē, tostarp Rēzeknē, Krāslavā un Aglonā tika novērota snigšana, vietām intensīva, vairākās vietās izveidojās vairākus centimetrus bieza sniega kārta, Krāslavas apkārtnē uzsniga vairāk nekā 10 cm sniega.^[136]^[137]^[138] Savukārt pēcpusdienā, attīstoties gubumākoņiem, Latgales dienvidos (aptuveni 30 km uz A no Daugavpils) tika reģistrēts pērkona negaiss.^[139]^[140]
9. aprīlis — daudzviet pūta stiprs vējš, dienvidrietumu, dienvidu vēja brāzmas Kurzemē, kā arī Rīgā sasniedza 20-23 m/s, savukārt visstiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas Ventspilī — 25 m/s.^[141]
11. aprīlis — lielākajā Latvijas daļā gaisa temperatūra naktī noslīdēja zem nulles, savukārt Dobeles novērojumu stacijā, termometra stabiņam pazeminoties līdz −4,7 °C, tika pārspēts 1985. gada uzstādītais 11. aprīļa minimālās gaisa temperatūras rekords, līdzīga gaisa temperatūra tika reģistrēta arī Siguldā.^[142] Tikmēr pēcpusdienā Daugavpilī gaiss iesila līdz +17 grādiem.^[143]^[144]
12. aprīlis — dienas otrajā pusē Daugavpilī gaiss iesila līdz +19,1 °C.^[145] Lielākajā valsts daļā temperatūra paaugstinājās līdz +14, +18 grādiem, tostarp Rīgā reģistrēti nepilni +18 grādi, bet krietni vēsāks pēcpusdienā kļuva daudzviet jūras piekrastē Kurzemē, jo, iegriežoties rietumu vējam, no jūras puses ieplūda aukstāks gaiss. Plkst. 17:00 Liepājā un Ventspilī bija tikai +5 grādi.^[146]
18. aprīlis — pirmo reizi 2021. gadā gaisa temperatūra Latvijā sasniedza +20 grādu atzīmi, šī atzīme sasniegta Liepājas, Rucavas, Jelgavas, Bauskas, Rīgas un Daugavpils novērojumu stacijās.^[147] Savukārt Ainažos, termometra stabiņam paaugstinoties +18,7 °C, tika uzstādīts jauns 18. aprīļa dienas maksimālās gaisa temperatūras rekords.^[148]
24. aprīlis — gubumākoņiem virzoties pāri Latvijai, vietām tika novērots slapjš sniegs, atsevišķās vietās, piemērām, Dagdā izveidojās neliela, īslaicīga sniega kārta.^[149]
25. aprīlis — naktī daudzviet valstī tika novērots slapjš sniegs, sniegs, no rīta Latvijas rietumu un austrumu daļā izveidojās neliela sniega sega, biezākā tā izveidojās Vidzemes augstienē.^[150]^[151]
28. aprīlis — ļoti dzestrs rīts, debesīm skaidrojoties, plkst. 06:00 gaisa temperatūra starptautiskā lidostā "Rīga" pazeminājās līdz −3 grādiem, bet Liepājas lidostā līdz pat −4 grādiem.^[152] Savukārt Liepājas novērojumu stacijā, termometra stabiņam noslīdot līdz −2,8 °C, tika atkārtots 28. aprīļa minimālās gaisa temperatūras rekords.^[153]
30. aprīlis — nakts laikā Latviju no dienvidiem sasniedza plaša nokrišņu zona, no rīta un dienas pirmajā pusē tikpat kā visā valsts teritorijā atnesot ilgstošu, brīžiem arī stipru lietu, Latgalē kopā ar pērkona negaisu, dienas vidū stiprākie nokrišņi tika novēroti daudzviet Zemgalē un Vidzemē.^[154] Līdz plkst. 16:00 visvairāk nolija Zosēnos (20,9 mm), Gulbenē (18 mm), Rucavā (17,9 mm) un Alūksnē (15,6 mm).^[155] Vietām nolija vairāk nekā puse no aprīļa nokrišņu normas, bet atsevišķās novērojumu stacijās valsts ziemeļos nokrišņu nebija vispār.^[156] Pēcpusdienā, sākot no ziemeļrietumiem nokrišņi norima un debesis noskaidrojās.^[157]

Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2. maijs — zem skaidrām debesīm, lielākajā Latvijas daļā gaisa temperatūra naktī pazeminājās zem nulles, saullēktā Mērsragā termometra stabiņš noslīdēja līdz –4,5 °C, un tika uzstādīts jauns 2. maija minimālās gaisa temperatūras rekords šajā novērojumu stacijā.^[158]^[159]
3. maijs:
- No dienvidiem Latviju sasniedza ļoti aktīvs un plašs ciklons, tā ietekmē naktī valsts teritoriju sāka šķērsot plaša un spēcīga nokrišņu zona, visos reģionos, izņemot lielu daļu Kurzemes, atnesot ilgstošu un vietām arī stipru lietu, daudzviet Vidzemē tika novērots arī slapjš sniegs, brīžiem sniga stipri, vietām izveidojās neliela, īslaicīga sniega kārta.^[160] Līdz plkst. 07:00 visvairāk lija valsts centrālajā un austrumu daļā, Bauskā nolija 41,1 mm, kas ir gandrīz maija mēneša nokrišņu norma, Skrīveros — 34,2 mm, Madonā un Zīlānos — 18,9 mm.^[161] Dienā nokrišņi valstī turpinājās, saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem nokrišņu daudzums Rīgas centrā līdz plkst. 13:00 sasniedza 11 mm, savukārt lielākais nokrišņu daudzums valstī tika reģistrēts Skrīveros un Bauskā, kur kopumā nolija attiecīgi 44 un 51 mm.^[162] Tikmēr Vidzemē tika novērota īslaicīga snigšana, Cēsīs un Siguldā — spēcīga.^[163]
- Atsevišķos rajonos, it īpaši Rīgā un tas apkārtnē, pūta ļoti brāzmains Z vējš, līdz plkst. 13:00 vēja ātrums brāzmās Rīgā sasniedza 19 m/s pilsētas centrā, 21 m/s Daugavgrīvā un 22 m/s Kundziņsalā. Vēja brāzmas līdz 19 m/s tika reģistrētas arī Ainažos un Bauskā. Līdz pēcpusdienai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēma 23 izsaukumus uz vēja radītu postījumu novēršanu, no saņemtajiem izsaukumiem 21 tika reģistrēts galvaspilsētā, vairums izsaukumu saistīti ar nolauztiem vai aizlauztiem kokiem.^[164]

5. maijs — virs Latvijas veidojās gubu lietusmākoņi, daudzviet valsts centrālajos rajonos un Vidzemē atnesot īslaicīgas lietusgāzes, krusu un pērkona negaisu, visvairāk negaisa mākoņu izveidojās uz austrumiem no Rīgas.^[165] Kopumā valsts teritorijā tika reģistrētas ap 500 zibens izlādes.^[166]
9. maijs — naktī un agri no rīta daudzviet Latvijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz 0, –3 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika novērota Madonas novērojumu stacijā, kur termometra stabiņš pazeminājās līdz –3,1 °C, bet Rīgas lidostā nakts izskaņā tika reģistrēti –3 grādi, tur neoficiāli tika pārspēts galvaspilsētas 9. maija aukstuma rekords (lai gan oficiālā meteostacija atrodas pilsētas centrā, kur bija +2 grādi).^[167]^[168] Jelgavas novērojumu stacijā, temperatūrai noslīdot līdz –2,6 °C, tika pārspēts 9. maija aukstuma rekords, savukārt Skrīveru novērojumu stacijā, termometra stabiņam sasniedzot –1,9 °C, tika atkārtots 9. maija minimālās gaisa temperatūras rekords.^[169]
10. maijs — tika piedzīvota pirmā vasarīga diena, valdīja sauss un saulains laiks, pūšot D, DA vējam, tikpat kā visā valstī gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +20, +24 grādiem, vienīgi vietām Ziemeļkurzemes piekrastē bija vēsāks, jo vējš pūta no jūras puses. Augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Kurzemes piekrastē, tostarp Liepājas un Pāvilostas apkārtnē, kur gaiss iesila līdz +25, +26 grādiem, un šī bija pirmā reize 2021. gadā, kad Latvijā sasniegta +25 grādu atzīme.^[170]^[171] Tikmēr Kolka piedzīvoja straujas temperatūras izmaiņas, līdz plkst. 14:30 tur termometra stabiņš sasniedza vien +13 grādus, jo vējš pūta no jūras puses, bet, tam iegriežoties no sauszemes, stundas laikā gaisa temperatūra paaugstinājās par vairāk nekā 10 grādiem, sasniedzot +23,8 °C, tādējādi uzstādot jaunu Kolkas novērojumu stacijas 10. maija maksimālās gaisa temperatūras rekordu.^[172]^[173]
11. maijs — teju visā Latvijas teritorijā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +23, +27 grādiem, trijās novērojumu stacijās tika pārspēti 11. maija maksimālās gaisa temperatūras rekordi — Ainažu novērojumu stacijā termometra stabiņš sasniedza +26,7 °C (iepriekšējais rekords 1963. gadā, +24,5 °C), Mērsraga novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +26,1 °C (iepriekšējais rekords 1981. gadā, +22,9 °C), Skultes novērojumu stacijā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +26,1 °C (iepriekšējais rekords 1963. gadā, +25,7 °C).^[174]
12. maijs — pēcpusdienā Ainažos gaisa temperatūra sasniedza +28,1 °C, un tā bija augstākā gaisa temperatūra šajā siltuma vilnī, kas sākās 10. maijā. Karstākais laiks valdīja Vidzemes un Kurzemes rietumos, tostarp Rīgā, kur temperatūra sasniedza +26, +28 grādus, citviet valstī temperatūra paaugstinājās līdz +21, +25 grādiem, vēsāks bija tikai Kolkā, kur termometra stabiņš sasniedza +16 grādu atzīmi, jo vējš tur nesa vēsumu no Rīgas līča vēl neiesilušajiem ūdeņiem.^[175] Trijās novērojumu stacijās tika pārspēti 12. maija maksimālās gaisa temperatūras rekordi, Ventspilī un Pāvilostā, temperatūrai paaugstinoties līdz +26,7 °C, tika pārspēti attiecīgi 2002. un 1996. gada rekordi (+25,1 °C un +27,2 °C). Vēl viens rekords tika pārspēts Dobelē, +26,5 °C (iepriekšējais rekords 1981. gadā, +26,4 °C).^[176]
14. maijs — daudzviet Kurzemē tika reģistrētas īslaicīgas lietusgāzes, vietām ar krusu un pērkona negaisu, Rucavas un Liepājas apkārtnē nolija 10–12 litri ūdens uz kvadrātmetru, kas ir aptuveni 25% no visa mēneša klimatiskās normas. Savukārt pievakarē Rucavas pusē tika novērots virpuļviesulis.^[177]
18. maijs — no dienvidaustrumiem Latviju šķērsoja ar ciklonu saistīta plaša nokrišņu zona, daudzviet, īpaši valsts centrālajos un austrumu rajonos atnesot ilgstošu, vietām arī stipru lietu. Nokrišņu dēļ Ainažos, Bauskā, Mērsragā, Skultē un Rīgā maksimāla gaisa temperatūra bija tikai +11, +12 grādi, bet Rēzeknē un Rucavā gaiss iesila līdz +19, +20 grādiem. Lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Skultē — 17 mm un Ainažos — 16 mm, savukārt valsts austrumu daļā tika fiksētas ap 50 zibens izlādes.^[178]
19. maijs — pēc intensīva lietus, diennakts nokrišņu daudzums Ainažos sasniedza 37 mm, bet Rīgā — 19 mm.^[179]
23. maijs — valsts centrālo un austrumu daļu šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet nesot ilgstošu lietu, līdz plkst. 07:00 visvairāk lija Vidzemes pusē, lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Madonā — 20 mm, Zosēnos nolija 16 mm, Gulbenē un Priekuļos — 15 mm.^[180] Līdz pēcpusdienai Latvijas austrumos turpinājās nokrišņi, plkst. 14:00 Zosēnu meteostacijā nokrišņu daudzums sasniedza 37 mm. Dažās Vidzemes upēs ūdens līmenis paaugstinājās par vairāk nekā pusmetru.^[181]
26. maijs — aktīva ciklona ietekmē Latviju no dienvidiem šķērsoja plaša lietus zona, naktī un brīžiem arī dienā daudzviet ilgstoši un stipri lija, visintensīvākās lietusgāzes tika fiksētas Kurzemē un vietām Vidzemē.^[182] Intensīvo lietavu rezultātā Kolkā nolija visa maija mēneša norma, dažās citās novērojumu stacijās, tostarp arī Rīgā, gandrīz puse no mēneša normas, appludinot zemākās vietas.^[183] No 25. maija vakara līdz plkst. 15:00 kopējais nokrišņu daudzums Rīgas centrā sasniedza 29 mm, vēl lielāks nokrišņu daudzums diennakts laikā reģistrēts Kolkas novērojumu stacijā — 42 mm.^[184]
28. maijs — agri no rīta, vietām valsts austrumu daļā izveidojās bieza migla, kurā redzamība pazeminājās līdz 100-500 metriem.^[185]
31. maijs — Madonas novērojumu stacijā agrā rītā tika uzstādīts jauns 31. maija minimālās gaisa temperatūras rekords, termometra stabiņam noslīdot līdz +1 grādam.^[186] Rīgas lidostā saullēktā tika reģistrēti +2 grādi (+2 grādi ir arī 31. maija aukstuma rekords galvaspilsētā no 1929. gada), galvaspilsētas centrā tobrīd bija +8 grādi, bet Daugavgrīvā +9 grādi. Arī Ventspilī gaisa temperatūra bija no +1 grāda lidostā līdz +8 grādiem ostā, līdzīgi arī Liepājā.^[187]

Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2. jūnijs — Latvijā, tajā skaitā Rīgā, iestājās meteoroloģiskā vasara — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru virs +15 °C.^[188]^[189]
7. jūnijs — ūdens temperatūra jūrā vietām paaugstinājās līdz +20 grādiem, siltākais ūdens tika novērots Latvijas piekrastē, Rīgas līča rietumos un dienvidos — posmā no Kolkas līdz Ādažu novadam. Šajā piekrastes daļā, tajā skaitā peldvietās Jūrmalā un Rīgā, jūras ūdens iesila līdz +16, +20 grādiem. Saulkrastu un Limbažu novadā, kā arī atklātas jūras piekrastē Kurzemē ūdens temperatūra bija vien +9, +14 grādi.^[190]
8. jūnijs — daudzviet valsts austrumu rajonos, Vidzemē un Zemgales austrumu daļā, sākot ar pēcpusdienu izveidojās lieli gubu-lietus mākoņi, nesot īslacīgu, bet stipru lietu ar pērkona negaisu, brīžiem tika novērotas intensīvas pērkona lietusgāzes, vietām ar krusu un brāzmainu vēju.^[191] Stipro lietusgāžu rezultātā, Zīlānu meteostacijā, uz Jēkabpils pilsētas ziemeļaustrumu robežas, nokrišņu daudzums īsā laikā sasniedza 21 mm.^[192] Rīgā un citviet piekrastē saglabājās sauss un pārsvarā saulains laiks.^[193]
10. jūnijs — no rīta Vidzemes rietumu daļā, Zemgales austrumos, kā arī Liepājas apkārtnē bija izveidojusies bieza migla.
11. jūnijs — pēcpusdienā daudzviet, it sevišķi valsts rietumu un centrālajā daļā tika novērotas īslaicīgas, bet stipras pērkona lietusgāzes, brāzmains vējš un krusa. Pēc plkst. 15:00 arī Rīgu pārsteidza pērkona negaiss ar stiprām lietusgāzēm, dažas galvaspilsētas ielas tika applūdinātas, īpaši Pļavnieku un Ķengaraga pusē, tostarp arī Krasta iela.^[194]^[195]

12. jūnijs — no rietumiem Latvijas teritoriju šķērsoja aukstā atmosfēras fronte, atnesot lietusgāzess, vietām stipras, pērkona negaisu un krasas vēja brāzmas. Ventspilī trīs stundu laikā nolija 14 mm, Liepājā — 12 mm, bet Stendē stundas laikā nokrišņu daudzums sasniedza 5 mm.^[196] Vēja brāzmas Liepājā sasniedza 14 m/s. Vakarpusē arī Rīgu sasniedza aukstā fronte.^[197]
18. jūnijs — Latvijā sākās pēdējo trīs gadu laikā intensīvākais karstuma vilnis.^[198] Lielākajā valsts daļā, vējam iegriežoties no dienvidiem-dienvidrietumiem, termometra stabiņš paaustinājās virs +27 grādiem, vēsākais laiks valdīja vietām piekrastē un valsts austrumu rajonos, tikmēr īsi pēc plkst. 15:00 Mērsragā pirmo reizi 2021. gadā gaisa temperatūra sasniedza +30 grādus.^[199] Savukārt trijās meteoroloģisko novērojumu stacijās (Mērsragā, Kolkā un Pāvilostā) tika pārspēti 18. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekordi.^[200]
19. jūnijs — anticiklona ietekmē, visā valsts teritorijā valdīja sauss, saulains un karsts laiks, daudzviet gaiss sakarsa līdz +27, +32 grādiem, augstākā temperatūra tika novērota Mērsraga novērojumu stacijā, kur termometra stabiņš paaugstinājās līdz +31,6 °C, un Pāvilostā, +31,0 °C. Skrīveru un Daugavpils novērojumu stacijās, gaisa temperatūrai sasniedzot attiecīgi +29,5 °C un +30,0 °C, tika pārspeti 19. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekordi.^[201] Rīgā pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +30 grādiem,^[202] LU meteoroloģisko novērojumu stacijā pilsētas centrā termometra stabiņš pēcpusdienā paaugstinājās līdz +30,2 °C, bet galvaspilsētas ziemeļu daļā, Daugavgrīvā — līdz +30,6 °C.
20. jūnijs:
- Naktī Rīgas centrā gaisa temperatūra saglabājās virs +20 grādiem (+20,9 °C) — tika piedzīvota pirmā tropiskā nakts 2021. gada vasarā. Piecos rītā gaisa temperatūra galvaspilsētā bija no +18 grādiem starptautiskajā lidostā "Rīga" līdz +21 grādam pilsētas centrā un Daugavgrīvā. Liepājas ostā jau otro nakti pēc kārtas gaisa temperatūra nenoslīdēja zem +20 grādiem, minimālā gaisa temperatūra ap +20 grādiem bija arī Zvejniekciemā. Zemākā gaisa temperatūra plkst. 5:00 bija +13 grādi Madonas novērojumu stacijā.^[203]
- Lielākajā Latvijas daļā tika sasniegts jauns 20. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords, turklāt piecās novērojumu stacijās tika pārspēti arī mēneša otrās dekādes rekords. Visaugstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Mērsragā — +33,0 °C, un tas ir jauns 20. jūnija karstuma rekords visā Latvijā. Līdz šim augstākā gaisa temperatūra, kas Latvijas teritorijā reģistrēta 20. jūnijā, bija +32,1 grāds pirms 104 gadiem — 1917. gadā Rīgā.^[204] Valsts lielākajā daļā gaiss sakarsa līdz +30, +32 grādiem, 20. jūnija karstuma rekordi tika pārspēti 19 novērojumu stacijās. Alūksnes, Jēkabpils, Madonas, Pāvilostas un Rūjienas novērojumu stacijās tika laboti arī jūnija otrās dekādes tveices rekordi, savukārt Rucavā un Skrīveros šie rekordi tika atkārtoti.^[205]

21. jūnijs:
- Tika aizvadīta rekordsilta nakts, Daugavgrīvas novērojumu stacijā gaisa temperatūrai nepazeminoties zem +23,7 °C, tika atkārtots rekords, kurš iepriekš uzstādīts divas reizes 29. jūlijā Rīgā — gan 1931., gan 2012. gadā, kad minimālā nakts temperatūra arī bija +23,7 °C. Vienlaikus tā kļuva ne tikai par vienu no trim siltākajām naktīm Latvijas vēsturē, bet par siltāko jūnija nakti Latvijā, jo nekad iepriekš šajā mēnesī tik augsta minimālā temperatūra nav fiksēta, un tā ir arī pirmā reize novērojumu vēsturē, kad jūnijā diennakts minimālā gaisa temperatūra bija virs +23 °C.^[206] Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra nenoslīdēja zemāk par +23,3 °C.
- Pēcpusdienā tikpat kā visā Latvijā gaiss sakarsa līdz +30, +33 grādiem, izņēmums bija Kolka, kur temperatūra paaugstinājās līdz +26,5 grādiem. Visaugstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Pāvilostā un Daugavgrīvā, kur tā sasniedza +33,7 °C, tādējādi šis bija lielākais karstums pēdējo trīs gadu laikā, iepriekš tik augsta temperatūra fiksēta 2018. gada 30. jūlijā, kad gaiss Bauskā sakarsa līdz +34,2 grādiem. Šis 21. jūnijs kļuva par karstāko meteoroloģisko novērojumu vēsturē, iepriekšējais rekords uzstādīts 1917. gadā, kad Rīgā bija +32,4 grādi. Daudzviet uzstādīts ne tikai 21. jūnija karstuma rekords, bet arī šī bija karstākā jūnija trešās dekādes diena, savukārt Rucavā, Pāvilostā, Skultē, Rūjienā, Gulbenē un Alūksnē šī kļuva par karstāko jūnija dienu novērojumu vēsturē.^[207]
22. jūnijs:
- Kārtējā tropiskā nakts galvaspilsētā. Minimālā gaisa temperatūra naktī Rīgas centrā bija +22,5 °C.
- Tika pārspēts 22. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords, tādējādi attiecīgā datuma nacionālais karstuma rekords tika labots jau trešo dienu pēc kārtas. Tikpat kā visā valsts teritorijā termometra stabiņš paaugstinājās līdz +29, +32 grādiem, bet Daugavgrīvā gaiss sakarsa līdz +33,1 °C. Iepriekšējā augstākā gaisa temperatūra, kas Latvijā novērota 22. jūnijā, bija +31,2 grādi 1936. gadā, bet Rīgā iepriekšējais tveices rekords bija +31,1 grāds 1917. gadā.^[208] Līdzīgi kā iepriekšējās dienās tika pārspēts diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, bet dažās novērojumu stacijās tika labots arī jūnija trešās dekādes rekords. Jauni rekordi netika uzstādīti vien dažās novērojumu stacijās.^[209]
23. jūnijs:
- Gaisa temperatūra naktī novērojumu stacijā Rīgas centrā nenoslīdēja zem +24 grādiem, un šī ir pirmā reize Latvijas vēsturē, kad kādā valsts novērojumu stacijā gaisa temperatūra nakts gaitā nenoslīd zem +24 grādiem. Iepriekšējais siltākās nakts rekords bija +23,7 grādi 2021. gadā 21. jūnijā Daugavgrīvā, kā arī 2012. gada 29. jūlijā Daugavgrīvā un 1931. gada 29. jūlijā Rīgas centrā. Vēl pusnaktī gaisa temperatūra Rīgas centrā bija +27,3 grādi, piecos rītā tā pazeminājās līdz +24,2 grādiem un vēlāk sāka paaugstināties. Citviet Latvijā gaisa temperatūra piecos rītā bija no +17,3 grādiem Mērsragā līdz +23,2 grādiem Zvejniekciemā. Lielā valsts daļā nakts bija tropiska — gaisa temperatūra saglabājās virs +20 grādiem.^[210]
- No rīta Kurzemi no dienvidrietumiem šķērsoja aukstā atmosfēras fronte, atnesot pērkona lietusgāzes ar intensīvu zibeņošanu. Līdz plkst. 07:00 Kurzemes rietumu un dienvidu daļā reģistrēti vairāki tūkstoši zibens izlāžu. Stiprākās vēja brāzmas, kas naktī un agrā rītā reģistrētas novērojumu stacijās, bija 17 m/s Liepājas ostā.^[211] Nokrišņu daudzums Rucavā sasniedza 24,4 mm, bet Kolkā — 33 mm. Vēlāk šī negaisu sistēma pastiprinājās, šķērsoja Igaunijas rietumus un sasniedza Somiju, kur piekrastē tika reģistrētas vēja brāzmas līdz 30 m/s.^[212]
- Dienā, teritoriju šķērsojot aukstajai frontei, valsts rietumos karstums vairs nebija tik stiprs, bet valsts austrumu rajonos gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +30, +33 grādiem, augstākā temperatūra tika novērota Madonā — +33,2 °C, labot 23. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekordu Latvijā^[213] (rekords līdz šim bija +31,8 grādi 1964. gadā).^[214]
25. jūnijs — naktī, pārsvarā Zemgalē un Vidzemē, plosījās pērkona negaisi, kas atnesa īslaicīgas, bet intensīvas lietusgāzes, kā arī brāzmainu vēju. Visstiprākās lietusgāzes tika reģistrētas Lielpēčos, kur divu stundu laikā nolija 69 mm, kas ir gandrīz mēneša klimatiskā norma. Valkā (Valgas NS) negaiss atnesa 49,2 mm nokrišņu. Siguldā nokrišņu daudzums sasniedza 41 mm, Priekuļos — 37 mm, Bauskā — 36 mm, kas ir aptuveni puse no mēneša normas.^[215] Negaisa laikā vietām pūta brāzmains vējš, visspēcīgākās vēja brāzmas tika novērotas Zosēnu novērojumu stacijā — 23 m/s,^[216] vēl stiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas 24. jūnija vēlā vakarā Dagdā — līdz 25 m/s.^[217]
27. jūnijs — valsts austrumu daļā tika novēroti stipri nokrišņi, diennakts nokrišņu daudzums Rēzeknē sasniedza 42 mm, bet Dagdā — 45 mm.^[218]

Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1. jūlijs — Rīgas centrā tika novērota kārtējā tropiskā nakts. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +20,1 °C.
2. jūlijs:
- Rīgas centrā tika novērota jau sestā tropiskā nakts šajā gadā. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +20,9 °C.
- Trīs meteoroloģisko novērojumu stacijās tika pārspēti karstuma rekordi — Liepājā (+30,4 °C), Dobelē (+29,1 °C) un Kolkā (+25,9 °C), bet Saldū (+28,2 °C) tika atkārtots maksimālās gaisa temperatūras rekords.^[219] Tikmēr pēcpusdienā un pievakarē valsts centrālajos rajonos, Kurzemes dienvidos un Vidzemē veidojās lokālas lietusgāzes. Negaiss, kas izveidojās Igaunijas dienvidos, virzījās tuvu garām Valkai,^[220] vēlāk sasniedzot Valmieru, daudzviet pilsētā laužot kokus un appludinot vairākus ielu posmus.^[221] Pārējā valstī lietusgāzes bija bez negaisa, galvaspilsētai lietus pagāja garām.
4. jūlijs — Rīgas centrā tika novērota septītā tropiskā nakts šajā vasarā. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +20,1 °C.
5. jūlijs:
- No rīta gaisa temperatūra valstī svārstījās no +14,8 grādiem Zosēnos līdz pat +22,6 grādiem Kolkā. Tropiski silta nakts — ar gaisa temperatūru visas nakts garumā virs +20 grādiem — piedzīvota ne tikai Kolkā, bet vēl Mērsragā un daļā Rīgas. Arī galvaspilsētas centrā gaisa temperatūra naktī nenoslīdēja zem +20 grādiem un bija +20,7 °C, tādējādi tika aizvadīta jau astotā tropiskā nakts šajā vasarā.^[222]
- Pēcpusdienā Kurzemes dienvidrietumu daļu sasniedza nokrišņu un negaisu zona, atnesot pērkona lietusgāzes, lokāli — stipras, kopā ar krusu un brāzmainu vēju.^[223] Vislielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Rucavā, kur līdz plkst. 20:00 nolija 80 mm, kas gandrīz atbilst mēneša normai.^[224] Kopumā diennakts nokrišņu daudzums Rucavā bija 83,2 mm, kas ir trešais lielākais diennakts nokrišņu daudzums, kas reģistrēts šajā novērojumu stacijā. Vairāk nolijis ir vien 1941. gada 22. jūlijā (97,5 mm) un 1949. gada 22. maijā (86,8 mm).^[225]
6. jūlijs — Rīgas centrā tika novērota devītā tropiskā nakts 2021. gada vasaras sezonā. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +21,2 °C.
7. jūlijs — Rīgas centrā tika novērota tropiskā nakts. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija precīzi +20,0 °C.
8. jūlijs — minimālā gaisa temperatūra naktī Latvijā bija robežās no +15,5 grādiem Madonā, līdz +22,7 grādiem Rīgas centrā. Piecās LVĢMC novērojumu stacijās Vidzemē un valsts centrālajā daļā tika reģistrēta tropiskā nakts. Vissiltākā nakts bija Rīgas centrā, kur tika novērota jau vienpadsmitā tropiskā nakts šajā vasarā. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +22,7 °C. Rīgai sekoja Skulte ar +21,4 °C, Kalnciems ar +20,8 °C, Priekuļi ar +20,3 °C un Alūksne, kur tika reģistrēti apaļi +20 grādi. Dienā daudzviet turpinājās karstums, valsts austrumu daļā gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādu atzīmi.^[226]
9. jūlijs:
- Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētas centrā bija +21,9 °C.
- Gandrīz visā valsts teritorijā gaiss sakarsa līdz +30, +33 grādiem, izņēmums bija atsevišķi Kurzemes rajoni. Ainažos, Liepājā, Mērsragā, Skultē un Rīgā tika pārspēti šo novērojumu staciju 9. jūlija maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Rīgas ziemeļu daļā — Daugavgrīvā, kur termometra stabiņš paaugstinājās līdz +33,2 °C, bet pilsētas centrā, LU novērojumu stacijā, gaiss iesila līdz +32,3 °C.^[227]
10. jūlijs:
- Kārtējā tropiskā nakts Latvijā. Vēl pusnaktī gaisa temperatūra Rīgas centrā bija +27,8 °C. Minimālā gaisa temperatūra zem +20 grādiem nenoslīdēja Rīgā, Kolkā, Mērsragā, Ādažos, Skultē, Ainažos, Priekuļos un Skrīveros. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētas centrā pazeminājās līdz +23,7 °C, kas ir otra siltākā nakts kopš 1943. gada ieskaitot, Daugavgrīvā — līdz +23,1 °C.^[228]
- Valsts centrālajos un austrumu rajonos gaiss iesila līdz +30, +33 grādiem un dažās novērojumu stacijās (Dobeles, Jelgavas, Skultes, Ainažu un Rūjienas NS) tika pārspēti 10. jūlija maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Karstākais laiks valdīja Dobelē, kur gaiss sakarsa līdz +33,2 °C.^[229] Valsts rietumu daļu šķērsoja aukstā atmosfēras fronte, tādēļ tur bija vēsāks. Līdz ar aukstas frontes ienākšanu, daudzviet Kurzemē dienvidu—ziemeļu virzienā veidojās plaši pērkona negaisi, kas vietām atnesa stipras lietusgāzes un brāzmainu vēju — Saldū vējš brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s. Kopumā virs Latvijas dienas laikā tika fiksētas ap 500 zibens izlādes.^[230]
12. jūlijs:
- Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētas centrā bija +20,1 °C, tādējādi šī bija jau 14. tropiskā nakts Rīgā.
- Trīs novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni 12. jūlija maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet Rūjienas novērojumu stacijā rekords tika atkārtots. Daugavpilī gaiss sakarsa līdz +32,1 °C, Rēzeknē — līdz +31,2 °C, Zīlānos — līdz +31,8 °C, bet Rūjienā — līdz +30,6 °C.^[231] Tikmēr dienas otrajā pusē vietām valsts teritorijā veidojās gubu-lietus mākoņi, nesot īslaicīgas, bet stipras pērkona lietusgāzes un brāzmainu vēju. Spēcīgākais negaiss plosījas Daugavpilī, kur tika appludinātas dažas ielas, bet brāzmains vējš lauža kokus.^[232]

13. jūlijs:
- Naktī līča Vidzemes krastā virs Ainažiem izveidojās negaisa mākonis, kas atnesa ekstremāli stipras lietusgāzes — trīs stundu laikā Ainažos nokrišņu daudzums sasniedza 53 mm, kas ir gandrīz visa jūlija mēneša norma. Vēja brāzmas negaisa laikā pastiprinājās līdz 14 m/s.^[233]
- Jau 15. reizi šajā vasaras sezonā gaisa temperatūra Rīgā naktī nenoslīdēja zem +20 grādiem (+23,5 °C), un tā bija piektā siltākā nakts galvaspilsētā kopš 1943. gada. Citviet valstī tika pārspēts vietējais tropisko nakšu skaita rekords. Piemēram Saldū šovasar bijušas jau 3, Kolkā — 6 šādas naktis.^[234]
- Maksimālā gaisa temperatūra Latvijā pēcpusdienā bija +31, +34 grādi, līča piekrastē bija vēsāks, ap +27, +30 grādiem. Rucavā, gaisa temperatūrai paaugstinoties līdz +33,6 °C, tika atkārtots visa mēneša karstuma rekords, Liepājā (+33,6 °C) un Madonā (+33,1 °C) — pārspēts, bet Dobelē (+33,2 °C) tika atkārtots dekādes karstuma rekords. Pāvilostā (+32,7 °C) un Saldū (+32,1 °C) tika pārspēts dienas karstuma rekords.^[235]
- Pēcpusdienā daudzviet valstī izveidojās negaisa mākoņi, kas nesa ļoti stipras lietusgāzes ar krasām vēja brāzmām līdz pat 20 m/s. Stiprākie negaisi plosījās valsts austrumu daļā, kur tika reģistrēti vairāki elektrotīkla bojājumi, vakarpusē elektroapgāde tika traucēta aptuveni 4700 klientiem. Plašākie elektroapgādes pārtraukumi tika reģistrēti Preiļos, Aizkrauklē un Ogres novadā.^[236] Negaiss atnesa lielo nokrišņu daudzumu īsā laikā, Skrīveros vienas stundas laikā nolija 28,9 mm, kā arī tika fiksētas krasas vēja brāzmas līdz 17 m/s.^[237] Rūjienā tika saņemtas ziņas par lielgraudu krusu,^[238] bet Kuldīgā spēcīgas lietusgāzes izraisīja īslaicīgus plūdus, tur nokrišņu daudzums sasniedza 47 mm.^[239] Vakarā Saldū negaisa laikā vienas stundas laikā nolija 53 mm.^[240]
14. jūlijs:
- Sešpadsmitā tropiskā nakts galvaspilsētā 2021. gada vasaras sezonā. Minimālā gaisa temperatūra naktī Rīgas centrā bija +20,9 °C.
- Pēcpusdienā pāri Sēlijai un Latgalei virzījās spēcīga negaisa zona, atnesot stipras lietusgāzes un brāzmainu vēju.^[241] Vēlāk negaisi veidojās arī daudzviet citviet valstī, tostarp arī Rīgā, spēcīgo lietusgāžu dēļ vietām galvaspilsētā tika applūdinātas ielas.^[242] Pirms negaiss sācies, lielākajā valsts daļā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +30, +33 grādiem, tika pārspēti 14. jūlija karstuma rekordi, Skultes NS tika pārspēts arī dekādes karstuma rekords.^[243]
15. jūlijs:
- Septiņpadsmitā tropiskā nakts galvaspilsētā 2021. gada vasaras sezonā. Minimālā gaisa temperatūra naktī Rīgas centrā bija +20,8 °C.
- Daudzviet gaisa temperatūra sasniedza +32, +34 grādus. Augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Dobelē, +33,6 °C. Trijās novērojumu stacijās tika uzstādīts jauns 15. jūlija maksimālās gaisa temperatūras rekords, savukārt Dobeles novērojumu stacijā tika pārspēts arī dekādes rekords. Rīgā gaisa temperatūra pakāpās līdz +31,5 °C.^[244]
16. jūlijs:
- Astoņpadsmitā tropiskā nakts galvaspilsētā 2021. gada vasaras sezonā. Minimālā gaisa temperatūra naktī Rīgas centrā bija +23,7 °C.
- Dienas otrajā pusē daudzviet Zemgalē, Sēlijā un Latgalē gaiss sakarsa līdz +33 grādiem, visaugstākā gaisa temperatūra tika fiksēta Daugavpilī, kur tā sasniedza +33,7 °C, kas ir arī atkārtots šīs vasaras rekords, jo tik karsts bija arī 21. jūnijā Mērsragā. Līdz ar to tika pārspēts 16. jūlija nacionālais karstuma rekords.^[245] Kopumā maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti 9 novērojumu stacijās, bet 1 — atkārtots.^[246] Lielā karstuma dēļ, pēcpusdienā valsts austrumu daļā sāka veidoties gubumākoņi, kas vietām pārtapa pērkona negaisā.^[247] Skrīveros 30 minūšu laikā negaiss atnesa 32,6 mm lietus. Īsi pirms lietusgāzes sākšanās vējš krasi brāzmās pastiprinājās līdz 24,6 m/s.^[248]
17. jūlijs — Deviņpadsmitā tropiskā nakts galvaspilsētā 2021. gada vasaras sezonā. Minimālā gaisa temperatūra naktī Rīgas centrā bija +22,7 °C.
22. jūlijs — vietām, īpaši Kurzemē, valsts centrālajā daļā un Vidzemē, tika piedzīvota dzestra nakts, gaisa temperatūra pazeminājās līdz +7, +9 grādiem, zemākā temperatūra tika fiksēta Stendē, kur termometra stabiņš pazeminājās līdz +6 grādiem.^[249]
26. jūlijs — Latviju no dienvidaustrumiem sasniedza karsta gaisa masa, daudzviet valstī termometra stabiņš paaugstinājās līdz +29, +32 grādiem, deviņās novērojumu stacijās tika karstuma rekordi — Dobelē (+32,4 °C), Liepājā (ostā +32,4 °C, pilsētā +31,7 °C), Ventspilī (+32,2 °C), Pāvilostā (+32,1 °C), Bauskā (+31,8 °C), Jelgavā (+31,7 °C), Skultē (+30,8 °C), Saldū (+30,3 °C), Madonā (+30,0 °C).^[250]
27. jūlijs:
- Divdesmitā un pēdējā tropiskā nakts galvaspilsētā 2021. gada vasaras sezonā, padarot to par līdz šim bagātāko tropisko nakšu vasaru galvaspilsētā un valstī kopā. Minimālā gaisa temperatūra naktī Rīgas centrā bija +21,3 °C.
- Dienas laikā dažviet Latvijā plosījās pērkona negaiss ar stipru lietu un vēja brāzmām. Lokāli tika novērotas īslaicīgas, bet ļoti intensīvas lietusgāzes, kas izraisa nelielus plūdus. Stipro lietusgāžu rezultātā Ogrē tika applūda vairākas pilsētas ielas, tādējādi apgrūtinot satiksmi.^[251] Līdzīga situācija bija Salaspilī un abās pilsētās bija arī applūduši daudzdzīvokļu ēku iekškvartāli.^[252] Diennakts laikā tika saņemti septiņi izsaukumi par vēja nolauztiem kokiem, kas galvenokārt nokrita uz ceļiem. Vienā gadījumā Rīgā koks uzkrita uz vieglās automašīnas, citā — Alūksnes novada Alsviķu pagastā — uz saimniecības ēkas jumta.^[253]
30. jūlijs — virs Latvijas pastiprinājās ciklona ietekme, līdz ar to daudzviet īslaicīgi lija, pēcpusdienā un vakarā — stipri, jo no rietumiem valsts teritoriju šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet arī pūta spēcīgs DR vējš, stiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas Kurzemes piekrastē, Ventspilī un Liepājā vējš brāzmās pastiprinājās attiecīgi līdz 26 un 27 m/s. Brāzmains vējš tika novērots arī Rīgā (Daugavgrīvā) — 20 m/s, Pāvilostā — arī 20 m/s, Ainažos un Rūjienā — 19 m/s, kā arī Saldū — 18 m/s. Vējš daudzviet radīja nelielus postījumus, laužot kokus, vairāk Liepājas pusē.^[254] Savukārt Kurzemē tika fiksēts lielākais nokrišņu daudzums, tostarp Mērsragā nolija 28 mm, Kolkā — 23 mm, Stendē — 20 mm, Kuldīgā — 16 mm.^[255]
31. jūlijs — vairākās vietās Kurzemē un Vidzemē naktī turpinājās lietusgāzes, vietām — stipras, jūras un līča piekrastē vēl saglabājās spēcīgas vēja brāzmas, Liepājā līdz 23,4 m/s, Ventspilī līdz 19,7 m/s, Ainažos līdz 18,4 m/s, bet Skultē līdz 18,1 m/s. Līdz rītam visvairāk lija Vidzemē, lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Siguldā — 31,9 mm, Rūjienā —27,4 mm, Stendē — 25,5 mm, Skultē — 24,1 mm un Priekuļos — 23,7 mm.^[256]

Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2. augusts — no dienvidiem Latviju sasniedza aktīvs ciklons, sākot ar nakts otro pusi valsts austrumu daļā ilgstoši un vietām arī stipri lija, nokrišņi turpinājās līdz pat vakaram, citviet valstī lietus bija pārsvarā īslaicīgs. Visvairāk nokrišņu (līdz plkst. 19:00) bija Dagdā (33,7 mm), Piedrujā (32,1 mm) un Rēzeknē (26 mm).^[257] Daudz lija arī citviet Latgalē — Daugavpilī un Sīļos, kur nokrišņu daudzums sasniedza aptuveni 20 mm.
6. augusts — tika piedzīvots dzestrs rīts, īpaši Vidzemes augstienē, kur Zosēnos gaisa temperatūra ap saullēkti pazeminājās līdz +6 grādiem, teritorijas lielākajā daļā termometra stabiņš svarstījās ap +9, +13 grādiem.^[258] No dienvidaustrumiem pēcpusdienā valsts teritorijā ieplūda ciklons ar plašu nokrišņu zonu, vakarā daudzviet nesot lietu, vietām valsts dienvidu daļā — arī stipras lietusgāzes.^[259]
8. augusts — pāri Latvijai virzījās plaša nokrišņu zona, kas bija saistīta ar nelielu, bet aktīvu ciklonu, atnesot lietu, brīžiem stipru, Kurzemē tika novērotas spēcīgas lietusgāzes. Visvairāk (līdz plkst. 20:00) lija Stendē — 21,2 mm, Saldū — 20,8 mm, Kuldīgā — 17,9 mm, Kolkā — 17,7 mm un Rucavā — 13,0 mm. Savukārt Mērsragā vienas stundas laikā (plkst. 20:00-21:00) nolija 22 mm.^[260]

9. augusts — no dienvidrietumu puses Latvijas teritoriju šķērsoja atmosfēras fronte, kurā izveidojās negaisu sistēma, kas virzījās pāri valstij ziemeļaustrumu virzienā. Daudzviet tika novērotas īslaicīgas, bet stipras pērkona lietusgāzes ar brāzmainu vēju un vietām arī krusu. Pirmie negaisa mākoņi priekšpusdienā sasniedza Kurzemes dienvidrietumu novadus, tostarp Liepāju, vēlāk tās sasniedza Zemgali, Rīgas apkārtni un Vidzemi.^[261] Negaisā laikā tika reģistrētas stipras vēja brāzmas, Saldū vējš pastiprinājās brāzmās līdz 23 m/s, Rūjienā un Liepājā — līdz 17 m/s, bet Priekuļos un Rīgā (Daugavgrīvā) — 15 m/s. Nokrišņu daudzums Zosēnos sasniedza 20 mm, Saldū — 16 mm, Vičakos — 15 mm, Zīlānos, Kuldīgā, kā arī Stendē — 12 mm.^[262]
11. augusts — daudzviet īslaicīgi lija un ducināja pērkons, negaisa laikā Madonā nokrišņu daudzums sasniedza 21 mm, kā arī tika fiksētas vēja pastiprināšanās līdz 18 m/s.^[263] Pērkona negaiss tika reģistrēts arī Jūrmalas un Rīgas apkārtnē, galvaspilsētas pašos ziemeļos (Daugavgrīvā) vējš zem negaisa mākoņa krasi brāzmās pastiprinājās līdz 17 m/s un īsā laikā tur nolija 27 mm nokrišņu.^[264] Jūrmalā stipro lietusgāžu dēļ tika applūda ielas.^[265]^[266]
16. augusts — pēcpusdienā un vakarpusē valsts rietumu un centrālajos rajonos tika novēroti negaisi ar stiprām lietusgāzēm un krasām vēja brāzmām. Nokrišņu daudzums Kolkā sasniedza 24,8 mm, Bauskā 22,6 mm, Mērsragā 11,8 mm, Skrīveros 10,6 mm. Zem negaisa mākoņiem Daugavgrīvā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s, Dobelē 18 m/s, bet Ventspilī vēja brāzmas sasniedza 15 m/s.^[267]
17. augusts — dienas laikā no dienvidiem pāri lielākajai valsts daļai virzījās plaša lietus zona, vietām nesot stiprus nokrišņus. Valsts austrumu rajonos plosījās pērkona negaisi ar stiprām lietusgāzēm, brāzmainu vēju un intensīvu zibeņošanu, kopumā tika fiksētas vairāk nekā 2000 zibens izlādes. Negaisa laikā stiprākās vēja brāzmas tika novērotas Rēzeknē — 20 m/s, savukārt Daugavpilī vienas stundas laikā nolija 19,6 mm.^[268]
18. augusts — pastiprinoties ciklonam, Latvijas teritorijai pāri virzījās nokrišņu zona, vietām, īpaši Kurzemē, nesot stipru lietu, kā arī spēcīgu dienvidu-dienvidrietumu vēju. Stiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas Liepājā — 26,3 m/s. Ventspilī vēja brāzmas sasniedza 22,6 m/s, Rucavā 21,5 m/s, Jelgavā 19,2 m/s, Ainažos 19 m/s, bet Rīgā 18 m/s. Vietām, tostarp arī galvaspilsētā, vējš radīja nelielus postījumus.^[269] Kurzemes pusē stipras lietavas atnesa lielu nokrišņu daudzumu, laika posmā no plkst. 06:00 līdz plkst. 18:00 visvairāk nolija Ventspilī — 33 mm, Rucavā nolija 20,9 mm, Stendē 13,7 mm, bet Liepājā 12 mm.^[270]
24. augusts — nakts un agra rīta stundās gaisa temperatūra vietām Kurzemes centrālajā daļā, kā arī valsts austrumu rajonos noslīdēja līdz +4, +6 grādiem,^[271] diena arī bija vēsa, temometra stabiņam sasniedzot vien +12, +15 grādu atzīmi, šī diena bija vēsākā kopš maija.^[272]
25. augusts — virs Baltijas jūras izveidojās aktīvs ciklons, tam virzoties no rietumiem, Latviju šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet nesot ilgstošu, vietām stipru lietu, kā arī brāzmainu vēju. Stiprākas vēja brāzmas tika reģistrētas Liepājā — 22 m/s, Ventspilī — 19 m/s un Pāvilostā — 16 m/s. Līdz vakaram Rucavā nokrišņu daudzums sasniedza 48 mm, Mērsragā 36 mm, Ainažos 26 mm, Saldū 23 mm, Stendē 16 mm, Pāvilostā, Liepājā, Jelgavā, Rīgā (Daugavgrīvā), Siguldā — 14 mm.^[273]
31. augusts — dienvidaustrumu valsts daļu šķērsoja nokrišņu zona, nesot ilgstošu, vietām arī stipru lietu. Madonā un Gulbenē nokrišņu daudzums sasniedza 27 mm.^[274]

Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2. septembris — rītā Stendē, zem skaidram debesīm, gaisa temperatūra noslīdēja līdz +3 grādiem, citviet valstī pārsvarā ap +5, +9 grādiem, siltāks bija piekrastē — līdz +13 grādiem.^[275]^[276]

4. septembris — saullēktā Latvijas lielākajā daļā pazeminājās līdz +1, +6 grādiem, rīts kļuva par aukstāko kopš maija, bet saskaņā ar "Latvijas valsts ceļi" datiem Melturos, Cēsu novadā, gaiss atdzisa līdz pat −0,3 grādiem.^[277] Siltākais laiks saglabājās daļā piekrastes, sešos rītā Daugavgrīvā un Ventspils ostā gaisa temperatūra bija +12 grādi.^[278] Savukārt dienas laikā, no jūras nākoši mākoņi vietām Kurzemē, Vidzemē, Rīgā un tās apkārtnē nesa īslaicīgas, bet brīžiem stipras lietusgāzes, vietām tika novērota arī krusa.^[279]^[280]
5. septembris — daudzviet naktī gaiss atdzisa līdz 0, +5 grādiem, atsevišķās vietās piekrastē un valsts vidienē (dienvidos no līča) līdz +6, +9 grādiem, bet pus sešos no rīta Cēsu novada LVC Melturu novērojumu stacijā, otro rītu pēc kārtas, minimālā gaisa temperatūra noslīdēja līdz −0,3 °C.^[281]
10. septembris — agrā rītā daudzviet Latvijā izveidojās dūmaka un migla, uz Rīgas — Liepājas šosejas Zemgalē redzamība vietām nepārsniedza 200 metrus.^[282] Tikmēr diena bija siltākā kopš augusta vidus, pēcpusdienā gaiss iesila līdz +23, +26 grādiem, siltākais laiks valdīja Zemgalē.^[283]
16. septembris — naktī un no rīta valdīja auksts laiks, Latvijas centrālajā daļā gaisa temperatūra pazeminājās līdz 0, +6 grādiem, Kurzemē — līdz +3, +8 grādiem, bet piekrastē vietām līdz +10 grādiem.^[284] Zemākā temperatūra tika reģistrēta Zosēnos (−0,9 °C), Madonā (−0,6 °C), Rēzeknē (+0,1 °C), Daugavpilī (+0,5 °C), Gulbenē (+0,7 °C).^[285]
18. septembris — Rīgas centra meteoroloģisko novērojumu stacijā diennakts vidējā gaisa temperatūra sasniedza līdz +9,1 °C, bet Alūksnē tā noslīdēja līdz +6,3 °C.^[286]
23. septembris — vakarā, sākot no rietumiem, Latviju šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet atnesot ilgstošu un stipru lietu. Nokrišņu daudzums Rucavā sasniedza 26 mm, Ventspilī 20 mm, Pāvilostā 17 mm, Kolkā un Saldū 14 mm.^[287]
24. septembris — naktī lielākajā valsts daļā turpinājās nokrišņi, ilgstoši un vietām stipri lija, līdz plkst. 07:00 visvairāk lija Skultē, kur nokrišņu daudzums sasniedza 29 mm, Rucavā nolija 21 mm, Zosēnos — 19 mm, bet Liepājā un Madonā — 16 mm.^[288] Kopumā diennakts laikā nokrišņu summa Latvijas lielākajā daļā sasniedza 10-20 mm, daļā Kurzemes — ap 25 mm, bet Rucavā — 46 mm.^[289]
28. septembris — daudzviet Latgalē agri no rīta, kā arī vietām citviet valsts austrumu daļā izveidojās bieza migla, kurā redzamība dažviet nepārsniedza 200 metru. Gaisa temparatūra no rīta Latvijas austrumu rajonos noslīdēja līdz +2 grādiem, bet Kolkā nebija vēsāks par +12 grādiem.^[290]

Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

3. oktobris — pastiprinoties anticiklona ietekmei, valdīja sauss un pārsvarā saulains laiks, lielākajā valsts daļā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +15, +18 grādiem, vēsāks bija valsts austrumos un Kolkā, kur termometra stabiņš nepārsniedza +11, +13 grādus.^[291]
6. oktobris — visā Latvijas teritorijā pūta brāzmains D, DA vējš, stiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas Rīgas centra meteostacijā — 19 m/s, bet Dobelē vēja brāzmas sasniedza 20 m/s.^[292]^[293]
8. oktobris — no rīta daudzviet valsts austrumu un centrālajos rajonos, debesīm skaidrojoties un iestājoties bezvējam, gaisa temperatūra noslīdēja zem nulles, zemākā tempearatūra tika reģistrēta Madonā (−4,1 °C), Daugavpilī (−3,4 °C) un Gulbenē (−2,0 °C).^[294] Siltākais laiks valdīja Vidzemes rietumos un Kurzemē, kur nebija vēsāks par +2, +5 grādiem. Rīgas centrā gaiss atdzisa līdz +3,6 grādiem, bet lidostas "Rīga" novērojumu stacijā tika fiksēts −1 grāds.^[295]
9. oktobris — vairākās vietās Vidzemē un Latgalē gaisa temperatūra pazeminājās zem nulles, zemākā temperatūra tika fiksēta Daugavpilī, kur termometra stabiņš noslīdēja līdz −4,2 °C, Madonā temperatūra noslīdēja līdz −3,3 °C, bet Dagdā līdz −2,1 °C.^[296]
12. oktobris — pāri Kurzemei virzījās gubu lietusmākoņi, kas daudzviet atnesa lietusgāzes, brīžiem stipras, jūras piekrastē ducināja pērkons, lokāli tika reģistrēta arī krusa. Vislielākais nokrišņu daudzums tika novērots Liepājā, kur trīs stundu laikā nolija 20 mm, bet laikā no plkst. 00:00 līdz plkst.13:00 kopā nolija 26,1 mm.^[297]
15. oktobris — daudzviet Latvijā lija un pūta brāzmains vējš, stiprākie nokrišņi skāra Kurzemi, lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Rucavā — 13,5 mm, Liepājā nolija 13 mm, Pāvilostā — 10,6 mm, bet Stendē — 10,2 mm. Stiprākās vēja brāzmas tika novērotas Liepājā (ostā 20,2 m/s, bet pilsētā 17,1 m/s), Ventspilī — 18,6 m/s, Rucavā — 17 m/s, Ainažos — 16,5 m/s, savukārt Rīgā (Daugavgrīvā) — 15,5 m/s.^[298]
20. oktobris — gaisa temperatūra Rīgā paaugstinājās līdz +16 grādiem, līdz 2019. gada rekordam pietrūka 0,1 grāds, toreiz termometra stabiņš sasniedza +16,1 grādu.^[299] Tāpat daudzviet pūta stiprs vējš, spēcīgākās vēja brāzmas tika reģistrētas Saldū — 20 m/s, Rūjienā — 22 m/s un Ventspilī — 23 m/s.^[300]
21. oktobris — virs valsts teritorijas laikapstākļus noteica zema spiediena apgabals, līdz ar to visā Latvijā pastiprinājās vējš un daudzviet mēreni lija, lokāli tika reģistrētas arī īslaicīgas lietusgāzes. Stiprākās vēja brāzmas tika novērotas Kurzemes rietumkrastā, Ventspilī vējš brāzmās sasniedza 28,4 m/s, Liepājā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 22,9 m/s, Saldū — līdz 20 m/s, Pāvilostā — 19,9 m/s. Vietām vējš radīja postījumus un radīja elektroapgādes sistēmas bojājumus. Tikmēr Igaunijas novērojumu stacijā Sirves ragā Sāmsalā tika reģistrētas vēja brāzmas līdz 33,5 m/s.^[301]
24. oktobris — naktī un no rīta vietām Latvijā tika novērots pirmais sniegs: neliela snigšana un baltums uz zāles agrā rītā bija Alūksnē.^[302] Pirmās sniegpārslas no rīta tika manītas arī Mālpils pusē.^[303]
29. oktobris — anticiklona ietekmē Latvijas teritorijas lielākajā daļā debesis skaidrojās un spoži spīdēja saule. Pēcpusdienā termometra stabiņam sasniedzot +13, +16 grādus, piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi.^[304] Augstākā gaisa temperatūra tika fiksēta Kolkā, kur tā sasniedza +16,1 grādu, taču siltuma rekords Kolkā nav kritis, jo 1945. gada 29. oktobrī tur bija pat +17,1 grādu silts, kas ir arī visas valsts šī datuma rekords.^[305] Vietājas nozīmes rekordi tika uzstādīti Mērsragā (+14,8 °C), Stendē (+14,0 °C), Ventspilī (+15,4 °C), Priekuļos (+13,6 °C) un Rūjienā (+13,3 °C). Vēsākais laiks valdīja tikai Vidzemes austrumos un Latgalē, kur mākoņi izklīda vēlāk, temperatūra paaaugstinājās līdz +10, +12 grādiem. Rīgā gaiss iesila līdz +14,2 grādiem, bet galvaspilsētas vēsturiskais 29. oktobra rekords nav pārspēts, kas ir +15,7 grādi (tika uzstādīts 2013. gadā).^[306]
30. oktobris — turpinoties sausam un saulainam laikam, visā Latvijas teritorijā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +11, +14 grādiem, siltāks bija Daugavpilī, +14,4 °C. Astoņās novērojumu stacijās tika pārspēti 30. oktobra maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tai skaitā Alūksnē (+12,9 °C), Gulbenē (+13,2 °C), Kolkā (+12,7 °C), Madonā (+13,7 °C), Skrīveros (+14,0 °C), Rēzeknē (+14,3 °C), Rūjienā (+13,9 °C) un Zosēnos (+13,0 °C). Vēl divās novērojumu stacijās (Zīlānos un Mērsragā) tika atkārtota sasniegta rekorda atzīme.^[307]

Novembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

6. novembris — daudzviet, īpaši Kurzemē un Vidzemē, izveidojās gubu-lietus mākoņi, atnesot īslaicīgas lietusgāzes, vietām tika reģistrēta arī krusa un pērkona negaiss.^[308]^[309]

8. novembris — Latvijas teritorijai pietuvojās ciklons, kura centrs atradās virs Igaunijas dienvidaustrumiem, daudzviet nesot nokrišņus, gan lietu, gan krusu, gan arī slapju sniegu.^[310] Ziņas par nelielu snigšanu tika saņemtas no vairākām novērojumu stacijām, galvenokārt Vidzemes Z un ZA daļā, taču noturīga sniega kārta neizveidojās.^[311]^[312]^[313]
9. novembris — aukstajai frontei atkāpjoties un debesīm skaidrojoties, iestājās bezvējš, līdz ar to naktī visā valstī gaisa temperatūra noslīdēja zem nulles.^[314] Zemākā temperatūra tika reģistrēta Ainažos, kur termometra stabiņš noslīdēja līdz −5,2 °C, šīs rīts kļuva par dzestrāko kopš aprīļa.^[315]
11. novembris — no rīta teritorijas lielākajā daļā izveidojās dūmaka, bet vietām valsts austrumos sabieza migla ar redzamību 200-500 m. Dažviet migla saglabājās līdz priekšpusdienai.^[316]
15. novembris — naktī un no rīta, visā Latvijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz −1, −5 grādiem, vēl vēsāks bija Ainažos, kur gaiss atdzisa līdz −6 grādiem, bet ceļu sensori, kas atrodas starp Garkalni un Vangažiem, kā arī starp Strenčiem un Valku, fiksēja pat −7 grādus.^[317]^[318] Daudzviet izveidojās migla un sarma, vietām redzamība saruka līdz dažiem desmitiem metru. Trijos naktī Gulbenes novērojumu stacijā redzamība samazinājās līdz 40 metriem.^[319]
19. novembris — siltajai atmosfēras frontei šķērsojot Latviju, ievērojami pastiprinājās vējš un paaugstinājās gaisa temperatūra, dažās novērojumu stacijās tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Augstākā temperatūra tika reģistrēta Mērsragā, Dobelē, Ventspilī un Jelgavā, kur gaiss iesila līdz +11,2 °C. Bauskā un Stendē, termometra stabiņam sasniedzot attiecīgi līdz +10,9 °C un +10,5 °C, tika atkārtoti siltuma rekordi.^[320]
20. novembris — Pāvilostā, Mērsragā un Ventspilī naktī tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +10,6 °C, +10,9 °C un +11,0 °C. Kopumā visā Latvijas teritorijā gaiss iesila līdz +8, +10 grādiem, Rīgā (kopā ar Pāvilostu) tika reģistrēta trešā augstākā gaisa temperatūra valstī, +10,6 °C. Tāpat nakts un no rītā stundās daudzviet pūta stiprs vējš — piekrastē R, ZR vēja brāzmas sasniedza 20-23 m/s, visstiprākais vējš novērojumu stacijās tika reģistrēts Ventspilī — 22,5 m/s.^[321]
22. novembris — termometra stabiņš no rīta tikpat kā visā Latvijā noslīdēja zem nulles, ap plkst. 8:00 zemāko atzīmi sasniedzot Alūksnē un Zosēnos, kur gaiss atdzisa līdz −6 grādiem, līdzīga temperatūra tika reģistrēta arī Rīgas lidostā.^[322]^[323] Dienā, sākot no ziemeļrietumiem, pāri Kurzemei un Vidzemei virzījās nokrišņu mākoņi, atnesot nelielu snigšanu. Vietām, piemēram Ventspilī, izveidojās neliela sniega sega.^[324]

23. novembris — daudzviet Kurzemē, Zemgalē un Vidzemes rietumu daļā rīts atnāca ar sniegu, vietām īslaicīgi stipri sniga, dažviet arī nedaudz puteņoja. Biezākā sniega kārta izveidojās Kolkā, kur plkst. 5:00 tika reģistrēti 3 cm sniega. Lielākajā valsts daļā sniegs un apledojums apgrūtināja braukšanu pa autoceļiem.^[325] Rīgā arī sniga, izveidojās pirmā neliela sniega kārta šajā sezonā, bet dienas laikā tā nokusa.^[326]
28. novembris — pēc snigšanas, kas sākās vēl iepriekšējā vakarā un turpinājās naktī, no rīta teju visā valstī, izņemot Kurzemes rietumu piekrasti, izveidojās 1—5 cm bieza sniega kārta,^[327] lielāko biezumu sasniedzot Madonā (6 cm). Daudzviet Latvijā valdīja viegls sals, Vidzemē vietām tika reģistrēti −4 grādi, bet Daugavpils un Liepājas pusē gaisa temperatūra svārstījās ap nulli.^[328]
29.—30. novembris — Latviju no dienvidiem piemeklēja pēdējo gadu spēcīgākais sniegputenis.^[329] Nokrišņu zonai, lēnām virzoties no dienvidaustrumiem ziemeļrietumu virzienā, daudzviet ilgstoši un stipri sniga, vietām arī putināja, 29.11 pēcpusdienā vislielākais sniega segas pieaugums tika reģistrēts valsts austrumu daļā: Gulbenē par 8 cm, Dagdā, Madonā, Rēzeknē, Sīļos, Zilānos — par 6 cm, Alūksnē un Priekuļos — par 4 cm.^[330] Naktī uz 30.11 snigšana turpinājās, līdz plkst. 8:00 daudzviet valsts centrālajos un austrumu rajonos izveidojās bieza sniega sega, dziļākais sniegs tika reģistrēts Sīļos — 23 cm, Rēzeknē — 20 cm un Zīlānos — 18 cm.^[331]

Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1. decembris — no Rīgas līča, galvenokārt pāri Kurzemes ziemeļu daļai un Vidzemei, virzījās gubumākoņi, vietām nesot stipru snigšanu un puteni. Pēc jūras efekta snigšanas Rīgas centra meteostacijā sniega segas biezums pieauga no 5 līdz 11 cm, bet Siguldā — no 8 līdz 20 cm.^[332]
3. decembris:
- No Dānijas uz ziemeļaustrumiem virzījās aktīvs ciklons, kura centrs no rīta atradās virs Vidzemes, atnesot intensīvus nokrišņus plašā valsts teritorijā. Ciklonam šķērsojot Latviju, naktī daudzviet intensīvi sniga, nokrišņu intensitāte bija lielāka piekrastes rajonos, jo Baltijas jūras un Rīgas līča siltie ūdeņi veicina mākoņu veidošanos. Sniega sega vietām palielinājās par 6-11 centimetriem, dziļākais sniegs no rīta tika reģistrēts Rēzeknē — 31 cm, Siguldā sniega segas biezums sasniedza 30 cm, Skultē — 29 cm; Sīļos — 28 cm, Vičakos — 26 cm.^[333]
- Nakts otrajā pusē un no rīta Rīgā tika novērota ļoti stipra snigšana, kas ar pārtraukumiem turpinājās arī dienas laikā. Līdz plkst. 8:00 Rīgas centrā sniega segas biezums palielinājās par 10 centimetriem, sasniedzot 20 cm, Daugavgrīvā attiecīgi no 8 līdz 19 cm, un dienā tā turpinājās palielināties.^[334] Ņemot vērā stipro snigšanu galvaspilsētā, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) pirmo reizi vēsturē izsludināja sarkano brīdinājumu par ekstremāli stipru snigšanu, jo dienas laikā virs Rīgas līča turpinājās veidoties gubumākoņi, kas, nesot intensīvu snigšanu, viens pēc otra virzījās pāri galvaspilsētai.^[335] Redzamība snigšanas laikā brīžiem pasliktinājās zem 300 metriem, sliktas redzamības dēļ kāda lidmašīna Rīgas lidostā nobrauca no manevrēšanas ceļa, un lidosta uz laiku tika slēgta.^[336]
6. decembris — zem skaidrām debesīm, daudzviet valsts centralājos rajonos un Vidzemē, naktī un no rīta tika novērots stiprs sals, līdz plkst. 8:00 zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Ainažos, termometra stabiņam noslīdot līdz −19,5 °C. Ļoti auksts laiks valdīja arī Zosēnos un Priekuļos, kur gaiss atdzisa līdz −18,9 °C, Skultē, gaisa temperatūrai sasniedzot −17,8 °C un Alūksnē (−17,6 °C). Rīgas centrā gaisa temperatūra pazeminājās līdz −16,6 °C, bet Daugavgrīvā — līdz −16,9 °C.^[337]
7. decembris — Ainažos un Rūjienā, gaisa temperatūrai naktī noslīdot attiecīgi līdz −24,5 °C un −25,4 °C, tika pārspēti 7. decembra aukstuma rekordi, kā arī decembra pirmās dekādes minimālās gaisa temperatūras rekordi. Zemākā gaisa temperatūra LVĢMC novērojumu tīklā tika reģistrēta Zosēnos, −27,1 °C, kur tika atkārtots aukstuma rekords, kas tika uzstādīts 1959. gadā.^[338] Minimālās gaisa temperatūras rekords tika pārspēts arī Madonā, kur termometra stabiņš noslīdēja līdz −23,0 °C. Siltākā nakts un rīts bija Rīgas līča Kurzemes piekrastē, kur gaisa temperatūra noslīdēja līdz −11 grādiem. Zem −20 grādiem gaisa temperatūra pazeminājās teju visā Vidzemē, kā arī vietām Kurzemē, Zemgalē un Latgalē. Rīgā gaisa temperatūra pazeminājās līdz −16,8 °C, bet Rīgas lidostas apkārtnē tika fiksēts −21 grāds.^[339]
8. decembris — divās novērojumu stacijās (Gulbenē, −26,8 °C un Rēzeknē, −25,1 °C) naktī tika pārspēti minimālās gaisa temperatūras rekordi. Alūksnē, Rūjienā, Zosēnos, Madonā un Dagdā minimālā gaisa temperatūra naktī bija ap −22, −24 grādiem. Siltākā nakts tika aizvadīta Ziemeļkurzemē, kur nekļuva vēsāks par −10 grādiem.^[340]
12. decembris — Latvijas austrumu daļā izveidojās bieza migla, redzamība samazinājās līdz 200-500 metriem.^[341] Atkušņa dēļ visā valstī sniega sega saruka, biezākā sniega sega valsts meteostaciju tīklā tika reģistrēta Madonā — 18 cm.^[342]
15. decembris — galējos valsts rietumu rajonos termometra stabiņš paaugstinājās līdz +6 grādiem, citviet pārsvarā līdz +1, +5 grādiem, atkusnis tikpat kā visā valstī veicināja strauju sniega segas kušanu.^[343]
21. decembris — Latvijā atgriezies sals, naktī tikpat kā visā valsts teritorijā termometra stabiņš noslīdēja zem −5 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Vidzemes austrumu daļā un Latgalē. Aukstākais laiks valdīja Alūksnē, kur gaiss atdzisa līdz −16,9 °C, Rēzeknē gaisa temperatūra pazeminājās līdz −13,5 °C, bet Dagdā — līdz −13,1 °C.^[344] Tikmēr virs Rīgas līča dienvidu daļas veidojās nokrišņu mākoņi, virzoties uz dienvidiem, daudzviet valsts centrālajos rajonos, tai skaitā arī Rīgā, nesot snigšanu, vietām stipru, vairākās vietās atjaunot sniega segu.^[345]^[346]

Sniegs Iļģuciemā, 2021. gada 24. decembris.

22. decembris — spēcīga līča efekta dēļ, naktī Latvijas centrālajā daļā ilgstoši sniga, lielākais sniega segas pieaugums tika novērots Kalnciemas novērojumu stacijā, kur no rīta sniega segas biezums sasniedza 22 cm, bet Rīgas centrā — 15 cm.^[347]^[348] Tāpat stipra snigšana skāra Jūrmalas apkārtni, Zemgales rietumu un centrālo daļu, brīžiem skarot arī Kurzemes austrumus. Dienas laikā snigšana turpinājās Rīgā, Jūrmalā, Rīgas apkārtnes novados, kā arī daļā Jelgavas, Dobeles, Tukuma un Bauskas novada.^[349]
24. decembris — plašai nokrišņu zonai virzoties pāri Latvijai, daudzviet sniga, brīžiem stipri, vietām tika rēgistrēta ilgstoša snigšana. Sniegs Ziemassvētku vakarā pārklāja tikpat kā visu Latviju, biezākā sniega sega tika novērota valsts centrālajos rajonos, Kalnciemā — 22 cm, Rīgā — 15 cm, Siguldā — 13 cm.^[350]
25. decembris — dienā virs Baltijas jūras akvatorijas bija novērojama aktīvu nokrišņu mākoņu veidošanās, kas vietām nesa stipru snigšanu. Lielākais sniega segas pieaugums tika reģistrēts Siguldas (+9 cm), Stendes (+7 cm) un Vičaku (+6 cm) novērojumu stacijās. Snigšana turpinājās arī vakarā, plkst. 20:00 biezākā sniega sega tika novērota Siguldā — 24 cm, Vičakos — 21 cm un Kuldīgā — 20 cm. Brīžiem redzamība snigšanas laikā samazinājās līdz 100-500 metriem, ceļi daudzviet bija slideni un sniegoti.^[351]
26. decembris — naktī daudzviet sniga un pūta brāzmains vējš, lielākais sniega segas pieaugums tika novērots Lielpēču novērojumu stacijā — sniega sega palielinājās par 13 cm. Biezākā sniega sega no rīta novērojumu stacijās tika reģistrēta Lielpēčos (28 cm) un Siguldā (25 cm). Spēcīgākais vējš naktī tika novērots Daugavgrīvā, kur vēja brāzmas sasniedza 23 m/s.^[352]
27. decembris — no rīta dziļākais sniegs meteoroloģisko novērojumu stacijās tika novērots Siguldā — 26 cm. Lielpeču novērojumu stacijā, Ogresgalā, sniega segai sablīvējoties, tās biezums diennakts laikā saruka no 28 līdz 23 cm. Trešā biezākā sniega sega valsts novērojumu staciju tīklā bija 22 cm Vičakos, Ventspils novada Irbenē, citviet sniega kārtas biezums no rīta bija 5-20 cm robežās, tai skaitā 14 cm Rīgas centrā. Tikmēr Vidzemē, no Rīgas līča nākoši mākoņi dažviet atnesa intensīvu snigšanu, stiprākā snigšana tika fiksēta Priekuļos, Cēsu novadā, kur sniega segas biezums pieauga no 9 cm trijos naktī līdz 19 cm sešos rītā.^[353]

Gada pārskati[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gaisa temperatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gaisa temperatūras absolūtais mēneša minimums, maksimums (°C) un vidējā temperatūra pa dekādēm.

Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem.^[354]

2021. gada gaisa temperatūras rādītāji pa dekādēm Latvijā. (°C)
Mēnesis	Janvāris			Februāris			Marts			Aprīlis			Maijs			Jūnijs
Dekāde	1	2	3	1	2	3	1	2	3	1	2	3	1	2	3	1	2	3
Absolūtais maksimums (°C)	3,5	3,7	6,8	4,1	3,8	14,3	13,0	8,6	16,4	13,1	20,1	16,9	26,1	28,1	20,1	27,3	33,0	33,7
Vidējā temperatūra (°C)	−1,7	−7,9	−0,1	−8,8	−8,4	3,0	−1,1	0,1	4,5	3,1	8,4	4,6	7,1	13,5	11,1	16,7	18,4	21,7
Absolūtais minimums (°C)	−12,0	−31,0	−10,9	−28,5	−27,4	−6,5	−21,8	−13,2	−12,2	−5,7	−5,8	−3,7	−4,5	3,5	−0,1	2,7	3,7	10,5
Mēnesis	Jūlijs			Augusts			Septembris			Oktobris			Novembris			Decembris
Dekāde	1	2	3	1	2	3	1	2	3	1	2	3	1	2	3	1	2	3
Absolūtais maksimums (°C)	33,2	33,7	32,4	26,8	26,6	22,9	26,3	26,2	18,2	18,3	16,0	16,1	13,9	11,2	8,3	4,9	7,3	6,1
Vidējā temperatūra (°C)	22,6	22,5	19,6	17,0	16,8	14,4	13,1	11,0	9,2	9,6	6,9	7,9	5,8	3,9	1,1	−7,7	1,1	−5,9
Absolūtais minimums (°C)	11,6	7,4	5,7	5,1	8,8	3,7	0,8	−0,9	−1,0	−4,2	−3,6	−2,8	−5,2	−6,0	−7,7	−27,1	−13,5	−20,8

Gaisa temperatūras Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mēneša minimālā un maksimālā gaisa temperatūras vienpadsmit Latvijas meteoroloģiskajās novērošanas stacijās.

Dati no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājas lapas.^[355]
Dati par Valku (Valgas novērojumu stacija) no Igaunijas Vides aģentūras mājas lapas.^[356]

Nr.	Vieta	Mēnesis												Gadā
Gaisa temperatūras absolūtais mēneša minimums 2021. gadā ( °C )
Nr.	Vieta	Jan	Feb	Mar	Apr	Mai	Jūn	Jūl	Aug	Sep	Okt	Nov	Dec	Gadā
1	Liepāja	−18,7	−19,1	−8,6	−2,8	−1,0	+6,1	+9,9	+7,7	+1,9	−0,1	−3,6	−15,6	−19,1
2	Ventspils	−10,7	−14,2	−6,0	−0,5	−0,3	+10,2	+13,0	+10,4	+5,1	+3,7	−3,5	−14,2	−14,2
3	Kolka	−10,3	−14,2	−8,7	−2,2	−2,4	+4,2	+10,6	+7,9	+2,9	−0,7	−3,9	−11,3	−14,2
4	Saldus	−17,9	−21,0	−10,2	−3,1	−2,5	+5,3	+7,8	+5,3	+2,1	−0,1	−6,5	−16,3	−21,0
5	Bauska	−28,2	−24,6	−13,3	−2,9	−0,2	+6,3	+8,1	+5,1	+0,6	−1,0	−9,0	−20,3	−28,2
6	Ainaži	−25,6	−24,9	−14,4	−4,3	−1,2	+7,3	+8,3	+8,4	−1,0	−0,7	−6,0	−24,5	−25,6
7	Zosēni	−24,8	−26,0	−21,8	−5,6	−1,9	+2,7	+6,7	+4,4	−0,9	−2,1	−6,3	−27,1	−27,1
8	Valka	−24,3	−24,5	−18,8	−5,7	−1,2	+4,8	+8,6	+6,4	−0,2	−1,6	−6,2	−27,2	−27,2
9	Alūksne	−23,7	−22,8	−18,0	−4,4	−1,1	+5,8	+9,2	+6,7	+1,1	−1,5	−6,3	−24,7	−24,7
10	Rēzekne	−22,7	−21,2	−16,7	−2,4	−1,7	+4,1	+8,9	+5,7	+0,1	−1,2	−5,9	−25,1	−25,1
11	Daugavpils	−24,4	−27,4	−16,2	−4,5	−2,7	+3,3	+9,4	+4,8	+0,5	−4,2	−7,7	−21,3	−27,4

Nr.	Vieta	Mēnesis												Gadā
Gaisa temperatūras absolūtais mēneša maksimums 2021. gadā ( °C )
Nr.	Vieta	Jan	Feb	Mar	Apr	Mai	Jūn	Jūl	Aug	Sep	Okt	Nov	Dec	Gadā
1	Liepāja	+6,6	+7,4	+16,0	+20,1	+27,1	+32,7	+33,6	+24,4	+22,1	+18,2	+13,9	+7,0	+33,6
2	Ventspils	+6,2	+6,4	+16,1	+17,2	+27,6	+31,3	+32,3	+23,0	+20,9	+17,2	+13,9	+6,8	+32,3
3	Kolka	+5,6	+14,3	+12,9	+14,1	+23,8	+29,3	+28,3	+23,2	+21,7	+16,1	+10,7	+7,2	+29,3
4	Saldus	+4,4	+12,2	+14,1	+17,3	+26,2	+32,2	+32,1	+25,4	+24,6	+16,7	+11,5	+6,3	+32,2
5	Bauska	+3,4	+10,6	+14,0	+20,0	+24,6	+30,2	+33,0	+25,9	+26,0	+17,5	+10,9	+5,9	+33,0
6	Ainaži	+6,1	+6,6	+14,4	+18,7	+28,1	+31,0	+31,6	+24,3	+21,0	+17,7	+13,0	+5,6	+31,6
7	Zosēni	+3,6	+7,5	+12,9	+17,6	+24,2	+31,0	+31,8	+23,3	+23,6	+15,7	+10,0	+5,2	+31,8
8	Valka	+3,9	+9,6	+14,5	+17,8	+25,8	+33,2	+32,8	+24,0	+23,3	+16,7	+11,2	+5,5	+33,2
9	Alūksne	+2,8	+7,4	+12,3	+17,9	+24,7	+32,0	+32,5	+23,7	+22,9	+15,1	+10,1	+4,2	+32,5
10	Rēzekne	+3,0	+8,5	+12,8	+18,4	+24,0	+32,0	+32,7	+25,8	+23,9	+15,3	+10,4	+4,4	+32,7
11	Daugavpils	+4,0	+9,0	+14,3	+19,7	+23,5	+33,1	+33,7	+26,8	+26,2	+16,8	+11,2	+5,5	+33,7

Laikapstākļu statistika Rīgā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gaisa temperatūras absolūtais mēneša minimums, maksimums (°C) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša nokrišņu summa (mm), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas diennakts nokrišņu maksimums.

Dati no Rīgas centra meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga—Universitāte".^[355]

Temperatūra
Mēnesis	Minimums	Datums	Maksimums	Datums	Vidējā mēneša un dekādes temp.
Janvāris	–17,8 °C	17. janvāris	+4,9 °C	24. janvāris	−2,4 °C	+1,1	−0,9	−7,3	+0,5
Februāris	−15,7 °C	19. februāris	+11,3 °C	25. februāris	−4,1 °C	−0,7	−7,4	−7,1	3,9
Marts	−7,1 °C	9. marts	+15,1 °C	27. marts	+4,1 °C	+4,0	0,3	1,0	3,1
Aprīlis	−1,4 °C	6. aprīlis	+20,0 °C	18. aprīlis	+6,9 °C	+1,9	7,3	5,7	7,6
Maijs	+0,9 °C	9. maijs	+26,8 °C	12. maijs	+11,7 °C	+0,1	8,3	14,6	12,2
Jūnijs	+10,3 °C	1. jūnijs	+32,3 °C	21. jūnijs	+20,4 °C	+5,1	17,9	19,9	23,5
Jūlijs	+14,3 °C	25. jūlijs	+32,3 °C	9. jūlijs	+23,1 °C	+5,9	24,7	24,2	20,7
Augusts	+9,7 °C	25. augusts	+25,2 °C	16. augusts	+16,9 °C	+0,4	18,2	17,5	15,2
Septembris	+4,0 °C	19., 23. sep.	+24,8 °C	10. septembris	+12,1 °C	−1,3	14,2	11,9	10,2
Oktobris	+3,2 °C	18. oktobris	+17,8 °C	6. oktobris	9,2 °C	+1,7	11,2	7,9	8,8
Novembris	−2,8 °C	29. novembris	+11,4 °C	1. novembris	4,3 °C	+1,3	6,5	4,4	1,9
Decembris	−16,8 °C	7. decembris	+6,5 °C	19. decembris	−3,3 °C	−3,0	−6,7	1,8	−4,7

Nokrišņi
Summa	1.	2.	3.	Diennaktī	Datums
52,9 mm	4,1	10,5	38,3	9,5 mm	30. janvāris
11,9 mm	10,3	0,5	1,1	3,8 mm	10. februāris
30,3 mm	8,8	17,3	4,2	7,3 mm	14. marts
23,2 mm	4,3	0,4	18,5	12,7 mm	30. aprīlis
90,6 mm	22,6	25,8	42,2	28,2 mm	26. maijs
34,5 mm	0,0	26,2	8,3	10,7 mm	12. jūnijs
47,0 mm	0,0	16,6	30,4	11,5 mm	31. jūlijs
88,1 mm	21,9	37,7	28,5	12,2 mm	25. augusts
50,4 mm	20,1	9,1	21,2	13,7 mm	4. septembris
35,0 mm	0,5	20,3	14,2	9,6 mm	17. oktobris
57,7 mm	33,3	3,1	21,3	6,6 mm	3., 10. nov.
60,9 mm	29,5	12,1	19,3	16,7 mm	3. decembris

Gaisa temperatūras fakti Rīgā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga—Universitāte".

Zemākā gaisa temperatūra dienā:

−12,1 °C — 17. janvāris
−11,4 °C — 6. decembris
−10,8 °C — 16. janvāris
−10,0 °C — 8. decembris
−9,9 °C — 10. februāris

Augstākā gaisa temperatūra naktī:

+24,2 °C — 23. jūnijs
+23,7 °C — 10., 16. jūlijs
+23,5 °C — 13. jūlijs
+23,3 °C — 21. jūnijs
+22,7 °C — 8., 17. jūlijs

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ Nokrišņi norādīti milimetros un/vai procentos no ilggadējās mēneša normas.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rakstā ir izmantota Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapā publicētā informācija.
Izmantoti materiāli no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapas.
Izmantoti materiāli no portāla "Погода и климат" (krieviski)
Izmantoti materiāli no portāla cliware.meteo.ru (krieviski)
Izmantoti materiāli no portāla ogimet.com (angliski)

↑ Laika apstākļu raksturojums | Ziema, 2021 Arhivēts 2021. gada 22. augustā, Wayback Machine vietnē., klimats.meteo.lv
↑ Laika apstākļu raksturojums | Pavasaris, 2021 Arhivēts 2021. gada 22. augustā, Wayback Machine vietnē., klimats.meteo.lv
↑ Laika apstākļu raksturojums | Janvāris, 2021 Arhivēts 2021. gada 22. augustā, Wayback Machine vietnē., klimats.meteo.lv
↑ Laika apstākļu raksturojums | Februāris, 2021 Arhivēts 2021. gada 22. augustā, Wayback Machine vietnē., klimats.meteo.lv
↑ Laika apstākļu raksturojums | Marts, 2021 Arhivēts 2021. gada 22. augustā, Wayback Machine vietnē., klimats.meteo.lv
↑ Laika apstākļu raksturojums | Aprīlis, 2021 Arhivēts 2021. gada 22. augustā, Wayback Machine vietnē., klimats.meteo.lv
↑ Laika apstākļu raksturojums | Maijs, 2021 Arhivēts 2021. gada 22. augustā, Wayback Machine vietnē., klimats.meteo.lv
↑ Laika apstākļu raksturojums | Jūnijs, 2021 Arhivēts 2021. gada 22. augustā, Wayback Machine vietnē., klimats.meteo.lv
↑ Laika apstākļu raksturojums | Jūlijs, 2021 Arhivēts 2021. gada 22. augustā, Wayback Machine vietnē., klimats.meteo.lv
↑ Laika apstākļu raksturojums | Augusts, 2021 Arhivēts 2021. gada 11. augustā, Wayback Machine vietnē., klimats.meteo.lv
↑ Dagdā sasnigusi 22 centimetrus bieza sniega sega^{[novecojusi saite]}, apollo.lv, 01.01.2021.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 01.01.2021.
↑ Toms Bricis, twitter.com, 02.01.2021.
↑ FOTO: Sniega stihija Latgalē bez elektības atstāj tūkstošus, lsm.lv, 02.01.2021.
↑ Meteo Latvia, twitter.com, 07.01.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 11.01.2021.
↑ Meteo Latvia, twitter.com, 11.01.2021.
↑ Video: Sniega dēļ Rīgā — grūti izbraucamas ielas, lsm.lv, 11.01.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 12.01.2021.
↑ Otrdien pamatīgi puteņos; šorīt Latvijā autoceļi sniegoti un apledo, lsm.lv, 12.01.2021.
↑ Latvijas Valsts ceļi, twitter.com, 12.01.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 12.01.2021.
↑ Meteo Latvia, twitter.com, 13.01.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 13.01.2021.
↑ Trešdien snigšana turpināsies, lsm.lv, 13.01.2021.
↑ Šīs nedēļas puteņos visvairāk sniega sasnidzis Zemgalē, lsm.lv, 14.01.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 14.01.2021.
↑ Meteo Latvia, twitter.com, 14.01.2021.
↑ Meteo Latvia, twitter.com, 14.01.2021.
↑ Pirmo reizi divu gadu laikā temperatūra sasniegusi −20 grādus, lsm.lv, 15.01.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 15.01.2021.
↑ Meteo Latvia, @storm_chaserEU, twitter.com, 17.01.2021.
↑ Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 17.01.2021.
↑ Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 17.01.2021.
↑ Jānis Trallis, @meteozinas, twitter.com, 17.01.2021.
↑ Pirmo reizi četru gadu laikā sals Latvijā pastiprinājies līdz −30 grādiem, lsm.lv/LETA, 17.01.2021.
↑ Naktī gaidāma stipra snigšana, atkala un lietus. Visā valstī spēkā dzeltenais brīdinājums^{[novecojusi saite]}, apollo.lv, 21.01.2021.
↑ Latviju pārņem atkusnis, lsm.lv, 21.01.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 21.01.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 26.01.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 26.01.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 26.01.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 30.01.2021.
↑ Daudzviet Latvijā snieg; Alūksnē sniega dziļums sasniedzis 33 centimetrus^{[novecojusi saite]}, apollo.lv, 30.01.2021.
↑ Sestdienas rītā Rīgā uz brauktuvēm veidojas sniega sanesumi; kavējas sabiedriskais transports, lsm.lv, 30.01.2021.
↑ Meteo Latvia, twitter.com, 30.01.2021.
↑ Meteo Latvia, 30.01.2021.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 30.01.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 31.01.2021.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 31.01.2021.
↑ Dziļākā sniega sega Latvijā pieaugusi līdz pusmetram^{[novecojusi saite]}, apollo.lv, 31.01.2021.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 31.01.2021.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 31.01.2021.
↑ Meteo Latvia, twitter.com, 02.02.2021.
↑ Otrdiena iesāksies saulaina, bet vakarā daudzviet snigs, lsm.lv, 02.02.2021.
↑ Meteo Latvia, twitter.com, 02.02.2021.
↑ Video blogs: sācies garākais aukstuma vilnis šoziem; beigusies solārā ziema, lsm.lv, 05.02.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 05.02.2021.
↑ Meteo Latvia, twitter.com, 05.02.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 05.02.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 06.02.2021.
↑ Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 07.02.2021.
↑ meteolapa.lv, @meteolapa, twitter.com, 07.02.2021.
↑ Jānis Trallis, @meteozinas, twitter.com, 07.02.2021.
↑ Jānis Trallis, @meteozinas, twitter.com, 07.02.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 08.02.2021.
↑ LTV Ziņu Dienests, twitter.com, 08.02.2021.
↑ Meteolapa.lv, twitter.com, 13.02.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com,, 13.02.2021.
↑ Meteolapa.lv, twitter.com, 14.02.2021.
↑ Saldū izveidojusies 35 centimetrus bieza sniega sega^{[novecojusi saite]}, apollo.lv, 14.02.2021.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 14.02.2021.
↑ Saldū sniega sega kļuvusi par 13 centimetriem biezāka, lsm.lv, 14.02.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 18.02.2021.
↑ Ceturdienas rītā lielākais sals bijis Daugavpilī, kur fiksēti -27,4 grādi, lsm.lv, 18.02.2021.
↑ Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 19.02.2021.
↑ Sestdien Kurzemē sabiezēs migla un gaiss iesils līdz +3 grādiem, lsm.lv, 20.02.2021.
↑ Svētdiena ir siltākā diena kopš decembra, ciklons.tvnet.lv, 21.02.2021.
↑ Video blogs: sāksies pavasaris, bet aukstuma viļņu risks martā būs liels, lsm.lv, 19.02.2021.
↑ Svētdien teju visā Latvijā gaisa temperatūra pakāpusies virs nulles; gaidāms lietus, ciklons.tvnet.lv, 21.02.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 22.02.2021.
↑ Pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra Latvijā pakāpusies virs +10 grādiem, ciklons.tvnet.lv, 22.02.2021.
↑ Meteo Latvia, twitter.com, 22.02.2021.
↑ Toms Bricis, twitter.com, 22.02.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 25.02.2021.
↑ Toms Bricis, twitter.com, 25.02.2021.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 25.02.2021.
↑ Pirmo reizi vēsturē tik agri pavasarī Latvijā fiksēts +14 grādu siltums, lsm.lv, 25.02.2021.
↑ Pavasaris klāt? Mēneša siltākajā dienā daudzviet spīdēs saule, ciklons.tvnet.lv, 25.02.2021.
↑ Rucavā un Rūjienā pārspēts 28. februāra siltuma rekords, ciklons.tvnet.lv, 28.02.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 28.02.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 01.03.2021.
↑ 1. marts kļuvis par siltāko vēsturē, lsm.lv, 01.03.2021.
↑ Šogad Carnikavā novērotais ūdens līmenis ir 8. augstākais kopš 1934. gada un 2. augstākais pavasara palu laikā Arhivēts 2021. gada 4. martā, Wayback Machine vietnē., lvgmc.lv, 04.03.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 04.03.2021.
↑ Meteo Latvia, twitter.com, 05.03.2021.
↑ Video: Kurzemē pēkšņa, spēcīga snigšana atnesusi biezu sniega kārtu, lsm.lv, 05.03.2021.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 05.03.2021.
↑ Meteo Latvia, twitter.com, 07.03.2021.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 07.03.2021.
↑ Vietām Vidzemē sasnigusi 14 cm sniega; vēja brāzmas sasniedz 23 m/s, ciklons.tvnet.lv, 07.03.2021.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 07.03.2021.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 07.03.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 09.03.2021.
↑ Meteo Latvia, twitter.com, 11.03.2021.
↑ Piektdiena būs nokrišņiem bagāta, ciklons.tvnet.lv, 12.03.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 16.03.2021.
↑ Piektdien gaidāms sals, daudzviet Latvijā bieza sniega sega, ciklons.tvnet.lv, 19.03.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 19.03.2021.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 19.03.2021.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 20.03.2021.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 24.03.2021.
↑ Toms Bricis, twitter.com, 24.03.2021.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 27.03.2021.
↑ Pirmo reizi šogad gaisa temperatūra Latvijā pakāpusies virs +15 grādiem, ciklons.tvnet.lv, 27.03.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 27.03.2021.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 31.03.2021.
↑ Ranking of selected weather parameters for Latvia 03/30/2021 at 23:00 UTC, ogimet.com, (angliski)
↑ Meteo Latvia, twitter.com, 01.04.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 01.04.2021.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 01.04.2021.
↑ Dienas gaitā no valsts ziemeļrietumiem laiks skaidrosies, ciklons.tvnet.lv, 01.04.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 03.04.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 03.04.2021.
↑ Meteo Latvia, twitter.com, 05.04.2021.
↑ Otrajās Lieldienās gaidāms spēcīgs vējš un sniegs; vietām spēkā dzeltenais brīdinājums, ciklons.tvnet.lv, 05.04.2021.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 05.04.2021.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 05.04.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 05.04.2021.
↑ Mulkari, twitter.com, 05.04.2021.
↑ Vairākās vietās Latvijā bijis negaiss; arī trešdien vietām gaidāmi nokrišņi, lsm.lv, 06.04.2021.
↑ Meteo Latvia, twitter.com, 06.04.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 06.04.2021.
↑ Toms Bricis, twitter.com, 06.04.2021.
↑ Meteo Latvia, twitter.com, 06.04.2021.
↑ Toms Bricis, twitter.com, 07.04.2021.
↑ Toms Bricis, twitter.com, 07.04.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 07.04.2021.
↑ Toms Bricis, twitter.com, 07.04.2021.
↑ Meteo Latvia, twitter.com, 07.04.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 09.04.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 11.04.2021.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 11.04.2021.
↑ Svētdien Latvijā pārspēts aukstuma rekords, kā arī piedzīvots līdz šim lielākais siltums šajā gadā, lsm.lv, 11.04.2021.
↑ Pirmdien Latvijā fiksēta šopavasar augstākā temperatūra, lsm.lv, 12.04.2021.
↑ Toms Bricis, twitter.com, 12.04.2021.
↑ Pirmo reizi šogad Latvijā gaiss iesilis līdz +20 grādiem, ciklons.tvnet.lv, 18.04.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 18.04.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 24.04.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 25.04.2021.
↑ Toms Bricis, twitter.com, 25.04.2021.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 28.04.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 28.04.2021.
↑ Toms Bricis, twitter.com, 30.04.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 30.04.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 30.04.2021.
↑ Aprīļa pēdējā dienā turpināsies lietus, dažviet Vidzemē tas pāries slapjā sniegā, ciklons.tvnet.lv, 30.04.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 02.05.2021.
↑ Saullēktā Mērsragā gaisa temperatūra pazeminājusies līdz –4,5 grādiem, ciklons.tvnet.lv, 02.05.2021.
↑ Lietus, sniegs un dzeltenais brīdinājums par stipru vēju - laika prognoze 3. maijam, ciklons.tvnet.lv, 03.05.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 03.05.2021.
↑ Rīgā vējš brāzmās pastiprinājies līdz 22 metriem sekundē, lsm.lv, 03.05.2021.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 03.05.2021.
↑ Vējš pieņemas spēkā - Rīgā brāzmas sasniedz pat 22 metrus sekundē; Vidzemē apsnieg ceļi, tvnet.lv, 03.05.2021.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 05.05.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 05.05.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 09.05.2021.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 09.05.2021.
↑ Svētdien Latviju no rietumiem sasniegs siltā atmosfēras fronte, ciklons.tvnet.lv, 09.05.2021.
↑ Pirmo reizi šogad gaisa temperatūra Latvijā pakāpusies līdz +25 grādiem, ciklons.tvnet.lv, 10.05.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 10.05.2021.
↑ Latvijā pirmo reizi šogad fiksēti +25 grādi, otrdien būs vēl mazliet siltāks, lsm.lv, 10.05.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 10.05.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 11.05.2021.
↑ Ainažos fiksēta šī siltuma viļņa augstākā temperatūra – +28,1 grāds, lsm.lv, 12.05.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 12.05.2021.
↑ VIDEO: Piektdien Rucavas pusē novērots virpuļviesulis, lsm.lv, 15.05.2021.
↑ Meteo.lv, 18.05.2021.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 19.05.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 23.05.2021.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 23.05.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 26.05.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 26.05.2021.
↑ Pagājušajā diennaktī Rīgā nolijusi puse no mēneša normas, brīdina par stiprām lietusgāzēm un krusu, ciklons.tvnet.lv, 26.05.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 28.05.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 31.05.2021.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 31.05.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 03.06.2021.
↑ Latvijā iestājusies meteoroloģiskā vasara, ciklons.tvnet.lv, 04.06.2021.
↑ Ūdens jūrā vietām uzsilis līdz +20 grādiem, ciklons.tvnet.lv, 07.06.2021.
↑ Martins Bergšteins, twitter.com, 08.06.2021.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 08.06.2021.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 08.06.2021.
↑ Video: Lietus pamatīgi appludinājis Krasta ielu Rīgā, delfi.lv, 11.06.2021.
↑ BreakingLV, twitter.com, 11.06.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 12.06.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 12.06.2021.
↑ Video blogs: trīs gadus nebijis karstums; gaidāmi arī spēcīgi negaisi, lsm.lv, 18.06.2021.
↑ Pirmo reizi Latvijā šogad gaisa temperatūra sasniegusi +30 grādus, lsm.lv, 18.06.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 18.06.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 19.06.2021.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 19.06.2021.
↑ Rīgā aizvadīta gada pirmā tropiskā nakts, ciklons.tvnet.lv, 20.06.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 20.06.2021.
↑ Piecās novērojumu stacijās pārspēts jūnija otrās dekādes karstuma rekords, ciklons.tvnet.lv, 20.06.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 21.06.2021.
↑ Fiksēta augstākā temperatūra pēdējos trīs gados, lsm.lv, 21.06.2021.
↑ Karstuma rekordi krīt jau trešo dienu pēc kārtas, ciklons.tvnet.lv, 22.06.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 22.06.2021.
↑ Rīgā pārspēts visu laiku siltākās nakts rekords, lsm.lv, 23.06.2021.
↑ Līgo dienas rītā Kurzemē reģistrēti vairāki tūkstoši zibens uzplaiksnījumu, lsm.lv, 23.06.2021.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 23.06.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 23.06.2021.
↑ Labots 23. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords Latvijā, lsm.lv, 23.06.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 25.06.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 25.06.2021.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 25.06.2021.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 27.06.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 03.07.2021.
↑ Laurijs Svirskis, @laurijss, twitter.com, 02.07.2021.
↑ Pērkona negaiss Valmierā atnes appludinātas ielas un nolauztus kokus, valmieraszinas.lv, 02.07.2021.
↑ Pēc tropiski siltas nakts gaidāma apmākusies diena, ciklons.tvnet.lv, 05.07.2021.
↑ Martins Bergšteins, twitter.com, 05.07.2021.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 05.07.2021.
↑ Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 07.07.2021.
↑ Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/08/2021 at 23:00 UTC, ogimet.com, 08.07.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 09.07.2021.
↑ Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 10.07.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 10.07.2021.
↑ Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 10.07.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 12.07.2021.
↑ Toms Bricis, twitter.com, 12.07.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 13.07.2021.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 13.07.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 13.07.2021.
↑ Pērkona negaiss izraisījis plašus elektrotīkla bojājumus; bez elektrības aptuveni 4700 klientu, ciklons.tvnet.lv, 13.07.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 13.07.2021.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 13.07.2021.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 13.07.2021.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 13.07.2021.
↑ Toms Bricis, twitter.com, 14.07.2021.
↑ LTV Ziņu Dienests, twitter.com, 14.07.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 14.07.2021.
↑ Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 16.07.2021.
↑ Pārspēts 16. jūlija karstuma rekords, lsm.lv, 16.07.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 16.07.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 16.07.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 16.07.2021.
↑ Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/22/2021 at 23:00 UTC, ogimet.com, 22.07.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 26.07.2021.
↑ Martins Bergšteins, twitter.com, 27.07.2021.
↑ Martins Bergšteins, twitter.com, 27.07.2021.
↑ Video: Ogri un Salaspili otrdien skāra spēcīgi plūdi; citviet postījumus nodarījis spēcīgais vējš, ciklons.tvnet.lv, 28.07.2021.
↑ Toms Bricis, twitter.com, 30.07.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 30.07.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 31.07.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 02.08.2021.
↑ Piektdienas rītā dažviet temperatūra noslīdējusi līdz +6 grādiem, ciklons.tvnet.lv, 06.08.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 06.08.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 08.08.2021.
↑ Rīgai tuvojas negaiss, ciklons.tvnet.lv, 09.08.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 09.08.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 11.08.2021.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 11.08.2021.
↑ Andrejs Melnalksnis, twitter.com, 11.08.2021.
↑ LTV Ziņu Dienests, twitter.com, 11.08.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 16.08.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 17.08.2021.
↑ LTV Ziņu Dienests, twitter.com, 18.08.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 18.08.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 24.08.2021.
↑ Otrdiena būs aukstākā diena kopš maija, ciklons.tvnet.lv, 24.08.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 25.08.2021.
↑ Ranking of selected weather parametrs for Latvia 08/31/2021 at 23:00 UTC, ogimet.com, 31.08.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 02.09.2021.
↑ 2. septembris atnesīs saulainu laiku, ciklons.tvnet.lv, 02.09.2021.
↑ Sestdienas rīts — aukstākais kopš maija, ciklons.tvnet.lv, 04.09.2021.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 04.09.2021.
↑ Andrejs Andrejs, twitter.com, 04.09.2021.
↑ Toms Bricis, twitter.com, 04.09.2021.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 05.09.2021.
↑ Piektdien gaisa temperatūra iesils līdz +26 grādiem, ciklons.tvnet.lv, 10.09.2021.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 11.09.2021.
↑ Ceturdienas rītā gaisa temperatūra pazeminājusies līdz 0..-2 grādiem, ciklons.tvnet.lv, 16.09.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 16.09.2021.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 19.09.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 24.09.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 24.09.2021.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 24.09.2021.
↑ Gaisa temperatūra pakāpsies līdz +12..+16 grādiem, ciklons.tvnet.lv, 28.09.2021.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 03.10.2021.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 06.10.2021.
↑ Toms Bricis, twitter.com, 06.10.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 08.10.2021.
↑ Piektdienas rītā fiksēta zemākā temperatūra kopš 2. maija, lsm.lv, 08.10.2021.
↑ Ranking of selected weather parameters for Latvia 10/09/2021 at 23:00 UTC, ogimet.com, 09.10.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 12.10.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 15.10.2021.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 20.10.2021.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 20.10.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 21.10.2021.
↑ Toms Bricis, twitter.com, 24.10.2021.
↑ Vietām Latvijā nedaudz snidzis, lsm.lv, 24.10.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 29.10.2021.
↑ Toms Bricis, twitter.com, 29.10.2021.
↑ Piektdiena vietām bijusi rekordsilta — Kolkā 16,1 grāds, lsm.lv, 29.10.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 30.10.2021.
↑ Toms Bricis, twitter.com, 06.11.2021.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 06.11.2021.
↑ Pirmdien debesis būs apmākušās; daudzviet snigs, ciklons.tvnet.lv, 08.11.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 08.11.2021.
↑ Toms Bricis, twitter.com, 08.11.2021.
↑ Toms Bricis, twitter.com, 08.11.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 09.11.2021.
↑ Toms Bricis, twitter.com, 09.11.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 11.11.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 15.11.2021.
↑ Toms Bricis, twitter.com, 15.11.2021.
↑ Gaiss iesils līdz +2 grādiem; daudzviet apledojuši autoceļi, ciklons.tvnet.lv, 15.11.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 20.11.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 20.11.2021.
↑ Pirmdiena būs saulaina, vietām Kurzemē un Vidzemē nedaudz snigs, lsm.lv, 22.11.2021.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 22.11.2021.
↑ Toms Bricis, twitter.com, 22.11.2021.
↑ Ceļi daudzviet sniegoti un slideni; apgrūtināta braukšana, ciklons.tvnet.lv, 23.11.2021.
↑ Pirmais sniegs Rīgā, ciklons.tvnet.lv, 23.11.2021.
↑ Martins Bergšteins, twitter.com, 28.11.2021.
↑ Svētdiena aizritēs bez būtiskiem nokrišņiem, ciklons.tvnet.lv, 28.11.2021.
↑ Šonedēļ gaidāmi vieni no pēdējo gadu spēcīgākajiem puteņiem, lsm.lv, 29.11.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 29.11.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 30.11.2021.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 02.12.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 03.12.2021.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 03.12.2021.
↑ Pirmo reizi vēsturē izsludina sarkano brīdinājumu par ekstremāli stipru snigšanu, ciklons.tvnet.lv, 03.12.2021.
↑ Rīgas lidostā "airBaltic" lidmašīna nobrauc no manevrēšanas ceļa; lidosta uz laiku slēgta, tvnet.lv, 03.12.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 06.12.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 07.12.2021.
↑ Ainažos un Rūjienā pārspēts decembra pirmās dekādes aukstuma rekords, ciklons.tvnet.lv, 07.12.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 08.12.2021.
↑ Migla Latvijas austrumos saglabāsies līdz svētdienas vakaram, brīdina VUGD, ciklons.tvnet.lv, 12.12.2021.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 12.12.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 15.12.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 21.12.2021.
↑ Martins Bergšteins, twitter.com, 21.12.2021.
↑ Martins Bergšteins, twitter.com, 21.12.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 22.12.2021.
↑ Toms Bricis, twitter.com, 22.12.2021.
↑ Trešdienas rītā biezākā sniega kārta Kalnciemā — 22 cm; Rīgā ap 15 cm, lsm.lv, 22.12.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 24.12.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 25.12.2021.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 26.12.2021.
↑ Siguldu klāj 26 cm dziļš sniegs; pēdējās stundās Cēsu apkaimē sniega sega pieaugusi par 10 cm, lsm.lv, 27.12.2021.
↑ 2021. gada laikapstākļi^{[novecojusi saite]}, meteo.lv
↑ ^355,0 ^355,1 Novērojumi / Meteoroloģija / Datu meklēšana, meteo.lv
↑ Observations / Observation data, ilmateenistus.ee

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs
Mēneša un gada vidējā gaisa temperatūra Rīgā (1795—2019)
Mēneša un gada nokrišņu summa Rīgā (1850—2019)
Diennakts maksimālā nokrišņu summa Rīgā pa mēnešiem (1943—2019)

[3] Nokrišņi norādīti milimetros un/vai procentos no ilggadējās mēneša normas.

[1] Laika apstākļu raksturojums | Ziema, 2021 Arhivēts 2021. gada 22. augustā, Wayback Machine vietnē., klimats.meteo.lv

[2] Laika apstākļu raksturojums | Pavasaris, 2021 Arhivēts 2021. gada 22. augustā, Wayback Machine vietnē., klimats.meteo.lv

[4] Laika apstākļu raksturojums | Janvāris, 2021 Arhivēts 2021. gada 22. augustā, Wayback Machine vietnē., klimats.meteo.lv

[5] Laika apstākļu raksturojums | Februāris, 2021 Arhivēts 2021. gada 22. augustā, Wayback Machine vietnē., klimats.meteo.lv

[6] Laika apstākļu raksturojums | Marts, 2021 Arhivēts 2021. gada 22. augustā, Wayback Machine vietnē., klimats.meteo.lv

[7] Laika apstākļu raksturojums | Aprīlis, 2021 Arhivēts 2021. gada 22. augustā, Wayback Machine vietnē., klimats.meteo.lv

[8] Laika apstākļu raksturojums | Maijs, 2021 Arhivēts 2021. gada 22. augustā, Wayback Machine vietnē., klimats.meteo.lv

[9] Laika apstākļu raksturojums | Jūnijs, 2021 Arhivēts 2021. gada 22. augustā, Wayback Machine vietnē., klimats.meteo.lv

[10] Laika apstākļu raksturojums | Jūlijs, 2021 Arhivēts 2021. gada 22. augustā, Wayback Machine vietnē., klimats.meteo.lv

[11] Laika apstākļu raksturojums | Augusts, 2021 Arhivēts 2021. gada 11. augustā, Wayback Machine vietnē., klimats.meteo.lv

[12] Dagdā sasnigusi 22 centimetrus bieza sniega sega^{[novecojusi saite]}, apollo.lv, 01.01.2021.

[13] Jānis Trallis, twitter.com, 01.01.2021.

[14] Toms Bricis, twitter.com, 02.01.2021.

[15] FOTO: Sniega stihija Latgalē bez elektības atstāj tūkstošus, lsm.lv, 02.01.2021.

[16] Meteo Latvia, twitter.com, 07.01.2021.

[17] Meteo.lv, twitter.com, 11.01.2021.

[18] Meteo Latvia, twitter.com, 11.01.2021.

[19] Video: Sniega dēļ Rīgā — grūti izbraucamas ielas, lsm.lv, 11.01.2021.

[20] Meteo.lv, twitter.com, 12.01.2021.

[21] Otrdien pamatīgi puteņos; šorīt Latvijā autoceļi sniegoti un apledo, lsm.lv, 12.01.2021.

[22] Latvijas Valsts ceļi, twitter.com, 12.01.2021.

[23] Meteo.lv, twitter.com, 12.01.2021.

[24] Meteo Latvia, twitter.com, 13.01.2021.

[25] Meteo.lv, twitter.com, 13.01.2021.

[26] Trešdien snigšana turpināsies, lsm.lv, 13.01.2021.

[27] Šīs nedēļas puteņos visvairāk sniega sasnidzis Zemgalē, lsm.lv, 14.01.2021.

[28] Meteo.lv, twitter.com, 14.01.2021.

[29] Meteo Latvia, twitter.com, 14.01.2021.

[30] Meteo Latvia, twitter.com, 14.01.2021.

[31] Pirmo reizi divu gadu laikā temperatūra sasniegusi −20 grādus, lsm.lv, 15.01.2021.

[32] Meteo.lv, twitter.com, 15.01.2021.

[33] Meteo Latvia, @storm_chaserEU, twitter.com, 17.01.2021.

[34] Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 17.01.2021.

[35] Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 17.01.2021.

[36] Jānis Trallis, @meteozinas, twitter.com, 17.01.2021.

[37] Pirmo reizi četru gadu laikā sals Latvijā pastiprinājies līdz −30 grādiem, lsm.lv/LETA, 17.01.2021.

[38] Naktī gaidāma stipra snigšana, atkala un lietus. Visā valstī spēkā dzeltenais brīdinājums^{[novecojusi saite]}, apollo.lv, 21.01.2021.

[39] Latviju pārņem atkusnis, lsm.lv, 21.01.2021.

[40] Meteo.lv, twitter.com, 21.01.2021.

[41] Meteo.lv, twitter.com, 26.01.2021.

[42] Meteo.lv, twitter.com, 26.01.2021.

[43] Meteo.lv, twitter.com, 26.01.2021.

[44] Meteo.lv, twitter.com, 30.01.2021.

[45] Daudzviet Latvijā snieg; Alūksnē sniega dziļums sasniedzis 33 centimetrus^{[novecojusi saite]}, apollo.lv, 30.01.2021.

[46] Sestdienas rītā Rīgā uz brauktuvēm veidojas sniega sanesumi; kavējas sabiedriskais transports, lsm.lv, 30.01.2021.

[47] Meteo Latvia, twitter.com, 30.01.2021.

[48] Meteo Latvia, 30.01.2021.

[49] Jānis Trallis, twitter.com, 30.01.2021.

[50] Meteo.lv, twitter.com, 31.01.2021.

[51] Jānis Trallis, twitter.com, 31.01.2021.

[52] Dziļākā sniega sega Latvijā pieaugusi līdz pusmetram^{[novecojusi saite]}, apollo.lv, 31.01.2021.

[53] Jānis Trallis, twitter.com, 31.01.2021.

[54] Jānis Trallis, twitter.com, 31.01.2021.

[55] Meteo Latvia, twitter.com, 02.02.2021.

[56] Otrdiena iesāksies saulaina, bet vakarā daudzviet snigs, lsm.lv, 02.02.2021.

[57] Meteo Latvia, twitter.com, 02.02.2021.

[58] Video blogs: sācies garākais aukstuma vilnis šoziem; beigusies solārā ziema, lsm.lv, 05.02.2021.

[59] Meteo.lv, twitter.com, 05.02.2021.

[60] Meteo Latvia, twitter.com, 05.02.2021.

[61] Meteo.lv, twitter.com, 05.02.2021.

[62] Meteo.lv, twitter.com, 06.02.2021.

[63] Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 07.02.2021.

[64] teolapa.lv, @meteolapa, twitter.com, 07.02.2021.

[65] Jānis Trallis, @meteozinas, twitter.com, 07.02.2021.

[66] Jānis Trallis, @meteozinas, twitter.com, 07.02.2021.

[67] Meteo.lv, twitter.com, 08.02.2021.

[68] LTV Ziņu Dienests, twitter.com, 08.02.2021.

[69] Meteolapa.lv, twitter.com, 13.02.2021.

[70] Meteo.lv, twitter.com,, 13.02.2021.

[71] Meteolapa.lv, twitter.com, 14.02.2021.

[72] Saldū izveidojusies 35 centimetrus bieza sniega sega^{[novecojusi saite]}, apollo.lv, 14.02.2021.

[73] Jānis Trallis, twitter.com, 14.02.2021.

[74] Saldū sniega sega kļuvusi par 13 centimetriem biezāka, lsm.lv, 14.02.2021.

[75] Meteo.lv, twitter.com, 18.02.2021.

[76] Ceturdienas rītā lielākais sals bijis Daugavpilī, kur fiksēti -27,4 grādi, lsm.lv, 18.02.2021.

[77] Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 19.02.2021.

[78] Sestdien Kurzemē sabiezēs migla un gaiss iesils līdz +3 grādiem, lsm.lv, 20.02.2021.

[79] Svētdiena ir siltākā diena kopš decembra, ciklons.tvnet.lv, 21.02.2021.

[80] Video blogs: sāksies pavasaris, bet aukstuma viļņu risks martā būs liels, lsm.lv, 19.02.2021.

[81] Svētdien teju visā Latvijā gaisa temperatūra pakāpusies virs nulles; gaidāms lietus, ciklons.tvnet.lv, 21.02.2021.

[82] Meteo.lv, twitter.com, 22.02.2021.

[83] Pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra Latvijā pakāpusies virs +10 grādiem, ciklons.tvnet.lv, 22.02.2021.

[84] Meteo Latvia, twitter.com, 22.02.2021.

[85] Toms Bricis, twitter.com, 22.02.2021.

[86] Meteo.lv, twitter.com, 25.02.2021.

[87] Toms Bricis, twitter.com, 25.02.2021.

[88] Jānis Trallis, twitter.com, 25.02.2021.

[89] Pirmo reizi vēsturē tik agri pavasarī Latvijā fiksēts +14 grādu siltums, lsm.lv, 25.02.2021.

[90] Pavasaris klāt? Mēneša siltākajā dienā daudzviet spīdēs saule, ciklons.tvnet.lv, 25.02.2021.

[91] Rucavā un Rūjienā pārspēts 28. februāra siltuma rekords, ciklons.tvnet.lv, 28.02.2021.

[92] Meteo.lv, twitter.com, 28.02.2021.

[93] Meteo.lv, twitter.com, 01.03.2021.

[94] 1. marts kļuvis par siltāko vēsturē, lsm.lv, 01.03.2021.

[95] Šogad Carnikavā novērotais ūdens līmenis ir 8. augstākais kopš 1934. gada un 2. augstākais pavasara palu laikā Arhivēts 2021. gada 4. martā, Wayback Machine vietnē., lvgmc.lv, 04.03.2021.

[96] Meteo.lv, twitter.com, 04.03.2021.

[97] Meteo Latvia, twitter.com, 05.03.2021.

[98] Video: Kurzemē pēkšņa, spēcīga snigšana atnesusi biezu sniega kārtu, lsm.lv, 05.03.2021.

[99] Jānis Trallis, twitter.com, 05.03.2021.

[100] Meteo Latvia, twitter.com, 07.03.2021.

[101] Jānis Trallis, twitter.com, 07.03.2021.

[102] Vietām Vidzemē sasnigusi 14 cm sniega; vēja brāzmas sasniedz 23 m/s, ciklons.tvnet.lv, 07.03.2021.

[103] Jānis Trallis, twitter.com, 07.03.2021.

[104] Jānis Trallis, twitter.com, 07.03.2021.

[105] Meteo.lv, twitter.com, 09.03.2021.

[106] Meteo Latvia, twitter.com, 11.03.2021.

[107] Piektdiena būs nokrišņiem bagāta, ciklons.tvnet.lv, 12.03.2021.

[108] Meteo.lv, twitter.com, 16.03.2021.

[109] Piektdien gaidāms sals, daudzviet Latvijā bieza sniega sega, ciklons.tvnet.lv, 19.03.2021.

[110] Meteo.lv, twitter.com, 19.03.2021.

[111] Jānis Trallis, twitter.com, 19.03.2021.

[112] Jānis Trallis, twitter.com, 20.03.2021.

[113] Jānis Trallis, twitter.com, 24.03.2021.

[114] Toms Bricis, twitter.com, 24.03.2021.

[115] Jānis Trallis, twitter.com, 27.03.2021.

[116] Pirmo reizi šogad gaisa temperatūra Latvijā pakāpusies virs +15 grādiem, ciklons.tvnet.lv, 27.03.2021.

[117] Meteo.lv, twitter.com, 27.03.2021.

[118] Jānis Trallis, twitter.com, 31.03.2021.

[119] Ranking of selected weather parameters for Latvia 03/30/2021 at 23:00 UTC, ogimet.com, (angliski)

[120] Meteo Latvia, twitter.com, 01.04.2021.

[121] Meteo.lv, twitter.com, 01.04.2021.

[122] Jānis Trallis, twitter.com, 01.04.2021.

[123] Dienas gaitā no valsts ziemeļrietumiem laiks skaidrosies, ciklons.tvnet.lv, 01.04.2021.

[124] Meteo.lv, twitter.com, 03.04.2021.

[125] Meteo.lv, twitter.com, 03.04.2021.

[126] Meteo Latvia, twitter.com, 05.04.2021.

[127] Otrajās Lieldienās gaidāms spēcīgs vējš un sniegs; vietām spēkā dzeltenais brīdinājums, ciklons.tvnet.lv, 05.04.2021.

[128] Jānis Trallis, twitter.com, 05.04.2021.

[129] Jānis Trallis, twitter.com, 05.04.2021.

[130] Meteo.lv, twitter.com, 05.04.2021.

[131] Mulkari, twitter.com, 05.04.2021.

[132] Vairākās vietās Latvijā bijis negaiss; arī trešdien vietām gaidāmi nokrišņi, lsm.lv, 06.04.2021.

[133] Meteo Latvia, twitter.com, 06.04.2021.

[134] Meteo.lv, twitter.com, 06.04.2021.

[135] Toms Bricis, twitter.com, 06.04.2021.

[136] Meteo Latvia, twitter.com, 06.04.2021.

[137] Toms Bricis, twitter.com, 07.04.2021.

[138] Toms Bricis, twitter.com, 07.04.2021.

[139] Meteo.lv, twitter.com, 07.04.2021.

[140] Toms Bricis, twitter.com, 07.04.2021.

[141] Meteo Latvia, twitter.com, 07.04.2021.

[142] Meteo.lv, twitter.com, 09.04.2021.

[143] Meteo.lv, twitter.com, 11.04.2021.

[144] Jānis Trallis, twitter.com, 11.04.2021.

[145] Svētdien Latvijā pārspēts aukstuma rekords, kā arī piedzīvots līdz šim lielākais siltums šajā gadā, lsm.lv, 11.04.2021.

[146] Pirmdien Latvijā fiksēta šopavasar augstākā temperatūra, lsm.lv, 12.04.2021.

[147] Toms Bricis, twitter.com, 12.04.2021.

[148] Pirmo reizi šogad Latvijā gaiss iesilis līdz +20 grādiem, ciklons.tvnet.lv, 18.04.2021.

[149] Meteo.lv, twitter.com, 18.04.2021.

[150] Meteo.lv, twitter.com, 24.04.2021.

[151] Meteo.lv, twitter.com, 25.04.2021.

[152] Toms Bricis, twitter.com, 25.04.2021.

[153] Jānis Trallis, twitter.com, 28.04.2021.

[154] Meteo.lv, twitter.com, 28.04.2021.

[155] Toms Bricis, twitter.com, 30.04.2021.

[156] Meteo.lv, twitter.com, 30.04.2021.

[157] Meteo.lv, twitter.com, 30.04.2021.

[158] Aprīļa pēdējā dienā turpināsies lietus, dažviet Vidzemē tas pāries slapjā sniegā, ciklons.tvnet.lv, 30.04.2021.

[159] Meteo.lv, twitter.com, 02.05.2021.

[160] Saullēktā Mērsragā gaisa temperatūra pazeminājusies līdz –4,5 grādiem, ciklons.tvnet.lv, 02.05.2021.

[161] Lietus, sniegs un dzeltenais brīdinājums par stipru vēju - laika prognoze 3. maijam, ciklons.tvnet.lv, 03.05.2021.

[162] Meteo.lv, twitter.com, 03.05.2021.

[163] Rīgā vējš brāzmās pastiprinājies līdz 22 metriem sekundē, lsm.lv, 03.05.2021.

[164] Jānis Trallis, twitter.com, 03.05.2021.

[165] Vējš pieņemas spēkā - Rīgā brāzmas sasniedz pat 22 metrus sekundē; Vidzemē apsnieg ceļi, tvnet.lv, 03.05.2021.

[166] Jānis Trallis, twitter.com, 05.05.2021.

[167] Meteo.lv, twitter.com, 05.05.2021.

[168] Meteo.lv, twitter.com, 09.05.2021.

[169] Jānis Trallis, twitter.com, 09.05.2021.

[170] Svētdien Latviju no rietumiem sasniegs siltā atmosfēras fronte, ciklons.tvnet.lv, 09.05.2021.

[171] Pirmo reizi šogad gaisa temperatūra Latvijā pakāpusies līdz +25 grādiem, ciklons.tvnet.lv, 10.05.2021.

[172] Meteo.lv, twitter.com, 10.05.2021.

[173] Latvijā pirmo reizi šogad fiksēti +25 grādi, otrdien būs vēl mazliet siltāks, lsm.lv, 10.05.2021.

[174] Meteo.lv, twitter.com, 10.05.2021.

[175] Meteo.lv, twitter.com, 11.05.2021.

[176] Ainažos fiksēta šī siltuma viļņa augstākā temperatūra – +28,1 grāds, lsm.lv, 12.05.2021.

[177] Meteo.lv, twitter.com, 12.05.2021.

[178] VIDEO: Piektdien Rucavas pusē novērots virpuļviesulis, lsm.lv, 15.05.2021.

[179] Meteo.lv, 18.05.2021.

[180] Jānis Trallis, twitter.com, 19.05.2021.

[181] Meteo.lv, twitter.com, 23.05.2021.

[182] Jānis Trallis, twitter.com, 23.05.2021.

[183] Meteo.lv, twitter.com, 26.05.2021.

[184] Meteo.lv, twitter.com, 26.05.2021.

[185] Pagājušajā diennaktī Rīgā nolijusi puse no mēneša normas, brīdina par stiprām lietusgāzēm un krusu, ciklons.tvnet.lv, 26.05.2021.

[186] Meteo.lv, twitter.com, 28.05.2021.

[187] Meteo.lv, twitter.com, 31.05.2021.

[188] Jānis Trallis, twitter.com, 31.05.2021.

[189] Meteo.lv, twitter.com, 03.06.2021.

[190] Latvijā iestājusies meteoroloģiskā vasara, ciklons.tvnet.lv, 04.06.2021.

[191] Ūdens jūrā vietām uzsilis līdz +20 grādiem, ciklons.tvnet.lv, 07.06.2021.

[192] Martins Bergšteins, twitter.com, 08.06.2021.

[193] Jānis Trallis, twitter.com, 08.06.2021.

[194] Jānis Trallis, twitter.com, 08.06.2021.

[195] Video: Lietus pamatīgi appludinājis Krasta ielu Rīgā, delfi.lv, 11.06.2021.

[196] BreakingLV, twitter.com, 11.06.2021.

[197] Meteo.lv, twitter.com, 12.06.2021.

[198] Meteo.lv, twitter.com, 12.06.2021.

[199] Video blogs: trīs gadus nebijis karstums; gaidāmi arī spēcīgi negaisi, lsm.lv, 18.06.2021.

[200] Pirmo reizi Latvijā šogad gaisa temperatūra sasniegusi +30 grādus, lsm.lv, 18.06.2021.

[201] Meteo.lv, twitter.com, 18.06.2021.

[202] Meteo.lv, twitter.com, 19.06.2021.

[203] Jānis Trallis, twitter.com, 19.06.2021.

[204] Rīgā aizvadīta gada pirmā tropiskā nakts, ciklons.tvnet.lv, 20.06.2021.

[205] Meteo.lv, twitter.com, 20.06.2021.

[206] Piecās novērojumu stacijās pārspēts jūnija otrās dekādes karstuma rekords, ciklons.tvnet.lv, 20.06.2021.

[207] Meteo.lv, twitter.com, 21.06.2021.

[208] Fiksēta augstākā temperatūra pēdējos trīs gados, lsm.lv, 21.06.2021.

[209] Karstuma rekordi krīt jau trešo dienu pēc kārtas, ciklons.tvnet.lv, 22.06.2021.

[210] Meteo.lv, twitter.com, 22.06.2021.

[211] Rīgā pārspēts visu laiku siltākās nakts rekords, lsm.lv, 23.06.2021.

[212] Līgo dienas rītā Kurzemē reģistrēti vairāki tūkstoši zibens uzplaiksnījumu, lsm.lv, 23.06.2021.

[213] Jānis Trallis, twitter.com, 23.06.2021.

[214] Meteo.lv, twitter.com, 23.06.2021.

[215] Labots 23. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords Latvijā, lsm.lv, 23.06.2021.

[216] Meteo.lv, twitter.com, 25.06.2021.

[217] Meteo.lv, twitter.com, 25.06.2021.

[218] Jānis Trallis, twitter.com, 25.06.2021.

[219] Jānis Trallis, twitter.com, 27.06.2021.

[220] Meteo.lv, twitter.com, 03.07.2021.

[221] Laurijs Svirskis, @laurijss, twitter.com, 02.07.2021.

[222] Pērkona negaiss Valmierā atnes appludinātas ielas un nolauztus kokus, valmieraszinas.lv, 02.07.2021.

[223] Pēc tropiski siltas nakts gaidāma apmākusies diena, ciklons.tvnet.lv, 05.07.2021.

[224] Martins Bergšteins, twitter.com, 05.07.2021.

[225] Jānis Trallis, twitter.com, 05.07.2021.

[226] Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 07.07.2021.

[227] Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/08/2021 at 23:00 UTC, ogimet.com, 08.07.2021.

[228] Meteo.lv, twitter.com, 09.07.2021.

[229] Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 10.07.2021.

[230] Meteo.lv, twitter.com, 10.07.2021.

[231] Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 10.07.2021.

[232] Meteo.lv, twitter.com, 12.07.2021.

[233] Toms Bricis, twitter.com, 12.07.2021.

[234] Meteo.lv, twitter.com, 13.07.2021.

[235] Jānis Trallis, twitter.com, 13.07.2021.

[236] Meteo.lv, twitter.com, 13.07.2021.

[237] Pērkona negaiss izraisījis plašus elektrotīkla bojājumus; bez elektrības aptuveni 4700 klientu, ciklons.tvnet.lv, 13.07.2021.

[238] Meteo.lv, twitter.com, 13.07.2021.

[239] Jānis Trallis, twitter.com, 13.07.2021.

[240] Jānis Trallis, twitter.com, 13.07.2021.

[241] Jānis Trallis, twitter.com, 13.07.2021.

[242] Toms Bricis, twitter.com, 14.07.2021.

[243] LTV Ziņu Dienests, twitter.com, 14.07.2021.

[244] Meteo.lv, twitter.com, 14.07.2021.

[245] Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 16.07.2021.

[246] Pārspēts 16. jūlija karstuma rekords, lsm.lv, 16.07.2021.

[247] Meteo.lv, twitter.com, 16.07.2021.

[248] Meteo.lv, twitter.com, 16.07.2021.

[249] Meteo.lv, twitter.com, 16.07.2021.

[250] Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/22/2021 at 23:00 UTC, ogimet.com, 22.07.2021.

[251] Meteo.lv, twitter.com, 26.07.2021.

[252] Martins Bergšteins, twitter.com, 27.07.2021.

[253] Martins Bergšteins, twitter.com, 27.07.2021.

[254] Video: Ogri un Salaspili otrdien skāra spēcīgi plūdi; citviet postījumus nodarījis spēcīgais vējš, ciklons.tvnet.lv, 28.07.2021.

[255] Toms Bricis, twitter.com, 30.07.2021.

[256] Meteo.lv, twitter.com, 30.07.2021.

[257] Meteo.lv, twitter.com, 31.07.2021.

[258] Meteo.lv, twitter.com, 02.08.2021.

[259] Piektdienas rītā dažviet temperatūra noslīdējusi līdz +6 grādiem, ciklons.tvnet.lv, 06.08.2021.

[260] Meteo.lv, twitter.com, 06.08.2021.

[261] Meteo.lv, twitter.com, 08.08.2021.

[262] Rīgai tuvojas negaiss, ciklons.tvnet.lv, 09.08.2021.

[263] Meteo.lv, twitter.com, 09.08.2021.

[264] Meteo.lv, twitter.com, 11.08.2021.

[265] Jānis Trallis, twitter.com, 11.08.2021.

[266] Andrejs Melnalksnis, twitter.com, 11.08.2021.

[267] LTV Ziņu Dienests, twitter.com, 11.08.2021.

[268] Meteo.lv, twitter.com, 16.08.2021.

[269] Meteo.lv, twitter.com, 17.08.2021.

[270] LTV Ziņu Dienests, twitter.com, 18.08.2021.

[271] Meteo.lv, twitter.com, 18.08.2021.

[272] Meteo.lv, twitter.com, 24.08.2021.

[273] Otrdiena būs aukstākā diena kopš maija, ciklons.tvnet.lv, 24.08.2021.

[274] Meteo.lv, twitter.com, 25.08.2021.

[275] Ranking of selected weather parametrs for Latvia 08/31/2021 at 23:00 UTC, ogimet.com, 31.08.2021.

[276] Meteo.lv, twitter.com, 02.09.2021.

[277] 2. septembris atnesīs saulainu laiku, ciklons.tvnet.lv, 02.09.2021.

[278] Sestdienas rīts — aukstākais kopš maija, ciklons.tvnet.lv, 04.09.2021.

[279] Jānis Trallis, twitter.com, 04.09.2021.

[280] Andrejs Andrejs, twitter.com, 04.09.2021.

[281] Toms Bricis, twitter.com, 04.09.2021.

[282] Jānis Trallis, twitter.com, 05.09.2021.

[283] Piektdien gaisa temperatūra iesils līdz +26 grādiem, ciklons.tvnet.lv, 10.09.2021.

[284] Jānis Trallis, twitter.com, 11.09.2021.

[285] Ceturdienas rītā gaisa temperatūra pazeminājusies līdz 0..-2 grādiem, ciklons.tvnet.lv, 16.09.2021.

[286] Meteo.lv, twitter.com, 16.09.2021.

[287] Jānis Trallis, twitter.com, 19.09.2021.

[288] Meteo.lv, twitter.com, 24.09.2021.

[289] Meteo.lv, twitter.com, 24.09.2021.

[290] Jānis Trallis, twitter.com, 24.09.2021.

[291] Gaisa temperatūra pakāpsies līdz +12..+16 grādiem, ciklons.tvnet.lv, 28.09.2021.

[292] Jānis Trallis, twitter.com, 03.10.2021.

[293] Jānis Trallis, twitter.com, 06.10.2021.

[294] Toms Bricis, twitter.com, 06.10.2021.

[295] Meteo.lv, twitter.com, 08.10.2021.

[296] Piektdienas rītā fiksēta zemākā temperatūra kopš 2. maija, lsm.lv, 08.10.2021.

[297] Ranking of selected weather parameters for Latvia 10/09/2021 at 23:00 UTC, ogimet.com, 09.10.2021.

[298] Meteo.lv, twitter.com, 12.10.2021.

[299] Meteo.lv, twitter.com, 15.10.2021.

[300] Jānis Trallis, twitter.com, 20.10.2021.

[301] Jānis Trallis, twitter.com, 20.10.2021.

[302] Meteo.lv, twitter.com, 21.10.2021.

[303] Toms Bricis, twitter.com, 24.10.2021.

[304] Vietām Latvijā nedaudz snidzis, lsm.lv, 24.10.2021.

[305] Meteo.lv, twitter.com, 29.10.2021.

[306] Toms Bricis, twitter.com, 29.10.2021.

[307] Piektdiena vietām bijusi rekordsilta — Kolkā 16,1 grāds, lsm.lv, 29.10.2021.

[308] Meteo.lv, twitter.com, 30.10.2021.

[309] Toms Bricis, twitter.com, 06.11.2021.

[310] Jānis Trallis, twitter.com, 06.11.2021.

[311] Pirmdien debesis būs apmākušās; daudzviet snigs, ciklons.tvnet.lv, 08.11.2021.

[312] Meteo.lv, twitter.com, 08.11.2021.

[313] Toms Bricis, twitter.com, 08.11.2021.

[314] Toms Bricis, twitter.com, 08.11.2021.

[315] Meteo.lv, twitter.com, 09.11.2021.

[316] Toms Bricis, twitter.com, 09.11.2021.

[317] Meteo.lv, twitter.com, 11.11.2021.

[318] Meteo.lv, twitter.com, 15.11.2021.

[319] Toms Bricis, twitter.com, 15.11.2021.

[320] Gaiss iesils līdz +2 grādiem; daudzviet apledojuši autoceļi, ciklons.tvnet.lv, 15.11.2021.

[321] Meteo.lv, twitter.com, 20.11.2021.

[322] Meteo.lv, twitter.com, 20.11.2021.

[323] Pirmdiena būs saulaina, vietām Kurzemē un Vidzemē nedaudz snigs, lsm.lv, 22.11.2021.

[324] Jānis Trallis, twitter.com, 22.11.2021.

[325] Toms Bricis, twitter.com, 22.11.2021.

[326] Ceļi daudzviet sniegoti un slideni; apgrūtināta braukšana, ciklons.tvnet.lv, 23.11.2021.

[327] Pirmais sniegs Rīgā, ciklons.tvnet.lv, 23.11.2021.

[328] Martins Bergšteins, twitter.com, 28.11.2021.

[329] Svētdiena aizritēs bez būtiskiem nokrišņiem, ciklons.tvnet.lv, 28.11.2021.

[330] Šonedēļ gaidāmi vieni no pēdējo gadu spēcīgākajiem puteņiem, lsm.lv, 29.11.2021.

[331] Meteo.lv, twitter.com, 29.11.2021.

[332] Meteo.lv, twitter.com, 30.11.2021.

[333] Jānis Trallis, twitter.com, 02.12.2021.

[334] Meteo.lv, twitter.com, 03.12.2021.

[335] Jānis Trallis, twitter.com, 03.12.2021.

[336] Pirmo reizi vēsturē izsludina sarkano brīdinājumu par ekstremāli stipru snigšanu, ciklons.tvnet.lv, 03.12.2021.

[337] Rīgas lidostā "airBaltic" lidmašīna nobrauc no manevrēšanas ceļa; lidosta uz laiku slēgta, tvnet.lv, 03.12.2021.

[338] Meteo.lv, twitter.com, 06.12.2021.

[339] Meteo.lv, twitter.com, 07.12.2021.

[340] Ainažos un Rūjienā pārspēts decembra pirmās dekādes aukstuma rekords, ciklons.tvnet.lv, 07.12.2021.

[341] Meteo.lv, twitter.com, 08.12.2021.

[342] Migla Latvijas austrumos saglabāsies līdz svētdienas vakaram, brīdina VUGD, ciklons.tvnet.lv, 12.12.2021.

[343] Jānis Trallis, twitter.com, 12.12.2021.

[344] Meteo.lv, twitter.com, 15.12.2021.

[345] Meteo.lv, twitter.com, 21.12.2021.

[346] Martins Bergšteins, twitter.com, 21.12.2021.

[347] Martins Bergšteins, twitter.com, 21.12.2021.

[348] Meteo.lv, twitter.com, 22.12.2021.

[349] Toms Bricis, twitter.com, 22.12.2021.

[350] Trešdienas rītā biezākā sniega kārta Kalnciemā — 22 cm; Rīgā ap 15 cm, lsm.lv, 22.12.2021.

[351] Meteo.lv, twitter.com, 24.12.2021.

[352] Meteo.lv, twitter.com, 25.12.2021.

[353] Meteo.lv, twitter.com, 26.12.2021.

[354] Siguldu klāj 26 cm dziļš sniegs; pēdējās stundās Cēsu apkaimē sniega sega pieaugusi par 10 cm, lsm.lv, 27.12.2021.

[355] 2021. gada laikapstākļi^{[novecojusi saite]}, meteo.lv

[ReferenceA-356] 355,0 ^355,1 Novērojumi / Meteoroloģija / Datu meklēšana, meteo.lv

[357] Observations / Observation data, ilmateenistus.ee

[1]

[2]

[P 1]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]

[10]

[11]

[12]

[13]

[14]

[15]

[16]

[17]

[18]

[19]

[20]

[21]

[22]

[23]

[24]

[25]

[26]

[27]

[28]

[29]

[30]

[31]

[32]

[33]

[34]

[35]

[36]

[37]

[38]

[39]

[40]

[41]

[42]

[43]

[44]

[45]

[46]

[47]

[48]

[49]

[50]

[51]

[52]

[53]

[54]

[55]

[56]

[57]

[58]

[59]

[60]

[61]

[62]

[63]

[64]

[65]

[66]

[67]

[68]

[69]

[70]

[71]

[72]

[73]

[74]

[75]

[76]

[77]

[78]

[79]

[80]

[81]

[82]

[83]

[84]

[85]

[86]

[87]

[88]

[89]

[90]

[91]

[92]

[93]

[94]

[95]

[96]

[97]

[98]

[99]