Pāriet uz saturu

Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca

Vikipēdijas lapa
Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca
Cēsu Svētā Jāņa baznīca
Cēsu Svētā Jāņa baznīca (Latvija)
Cēsu Svētā Jāņa baznīca
Cēsu Svētā Jāņa
baznīca
atrašanās
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Karogs: Latvija Latvija, Cēsu novads, Cēsis
Koordinātas 57°18′44″N 25°16′19″E / 57.31222°N 25.27194°E / 57.31222; 25.27194Koordinātas: 57°18′44″N 25°16′19″E / 57.31222°N 25.27194°E / 57.31222; 25.27194
Piederība konfesijai luterāņu
Iesvētīšanas gads 1284
Mājaslapa Cēsu Sv. Jāņa draudze
Arhitektūras apraksts
Arhitektūras stils gotika
Specifikācija
Garums 65
Platums 32
Augstums (maksimālais) 80
Būvmateriāli mūra
Oficiālais nosaukums: Sv.Jāņa luterāņu baznīca
Aizsardzības numurs 6214
Vērtības grupa Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa Arhitektūra
Iekļaušana aizsardzībā 1998. gada 16. decembris
Karte
Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca

Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu dievnams, kas atrodas Cēsīs. Tā ir viena no vecākajām gotiskajām mūra baznīcām Latvijā un lielākā viduslaiku bazilika Latvijā ārpus Rīgas. 16. gadsimtā tā kļuva par vienu no Ziemeļlatvijas reformācijas centriem. 1582. gadā baznīca kļuva par katoļu katedrāli, bet kopš 1629. gada tā ir luterāņu baznīca. Baznīcā ir apglabāti daudzi 15. un 16. gadsimta Livonijas valstsvīri — vairāki Livonijas ordeņa mestri — Johans Freitāgs fon Loringhofe (1494), Valters fon Pletenbergs (1535), Hermans fon Brigenejs (1549) un Cēsu bīskaps Andrejs Patrīcijs Nideckis (1587).

Baznīca celta 13. gadsimta otrajā pusē un veltīta Jānim Kristītājam.[1] Tā iesvētīta 1284. gada 24. jūnijā kā Livonijas ordeņa Doma baznīca. 16. gadsimta sākumā, sākoties reformācijai, baznīcu izdemolēja paši pilsētnieki. Svētbilžu grautiņos tika iznīcinātas svētbildes un svēto statujas.[nepieciešama atsauce] Cēsis un Sv. Jāņa baznīca bija viena no pirmajām vietām Latvijas teritorijā, kur pilsētnieki pievērsās reformācijai un baznīca kļuva par vienu no reformācijas centriem Ziemeļlatvijā. Kontrreformācijas laikā no 1582. līdz 1621. gadam tā kļuva par katoļu bīskapu rezidenci. Šajā periodā baznīcā aktīvi darbojās jezuītu ordenis, kura kolēģija tika izvietota Cēsīs. Sv. Jāņa baznīcā darbojās Cēsu katoļu bīskapi Andreass Patrīcijs Nideckis (1583—1587) un Oto Šenkings (1587—1621). 1620. gadā šeit tika apglabāts jezuītu kolēģijas loceklis Ērdmans Tolgsdorfs, kas latviešu literatūras vēsturē pazīstams kā pirmās līdz mūsu dienām nonākušās latviešu grāmatas — Pētera Kanīzija katoļu katehisma tulkotājs. Šajā laikā Cēsīs strādāja arī katoļu garīdznieks Georgs Eglers, kurš izveidoja un sakārtoja pirmo katoļu dziesmu grāmatu latviešu valodā. Poļu—zviedru kara laikā baznīcu izdemolēja poļu karaspēks, un pēc 1607. gada ugunsgrēka no tās bija palikuši tikai kaili mūri. No 1626. gada, pēc Vidzemes superintendanta Hermaņa Samsona rīkojuma, Cēsīs sākās luterticības atjaunošana un 1629. gadā Sv. Jāņa baznīca tika atdota luterāņiem. 1630. gados notika apjomīgi baznīcas atjaunošanas darbi.[2]

Baznīca ir degusi 1568., 1607., 1640., 1665., 1671., 1686. 1694., 1746. un 1748. gadā. Pēc pēdējā lielā ugunsgrēka 1748. gadā baznīcas sienas nostiprināja ar kontrforsiem. Torni nosedza ar zemu pagaidu jumtu. 1787. gadā baznīcā uzstādīja Heinriha Andreasa Konciusa gatavotās ērģeles. 1853. gadā būvmeistara Mārča Podiņa-Sāruma vadībā neogotiskā stilā tika uzbūvēts jauns tornis. Par šī torņa modeli Sārums tajā pašā gadā saņēma mazo sudraba medaļu lauksaimniecības izstādē Rīgā. 1884. gadā notika pēdējā nozīmīgā baznīcas pārbūve, kad lielākai daļai logu izveidoja tagadējo gotisko formu. 1907. gadā uzstādīja jaunas ērģeles, kā arī pēc arhitekta Vilhelma Neimaņa projekta tika atjaunots polihromo velvju nervīru krāsojums. Tika nojauktas arī baznīcas piebūves. 1937.—1938. gados pēc arhitekta Paula Kundziņa projekta uzcēla tagadējo sakristeju un veica plašus baznīcas remontdarbus.

Otrā pasaules kara laikā, 1941. gadā sprāgstot munīcijas vilcienam, cieta baznīcas vitrāžas. Taču pēc seniem zīmējumiem 1942. gadā tās tika atjaunotas. Logus gleznoja Cēsu mākslinieks Jānis Rozenbergs un vēsturnieks Kārlis Dzirkalis. 1944. gadā, pilsētas bombardēšanas laikā, tika izpostīts baznīcas dienvidu puses sānu joms, sagraujot velvi un nodarot postījumus ērģelēm. 1945.—1947. gados postījumi tika likvidēti. 1995. gadā tika pabeigts baznīcas jumta remonts. 2003. gadā tika pabeigta altārdaļas vitrāžu restaurācija.

2020. gadā ēka tika restaurēta, tomēr darbs tika paveikts nekvalitatīvi.[3]

Sv. Jāņa baznīca ir trīsjomu bazilika ar poligonālu apsīdu, izvirzītu taisnstūra torni un ziemeļu daļā piebūvētu sakristeju. Bazilika ir 65 m gara, 32 m plata ar 65 m augstu neogotisko torni, kuram ir 15 m augsta smaile. Ar 1000 sēdvietām Cēsu baznīca ir lielākā kulta celtne Ziemeļlatvijā. Akmens-ķieģeļu sienās iebūvētas augstas pusloka arkām tuvas smailloka arkas. Daudzkārtējo ugunsgrēku dēļ baznīcas sienas nostiprinātas ar masīviem kontrforsiem, kā arī vidusjomā iemontētas metāla savilces. Garenfasādes un altārdaļas fasādes rotā arkatūras joslas. Tagadējo daudzstāvu 65m augsto torni, kuru augšdaļā grezno četri tornīši un trīsstūrveida frontoni, noslēdz augsta poligonāla smaile. Dienvidu sānujoma konrforsā izveidots poļu magnāta grāfa Andžeja Zavišas ģerboņa cilnis. Baznīcas dienvidu pusē pie torņa iemūrēts saules pulkstenis ar gada skaitli — 1744. Bazilikas lielo draudzes telpu seši masīvi pīlāri dala trīs jomos. Vidējais joms paaugstināts, bet sānu jomi zemāki. Vidusjoms paaugstināts 15. gadsimta otrajā pusē. Jomus sedz ķieģeļu krusta velves. Altārdaļu no draudzes telpas atdala smailloka arka. Zem draudzes telpas un altārdaļas ir bijušas kapenes. Baznīcas logus grezno logu vitrāžas un gleznojumi uz stikla. Baznīcas altārgleznu pēc Cēsu pils ipašnieka Emanuela fon Zīversa pasūtījuma 1858. gadā gleznojis igauņu glezniecības pamatlicējs Johans Kēlers.

Sv. Jāņa baznīcas fotogalerija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. Caune, Andris; Ose, Ieva. Latvijas viduslaiku mūra baznīcas. 12. gs.beigas — 16. gs.sākums. Latvijas vēstures institūta apgāds. 2010. ISBN 9789984824178 112. lpp.
  2. Mašnovskis, Vitolds. Latvijas luterāņu baznīcas. 1. sējums. Due. 2005. ISBN 9984-19-829-4
  3. «Nekvalitatīvi restaurācijas darbi kultūras pieminekļiem izmaksā dārgi (precizēts)». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-11-23.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]