Dubinska muiža
Dubinska muiža (vācu: Dubinskihof), arī Hiršeita muiža (Hirschheydt, Hirschhof) atradās pie Cēsu pilsētas dienvidu robežas, Āraišu ceļa (tagadējās Rīgas ielas) malā. Līdz mūsdienām saglabājies vienīgi muižas dzirnavu ezers jeb Dubinska dīķis.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kad 1582. gadā Pārdaugavas Livonijas hercogiste nokļuva Polijas-Lietuvas kopvalsts pakļautībā, Dubinskis pieminēts 1590. gadā Cēsu pilsoņu sarakstā.[1] Zviedru Vidzemes laikā 1624. gadā Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs Cēsu pili un Cēsu draudzes novadu piešķīra valsts kancleram Akselam Uksenšernam. 1635. gadā Dubinska muiža piederēja Bernhardam Hiršam jeb Hiršeitam (Hirscheit), kurš 1639.—1642. gadā bija Cēsu birģermeistars.
1798. gadā Krievijas Impērijas ķeizars Pāvils I Auļu un Dubinska (Aula, Dubinsky) muižas uzdāvināja Vidzemes guberņas civilgubernatoram Baltazaram fon Kampenhauzenam, Kampenhauzenu dzimtas īpašumā Dubinska muiža atradās līdz 1908. gadam. 1842. gadā Dubinska muižas īpašnieka Teofila Aurela fon Kampenhauzena ģimenē piedzima Leokādija fon Freitāga-Loringhofena, kura Skultes muižā nodibināja savu privāto proģimnāziju un meiteņu skolu. 1863. gadā Dubinska muižu mantoja viņas brālis Heinrihs Gotlībs Maksimiliāns fon Kampenhauzens, kuru 1905. gada revolūcijas laikā 1906. gada jūlijā Tiegažos nogalināja revolucionāri.[2]
Pēc 1920. gada agrārreformas muižu atsavināja tās bijušajiem īpašniekiem, pie ūdens dzirnavām turpināja darboties ādu ģērētava. 1927. gadā muižas ēku vietā Cēsu alus darītavas īpašnieks uzbūvēja savrupmāju, kurā Latvijas PSR laikā ierīkoja mazbērnu novietni.[3]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Notizen über Wendens Bürger bis zum Jahre 1773. Nach dem Kirchenbuch der Stadt Wenden in Livland und Pastor Heinrich Baumanns Manuskripten gesammelt (9 lpp.)
- ↑ Geschichte des Geschlechts der von Campenhausen (1908)
- ↑ "Dubinskas dīķis". Druva. 2007. gada 17. novembrī. Atjaunināts: 2018. gada 9. jūlijā.
Koordinātas: 57°18′27″N 25°16′12″E / 57.30750°N 25.27000°E