Lustes pils

Lustes pils
Lustes pils
	Lustes pils mūri 2008. gadā
Iepriekšējie nosaukumi	Friedrichslust
Vispārīga informācija
Arhitektūras stils	Klasicisms
Atrašanās vieta	Lustes pils, Jaunbērzes pagasts, Dobeles novads, Latvija
Pabeigta	1770.g.
Īpašnieks	Privātīpašums.
Celtniecība
Arhitekts	Severīns Jensens
	Valsts aizsargājamais kultūras piemineklis
	Oficiālais nosaukums: Lustes muižas pils
Aizsardzības numurs	4936
Vērtības grupa	Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa	Arhitektūra
Iekļaušana aizsardzībā	1998. gada 15. decembris

Lustes pilsdrupas, agrākā Frīdrihslustes izpriecu pils (vācu: herzogliches Lustschloss Friedrichslust) atrodas Dobeles novada Jaunbērzes pagastā, netālu no autoceļa P102 Dobele-Jaunbērze. Tā savulaik bija viena no greznākajām Kurzemes un Zemgales hercoga Pētera pilīm ar franču dārzu un plašu medību parku, ko pēc hercoga pasūtījuma 1770. gadā pie Pienavas upītes cēla galma arhitekts Severīns Jensens.

1780. gadā pili nosauca par Frīdrihslusti par godu Prūsijas kroņprincim Frīdriham Vilhelmam, kas tajā laikā bija ieradies viesos pie Kurzemes hercoga. Tautā pils vēlāk iesaukta par Lusti.

Mūsdienās nolaistajā parkā no pils palikušas tikai iespaidīgas ārsienas.

Vēsture

Zināms, ka 1570. gadā hercogs Gothards Dobeles luterāņu mācītājam Johanam Rīvijam piešķīra dzimtīpašumā Vecpienavas muižu, kurā bija divas zemnieku saimes - Tīkliņi un Aņģi. Pēc J. Rīvija nāves Vecpienava palika Rīviju dzimtas īpašumā līdz 17. gadsimtam, kad Frīdrihs Rīvijs atdeva muižiņu savam svainim K. Bīronam un tā kļuva par Bīronu dzimtmuižu.

Hercogs Pēteris Bīrons uzdeva galma arhitektam Severīnam Jensenam pēc franču dižciltīgo izpriecu piļu parauga Rīvija jeb Vecpienavas muižas teritorijā uzcelt medību pili. Pils būvēta baroka stilā ar klasicisma ietekmi, ar tornīšiem stūros, katra no četrām fasādēm bija citādāka.

Pils lielā zāle bija greznota ar Venēcijas spoguļiem un dārgām gleznām, bet mazākā hercogienes zāle bija oderēta ar zīdu un samtu. Ap pili bija iekārtots ar mūri norobežots zvēru dārzs medībām. Grāfs Lēndorfs 1780. gadā savā dienasgrāmatā rakstīja, ka "pils sajūsmina ar saviem ēnainajiem laukumiem, tempļiem, tiltiem, ķīniešu mājiņu, angļu kabinetu un simtiem citu pievilcīgu stūrīšu."^[1]

Pilij bija īpatna skursteņu sistēma - visu pils krāšņu dūmvadi bēniņos ar arkām bija savienoti vienā dūmenī. Pils fasādē redzami telpiski greznojumi, uz pārējām trim ārsienām tie uzgleznoti. Ap pili bija siltumnīcas, kuru būvi pabeidza 1777. gadā. Stipri nolaisto Lustes kroņa muižas apkārtni 1910. - 1912. gadā sakopa Paulis Lejiņš, vadot šeit Jelgavas zemkopības skolas audzēkņu praksi. Pāris gados apkārtnes lauki kļuva par paraugsaimniecību. Posmā starp abiem pasaules kariem pils piederēja Džūkstes-Sīpeles piensaimnieku biedrībai, kas te iekārtoja pienotavu, tomēr saudzīgi saglabājot visu vērtīgo pilī. 1936. gadā pie pils piestiprināja goda plāksni Dobeles mācītājam Johanam Rīvijam, atzīmējot viņa tulkoto latviešu reliģisko grāmatu izdošanas 350 gadus.

Otrā pasaules kara cīņās pils cieta maz, tomēr pēc kara pils ēkā apmetās ienācēji, kas 1950. gados pils lieliskos kamīnus, kāpnes, iekšējo apdari un visu vērtīgo izlaupīja. Pils ēka tika pamesta sabrukšanai.^[2]