Mārcienas muiža

Mārcienas muiža (vācu: Martzenhof, Martzen) bija muiža Mārcienas pagasta teritorijā. 19. gadsimtā tā piederēja Tranzē un Maidelu dzimtām. Mārcienas muižas pils nodedzināta 1905. gada nemieru laikā, līdz mūsdienām nav saglabājusies.

Vēsture

Muiža izveidojusies Rīgas arhibīskapijas Bērzaunes draudzes novadā netālu no senākā Mārcienas pilskalna. Līdz Livonijas Konfederācijas sabrukumam muiža piederēja Tīzenhauzenu dzimtai. Pēc Zviedru Vidzemes 1680. gada muižu redukcijas tā bija Zviedrijas valsts īpašums, bet pēc Lielā Ziemeļu kara Krievijas Impērijas kroņa īpašums. 1761. gadā ķeizariene Elīzabete par nopelniem Septiņgadu karā Mārcienas muižu kopā ar Annas, Nītaures un Mores muižām piešķīra senatoram un ģenerālgubernatoram grāfam Vilhelmam Georgam fon Fermoram (1702-1771). 1785. gadā muižu iegādājās H. Fromholds. 1801. gadā muižu ieķīlāja, bet 1810. gadā par tās īpašnieku kļuva apriņķa maršals A. fon Tranzē. 1830. gadā uzcēla muižas kungu māju, kas bijusi liela trīs stāvu ēka ar velvētiem pagrabiem un kārniņu jumtu.^[1] 1873. gadam tās īpašnieks barons Juliuss fon Tranzē sadalīja un izpārdeva visus savus īpašumus. Mārcienas muižas pili 1885. gadā iegādājās Vidzemes guberņas landrāts V. fon Maidels, kas līdz 1887. gadam to lika pārbūvēt provinciāla neobaroka formās. Daļu no muižas saimniecības izpirka brāļi Jānis un Bērtulis Birņi, nodalītajam īpašumam tika dots vārds „Patmalnieki”, vēl vēlāk – „Lejas Patmalnieki”. Ap 1908. gadu Lejas Patmalniekus nopirka Johans Gotlībs Hanšmanis, kas pārbūvēja dzīvojamo ēku.^[2] Mārcienas muižas pili nodedzināja 1905. gada revolūcijas laikā,^[3] bet pēc nostāstiem pili 1918. gadā pirms tās nokļūšanas lielinieku varā esot aizdedzinājis muižas īpašnieks barons fon Maidels, kas pēc tam nošāvies.^[4]

Pēc 1920. gada zemes reformas Mārcienas muižu ar Pilskalna, Jauno un Viļuma pusmuižu sadalīja 154 vienībās 1610 ja kopplatībā, muižas centrā atradās valsts ferma, aptieka, pasta nodaļa un pienotava.^[5]

Pēc Latvijas okupācijas 1957. gadā pie Mārcienas muižas uzbūvēja Padomju armijas kara bāzi, kurā vēlāk izveidoja slepenu bezpilota lidmašīnu vadības centru (krievu: Центр беспилотных самолётов-разведчиков (БСР)).^[6]

2006. gadā Solimu ģimene kādreizējās Mārcienas Lejas Patmalnieku pamatskolas ēkās (vēsturiskajā Patmalnieku muižā) izveidoja spa viesnīcu „Mārcienas muiža”.

Mūsdienās

No Mārcienas muižas pils saglabājušās vienīgi staļļu drupas un dārzniecības māja. Savukārt Lejas Patmalniekos 1,5 km attālumā no Mārcienas ciema saglabājies vēsturiskais Patmalnieku muižas ēku komplekss – kungu nams, stallis, lopu kūts, klēts un dārza māja, saimes māja, kalve, vienīgi dzirnavas pie strauta sabombardētas Otrā pasaules kara laikā.^[7]

Mārcienas pils interjers

Atsauces

↑ Mārcienas pils drupas un pils parks
↑ Patmalnieku muižas komplekss
↑ zudusilatvija.lv
↑ 1188.lv^{[novecojusi saite]}
↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. XIII. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 25775. sleja.
↑ wikimapia.org
↑ Mārcienas muiža Arhivēts 2016. gada 7. oktobrī, Wayback Machine vietnē. no latvia.travel

[1] Mārcienas pils drupas un pils parks

[2] Patmalnieku muižas komplekss

[3] zudusilatvija.lv

[4] 1188.lv^{[novecojusi saite]}

[5] Latviešu konversācijas vārdnīca. XIII. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 25775. sleja.

[6] wikimapia.org

[7] Mārcienas muiža Arhivēts 2016. gada 7. oktobrī, Wayback Machine vietnē. no latvia.travel

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]