Pieniņu baznīca

Pieniņu Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca
Pieniņu katoļu baznīca
Pieniņu baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta	Latvija, Preiļu novads, Riebiņu pagasts, Pieniņi
Koordinātas	56°21′57″N 26°43′12″E
Piederība konfesijai	Romas katoļu baznīca
Iesvētīšanas gads	1948
Baznīcas vai organizācijas statuss	Rēzeknes-Aglonas diecēze
Statuss	baznīca
Vadība	prāvests Aigars Bernāns
Arhitektūras apraksts
Arhitektūras stils	gotika
Fasādes virziens	R
Celtniecības sākums	1936
Celtniecības beigas	1939
Specifikācija
Garums	31,10 m
Platums	16,10 m
Būvmateriāli	laukakmeņu mūra

Pieniņu Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotā vietā Pieniņos, Pieniņu ezera krastā.

Vēsture

Pieniņu pirmais dievnams bija maza koka kapela, kuru 1806. gadā uzbūvēja par grāfa Borga līdzekļiem. 1807. gadā tā saņēma indultu un tika veltīta Svētā Jura godam, vēlāk to mainot uz Svētās Annas un Svētā Joahima vārdu. Kapela bija 8 asis gara, 4 asis plata un 2 asis augsta, tajā bija viens altāris, zem kura bija pagrabs ar trijām nišām, kurās atradās mirušie. Sākotnēji tā bija Preiļu baznīcas filiālbaznīca. 1887. gadā kapela bija sliktā stāvoklī, noturēt dievkalpojumus tajā kļuva bīstami, tos drīkstēja noturēt tikai vienu reizi gadā, patrona Svētā Jura dienā. 1905. gadā Preiļu draudzes prāvests Pēteris Bružas kapelu atjaunoja, piebūvējot sakristeju. 1922. gadā, sadalot Pieniņu muižu, baznīcai piešķīra 16,7 ha tās zemes, uz kuras atradās veca mūra māja, bijušais muižas brūzis. 1936. gadā metropolīts Antons Springovičs uzdeva prāvestam Jānim Kiselevskim uzbūvēt Pieniņos jaunu baznīcu. Tajā pašā gadā bijušo brūža ēku nojauca un tā vietā sāka būvēt mūra baznīcu, tās pamatiem izmantojot bijušās ēkas akmeņus. 1936. gadā, Svētās Annas dienā, jaunceļamās baznīcas pamatus, bet 1939. gadā uzcelto dievnamu iesvētīja Vidsmuižas draudzes prāvests Pēteris Bružas. 1948. gada 5. un 6. septembrī Pieniņu draudzē notika Rīgas metropolīta palīgbīskapa Kazimira Duļbinska kanoniskā vizitācija, kuras laikā tika veikta lielā altāra, kurā ievietoja svēto mocekļu Svētās Vitas, Svētā Kozmas, Svētā Aleksandra un Svētā Viktora relikvijas, konsekrācija. Baznīcu veltīja Jēzus Sirds godam un Svētās Annas aizbildībai.

Eksterjers

Baznīca celta gotiskā stilā, tā ir 31,1 metru gara, 16,1 metru plata cementa ķieģeļu trīsnavu celtne, kuras jumts klāts ar skārda jumtu, virs kura slejas viens augsts kvadrātveidīgs tornis ar zvaniem. Tornim sānos mazi tornīši, virs kuriem atrodas krusti. Dievnamam ir trīs ārdurvis — galā, labajā pusē un kas ved uz sakristeju. Ēkai ir astoņi logi, kuru rāmji darināti no dzelzs, pa četriem katrā pusē, daļa logu ir ar krāsainiem stikliem, kas atgādina vitrāžas. Baznīcu ieskauj dārzs, ko aptver koka žogs baltu ķieģeļu stabiņos, kādi ir arī pie ieejas vārtiem. Pie ieejas dārzā kreisajā pusē atrodas akmens pamatā iemūrēts dzelzs krucifikss, kas ir senu amatnieku darbs un pārnests no vecās baznīcas.

Interjers

Galvenais altāris

Dievnamam ir krāsainu flīžu grīda un koka griesti, kuriem vidējā nava veidota lokā, bet sānu navas — lēzeni. Katrā baznīcas pusē ir trīs mūra pīlāri, uz ko balstās ēkas virsbūves smagums. Pie ieejas kreisajā pusē atrodas noliktava, bet labajā ir kāpnes uz kora telpām, kurās uzstādīts harmonijs. Abās pusēs pie ieejas dievnamā atrodas ūdens trauki — kreisajā pusē akmens trauks, ko pārnesa no vecās kapelas, bet labajā trauks, ko rokās tur eņģeļa skulptūra. Virs abiem ūdens traukiem novietoti koka krucifiksi, kurus darinājusi priestera A. Rimoviča radieniece, kurlmēma kokgriezēja Subatē. Baznīcā ir trīs ozolkoka meistara Medvedjeva gotiskā stilā veidoti altāri un ambona. Galvenajā jeb centrālajā altārī ir ievietota Jēzus Sirds statuja, kuras galva ir veidota no koka (Subates kokgriezējas darbs), bet pārējā daļa no ģipša. Statujas abās pusēs atrodas mākslinieces Mariannas Peilānes gleznas — kreisajā pusē Svētās Annas, bet labajā pusē Svētā Aloiza svētglezna. Sānu altāros ir ievietotas gleznotāja Pāvila Glaudāna gleznas — kreisajā altārī Jaunavas Marijas Sirds, bet labajā — Svētās Jadvigas glezna. Krustaceļa staciju darbus veidojis ģipsī tēlnieks Eduards Sidrabs. Dievnamam ir krucifikss, trīs karogi un baldahīns, ko izmanto procesiju gājieniem, kā arī divi procesijas feretroni, kas palikuši no vecās baznīcas. Pie griestiem atrodas trīs žirandoli. Presbiterija daļa būvēta lokā, to no baznīcas atdala dzelzs dievgalds. Presbiterija abās pusēs atrodas sakristejas, virs kurām iekārtotas noliktavas.

Draudzecc

Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Aigars Bernāns. Pieniņu draudzi nodibināja Rīgas arhibīskaps metropolīts A. Springovičs 1933. gada 15. februārī ar rakstu Nr.1354. Tā izveidojās no Preiļu draudzei, Rudzātu draudzei un Riebiņu draudzei atdalītajām teritorijām.

Draudzei ir 9 kapsētas — Pieniņu vecā kapsēta, Pieniņu jaunā kapsēta, Lakausku kapsēta, Aizupiešu kapi, Lielie Anspoku kapi, Betišku kapi, Smelteru kapi, Orīšu kapi un Skuteļu kapi. Katru gadu kapsētās notiek kapusvētki.

Draudzes lielākie svētki

Draudzes lielākie svētki un atlaidas ir Vissvētākās Jēzus Sirds svētki — 40 stundas, Vissvētākās Jaunavas Marijas parādīšanās Lurdā svētki, Vissvētākās Jaunavas Marijas Sirds svētki, Svētā Aloiza diena, Svētās Annas diena, Svētās Jadvigas diena.

Attēlu galerija

• 
  Dievnams, izgaismots vakarā.
• 
  Ziemā.
• 
  Tornis.
• 
  No Pieniņu ezera puses.

Ārējās saites

• Pieniņu baznīca www.catholic.lv
• Baznīcas un draudzes www.riebini.lv
• Pieniņu krucifiksi^{[novecojusi saite]} www.krucifiksi.lv
• Baznīcas attēli^{[novecojusi saite]} www.catholic.lv
• Baznīcas attēli www.foto.eks.lv