Nursultana
| Nursultana Нұр-Сұлтан | |||
|---|---|---|---|
 Nursultanas centrālā daļa | |||
| |||
  Nursultana | |||
| Koordinātas: 51°10′0″N 71°26′0″E / 51.16667°N 71.43333°EKoordinātas: 51°10′0″N 71°26′0″E / 51.16667°N 71.43333°E | |||
| Valsts |
 Kazahstāna | ||
| Dibināta | 1830 | ||
| Administrācija | |||
| • Akims (mērs) | Imangali Tasmagambetovs | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 258,41 km2 | ||
| Augstums | 347 m | ||
| Iedzīvotāji (2014)[1] | |||
| • kopā | 835 153 | ||
| • blīvums | 3 231,9/km² | ||
| Laika josla | BTT (UTC+6) | ||
| Pasta indekss | 010000 - 010015 | ||
| Tālruņu kods | +7 7172[2] | ||
| ISO 3166-2 | AST | ||
| Auto reģistrācijas numurs | Z | ||
| Mājaslapa | http://www.astana.kz | ||
 Nursultana Vikikrātuvē | |||
Nursultana (kazahu: Нұр-Сұлтан; Нұрсұлтан қаласы), agrāk Astana (kazahu: Астана — ‘galvaspilsēta’; kādreiz saukta Akmola, Akmoļinska un Ceļinograda) ir Kazahstānas galvaspilsēta un otra lielākā pilsēta aiz Almati ar 835 153 iedzīvotājiem.[1] Tā atrodas Kazahstānas ziemeļu-centrālajā daļā, Akmolas apgabala vidū, bet ir politiski un administratīvi neatkarīga no apgabala, kam ir sava galvaspilsēta Kekšetau.
Satura rādītājs
Nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Jau 2008. gada jūnijā Kazahstānas parlamentā tika izskatīts priekšlikums nomainīt pilsētas nosaukumu uz "Nursultana" par godu Kazahstānas prezidentam Nursultanam Nazarbajevam. Ideju noraidīja pats prezidents, kurš izteicās, ka pilsētas nosaukuma maiņa būs nākamo paaudžu lēmums.[3]
2019. gada 20. martā pēc prezidenta N. Nazarbajeva atkāpšanās no amata viņa pēctecis Kasims Žomarts Tokajevs atkal ierosināja pārdēvēt valsts galvaspilsētu par Nursultanu, ko valsts parlaments steigšus apstiprināja.[4] Kaut arī valsts konstitūcijā ir rakstīts, ka "Kazahstānas galvaspilsēta ir Astana" un konstitūcijas izmaiņām ir nepieciešams referendums, parlamenta lēmumu atbalstīja valsts Konstitucionālā padome un apstiprināja Tieslietu ministrija.[5]
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1824. gadā Sibīrijas kazaku vienība no Omskas pie Išimas upes uzbūvēja lielu cietoksni, kurš vēlāk ieguva Akmoļinskas nosaukumu.
Josifs Staļins Otrā pasaules kara sākumā uz šejieni deportēja daļu no Krievijas vāciešiem. PSRS laikā Akmoļinskas apkārtnē ierīkoja vienpadsmit GULAGA ieslodzījuma un nometinājuma vietas, arī ALŽIR nometnes (krievu saīsinājums no Akmoļinskas nometne Dzimtenes nodevēju sievām; АЛЖИР - Акмолинский лагерь для жён изменников Родины).[6]
Hruščova Neskarto zemju kampaņas laikā 1961. gadā to pārdēvēja par Ceļinogradu.
Pēc Kazahstānas neatkarības iegūšanas 1991. gadā pilsēta un reģions ieguva nosaukumu Akmola. To bieži tulko burtiski kā "Baltais kapakmens", bet patiesībā tas nozīmē "svētā vieta".
1994. gadā pilsēta tika izvēlēta par valsts nākotnes galvaspilsētu un 1997. gada 10. decembrī Kazahstānas galvaspilsētu pārcēla no Almati uz Astanu. Par spīti izolētajai atrašanās vietai stepes vidū un aukstajām ziemām, pilsēta ir daudz sasniedzamāka pārējai Kazahstānai, salīdzinot ar Almati, kas atrodas pie dienvidaustrumu robežas ar Kirgizstānu.
Demogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1999. gadā Astanā bija 281 000 iedzīvotāju, ap 30% bija krievi, ukraiņi un vācieši.[7] 2007. gadā Astanas iedzīvotāju skaits sasniedza 600 000, pieaugumu veidoja migrējošie strādnieki no Kazahstānas un kaimiņu zemēm - Uzbekistānas un Kirgizstānas. Tas mainīja pilsētas nacionālo sastāvu, piesaistot agrāk vairāk slāviskajai pilsētai etniskos kazahus. Kazahu īpatsvars ir pieauga no 17% 1989. gadā līdz 60%.[8]
Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
,_satellite_image_2017-07-24.jpg)
Pilsēta atrodas centrālajā Kazahstānā uz Išimas upes ļoti līdzenā pustuksnešainā stepē, kas pārklāj lielāko daļu valsts teritorijas. Astanas augstums ir 347 metri virs jūras līmeņa. Vecākie pilsētas rajoni atrodas upes ziemeļos, jaunākie uz dienvidiem no tās.
Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Klimata ziņā Astana ir otra aukstākā galvaspilsēta pasaulē (pēc Ulanbatoras Mongolijā) un temperatūras no -35 līdz -40 °C vēlā rudenī nav retums. Katru gadu sešus mēnešus pilsētā ir sals. Kopumā valda kontinentālais klimats ar īpaši aukstām ziemām un vidēji karstām un sausām vasarām.
Vidējā gada temperatūra Astanā ir 1 grāds Celsija. Aukstākais mēnesis ir janvāris ar aptuveni -16 °C. Karstākais ir jūlijs ar vidējo temperatūru 20 °C.
| Mēnesis | Jan | Feb | Mar | Apr | Mai | Jūn | Jūl | Aug | Sep | Okt | Nov | Dec | Gadā vidēji |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Vidējā augstākā temperatūra °C | -12 | -11 | -4 | 9 | 19 | 25 | 27 | 24 | 18 | 8 | -2 | -9 | 7 |
| Vidējā zemākā temperatūra °C | -21 | -21 | -15 | -2 | 5 | 11 | 13 | 11 | 5 | -1 | -11 | -18 | -3 |
| Nokrišņu daudzums mm | 22 | 14 | 19 | 21 | 31 | 40 | 50 | 37 | 26 | 27 | 20 | 22 | 32.7 |
Ekonomika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Galvenās aktivitātes galvaspilsētā ir politika un valsts pārvalde, kas veido speciālo ekonomisko zonu. Kopš galvaspilsētas pārvietošanas Astana ir kļuvusi par vienu no lielākajiem būvlaukumiem pasaulē, jo naftas nauda ir izdota par valdības ēkām, masīvu prezidenta rezidenci, mošeju, parkiem un pieminekļiem.
Cilvēki un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pilsētplānošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Astanu var sadalīt pāris atšķirīgās daļās. Uz ziemeļiem no dzelzceļa līnijas, kas šķērso Astanu rietumu-austrumu virzienā, atrodas industriālie un nabadzīgākie dzīvojamie rajoni. Starp dzelzceļa līniju un Išimas upi ir pilsētas centrs, kur šobrīd notiek aktīva pilsētbūvniecība. Uz rietumiem un austrumiem ir nedaudz augstāki dzīvojamie rajoni ar parkiem. Uz dienvidiem no Išimas ir jaunie valdības rajoni. Šeit notiek aktīva būvniecība, piemēram, diplomātiskais rajons un jaunās valdības būves. Šos rajonus plānots pabeigt līdz 2030. gadam. Astanas galvenais plānotājs Vladimirs Laptevs vēlas tur uzbūvēt Berlīni Eirāzijas stilā. Viņš ir uzsvēris, ka tīri administratīva galvaspilsēta kā Kanbera nav viņa plānos.
Arhitektūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Jauno ēku arhitektoniskā kvalitāte pēc vairuma kritiķu skatījuma ir salīdzinoši augsta.
2006. gada decembrī Kazahstānas prezidents Nursultans Nazarbajevs atklāja plānus būvēt Khan Shatyry, "milzīgu caurspīdīgu telti" virs pilsētas teritorijas. Bija paredzēts, ka "telts" būs 150 metrus augsta un to veidos britu arhitekts Normans Fosters.[9] Tās būve varētu aizņemt aptuveni gadu.[10]
Apskates objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Šobrīd aktīvi notiek daudzu objektu būvniecība - vēstniecību būves, Išimas krastu apbūve, transporta un sakaru infrastruktūra. Centrā galvenā aktivitāte notiek ap Republikas avēniju. Pie tās ir daudz veikalu, kafejnīcu, restorānu, klubu un arī kāds kazino.
Apmeklēšanas vērti ir:
- Modernais valdības kvartāls
- Išimas krasti
- Okeānijs
- Astanas centrālā nacionālā mošeja
- Islāma centrs
- Romas katoļu katedrāle
- Tirgus ēkas
- Bajterek tornis
Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Astana ir mājvieta futbola klubam FC Astana, kas vairākkārt uzvarējis nacionālajā čempionātā un kausa izcīņā. Tāpat pilsētā ir vietējā līmenī panākumiem bagāti basketbola un hokeja klubi. Team Astana ir augstākā līmeņa profesionāla riteņbraukšanas komanda, kas piedalās UCI World Tour. Sākot ar 2008. gadu Kontinentālajā hokeja līgā spēlē Astanas "Baris" vienība.
| Klubs | Sports | Dibināts | Līga | Arēna |
|---|---|---|---|---|
| FC Astana | Futbols | 2009 | Kazahstānas superlīga | Astana Arena |
| FC Astana-1964 | Futbols | 1964 | Kazahstānas 1. līga | Kazhimukana Munaitpasova stadions |
| FC Bayterek | Futbols | 2012 | Kazahstānas 1. līga | Astana Arena |
| Team Astana | Riteņbraukšana | 2006 | UCI Pasaules tūre | N/A |
| Astana-Tigers | Basketbols | 2000 | Kazahu basketbola līga | - |
| Astanas "Baris" | Hokejs | 1999 | Kontinentālā hokeja līga | Kazahstānas Sporta pils |
Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 | Šajā rakstā esošā informācija ir novecojusi. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, atjauninot raksta saturu, lai tas atspoguļotu pēdējo pieejamo informāciju. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Astanas starptautiskā lidosta, kuru projektējis japāņu arhitekts Kišo Kurokava. Pilsētā tiek plānota metro būvniecība, kuru plāno noslēgt 2010. gadā.
Sadraudzības pilsētas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Maskava, Krievija
Ammāna, Jordānija
Rīga, Latvija
Gdaņska, Polija- Varšava, Polija
Tbilisi, Gruzija
Seula, Dienvidkoreja
Šarona, ASV
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 «The population of Astana is 835,153 people». BNews.kz. 2014. gada 4. septembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 6. oktobrī. Skatīts: 2014. gada 6. oktobris.
- ↑ CODE OF ACCESS
- ↑ Don't name capital after me yet, says Kazakh president AFP (angliski)
- ↑ Kazahstānas galvaspilsēta nesīs eksprezidenta Nursultana vārdu Diena, 2019. gada 20. martā
- ↑ Переименование столицы Казахстана в Нурсултан признали полностью законным lenta.ru, 22 марта 2019 (krieviski)
- ↑ Pope Pays Tribute to Victims of Soviet Atrocities, Reuters
- ↑ Iraj Bashiri "Astana"
- ↑ EurasiaNet Eurasia Insight - Kazakhstan's Capital Holds a Lavish Anniversary Celebration
- ↑ «Foster + Partners». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 5. jūlijā. Skatīts: 2009. gada 5. jūlijā.
- ↑ Giant tent to be built in Astana BBC News Online
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Astana |
- Astana - oficiālā mājas lapa
- Astanas starptautiskā lidosta
- Astana - jaunā pilsēta
- Astana Research Project (vāciski)
- Travel to Astana
| ||||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||
| ||||||||||
|
