Astana

Astana
Astana;
	galvaspilsēta
Астана
; Karogs	; Ģerbonis
	AstanaAtrašanās vieta Kazahstānā
	Koordinātas: 51°10′0″N 71°26′0″E / 51.16667°N 71.43333°EKoordinātas: 51°10′0″N 71°26′0″E / 51.16667°N 71.43333°E
Valsts	Kazahstāna
Dibināta	1830. gadā
Administrācija
• Akims (mērs)	Altajs Kulginovs
Platība
• Kopējā	258,41 km2
Augstums	347 m
Iedzīvotāji (2019)
• kopā	1 078 362
• blīvums	4 173,2/km²
Laika josla	BTT (UTC+6)
Pasta indekss	010000 - 010015
Tālruņu kods	+7 7172
ISO 3166-2	AST
Auto reģistrācijas numurs	Z
Mājaslapa	astana.kz
	Astana Vikikrātuvē

Astana (kazahu: Астана — ‘galvaspilsēta’), īslaicīgi Nursultana (kazahu: kazahu: Нұр-Сұлтан; Нұрсұлтан қаласы; agrāk saukta arī Akmola, Akmoļinska un Ceļinograda) ir Kazahstānas galvaspilsēta un otra lielākā pilsēta aiz Almati. Tā atrodas Kazahstānas ziemeļu-centrālajā daļā, Akmolas apgabala vidū, bet ir politiski un administratīvi neatkarīga no apgabala, kam ir savs administratīvais centrs Kekšetau.

Vēsture

1824. gadā Sibīrijas kazaku vienība no Omskas pie Išimas upes uzbūvēja lielu cietoksni, kurš vēlāk ieguva Akmoļinskas nosaukumu.

Josifs Staļins Otrā pasaules kara sākumā uz šejieni deportēja daļu no Krievijas vāciešiem. PSRS laikā Akmoļinskas apkārtnē ierīkoja vienpadsmit GULAGA ieslodzījuma un nometinājuma vietas, arī ALŽIR nometnes (krievu saīsinājums no Akmoļinskas nometne Dzimtenes nodevēju sievām; АЛЖИР — Акмолинский лагерь для жён изменников Родины).^[4]

Hruščova Neskarto zemju kampaņas laikā 1961. gadā to pārdēvēja par Ceļinogradu.

Pēc Kazahstānas neatkarības iegūšanas 1991. gadā pilsēta un reģions ieguva nosaukumu Akmola. To bieži tulko burtiski kā "Baltais kapakmens", bet patiesībā tas nozīmē "svētā vieta".

1994. gadā pilsēta tika izvēlēta par valsts nākotnes galvaspilsētu un 1997. gada 10. decembrī Kazahstānas galvaspilsētu pārcēla no Almati uz Astanu. Par spīti izolētajai atrašanās vietai stepes vidū un aukstajām ziemām, pilsēta ir daudz sasniedzamāka no pārējās Kazahstānas, salīdzinot ar Almati, kas atrodas pie dienvidaustrumu robežas ar Kirgizstānu.

2008. gada jūnijā Kazahstānas parlamentā tika izskatīts priekšlikums nomainīt pilsētas nosaukumu uz "Nursultana" par godu Kazahstānas prezidentam Nursultanam Nazarbajevam. Ideju noraidīja pats prezidents, kurš izteicās, ka pilsētas nosaukuma maiņa būs nākamo paaudžu lēmums.^[5] 2019. gada 20. martā pēc prezidenta N. Nazarbajeva atkāpšanās no amata viņa pēctecis Kasims Žomarts Tokajevs atkal ierosināja pārdēvēt valsts galvaspilsētu par Nursultanu, ko valsts parlaments steigšus apstiprināja.^[6] Kaut arī valsts konstitūcijā bija rakstīts, ka "Kazahstānas galvaspilsēta ir Astana" un konstitūcijas izmaiņām ir nepieciešams referendums, parlamenta lēmumu atbalstīja valsts Konstitucionālā padome un apstiprināja Tieslietu ministrija.^[7] 2022. gada 16. septembrī parlaments nolēma nosaukumu mainīt atpakaļ uz Astanu, un 17. septembrī prezidents Tokajevs parakstīja pārdēvēšanas rīkojumu.^[8]^[9]

Demogrāfija

1989. gadā Astanā bija 281 000 iedzīvotāju, no tiem 18% bija kazahi, ap 54% — krievi, ap 28% — citi, galvenokārt ukraiņi un vācieši. 2007. gadā Astanas iedzīvotāju skaits sasniedza 600 000, pieaugumu veidoja migrējošie strādnieki no citiem Kazahstānas reģioniem, kā arī kaimiņu zemēm — Uzbekistānas un Kirgizstānas. Tas mainīja pilsētas nacionālo sastāvu, un kazahu īpatsvars 2007. gadā pieauga līdz 60%,^[10] 2020. gadā — līdz 81%.^[11]

Ģeogrāfija

Pilsēta atrodas centrālajā Kazahstānā uz Išimas upes līdzenā pustuksnešainā stepē, kas pārklāj lielāko daļu valsts teritorijas. Astanas augstums ir 347 metri virs jūras līmeņa. Vecākie pilsētas rajoni atrodas upes ziemeļos, jaunākie uz dienvidiem no tās.

Klimats

Klimata ziņā Astana ir otra aukstākā galvaspilsēta pasaulē (pēc Ulanbatoras Mongolijā) un temperatūras no -35 līdz -40 °C vēlā rudenī nav retums. Katru gadu sešus mēnešus pilsētā ir sals. Kopumā valda kontinentālais klimats ar īpaši aukstām ziemām un vidēji karstām un sausām vasarām.

Vidējā gada temperatūra Astanā ir +3 Celsija grādi. Aukstākais mēnesis ir janvāris ar aptuveni -14 °C. Karstākais ir jūlijs ar vidējo temperatūru +21 °C.

Mēnesis	Jan	Feb	Mar	Apr	Mai	Jūn	Jūl	Aug	Sep	Okt	Nov	Dec	Gadā vidēji
Vidējā augstākā temperatūra °C	-12	-11	-4	9	19	25	27	24	18	8	-2	-9	7
Vidējā zemākā temperatūra °C	-21	-21	-15	-2	5	11	13	11	5	-1	-11	-18	-3
Nokrišņu daudzums mm	22	14	19	21	31	40	50	37	26	27	20	22	32.7

Ekonomika

Galvenās aktivitātes galvaspilsētā ir valsts pārvalde, pilsētas jaunajā daļā izveidota brīvā ekonomiskā zona. Ražošana galvenokārt pārstāv celtniecības materiālu, pārtikas un mašīnbūves nozares. Kopš galvaspilsētas pārvietošanas Astana ir kļuvusi par vienu no lielākajiem būvlaukumiem pasaulē, jo naftas nauda ir izdota par valdības ēkām, masīvu prezidenta rezidenci, mošeju, parkiem un pieminekļiem.

Cilvēki un kultūra

Pilsētplānošana

Astanu var sadalīt divās atšķirīgās daļās. Uz ziemeļiem no dzelzceļa līnijas, kas šķērso Astanu rietumu-austrumu virzienā, atrodas rūpnieciskie un nabadzīgākie dzīvojamie rajoni. Starp dzelzceļa līniju un Išimas upi ir pilsētas centrs, kur šobrīd notiek aktīva pilsētbūvniecība. Uz rietumiem un austrumiem ir nedaudz augstāki dzīvojamie rajoni ar parkiem. Uz dienvidiem no Išimas ir jaunie valdības rajoni. Šeit notiek aktīva būvniecība, piemēram, diplomātiskais rajons un jaunās valdības būves. Šos rajonus plānots pabeigt līdz 2030. gadam. Astanas galvenais plānotājs Vladimirs Laptevs vēlas tur uzbūvēt Berlīni Eirāzijas stilā. Viņš ir uzsvēris, ka tīri administratīva galvaspilsēta kā Kanbera nav viņa plānos.

Arhitektūra

Jauno ēku arhitektoniskā kvalitāte pēc vairuma kritiķu skatījuma ir salīdzinoši augsta.

2006. gada decembrī Kazahstānas prezidents Nursultans Nazarbajevs atklāja plānus būvēt Han Šatiri ('Visu telšu hanu'), milzīgu caurspīdīgu telti virs pilsētas teritorijas. Bija paredzēts, ka "telts" būs 150 metrus augsta un to veidos britu arhitekts Normans Fosters.^[12] Tās būve varētu aizņemt aptuveni gadu.^[13] Reāli tā tika uzbūvēta 2006.-2010. gadā un ar 127 tūkstošiem kvadrātmetru ir lielākā telts pasaulē.^[14] Tajā izveidoti tirdzniecības un izklaides objekti.

Apskates objekti

Joprojām aktīvi notiek daudzu objektu būvniecība — vēstniecību būves, Išimas krastu apbūve, transporta un sakaru infrastruktūra. Centrā galvenā aktivitāte notiek ap Republikas avēniju. Pie tās ir daudz veikalu, kafejnīcu, restorānu, klubu un arī kazino.

Starp populāriem apskates objektiem ir:

Modernais valdības kvartāls
Baitereka tornis, pilsētas simbols
Kazah Eli, 'Kazahu valsts' — 91 metru augsts monuments Neatkarības laukumā.
Išimas krasti
Astanas Lielā mošeja
Tirgus ēkas

Sports

Astana ir mājvieta futbola klubam FC Astana, kas vairākkārt uzvarējis nacionālajā čempionātā un kausa izcīņā. Tāpat pilsētā ir vietējā līmenī panākumiem bagāti basketbola un hokeja klubi. Astana Qazaqstan Team ir augstākā līmeņa profesionāla riteņbraukšanas komanda, kas piedalās UCI Pasaules tūres sacensībās. Sākot ar 2008. gadu Kontinentālajā hokeja līgā spēlē Astanas "Baris" vienība.

Klubs	Sports	Dibināts	Līga	Arēna
FC Astana	Futbols	2009	Kazahstānas superlīga	Astana Arena
FC Astana-1964	Futbols	1964	Kazahstānas 1. līga	Kazhimukana Munaitpasova stadions
FC Bayterek	Futbols	2012	Kazahstānas 1. līga	Astana Arena
Astana Qazaqstan Team	Riteņbraukšana	2006	UCI Pasaules tūre	N/A
Astana-Tigers	Basketbols	2000	Kazahu basketbola līga	-
Astanas "Baris"	Hokejs	1999	Kontinentālā hokeja līga	Kazahstānas Sporta pils

Transports

Astana atrodas valsts centrā, tādējādi tā kalpo kā labi sasniedzams transporta mezgls dzelzceļa un autotransporta tīkliem.^[15]

17 kilometru attālumā uz dienvidaustrumiem no pilsētas centra atrodas Astanas starptautiskā lidosta, kas 2019. gadā apkalpoja 5 099 300 pasažieru un ko projektējis japāņu arhitekts Kisjo Kurokava. Astanas sabiedriskais transports sastāv no autobusiem un maršruta taksometriem. 2008. gadā vēl esošie trolejbusi beidza darbību parādu dēļ.^[16] 2011. gadā sāka plānot ātrā tramvaja būvi, kura pirmo kārtu plānoja pabeigt 2013. gadā, taču augsto izmaksu dēļ celtniecība sākās tikai 2017. gadā, cerot to pabeigt 2023. gadā.