Pelču muiža
| Pelču muiža | |
|---|---|
| Pelzen | |
 | |
 | |
| Vispārīga informācija | |
| Arhitektūras stils | Jūgendstils |
| Atrašanās vieta |
 Pelči, Pelču pagasts, Kuldīgas novads, Latvija |
| Būvniecības sākums | 1903 |
| Pabeigta | 1904 |
| Īpašnieks | Pašvaldības īpašums. |
| Celtniecība | |
| Arhitekts | Vilhelms Neimanis |
| Oficiālais nosaukums: Pelču muižas pils | |
| Aizsardzības numurs | 8753 |
| Vērtības grupa | Vietējās nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arhitektūra |
| Iekļaušana aizsardzībā | 2010. gada 18. novembris |
Pelču muiža ar tajā ietilpstošo Pelču pili atrodas Kuldīgas novada Pelču pagasta Pelčos un mūsdienās tur darbojas Pelču pamatskola.
Pelču muiža
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pelču muižas (vācu: Pelzen) apbūve galvenokārt veidojusies 19. gadsimta beigās, kad uzcelta kučiera māja, kalpu māja, ledus pagrabs. Pati Pelču pils celta no 1903. līdz 1904. gadam pēc arhitekta Vilhelma Neimaņa projekta. Šodien saglabājies ledus pagrabs ar klētiņu virbūvē (strauji iet bojā), zirgu puišu dzīvojamā māja (1873, kas tagad Pelču pagasta padome), zirgu stallis (netiek izmantots, iet bojā), vagara māja (19. gadsimta beigās celta), kas tagad sociālā māja vienai ģimenei, magazīna (20. gadsimta 30. gados celta), kas tagad ir privāta dzīvojamā māja, divas kalpu mājas, no kurām viena ir valsts, bet otra — privātīpašums, dzirnavas.
No 19.gs. beigām līdz 1920. gadam Pelču muižas īpašnieki bija firstu fon Līvenu dzimtas pārstāvji. Pēc tam muižas ēkas piederējušas daudziem dažādiem īpašniekiem.[1]
Pelču pils
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pils celta laikā no 1903. līdz 1904. gadam jūgendstilā pēc arhitekta Vilhelma Neimaņa (dzimis 1878. gadā Vācijā, miris 1919. gadā Rīgā) projekta un tiek uzskatīta par vienu no agrīnākajām Latvijas muižām, kurā jūtama jūgendstila ietekme. Visas ēkas detaļas, sākot ar ārdurvīm, logiem, jumta metālkalumiem, slēģu aizvēršanas mehānismiem un beidzot ar iekštelpu paneļiem, kāpņu margām, projektējis Vilhelms Neimanis. Pils izcili estētisko līmeni nodrošina visu tās apdares elementu un tehniskā aprīkojuma novitāte un augstā kvalitāte. Pils pagrabiem bija moderna meliorācijas sistēma, ūdensvadu un kanalizācijas sistēma. Un līdztekus krāsnīm pili apsildīja pirmā centrālapkures sistēma Kuldīgas novadā. Tāpat minama firsta vingrotava un vannas istaba ar iegremdētu baseinu. Pils interjeru apdarē, kāpņu telpas elementos tomēr jūtama vēl neorenesanses ietekme. Pirmais stāvs izmantots muižas īpašnieku vajadzībām. Pils rietumu stūrī iekārtota plaša bibliotēka. Balkons ar greznajām vītņu kāpnēm uz to un skaisti veidotie grāmatu skapji, kuri bijuši apsildāmi ar silto gaisu no centrālapkures, ir saglabājušies. Pils otrais stāvs izmantots viesu vajadzībām — viesistabas, telpas fotografēšanai, izeja uz plašo balkonu. Pagrabstāvā atradusies virtuve ar lielu plīti un cepeškrāsnīm, maizes ceptuve, vīna un sakņu pagrabi, noliktavas.
1922. gadā Pelču pils ēka pielāgota skolas vajadzībām.[2]
Pelču muižas parks
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pelču muižas parks ir 9,2 ha liels. 1902. gadā tā rekonstrukcijas projektu (uz veco apstādījumu bāzes) izstrādāja Rīgas parku direktors Georgs Kūfalts (1853-1938). Parka lielākā daļa veidota kā brīva plānojuma ainavu parks, bet apstādījumi pie Pelču pils un dienvidu pusē veidoti regulārā plānojumā.
1904. gadā pie pils izveidoja divas lielas pusapaļas un simetriskas puķu un krūmu stādījumu kompozīcijas. Regulārā plānojuma stādījumus noslēdza baroka dārziem raksturīgais t.s. izšūtais parters. Ornamentus tajā veidoja augu stādījumi un dažādu krāsu oļi un grants. Parkā izkoptas trīs līdzīgas ainavas uz ziemeļiem, austrumiem un rietumiem no pils. Plašas lauces mijās ar lieliem koku masīviem. Pastaigām un izjādēm parkā ierīkoti dabīgas grunts klājuma lokveida celiņi. Tajos izmantots 19. gadsimtā Anglijā ražotais trīs riteņu dāmu velosipēds (Kuldīgas novada muzejā saglabāts). Parka dienvidu daļā koncentrēti skuju koki — priedes, baltegles, lapegles, uz rietumiem no pils — dižskābaržu grupas. Tikai pie pašas pils saskatāmi regulāri stādījumi. Saulainajā pusē pretī pils dienvidu fasādei lielā apaļā dobē augušas krāšņas svešzemju rožu šķirnes. Parkā sastopamas gan vietējās, gan eksotiskās koku un krūmu šķirnes. Pēc 1980. gadā veiktās uzskaits konstatēti 48 sugu koki un krūmi, t.sk. retumi: vēlīnā ieva, vārpainā kļava, dažādas egles, daudz sarkano ozolu un dižskābāržu. Šodien koki kļūst veci un iet bojā, bet parkam nepieciešama rekonstrukcija.[3]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Pelču muiža :: PILIS UN MUIŽAS». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006. gada 7. janvārī. Skatīts: 2009. gada 24. februārī.
- ↑ «Pelču muiža :: PILIS UN MUIŽAS». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 19. oktobrī. Skatīts: 2012. gada 13. augustā.
- ↑ «Pelču muiža :: PILIS UN MUIŽAS». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006. gada 7. janvārī. Skatīts: 2009. gada 24. februārī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Koordinātas: 56°55′7″N 21°58′7″E / 56.91861°N 21.96861°E