Svitenes muiža
| Svitenes muiža | |
|---|---|
 Svitenes muižas pils 2000. gadā | |
 | |
| Iepriekšējie nosaukumi | Schwitten |
| Vispārīga informācija | |
| Arhitektūras stils | Klasicisms |
| Atrašanās vieta |
 Svitene, Bauskas novads, Latvija |
| Koordinātas | 56°22′41″N 23°55′52″E / 56.37806°N 23.93111°EKoordinātas: 56°22′41″N 23°55′52″E / 56.37806°N 23.93111°E |
| Pabeigta | 19. gadsimta sākums |
| Īpašnieks | Bauskas novada pašvaldība |
| Oficiālais nosaukums: Dzīvojamā ēka | |
| Aizsardzības numurs | 6192 |
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arhitektūra |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 29. oktobris |
Svitenes muižas (vācu: Schwitten) kungu māja atrodas Bauskas novada Svitenes pagastā Svitenē Virsītes upes krastā. Tagadējo muižas pili ap 1800. gadu uzcēlusi grāfu fon Elmptu dzimta. Līdz 1920. gada Latvijas agrārajai reformai muiža piederēja Līvenu dzimtai.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc Livonijas-Lietuvas karu beigām 15. gadsimtā Svitenē izveidota Livonijas ordeņa vasaļu muiža, kas piederēja Grothusu dzimtai. 1505. gadā tās īpašnieks bija Oto fon Grothuss. Pēc viņa nāves viņa dēli 1543. gadā sadalīja tēva mantojumu un Sviteni ieguva vidējais dēls Tomass. Savukārt pēc tam muižu mantoja viņa dēls Georgs fon Grothuss, kurš mira 1597. gadā.[1] 1736. gadā to nopircis Ernests Johans Bīrons, 1788. gadā to savā īpašumā ieguva feldmaršals grāfs Johans Martins fon Elmpts,[2] kas nomira Svitenes muižā 1802. gadā. Viņa dēls Krievijas Impērijas armijas ģenerālleitnants Filips fon Elmpts (1763—1818) pēc tēva nāves pabeidza muižas kungu mājas celtniecību.
Grāfa Johana fon Elmpta meita Cecīlija (Cäcilie Philippine von Elmpt, 1812-1892) apprecējās ar Krievijas ķeizara Nikolaja I ģenerāladjutantu Jozefu Kārli fon Anrepu (1798—1860) un 1853. gadā viņi saņēma atļauju apvienot abu dzimtu uzvārdus vienā (Grafen Anrep-Elmpt). Svitenes pils četrās telpās viņi izvietoja 193 gleznu kolekciju, kuru pēc grāfienes nāves 1893. gadā pārdeva Ķelnes izsoļu namā.[3]
1893. gadā Svitenes muižu nopirka Mežotnes muižnieks Anatols Līvens. Bermontiādes laikā vācu kareivji pili 1919. gada rudenī daļēji izdedzināja. Pēc 1920. gada zemes reformas Svitenes muižu sadalīja 86 vienībās 1296 ha kopplatībā, muižas kungu mājā 1921./1922. gadā izvietoja pamatskolu, kurā bija 1285 sējumu liela bibliotēka.[4] 1938. un 1970. gadā veikta ēkas pārbūve.[5] 2013. gadā pamatskolu pārcēla uz citu ēku, bet daļā muižas telpu darbojas Pilsrundāles vidusskolas struktūrvienības Mūzikas un mākslas skola mākslas nodaļa. 2019. gada nogalē bažas par muižas tehnisko stāvokli rada jumta stāvoklis, kā rezultātā ierobežota muižas apmeklētāju kustība un pasākumu ar lielu apmeklētāju skaitu norise.[6][7]
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Svitenes muižas pils ir ēka ar kolonādi un balkonu pagalma fasādes portikā. Parādes telpās daļēji saglabājusies greznā interjera dekoratīvā apdare. Līdzās pilij abās pusēs Svitenes upītei plešas muižas parks. Parka malā atrodas neogotiska Elmptu dzimtas kapliča.
-
Hercoga Svitenes (Schwitten) ciems (Šturns, 1661) -
Svitenes muižas kungu māja (pirms 1928) -
Svitenes muižas kungu māja ziemā (2015)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Svitenes muiža (Schwitten)
- ↑ Haus Elmpt
- ↑ Katalog der ausgewählten und reichhaltigen Gemälde-Galerie aus dem Nachlass der Frau Reichsgrän-Witwe von Anrep-Elmpt zu Schwitten und Burgau. Versteigerung zu Köln den 5. und 6. Juni 1893 ... Köln: M. DuMont-Schauberg, 1893.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. XXI. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 41 404. sleja.
- ↑ atputasbazes.lv
- ↑ Ruta Keiša. «Bauskas Dzīve», 29.08.2019. Arhivēts no oriģināla, laiks: 25.02.2020. Skatīts: 25.02.2020.
- ↑ «Latvijas Sabiedriskie Mediji». 25.08.2019. Skatīts: 25.02.2020.