Rēzeknes novads

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Rēzeknes novads (2021))
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Rēzeknes novads (2009—2021).
Rēzeknes novads
Rēzeknes novads karte 2021.png
Rēzeknes novads no 2021. gada 1. jūlija Rēzeknes novads no 2021. gada 1. jūlija
Rēzeknes novada ģerbonis
Ģerbonis
Centrs: Rēzekne
Kopējā platība: 2809 km2
Iedzīvotāji (2021): 29 643
Blīvums: 12.3 iedz./km2
Izveidots: 2021. gadā
Domes priekšsēdētājs: Monvīds Švarcs (Jaunā Vienotība/Kustība Par!/Latgales partija)
Mājaslapa: rezeknesnovads.lv

Rēzeknes novads ir Latvijas pašvaldība, kurā pēc Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas beigām 2021. gada 1. jūlijā tika apvienots Rēzeknes novads un Viļānu novads. Novada centrs atrodas Rēzeknes pilsētā, kas neietilpst novadā. Robežojas centrā ar Rēzeknes valstspilsētu, ziemeļos ar Balvu novadu, rietumos ar Madonas, Varakļānu un Preiļu novadiem, dienvidos Krāslavas novadu un austrumos ar Ludzas novadu.

Rēzeknes novada teritorija pilnībā pārklājas ar pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā Rēzeknes rajona teritoriju, izņemot no Ludzas rajona 2009. gadā pievienoto Nautrēnu pagastu.

Teritoriālais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Audriņu pagasts, Bērzgales pagasts, Čornajas pagasts, Dricānu pagasts, Feimaņu pagasts, Gaigalavas pagasts, Griškānu pagasts, Ilzeskalna pagasts, Kantinieku pagasts, Kaunatas pagasts, Lendžu pagasts, Lūznavas pagasts, Mākoņkalna pagasts, Maltas pagasts, Nagļu pagasts, Nautrēnu pagasts, Ozolaines pagasts, Ozolmuižas pagasts, Pušas pagasts, Rikavas pagasts, Sakstagala pagasts, Silmalas pagasts, Stoļerovas pagasts, Stružānu pagasts, Vērēmu pagasts, Dekšāres pagasts, Sokolku pagasts, Viļānu pagasts un Viļānu pilsēta.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Novada vidus, dienvidu un austrumu daļa atrodas Latgales augstienes ziemeļu daļā, ar tajā ietilpstošajām daļām — dienvidrietumos Feimaņu pauguraine un Maltas pazeminājums, dienvidos Rāznavas pauguraine (Lielais Liepukalns 289 m, Rāznas ezeru no DA apliecošajā morēnu valnī), centrā ap Rēzekni Rēzeknes pazeminājums, uz ziemeļiem no Rēzeknes Burzavas pauguraine. Ziemeļrietumi ietilpst Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Aronas paugurlīdzenumā un Lubāna līdzenumā.[1] Rietumdaļas reljefu veido limnoglaciālie smilšu un smilšmāla līdzenumi, austrumos — morēnu un kēmu pauguraines, drumlini, galamorēnu vaļņi,[2] subglaciālajās ieplakās ezeru virknes.[3] Pamatiežus veido augšdevona Franas stāva nogulumi. Derīgie izrakteņi: dolomīts (Pērtnieki), māls (Tūmuži, Rāzna, Žagatas), smilts un grants (Lipuški-Ismeri, Janopole, Griščāti), kūdra (Kņovu, Salas, Stružānu, Īdeņu, Lubāna u.c. purvos). Augsnes — augstienē galvenokārt velēnu vidēji un vāji podzolētās, zemienēs pārsvarā velēngleja, podzolētās gleja un purvu, augstienēs augšņu erozija. Meži aizņem ap 30% no novada platības, purvi ap 6%.[2]

Vidējā temperatūra: -7 ° C janvārī, +17 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 650 — 700 mm gadā, nedaudz lielāks dienviddaļā.[1]

Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rēzeknes novada garākā upe ir Rēzekne. Tā iztek no Rāznas ezera un ietek Lubānas ezerā. Kopējais upes garums ir 116 km, bet kritums 71 m. Otra garākā upe ir Malta. Tās garums ir 105 km, bet kritums vēl lielāks nekā Rēzeknei — 97 m.

Ūdenstilpes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

183 ezeri, kas lielāki par 1 ha. Lielākie: Lubāns (daļēji, 82 km²), Rāznas ezers (57,6 km²), Rušons (daļēji, 23,7 km²).[2]

Dabas aizsardzība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Teritoriāli lielākās aizsargājamās dabas teritorijas: Rāznas nacionālais parks (lielākā daļa), Adamovas ezera dabas parks, Salāja ezera dabas parks. Lielākie dabas liegumi — Lubāna mitrāju komplekss (daļēji), kā arī Lielais Liepukalns un Harčenku purvs Rāznas nacionālajā parkā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Novada teritorija apdzīvota kopš mezolīta, 9.-8. gadu tūkstoša p.m.ē. Lielākais akmens laikmeta apmetņu daudzums atklāts ap Lubānas ezeru. Agrajā dzelzs laikmetā (4.-2. gadsimts p.m.ē.) teritorijā dzīvojušas Baltijas somu ciltis, sākot no 5. gadsimta, teritoriju, teritoriju sākuši apdzīvot latgaļi. 9.-10. gadsimtā novadu apdzīvoja galvenokārt latgaļi, ziemeļdaļā jaukti ar igauņiem.[4] 12.-13. gadsimtā novada teritorija bija iekļauta, iespējams, Jersikas pārvaldītajās Lotigolas un Varkas zemēs,[4] 13. gadsimtā teritoriju sagrāba Livonija. Pēc Livonijas sabrukuma 1560. gados nonāca Pārdaugavas hercogistē, vēlāk pēc 1629. gada Polijas Inflantijā.[2] 1772. gadā Polijas sadalīšanas dēļ novada teritorija pārgāja Krievijas impērijas kontrolē un tika iekļauta vispirms Pleskavas guberņā, tad 1778. gadā Polockas vietniecībā, no 1796. gada Baltkrievijas guberņā un no 1802. gada Vitebskas guberņā. No 1917. gada novembrim līdz 1918. gada februārim un no tā paša gada decembrim līdz 1920. gada janvārim teritorija bija iekļauta Padomju Latvijā ar pārtraukumu uz Vācijas okupāciju,[2] 1920. gadā tā pārgāja Latvijas kontrolē.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas
N# Nosaukums Statuss Pagasts Iedzīvotāji
(2021)[5][6]
1. Viļāni Pilsēta 2921
2. Malta Ciems Maltas 2202
3. Pleikšņi Ciems Ozolaines 810
4. Strūžāni Ciems Stružānu 719
5. Kaunata Ciems Kaunatas 489
6. Audriņi Ciems Audriņu 438
7. Sondori Ciems Vērēmu 366
8. Vecružina Ciems Silmalas 361
9. Sprūževa Ciems Griškānu 334

Pašvaldība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tautsaimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reliģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojami novadnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojamas vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Latvijas ģeogrāfijas atlants. "Jāņa sēta", 2020
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 Latvijas padomju enciklopēdija. 8. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 361. lpp.
  3. Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne".  166. lpp.
  4. 4,0 4,1 Latvijas PSR vēsture, 1. sējums, kartes 94.-95. lpp. Rīga, "Zinātne", 1986.
  5. PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās
  6. LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze 29.01.2021

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]