Rēzeknes novads (2009—2021)

Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2009. līdz 2021. gadam. Par esošo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Rēzeknes novads.

Rēzeknes novads (2009—2021)
Karogs Ģerbonis
Centrs:	Rēzekne
Kopējā platība:	2 524,1 km2
• Sauszeme:	2 307,4 km2
• Ūdens:	216,7 km2
Iedzīvotāji (2021):	24 244
Blīvums (2021):	10,5 iedz./km2
Izveidots:	2009. gadā
Likvidēts:	2021. gadā
Teritoriālās vienības:	25 pagasti Audriņu pagasts Bērzgales pagasts Čornajas pagasts Dricānu pagasts Feimaņu pagasts Gaigalavas pagasts Griškānu pagasts Ilzeskalna pagasts Kantinieku pagasts Kaunatas pagasts Lendžu pagasts Lūznavas pagasts Mākoņkalna pagasts Maltas pagasts Nagļu pagasts Nautrēnu pagasts Ozolaines pagasts Ozolmuižas pagasts Pušas pagasts Rikavas pagasts Sakstagala pagasts Silmalas pagasts Stoļerovas pagasts Strūžānu pagasts Vērēmu pagasts
Pakalpojumu centri:	25 centri Audriņi Bekši Bērzgale Čornaja Dricāni Feimaņi Gaigalava Gornica Ilzeskalns Kaunata Lendži Liuža Lūznava Ļipuški Malta Nagļi Ozolmuiža Puša Rikava Rogovka Sakstagals Sondori Sprūževa Stoļerova Strūžāni
Mājaslapa:	www.rezeknesnovads.lv
Rēzeknes novads Vikikrātuvē

Rēzeknes novads bija pašvaldība Latgales vidū un pēc teritorijas platības lielākais Latvijas novads, aizņemot 2 524,1 km². Iedzīvotāju skaits 2010. gadā pārsniedza 31 tūkstoti. Pēc iedzīvotāju skaita tas bija lielākais novads Latvijā, kurā nav nevienas pilsētas. Novadu veidoja 25 bijušā Rēzeknes rajona pašvaldības (pagasti). Novada administratīvais centrs atradās Rēzeknes pilsētā, kas neietilpa novadā. Rēzeknes novads robežojās ar Kārsavas, Ciblas un Ludzas novadiem austrumos un ziemeļaustrumos, Dagdas un Aglonas novadiem dienvidos, Riebiņu, Viļānu un Madonas novadiem rietumos un ziemeļos esošo Balvu novadu.

Pēc 2021. gada Administratīvi teritoriālās reformas novadā iekļauts Audriņu pagasts, Bērzgales pagasts, Čornajas pagasts, Dricānu pagasts, Feimaņu pagasts, Gaigalavas pagasts, Griškānu pagasts, Ilzeskalna pagasts, Kantinieku pagasts, Kaunatas pagasts, Lendžu pagasts, Lūznavas pagasts, Mākoņkalna pagasts, Maltas pagasts, Nagļu pagasts, Nautrēnu pagasts, Ozolaines pagasts, Ozolmuižas pagasts, Pušas pagasts, Rikavas pagasts, Sakstagala pagasts, Silmalas pagasts, Stoļerovas pagasts, Stružānu pagasts, Vērēmu pagasts, Dekšāres pagasts, Sokolku pagasts, Viļānu pagasts un Viļānu pilsēta.

Daba

Reljefs

Rēzeknes novada lielākā daļa atrodas Latgales augstienē, tās ziemeļu un ziemeļrietumu nogāzē. Novada rietumdaļa atrodas Vidusdaugavas zemienē un Lubāna līdzenumā, bet ziemeļu daļa nedaudz iesniedzas Adzeles pacēlumā.

Ģeomorfoloģija

Mākoņkalns.

• Pašreizējā reljefa lielformas, tāpat kā pārējā Latvijā veidojušās pēdējā apledojuma laikā, ledājam atkāpjoties. Kvartāra nogulumu segas biezums ir atšķirīgs. Novada ziemeļu un ziemeļrietumu daļā, kuras absolūtais augstums ir no 90 līdz 125 m vjl. un pārsvarā ir zemieņu teritorijas ar plašiem līdzenumiem, kvartāra nogulumu segas biezums svārstās no 5 līdz 20 m. Burzavas paugurainē, kur reljefs ir pauguraināks un absolūtais augstums ir 125—214 m vjl., nogulumu segas biezums arī ir krietni biezāks, vidēji 40—80 m. Tālāk uz dienvidiem nogulumu segas biezums ir tikai lielāks, dažviet (tuvāk Dagdas un Aglonas novadu robežām) pārsniedzot 90 m biezumu. Lielais Liepukalns atrodas tur, kur kvartāra nogulumu segas biezums ir vislielākais, vidēji līdz pat 120 m.
• Novada augstākais kalns ir Lielais Liepukalns, kas atrodas Rāznas Nacionālā parka teritorijā, administratīvi Kaunatas pagastā, tas ir arī Latgales augstienes augstākā virsotne un trešais augstākais kalns Latvijā. Tā augstums virs jūras līmeņa ir 289,8 m.
• Kvartāra virsas uzbūvi Lubānas līdzenuma apkārtnē veido ezera nogulumi, novada ziemeļu daļā plašas teritorijas aizņem purvu nogulumi, bet centrālo un dienvidu daļu klāj galvenokārt glaciālie nogulumi — morēnas mālsmilts un smilšmāls. Plašas teritorijas Maltas pazeminājumā, arī netālu no Sakstagala un Rēzeknes upes vidusposmam tuvējās teritorijas klāj fluvioglaciālie nogulumi — smiltis, grants un oļi.
• Rēzeknes novadā pleistocēna nogulumu nozīmīgākie griezumi ar radioaktīvā oglekļa (¹⁴C) datējumiem augu atliekās veikti Burzavas apkārtnē. To ¹⁴C vecums bija no 7 945 ± 200 līdz 12 970 ± 120 gadiem. Tas norāda, ka atrasto augu makroatliekas varēja būt no pleistocēna Alleroda, Vidējā vai Vēlā driassa klimata perioda līdz pat holocēna Boreālajam vai Atlantiskajam periodam. Datējot laukšpatu no smilts nogulumiem, Adamovas apkārtnē šo minerālu TL vecums bija 161 550 gadu (Tln 161,55 Tln--TLTL--48).

Lubāna ezers

Hidrogrāfija

Novadā atrodas divi lielākie Latvijas ezeri – Lubāns un Rāznas ezers, kas ir arī zivsaimnieciski nozīmīgākie ezeri valstī. Rāznas ezera virsmas platība ir 57,6km², bet Lubāna ezera platība 80,7km². Gar novada ziemeļu robežu tek Ičas upe, kas iztek no Burzavas pauguraines, bet ietek Aiviekstē, kura pēc tam — Lubānā. Rēzeknes novada garākā upe ir Rēzekne. Tās iztek no Rāznas ezera un ietek Lubānas ezerā. Kopējais upes garums ir 116 km, bet kritums 71 m. Otra garākā upe ir Rēzeknes kreisā krasta pieteka Malta. Tās garums ir 105 km, bet kritums vēl lielāks nekā Rēzeknei — 97 m.

Flora un fauna

813 kvadrātkilometru platībā ap Lubānu plešas Lubāna mitrājs, kas bioloģiskās daudzveidības ziņā ir unikāla vieta ne tikai Latvijā, bet arī starptautiskā mērogā. Lubānas klānos no putnu novērošanas torņiem te var novērot 224 putnu sugas, no kurām 44 ierakstītas Latvijas Sarkanajā grāmatā.

Rāznas Nacionālais parks

Rēzeknes novadā atrodas jaunākais un otrs lielākais no četriem Latvijas Nacionālajiem parkiem — Rāznas Nacionālais parks. Kopējā parka platība ir 59615 ha un stiepjas ārpus novada robežām. Rēzeknes novadā tas aizņem Mākoņkalna, Čornajas, Kaunatas un Lūznavas pagastu teritorijas un ir klasificējams arī kā Natura 2000 teritorija. Te konstatēti 14 ES Biotopu direktīvas 1.pielikuma biotopi. Rāznas Nacionālā parka teritorijā esošie kultūrvēsturiskie pieminekļi:

• Melnā Dugstigala katoļu baznīca
• Vagaļu senkapi
• Asticu viduslaiku kapsēta
• Višķeru senkapu zvanu tornis un vārti
• Zosnas muižas pārvaldnieka māja
• Parks Zosnas muižā
• Zundu senkapi
• Dvarču senkapi
• Lipušku vectīcibnieku kopienas lūgšanu nams
• Kaunatas katoļu baznīca
• Ubagovas Velna akmens — kulta vieta

Vēsture

Padebešu kalna (tag. Mākoņkalns) ainava Rēzeknes apriņķī. 1935. gads.

Apgabals ar Rēzekni kā administratīvo centru ir pastāvējis jau kopš 1285. gada. Ietilpstot dažādu valstu sastāvā, tā nosaukums ir mainījies. Vispirms Rēzeknes fogteja, tad Rēzeknes trakts, Rēzeknes apriņķis, Rēzeknes rajons un Rēzeknes novads. Aizņemtās teritorijas un iedzīvotāju skaita ziņā vislīdzīgākie ir bijušais rajons un pašreizējais novads. Platības un iedzīvotāju skaita ziņā toreizējais Rēzeknes apriņķis bija viens no lielākajiem apriņķiem Latvijā. Piemēram, 1938. gadā Rēzeknes apriņķī bija 158 183 iedzīvotāji un tas bija trešais lielākais pēc Rīgas un Daugavpils apriņķiem. Jāņem vērā, ka tajā laikā arī apriņķa platība — 4253 km² bija krietni lielāka par vēlākā rajona un pašreizējā novada platību. Skatīt administratīvi teritoriālās vienības, kurām administratīvais centrs bija Rēzekne.

	teritoriālā vienība	izveidots (gads)	likvidēts (gads)	platība (km2)	iedzīvotāju skaits
	Rēzeknes fogteja	1285.	1558.	-	-
	Rēzeknes trakts	1692.	1772.	-	-
	Rēzeknes apriņķis	1772.	1949.	4 253,1(1925)	136 445 (1897)
	Rēzeknes rajons	1949.	2009.	2 809(2009)	41 662(2005)
	Rēzeknes novads	2008.	pastāv	2 524,1	31 602(2010)

Rēzeknes novads tika izveidots pēc 2008. gadā izdotā Administratīvi teritoriālās reformas likuma, likvidējot Rēzeknes rajonu. Atšķirībā no Rēzeknes rajona, novadā neietilpst Viļānu pilsēta ar Dekšāru, Sokolku un Viļānu pagastiem.

2021. gadā Rēzeknes novadam pievienoja Viļānu novadu.

Teritoriālais iedalījums

Rozentovas Romas katoļu baznīca

Rēzeknes novads sastāv no 25 pagastiem. Platības ziņā lielākais ir Silmalas pagasts (195 km²), bet mazākais — Strūžānu pagasts (38 km²). Novadam ir cieša saikne ar Rēzeknes pilsētu, jo tā atrodas novada centrā, bet reizē ir ārpus tā administratīvajām robežām un ģeogrāfiski to var raksturot kā anklāva tipa teritoriju. Salīdzinot ar citiem Latvijas novadiem, Rēzeknes novadā ir lielākais ciemu skaits Latvijā, no kuriem daudzi ir skrajciemi, jeb t.s. sādžas, kuru kopējais skaits novadā ir vairāk nekā 900. Arī vidējciemu skaits novadā ir vislielākais starp visiem Latvijas novadiem (aptuveni 50). Iedzīvotāju skaita ziņā lielākais pagasts ar 3234 iedzīvotājiem ir Maltas pagasts. Tas ir arī viens no mazākajiem pagastiem, 89,8 km². Līdz ar to iedzīvotāju blīvums uz 1km² ir diezgan augsts (36 iedz./km²), salīdzinot ar vidējo iedzīvotāju blīvumu novadā.

Pagasta administratīvais centrs ir Malta. 1930. gados tas bija lielākais ciems Rēzeknes apriņķī. Tajā atrodas 1780. gadā celtā Rozentovas (Maltas) Sv. Krusta Pagodināšanas Romas katoļu baznīca. Tā ir koka celtne ar vienu torni, kas vairākas reizes tikusi pārbūvēta, to pagarinot, lai pielāgotu pieaugošās draudzes vajadzībām. Pēc iedzīvotāju skaita otrs lielākais ir Ozolaines pagasts (2025 iedzīvotāji). Tā platība ir 80,4 km² un pagasta centrs Bekši. Trešais lielākais pagasts novadā ir Griškānu pagasts ar 2006 iedzīvotājiem 76,8 km² lielā teritorijā. Griškānu pagasta teritorija ietilpst Rēzeknes speciālās ekonomiskās zona teritorijā (81, 7 ha). Šajā teritorijā darbojošies uzņēmumi var iegūt Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas uzņēmuma statusu un saņemt nodokļu atlaides. Tā kā pagasts robežojas ar Rēzeknes pilsētu, tā teritorijā atrodas vairāki ar pilsētu saistīti uzņēmumi.

	pagasta nosaukums	iedz. sk. pagastā	centrs	iedz. sk. centrā
1	Audriņu pagasts	1233	Audriņi	519
2	Bērzgales pagasts	695	Bērzgale	325
3	Čornajas pagasts	1418	Čornaja	337
4	Dricānu pagasts	1091	Dricāni	429
5	Feimaņu pagasts	966	Feimaņi	388
6	Gaigalavas pagasts	1048	Gaigalava	277
7	Griškānu pagasts	2006	Sprūževa	442
8	Ilzeskalna pagasts	869	Ilzeskalns	361
9	Kantinieku pagasts	578	Liuža	332
	Kaunatas pagasts	1333	Kaunata	562
11	Lendžu pagasts	789	Lendži	257
12	Lūznavas pagasts	1105	Lūznava	434
	Maltas pagasts	3234	Malta	2 811
14	Mākoņkalna pagasts	719	Lipuški	200?
15	Nagļu pagasts	566	Nagļi	396
16	Ozolaines pagasts	2025	Bekši	398
17	Ozolmuižas pagasts	1063	Ozolmuiža	317
18	Pušas pagasts	497	Puša	239
19	Rikavas pagasts	879	Rikava	432
20	Nautrēnu pagasts	1310	Rogovka	330
21	Sakstagala pagasts	1571	Sakstagals	262
22	Silmalas pagasts	3148	Gornica	335
23	Stoļerovas pagasts	745	Stoļerova	465
24	Strūžānu pagasts	941	Strūžāni	895
25	Vērēmu pagasts	1768	Sondori	521

^{iedzīvotāju skaits dots par 2008-2011. gada datiem.}

Iedzīvotāji

Apzīmējumi Iedz. sk.

>50 (Rancāni, Bikava u.c.)

50 - 100 (Zosna, Zaļmuiža u.c.)

100 - 200 (Adamova, Rasnupļi, Tiskādi u.c.)

200 - 300 (Sakstagals, Gaigalava, Puša u.c.)

300 - 400 (Rogovka, Ozolmuiža, Bērzgale u.c.)

400 - 500 (Lūznava, Stoļerova, Dricāni u.c.)

500-700 (Kaunata, Audriņi, Sondori)

700 - 800 (Pleikšņi)

800-1000 (Strūžāni)

<2800 (Malta)

• Iedzīvotāju skaita un dzimumu sadalījuma izmaiņas Rēzeknes novadā no 2009. līdz 2017. gadam:

	2009.	2010.	2011.	2017.
kopskaits	32 116	31 832	31 331	27 848
vīrieši	15 765	15 676	15 412	13 990
sievietes	16 351	16 156	15 919	13 858

Etniskais sastāvs

Rēzeknes novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2019. gadā
Latvieši (15 676)			58.5%
Krievi (9 543)			35.6%
Baltkrievi (319)			1.2%
Poļi (316)			1.2%
Cita tautība (518)			1.9%
Nav izvēlēta (439)			1.6%

Pašvaldība

Dome

Novada dome sastāv no 17 deputātiem. Sākotnēji ievēlot, tie pārstāvēja 3 politiskās partijas un apvienības, taču pēc Jaunā Laika, Pilsoniskā Savienības un Tautas partijas likvidēšanās, palika tika divas — Saskaņas Centrs un Zaļo un Zemnieku Savienība.

2009. gada Rēzeknes novada domes vēlēšanas

2009. gada Rēzeknes novada domes vēlēšanās Rēzeknes novada domē tika ievēlēti 17 deputāti. Rēzeknes novads tika izveidots administratīvi teritoriālajā reformā, tāpēc šī novada domes vēlēšanas notika pirmoreiz.

Vēlēšanās visvairāk balsu ieguva Saskaņas centrs (35,21%), bet kopā novada domē iekļuva 3 no 9 sarakstiem.

2017. gada pašvaldību vēlēšanās Saskaņa ieguva 6 no 17 deputātu vietām. 2017. gada 26. jūnijā par Rēzeknes novada domes priekšsēdētāju vienbalsīgi atkārtoti tika ievēlēts Latgales partijas, Vienotība, Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" kopīgā saraksta līderis Monvīds Švarcs, Elvīrai Pizānei no Saskaņas saglabājot vietnieces amatu.

Tautsaimniecība

Rūpniecība un ražošana

SIA Verems ražotne

Vairums ražošanas uzņēmumu atrodas RSEZ teritorijā (ārpus Rēzeknes pilsētas robežām).

• RSEZ SIA Verems

Novada teritorijā lielākais rūpniecības uzņēmums ir Latvijas finiera meitas komercsadarbība RSEZ SIA "Verems". Tas atrodas Verēmu pagasta Lejas Ančupānos, netālo no Rēzeknes apvedceļa gandrīz pie pilsētas administratīvās robežas. Tajā strādā 536 darbinieki. Uzņēmums ir specializējies kokapstrādē, mežizstrādē, kokmateriālu iepirkšanā un vairumtirdzniecībā un ražo lielfoprmāta bērza saplākšņus. Citi uzņēmumi Rēzeknes novadā:

• SIA LEAX Rēzekne RSEZ

Atrodas Ozolaines pagasta Tēviņos Pārstāv vienu no LEAX Group metālapstrādes uzņēmumiem Latvijā un Zviedrijā. Nodarbojas ar sērijveida metālapstrādi.

• RSEZ Rigamet SIA

Atrodas Meļņovā, Verēmu pagastā. Ražo nerūsējošā tērauda un citu niķeļa sakausējumu caurules. Ražošanu uzsāka 2009. gada decembrī.

• Strūžānu atroadas kūdras fabrika, kura specializējusies brikešu ražošanā, kuras iegūst netālajā Strūžādu kūdras ieguves laukā. Pašlaik kūdras fabrikā ražošanas process ir apturēts.
• A/S Nagļi nodarbojas ar zivju audzēšanu, inkubāciju un tirdzniecību. Nagļu zivju audzēšanas komplekss tika nodibināts 1968. gadā karpu audzēšanai. 2001. gadā uzņēmums tika reorganizēts akciju sabiedrībā. Pēdējos gados kopā ar karpu audzēšanu tika apgūta arī līdaku audzēšanas tehnoloģija. Šodien AS Nagļi pastāvīgi piegādā ekoloģiski tīru produkciju — dzīvas zivis — Latvijas veikaliem. AS Nagļi ir līderis starp Latvijas pārtikas karpas ražotājiem. šeit atrodas vislielākie zivju dīķi (kopplatība — 2700 ha) un vislielākās applūstošās pļavas slīkšņas Latvijā.

Lauksaimniecība

Zemnieku saimniecības specializējušās galvenokārt graudkopībā un piena lopkopībā. Ir vairāki kokapstrādes un mežistrādes uzņēmumi. Mazāk saimniecības nodarbojas ar augļkopību, cūkkopību, aitkopību, putnkopību un biškopību. Rāznas un Lubāna ezeru (sevišķi Nagļu pagastā) tuvumā nodarbojas ar zivjkopību, kurai blakus nozare ir arī tūrisms. Ir daži būvniecības uzņēmumi, mēbeļu ražotāji, transporta un kravu pārvadātāji kā arī stādaudzētavas. Neliels skaits uzņēmumu nodarbojas ar dārzeņu audzēšanu.

Transports

E22 pie Rēzeknes

Adamovas ezers ar tā 8 salām ir viens no skaistākajiem Rēzeknes novadā

Rēzeknes novads ir svarīgs transporta koridors. Tajā krustojas Eiropas nozīmes autoceļi E22 un E262, kā arī valsts nozīmes autoceļi A12, A13 un A15, kā arī citi vietējas nozīmes autoceļi un divas dzelzceļa līnijas Rīga—Maskava un Sanktpēterburga—Varšava.

Interesanti, ka no dienvidiem uz ziemeļaustrumiem Rēzeknes novadu šķērsojošā dzelzceļa līnija Sanktpēterburga—Varšava ir pirmā un visvecākā dzelzceļa maģistrāle Latvijas teritorijā (atklāta 1860. gadā). Virzienā Rīga—Zilupe cauri Rēzeknes novadam kursē pasažieru vilciens, piestājot šādās novada stacijās (^{neskaitot Rēzekne II, kas ir Rēzeknes pilsētā}):

• Sakstagals;
• Taudejāņi;
• Cirma.

Tūrisms

Galvenie tūrisma objekti Rēzeknes novadā ir Rāznas Nacionālā parka teritorija, ieskaitot Rāznas ezeru, kultūrvēsturiskie objekti Feimaņu, Lūznavas, Nautrēnu, Sakstagala u.c. kultūrvēsturiski bagātajos pagastos un Lubāna ezera apkārtne ar tā mitrājiem un aplūstošajām pļavām, kas ir lieliska vieta putnu vērošanai. Gaigalavas putnu novērošanas torņos iespējams vērot mitrainē mītošo 224 putnu sugas. Šeit Pavasaros un rudeņos apmetas tūkstošiem migrējošu ūdensputnu. Lubāna apkārtne ir viena no senākajām apmetņu vietām Baltijā. Teirumnīku purva taka ved cauri trīs purviem, bet netālu no Rēzeknes Z/s „Untumi” nodarbojas ar zirgaudzēšanu un piedāvā zirgu izjādes. Šeit arī vienīgā Baltijā iespēja vērot stārķu dzīvi ar optisko ierīču palīdzību. Sakstagalā atrodas Franča Trasuna muzejs "Kolnasāta".

Izglītība

Novadā darbojas 8 vidusskolas, 7 pamatskolas, 3 sanatorijas internātpamatskolas un 2 profesionālās izglītības iestādes. Pēc skolu tīkla reorganizācijas 5 pamatskolas un Maltas bērnu – jauniešu centrs kļuva par citu izglītības iestāžu struktūrvienībām. Pirmsskolas izglītības programmas šobrīd tiek īstenotas 19 pirmsskolas izglītības iestādēs un 7 skolās.

Kultūra

piena krūze

Novads lepojas arī ar nemateriālām kultūras vērtībām – tautas mākslas kolektīviem, tautas daiļamata meistariem, talantīgām un neordinārām personībām. Koktēlnieki, metālkalēji, klūdziņu pinēji, seno mūzikas instrumentu darinātāji, keramiķi, audējas un ādas apstrādes meistari sniedz ne tikai estētisku baudījumu, bet arī popularizē seno amatu prasmes.

Visplašāk pārstāvēta ir podniecība. Keramiķi ir apvienojušies divās lietišķās mākslas studijās – Latvijas Kultūras fonda kopā „Pūdnīku skūla” un tautas lietišķās mākslas studijā „Rēzeknes apriņķa pūdnīki”. Latgales keramika ir iekļauta Latvijas kultūras kanonā, kas nozīmē, ka tā ir viens no izcilākajiem un ievērojamākajiem valsts kultūras vērtību kopumiem. Kā savdabīgs Latgales kultūras zīmols ir ikgadējās Latgales podnieku dienas, kad durvis visiem interesentiem ver daudzas keramikas darbnīcas. Svētku kulminācija ir izstādes atklāšana – tad podniecība apmeklētājiem paveras visā tās meistarībā, daudzveidībā un krāšņumā. Novada 237 kultūras pieminekļi iekļauti Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.

Ievērojami novadnieki

Bīskaps Jāzeps Rancāns, Latvijas Valsts prezidenta vietas izpildītājs trimdā.

Francis Trasuns visu savu mūžu nodarbojies ar latgaliešu valodas un kultūras aizstāvību.

Skolotāja Valērija Seile, Latgales Zemes padomes sekretāre.

• Joņs Seiļs (1832—1928), arī Dzīsmu Joņs, pirmais latgaliešu rakstnieks, latgaliešu dziesminieks, rokraksta grāmatniecības pārstāvis
• Gustavs Manteifelis (1832—1916) vēsturnieks, etnogrāfs, mecenāts, grāmatu izdevējs
• Andrivs Jūrdžs (1845—1925) ievērojamākais Latgales rokraksta grāmatniecības pārstāvis
• Pīters Miglinīks (1850—1883) dzejnieks, tautas tiesību aizstāvis
• Francis Trasuns (1864—1926) literāts, valstsvīrs, kultūras un garīgais darbinieks
• Antons Kazričs (1862—1917), flotes virsnieks, ģenerālmajors
• Eduards Kazričs (1871—1911), Krievijas Impērijas Valsts domes II sasaukuma deputāts
• Nikodems Rancāns (1870—1933) garīdznieks, rakstnieks, pasniedzējs
• Francis Kemps (1876—1952) literāts, politiķis, kultūras darbinieks, Saeimas deputāts
• Antonijs Springovičs (1876—1958) Latvijas Romas katoļu baznīcas arhibīskaps
• Jāzeps Rancāns (1886—1969) Romas katoļu baznīcas bīskaps, Latvijas Republikas Valsts prezidenta vietas izpildītājs trimdā
• Boļeslavs Brežgo (1887—1957) pirmais profesionālais latgaliešu vēsturnieks, Briseles Universitātes zinātņu doktors
• Staņislavs Jaudzems (1890—1969) skolotājs un sabiedriskais darbinieks, Latvijas Republikas izglītības ministrs (1923)
• Valērija Seile (1891—1970) latgaliešu un latviešu izglītības un sabiedriskā darbiniece, Latgales Zemes padomes sekretāre
• Boļeslavs Sloskāns (1893—1981) Romas katoļu baznīcas Cilitānas titulārbīskaps, Mogiļevas un Minskas apustuliskais administrators, Rīgas metropolijas Rīgas arhidiecēzes palīgbīskaps
• Jānis Rubulis (1893—1960) sabiedrisks un politisks darbinieks, satversmes sapulces, Saeimas deputāts
• Staņislavs Kambala (1893—1941) latviešu strēlnieks, sabiedrisks un politisks darbinieks
• Antons Rupainis (1906—1976) rakstnieks, kordiriģents, skolotājs, režisors
• Vladislavs Lōcis (1912—1984) rakstnieks, grāmatu izdevējs
• Jānis Klīdzējs (1914—2000) rakstnieks, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris
• Pēteris Babris (1917—1996) pedagogs, trimdas latvietis, ASV
• Jānis Pujāts (1930) Latvijas Romas katoļu baznīcas arhibīskaps, kardināls
• Pēteris Jurciņš (1932—2004) rakstnieks, pulkvežleitnants, Latvijas Policijas akadēmijas sabiedrisko lietu nodaļas vadītājs, "Latvijas Radio" radioprogrammu vadītājs
• Antons Kūkojs (1940) rakstnieks, režisors, scenogrāfs, aktieris
• Viktors Skudra (1943) latviešu jurists, pirmais atjaunotās Latvijas Republikas tieslietu ministrs
• Staņislavs Šķesters (1958) Saeimas deputāts
• Viktors Lācis (1977) latviešu vieglatlēts, treneris

Ievērojamas vietas

• Grāfa Borha Lejas dzirnavas

  

  Lūznavas muiža

• Spriņģu pilskalns (Golberova gora)
• Īdeņas pilskalns
• Mākoņkalns
• Piemineklis "Krusta nesējs" (Feimaņi)
• Baldas ūdensdzirnavas
• Zosnas (Veczosnas) muiža
• Lūznavas muižas apbūve ar parku
• Zviedru skansts (Kuces kalns, Jumpravas kalns) (Solta, Dekšāres pag.)
• Rasnupļu (Opiņķu) pilskalns
• Veitko muiža (Bērzgale)
• Rikavas muiža
• Pušas muižas kapela
• Bikovas muižas (Gaigalava)
• Adamovas muiža (Adamova, Verēmu pag.)

Attēlu galerija

• 
  Nagļi
• 
  Bērzgale
• 
  Gaigalava
• 
  Sakstagals
• 
  Stoļerova

Ārējās saites

• Oficiālā tīmekļa vietne
• Rāznas nacionālais parks
• Rēzeknes novada Griškānu pagasta pārvalde Arhivēts 2010. gada 25. novembrī, Wayback Machine vietnē.
• Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas pārvalde