Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca
Vecpils katoļu baznīca.jpg
Vecpils katoļu baznīca
Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca (Latvija)
Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca
Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Karogs: Latvija Latvija, Durbes novads, Vecpils pagasts, Vecpils
Koordinātas 56°37′52.5″N 21°29′45″E / 56.631250°N 21.49583°E / 56.631250; 21.49583Koordinātas: 56°37′52.5″N 21°29′45″E / 56.631250°N 21.49583°E / 56.631250; 21.49583
Piederība konfesijai Romas katoļu baznīca
Iesvētīšanas gads 1644
Baznīcas vai organizācijas statuss Liepājas diecēze
Statuss baznīca
Vadība prāvests
Mariušs Kempa
Mājaslapa www.katedrale.lv
Arhitektūras apraksts
Arhitektūras stils baroks
Fasādes virziens R
Celtniecības beigas 1644
Specifikācija
Garums 23,50 m
Platums 9,60 m
Būvmateriāli mūra

Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Durbes novada Vecpils pagasta centrā Vecpilī. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vecpils mūra baznīca celta 1644. gadā un veltīta Svētā Laurencija godam. Vēlāk tā tika sagrauta, bet Vecpils muižas īpašnieks, poļu karaspēka virsnieks Otto Ernests de Rappe 1700. gadā dievnamu atjaunoja. Draudzes dibinātājs un baznīcas cēlājs Rappe prāvestam paredzēja atalgojumu no muižas un uzturu, ko papildināja 1763. gada grāfa F. H. Līvena novēlējums. Baznīcas labklājību palielināja arī Vecpils prāvesta Jāņa Krauzes 1793. gada 28. novembra testaments, kas paredzēja par labu baznīcai 1000 rubļu, kurus noguldīja Liepājas bankā 1804. gadā. Šī nauda radās no luterāņiem pārdotās Ilmājas baznīcas. Taču vēlāk, 1844. gadā dievnama īpašumus un kapitālu atsavināja kronis, Vecpils draudzei atstājot 80 pūrvietas zemes un mēnešalgu prāvestam. Vecpils draudzei bija arī filiālbaznīca Ilmājā. To būvēja Rappe vienā laikā ar Vecpils dievnamu. Baznīca bija bez torņa un veltīta Svētā Bērtuļa godam. Tajā 1764. gadā bija remonts. Par šo baznīcu ar luterāņiem bija ilgas cīņas un tiesu prāvas. Beidzot, 1791. gadā, ar Kurzemes hercoga Ernesta Bīrona palīdzību Ilmājas baznīcu pārņēma luterāņi, samaksājot Vecpils draudzei 200 dālderu. Pie Vecpils dievnama bijusi bibliotēka ar garīga satura grāmatām latīņu valodā. Darbojusies skola, ko nodibinājis bīskaps Volončevskis. Sākotnēji baznīcā bijis tikai viens altāris. Prāvesta Sandoviča darbības laikā (1829-1859) tika ielikts otrs altāris, bet prāvesta Tomaševska kalpošanas laikā (1859-1880) uzbūvēja trešo altāri.[2]

No 2006. gada draudze dievnama rekonstrukcijai ir saņēmusi Kultūrkapitāla fonda un Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atbalstu.[3]

Eksterjers[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dievnams ir mūra celtne ar vienu masīvu torni un skārda jumtu. Sākotnēji bijis skārdiņu jumts, taču vājās jumta konstrukcijas dēļ māla kārniņus noņēma. Tā ir 23,5 metrus gara un 9,6 metrus plata celtne. Tornī atrodas četri zvani, kas lieti 1654., 1676., 1694. un 1700. gadā. Ārpusē uz torņa ir uzraksts AERSK (Anna Elizabete Rappe, dzimusi Korfs), otrajā pusē uz torņa uzraksts OERCM (Otto Ernst Rappe Castrorum Metator (Otto Ernests nocietinājumu iekārtotājs)). Uz torņa priekšējās sienas redzams baznīcas atjaunošanas gads A.1700. Torni rotā gailis, virs kura novietots krusts. Pie presbitērija labajiem sāniem piebūvēts ģērbkambaris. Baznīcu ieskauj dārzs, ko noslēdz koka žogs. Dievnama dārzā atrodas prāvesta Jāņa Dauģa kaps.

Interjers[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dievnams

Baznīcā ir koka grīda, zem kuras atrodas sarkanu ķieģeļu grīda un koka griesti, kas veidoti velvē. Dievnamam ir trīs altāri presbitērija daļā. Galvenajā jeb centrālajā altārī ir Svētā Laurencija glezna uz audekla. Virs tā atrodas kokā griezta glezna "Kristus lūdzas Ģetzemenes dārzā", bet pašā augšā atrodas Kristus tēls kokā. Lielajā altārī redzama arī Pēdējo Vakariņu kokgriezums un Svēto tēli. Zem altāra atrodas kripta mirušajiem, kuru aizmūrēja 1831. gadā. Kreisajā pusē atrodas Svētā Jāzepa altāris ar Svētā gleznu un kokgriezumiem. Labajā pusē atrodas kokgriezumiem bagāts Jēzus Sirds altāris. Visa kancele ir rotāta ar kokgriezumiem, virs tās ir Kristus statuja un balodis, bet uz sienām četri evņģēlisti un desmit Dieva baušļi. Kristību trauks arī ir rotāts kokgriezumiem. Pie sakristejas durvīm novietots īpatnējs krēsls dievnama cēlājam. Kora telpas rotā kokā grieztas puķes un baznīcas dibinātāja vapenis. Kora telpās atrodas ērģeles, kuras 2006. gadā tika atjaunotas par pasaulē pazīstamās poļu operdziedātājas Jadvigas Rappes līdzekļiem un inaugurētas ar dziedātājas sniegto koncertu.[4] Kokgriezumus baznīcā darinājis Vecpils prāvests Antons Krauss.

Draudze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Liepājas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Mariušs Kempa.[5] Vecpils draudze ir sena, sākusi veidoties 17. gadsimtā. Dievkalpojumi baznīcā notiek reizi mēnesī, jo ir palicis maz draudzes locekļu.

Draudzes lielākie svētki ir Svētā Laurencija svētki, Svētā Jāzepa svētki un Rožukroņa svētki.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. [ http://www.catholic.lv/main.php?parent=233&show=1#sub442Liepājas Archived 2008. gada 28. decembrī, Wayback Machine vietnē. diecēze] www.catholic.lv
  2. Svilāns, J. Latvijas Romas katoļu baznīcas. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1995. 316.-318.lpp.
  3. Vecpils baznīcas rekunstrukcija www.rekurzeme.lv
  4. Pasaulslavenās poļu dziedātājas dāvinājums Latvijai un ieskandināšanas koncerts www.katedrale.lv
  5. Vecpils Sv. Laurencija draudze www.katedrale.lv

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]