Virķēnu muiža

Virķēnu muiža
Virķēnu muiža;
	Virķēnu muižas kungu māja
	Virķēnu muiža
	Koordinātas: 57°55′13″N 25°15′10″E / 57.92028°N 25.25278°EKoordinātas: 57°55′13″N 25°15′10″E / 57.92028°N 25.25278°E
Valsts	Latvija
Novads	Valmieras novads
Pagasts	Vilpulkas pagasts
Izveidota muiža	1520. gadā
Augstums	55 m

Nezināma vērtība "former_names"

Virķēnu muiža (vācu: Wirken, Wirkken, Würken, Würcken, Wirkenhoff, Würkenhoff) un parks ir vietējas nozīmes kultūrvēsturisks piemineklis, kas atrodas Virķēnu ciemā Vilpulkas pagastā, netālu no Igaunijas robežas.^[1] Tā atrodas 5 km no Rūjienas, 45 km no novada centra Valmieras, 150 km no Rīgas, kā arī 75 km no Pērnavas un 200 km no Tallinas.

Vēsture

16. gadsimts

Pēc Livonijas ordeņa mestra Valtera fon Pletenberga lēmuma 1520. gadā vairāki zemes gabali tika izlēņoti Kudelenam (Kuddelen), kurš apvienoja šos zemes gabalus, lai ierīkotu muižu. Par nākamajiem muižas īpašniekiem kļuva Dēnhofu (von Dönhoff) dzimta. Gerhards fon Dēnhofs (Gerard von Dönhoff) bija Tērbatas vaivads 1598. gadā. Arī viņa dēliem bija nozīmīgi amati Livonijā un Polijā. Kaspars fon Dēnhofs (Caspar von Dönhoff) bija diplomāts un Polijas karaļa Sigismunda III Vāsas favorīts, bija Tērbatas un Sierdzas (Polijā) vaivads. Ernests Magnuss fon Dēnhofs (Ernst Magnus von Dönhoff) bija Pērnavas un Tērbatas kastelāns.

17. gadsimts

Zviedru Vidzemes laikā muiža nonāca fon Engelhartu ģimenes īpašumā. Sākotnējais īpašnieks bija Zviedrijas armijas jātnieku leitnants, Vidzemes dižciltīgais Mihaels fon Engelharts (Michael von Engelhardt), kurš muižu saņēma kā dāvinājumu no Zviedrijas karaļa Gustava II Ādolfa (Gustav II Adolf) pateicībā par uzticamu un ilggadēju kara dienestu. Vēlāk muižu mantoja viņa dēls Zviedrijas armijas majors Mihaels Johans fon Engelharts (Michael Johann von Engelhardt, 1678–1730). Muižu redukcijas laikā 1690. gadā Zviedrijas karalis Kārlis XI pieņēma lēmumu muižu atņemt, bet vēlāk tā tika atdota atpakaļ Engelhartu dzimtai.

18. gadsimts

Virķēnu muiža joprojām piederēja fon Engelhartu dzimtai.

19. gadsimts

19. gadsimta sākumā muižas teritorijā dzīvoja 324 iedzīvotāji. No 1820. gada muižu pārvaldīja artilērijas leitnants asesors Antons Johans II fon Engelharts (Anton Johan II von Engelhardt, 1788–1874) kopā ar sievu Sofiju Magdalēnu Helēni fon Numersu (Sophie Magdalena Helene von Numers, 1787–1848). Vēlāk muižu mantoja viņa dēls Kārlis Gustavs Georgs fon Engelharts (Karl Gustav Georg von Engelhardt, 1811–1887), kurš 1850. gadā apprecēja Evelīnu Katrīnu fon Engelharti (Eveline Katherine von Engelhardt, 1826–1853).

1859.–1861. gadā Virķēnu muižā par mājskolotāju Kārļa Gustava Georga fon Engelharta dēliem strādāja jaunlatviešu kustības dalībnieks Jēkabs Zvaigznīte (1833–1867). Šajā laika posmā viņš bija arī līdzstrādnieks Jurim Alunānam, izdodot literāro izdevumu "Sēta, Daba, Pasaule" (1860), bet 1862. gadā viņš kļuva par "Pēterburgas Avīžu" redakcijas locekli.

1890. gadu sākumā Kārlis Antons fon Engelharts uzsāka jaunās kungu mājas būvniecību, 1895. gadā viņš pārcēlās uz dzīvi ārzemēs, bet muižu izrentēja savam krustdēlam Gustavam Berkmanam (Gustav Berkmann, 1860–1931) par 300 rubļiem gadā. 1895.–1910. gadā Berkmans muižas otro stāvu izrentējis Treimanim no Sanktpēterburgas.

20. gadsimts

1920. gada zemes reformas laikā 704 ha lielo Virķēnu muižu pārņēma Latvijas valsts, ieskaitot to Valsts zemes fondā. 1921. gadā Virķēnu muižas centru piešķīra Rūjienas Zemkopības biedrībai Rūjienas lauksaimniecības skolas ierīkošanai. Tur no 1920. gadu beigām atradās Rūjienas Lauksaimniecības un mājturības skola.

1936. gadā, likvidējot Zemkopības biedrību, skola nonāca Lauksaimniecības kameras īpašumā.^[2] Vēlākajos laikos Virķēnu muižā bijušas dažādas profesionālās izglītības iestādes – Rūjienas Tehniskā skola Nr. 4 (1955–1963), Rūjienas pilsētas profesionāli tehniskā skola Nr. 10 (1963–1973), Rūjienas Tehniskā skola Nr. 5 (1973–1984), 68. profesionāli tehniskā vidusskola (1984–1988), Virķēnu lauksaimniecības skola (1988–1999) un Rūjienas arodģimnāzija (1999–2006).

Attēlu galerija

Virķēnu muižas kungu māja
Virķēnu muižas kungu māja (Valmieras muzeja arhīvs)
Virķēnu muižas kungu māja (Latvijas Nacionālās Bibliotēkas arhīvs)
Virķēnu muižas kungu māja (Valmieras muzeja arhīvs)
Virķēnu muižas kungu māja
Virķēnu muižas kungu māja
Virķēnu muižas kungu māja
Virķēnu muižas brūzis
Virķēnu muižas klēts
Virķēnu muižas kalpu māja
Virķēnu muižas kūts ar lielo uzbrauktuvi
Virķēnu muižas smēde
Virķēnu muižas saimniecības ēka
Virķēnu muiža, Virķupīte

Fon Engelhartu dzimtas epitāfija

Pēc Virķēnu muižas īpašnieka Mihaela Johana fon Engelharta nāves 1730. gadā, godinot viņa piemiņu, Rūjienas baznīcā piekārta koka ģerboņepitāfija. Tā smagi cieta ugunsgrēkā 1974. gada 10. aprīlī un fragmentāri pa daļām līdz 2014. gadam glabājās Valmieras muzejā. Cēsu Vēstures un mākslas muzeja speciālisti, gatavojot plašu starptautisku izstādi muzejā par vācbaltu kultūras mantojumu Latvijā „Vidzemes bruņniecība un Latvija”, izstrādāja programmu fon Engelhartu dzimtas epitāfijas restaurācijai (projekta autori Vija Rozentāle un Jānis Baltiņš). Pēc restaurācijas epitāfija kā vienīgais saglabājies šāda veida mākslas un vēstures piemineklis Vidzemes reģionā tika eksponēta izstādē „Vidzemes bruņniecība un Latvija” Cēsu Vēstures un mākslas muzejā no 2015. gada 20. maija līdz 2016. gada 31. oktobrim. Šobrīd epitāfija ir nodota Rūjienas Svētā Bērtuļa evaņģēliski luteriskajai draudzei un novietota atpakaļ tās vēsturiskajā vietā Rūjienas baznīcā.

Atsauces

↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 3. augustā. Skatīts: 2019. gada 28. martā.

[1] Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.

[2] «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 3. augustā. Skatīts: 2019. gada 28. martā.

[1]

[2]