- Šis raksts ir par pilsētu. Par citām jēdziena Ķegums nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Ķegums ir pilsēta Daugavas labajā krastā, Ogres novadā. Ķegumā atrodas pirmā Daugavas hidroelektrostacija — Ķeguma HES, kas uzbūvēta 1939. gadā. Upes kreisajā krastā Ķegumam piekļaujas bijusī Ķeguma pilsētas lauku teritorija, kopš 2010. gada — Tomes pagasts.
Ķegums atrodas no transporta viedokļa izdevīgā vietā — pie Rīgas—Daugavpils dzelzceļa līnijas (stacija Ķegums) un galvenā autoceļa A6. Reģionālais autoceļš P8 savieno Ķegumu ar Siguldu, bet Daugavas kreisajā krastā iet autoceļš P85 (Jaunjelgava—Ķekava). Attālums līdz Rīgai — 47 km, Ogrei — 12 km, Lielvārdei — 6 km.
Lai gan mūsdienu Ķeguma apbūve uzsākta līdz ar Ķeguma HES celtniecību, taču apkaime bijusi apdzīvota arī senāk. Tagadējā Lāčplēša iela senāk ir bijis ceļš uz Rautenfeldu jeb Ķeguma muižu, kas pēc HES izbūves applūdināta.
Ķegums par apdzīvotu vietu sācis veidoties tikai 1936. gadā līdz ar Ķeguma HES celtniecību. Pirmās mājas spēkstacijas darbiniekiem celtas tagadējā Skolas ielā un Liepu alejā. Savu nosaukumu pilsēta ir ieguvusi no šai Daugavas posmā bijušajām un vēlāk applūdinātajām Ķeguma krācēm. Bīstamās Ķeguma krāces un straumes piemin arī Andrejs Pumpurs eposā "Lāčplēsis". Senos laikos Daugava bija visai intensīvs tirdzniecības ceļš — tad pa to uz Rīgu kuģojuši arī Krievzemes tirgotāji. Pēc vietējiem nostāstiem, krievu plostnieki un laivinieki, tuvojoties bīstamajām krācēm, esot saukuši "Tjagom, tjagom!", tādējādi ar saskaņotu rīcību izvairoties no avārijām.
Sākotnēji Ķeguma apvidus ietilpa Rembates pagastā. 1949. gadā Ķegumam piešķīra strādnieku ciemata (pilsētciemata) statusu un iekļāva izveidotajā Ogres rajonā. 1960. gadā, likvidējot Baldones rajonu, Ķegumam pievienoja Tomes apkaimi — vēlāko Ķeguma pilsētas lauku teritoriju. 1978. gadā līdz Ķegumam sāka kursēt elektriskie vilcieni. 1993. gadā, likvidējot pilsētciematu statusu, Ķegumam tika piešķirts pilsētas statuss.
Izveidojoties Ķeguma ūdenskrātuvei, pavisam applūda ap 13 km² liela zemes platība. Ūdens skāra vairāk nekā 400 saimniecību, no kurām pilnīgi applūda 50. Latvijas valdība samaksāja saimniekiem par īpašuma atsavināšanu, par zemi, ēkām u.c., jo Latvijai bija ļoti nepieciešama elektriskā enerģija un Ķeguma HES tolaik bija lielākā starp pārējām 63 Latvijas spēkstacijām. Ķeguma HES celtniecība ilga
no 1936. līdz 1940. gadam, to veica zviedru firma "Svenska Entreprenad A. B.". 1944. gada oktobrī vācu iebrucēji atkāpjoties hidroelektrostaciju saspridzināja, taču līdz 1947. gadam tā tika atjaunota un paplašināta. Lieli nopelni HES saglabāšanā un atjaunošanā bija elektrostacijas direktoram Pāvilam Krasovskim.[4]
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 30 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.
- ↑ «Ķegumam 75. Notikumi Ķeguma spēkstacijas būvē oktobrī pirms 75 gadiem». ziedzeme.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 25. decembrī. Skatīts: 2016. gada 25. decembrī.
|
|---|
| | Valstspilsētas | |
|---|
| | Novadu pilsētas | |
|---|
|
|
|---|
| | Novadu centri | |
|---|
| | Bijušie novadu centri | |
|---|
| Norādīta vieta, kur atrodas novada administrācija; 1 novada dome atrodas ārpus novada teritorijas. |
|
| Vēsturiskā administratīvā piederība |
|---|
| |
|---|
| Pastāvēja no 2002. gada 24. oktobra līdz 2021. gada 30. jūnijam | | |
|
|
|---|
| | Pilsētas | |
|---|
| | Novadi | |
|---|
| | Pagasti | |
|---|
| | Teritoriālās vienības | |
|---|
|
|
|
Latvija
Ķegums Vikikrātuvē
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ķegums.
