Guntis Jānis Eniņš (dzimis 1933. gada 18. jūnijā) ir latviešu vides aizsardzības un sabiedrisks darbinieks un dižkoku u.c. dabas pieminekļu pētnieks. Vairāku populārzinātnisku grāmatu autors. Saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni.
Dzimis 1933. gadā Rīgā. Mācījās Rīgas 30. pamatskolā, Rīgas būvniecības tehnikumā, Rīgas Republikāniskajā neklātienes vidusskolā.[1] 1968. gadā absolvēja Rīgas Politehniskā institūta Aparātu būves un automatizācijas fakultātes vakara nodaļu.[1]
Eniņš ir apzinājis un aprakstījis vairāk nekā 900 dižkoku,[2]Latvijas PSR laikā viņš panāca dižkoku spridzināšanas aizliegšanu.[2] Viņš nodarbojās arī ar dižakmeņu, kultakmeņu, alu, pazemes ezeru pētīšanu,[2] atklāja vairākus pilskalnus.[2] Publicējis vairāk nekā 600 rakstu, ir vairāku grāmatu autors vai līdzautors.[2][5]
Rīga, Latvija