Oļegs Batarevskis
| Oļegs Batarevskis | |
|---|---|
| Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāts | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1951. gada 21. martā Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Aija Batarevska |
| Bērni | meita |
| Profesija | jurists |
| Augstskola | Latvijas Universitāte |
Oļegs Batarevskis (1951. gada 21. martā Rīgā) ir latviešu jurists un politiski represētais, vēlāk politiķis, pašvaldību darbinieks, bijušais Latvijas Augstākās Padomes deputāts un Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks (1994—1997).
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1951. gada 21. martā Rīgā Vladimira Batarevska un viņa sievas Maigas, dzimušas Vītoliņas, ģimenē. Studēja Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē (1969-1974), strādāja par juristu.[1]
1980. gadā viņu apcietināja VDK un kopā ar Andri Šulcu, Gundaru Gerbaševski un Ivaru Ivanovu tiesāja par "aizliegtu un pretvalstisku grāmatu izplatīšanu, nepatiesu izdomājumu izplatīšanu, padomju valsts un sabiedriskās iekārtas diskreditēšanu". Piesprieda gada un sešu mēnešu ieslodzījumu labošanas darbu kolonijā, sodu viņš izcieta Šķirotavas cietumā.[2]
Atmodas kustības laikā O. Batarevskis 1989. gadā iestājās Vides Aizsardzības klubā, 1990. gadā bija viens Latvijas Zaļās partijas (LZP) dibinātājiem, ievēlēts par vienu no partijas pirmajiem līdzpriekšsēdētājiem. Darbojās laikraksta "Elpa" informācijas daļā.[3]
1990. gadā O. Batarevski ievēlēja par Latvijas Augstākās Padomes deputātu no Rīgas 7. vēlēšanu apgabala, 1990. gada 4. maijā viņš balsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.[4]
5. Saeimas vēlēšanās 1993. gadā kandidēja no "Zaļā saraksta" un netika ievēlēts. Šajā pašā gadā ieņēma Tieslietu ministrijas valsts sekretāra amatu. 1994. gadā O. Batarevski ievēlēja par Rīgas domes deputātu no LNNK un LZP saraksta, viņš bija domes priekšsēdētāja vietnieks (1994—1997). 1997. gadā viņu atkārtoti ievēlēja par Rīgas domes deputātu no LZP saraksta. 1998. gadā izstājās no paša dibinātās Latvijas Zaļās partijas, iesaistoties Tautas partijas veidošanā (bija starp tās dibinātājiem, vairākkārt pārvēlēts par līdzpriekšsēdētāju). 2000. gadā O. Batarevskis izstājās no domes Tautas partijas frakcijas un partijas, pievienojoties "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK". 2001. gadā kļuva par Rīgas domes priekšsēdētāja Andra Ārgaļa padomnieku, kā arī kandidēja pašvaldības vēlēšanās, taču netika ievēlēts. Tāpat pietiekošu vēlētāju atbalstu nesaņēma 8. Saeimas vēlēšanās 2002. gadā.
2004. gadā O. Batarevskis bija partijas "Latvijas Kalve" dibinātāju skaitā, no tās saraksta nesekmīgi kandidējot nākamā gada Rīgas domes vēlēšanās. 2008. gadā piedalījās partijas "Sabiedrība citai politikai" dibināšanā.
Apbalvojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2000. gadā O. Batarevski apbalvoja ar trešās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Tālavs Jundzis. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Prabook, World Biographical Encyclopedia, Inc.
- ↑ "Observators" Andris Grūtups 43. lpp.
- ↑ Latvijas PSR tautas deputāti, kuri ievēlēti 1990. gada 18. martā Arhivēts 2020. gada 1. Janvāris Wayback Machine vietnē. Barikadopēdijas fonds
- ↑ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas Arhivēts 2019. gada 23. decembrī, Wayback Machine vietnē. saeima.lv
 | Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||