Spāres muiža (Amatas novads)
| Spāres muiža | |
|---|---|
 Spāres muižas kungu māja mūsdienās | |
  Spāres muiža | |
| Iepriekšējie nosaukumi | Gut Sparennhof |
| Vispārīga informācija | |
| Atrašanās vieta |
Spāre, Amatas pagasts, Cēsu novads,  Latvija |
| Koordinātas | 57°11′36″N 25°13′38″E / 57.19339°N 25.22714°EKoordinātas: 57°11′36″N 25°13′38″E / 57.19339°N 25.22714°E |
| Pabeigta | 20.gs. sākums |
Spāres muiža (vācu: Sparennhof, Samsky) atrodas Cēsu novada, Amatas pagastā, Spārē, nepilnus 20 km no Cēsīm. Muiža dibināta 16. gadsimtā.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Muižas pirmsākumi izsekojami līdz 16. gadsimtam. Zināms, ka pēc Livonijas kara beigām 1582. gadā to piešķīra Penkovskim. Zviedru Vidzemes laikā par muižas īpašnieku kļuva Lēmanis Sparre.[1] 1679. gadā noplēsa veco Sparr Lēman māju, kas tur pastāvēja jau no 1588. gada, un tās vietā uzcēla kunga namu. No Sparr mājas cēlies arī pašas muižas latviskais nosaukums.[2] 1683. gadā zviedru valdības veiktās muižu redukcijas gaitā Spāres muiža pārtapa par kroņa muižu – valsts īpašumu.[3] 1798. gadā Krievijas Impērijas ķeizars Pāvils I muižu uzdāvināja privātīpašumā savam favorītam, galma padomniekam Karlam Juliusam fon Šubertam par sevišķiem nopelniem.[2] Šubertu dzimtas īpašumā Spāres muiža atradās līdz pat agrārreformai 1920. gadā. Pēdējais muižas īpašnieks Bernhards fon Šuberts, būdams Rīgas politehnikuma direktors, dzīvoja Rīgā, tādēļ muižas ēkas tika iznomātas.
.jpg)
Pēc agrārreformas 1922. gadā muižas centrā iekārtota Spāres speciālā skola.[4]
Šobrīd muižas ēkas apskatāmas tikai no ārpuses.[3]
Muižas komplekss
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pašreizējā muižas apbūve veidojusies 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā.
Tā izveidota uz diviem pauguriem abpus padziļai ieplakai, caur kuru tek Pērļupīte.[5]
Augstākā paugura virsotnē būvēta kungu māja – muiža. Ēka savu tagadējo izskatu ieguvusi 20. gadsimta sākumā, kad tā atjaunota pēc izpostīšanas 1905. gada revolucionārajos notikumos.[4] Pirms ugunsgrēka tā bijusi Latvijas muižām tradicionāla ēka, segta ar apjomīgu kārniņu jumtu, nošķeltiem jumtgaliem. Atjaunojot to, saglabātas vecās sienas ar to pašu logu aiļu sadalījumu. Ēkas stāvs pārsegts ar divslīpju mansarda jumtu, kurā savirknēta blīva jumta logu rinda. Ieejas vējtveris zaudēja trīsstūrveida frontonu un divslīpju jumtu, tā vietā iegūstot ļoti lēzenu trīsslīpja pārsegumu. Kungu mājas ZA galā bija ažūra koka veranda, kas tagad pārtapusi masīvā mūra piebūvē, no kuras pāri dīķim pavērās skats uz muižas parku. Kungu mājas pretējā galā – DR daļā, bijis muižas ledus pagrabs – tagad redzamā virsbūve celta 90. gadu sākumā. Nogāzē aiz tā jau 19. gadsimta vidū bijis augļu dārzs.
Paugura DA nogāzē celtas saimniecības ēkas. Vistuvāk kungu mājai atradusies putnu māja (tagad saukta par akmens namiņu) – neliela, ļoti rūpīgi mūrēta plēstu laukakmeņu ēka ar sarkano ķieģeļu zelmiņiem, dekoratīvām logu un durvju apmalēm.
Netālu no putnu mājas – malkas šķūnis. Tā sienas veidotas no satapotām plankām, kas iestiprinātas no plēstiem laukakmeņiem un no plienakmens mūrētiem stabiem.
Divstāvu dzīvojamā ēka, kas tagad atrodas blakus malkas šķūnim, agrāk bija muižas zirgu stallis – toreiz zema, gara, smagnēja ēka ar nošļauptām jumtgalēm.
Malkas šķūņa DR galā atrodas viena no vecākajām muižas ansambļa ēkām – kalpu māja. Tā joprojām saglabājusi 19. gadsimta pirmās puses ēkām raksturīgo plānojumu: ieejas durvis ved priekšnamā, aiz kura seko rovis – neapgaismota virtuves telpa, segta ar velvētiem griestiem. Pa labi un pa kreisi no vējtvera – pa istabai. Tāda pati ieeja rovī vedusi no pretējās puses priekšnama.
Lejpus kalpu mājai paceļas divstāvu mūra ēka, kura pirms pārbūves kalpojusi par saimniecības ēku. Tā muižas laikā bijusi iesalnīca, vēlākos laikos – cūku kūts.
Vēl līdz šodienai saglabājusies kalēja māja un smēde. Abpus smēdes durvīm joprojām atrodas sienā iemūrēti dzelzs riņķi zirgu piesiešanai. Starp smēdi un dzīvojamo daļu bijusi iebūvēta 85 cm bieza siena, tajā bijuši apkures kanāli, lai no ēzes siltuma varētu apsildīt arī ēkas dzīvojamo daļu.[5]
Skola
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1915. gadā Spāres muižā iekārtoja valsts bāreņu patversmi. Šajā laikā skolas nosaukums bija Spāres Valsts patversmes 6 klašu pamatskola.
Pirmā pasaules kara laikā Spāres bērnu audzināšanas namā atradās krievu armijas lauku lazarete.
No 1944. gada līdz 1951. gada oktobrim – Spāres valsts speciālais bērnu nams. 1951. gada oktobrī mācības uzsāka pirmie bērni ar garīgās attīstības traucējumiem, un tad skolu pārdēvēja par Spāres īpatnējā režīma bērnu namu. 1954. gadā nosaukums tika mainīts uz Spāres īpatnējā režīma skola - internāts. Šajā laikā skolā mācījās bāreņi, vecākiem atņemtie bērni, kā arī bērni ar garīgo atpalicību.
No 1969. gada skola saucās Spāres palīgskola – internāts. Tajā mācījās tikai Cēsu rajonā dzīvojošie bērni ar garīgās attīstības traucējumiem.
1971. gada jūnijā nosaukumu mainīja uz Spāres internātpalīgskola.
No 1991. gada muižā darbojas Spāres speciālā skola.
2001. gads – Spāres speciālā internātskola.
Šobrīd – Spāres internātpamatskola.
Skolā var iegūt galdnieka palīga, mājstrādnieces, pavāra palīga un remontstrādnieka kvalifikāciju.[6]
Skolai pieder 80 ha zemes, tā apsaimnieko 24 kādreizējās muižas ēkas.[7]
Brāļu kapi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pirmā pasaules kara laikā skolā tika ierīkota kievu armijas lauku lazarete. Tajā mirušos 24 karavīrus guldīja kopējā brāļu kapā. 1935. gada jūnijā Brāļu kapu komitejas valdes sēdē skolas pārzinis ziņoja par kapu uzkopšanu pie Spāres muižas un lūdza uzstādīt piemiņas akmeni. Pieminekļa izgatavošana uzticēta ainavu arhitektam A. Zeidakam. Pieminekli atklāja 1935. gada 6. oktobrī.
Ceļš uz to ved koku ieskautā laukumā, kur iezīmējas divu apbedījumu rindas. Uz divpakāpju pamata paceļas taisnstūrveida betona piemineklis. Tā fasādē betonā iedzīvināts riņķa krusts, kas simbolizē laika ritumu un ar to saistīto mūžību. Zem tā plāksne, tās saturs “Pirmā pasaules karā no ievainojumiem mirušo 24 karavīru piemiņai. Lai tauta jūt še staigājot, dzīvs, kas par brāļiem nomirt prot.”[5]
Rakstnieku parks
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Blakus muižai iekārtots atjaunotais Rakstnieku parks – stādījumi, ko izveidoja trīspadsmit ievērojami Latvijas literārie darbinieki.[3]
Rakstnieku parka ideja radās 1930. gada 4. maijā, kad toreizējo Spāres Valsts sešklasīgo skolu un patversmi pēc Kārļa un Alvīnes Skalbergu aicinājuma apmeklēja Trauksminieku grupas literāti – Arvīds Borincs, Aleksandrs Čaks, Arvīds Grigulis, Jānis Grots, Valdis Lukss, Jānis Plaudis, Emīls Skujenieks, Austra Skujiņa, Adolfs Talcis, Jānis Trimda, Pāvels Vīlups un Elvīra Bramberga. Pēc viesošanās, katrs no rakstniekiem pēc skolas pārziņa Kārļa Skalberga aicinājuma nolēma iestādīt vienu kociņu. Pēc 30 gadiem tradīciju turpināja Arvīds Grigulis, iestādot vēl vienu kociņu. Viņa piemēram sekoja Valdis Lukss, Laimonis Vāczemnieks un Jānis Plotnieks.[8]
Līdz mūsdienām bija saglabājusies stādījumu skice, pēc kuras kociņi tika atrasti. 2014. gadā teritorija sakopta un iesākta jauna tradīcija – papildināt stādījumus ar jauniem kokiem.[3]
Rakstnieku parks tika papildināts ar vēl vienu kociņu, kas stādīts par godu Amatas novada rakstniecei un novadpētniecei Melānijai Vanagai.[8]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Spāres muiža Latvijas Nacionālā bibliotēka
- ↑ 2,0 2,1 Melānija Vanaga. Dvēseļu pulcēšana. Tēvacilts. Rīga: Karogs, 1993. 20. lpp. ISBN 9984 505 05 7
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 Spāres muiža Arhivēts 2016. gada 17. oktobrī, Wayback Machine vietnē. Amatas novada Tūrisma informācijas centrs
- ↑ 4,0 4,1 Spāres muiža[novecojusi saite] Cēsu Tūrisma informācijas centrs
- ↑ 5,0 5,1 5,2 Lauku Ceļotājs. Spāres muiža. Rīga: 2004. 186. lpp.
- ↑ «Spāres internātpamatskola». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 12. februārī. Skatīts: 2016. gada 12. aprīlī.
- ↑ Zenta Briede. Spāre: rūpes, kas dāvā prieku. Lauku Avīze, Mājas Viesis. 8. lpp. 2000. g. 16. decembris.
- ↑ 8,0 8,1 Spārē atklāts Rakstnieku parks Arhivēts 2020. gada 30. oktobrī, Wayback Machine vietnē. Amatas novada Tūrisma informācijas centrs