Jānis Vaivads
- Šis raksts ir par politiķi. Par citām jēdziena Vaivads nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Jānis Vaivads | |
|---|---|
| Latvijas izglītības un zinātnes ministrs1 | |
|
Amatā 1993. gada 3. augusts — 1995. gada 27. maijs | |
| Prezidents | Guntis Ulmanis |
| Premjerministrs |
Valdis Birkavs Māris Gailis |
| Priekštecis | Andris Piebalgs2 |
| Pēctecis | Jānis Gaigals |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1946. gada 8. jūnijā Atašiene, Atašienes pagasts, Rēzeknes apriņķis, Latvijas PSR, PSRS |
| Politiskā partija |
PSKP LTF (?—1993) LC (1993—?) |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Ruta Vaivade |
| Profesija | fiziķis |
| Augstskola | Latvijas Universitāte |
|
1līdz 1994. gada 17. augustam izglītības, kultūras un zinātnes ministrs 2kā tautas izglītības ministrs | |
Jānis Vaivads (dzimis 1946. gada 8. jūnijā) ir latviešu zinātnieks un politiķis, bijušais Latvijas izglītības un zinātnes ministrs (1993-1995).
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1946. gadā Atašienē. 1963. gadā beidza mācības Kandavas vakara vidusskolā. 1968. gadā absolvēja studijas Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē. Strādāja par fizikas skolotāju Ventspilī no 1968. līdz 1970, pēc tam - Fizikas institūtā Salaspilī. No 1973. gada bija Neorganiskās ķīmijas institūta jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks.
1979. gadā pēc aspirantūras Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikas institūtā aizstāvēja disertāciju par elektronu paātrinātāju izmantošanu aktivācijas analīzē un saņēma ķīmijas zinātņu doktora grādu.[1] 1981. gadā kļuva par vecāko zinātnisko līdzstrādnieku, tad par laboratorijas vadītāju un Fizikas institūta direktora vietnieku zinātniskajā darbā. 1988. gadā iesaistījās Latvijas Zinātnieku savienības dibināšanā.[1] un piedalījās Latvijas Tautas frontes Salaspils nodaļas darbībā.
Politiskā darbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1990. gadā Vaivadu ievēlēja par Augstākās Padomes deputātu no LTF saraksta. Sākotnēji darbojās LTF frakcijā, vēlāk bija frakcijas "Satversme" priekšsēdētājs. Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisijas priekšsēdētāja vietnieks.[1] Apvienotās budžeta komisijas loceklis.[2] Bija iesaistīts Izglītības likuma sagatavošanā, vadījis darba grupas, kuras sagatavoja likumu "Par zinātnisko darbību", Autortiesību likumu, Patentu likumu, Preču zīmju likumu un citus.[1] No 1992. līdz 1993. gadam bija LTF Domes un valdes loceklis. Viens no partijas Latvijas Ceļš dibinātājiem, pirmais tās valdes priekšsēdētājs.
1993. gadā viņu ievēlēja 5. Saeimā no Latvijas Ceļa saraksta.[1] Birkava valdībā bija izglītības, kultūras un zinātnes ministrs (vēlāk izglītības un zinātnes ministrs). Arī pēc Birkava valdības krišanas šo amatu saglabāja Gaiļa valdībā.[1] 27. maijā atkāpās no amata un atgriezās Saeimā. 6. Saeimas vēlēšanās nekandidēja.[3] Jānis Vaivads bija Latvijas delegācijas sastāvā sarunās par Krievijas armijas daļu izvešanu no Latvijas. Līdz 1997. gada decembrim bija Eiropas kustības Latvijā viceprezidents, valdes loceklis.[1] Eiropas integrācijas biroja vadītājs.[4][5]
Personīgā dzīve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sieva Ruta Vaivade, dēls Andris, meitas Sandra, Anita, Agnese un Dace. J. Vaivads ir vectēvs Mārtiņam, Gustavam, Mētrai un Ainai, Luīzai un Ancei.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 «JĀNIS VAIVADS». gramata21.lv.[novecojusi saite]
- ↑ «Jānis Vaivads (TF)». Augstākās Padomes kartīte. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 21. martā. Skatīts: 2009. gada 13. augustā.
- ↑ «Savienība "Latvijas Ceļš"». CVK.[novecojusi saite]
- ↑ «Vienojas par Latvijas diplomu atzīšanu». Diena. 1997. gada 12. aprīlī.
Piektdien Lisabonā Eiropas integrācijas biroja vadītājs Jānis Vaivads parakstīja Eiropas reģiona konvenciju par to diplomu atzīšanu, kas attiecas uz augstāko izglītību.
- ↑ «Konkurss uz EIB direktora amatu». Diena. 1998. gada 6. janvārī.
Konkurss izsludināts, jo līdzšinējais EIB direktors Jānis Vaivads decembrī iesniedza atlūgumu, pēc tam kad no Ministru prezidenta Guntara Krasta bija saņēmis nopietnu kritiku par biroja darbību.
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Andris Piebalgs (kā tautas izglītības ministrs) |
Latvijas izglītības un zinātnes ministrs 1993. gada 3. augusts — 1995. gada 27. maijs (līdz 1994. gada 17. augustam izglītības, kultūras un zinātnes ministrs) |
Pēctecis: Jānis Gaigals |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||