Pāriet uz saturu

Lolita Čigāne

Vikipēdijas lapa
Lolita Čigāne
Lolita Čigāne 2012. gadā
12. Saeimas deputāte
Amatā
2014. gada 4. novembris — 2018. gada 6. novembris
Prezidents
Premjerministrs
11. Saeimas deputāte
Amatā
2011. gada 17. oktobris — 2014. gada 4. novembris
Prezidents Andris Bērziņš
Premjerministrs
10. Saeimas deputāte
Amatā
2010. gada 2. novembris — 2011. gada 16. oktobris
Prezidents Valdis Zatlers
Premjerministrs Valdis Dombrovskis
Dzimšanas dati 1973. gada 18. augustā (51 gads)
Valsts karogs: Padomju Savienība Ozolnieki, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīvo Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība latviete
Politiskā partija
Dzīvesbiedrs(-e) Nils Students
Augstskola Latvijas Kultūras akadēmija
Centrāleiropas universitāte
Londonas Ekonomikas skola

Lolita Čigāne (dzimusi 1973. gada 18. augustā Ozolniekos[1][2]) ir latviešu sabiedriskā darbiniece, politiķe, pasniedzēja un konsultante starptautiskās organizācijās. Strādājusi žurnālistikā un bijusi sabiedriskās politikas analītiķe un starptautiska konsultante labas pārvaldības, pretkorupcijas un vēlēšanu jautājumos. Bijusi ievēlēta vairākos Saeimas sasaukumos. Kopš 2020. gada bijusi vairāku EDSO vēlēšanu misiju vadītāja.

Biogrāfija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lolita Čigāne mācījusies Ozolnieku pamatskolā un Jelgavas 2. vidusskolā no 1980. līdz 1990. gadam.[3] 1996. gadā viņa absolvēja Latvijas Kultūras akadēmiju ar bakalaura grādu mākslā (specializējoties starptautiskajos kultūras sakaros ar Zviedriju). Šajā laikā viņa studentu apmaiņas programmā studēja Vesterosas augstskolā Zviedrijā.[4] 2000. gadā, absolvējot Centrāleiropas universitāti Ungārijā, L. Čigāne ieguva maģistra grādu mākslā (specializējoties starptautiskajās attiecībās un Eiropas studijās), 2001. gadā absolvēja Londonas Ekonomikas skolu ar zinātņu maģistra grādu starptautiskajā politiskajā ekonomikā.[4][5]

Karjera

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 1993. līdz 1997. gadam L. Čigāne strādājusi par zviedru valodas tulku un biroja vadītāju vairākos zviedru uzņēmumos un organizācijās.

No 1997. līdz 1999. gadam strādāja Radio Brīvā Eiropa par korespondenti un starptautisko ziņu analītiķi redakcijās Rīgā un Prāgā.

No 2001. līdz 2003. gadam L. Čigāne strādāja Sorosa fonda-Latvija un Sabiedrības par atklātību "Delna" par priekšvēlēšanu kampaņu monitoringa projektu vadītāju. Kā nevalstisko organizāciju pārstāve piedaloties atbildīgās Saeimas komisijas darbā panāca likumu grozījumus, kas samazina naudas ietekmi politikā.[4]

No 2004. līdz 2007. gadam L. Čigāne strādāja sabiedriskās politikas centrā "Providus", kur vadīja sabiedriskās politikas projektus par partiju finansēšanu, priekšvēlēšanu kampaņu norisi un ES struktūrfondu sadales uzraudzību.

No 2007. līdz 2010. gadam viņa strādāja par konsultanti vairākās starptautiskās organizācijās, tostarp Eiropas drošības un sadarbības organizācijā (EDSO), Starptautiskajā Vēlēšanu sistēmu fondā, Finanšu mehānisma birojā (FMO) u.c.

Sākot ar 2005. gadu, piedalījās aptuveni 20 EDSO vēlēšanu novērošanas misijās kā misijas vadītāja vietniece, politikas un vēlēšanu analītiķe un kampaņu finansēšanas eksperte.

No 2008. līdz 2010. gadam bija "Delnas" padomes priekšsēdētāja.[4]

Kopš 2018. gada L. Čigāne strādā kā pasniedzēja Rīgas Juridiskajā augstskolā un Stokholmas Ekonomikas skolā Rīgā, kā arī sadarbojas ar vairākām starptautiskām organizācijām starptautiskā konsultanta amatā.

Politiskā darbība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Čigāne vēlēšanās izmantoja iespēju reklamēt savu kandidatūru individuāli

2010. gada 21. martā Sarmītes Ēlertes vadībā tika dibināta "Meierovica biedrība par progresīvām pārmaiņām" un L. Čigāne kļuva par tās biedri.[6] 30. martā šī iemesla dēļ viņa pameta amatu "Delnā".[7] 28. maijā vairāki biedrības biedri, tostarp L. Čigāne, paziņoja par kandidēšanu tā gada oktobrī paredzētajās 10. Saeimas vēlēšanās politisko partiju apvienības "Vienotība" sarakstā un 2. jūnijā pievienojās apvienību veidojošajai politiskajai partijai "Pilsoniskā savienība".[8]

16. septembrī L. Čigānei, aģitējot Centrāltirgū, apsardze par to aizrādīja. Viņa notikušo saistīja ar Centrāltirgus vadītāja Daiņa Liepiņa kandidēšanu vēlēšanās no apvienības "Par Labu Latviju" saraksta. Tajā pašā dienā līdzīgā incidentā bija iesaistīta cita "Vienotības" deputāta kandidāte Rasma Kārkliņa.[9] Vēlēšanās Čigāne kandidēja ar 8. numuru Rīgas sarakstā un tika ievēlēta.[10]

28. oktobrī, nepilnu nedēļu pirms 10. Saeimas pirmās sēdes, portāls "Kas jauns?" publicēja informāciju, ka L. Čigāne 2007. gadā, kopā ar vīru atgriežoties no Turcijas, Rīgas lidostā tika aizturēta par kontrabandu. Viņa mēģināja ievest 54 lakatus, 7 somas, 95 somu aksesuārus, 3 pildspalvas, 15 bižutērijas priekšmetus, 100 papīra maisiņus, 2 guaša krāsas, 1 etiķeti un 20 dāvanu maisiņus, kuru kopējā vērtība sastādīja 498,50 eiro. Likumdošana paredzēja, ka šādos gadījumos ievesto preču vērtība nedrīkst pārsniegt 350 eiro.[11]

2011. gadā septembrī notikušajās Saeimas ārkārtas vēlēšanās L. Čigāne Vienotības sarakstā Rīgas vēlēšanu apgabalā ierindojās 7. vietā, taču ievēlēti tika tikai 6 kandidāti. Viņa ieņēma vietu 11. Saeimā uz laiku, kamēr viņas partijas biedrs Andris Vilks pildīja finanšu ministra pienākumus. 2013. gada rudenī kļuva par Finanšu ministrijas parlamentāro sekretāri. Viena no viņas iniciatīvām bija būtiska publisko iepirkumu pretendentu nodokļu nomaksas uzlabošana.

Būtiskākās L. Čigānes iniciatīvas 11. Saeimā bijušas saistītas ar politiskās kultūras uzlabošanu, samazinot naudas ietekmi politikā, un pašvaldību darba uzlabošanu.

2012. gada 29. novembrī Saeima pieņēma Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu un grozījumus Politisko partiju finansēšanas likumā, kas paredz, ka politiskās reklāmas televīzijā netiek rādītas 30 dienas pirms vēlēšanām, nacionālo pasūtījumu priekšvēlēšanu debatēm, atvieglotus noteikumus kandidātu tiešai saziņai ar vēlētājiem, administratīvo resursu izmantošanas aizliegumu.[12] 2013. gada 31. janvārī Saeima pieņēma grozījumus likumā "Par pašvaldībām", kas nosaka, ka pašvaldības deputāts nevar vienlaikus strādāt domes administrācijā, tādējādi nošķirot lēmējvaru un izpildvaru.[13] 2014. gadā Ministru kabinets Saeimā iesniedza grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredzēja atlikt dabasgāzes tirgus atvēršanu uz nenoteiktu laiku. L. Čigāne kopā ar Ati Lejiņu, Arvilu Ašeradenu un Eināru Cilinski panāca, ka gāzes tirgus atvēršanai tiek noteikts gala termiņš — 2017. gada 1. aprīlis.[14]

12. Saeimas vēlēšanās 2014. gada rudenī ievēlēta Saeimā. L. Čigāne bija trešā visvairāk svītrotā deputāta kandidāte 12. Saeimas vēlēšanās,[15] taču saņēma arī sesto lielāko plusu skaitu starp kandidātiem savā sarakstā un tika ievēlēta.[16] 10. novembrī viņa kļuva par Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāju. Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības padomē (2015. gada janvāris-jūnijs) laikā L. Čigāne aktīvi piedalījusies prezidentūras parlamentārās dimensijas norisēs. 12. Saeimā L. Čigāne strādāja arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, Korupcijas novēršanas apakškomisijā un Pašvaldību sistēmas pilveidošanas apakškomisijā.

2017. gada jūlijā izstājusies no partijas "Vienotība".[17] Kopā ar bijušajiem "Vienotības" biedriem Ilzi Viņķeli, Andreju Judinu, Alekseju Loskutovu un Intu Dālderi 2017. gada 26. augustā dibinājusi partiju "Kustība Par!". 2018. gada martā izstājās no "Kustības Par!", turpinot darboties "Vienotības" Saeimas frakcijā un atgriezusies arī partijā. 13. Saeimas vēlēšanās L. Čigāne nekandidēja.[18]

Lolita Čigāne ir aktīva politisko un likumdošanas procesu komentētāja un bieži parādās nacionālajos un reģionālajos medijos. Viņa arī aktīvi lieto lielākos sociālos tīklus un raksta savu blogu.[19] Kopš 2020. gada veikusi EDSO Vēlēšanu novērošanas misiju vadītājas pienākumus Horvātijā (2020), Mongolijā (2021) un Vācijā (2021).

2022. gada 14. Saeimas vēlēšanās L. Čigāne kandidēja no apvienības "Jaunā Vienotība" saraksta, taču netika ievēlēta. 2023. gada pavasarī L. Čigāne vēlreiz izstājās no partijas "Vienotība".

Privātā dzīve

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

L. Čigāne ir precējusies ar uzņēmēju Nilu Studentu[5][20], ģimenē ir divi dēli.[3] Brīvajā laikā nodarbojas ar dārza darbiem, riteņbraukšanu, jogu, slēpošanu, kā arī daiļliteratūras lasīšanu.[1]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ 1,0 1,1 «Lolita Čigāne». Pilsoniskā savienība. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 9. novembrī. Skatīts: 2010.12.28.
  2. ↑ «Jubilāri». Vienotība. 2010. gada augustā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 1. Decembris. Skatīts: 2010. gada 28. decembrī.
  3. ↑ 3,0 3,1 «Mans CV». Lolita Čigāne. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 1. novembrī. Skatīts: 2010.12.28.
  4. ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 «Lolita Čigāne». Vienotība. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 4. novembrī. Skatīts: 2010.12.29.
  5. ↑ 5,0 5,1 «Lolita Čigāne». CVK. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 6. oktobrī. Skatīts: 2010.12.28.
  6. ↑ «Ēlerte nodibinājusi 'Meierovica biedrību par progresīvām pārmaiņām' (papildināta 20:30)». Delfi. 2010.03.21. Skatīts: 2010.07.19.
  7. ↑ Barbara Ālīte. «Lolita Čigāne varētu iet politikā; aiziet no Delnas». Diena, 2010. gada 30. martā. Skatīts: 2010. gada 30. decembrī.
  8. ↑ «'Lietussargu grupa' stāsies PS; arī Ēlerte». Delfi. 2010.06.02. Skatīts: 2010.10.21.
  9. ↑ «Vienotības kandidāti Kārkliņu aizved no Stacijas laukuma; Čigānei konflikts Centrāltirgū». Diena. 2010.09.16. Skatīts: 2010.11.19.
  10. ↑ «Zināmi deputāti no visiem reģioniem». TvNET. 2010.10.04. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 6. martā. Skatīts: 2010.10.21.
  11. ↑ «Lolita Čigāne pieķerta, pārvadājot kontrabandu». Kas jauns?. 2010.10.28. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2010.12.30.
  12. ↑ Autors: Lolita Čigāne. «Kandidāts ar vārdu, seju un balsi».
  13. ↑ Autors: Lolita Čigāne. «Mērķis: rīcībspējīgas pašvaldības».
  14. ↑ «Gāzes tirgu atvērs vēlākais 2017. gadā (papild.) • IR.lv». IR.lv. 2014. gada 13. febr.
  15. ↑ «News.lv: Kandidātu svītrošanas posts 16.10.2014 Diena». LLB. 2021. gada 16. maijs.
  16. ↑ Partijas Vienotība rezultāti 12. Saeimas vēlēšanās Rīgas vēlēšanu apgabalā, CVK.lv. Atjaunināts 16.12.2014.
  17. ↑ «Dālderis, Viņķele, Čigāne, Judins un Loskutovs izstājas no «Vienotības»». lsm.lv. LETA. 2017. gada 17. jūlijā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 17. jūlijā. Skatīts: 2017. gada 17. jūlijā.
  18. ↑ «Tiksimies ārpus nākamās Saeimas! • IR.lv». IR.lv (lv-LV). 2018-07-25. Skatīts: 2022-11-22.
  19. ↑ Lolitas Čigānes blogs
  20. ↑ «Nils Students par „Latvieša stāju svešumā“». Latvietis. 2010.09.30. Skatīts: 2010.12.28.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lolita Čigāne


Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Lolita_Čigāne&oldid=4088545"