2020. gada laikapstākļi Latvijā

Mēneša vidējie rādītāji Latvijā
Temperatūra un nokrišņi

2020. gada laikapstākļi Latvijā
Temperatūra
Nokrišņi
Gadā	Latvija: 641,5 mm ; Rīga: 498,0 mm
Mēnesī	Rīga: 109,5 mm (jūnijs)
Dekādē	Rīga: 46,0 mm (jūnijs)
Diennaktī	Rīga: 44,4 mm (30. jūnijs)
Sniega sega	Latvija: 20 cm (Alūksne, 29. februāris)
Vējš
Vēja brāzmas	Liepāja: 34 m/s (12. marts)
Citi gada notikumi

Laikapstākļi Latvijā
	Latvijas klimats
	Rīgas klimats

Šajā lapā ir apkopoti 2020. gada laikapstākļi Latvijā. Ar vidējo gaisa temperatūru +8,8 °C (2,4 °C virs normas), 2020. gads Latvijā kļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), par 0,6 °C pārspējot 2019. gada rekordu. Praktiski visā valstī gaisa temperatūra bija vairāk nekā 2 °C augstāka par normu. Līdz ar to, kopš 2015. gada trīs reizes tika pārspēts Latvijas vissiltākā gada rekords, bet starp pieciem siltākajiem gadiem ir četri no pēdējiem sešiem gadiem. Arī galvaspilsētā, ar +9,8 °C, šis bija siltākais gads novērojumu vēsturē, par 3,3 grādiem pārspējot normu un par pus grādu esot siltāks par iepriekšējo gadu. 2019./2020. gada ziema un 2020. gada rudens bija vissiltākie novērojumu vēsturē, ar vidējo gaisa temperatūru attiecīgi +2,7 °C un +9,9 °C. 2020. gadā Latvijā tika reģistrēti 394 maksimālās gaisa temperatūras un tikai 14 minimālās gaisa temperatūras rekordi. Mazs ziemas sals un vasaras karstums — 2020. gada minimālā gaisa temperatūra −10,3 °C bija augstākā pēdējos vismaz 60 gados, bet gada maksimālā gaisa temperatūra +31,4 °C bija zemākā kopš 2009. gada.

Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā 2020. gadā bija 641,5 mm, kas ir 7 % mazāk nekā gada norma (692,3 mm). Lai gan nokrišņu daudzums 2020. gadā bija mazāks par normu, tas bija mitrākais no pēdējiem trīs gadiem. Visvairāk nokrišņu bija Rucavā (852,2 mm), bet vismazāk nokrišņu bija Zīlānos — 491,6 mm. Pirmā ziema bez sniega segas — Ainažos, Jelgavā, Kolkā un Ventspilī visu 2019./2020. gada ziemu neizveidojās sniega sega. Šī bija pirmā ziema pēdējos vismaz 60 gados, kad kādā Latvijas reģionā ziema tika pavadīta bez sniega segas.^[1]

2020. gads bija vējaināks nekā ierasti. Gada vidējais vēja ātrums Latvijā bija 3,6 m/s, kas ir 0,4 m/s virs gada normas. Liepājā 12. martā tika novērotas visstiprākās vēja brāzmas — 34,1 m/s, kas bija visstiprākās Latvijā reģistrētās vēja brāzmas pēdējos piecos gados. 2020. gads Latvijā bija saulaināks nekā vidēji 1983.—2019. gadu periodā. Vislielākā novirze Saules spīdēšanas ilgumā bija valsts centrālajos rajonos — līdz 240 stundām, bet vismazāk virs 1983.—2019. gadu vidējā Saule spīdēja vietām Vidzemē un Latgalē — vien 40 stundas vairāk kā ierasts.

Gada raksturojums pa gadalaikiem

2019./2020. gada ziema, vidējā gaisa temperatūra bija +2,7 °C (5,7 °C virs sezonas normas), tādējādi 2019./2020. gada ziemai kļūstot par siltāko novērojumu vēsturē, par 1,7 grādiem pārspējot 1924./1925. gada ziemas rekordu. Arī visi ziemas mēneši bija starp trīs siltākajiem mēnešiem vēsturē. Decembris (vidējā gaisa temperatūra +2,7 °C) bija 3. siltākais, februāris (+2,2 °C) bija 2. siltākais, bet janvāris ar vidējo gaisa temperatūru +3,1 °C bija siltākais janvāra mēnesis novērojumu vēsturē. Zemākā šīs ziemas gaisa temperatūra −10,8 °C 2. decembrī novērota Zosēnos, kas ir augstākā ziemas minimālā gaisa temperatūra Latvijā vismaz pēdējos 60 gados, 1974./1975. gada ziemas rekordu −18,5 °C pārspējot par gandrīz 8 grādiem. Ziemas augstākā gaisa temperatūra +12,4 °C tika novērota 17. februārī Dobelē, kas ir arī jauns Latvijas 17. februāra maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā ziemas sezonā tika pārspēti 217 maksimālās gaisa temperatūras rekordi, starp kuriem bija Latvijas janvāra 2. dekādes un 3 diennakts rekordi, kā arī 2 novērojumu staciju mēnešu un 37 dekāžu rekordi. Nokrišņu daudzums Latvijā 2019./2020. gada ziemā bija 153,7 mm, kas ir 8% virs sezonas normas (142,8 mm). No mēnešiem decembris ar 56 mm bija 1% virs mēneša normas, janvāris (36,2 mm) bija 28% sausāks par normu, bet februāris ar nokrišņu daudzumu 60,1 mm (63% virs normas) bija 4. mitrākais februāris novērojumu vēsturē. Februārī Pāvilostā nokrišņu daudzums sasniedza 121,8 mm, kas ir trešais lielākais februāra nokrišņu daudzums novērojumu vēsturē, kas reģistrēts kādā no Latvijas novērojumu stacijā, vislielākajam nokrišņu daudzumam (129 mm) esot Cīravā 2002. gadā. Bez Pāvilostas jauns novērojumu stacijas februāra nokrišņu daudzuma rekords ir uzstādīts arī Liepājā (84,7 mm) un Rucavā (91,0 mm), Priekuļos rekords tika atkārtots, bet Kuldīgā un Ventspilī līdz līdzšinējiem rekordiem pietrūka mazāk nekā 1 mm. Pirmo reizi vismaz pēdējos 60 gados kādā no novērojumu stacijām visu ziemu nevienā dienā neizveidojās sniega sega. Šai ziemā 7 novērojumu stacijās diennakts vidējā sniega sega nesasniedza pat 1 cm — Ainažos, Jelgavā, Kolkā, Liepājā, Pāvilostā, Rucavā un Ventspilī. No šīm novērojumu stacijām sniegotākās bija Rucava un Liepāja, kurās kopumā sniega sega vismaz 1 cm bija attiecīgi 4 un 3 stundas. Visvairāk dienu ar vidējo sniega segu vismaz 1 cm bija Alūksnē — 28 dienas, bet vismaz uz stundu sniega sega Alūksnē izveidojās vēl 6 dienās. Pārējās novērojumu stacijās sniega sega bija no vienas dienas Bauskā līdz 21 dienai Dagdā. Visbiezākā sniega sega LVĢMC novērojumu stacijās tika novērota ziemas pēdējā dienā 29. februārī Alūksnē — 20 cm, bet decembra pirmajās dienās pēc iedzīvotāju novērojumiem aptuveni tikpat bieza sniega sega tika novērota arī Mālpils, Ropažu un Ogres novados. Šī ir plānākā maksimālā sniega sega Latvijā vismaz kopš 1961. gada, pārspējot 2013./2014. gada ziemas rekordu 21 cm. Ziemā bieži Eiropas ziemeļu daļu šķērsoja cikloni no Atlantijas okeāna un ne reti šo ciklonu ietekmē Latvijā vēja ātrums sasniedza vētras spēku. Ziemas visstiprākās vēja brāzmas tika novērotas 22. februārī, kad Daugavgrīvā (Rīgā) to ātrums sasniedza 30 m/s. 2019./2020. gada ziema Latvijā ar vidējo vēja ātrumu 4,3 m/s (0,6 m/s virs normas) bija starp 10 vējainākajām ziemām kopš 1966. gada, bet Bauskā, Jelgavā un Ventspilī šī bija vējainākā ziema pēc vidējā vēja ātruma. Savukārt vidējais maksimālo vēja brāzmu ātrums 2019./2020. gada ziemā Latvijā bija 11,9 m/s, kas ir otrs lielākais ziemas vidējo vēja brāzmu ātrums pēdējos 54 gados, atpaliekot vien no 1988./1989. gada ziemas rekorda — 12,1 m/s. Deviņās novērojumu stacijās šoziem bija lielākais vidējais vēja brāzmu ātrums. Šajā ziemā 29 reizes diennakts maksimālās vēja brāzmas Latvijā sasniedza vētras spēku (vismaz 20 m/s), kas ir lielākais šādu dienu skaits kopš 1966./1967. gada ziemas. Divdesmit sešās no šīm dienām maksimālās vēja brāzmas 20 m/s sasniedza Ventspilī, kas ir arī jauns šīs novērojumu stacijas rekords. Savukārt stipras vētras spēku (vismaz 25 m/s) vēja brāzmas Latvijā sasniedza 7 diennaktīs, no novērojumu stacijām visbiežāk tik stipras vēja brāzmas bija Ventspilī — 4 diennaktīs.^[2]

Interesants fakts ir tas, ka 2019./2020. gada ziemā Rīgā nebija neviena diena, kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra dienā nepakāpās virs nulles. Tiesa divas tādas dienas bija rudenī, 2019. gada 24. un 25. novembris — attiecīgi −0,1 °C un −0,5 °C! Savukārt vēsākā kalendārās ziemas diena Rīgā bija 29. decembris +0,9 °C, bet 2020. gadā 28. februāris, +2,1 °C.^[3]

2020. gada pavasaris, vidējā gaisa temperatūra bija +6,0 °C, kas ir 0,4 °C virs sezonas normas, un šis bija 20. siltākais pavasaris novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Pavasara sākums līdzīgi kā aizgājusī ziema bija siltāks par normu, marta pēdējai dekādei esot pirmajai kopš novembra beigām, kas bija vēsāka par normu, bet martam ar vidējo gaisa temperatūru +2,9 °C (3,1 °C virs normas) kļūstot par 6. siltāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Tomēr marts bija vienīgais pavasara mēnesis, kas bija siltāks par normu. Aprīlī un maijā kopumā tikai viena dekāde bija siltāka par normu — aprīļa sākums. Aprīlī vidējā gaisa temperatūra bija +5,6 °C, kas ir 0,1 °C zem normas. Savukārt maijs ar vidējo gaisa temperatūru +9,5 °C bija 1,9 °C vēsāks par normu un pirmais maijs kopš 1999. gada, kad gaisa temperatūra bija zem +10 °C. Pavasara minimālā gaisa temperatūra (−10,3 °C) tika novērota 23. martā Daugavpilī un Zosēnos, savukārt maksimālā gaisa temperatūra: +22,0 °C — 26. maijā Skrīveros un 27. maijā Jelgavā. Kopumā pavasarī tika pārspēti 30 diennakts maksimālās un 5 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtoti tika 2 diennakts maksimālās un 1 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā pavasarī bija 112,6 mm, kas ir 8% zem sezonas normas (122,7 mm). Visvairāk nokrišņu bija Rēzeknē — 184,4 mm, bet vismazāk nokrišņu (68,6 mm) bija Rīgā. Marts bija vienīgais pavasara mēnesis, kas vidēji Latvijā bija mitrāks par normu — nokrišņu daudzums bija 50 mm, kas ir 25% virs marta normas. Aprīlī nokrišņu daudzums sasniedza 18 mm, kas ir 47% zemāk par normu, bet maijā nokrišņu bija 3% mazāk par normu — 47,2 mm. Pavasaris ar vidējo vēja ātrumu Latvijā 3,7 m/s bija par 0,5 m/s vējaināks par normu. Vēja ātrums lielāks par normu bija praktiski visā valstī, Ventspilī pavasara vidējam vēja ātrumam esot pat 2,4 m/s virs normas. Latvijā šis ir 10. līdz 15. vējainākais pavasaris kopš 1966. gada, bet dažās novērojumu stacijās šis ir starp 3 vējainākajiem. Bauskā un Jelgavā šis ir vējainākais pavasaris kopš 1966. gada ar vidējo vēja ātrumu 4,2 m/s, Ventspilī šis ir otrs vējainākais pavasaris ar 6,4 m/s, bet Alūksnē trešais vējainākais ar 3,1 m/s. Daugavpils un Zīlāni bija vienīgās novērojumu stacijas, kurās pavasarī vidējais vēja ātrums bija zem normas. Visstiprākās vēja brāzmas pavasarī (34,1 m/s) tika novērotas 12. martā Liepājas ostā, kas ir visstiprākās reģistrētās vēja brāzmas Latvijā pēdējos piecos gados.^[4]^[5]

2020. gada vasara, vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,2 °C, kas ir 1,0 °C virs vasaras normas. Tādējādi šī gada vasara kopā ar 2019., 1959. un 1937. gada vasaru ir 12. siltākā. Vasaras zemākā gaisa temperatūra +1,0 °C tika novērota Zosēnos 2. jūnijā, pirmo reizi kopš 2014. gada vasaras minimālajai gaisa temperatūrai nepazeminoties zem 1 °C. Savukārt augstākā gaisa temperatūra bija +31,4 °C, kas 18. jūnijā novērota Skultē. No vasaras mēnešiem jau otro gadu pēc kārtas siltākais bija jūnijs, kas ar vidējo gaisa temperatūru +18,1 °C (3,3 °C virs normas) kopā ar 1999. gada jūniju bija otrs siltākais jūnijs novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Augusts ar +17,2 °C bija 0,7 °C siltāks par normu, savukārt jūlijs bija vienīgais vasaras mēnesis, kas bija vēsāks par normu — mēneša vidējai gaisa temperatūrai esot +16,4 °C, kas ir 1,0 °C zem jūlija normas. Lai gan šovasar nebija stipru karstuma vai aukstuma viļņu, bez gaisa temperatūras rekordiem neiztikām. Šovasar tika pārspēti 9 diennakts minimālās gaisa temperatūras un 48 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, starp kuriem bija arī 3 dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Gandrīz visi (46 no 48) maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti jūnijā. Salīdzinot ar pēdējām 2 vasarām, šogad ir mazāks vasaras dienu (diennaktis ar maksimālo gaisa temperatūru virs +25 °C) un tropisko nakšu (diennaktis ar minimālo gaisa temperatūru virs +20 °C) skaits. Vasaras dienu skaits Latvijā bija no 6 dienām Kolkā līdz 37 dienām Daugavpilī, savukārt tropiskās naktis šovasar bija tikai Rīgā 26. 27. un 29. jūnijā. Vasaras sezonā visstiprākās vēja brāzmas ierasti tiek novērotas pērkona negaisu laikā. Stiprākās vēja brāzmas vasarā tika reģistrētas 8. jūnijā Priekuļos, kad pērkona negaisa laikā brāzmu ātrums sasniedza 24,1 m/s. Aizvadītā vasara ir mitrākā kopš 2017. gada, bet tik un tā bija sausāka par normu. Vidēji Latvijā kopējais vasaras nokrišņu daudzums bija 215,0 mm, kas ir 5% zem gadalaika normas (225,7 mm). Vislielākais nokrišņu daudzums reģistrēts Jelgavā (292,7 mm), bet vismazākais Stendē — 136,8 mm. Vismitrākais vasaras mēnesis bija jūnijs — vidēji Latvijā nolija 91,1 mm, kas ir 24% virs mēneša normas (73,3 mm). Vairākās novērojumu stacijās jūnijs bija viens no mitrākajiem pēdējos 60 gados. Jūnija pēdējās divās diennaktīs bija īpaši stipri nokrišņi, kuru laikā Rūjienā 29. jūnija diennakts nokrišņu daudzums bija tuvu tādam, kas gaidāms reizi 50 gados, bet 30. jūnijā Jelgavā un Ainažos — reizi 20 gados. Jūlijā nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija normas robežās. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 77,5 mm, kas ir 2% virs mēneša normas (75,7 mm). Augusts Latvijā bija sausākais no vasaras mēnešiem. Vidēji Latvijā augusta nokrišņu daudzums bija 45,9 mm (40% zem augusta normas 76,7 mm). Sausāks par normu bija praktiski visā valstī, vienīgi Ventspilī pēc 21. augusta stiprās lietusgāzes nokrišņu daudzums pārsniedza mēneša normu.^[6]

2020. gada rudens, vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +9,9 °C, kas ir 3,2 °C virs normas, kļūstot par vissiltāko rudeni novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), par 0,2 °C pārspējot 1934. gada rudeni. Gaisa temperatūras amplitūda rudenī bija 31,3 °C — gadalaika maksimālā gaisa temperatūra +27,4 °C tika novērota 16. septembrī Bauskā, bet minimālā gaisa temperatūra -3,9 °C 9. novembrī Madonā. Kopumā rudens sezonā tika pārspēti 134 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, starp kuriem bija arī atkārtots Latvijas 18. novembra rekords, kā arī 1 novērojumu stacijas mēneša un 1 dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords. Ne tikai gadalaiks kopumā, bet arī rudens mēneši atsevišķi bija starp siltākajiem novērojumu vēsturē. Septembris ar vidējo gaisa temperatūru +14,5 °C bija trešais siltākais, atpaliekot no 1934. un 2018. gada septembriem, oktobrī vidējā gaisa temperatūra bija +9,8 °C, esot 2. siltākajam oktobrim, piekāpjoties vien 1967. gada oktobrim par 0,1 °C, savukārt novembris bija siltākais novērojumu vēsturē, par 0,2 °C pārspējot 1928. gada novembri. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā 2020. gada rudenī bija 178,1 mm, kas ir 11% zem gadalaika normas (201 mm). Vislielākais nokrišņu daudzums reģistrēts Ainažos (257,7 mm), bet vismazākais Dobelē — 111,2 mm. Visi rudens mēneši bija sausāki par normu. Septembra nokrišņu daudzums bija 51,3 mm, kas ir 22% zem mēneša normas (66,1 mm), oktobris bija aptuveni tikpat mitrs kā norma, mēneša nokrišņu daudzumam 72,0 mm esot vien 1% zem mēneša normas 73 mm. Bet rudens noslēdzošā mēneša novembra nokrišņu daudzums 52,9 mm bija 15% mazāks par normu (61,9 mm). Latvijā rudenī vidējais vēja ātrums bija 3,5 m/s, kas ir 0,2 m/s virs normas. Kopumā 15 diennaktīs kādā no novērojumu stacijām rudenī maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (20 m/s), bet gadalaika visstiprākās vēja brāzmas 28,5 m/s 19. novembrī tika novērotas Liepājā.

Gada raksturojums pa mēnešiem

Ar vidējo gaisa temperatūru +3,1 °C 2020. gada janvāris bija par 6,3 °C virs mēneša normas. 2020. gada janvāris ir kļuvis par siltāko janvāri novērojumu vēsturē par +1,3 °C pārspējot 1989. gada janvāri. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −5,9 °C 5. janvārī tika novērota Jelgavā, bet maksimālā +10,3 °C 15. janvārī Mērsragā, kas arī ir jauns Latvijas 2. dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā janvārī tika pārspēti 93 maksimālās gaisa temperatūras rekordi, starp kuriem bija 10 novērojumu staciju dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekordi un viens mēneša rekords. Atkārtoti tika 4 diennakts novērojumu staciju rekordi, kā arī viens Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 36,2 mm, kas ir 28% zem mēneša normas (50,6 mm). Visvairāk nokrišņu bija Rucavā — 107,4 mm, bet vismazāk nokrišņu — Jelgavā (18,8 mm). Vidēji Latvijā janvārī bija 11,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rucavā — 18 diennaktis, bet vismazāk Gulbenē — 6. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra bija 89% — no 86% Rīgā līdz 93% Madonā.

Visstiprākās vēja brāzmas (23,8 m/s) tika novērotas 4. janvārī Ventspilī. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,8 °C, kas ir 5,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,9 °C 5. janvārī tika novērota Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,9 °C — 8. janvārī Kolkā un Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 15,3 mm, kas ir 8% zem dekādes normas (16,7 mm). Visvairāk nokrišņu (61,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Piedrujā — 4,4 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 4,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā — 8 diennaktis, bet vismazāk Daugavpilī, Jelgavā un Piedrujā — 2. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 89% — no 85% Rīgā un Ventspilī līdz 93% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (23,8 m/s) tika novērotas 4. janvārī Ventspilī. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,6 °C, kas ir 6,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −4 °C 18. janvārī tika novērota Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,3 °C — 15. janvārī Mērsragā, kas arī ir jauns Latvijas 2. dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā janvāra 2. dekādē tika pārspēti 47 rekordi, starp kuriem bija 5 novērojumu staciju dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekordi un viens mēneša rekords, bet atkārtots viens diennakts rekords. 15. janvārī uzstādītais mēneša rekords Kolkas novērojumu stacijā (+10,2 °C) tika atkārtots arī 16. janvārī. Turklāt janvāra 2. dekādē tika uzstādīti 2 Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, starp kuriem bija arī jau minētais Latvijas dekādes rekords Mērsraga novērojumu stacijā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 9,1 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (14,1 mm). Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 2,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kuldīgā un Rūjienā — 5 diennaktis, bet vismazāk Gulbenē un Skultē — 0. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 88% — no 85% Rīgā līdz 92% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (23,8 m/s) tika novērotas 12. janvārī Ventspilī. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,9 °C, kas ir 6,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,8 °C 23. janvārī tika novērota Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,3 °C — 21. janvārī Mērsragā, kas arī ir jauns Latvijas 3. dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā janvāra 3. dekādē tika pārspēti 46 rekordi, starp kuriem bija 5 novērojumu staciju dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Janvāra 3. dekādē atkārtoti tika 3 diennakts rekordi, kā arī Dobelē atkārtoti uzstādīts Latvijas 24. janvāra rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 11,5 mm, kas ir 42% zem dekādes normas (19,8 mm). Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā, Rucavā un Sīļos — 8 diennaktis, bet vismazāk Kolkā — 1. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 91% — no 87% Rīgā līdz 94% Skrīveros. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 22. janvārī Ventspilī. Vairākās pilsētās tikai novērots rekordzema augstākā minimālā temperatūra. Janvārī Rīgā pati zemākā temperatūra tika reģistrēta 5. janvāra vakarā −0,5 °C, kas nereti ir novērojama maijā.^[7] Liepājā mēneša zemākā temperatūra bija −0,3 °C (arī 5. janvārī),^[8] bet Ventspilī pat +0,1 °C (17./18. janvāra nakts).^[9]^[10]

Ar vidējo gaisa temperatūru +2,2 °C 2020. gada februāris bija par 5,9 °C virs mēneša normas, kļūstot par 2. siltāko februāri novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), atpaliekot vien no 1990. gada februāra, kad mēneša vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,4 °C. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −9,6 °C 5. februārī tika novērota Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +12,4 °C — 17. februārī Dobelē, kas arī ir jauns Latvijas 17. februāra maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā februārī ar minēto Latvijas 17. februāra rekordu tika pārspēti 89 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, starp kuriem 24 bija dekādes rekordi. Savukārt atkārtoti tika 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 60,1 mm, kas ir 63% virs mēneša normas (36,8 mm). Šī gada februāris ir 4. mitrākais februāra mēnesis novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (121,8 mm) bija Pāvilostā, kas ir otrs lielākais februāra nokrišņu daudzums novērojumu vēsturē, kas reģistrēts kādā no Latvijas novērojumu stacijā, vislielākajam nokrišņu daudzumam (129 mm) esot Cīravā 2002. gadā. Savukārt vismazākais februāra nokrišņu daudzums bija Daugavpilī — 31,1 mm. Bez Pāvilostas jauns novērojumu stacijas februāra nokrišņu daudzuma rekords ir uzstādīts arī Liepājā (84,7 mm) un Rucavā (91,0 mm), Priekuļos rekords tika atkārtots, bet Kuldīgā un Ventspilī līdz līdzšinējiem rekordiem pietrūka mazāk nekā 1 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 12,4 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē un Rūjienā — 17 diennaktis, bet vismazāk Skultē — 7. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 85% — no 79% Rīgā līdz 87% Alūksnē, Madonā, Rūjienā, Stendē un Zosēnos. Visstiprākās vēja brāzmas (30,0 m/s) tika novērotas 22. februārī Daugavgrīvā (Rīgā). Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,5 °C, kas ir 5,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −9,6 °C 5. februārī tika novērota Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,8 °C — 9. februārī Pāvilostā, kas arī ir jauns Pāvilostas 9. februāra maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā februāra 1. dekādē tika pārspēti 37 rekordi, kā arī atkārtots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 24,1 mm, kas ir 73% virs dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (38,4 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Daugavpilī — 11,4 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 4,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Lielpečos un Siguldā — 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā — 2. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 83% — no 78% Rīgā līdz 86% Alūksnē, Madonā, Rūjienā un Zosēnos. Visstiprākās vēja brāzmas (25,9 m/s) tika novērotas 9. februārī Liepājā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,4 °C, kas ir 7,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,0 °C 15. februārī tika novērota Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +12,4 °C — 17. februārī Dobelē, kas arī ir jauns Latvijas 17. februāra maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā februāra 2. dekādē tika pārspēti 52 maksimālās gaisa temperatūras rekordi, starp kuriem bija 24 dekādes rekordi, kā arī tika atkārtots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 13,6 mm, kas ir 3% virs dekādes normas (13,2 mm). Visvairāk nokrišņu (33,8 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Piedrujā — 3,0 mm. Vidēji Latvijā februāra . dekādē bija 3,6 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rūjienā — 7 diennaktis, bet vismazāk Rīgā un Skultē, kur šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 85% — no 79% Rīgā līdz 88% Kolkā, Madonā un Zosēnos. Visstiprākās vēja brāzmas (27,0 m/s) tika novērotas 17. februārī Ventspilī. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,8 °C, kas ir 4,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,0 °C 29. februārī tika novērota Rūjienā, bet maksimālā gaisa temperatūra +6,9 °C — 26. februārī Zīlānos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 23,0 mm, kas ir 137% virs dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (56,3 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Rīgā — 8,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 4,6 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Kuldīgā, Liepājā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Saldū un Ventspilī — 6 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Kalnciemā, Lielpečos un Zīlānos — 3. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 86% — no 81% Rīgā līdz 89% Rūjienā. Visstiprākās vēja brāzmas (30,0 m/s) tika novērotas 22. februārī Daugavgrīvā (Rīgā).^[11]

Ar vidējo gaisa temperatūru +2,9 °C 2020. gada marts bija par 3,1 °C virs mēneša normas, kļūstot par 6. siltāko martu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Mēneša minimālā gaisa temperatūra −10,3 °C 23. martā tika novērota Daugavpilī un Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,3 °C — 28. martā Daugavpilī. Kopumā martā tika uzstādīti 14 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Savukārt atkārtots tika viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 50 mm, kas ir 25% virs mēneša normas (39,9 mm). Visvairāk nokrišņu (89,2 mm) bija Pāvilostā, savukārt vismazākais marta nokrišņu daudzums bija Daugavpilī — 23,3 mm. Vidēji Latvijā martā bija 9,9 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Saldū — 14 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Daugavpilī, Rīgā un Skultē — 7. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 74% — no 67% Rīgā līdz 78% Kolkā un Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (34,1 m/s) tika novērotas 12. martā Liepājā. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,9 °C, kas ir 5,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,0 °C 6. martā tika novērota Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,1 °C — 9. martā Mērsragā. Marta 1. dekādē tika pārspēti 13 rekordi, kā arī atkārtots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 20,1 mm, kas ir 46% virs dekādes normas (13,8 mm). Visvairāk nokrišņu (39,4 mm) bija Rēzeknē, bet vismazāk Daugavpilī un Rīgā — 9,7 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rucavā — 7 diennaktis, bet vismazāk Daugavpilī, Rīgā un Skultē — 2. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 87% — no 79% Rīgā līdz 92% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (18,6 m/s) tika novērotas 1. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,3 °C, kas ir 3,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,8 °C 15. martā tika novērota Bauskā, bet maksimālā gaisa temperatūra +11,5 °C — 18. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 28,5 mm, kas ir 139% virs dekādes normas (11,9 mm). Visvairāk nokrišņu (53,4 mm) bija Stendē, bet vismazāk Daugavpilī — 12,9 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 5,3 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Kalnciemā un Saldū — 7 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Piedrujā, Rīgā un Sīļos — 4. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 79% — no 73% Daugavpilī un Rīgā līdz 82% Rucavā un Stendē. Dekādes sākumā tika novērota spēcīgākā vētra kopš 2014. gada. Visstiprākās vēja brāzmas (34,1 m/s) 12. martā bija Liepājas ostā. Savukārt Vidzemes augstienē šī bija spēcīgākā vētra kopš 2005. gada. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,6 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −10,3 °C 23. martā tika novērota Daugavpilī un Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,3 °C — 28. martā Daugavpilī. Marta 3. dekādē tika pārspēts viens novērojumu stacijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords — 27. martā Skultē novēroti +14,5 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 1,5 mm, kas ir 90% zem dekādes normas (14,3 mm). Visvairāk nokrišņu (5,6 mm) bija Pāvilostā, bet Priekuļos un Zosēnos nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 0,6 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā, Kuldīgā, Mērsragā, Pāvilostā, Saldū, Stendē, Ventspilī un Vičakos — 2 diennaktis, bet vispār šādu diennakšu nebija Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Lielpečos, Priekuļos, Rēzeknē, Rucavā, Rūjienā, Siguldā, Sīļos, Skrīveros, Skultē, Zīlānos un Zosēnos. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 57% — no 47% Alūksnē līdz 66% Kolkā, Rucavā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,8 m/s) tika novērotas 29. martā Liepājā.^[12]

Ar vidējo gaisa temperatūru +5,6 °C, 2020. gada aprīlis bija par 0,1 °C zem mēneša normas. Tādējādi aprīlis bija pirmais mēnesis kopš pērnā jūlija, kas bija vēsāks par normu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −4,9 °C 11. aprīlī tika novērota Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +20,8 °C — 7. aprīlī Rīgā. Kopumā aprīlī tika pārspēti 16 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Visi rekordi tika pārspēti aprīļa 1. dekādē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 18,0 mm, kas ir 47% zem mēneša normas (34,0 mm). Visvairāk nokrišņu (37,0 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Dobelē un Liepājā — 2,9 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 5,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē — 10 diennaktis, bet vismazāk (1 diennakts) Dobelē, Liepājā un Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (29,6 m/s) tika novērotas 2. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,8 °C, kas ir 2,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −4 °C 10. aprīlī tika novērota Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +20,8 °C — 7. aprīlī Rīgā. Aprīļa 1. dekādē tika pārspēti 16 rekordi, kā arī atkārtots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 5 mm, kas ir 61% zem dekādes normas (12,7 mm). Visvairāk nokrišņu (11,9 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Liepājā — 0,7 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 1,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī — 4 diennaktis, bet vispār šādu diennakšu nebija Liepājā, Pāvilostā, Rucavā un Vičakos. Visstiprākās vēja brāzmas (29,6 m/s) tika novērotas 2. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +4,7 °C, kas ir 1,0 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −4,9 °C 11. aprīlī tika novērota Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,9 °C — 13. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 10,5 mm, kas ir 10% zem dekādes normas (11,7 mm). Visvairāk nokrišņu (25,1 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Dobelē — 1,4 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē un Rūjienā — 5 diennaktis, bet vispār šādu diennakšu nebija Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,6 m/s) tika novērotas 16. aprīlī Madonā. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,4 °C, kas ir 1,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −4,7 °C 27. aprīlī tika novērota Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +18,7 °C — 28. aprīlī Bauskā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 2,6 mm, kas ir 73% zem dekādes normas (9,6 mm). Visvairāk nokrišņu (9,0 mm) bija Alūksnē, bet Dobelē un Liepājā nokrišņu daudzums nesasniedza pat 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 0,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Gulbenē un Vičakos — 2 diennaktis, bet vispār šādu diennakšu nebija Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Lielpečos, Liepājā, Piedrujā, Rucavā, Saldū, Sīļos, Skrīveros un Zīlānos. Visstiprākās vēja brāzmas (14,6 m/s) tika novērotas 28. aprīlī Rēzeknē un 29. aprīlī Daugavgrīvā.^[13]

Ar vidējo gaisa temperatūru +9,5 °C 2020. gada maijs bija par 1,9 °C zem mēneša normas. Līdz ar to šī gada maijs bija pirmais kopš 1999. gada, kura vidējā gaisa temperatūra bija zem +10 °C. Mēneša maksimālā gaisa temperatūra +22,0 °C tika novērota 26. maijā Skrīveros un 27. maijā Jelgavā, bet minimālā gaisa temperatūra −2,6 °C — 8. maijā Stendē. Kopumā maijā tika pārspēti 5 un atkārtots 1 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 47,2 mm, kas ir 3% zem mēneša normas (48,8 mm). Visvairāk nokrišņu (103,8 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Rucavā — 21,3 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 8,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē — 17 diennaktis, bet vismazāk (4 diennaktis) bija Kolkā un Rīgā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,6 m/s) tika novērotas 13. maijā Saldū. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +9,7 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −2,6 °C 8. maijā tika novērota Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +20,3 °C — 10. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē tika pārspēts 1 diennakts novērojumu stacijas rekords — 8. maijā Madonā minimālā gaisa temperatūra bija −1,2 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 14,6 mm, kas ir 8% virs dekādes normas (13,5 mm). Visvairāk nokrišņu (49 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Bauskā — 3,5 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 1,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē — 4 diennaktis, bet vismazāk (1 diennakts) Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos. Visstiprākās vēja brāzmas (15,7 m/s) tika novērotas 1. maijā Dobelē. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9 °C, kas ir 4,4 °C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +20,0 °C 11. maijā tika novērota Dagdā, bet minimālā gaisa temperatūra −2,4 °C — 15. maijā Madonā, kas ir arī jauns Madonas 15. maija minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā maija 2. dekādē tika pārspēti 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, bet 1 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords tika atkārtots. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 26,3 mm, kas ir 63% virs dekādes normas (16,1 mm). Visvairāk nokrišņu (56,0 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Rucavā — 7,9 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē — 10 diennaktis, bet vismazāk (2 diennakšu) Kolkā, Liepājā un Rīgā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,6 m/s) tika novērotas 13. maijā Saldū. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,7 °C, kas ir 1,1 °C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +22,0 °C tika novērota 26. maijā Skrīveros un 27. maijā Jelgavā, bet minimālā gaisa temperatūra −2,2 °C — 23. maijā Zosēnos. 24. maija rītā gaisa temperatūrai Madonā pazeminoties līdz +1,5 °C, tika fiksēts jauns novērojumu stacijas diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 5,0 mm, kas ir 74% zem dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (18,3 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Lielpečos — 0,7 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 1,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Priekuļos, Rūjienā un Zīlānos — 3 diennaktis, bet Ainažos un Lielpečos šādu diennakšu nebija. Visstiprākās vēja brāzmas (19,3 m/s) tika novērotas 21. maijā Rīgā.^[14]

Ar vidējo gaisa temperatūru +18,1 °C 2020. gada jūnijs bija par 3,3 °C virs mēneša normas. Šis ir otrais jūnijs pēc kārtas, kura vidējā gaisa temperatūra Latvijā ir augstāka par +18 °C, un kopā ar 1999. gada jūniju šī gada jūnijs ir 2. siltākais novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), atpaliekot vien no 2019. gada jūnija, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,6 °C. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +1,0 °C tika novērota 2. jūnijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,4 °C — 18. jūnijā Skultē. Kopumā jūnijā tika pārspēti 46 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, starp kuriem bija 3 dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtoti tika viens dekādes un viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 91,1 mm, kas ir 24% virs mēneša normas (73,3 mm). Visvairāk nokrišņu (191,8 mm) bija Jelgavā, bet vismazāk Stendē — 42,7 mm. Vairākās novērojumu stacijās jūnijs bija viens no mitrākajiem pēdējos 60 gados. Jelgavā un Liepājā tas bija mitrākais kopš 1961. gada, bet Ainažos, Bauskā, Kalnciemā, Piedrujā, Rīgā un Rūjienā tas bija starp 5 mitrākajiem. Vidēji Latvijā jūnijā bija 8,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Gulbenē un Jelgavā — 12 diennaktis, bet vismazāk (5 diennaktis) Kolkā, Mērsragā un Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (24,1 m/s) tika novērotas 8. jūnijā Priekuļos. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,9 °C, kas ir 1,1 °C virs dekādes normas. Šī bija pirmā dekāde kopš aprīļa sākuma, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija virs dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +30,7 °C 8. jūnijā tika novērota Daugavpilī, bet minimālā gaisa temperatūra +1,0 °C — 2. jūnijā Zosēnos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 27,6 mm, kas ir 47% virs dekādes normas (18,8 mm). Dobelē, Kalnciemā, Lielpečos, Liepājā, Piedrujā, Priekuļos, Rūjienā un Siguldā šajā dekādē ir nolijis vairāk par pusi no jūnija mēneša normas. Visvairāk nokrišņu (53,9 mm) bija Lielpečos, bet vismazāk Kolkā — 10,4 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē — 7 diennaktis, bet vismazāk (2 diennaktis) Kolkā, Mērsragā un Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (24,1 m/s) tika novērotas 8. jūnijā Priekuļos. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,8 °C, kas ir 4,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,3 °C 14. jūnijā tika novērota Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,4 °C — 18. jūnijā Skultē. Kopumā jūnija 2. dekādē tika pārspēti 22 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, starp kuriem bija 3 dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet Skrīveros tika atkārtots dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 31,3 mm, kas ir 11% virs dekādes normas (28,2 mm). Visvairāk nokrišņu (105,4 mm) bija Jelgavā, bet vismazāk Saldū — 4,9 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Jelgavā un Piedrujā — 6 diennaktis, bet vismazāk (1 diennakts) Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (20,7 m/s) tika novērotas 20. jūnijā Bauskā. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +20,5 °C, kas ir 4,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,5 °C 25. jūnijā tika novērota Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +30,7 °C — 26. jūnijā Skrīveros un 27. jūnijā Rūjienā un Stendē, kas ir šo abu novērojumu staciju 27. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā jūnija 3. dekādē tika pārspēti 24 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 32,3 mm, kas ir 23% virs dekādes normas (26,2 mm). Visvairāk nokrišņu (74,1 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Dagdā — 7,7 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 1,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā, Pāvilostā un Rucavā — 4 diennaktis, bet vismazāk (1 diennakts) Ainažos, Dagdā, Daugavpilī, Gulbenē, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Priekuļos, Rēzeknē, Saldū, Siguldā un Sīļos. Visstiprākās vēja brāzmas (20,6 m/s) tika novērotas 30. jūnijā Ventspilī.^[15]

Ar vidējo gaisa temperatūru +16,4 °C 2020. gada jūlijs bija par 1,0 °C zem mēneša normas. Mēneša maksimālā gaisa temperatūra +29,6 °C novērota 20. jūlijā Ventspilī, kas ir jauns 20. jūlija maksimālās gaisa temperatūras rekords Ventspilī, pārspējot rekordu, kas tika uzstādīts 1914. gadā. Bet minimālā gaisa temperatūra +5,2 °C novērota 26. jūlijā Madonā un Zosēnos, kas ir jauns Madonas 26. jūlija minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā jūlijā tika pārspēti 5 diennakts minimālās un 1 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtoti tika 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 77,5 mm, kas ir 2% virs mēneša normas (75,7 mm). Visvairāk nokrišņu (133,0 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Mērsragā — 44,9 mm. Vidēji Latvijā jūlijā bija 13 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos — 18 diennaktis, bet vismazāk (8 diennaktis) Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,7 m/s) tika novērotas 23. jūlijā Ventspilī. Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,8 °C, kas ir 0,9 °C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +25,6 °C 2. jūlijā tika novērota Daugavpilī, bet minimālā gaisa temperatūra +5,5 °C — 10. jūlijā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 19,9 mm, kas ir tikpat cik dekādes norma. Visvairāk nokrišņu (36,9 mm) bija Lielpečos, bet vismazāk Mērsragā — 3,6 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 4,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros — 7 diennaktis, bet vismazāk (2 diennaktis) Kolkā, Mērsragā un Skultē. Visstiprākās vēja brāzmas (20,1 m/s) tika novērotas 5. un 6. jūlijā Ventspilī. Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,1 °C, kas ir 0,3 °C zem dekādes normas. Lielākajā daļā valsts gaisa temperatūra bija zemāka par normu, viszemāk Rīgā: 1,0 °C zem normas, savukārt vietām Kurzemē jūlija 2. dekāde bija līdz 0,5 °C siltāka par normu. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,8 °C 15. jūlijā tika novērota Zosēnos. Bet maksimālā gaisa temperatūra +29,6 °C novērota 20. jūlijā Ventspilī, kas ir arī jauns 20. jūlija maksimālās gaisa temperatūras rekords Ventspilī, pārspējot rekordu, kas tika uzstādīts 1914. gadā. Kopumā jūlija 2. dekādē Latvijā tika pārspēti 1 diennakts maksimālās un 2 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtoti tika 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 6,4 mm, kas ir 77% zem dekādes normas (27,5 mm). Visvairāk nokrišņu (17,0 mm) bija Skrīveros, bet vismazāk Liepājā un Pāvilostā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūlija 2. dekādē bija 1,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Lielpečos, Siguldā un Stendē — 3 diennaktis, bet Daugavpilī, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā un Sīļos šādu diennakšu nebija. Visstiprākās vēja brāzmas (21,9 m/s) tika novērotas 11. jūlijā Ventspilī. Jūlija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,3 °C, kas ir 1,4 °C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +29,2 °C 27. jūlijā tika novērota Bauskā, bet minimālā gaisa temperatūra +5,2 °C — 26. jūlijā Madonā un Zosēnos, kas ir arī jauns Madonas 26. jūlija minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā jūlija 3. dekādē tika pārspēti 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 51,4 mm, kas ir 82% virs dekādes normas (28,3 mm). Visvairāk nokrišņu (97,8 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Dobelē un Rēzeknē — 29,9 mm. Vidēji Latvijā jūlija 3. dekādē bija 7,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos — 10 diennaktis, bet vismazāk (5 diennaktis) Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,7 m/s) tika novērotas 23. jūlijā Ventspilī.^[16]

Ar vidējo gaisa temperatūru +17,2 °C 2020. gada augusts bija par 0,7 °C virs mēneša normas. Mēneša maksimālā gaisa temperatūra +30,3 °C novērota 16. augustā Dobelē, bet minimālā gaisa temperatūra +3,9 °C — 29. augustā Zosēnos. Augustā tika pārspēti 4 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi un viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, bet atkārtoti tika divi diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augustā bija 45,9 mm, kas ir 40% zem mēneša normas (76,7 mm). Visvairāk nokrišņu (81,9 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Gulbenē — 30,6 mm. Vidēji Latvijā augustā bija 7,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Stendē — 9 diennaktis, bet vismazāk (6 diennaktis) Bauskā, Daugavpilī, Dobelē un Rīgā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,3 m/s) tika novērotas 24. augustā Liepājā. Augusta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,3 °C, kas ir 0,9 °C virs dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +30,0 °C 9. augustā tika novērota Dobelē, bet minimālā gaisa temperatūra +5,0 °C — 2. augustā Zosēnos. Dekādes otrajā dienā tika pārspēti arī 4 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtoti tika 2 rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 1. dekādē bija 10,5 mm, kas ir puse no dekādes normas (21,0 mm). Visvairāk nokrišņu (28,4 mm) bija Saldū, bet vismazāk Piedrujā — 1,7 mm. Vidēji Latvijā augusta 1. dekādē bija 1,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Septiņpadsmit novērojumu stacijās bija viena šāda diena, bet 12 novērojumu stacijās 2 diennaktīs nokrišņu daudzums sasniedza vismaz 1 mm. Visstiprākās vēja brāzmas (13,9 m/s) tika novērotas 10. augustā Daugavgrīvā (Rīgā). Augusta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,5 °C, kas ir 0,9 °C virs dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +30,3 °C 16. augustā tika novērota Dobelē, bet minimālā gaisa temperatūra +4,7 °C — 18. augustā Madonā. Šajā dekādē tika uzstādīts viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords — 19. augustā Ventspilī gaisa temperatūra sasniedza +26,8 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 2. dekādē bija 1,6 mm, kas ir 93% zem dekādes normas (24,1 mm). Visvairāk nokrišņu (17,8 mm) bija Rucavā, bet gandrīz pusē novērojumu staciju nokrišņu nebija, vai to bija mazāk par 0,1 mm . Vidēji Latvijā augusta 2. dekādē bija 0,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Astoņpadsmit novērojumu stacijās šādu diennakšu nebija nemaz, bet 8 novērojumu stacijās vienas diennakts nokrišņi sasniedza vismaz 1 mm. Visstiprākās vēja brāzmas (12,1 m/s) tika novērotas 11. augustā Dobelē. Augusta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,8 °C, kas ir 0,7 °C virs dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +27,5 °C 21. augustā tika novērota Dobelē, bet minimālā gaisa temperatūra +3,9 °C — 29. augustā Zosēnos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 3. dekādē bija 34,4 mm, kas ir 9% virs dekādes normas (31,6 mm). Visvairāk nokrišņu (70,5 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rīgā — 19,2 mm. Vidēji Latvijā augusta 3. dekādē bija 5,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Stendē — 8 diennaktis, bet vismazāk (4 diennaktis) Ainažos, Daugavpilī un Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,3 m/s) tika novērotas 24. augustā Liepājā.^[17]

Ar vidējo gaisa temperatūru +14,4 °C 2020. gada septembris bija par 2,7 °C virs mēneša normas. 2020. gada septembris kļuva par trešo siltāko kopš novērojumu sākuma 1924. gadā. Vissiltākais rudens pirmais mēnesis bija 1934. gadā, tā vidējā temperatūra sasniedza +15,2 grādus, savukārt otrais siltākais septembris ar vidējo temperatūru +14,6 grādi bija 2018. gadā.^[18] Mēneša maksimālā gaisa temperatūra +27,4 °C novērota 16. septembrī Bauskā, bet minimālā gaisa temperatūra −0,2 °C — 20. septembrī Stendē. Septembrī tika pārspēti 66 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tajā skaitā arī Liepājas septembra 3. dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords. Tika atkārtoti četri diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembrī bija 49,8 mm, kas ir 25% zem mēneša normas (66,1 mm). Visvairāk nokrišņu (81,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Jelgavā — 25,9 mm. Visstiprākās vēja brāzmas (24,5 m/s) tika novērotas 17. septembrī Ventspilī. Septembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,6 °C, kas ir 1,3 °C virs dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +23,3 °C 2. septembrī tika novērota Daugavpilī, bet minimālā gaisa temperatūra +3,1 °C — 1. septembrī Stendē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 1. dekādē bija 41,0 mm, kas ir 68% virs dekādes normas (24,4 mm). Visvairāk nokrišņu (67,9 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Bauskā — 13,7 mm. Vidēji Latvijā septembra 1. dekādē bija 5,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu dienu bija Rucavā, kur nokrišņi vismaz 1 mm sasniedza deviņās no desmit dekādes dienām, savukārt vismazāk dienu ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm bija Bauskā — 3 diennaktis. Visstiprākās vēja brāzmas (21,8 m/s) tika novērotas 9. septembrī Ventspilī. Septembra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +13,7 °C, kas ir 2,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −0,2 °C 20. septembrī tika novērota Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,4 °C — 16. septembrī Bauskā, kas ir jauns Bauskas 16. septembra maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā septembra 2. dekādē tika pārspēti 16 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtots tika 1 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 2. dekādē bija 7,5 mm, kas ir 62% zem dekādes normas (19,9 mm). Visvairāk nokrišņu (19,7 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Ventspilī — 2,4 mm. Vidēji Latvijā septembra 2. dekādē bija 1,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos — 4 diennaktis, bet vismazāk (1 diennakts) Daugavpilī, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Piedrujā, Rucavā, Saldū, Skrīveros, Stendē un Vičakos. Visstiprākās vēja brāzmas (24,5 m/s) tika novērotas 17. septembrī Ventspilī. Septembra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,1 °C, kas ir 4,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,9 °C 21. septembrī tika novērota Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,5 °C — 23. septembrī Jelgavā, kas ir jauns Jelgavas 23. septembra maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā septembra 3. dekādē tika pārspēti 50 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tajā skaitā arī Liepājas septembra 3. dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords. Atkārtoti tika 3 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 3. dekādē bija 3,2 mm, kas ir 85% zem dekādes normas (21,9 mm). Visvairāk nokrišņu (7,8 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Rucavā — 0,4 mm. Visstiprākās vēja brāzmas (17 m/s) tika novērotas 27. septembrī Dagdā.

Ar vidējo gaisa temperatūru +9,8 °C 2020. gada oktobris bija par 2,9 °C virs mēneša normas. Mēneša maksimālā gaisa temperatūra +22,4 °C novērota 4. oktobrī Rucavā, bet minimālā gaisa temperatūra −1,6 °C — 17. oktobrī Pāvilostā. Oktobrī tika pārspēti 34 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tajā skaitā arī Gulbenes un Rēzeknes oktobra 3. dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Atkārtoti tika viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobrī bija 72,7 mm, kas ir tikai par 0,3 mm zem normas (73,0 mm). Visvairāk nokrišņu (114,5 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Stendē — 41,8 mm. Vidēji Latvijā oktobrī bija 14,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā un Rucavā — 19 diennaktis, bet vismazāk (10 diennaktis) Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (25 m/s) tika novērotas 19. oktobrī Ventspilī. Oktobra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +13,0 °C, kas ir 4,3 °C virs dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +22,4 °C 4. oktobrī tika novērota Rucavā, bet minimālā gaisa temperatūra +1,9 °C — 10. oktobrī Bauskā. Oktobra 1. dekādē tika pārspēti 13 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtots 1 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobra 1. dekādē bija 8,5 mm, kas ir 65% zem dekādes normas (24,0 mm). Visvairāk nokrišņu (28,7 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Dagdā — 1,6 mm. Vidēji Latvijā oktobra 1. dekādē bija 2,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā — 6 diennaktis, savukārt Dagdā un Daugavpilī šādu diennakšu nebija. Visstiprākās vēja brāzmas (21,3 m/s) tika novērotas 5. oktobrī Liepājā. Oktobra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,7 °C, kas ir 0,2 °C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +15,2 °C 11. oktobrī tika novērota Daugavpilī, bet minimālā gaisa temperatūra −1,6 °C — 17. oktobrī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobra 2. dekādē bija 35,5 mm, kas ir 56% virs dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (63,6 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Stendē — 13,6 mm. Vidēji Latvijā oktobra 2. dekādē bija 6,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Gulbenē, Pāvilostā, Priekuļos un Zosēnos — 8 diennaktis, bet vismazāk Kolkā — 3. Visstiprākās vēja brāzmas (25 m/s) tika novērotas 19. oktobrī Ventspilī. Oktobra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +9,5 °C, kas ir 4,5 °C virs dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +14,9 °C 23. oktobrī tika novērota Daugavpilī, bet minimālā gaisa temperatūra −0,5 °C — 31. oktobrī Zosēnos. Oktobra 3. dekādē tika pārspēts 21 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, tajā skaitā arī Gulbenes un Rēzeknes oktobra 3. dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobra 3. dekādē bija 29 mm, kas ir 11% virs dekādes normas (26,2 mm). Visvairāk nokrišņu (56,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Daugavpilī — 13,7 mm. Vidēji Latvijā oktobra 3. dekādē bija 5,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rēzeknē, Rucavā un Skultē — 8 diennaktis, bet vismazāk Bauskā — 3. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 22. oktobrī Liepājā.

Ar vidējo gaisa temperatūru +5,5 °C 2020. gada novembris bija par 3,9 °C virs mēneša normas, kļūstot par siltāko novembri novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), par 0,2 °C pārspējot 1928. gada novembri. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −3,9 °C tika novērota 9. novembrī Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,1 °C tika novērota 3. novembrī Ventspilī, kas ir atkārtots Ventspils novembra maksimālās gaisa tempereratūras rekords. Novembrī tika pārspēti 54 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, starp kuriem bija arī atkārtots Latvijas 18. novembra maksimālās gaisa temperatūras rekords, kā arī atkārtots Ventspils mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Savukārt 8 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika atkārtoti. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā novembrī bija 53,3 mm, kas ir 14% zem mēneša normas (61,9 mm). Visvairāk nokrišņu (92,2 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Dobelē — 23,5 mm. Vidēji Latvijā novembrī bija 13 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rucavā un Stendē — 18 diennaktis, bet vismazāk Jelgavā — 9 diennaktis. Visstiprākās vēja brāzmas (28,5 m/s) tika novērotas 19. novembrī Liepājā. Novembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,7 °C, kas ir 4,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,9 °C tika novērota 9. novembrī Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,1 °C — 3. novembrī Ventspilī, kas ir arī jauns Ventspils 3. novembra maksimālās gaisa temperatūras rekords, kā arī atkārtots Ventspils novembra mēneša gaisa temperatūras rekords. Novembra 1. dekādē tika pārspēti 19 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, starp kuriem bija arī atkārtots Ventspils mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Atkārtoti tika pieci diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā novembra 1. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 65% zem dekādes normas (21,1 mm). Visvairāk nokrišņu (16,5 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Jelgavā — 2,3 mm. Vidēji Latvijā novembra 1. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rucavā — 6 diennaktis, savukārt Bauskā šādu diennakšu nebija. Visstiprākās vēja brāzmas (20,7 m/s) tika novērotas 5. novembrī Ventspilī. Novembra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,0 °C, kas ir 3,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −2,3 °C tika novērots 11. novembrī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +12,2 °C — 18. novembrī Bauskā, kas ir arī jauns Bauskas 18. novembra maksimālās gaisa temperatūras rekords, kā arī atkārtots Latvijas 18. novembra gaisa temperatūras rekords. Novembra 2. dekādē tika pārspēts 31 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, starp kuriem bija arī atkārtots Latvijas 18. novembra maksimālās gaisa temperatūras rekords. Atkārtoti tika divi diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā novembra 2. dekādē bija 19,4 mm, kas ir 5% zem dekādes normas (20,5 mm). Visvairāk nokrišņu (33,8 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Rēzeknē — 10,9 mm. Visstiprākās vēja brāzmas (28,5 m/s) tika novērotas 19. novembrī Liepājā. Novembra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 3,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,6 °C tika novērota 21. novembrī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,4 °C tika novērota 25. novembrī Dobelē. Novembra 3. dekādē tika pārspēti 4 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtots tika viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā novembra 3. dekādē bija 24,9 mm, kas ir 23% virs dekādes normas (20,3 mm). Visvairāk nokrišņu (42,9 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē — 9,0 mm. Vidēji Latvijā novembra 3. dekādē bija 6,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Stendē — 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē — 4 diennaktis. Visstiprākās vēja brāzmas (25,4 m/s) tika novērotas 21. novembrī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +0,4 °C 2020. gada decembris bija par 2,4 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −8,9 °C tika novērota 9. decembrī Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,7 °C tika novērota 5. decembrī Rucavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā decembrī bija 31,2 mm, kas ir 44% zem mēneša normas (55,4 mm). Visvairāk nokrišņu (55,2 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Daugavpilī — 18,2 mm. Vidēji Latvijā decembrī bija 10 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā — 17 diennaktis, bet vismazāk Kolkā, Kuldīgā, Rēzeknē, Skultē un Vičakos — 7 diennaktis. Visstiprākās vēja brāzmas (21,2 m/s) tika novērotas 7. decembrī Kolkā. Decembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −0,9 °C, kas ir tikpat, cik dekādes norma. Kurzemē decembra sākums bija vēsāks par normu, Ventspilī pat par 1,3 °C vēsāks, savukārt pārējā Latvijā decembra pirmās 10 dienas bija līdz 0,6 °C siltākas par normu. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,9 °C tika novērota 9. decembrī Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,7 °C tika novērota 5. decembrī Rucavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā decembra 1. dekādē bija 1,2 mm, kas ir 93% zem dekādes normas (17,0 mm). Visvairāk nokrišņu (7,7 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Kolkā, Rēzeknē, Skrīveros, Skultē un Zosēnos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā decembra 1. dekādē bija 0,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā — 4 diennaktis, bet Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Mērsragā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Saldū, Siguldā, Sīļos, Skrīveros, Skultē, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Visstiprākās vēja brāzmas (21,2 m/s) tika novērotas 7. decembrī Kolkā. Decembra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,1 °C, kas ir 3,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −7,4 °C tika novērota 11. decembrī Rūjienā, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,7 °C tika novērota 18. decembrī Rucavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā decembra 2. dekādē bija 10,0 mm, kas ir 44% zem dekādes normas (17,7 mm). Visvairāk nokrišņu (17,7 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Vičakos — 5,8 mm. Vidēji Latvijā decembra 2. dekādē bija 3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu (4 diennaktis) bija Ainažos, Dagdā, Daugavpilī, Kalnciemā, Piedrujā, Priekuļos, Sīļos un Zosēnos, bet vismazāk Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Rīgā, Skrīveros, Skultē, Stendē un Vičakos — 2 diennaktis. Visstiprākās vēja brāzmas (14,1 m/s) tika novērotas 18. decembrī Ventspilī. Decembra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +0,9 °C, kas ir 3,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,7 °C tika novērota 27. decembrī Gulbenē, bet maksimālā gaisa temperatūra +6,8 °C tika novērota 23. decembrī Rucavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā decembra 3. dekādē bija 20,1 mm, kas ir 3% zem dekādes normas (20,7 mm). Visvairāk nokrišņu (37,9 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Rūjienā — 9,1 mm. Vidēji Latvijā decembra 3. dekādē bija 6,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā, Lielpečos, Skrīveros un Ventspilī — 9 diennaktis, bet vismazāk Kolkā, Rēzeknē un Rūjienā — 4 diennaktis. Visstiprākās vēja brāzmas (21,0 m/s) tika novērotas 28. decembrī Kolkā.

Gada notikumi

Janvāris

1. — 10. janvāris — netipiski silts janvāra sākums, mēneša pirmajā dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,8 °C jeb 5,7 °C virs 1981.−2010. gada rādītāja. Gaisa temperatūra valstī šajā periodā nenoslīdēja zemāk par −6 grādiem.^[19]
4. janvāris — no rīta piekrastes reģionos pūta stiprs rietumu, dienvidrietumu vējš, kas Ventspilī un Rucavā brāzmās pastiprinājās līdz 24 m/s,^[20] bet Liepājas ostā — līdz pat 26 m/s.^[21]^[22]
8. janvāris — gaisa temperatūra Kolkā un Mērsragā paaugstinājās līdz +7,9 grādiem.^[23]
15. janvāris — tikpat kā visā valstī tika pārspēti 15. janvāra siltuma rekordi, bet Mērsragā, ar gaisa temperatūru +10,3 °C, tika uzstādīts jauns nacionālais rekords.^[24] Iepriekšējais rekords tika reģistrēts 1997. gadā Kolkā, kad termometra stabiņš paaugstinājās līdz +9,7 grādiem. Labots ir arī Latvijas janvāra 2. dekādes rekords, bet Kolkā labots visa janvāra maksimālās gaisa temperatūras rekords. Savukārt Rucava ir vienīgā novērojumu stacija, kur rekords netika pārspēts. Arī Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +8,7 °C. Iepriekšējais rekords, kas tika uzstādīts 1989. gadā bija +7,0 °C.^[25]
16. janvāris — naktī un rīta stundās Latvijas lielākajā daļā tika pārspēti 16. janvāra siltuma rekordi,^[26] bet pusnaktī, gaisa temperatūra Kolkā sasniedza +10,2 °C un līdz ar to tika uzstādīts jauns Latvijas 16. janvāra siltuma rekords. Iepriekš siltākais 16. janvāris Latvijā bija 1989. gadā, kad temperatūra sasniedza +9,4 grādus.^[27]
19. janvāris — sniegotu dienu skaits Latvijā 2019./2020. gadu ziemā (sniega kārta vismaz 1 cm), līdz 19. janvārim ieskaitot: Alūksne — 13 dienas, Dagda — 12, Daugavpils, Rūjiena, Zosēni — 8, Jēkabpils — 7, Sigulda, Talsi un Skrīveri — 6, Mērsrags — 5, Rīga un Kuldīga — 3, Bauska — 1, savukārt Liepājā, Pāvilostā, Ventspilī, Rucavā, Kolkā un Ainažos sniega sega līdz šim datumam neizveidojās.
21. janvāris — 17 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet Jelgavas novērojumu stacijā tika atkārtots iepriekšējais rekords. Maksimālā temperatūra tika reģistrēta Mērsragā, +8,3 °C, savukārt visas Latvijas 21.01. līdzšinējais rekords (+9,1 °C Kolkas novērojumu stacijā 1999. gadā) palika nepārspēts.^[28]
22. janvāris — ieplūstot vēsākam gaisam no ziemeļiem, aktīvi veidojās gubu mākoņi, vietām atnesot brāzmainu vēju, krusu un sniega graudus. Latgales dienvidos, Krāslavā, plkst. 11:46 tika reģistrēts pirmais zibens spēriens 2020. gadā.^[29]
24. janvāris — lielākajā valsts daļā (19 novērojumu stacijās) tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi.^[30] 24. janvāra siltuma rekords netika pārspēts vienīgi Pāvilostas, Ventspils, Kolkas, Ainažos un Jelgavas novērojumu stacijā. Mērsragā, gaisa temperatūrai pakāpjoties līdz +7,6 °C, tika uzstādīts jauns 24. janvāra nacionālais siltuma rekords. Iepriekšējais rekords bija +6,8 grādi 1949. gadā. Līdz šim 24. janvāris bija vienīgā diena visā gadā, kurā gaisa temperatūra Latvijā ne reizi nebija sasniegusi pilnus +7 grādus.^[31]
25. janvāris — saglabājoties siltam laikam, naktī Liepājā, Saldū, Priekuļos, Zosēnos, Alūksnē, Madonā, Jēkabpilī, Daugavpilī un Rēzeknē tika pārspēti 25. janvāra maksimālās gaisa temperatūras rekordi.^[32]^[30] Maksimālā gaisa temperatūra līdz plkst. 6 bija no +3,8 grādiem Alūksnē un Gulbenē līdz +6,1 grādam Rīgā un +6,4 grādiem Dobelē.^[33]
30. janvāris — kopš ilga laika, no rīta, daudzviet Latvijas austrumu daļā tika novērota snigšana un līdz ar to izveidojās neliela sniega kārta (1—3 cm). Tikmēr Kurzemes piekrastē un vietām citviet valstī gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +5 grādiem.^[34]

Februāris

1. februāris — plkst. 17:00 Rīgā termometra stabiņš pakāpās līdz +7,7 °C un tika labots pirmā februāra diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Iepriekšējais rekords, kas tika uzstādīts 1990. gadā bija +6,5 °C.
2. februāris — 1. februāra vakarā un naktī uz 2. februāri, gaisa temperatūrai sasniedzot +5,5, +8 grādus, gandrīz visā Latvijā tika pārspēti staciju 1. un 2. februāra maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Augstākā gaisa temperatūra Latvijā tika reģistrēta Dobelē un Bauskā: +8,0 °C.^[35]
3. februāris — vakarā Rīgai no ziemeļrietumiem pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot nelielu sniegputeni, bet sniega sega neizveidojās.
5. februāris — tika novērota zemākā gaisa temperatūra valstī kopš decembra sākuma. Vietām Vidzemē gaiss atdzisa zem −11 grādiem.^[36] No LVC meteoroloģiskajām novērojumu stacijām trijās gaisa temperatūra noslīdēja zem −10 grādiem, attiecīgi Melturos −11,4 °C, Garkalnē −10,7 °C un Strenčos −10,5 °C.^[37] LVĢMC tīklā minimālā gaisa temperatūra bija robežās no −9,5 °C Alūksnē un Daugavpilī līdz −2,1 grādam Ventspilī. Tajā skaitā −3,8 °C Rīgā un −1,4 °C Daugavgrīvā.^[38] Rīgas lidostā gaiss atdzisa līdz −8 grādiem.^[39]
7. februāris — vakarā un nakts sākumā Rīgā nedaudz sniga, izveidojās neliela sniega kārtiņa (mazāka par 1 centimetru), kura līdz rītam jau bija nokususi un oficiāli netika reģistrēta.
8. februāris — naktī daudzviet valsts austrumos sniga un sniega segas biezums Alūksnē pieauga no 3 līdz 9 centimetriem. Daugavpilī un Rēzeknē zemi sedza 6 centimetri sniega, Gulbenē — 5 centimetri. Kaut neliela sniega kārtiņa bija visā Latgalē, kā arī lielā daļā Vidzemes un Sēlijas.^[40] Šī bija arī biezākā sniega sega Latvijā kopš 2019. gada decembra sākuma.^[41]
10. februāris — jau 9. februāra vakarā Baltijas jūras reģionu sāka ietekmēt spēcīgs ciklons Eiropas ziemeļrietumos, kurš noteica laikapstākļus arī Latvijā. Nakts sākumā Kurzemē Baltijas jūras piekrastē sāka pastiprināties dienvidu vējš,^[42] nakts gaitā spēcīgās vēja brāzmas izplatījās tālāk uz austrumiem, tomēr tās nebija tik postošas kā Rietumeiropā. Ir ziņas par atsevišķiem nolūzušiem kokiem, lokāli traucēta elektropadeve. Visstiprākās vēja brāzmas tika novērotas jūras piekrastē — Liepājas ostā tās sasniedza 26 m/s, Ventspilī 25 m/s, Rīgas ostā Daugavgrīvas novērojumu stacijā 19 m/s. Spēcīgie dienvidu vēji Latvijas teritorijā īslaicīgi ienesa arī siltas gaisa masas — vēlā 9. februāra vakarā gaisa temperatūra jūras piekrastes novērojumu stacijās paaugstinājās līdz +8, +9 grādiem, līdz ar to gan Rucavai un Liepājai, gan arī Pāvilostai un Ventspilij atnesot jaunus 9. februāra maksimālās gaisa temperatūras rekordus. Ciklons nesa arī intensīvus nokrišņus — nakts laikā Kurzemes rietumos nokrišņu daudzums sasniedza 14—17 mm jeb litrus uz kvadrātmetru, kas atbilst gandrīz visai februāra 1. dekādes normai. Kurzemē lielākoties lija, bet Latvijas centrālajos un austrumu rajonos sākumā sniga, pēc tam nokrišņi pārgāja lietū. 10. februāra rītā vietām austrumu rajonos zemes vēl virsmu klāja 4—6 cm bieza sniega kārta. Spēcīgā dienvidu vēja ietekmē ūdens līmenis Rīgas līcī pieturējās salīdzinoši zems, līdz ar to tas pazeminājās arī upēs, kas ietek Rīgas līcī.^[43]^[44]
17. februāris:
- Ciklona "Dennis" ietekmē, kas tiek uzskatīts par vienu no visu laiku dziļākajiem cikloniem Ziemeļatlantijas reģionā, gan naktī, gan dienā pūta spēcīgs dienvidu, dienvidrietumu vējš, kas brāzmās daudzviet pārsniedza 20 m/s, stiprākais vējš tika novērots Ventspilī — līdz 27 m/s, kā arī Rīgā un Dobelē — attiecīgi 23 m/s un 25 m/s.^[45] Vietām spēcīgais vējš radīja postījumus, īpaši Rīgā, kur vējš nogāzis un izrāvis laukā no zemes kokus,^[46] bet Torņakalnā — nogāzis koku uz dzelzceļa sliedēm. Uz neilgu laiku tika traucēta pasažieru vilcienu kustība.^[47]
- Naktī un no rīta visās valsts novērojumu stacijās tika pārspēti 17. februāra maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 22 novērojumu stacijās (izņemot Kolku un Mērsragu) — arī mēneša otrās dekādes rekordi. Visaugstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Rīgā un Dobelē, kur termometra stabiņš paaugstinājās attiecīgi līdz +12,3 °C un +12,4 °C. Citviet Latvijā maksimālā gaisa temperatūra bija no +8,7 grādiem Ainažos līdz +11,9 grādiem Mērsragā. Iepriekšējā augstākā gaisa temperatūra, kas Latvijā reģistrēta 17. februārī, bija +8,9 grādi 1925. gadā un 1934. gadā.^[48]^[49] Rīgā tika pārspēts ne tikai 17. februāra maksimālās gaisa temperatūras rekords, kurš iepriekš bija +7,6 °C un tika uzstādīts 1925. gadā, bet arī par 0,9 grādiem tika pārspēts visas dekādes rekords.^[50] Turklāt šie bija agrākie +12 grādi, kādi jebkad novēroti galvaspilsētā. Iepriekš agrākie +12 grādi tika reģistrēti 1990. gada 21. februārī.
22. februāris — kārtējais Atlantijas ciklons Latvijai atnesa nokrišņus un stipras vēja brāzmas. Vēja pastiprināšanās sākās Kurzemes piekrastē, kur līdz plkst. 14:00 brāzmas daudzviet pārsniedza 20 m/s, Ventspilī sasniedzot pat 26 m/s,^[51] bet vēlāk arī valsts centrālajos un austrumu rajonos vējš brāzmās pastiprinājās līdz 20 m/s. Visstiprākās vēja brāzmas tika novērotas Ventspilī — 28 m/s, bet pēc pusnaktī, Rīgas ostā, gubu mākoņu ietekmē, vēja brāzmas īslaicīgi sasniedza pat 30 m/s,^[52] savukārt Rīgas centrā — 19 m/s. Tāpat vietām Zemgalē un Latgalē tika reģistrēts pat pērkona negaiss un krusa.
26. februāris — iepriekšējā diennaktī lielākajā daļā Vidzemes, kā arī Ziemeļkurzemes izveidojās sniega kārta. Biezākā sniega sega, attiecīgi četri un pieci centimetri, pārklāja Zosēnus un Alūksni. Rūjienā un Gulbenē reģistrēti 3 centimetri, savukārt Priekuļos un Stendē viens centimetrs sniega. Lai gan Rīgā vakarā un naktī nedaudz sniga slapjš sniegs un izveidojās neliela sniega kārtiņa, nakts laikā tā kusa, no rīta saglabājoties šur tur priekšpilsētās, un līdz ar to oficiāli sniega sega netika reģistrēta.
27. februāris — valsts ziemeļaustrumu daļu šķērsoja nokrišņu zona, atnesot stipru snigšanu, kas visvairāk plosījās Alūksnes pusē.^[53] Līdz pusdienlaikam biezākā sniega sega izveidojās tieši Alūksnē — 16 cm, bet, vietām, piemēram, Alsviķos sniega segas biezums pārsniedza pat 20 cm.^[54] Gulbenē vidējais sniega segas biezums sasniedza 10 cm. Vēl vairāk sniega bija Igaunijā, kur valsts vidienē izveidojās līdz 30 cm bieza sniega sega.^[55] Citviet valstī tika novēroti nelieli nokrišņi, pārsvarā slapjš sniegs, būtiska sniega kārta gan neizveidojās.
29. februāris — auksta nakts Vidzemē, īpaši valsts ziemeļaustrumos — no rīta sals sasniedza −8 grādus.^[56] Aukstuma pols bija tieši Valkā un tās apkārtnē. Valgā minimālā gaisa temperatūra pēc plkst. 7:00 noslīdēja līdz −9,9 °C, LVC Strenču novērojumu stacijā −8,6 °C. Ārpus Valkas pilsētas gaiss atdzisa vēl par pāris grādiem. Ērģemē no rīta bija −11 grādu sals. Pārējā valstī minimālā gaisa temperatūra bija robežās no 0 līdz −3 grādiem.

Marts

1. marts:
- No rīta valstij pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot lietu, valsts ziemeļaustrumu rajonos sniegu.^[57] Sniega segas biezums Alūksnē bija 18 cm, Gulbenē 7 cm (pieaugums par 2 cm), bet Zosēnos 5 cm (pieaugums par vienu centimetru). Dienā arī ziemeļaustrumos iestājās stabils atkusnis.
- Četrās meteoroloģisko novērojumu stacijās (Liepāja, Pāvilosta, Rūjiena, Skulte) tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi.^[58] Liepājā termometra stabiņš pakāpās līdz +7,1 °C, Pāvilostā maksimālā gaisa temperatūra bija +7,6 °C, Rūjienā un Skultē gaiss sasila līdz +6,6 °C. Citās novērojumu stacijās maksimālā gaisa temperatūra bija no +4,1 grāda Alūksnē līdz +9,1 grādam Dobelē un Rīgā.^[59]
4. marts:
- Naktī, plašai nokrišņu zonai šķērsojot Latvijas teritoriju, daudzviet, īpaši Kurzemē, intensīvi lija. Līdz pusdienlaikam visvairāk nolija Mērsragā, kur nokrišņu daudzums sasniedza 17,4 mm un tur nolija pusotra dekādes norma. Ziemeļu daļā vairākās novērojumu stacijās nokrišņu daudzums sasniedza marta 1. dekādes normu, Stendē nokrišņu daudzums sasniedza 14,3 mm, Kolkā 12,9 mm, Ventspilī 12,5 mm un Ainažos 11,4 mm.^[60]
- Plkst 5 no rīta Alūksnē, pēdējā novērojumu stacijā ar oficiāli reģistrētu sniega segu, tas nokusa pilnībā, beidzot deviņu dienu periodu ar to, maksimumu sasniedzot 28. februāra pēcpusdienā — 20 centimetri.
6. marts — piecās novērojumu stacijās tika pārspēti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, vissiltākais laiks bija Pāvilostā, kur termometra stabiņš paaugstinājās līdz +9,7 °C.^[61] Siltuma rekords kritis arī Liepājā un Rucavā, kur gaisa temperatūra paaugstinājās attiecīgi līdz +9,3 °C un +9,1 °C. Novērojumu vēsturē augstākā 6. marta gaisa temperatūra tika reģistrēta arī Rūjienā un Madonā, kur gaiss sasila attiecīgi līdz +7,9 °C un +8,0 °C. Rīgā gaisa temperatūra pakāpās līdz +8,2 grādiem pie jūras un līdz +9,1 grādam pilsētas centrā.^[62]
8. marts — relatīvi siltajā gaisā virs Rīgas un Pērnavas līčiem, kā arī Peipusa ezera, izveidojās migla un zemie mākoņi. Daugavgrīvas novērojumu stacijā, ap plkst. 10:30, redzamība samazinājās līdz 200 metriem. Dažbrīd bija redzama miglas varavīksne.^[63]
12.—13. marts — virs Ziemeļjūras izveidojās ciklons, kas strauji virzījās uz austrumiem, caur Baltijas jūru, sasniedzot Latviju. Sākās strauja vēja pastiprināšanās, pēcpusdienā spēcīgas vēja brāzmas tika novērotas Kurzemes piekrastē, līdz plkst. 16:00 stiprākais vējš bija Ventspilī, kur tās brāzmās pastiprinājās līdz 27 m/s,^[64] bet līdz vakaram spēcīgais vējš sasniedza arī pārējo valsti. Līdz plkst. 20:00 Liepājā tika novērotas vēja brāzmas līdz pat 34 m/s (molā), bet novērojumu stacijā pie Liepājas ezera — līdz 32 m/s. Stipras vēja brāzmas tika reģistrētas arī Bauskā — 25 m/s, bet Rīgā (Daugavgrīvas novērojumu stacijā) — līdz 22 m/s.^[65] Arī nakts gaitā visā valsts teritorijā tika novērotas vēja brāzmas virs 20 m/s. Visstiprākās tās bija nakts sākumā (Liepājā un Rucavā 29—32 m/s), nakts vidū (Rīgā 24—28 m/s), nakts otrajā pusē (Zosēnos) 29 m/s. Spēcīgās vētras dēļ gāja bojā divi cilvēki: traģiskais negadījums notika Aknīstē, kur vējš nolauza koku, kas uzkrita vieglajai automašīnai. Nākamajā rītā, 13. martā, spēcīgā vēja dēļ elektroapgādes traucējumi plkst. 7 bija apmēram 10 000 "Sadales tīkls" klientu visā Latvijā. Vētra, kas naktī šķērsoja valsts teritoriju, izraisīja vairāk nekā 460 elektrotīkla bojājumu. Kopumā "Augstsprieguma tīkls" elektrotīklā vētras kulminācijas brīdī ap plkst. 2:30 īslaicīgi elektroapgādes traucējumi bija 38 000 klientu; lielākos postījumus elektrotīklā vētra izraisījusi Vidzemē un Latgalē, ko galvenokārt izraisīja spēcīgā vēja ietekmē elektrolīniju vados iegāzti koki un zari.^[66]
22. marts — virs Latvijas teritorijas pastiprinājās anticiklona ietekme, līdz ar to iestājās sauss, saulains, bet diezgan auksts laiks.
23. marts — no rīta, debesīm skaidrojoties, visā valsts teritorijā valdīja sals, gaisa temperatūra bija −3, −10 grādu robežās. Zemākā temperatūra tika reģistrēta Daugavpilī, Zosēnos un Madonā, kur termometra stabiņš noslīdēja līdz −10 grādiem. Siltākais laiks bija piekrastē (Ventspilī, Rīgā, Mērsragā), kur gaisa temperatūra nebija zemākā par −3 grādiem.^[67]
27. marts — ļoti silta un skaidra diena Latvijā. Gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +12, +15 grādiem, vien Kolkā bija vēsāks (+8,8 grādi). Skultē tika pārspēts stacijas 27. marta maksimālās gaisa temperatūras rekords (+14,5 °C). Rīgā gaisa temperatūra neilgi pēc plkst. 16:00 pakāpās līdz +14,7 °C un tikai par 0,1 grādu atpalika no šīs diennakts absolūtās gaisa temperatūras rekorda, kurš tika uzstādīts 1903. un 2003. gadā.
28. marts — pateicoties sausam gaisam, rīts iesila ātri. Četru stundu laikā Daugavpils novērojumu stacijā gaisa temperatūra kāpa par 16 grādiem — no −5,3 līdz +10,6 grādiem.^[68] Diena bija silta un saulaina, valsts lielākajā daļā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +13, +16 grādiem, maksimumu sasniedzot Daugavpilī, +16,3 °C. Vienīgi piekrastes rajonos bija nedaudz vēsāks.^[69] Rīgā gaiss iesila līdz +14,1 grādam. Tikmēr vējam iegriežoties no ziemeļrietumiem, vakarpusē sākās strauja gaisa temperatūras pazemināšanas. Plkst. 18.00 Ainažos un Ventspilī termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz +5,1 °C un +5,4 °C, tajā pašā laikā Daugavpilī gaisa temperatūra vēl bija ap +15 grādiem, bet vēlāk arī tur temperatūra sāka samazināties un jau deviņos vakarā bija tikai +3,3 grādi, stundu vēlāk +1,8 grādi.
30. marts — pēcpusdienā no ziemeļrietumiem Latvijas teritoriju šķērsoja nokrišņu zona, daudzviet Kurzemē, vēlāk vakarā arī valsts centrālajos rajonos, tostarp Rīgā un Jūrmalā,^[70] atnesot slapju sniegu un sniegu, vietām arī īslaicīgu stipru snigšanu. Vairākās vietās izveidojās neliela sniega kārta.

Aprīlis

3. aprīlis — naktī Latvijas teritoriju šķērsoja ar ciklonu saistīta nokrišņu zona, daudzviet atnesot lietu, kuru pavadīja stipras vēja brāzmas. Spēcīgākais vējš tika novērots Kurzemes piekrastē, Liepājas ostā vēja brāzmas līdz 27 m/s, bet vēl stiprāks vējš plosījās Ventspilī — līdz 29,6 m/s.^[71] Citviet valstī arī pūta brāzmains vējš, pārsvarā līdz 17—20 m/s, vienīgi stiprākās vēja brāzmas tika novērotas Daugavgrīvā — 22,8 m/s un Kolkā — 22,3 m/s. Krietni vājāks vējš bija Latgalē, Daugavpilī tika reģistrētas vēja brāzmas ne vairāk par 12 m/s.
6. aprīlis — ļoti silta diena, valsts lielākajā daļā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, augstākā gaisa temperatūra tika novērota Mērsragā (+16,9 °C), kur pārspēts 6. aprīļa maksimālās gaisa temperatūras rekords šajā novērojumu stacijā. Rīgā termometra stabiņš paaugstinājās līdz +16,7 °C un tā bija otrā augstākā reģistrēta gaisa temperatūra valstī.^[72]
7. aprīlis — pirmo reizi 2020. gadā gaisa temperatūra Latvijā sasniedza +20 grādus un tas notika agrāk nekā iepriekšējos gados. 2019. gadā tas notika 23. aprīlī,^[73] bet 2018. gadā +20 grādu siltums tika sasniegts 9. aprīlī. Visaugstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Rīgā, kur termometra stabiņš paaugstinājās līdz +20,8 °C. Tāpat +20 grādu siltums tika novērots arī Bauskā (+20,5 °C), Dobelē (+20,4 °C), Mērsragā (+20,3 °C), Zīlānos (+20,3 °C), Jelgavā (+20,3 °C), Kolkā (+20,3 °C), Daugavpilī (+20,3 °C), Madonā (+20,2 °C), kā arī Skrīveros un Rūjienā (+20,0 °C).^[74] Vēsāks bija Kurzemes piekrastē, piemēram, Liepājā nebija siltāks par +11 grādiem.
13. aprīlis — Latviju sasniedza auksta gaisa masa,^[75] līdz ar to diena bija ļoti vēsa, daudzviet gaisa temperatūra pazeminājās līdz +4, +6 grādiem, līdz vakaram tā turpināja pazemināties, vienīgi Latgalē pirms aukstās frontes ierāšanās termometra stabiņš vēl paaugstinājās līdz +14 grādiem. Dienas laikā valsts lielākajā daļā tika novēroti dažāda veida nokrišņi, gan lietus, gan slapjš sniegs, gan krusa.^[76] Dienā Rīgā, nokrišņu laikā, tika novērots zibens.^[77]
14. aprīlis — pāri Latvijai virzījās gubu mākoņi, daudzviet valstī atnesot lietu, slapju sniegu, brīžiem arī sniegputeni, Vidzemē arī stipru snigšanu. Vietām, piemēram, Priekuļos izveidojās līdz 5 cm bieza sniega kārta.^[78]
15. aprīlis — no rīta vietām Latvijas austrumu daļā saglabājas neliela sniega sega. Visbiezākā sniega sega bija Zosēnos — 5 cm un Priekuļos — 6 cm.^[79]
16. aprīlis — virs Zviedrijas izveidojās neliels ciklons, kas, virzoties uz dienvidaustrumiem, šķērsoja arī Latvijas teritoriju, atnesot stipras vēja brāzmas, kas vietām sasniedza vētras spēku. Lielākajā valsts daļā tika novērotas vēja brāzmas līdz 19-22 m/s, bet visstiprākais vējš pūta Madonā — līdz pat 24 m/s.^[80] Tā kā spēcīgas vēja brāzmas tika novērotas galvenokārt iekšzemē, vējš daudzviet radīja postījumus. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) līdz vakaram saņēma kopumā 130 izsaukumus par vēja radītajiem postījumiem, gan par vēja nolauztiem kokiem, gan norautām jumta daļām un citām bojātām konstrukcijām. No vēja radītajiem postījumiem cietis Varakļānu ugunsdzēsēju postenis, kuram nobrucis tornis, jumts norauts arī VUGD Rēzeknes daļas vieglo automašīnu boksiem.^[81] Tāpat stiprais vējš norāvis daļu Jēkabpils 3. vidusskolas jumta un Dobelē atrāvis jumtu būvmateriāla noliktavai.^[82]
23. aprīlis — pēcpusdienā Engures novadā tika novērota pamatīga "velna slota".^[83] Postījumus tā nenesa, bet vairākas minūtes cēla gaisā lielu putekļu mākoni.^[84]
25. aprīlis — dienas vidū gaisa temperatūra Rīgā sasniedza +6 grādus un pilsētas ziemeļos bija tikai +4 grādi, tādējādi Rīga kļuva par otro aukstāko galvaspilsētu Eiropā šajā dienā (par grādu vēsāks bija Tallinā).^[85]^[86]
28. aprīlis — Latviju no rietumiem šķērsoja neliels ciklons, valsts lielākajā daļā atnesot nelielu vai mērenu lietu, kā arī gaisa temperatūras kontrastus. Pēcpusdienā Bauskā, pūšot dienvidrietumu vējam, termometra stabiņš paaugstinājās līdz +18 grādiem, tikmēr Kolkā, kur vējš pūta no jūras, gaisa temperatūra bija tikai +5 grādi.^[87]

Maijs

3. maijs — naktī, vietām, tostarp arī Rīgas apkārtnē, izveidojās migla, kurā redzamība pazeminājās līdz 1000—2000 metriem un dažviet tā saglabājas arī dienas pirmajā pusē.^[88]
5. maijs — agrā rītā Latvijas austrumu daļu sasniedza plaša nokrišņu zona, atnesot ilgstošu un vietām arī stipru lietu.^[89] Visvairāk nokrišņu bija Latvijas galējos dienvidaustrumu rajonos, tostarp Daugavpilī, Dagdā un Piedrujā, kur nokrišņu daudzums sasniedza pusi no mēneša normas.^[90]
6. maijs — diennakts nokrišņu daudzums Daugavpilī, kā arī Krāslavas un Līvanu novadā pārsniedza 35—40 milimetrus jeb divas trešdaļas no mēneša normas.^[91]
11. maijs:
- Latviju no ziemeļrietumiem sasniedza aukstā atmosfēras fronte,^[92] atnesot lietu un strauju gaisa temperatūras pazemināšanos. Sākumā atmosfēras fronte sasniedza Kurzemi, vēlāk dienas laikā tās šķērsoja valsts centrālo daļu, bet vakarā sasniedza Latvijas austrumus. Dienas vidū tika reģistrēti lieli temperatūras kontrasti. Kamēr Kurzemē un vietām valsts centrālajā daļā gaisa temperatūra pazeminājās līdz +4, +6 grādiem, Latgalē termometra stabiņš vēl sasniedza +18 grādus.^[93] Rīgā gaisa temperatūra pēcpusdienā pazeminājās līdz +5 grādiem, bet vēl dienu iepriekš galvaspilsētā gaiss iesila līdz +20,3 °C.^[94]
- Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) izplatīja brīdinājumu par naktī gaidāmo snigšanu.^[95] Brīdinājumā uzsvērts, kā ap pusnakti Latvijas austrumos lietus pakāpeniski sāks pāriet sniegā, vietām, galvenokārt Sēlijā, Vidzemes centrālajā un austrumu daļā, kā arī Latgalē, brīžiem var snigt stipri. Daudzviet var veidoties dažu centimetru sniega kārta, vietām līdz 6—8 centimetriem biezs sniegs.^[96]
12. maijs:
- Naktī valsts austrumu daļu no dienvidrietumiem šķērsoja nokrišņu zona, daudzviet Latgalē, Sēlijā un Vidzemes austrumu daļā atnesot lietu, kas ātri pārgāja sniegā, vietām snigšana bija intensīva. Daudzviet Latvijas austrumu daļā izveidojās vairāku centimetru bieza sniega kārta, bet visvairāk uzsnidzis Jēkabpils novada dienvidos, kur sniega sega sasniedza pat 16 cm,^[97] pašā Jēkabpilī izveidojās līdz 7 cm bieza sniega sega.^[98] Ap 10 cm sniega bija arī Viesītes, Aknīstes, Līvānu, Madonas, Varakļānu, Balvu un Rugāju novadā. Gaisa temperatūra daudzviet Vidzemē un Latgalē priekšpusdienā noslīdēja līdz −1 grādam, līdz ar to zem slapjā sniega segas salīkušie koki un ziedošās dārza puķes apsala ar ledus kārtu. Šī bija biezākā un plašākā sniega sega, kas Latvijā pēdējo desmitgažu laikā izveidojās tik vēlu pavasarī. Iepriekš vēlākais sniegs valstī tika reģistrēts 2017. gada 10. maijā. Visvēlāk sniegs uzsnidzis 1953. gadā, kad 29. maijā Kazdangā izveidojās 5 cm sniega kārta, vēl vēla snigšana bija 1951. gadā 25. maijā Dagdā, kur uzsniga 10 cm sniega.
- Bauskā un Daugavpilī tika reģistrēta visvēlākā snigšana pavasarī kopš novērojumu sākšanas. Bauskā sniga maz, bet Daugavpilī stiprs lietus pārgāja sniegā, izveidojās sniega sega un snigšana mitējās tikai dienas vidū.^[99]
- Diennakts laikā vislielākais nokrišņu daudzums tika novērots Latgalē — Daugavpils novērojumu stacijā (21 mm) un Rēzeknē (30 mm), lielākā daļa lietus, bet rītā stundās arī sniegs.^[100]
16. maijs — visas dienas garumā, pāri valsts lielākajai daļai virzījās gubu-lietus mākoņi, atnesot īslaicīgas lietusgāzes, vietām, tostarp Rīgā, tika reģistrēta arī krusa un pērkona negaiss.^[101] Savukārt Varakļānos stiprā vēja dēļ koks uzkrita kādam cilvēkam un viņš gājis bojā.^[102]^[103]
19. maijs — naktī, pārsvarā Vidzemē, gaisa temperatūra pazeminājās zem nulles un vietām tika novērota arī salna. Zemākā temperatūra tika reģistrēta Jelgavā un Madonā, kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz −1,5 °C un −1,6 °C. Zem nulles temperatūra pazeminājās arī Zosēnos (−1,2 °C), Rūjienā (−0,6 °C), Alūksnē (−0,5 °C) un Gulbenē (−0,1 °C).^[104]
21. maijs — daudzviet pūta brāzmains vējš, bet teritorijas centrālajā daļā vēja ātrums brāzmās sasniedza 18—19 m/s.^[105] Rīgā un Jelgavā vēja brāzmas sasniedza 19 m/s.
25. maijs — no rīta gaisa temperatūra Rīgas lidostā pazeminājās līdz +2 grādiem, un tā bija zemākā temperatūra valstī.^[106] Tāpat no rīta, vietām, pārsvarā Rīgas apkārtnē izveidojās bieza migla, kurā redzamība nepārsniedza 100 metrus.^[107] Tikmēr dienā vietām Vidzemē veidojās lokālas lietusgāzes, atsevišķās vietās tās pavadīja pērkons, Rūjienas pusē tika reģistrēta arī stipra krusa.^[108]
30. maijs — valsts lielākajā daļā valdīja sauss un saulains laiks, bet Priekules novada Kalētos tika novērota viena no retākajām mākoņu formām pasaulē — Kelvina-Helmholca mākoņi. Arī citās vietās Kurzemes dienvidos veidojušies šādi mākoņi, liecina iedzīvotāju ziņojumi sociālajos tīklos.^[109]^[110]

Jūnijs

2. jūnijs — tika aizvadīta vēsa nakts. Visā valsts teritorijā, izņemot Kolku, gaisa temperatūra pazeminājās zem +10 grādiem, vēsakais laiks bija Vidzemes augstienē, tostarp Zosēnos, kur termometra stabiņš noslīdēja līdz +1 grādam.^[111]
6. jūnijs — dienas pirmajā pusē no dienvidrietumiem valsts teritoriju šķērsoja atmosfēras fronte, daudzviet Kurzemē un Latvijas centrālajā daļā atnesot īslaicīgu, brīžiem arī stipru lietu,^[112] atsevišķos rajonos tika novērots arī pērkona negaiss. Lietusgāžu ietekmē pūta stiprs vējš, Liepājas ostā tika reģistrētas vēja brāzmas līdz 20 m/s, bet Ventspils ostā — pat līdz 23 m/s.^[113]
8. jūnijs:
- Pēcpusdienā virs Latvijas centrālajiem rajoniem aktīvi veidojās negaisu sistēma, kas virzījās ziemeļaustrumu virzienā, daudzviet Zemgalē, Rīgas apkārtnē un Vidzemē atnesot lietusgāzes, stipru pērkona negaisu un lielgraudu krusu. Lielākie krusas graudi bijuši Garkalnes novada Upesciemā, kur to diametrs sasniedza pat astoņus centimetrus,^[114] bet lielgraudu krusa birusi arī Stopiņu novadā, Ķegumā, Suntažos, Ogrē, Murjāņos, Raganā un citās vietās Vidzemē. Priekuļos negaisa laikā bija arī spēcīgs vējš, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs ziņoja, ka tur fiksētas vēja brāzmas līdz 24 m/s, vēlāk Rūjienā negaiss atnesa 23 m/s stipras brāzmas.^[115] Negaiss, vējš un krusa daudzviet postījuši dārzus, Vidzemē arī daudz ziņojumu par vēja lauztiem kokiem. Tāpat bijuši postījumi arī elektrolīnijās, pievakarē bez elektrības bija līdz pieciem tūkstošiem "Sadales tīkls" klientu. Bauskas novada Budbergā vētra izpostījusi parku, nolaužot desmitiem koku un vējā sagruvusi parka estrāde. Pēc plkst. 17.00 stipras pērkona lietusgāzes sasniedza arī Rīgu, kā rezultātā tika applūdināti vairāki galvaspilsētas ielu posmi.^[116]^[117] Intensīvo lietavu dēļ pārplūdušas ielas tika novērotas arī Jelgavā un citās Latvijas pilsētās. Pēc pērkona negaisa, vēlā vakarā, Rīgā izveidojās bieza migla.^[118] Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma 15 izsaukumus par negaisa un vēja postījumiem, lielākoties palīdzība bija nepieciešama iedzīvotājiem Rīgā un Pierīgā,^[119] lielākā daļa izsaukumu bija saistīta ar nolūzušiem kokiem, kas bija nokrituši uz ceļa braucamās daļas. Vienā gadījumā bija aizlūzis elektrolīnijas balsts.
- Tika novēroti lieli temperatūras kontrasti. Ap plkst. 16.00 Pāvilostā gaisa temperatūra bija tikai +12,3 grādi, tikmēr Daugavpilī valdīja karstums, kur termometra stabiņš paaugstinājās līdz +30,5 °C,^[120] bet vēlāk sasniedzot maksimumu +30,7 °C.^[121]
- Pirmo reizi 2020. gadā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +30 grādu atzīmi.^[122]
9. jūnijs — dienas laikā, valsts austrumu daļā izveidojās gubu lietus-mākoņi, daudzviet atnesot īslaicīgu stipru lietu un pērkona negaisu, visspēcīgākais negaiss plosījās Rēzeknes novadā, kur tika novērota arī lielgraudu krusa;^[123] krusas graudi bijuši līdz divus centimetrus lieli.^[124] Nokrišņu daudzums Rēzeknē pus stundas laikā sasniedza 14 mm.^[125]
11. jūnijs — no rīta un dienā daudzviet, galvenokārt Latvijas centrālajos rajonos, tika novērotas spēcīgas lietusgāzes un negaisi, ko valsti šķērsoja no dienvidu puses. Visvairāk lija Jelgavas novērojumu stacijā Staļģenē — 29 mm^[126] un Rīgā — 25 mm, kas ir trešdaļa no mēneša normas.^[127]
15. jūnijs — pāri valsts austrumu daļai virzījās nokrišņu zona, kas sasniedza Latvijas teritoriju vēl iepriekšējā dienā. Saskaņā ar LVĢMC datiem diennakts nokrišņu daudzums Dagdā sasniedza 34 mm, bet Rēzeknē — 18 mm.^[128]
17. jūnijs — valsts lielākajā daļā, izņemot Kurzemes piekrasti, gaisa temperatūra paaugstinājās virs +25 grādiem, un septiņās novērojumu stacijās tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi.^[129] Visaugstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpilī, kur tā sasniedza +29,6 °C. Karstuma rekords pārspēts arī Jēkabpilī, Rēzeknē, Madonā, Gulbenē, Zosēnos un Skrīveros, kur termometra stabiņš paaugstinājās līdz +27, +28 grādiem.^[130]
18. jūnijs:
- Naktī no rīta pāri Kurzemei un Vidzemes ziemeļu daļai virzījās neliela negaisu sistēma, atnesot lokālas, bet spēcīgas lietusgāzes ar intensīvu zibeņošanu un krusu.^[131] Dažu stundu laikā nokrišņu daudzums Kolkā sasniedza 27 mm.^[132]
- Lielā daļā Latvijas, it īpaši Ziemeļvidzemē, tika aizvadīta silta nakts. Naktī gaisa temperatūra pazeminājās līdz +15, +19 grādiem. LVC novērojumu tīklā augstākā minimālā gaisa temperatūra bija Virešos, +19,8 °C, kā arī Alūksnē un Strenčos — +19,3 °C. Rīgas centra meteoroloģisko novērojumu stacijā, gaiss atdzisa līdz +17,3 grādiem. Vēsāks bija Kurzemē un Zemgalē, +12, +14 grādi. Jau pēc plkst. 8:00 Strenču un Virešu novērojumu stacijās gaiss iesila virs +25 grādiem.
- Dienā valsts lielākajā daļā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +27, +31 grādam, vēsāks bija Kurzemes un Rīgas līča rietumu piekrastē, kur gaiss iesila līdz +21, +24 grādiem. Gulbenē (+30,3 °C), Madonā (+30,7 °C) un Zīlānos (+30,6 °C) tika uzstādīti jauni jūnija otrās dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Savukārt Skrīveros, gaisam sakārsot līdz +30,8 °C, tika atkārtots dekādes maksimālās temperatūras rekords. Visaugstākā temperatūra tika reģistrēta Skultē, +31,4 °C. Kopumā 10 novērojumu stacijās tika pārspēti karstuma rekordi.^[133]
19. jūnijs — kārtējā siltā nakts Latvijā. Gaisa temperatūra nakts stundās pazeminājās līdz +15, +19 grādiem. Par pāris grādiem vēsāks bija vien Kurzemes piekrastē. Siltākā nakts bija Rīgas centrā, +19,0 °C, kā arī Durbē un Strenčos +18,9 °C.
20. jūnijs — dienas otrajā pusē virs Kurzemes un Latgales, vēlāk vakarā arī virs Zemgales izveidojās gubu lietusmākoņi, daudzviet atnesot spēcīgas lietusgāzes, pērkona negaisu, brāzmainu vēju, vietām arī krusu. Bauskā un Liepājā īsa laikā nokrišņu daudzums sasniedza attiecīgi 24 mm un 27 mm, bet Staļģenes novērojumu stacijā reģistrēti pat 57 mm nokrišņu.^[134] Negaisā laikā stiprākās vēja brāzmas tika novērotas Bauskā — 21 m/s.^[135]
21. jūnijs — naktī visās 53 LVC novērojumu stacijās gaisa temperatūra nenoslīdēja zem +15 grādiem un bija robežās no +15 līdz +19 grādiem. Siltākā nakts bija Vircavas automātiskajā novērojumu stacijā, uz austrumiem no Jelgavas, kur temperatūra nebija zemāka par +19,0 grādiem. Dienā laiks pārsvarā bija saulains, karstums nedaudz atkāpās, maksimālā gaisa temperatūra bija +20, +26 grādu robežās.
26. jūnijs — pirmo reizi 2020. gada vasarā, Rīgā tika novērota tropiskā nakts. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +20,3 °C.^[136]^[137] Tikmēr dienā Latvijas teritorijā valdīja karsts laiks, gandrīz visā valstī gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +27, +30 grādiem, nedaudz vēsāks bija Ventspilī, kur gaisa temperatūra sasniedza +25 grādus. Viskarstāks bija Skrīveros, +30,7 °C, +30 grādu svelme tika piedzīvota arī Dobelē (+30,6 °C), Zīlānos (+30,3 °C), Rīgā (+30,3 °C), Daugavpilī (+30,2 °C) un Stendē (+30,2 °C). Vēl divās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni 26. jūnija dienas maksimālās gaisa temperatūras rekordi — Pāvilostā (+29,1 °C) un Kolkā (+27,8 °C).^[138]
27. jūnijs — pēc siltas nakts, kad Rīgā un Kolkā tika novērotas tā dēvētā tropiskā nakts un gaisa temperatūra nepazeminājās zem +20 grādiem (attiecīgi +21,3 °C un +20,1 °C),^[139] vairākās novērojumu stacijās tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Rūjienas un Stendes novērojumu stacijās gaiss iesila līdz +30,7 °C, kas ir jauns 27. jūnija Latvijas rekords, tādējādi pārspējot 1972. gadā Jelgavā un Priekuļos fiksētos +30,6 °C.^[140]^[141] Galvaspilsētā jau otro dienu pēc kārtas termometra stabiņš apstājās pie +30,3 grādu atzīmes, līdz ar to pietrūka 0,2 grādi, lai atkārtotu vecāko jūnija diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordu, kurš ticis uzstādīts tālajā 1885. gadā.
30. jūnijs — naktī no dienvidiem Latviju sasniedza plaša un spēcīga nokrišņu zona, daudzviet, it īpaši valsts centrālajos rajonos atnesot intensīvas lietusgāzes, pērkona negaisu un vietām arī brāzmainu vēju. Lietusgāzes bija tik stipras, kā vietām nolija 80% no visas mēneša nokrišņu normas.^[142] Visvairāk nokrišņu bija Zemgalē, Rīgas apkārtnē un Vidzemes rietumos. Līdz plkst. 9.00 Jelgavas novērojumu stacijā nokrišņu daudzums sasniedza 59,6 mm, bet Ainažos — 55,1 mm.^[143] Dobelē un Kalnciemā nolija 40 mm, savukārt Rīgas centrā kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 43,0 mm. Rīgā pēc stiprām lietusgāzēm tika applūdinātas vairākas ielas, tika traucēta arī tramvaja satiksme.^[144]^[145] Stiprā lietus dēļ bija applūdušas ielas vairākos Rīgas mikrorajonos, piemēram, no Juglas virzienā uz centru vietām bija applūdusi Brīvības iela, Teikā no Alfas līdz pat Džutas ielai applūdusi ne vien Ropažu ielas braucamā daļa, bet arī gājēju ietves. Līdzīga situācija tika novērota arī Mežciemā un Rīgas centrā, jo daudz ūdens bija Barona ielā, Tērbatas ielā, Bruņinieku ielā, Krišjāņa Valdemāra ielā, Raiņa bulvārī, Čaka ielā un vietām citās ielās. Savukārt daudzviet Latgalē nakts pagāja bez lietus vai lija pavisam maz, piemēram, Rēzeknē nokrišņi netika novēroti, bet Dagdā un Piedrujā nolija attiecīgi tikai 0,2 mm un 0,5 mm.

Jūlijs

4. jūlijs — no septiņām oficiālajām Rīgas peldvietām vissiltākais ūdens tika novērots Bābelīša ezerā, kur ūdens temperatūra pasugstinājās līdz +24 grādiem.^[146] Lucavsalas peldvietā ūdens temperatūra sasniedza +19 grādus, Vecāķu un Rumbulas peldvietās — +18 grādus, bet Vakarbuļļu pludmalē ūdens temperatūra nepārsniedza +17 grādus. Savukārt ūdens temperatūra Baltijas jūrā bija pārsvarā ap +16, +18 grādiem.
5. jūlijs — naktī un no rīta Latvijai pāri virzījās nokrišņu zona, daudzviet atnesot mērenu lietu, vietām nokrišņi turpinājās arī dienā. Diennakts nokrišņu daudzums Rucavā sasniedza 13,8 mm.^[147]
9. jūlijs — naktī daudzviet bija skaidras debesis, un līdz ar to valsts lielākajā daļā gaisa temperatūra pazeminājās līdz +7, +10 grādiem, bet vietām Vidzemē, Zemgalē un Rīgas lidostā termometra stabiņš noslīdēja līdz +6 grādiem. Šāda temperatūra galvaspilsētā bija tuvu 9. jūlija aukstuma rekordam (1992. gadā gaisa temperatūra sasniedza +5,7 °C).^[148]^[149]
11. jūlijs — saistībā ar ciklonu, nakts laikā pāri valsts lielākajai daļai virzījās plaša nokrišņu zona, daudzviet nesot mēreni stipru lietu. Tikmēr, sākot no nakts vidus, Latvijā sākās vēja pastiprināšanās,^[150] no rīta visstiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas piekrastes rajonos, tostarp Ventspilī — līdz 22 m/s, Liepājā — līdz 20 m/s, Rīgas ziemeļu daļā (Daugavgrīvā) — 20 m/s un Ainažos — 18 m/s.^[151] Arī dienas laikā vēl daudzviet pūta brāzmains vējš, bet vakarpusē tās pierima.
12.—20. jūlijs — Rīgā 9 dienas pēc kārtas valdīja sauss laiks un nokrišņi netika novēroti.
15. jūlijs — naktī, debesīm skaidrojoties, valsts lielākajā daļā pazeminājās līdz +5, +10 grādiem, zemākā temperatūra tika reģistrēta Rucavā, kur gaiss atdzisa līdz +5,0 °C. Savukārt Liepājā un Madonā, kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz +6,8 °C un +5,3 °C, tika pārspēti 15. jūlija minimālās gaisa temperatūras rekordi.^[152]
17. jūlijs — diena bija silta, saule mijās ar mākoņiem, piekrastē debesis bija skaidras. Maksimālā gaisa temperatūra bija no +21,1 °C Ventspilī līdz +26,6 °C Kuldīgā.
18. jūlijs — rītā debesis virs Latvijas bija skaidras, vien dažviet Vidzemes centrālajā daļā bija manāmi nelieli mākoņi. Tikpat kā nebija vēja. Minimālā gaisa temperatūra saullēktā bija +8, +13 grādi, piekrastē vietām līdz +16 grādiem. Rīgā rīts bija saulains, lēns vējš un bezvējš. Saullēktā gaisa temperatūra bija +10 grādi lidostā "Rīga" un +16 grādi pilsētas centrā.
20. jūlijs — maksimālā gaisa temperatūra valsts lielākajā daļā sasniedza +26, +28 grādus, vietām piekrastē un valsts austrumos bija nedaudz vēsāks. Tikmēr dienas vidū Ventspilī, gaisa temperatūrai paaugstinoties līdz +29,6 °C, tika pārspēts 106 gadus vecs šī datuma gaisa temperatūras rekords.^[153]
23. jūlijs — gan naktī, gan dienā pāri lielākajai valsts daļai virzījās gubu lietusmākoņi, daudzviet atnesot lokālas spēcīgās lietusgāzes, vietām ar pērkona negaisu, krusu un brāzmainu vēju. Visstiprākās vēja brāzmas reģistrētas Ventspilī, kur ap pusnakti tās sasniedza 23 m/s.^[154] Dienas vidū arī Rīgu sasniedza pērkona negaiss, kura laikā bira lielgraudu krusa.^[155] Kopumā 12 stundu laikā Latvijas teritorijā un tuvākajā reģionā tika novērotas vairāk nekā 2000 zibens izlādes, visvairāk — daļā Zemgales un Vidzemes.^[156] Kopējais diennakts nokrišņu daudzums Jelgavā sasniedza 16,7 mm, bet Kolkā — 20,0 mm.^[157]
29. jūlijs — aukstajai atmosfēras frontei virzoties pāri Latvijas teritorijai, nakts laikā un no rīta daudzviet tika novērotas lokālas, bet stipras lietusgāzes ar pērkona negaisu un krasām vēja brāzmam. Nokrišņu daudzums Bauskā un Madonā sasniedza 20 mm.^[158]
31. jūlijs — vietām, pārsvarā Latvijas ziemeļu daļā, tika novērotas stipras lietusgāzes, kas sākās vēl iepriekšējā dienā. Diennakts laikā Ainažos nokrišņu daudzums sasniedza 39 mm.^[159]

Augusts

4. augusts — valsts lielākajai daļai pāri virzījās plaša nokrišņu zona, dienā daudzviet atnesot mērenu lietu, vietām lija arī intensīvi, vēlāk vakarā un naktī lietus zona sasniedza arī Latvijas austrumu daļu. Ainažos un Rēzeknē nolija trešdaļa no mēneša normas.^[160]
6. augusts — virs Latvijas pastiprinājās anticiklona ietekme, līdz ar to visā valsts teritorijā iestājās ļoti silts un pārsvarā sauss, saulains laiks. Gaisa temperatūra vietām valsts centrālajos rajonos paaugstinājās līdz +27 grādiem.
9. augusts — pēcpusdienā gaisa temperatūra Latvijā paaugstinājās līdz +25, +29 grādiem, vēsāks bija piekrastē un valsts austrumos, bet karstākais laiks valdīja Dobelē, kur gaiss iesila līdz +30 grādiem.^[161]
16. augusts — Latvijā atsākās karstuma vilnis. Lielākajā valsts daļā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +26, +30 grādiem, izņemot piekrasti un atsevišķus reģionus. Visaugstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Dobelē, +30,3 °C. Karsta diena bija arī Bauskā un Jelgavā, kur termometra stabiņš paaugstinājās attiecīgi līdz +29,7 °C un +29,2 °C.^[162] Rīgā gaiss iesila līdz +28,1 °C, tikmēr Ainažos nebija siltāks par +22 grādiem.
21. augusts — nakts sākumā Ventspils apkārtni sasniedza lielie, ilgdzīvojošie un mazkustīgie gubu lietusmākoņi, kas izveidojās vēl iepriekšējā vakarā virs Baltijas jūras. Ventspilī tika novērotas spēcīgas pērkona lietusgāzes un vēja brāzmas līdz 19 m/s. Pāris stundu laikā Ventspilī nolija 51 mm, kas ir aptuveni 70% no visas mēneša normas.^[163]^[164]^[165]
23. augusts — pastiprinoties dienvidu vējam, daudzviet Latvijas piekrastē, īpaši Rīgas līča Kurzemes piekrastē, strauji pazeminājās ūdens temperatūra jūrā. Vējām aizpūšot silto ūdens slāni un tā vietā nonākot aukstam ūdenim, ūdens temperatūra Mērsraga ostā pazeminājās līdz +8 grādiem, lai gan iepriekšējas dienās tā sasniedza pat +23 grādus.^[166]^[167]
25. augusts — atsevišķās valsts vietās iestājās meteoroloģiskais rudens (sākas, ja diennakts vidēja gaisa temperatūra noslīd zem +15 grādiem). Vairākās novērojumu stacijās — tai skaitā Alūksnē, Bauskā un Zosēnos — kopš 25. augusta vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par +15 grādiem.^[168]^[169]
28. augusts — naktī, debesīm skaidrojoties, vietām Kurzemē un Vidzemē termometra stabiņš noslīdēja zem +5 grādiem. Zemākās gaisa temperatūras tika novērotas Stendē, kur gaiss atdzisa līdz +4,4 °C, un Ainažos — +4,5 °C.^[170]
29. augusts — no rīta Zosēnos gaisa temperatūra noslīdēja līdz +3,9 grādiem.^[171]

Septembris

3. septembris — naktī un no rīta Vidzemē, Sēlijā, Latgalē un vēlāk arī valsts centrālajos rajonos, tostarp Rīgā, plosījās spēcīgi negaisi, kurus pavadīja ļoti intensīvas lietusgāzes un brāzmains vējš — Skrīveros brāzmās sasniedzot 14 m/s.^[172] Intensīvie negaisa mākoņi bija saistīti ar atmosfēras fronti jeb robežzonu starp vēsām gaisa masām, kas atradās virs Baltijas jūras un arī Latvijas rietumu rajoniem, un ļoti siltām, pat vasarīgi karstām gaisa masām, kas atradās virs Krievijas rietumu rajoniem un galējiem Latvijas austrumu rajoniem.^[173] Tika reģistrētas aptuveni 10 tūkstoši zibens izlādes, padarot šo par zibeņiem bagātāko rudens negaisu pēdējo 10 gadu laikā.^[174]^[175]^[176]^[177] Jau iepriekšējās dienas vakarā tika brīdināts, ka, saistībā ar tropisku un mitra gaisa ieplūšanu no Melnās jūras,^[178] pastāv stipru negaisu iespējamība.^[179] Pus divos naktī LVĢMC izplatīja brīdinājumu par gaidāmu negaisu Latvijas centrālajos un austrumu rajonos,^[180] tostarp, pēc 6 rītā, tika ziņots par negaisu galvaspilsētā.^[181]^[182] Pirmais negaisa vilnis, kas Latvijas robežu netālu no Daugavpils sasniedza neilgi pirms vieniem naktī, virzījās pāri Latgales dienvidu un rietumu apgabaliem un Vidzenes centrālajiem rajoniem, un atnesa ļoti intensīvu zibeņošanu. Tika ziņots, ka Jēkabpilī šī bija, iespējams, spēcīgākā gada zibeņošana.^[183] Spēcīgākās lietusgāzes tika reģistrētas Skrīveru novērojumu stacijā — 33,5 mm, jeb puse no visas septembra mēneša normas (stundas laikā, no plkst. 6 līdz 7 rītā — 13,8 mm, divās stundās — 24,4 mm). Zīlānos nokrišņu summa sasniedza 15,6 mm, Zosēnos — 13,5 mm, Rūjienā — 13,3 mm, savukārt Rīgā, LU novērojumu stacijā — 12,1 mm. Tikmēr Baldones novadā, negaisa laikā tika novērota lielgraudu krusa.^[184]
5. septembris — valsts rietumu un centrālajai daļai pārī virzījās ar atmosfēras fronti saistīta plaša nokrišņu zona, vietām, it īpaši Kurzemē, atnesot stipru lietu.^[185] Vislielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts piekrastes rajonos, tostarp Pāvilostā — 23,5 mm un Liepājā — 22,8 mm, kā arī Ventspils novērojumu stacijā — 14,7 mm un Ainažos — 14,4 mm.
8. septembris — dienā, sākot no rietumiem, Latviju šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet nesot lietu, vietām stipru, kā arī brāzmainu vēju. Visvairāk lija Kolkā un Madonā, kur nokrišņu daudzums sasniedza attiecīgi 13 mm un 12 mm, bet visstiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas Ventspilī — 21 m/s un Liepājā (ostā 21 m/s, bet pilsētā 18 m/s). Rīgas centrā vējš pastiprinājās brāzmās līdz 14 m/s, bet nolija 4 mm.^[186]
15. septembris — lielā daļā Latvijas laiks bija saulains un silts, vienīgi Vidzemes un Latgales ziemeļos diena bija apmākusies. Daudzviet Latvijā gaiss iesila virs +20 grādiem un vissiltākā diena bija Bauskā (+23,6 °C), Dobelē (+23,5 °C), bet Mērsragā (+23,1 °C) tika labots šīs novērojumu stacijas 15. septembra maksimālās gaisa temperatūras rekords.^[187] Rīgā šīs diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, kurš ir +23,5 °C un tika uzstādīts tālajā 1883. gadā, netika pārspēts, tomēr diena bija saulaina un silta — gaiss iesila līdz +21,7 °C.
16. septembris — virs Eiropas atradās ļoti karstas gaisa masas un, pūšot dienvidrietumu vējam, tās sasniedza arī Latvijas teritoriju, atnesot īslaicīgu siltu, vietām pat karstu laiku. Pēcpusdienā 15 novērojumu stacijās tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi.^[188] Bauskā, gaisam sakārstot līdz +27,4 °C, tika uzstādīts jauns 16. septembra maksimālās gaisa temperatūras rekords.^[189] Iepriekšējais rekords, kas Latvijā tika uzstādīts 1964. gadā Daugavpilī un 1970. gadā Bauskā, bija +26,3 °C. Jelgavā gaiss iesila līdz +27,2 °C, bet Dobelē līdz +26,9 °C. Arī citviet Zemgalē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +26, +27 grādiem, un tik augsta gaisa temperatūra šajā datumā tika reģistrēta pirmo reizi.^[190] Rīgā, ap plkst. 16:00, termometra stabiņš pakāpās līdz +26,6 grādu atzīmei un tika pārspēts šī datuma maksimālās gaisa temperatūras rekords. Iepriekšējais rekords, kas tika uzstādīts 1949. gadā, bija +24,8 °C.
17. septembris — no ziemeļrietumiem Latviju sasniedza aktīvs ciklons, kas valsts lielākajai daļai atnesa nokrišņus, kā arī ļoti spēcīgu vēju, daudzviet, it īpaši Rīgā un tās apkārtnē, radot postījumus. Stiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas piekrastes reģionus, tajā skaitā, Ventspilī — 24,5 m/s, Daugavgrīvā — 24,1 m/s un Rīgas centrā — 22,8 m/s.^[191] Vēl spēcīgāks vējš bija Somijā, kur vēja brāzmas sasniedza pat 35 m/s.^[192] Kopumā glābējiem bija jādodas uz vairāk nekā 320 izsaukumiem, lai novērstu vēja radītus postījumus, tostarp lielākā daļa — mazliet vairāk nekā 300 — bija Rīgā un tās apkārtnē. Izsaukumu skaits Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam bija lielākais kopš 2016. gada jūnija. Ziemeļrietumu vēja dēļ plašā piekrastes daļā paaugstinājās ūdens līmenis, applūdinot piekrasti un jūrā ietekošo upju grīvas. Nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ tika atceltas Eiropas čempionāta pludmales volejbolā spēles Jūrmalā. Vairākās vietās Rīgā krituši koki, nobloķējot satiksmi, piemērām tā gadījas Gulbju ielā. Savukārt Ķengaragā kādam daudzdzīvokļu namam vēja laikā nokrita balkona daļa.^[193]
20. septembris — saullēktā Latvijas lielākajā daļā gaisa temperatūra noslīdēja līdz 0, +5 grādiem un šis bija dzestrākais rīts kopš maija. Sešos rītā gaisa temperatūra bija robežās no +1,0 grāda Stendē, līdz +8,6 grādiem Rīgas centrā un +8,9 grādiem Liepājas ostā.^[194] Daudzviet valstī bija salnas, vietām migla. Pēc sešiem rītā temperatūra turpināja pazemināties un Stendē tā noslīdēja zem nulles (−0,2 °C), tādējādi šī bija pirmā diena 2020. gada rudens sezonā, kad temperatūra bija negatīva. Rīgā temperatūra noslīdēja līdz +7,5 grādiem.

22. septembris — Latviju no dienvidiem sāka sasniegt tropiskas gaisa masas no Centrāleiropas un Ziemeļāfrikas,^[195] līdz ar to diena bija saulaina un silta, termometra stabiņš daudzviet pārsniedza +20 grādu atzīmi. Rīgā, Jelgavā, Dobelē, Bauskā un Skrīveros uzstādīti jauni 22. septembra dienas maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet Madonā atkārtots maksimālās gaisa temperatūras rekords.^[196] Augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Bauskā — pēcpusdienā tur bija +22,6 °C. Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +22,2 °C un tika pārspēts 2006. gadā uzstādītais rekords +20,5 °C.
23. septembris — Latvijā turpināja valdīt skaidrs un ļoti silts laiks. Pēcpusdienā Mērsragā gaiss iesila līdz +25,5 °C, kas ir jauns 23. septembra maksimālās gaisa temperatūras rekords Latvijā.^[197] Iepriekšējais rekords, kas tika uzstādīts 2003. gadā Bauskā, bija +24,1 °C. Arī citviet diena bija ļoti silta — kopumā tika pārspēti 13 staciju maksimālās gaisa temperatūras rekordi un 1 rekords tika atkārtots.^[198] Arī Rīgā, ap plkst. 17:00, gaisa temperatūra sasniedza +24,4 grādu atzīmi un tika pārspēts 2003. gadā uzstādītais šī datuma maksimālās gaisa temperatūras rekords, kas tajā dienā bija +23,1 °C. Šī bija arī ceturtā siltākā septembra trešās dekādes dienā Rīgā novērojumu vēsturē. Vēl siltāks laiks valdīja tikai 2018. gada 21. septembrī (+28,9 °C), 1975. gada 25. septembrī (+25,5 °C) un 1982. gada 21. septembrī (+24,5 °C).
24. septembris:
- Diena lielākoties bija silta un saulaina, vēlāk pēcpusdienā no rietumiem mākoņu daudzums pakāpeniski palielinājās. Maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika laboti 13 novērojumu stacijās, tomēr Latvijas rekords netika pārspēts. 2015. gadā Daugavpilī gaiss iesila līdz +24,9 °C, bet šajā dienā Ventspilī līdz +24,7 °C, kur vēlāka temperatūras pazemināšanās tika skaidrojama ar vēja virziena maiņu. Par grāda desmitdaļu vēsāks bija Dobelē, savukārt visvēsākā diena bija Kolkā, +18,4 °C.^[199] Galvaspilsētā termometra stabiņš pakāpās līdz +22,9 grādiem un 1925. gadā uzstādītais šī datuma rekords tika labots par 0,3 grādiem.^[200] Trešā jebkad augstākā gaisa temperatūra šajā datumā (+21,6 °C, 1989. gadā) tika pārsniegta jau par 1,3 grādiem.
- Vakarā, pēc plkst. 21:00, Kurzemē aktīvi sāka veidoties gubu lietusmākoņi, tie virzījās ziemeļaustrumu virzienā, vietām atnesot samērā spēcīgus pērkona negaisus. Stiprākais negaiss tika novērots Tukuma novadā, tostarp Mērsragā un Engurē.^[201] Kopumā teritorijā tika reģistrētas 300 zibens izlādes, tostarp Kurzemes līča piekrastē, virs Rīgas līča, vēlāk arī Igaunijas dienvidrietumos. Cits negaisa mākonis pērkonu atnesa Sāmsalai, vēlāk Kurzemes centrālajiem rajoniem.
25. septembris — tika aizvadīta silta un saulaina diena. Ceturto dienu pēc kārtas vairākās novērojumu stacijās tika pārspēts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Vissiltākais bija Bauskā, kur gaiss iesila līdz +23,9 °C, tomēr šīs dienas nacionālais rekords, kas ir +24,5 grādi un uzstādīts 2006. gadā, netika pārspēts.^[202] Arī galvaspilsētā, ar +22,7 °C, netika pārspēts 1924. gada rekords, kad gaiss iesila līdz +23,6 °C. Toties tika pārspēta otra augstākā gaisa temperatūra Rīgā šajā datumā — +22,1 grāds 2006. gadā.
26. septembris — diena bija silta un saulaina. Daudzviet gaiss iesila līdz +20, +25 grādiem. Piecās novērojumu stacijās tika novērots jauns 26. septembra gaisa temperatūras maksimums, tomēr valsts rekords palika nepārspēts (1975. gada 26. septembrī Rīgā tika novēroti +25,5 grādi).^[203] Rīgā gaiss iesila līdz +24 grādiem.
27. septembris — Latvijā tika aizvadīta kārtējā ļoti siltā un saulainā diena. Astoņās novērojumu stacijās — Bauskā, Dobelē, Liepājā, Madonā, Pāvilostā, Rīgā, Rucavā un Ventspilī tika uzstādīti jauni 27. septembra dienas maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet Skultē tika atkārtos rekords. Visaugstākā gaisa temperatūra tika fiksēta Pāvilostā +24,6 °C, tomēr nacionālais rekords, kurš ir +24,9 grādi un tika uzstādīts tālajā 1947. gadā, netika pārspēts.^[204] Galvaspilsētā gaiss iesila līdz +23,7 °C un par 0,2 grādiem tika labots tajā pašā gadā uzstādītais rekords.

Oktobris

4. oktobris — termometra stabiņam lielākajā valsts daļā paaugstinoties līdz +17, +22 grādiem, četrās meteoroloģisko novērojumu stacijās, tostarp Madonā, Ventspilī, Liepājā un Pāvilostā, tika laboti dienas maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Augstākā temperatūra tika novērota Rucavā, +22,4 °C, tikmēr vietām valsts ziemeļaustrumos nebija siltāks par +15 grādiem.^[205]
5. oktobris — līdzīgi kā dienu iepriekš, četrās novērojumu stacijās tika uzstādīti dienas maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Ainažos gaiss iesila līdz +20,8 °C, Pāvilostā un Ventspilī līdz +20,3 °C, savukārt Rūjienā termometra stabiņš paaaugstinājās līdz +20,2 °C.^[206] Citviet valstī gaiss iesila līdz +17, +20 grādiem, tostarp Rīgā fiksēti +20 grādi, tādējādi galvaspilsētā palicis nepārspēts 5. oktobra siltuma rekords, kas uzstādīts 1985. gadā, kad temperatūra sasniedza +21,0 grādu.^[207]
7. oktobris — piecās novērojumu stacijās tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi — visaugstākā temperatūra fiksēta Bauskā (+19,6 °C), bet rekords ir pārspēts arī Skultē (+19,1 °C), Ainažos (+19,0 °C), Skrīverios (+18,8 °C) un Saldū (+18,7 °C). Dobelē tas tika atkārtots (+18,3 °C).^[208] Galvaspilsētā maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +19,1 grādam un 1929. gadā uzstādīto rekordu, kas ir +19,5 °C, nesasniedza. Arī nacionālais rekords, kas ir +20,4 grādi un uzstādīts 1973. gadā, netika sasniegts.^[209]
13. oktobris — mazkustīgājai atmosfēras frontei virzoties pāri Latvijas austrumu daļai, daudzviet Latgalē un Sēlijā tika novērots ilgstošs un vietām stiprs lietus. Kopš 12. oktobra vakara līdz plkst. 7.00 nokrišņu daudzums Līvānu, Krāslavas un Dagdas pusē sasniedza 11 mm, bet Daugavpilī 16 mm.^[210] Tapāt no jūras nākoši mākoņi stipru lietu atnesa vietām Vidzemē un Kurzemē, tostarp Pāvilostā, kur nolija 18 mm.^[211]
14. oktobris — no dienvidiem Latviju sasniedza plaša nokrišņu zona, daudzviet atnesot ilgstošu un vietām stipru lietu. Lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Bauskā — 20 mm un Daugavpilī — 29 mm, bet kopš nedēļas sākuma (no 12. oktobra) tur nolija pat 48 mm nokrišņu.^[212]
18. oktobris — valsts teritoriju šķērsoja aukstā atmosfēras fronte, vietām īslaicīgi stipri lija, aiz frontes saglabājas vēsāks un sausāks gaiss — Skandināvijā un Baltijas jūrā daudzviet tika novērotas skaidras debesis.^[213] Tikmēr virs Rīgas līča veidojās gubu lietus-mākoņi, Vidzemē atnesot intensīvākus nokrišņus. Rīta pusē Rugāju novadā Latgales ziemeļos tika manītas pirmās slapja sniega pārslas;^[214] sniega kārta gan neveidojās, jo gaisa temperatūra bija virs nulles un sniga īsu brīdi.^[215]
19. oktobris — turpinoties jūras efekta nokrišņiem, nakts un rītā stundās, kā arī dienas laikā, īpaši Vidzemē, tika novēroti īslaicīgi nokrišņi, gan lietus, gan arī slapjš sniegs, lokāli arī stipra snigšana. Visvairāk no rīta sniga Valmieras un Smiltenes pusē, kur izveidojās neliela sniega sega.^[216] Tāpat daudzviet Latvijā pūta brāzmains vējš, kas brāzmās pārsniedza 15 m/s. Visstiprākais vējš līdz plkst. 17.00 tika reģistrēts Ventspilī, Rīgā (Daugavgrīvā) un Rēzeknē, kur vēja brāzmas sasniedza 20-21 m/s.^[217]
28. oktobris — lielākajai valsts daļai pāri virzījas plaša nokrišņu zona, atnesot lietu. Naktī lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Ainažu novērojumu stacijā (16 mm) un Ventspils novērojumu stacijā (14 mm), savukārt diennakts laikā vislielākais kopējais nokrišņu daudzums tika novērots Rucavas novērojumu stacijā — 18,2 mm.^[218]

Novembris

Siltākais novembris Latvijā novērojumu vēsturē — mēneša vidējā gaisa temperatūra galvaspilsētā sasniedza +6,3 °C. Iepriekšējais rekords, kurš tika uzstādīts 1978. gadā, bija +5,6 °C.

3. novembris — naktī, Latvijas teritoriju šķērsojot siltajai atmosfēras frontei, tika uzstādīti jauni 3. novembra maksimālās gaisa temperatūras rekordi — Kolkā +14,8 °C, bet Ventspilī +15,1 °C. Ventspilī atkārtots arī dekādes un mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords.^[219] Līdz plkst. 6:00 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika uzstādīts arī Mērsraga novērojumu stacijā — +14 °C, bet Stendes novērojumu stacijā +14,3 °C.^[220] Rīgā dienas laikā, debesīm skaidrojoties, gaiss iesila līdz +14,6 °C, bet iepriekšējais rekords netika pārspēts (1967. gadā 3. novembrī fiksēti +15 °C).^[221] Dienas maksimālās gaisa temperatūras rekords tika pārspēts piecās novērojumu stacijās, bet vienā — atkārtots. Vēsākais laiks bija valsts austrumos, kur valdīja mākoņains laiks.^[222]
6. novembris — pēcpusdienā Rīgā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +13,9 °C, tādējādi šis ir kļuvis par siltāko 6. novembri, kopš galvaspilsētā veic laika apstākļu novērojumus (iepriekšējais rekords bija +13,7 grādi un tika uzstādīts 1967. gadā).^[223] Nepārspēts palika valsts mēroga siltuma rekords, jo tajā pašā 1967. gadā temperatūra Latvijā sasniedza +14,3 grādus. Vēl vietējas nozīmes rekordi tika pārspēti Dobelē, Kolkā, Stendē, Liepājā, Madonā, Pāvilostā, Zosēnos.^[224]
7. novembris — visā valstī gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +9, +12 grādiem un piecās novērojumu stacijās tika pārspēti 7. novembra maksimālās gaisa temperatūras rekords (Mērsragā, Pāvilostā, Stendē, Dobelē, Madonā), bet vienā (Kolkā) — atkārtots. Visas Latvijas rekords gan netika pārspēts — 1934. gadā 7. novembrī Rīgā gaiss iesila līdz +13 grādiem.^[225]
18. novembris — Bauskā tika atkārtots nacionālais 18. novembra siltuma rekords, gaisa temperatūrai paaugstinoties līdz +12,2 °C. Kopumā maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti gandrīz visā valsts teritorijā, izņemot Daugavpils, Gulbenes un Rēzeknes novērojumu stācijas.^[226]
19. novembris:
- Rīta stundās astoņās novērojumu stacijās — Ainažos, Alūksnē, Rūjienā, Priekuļos, Daugavpilī, Stendē, Mērsragā un Skultē — tika uzstādīti jauni 19. novembra maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Tikpat kā visā valstī gaisa temperatūra sasniedza +9, +11 grādus, vissiltāks bija Mērsragā, kur termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,7 °C.^[227]
- Vakarā Latvijas teritoriju sāka šķērsot aukstā atmosfēras fronte, tās ietekmē rietumu, dienvidrietumu vējš zem mākoņiem Liepājā brāzmās sasniedza 28,5 m/s, bet Ventspilī — 26,9 m/s. Citviet valstī tika reģistrētas vēja brāzmas līdz 15—19 m/s.^[228]^[229]
22. novembris:
- Naktī Latvijas teritoriju šķērsoja plaša nokrišņu zona, lielākajā valsts daļā atnesot lietu, vietām, pārsvarā piekrastes rajonos arī stipru lietu, bet valsts austrumos — slapju sniegu un sniegu, kur vietām izveidojās neliela sniega kārta. Sniega segas biezums agrā rītā Dagdā, Rēzeknē un Zosēnos sasniedza 2—3 cm. Visvairāk nokrišņu bija Kurzemes piekrastē, kur diennakts laikā nokrišņu daudzums Ventspilī sasniedza 11 mm, Kolkā — 11,5 mm un Pāvilostā — 15 mm.^[230] Tāpat daudzviet pūta brāzmains vējš, visstiprākās vēja brāzmas tika novērotas Ventspilī — 25,4 m/s un Liepājas ostā — 24,6 m/s.^[231]
- Liepājā un Ventspilī tika pārspēti 22. novembra siltuma rekordi. Termometra stabiņš Liepājā paaugstinājās līdz +9,9 °C, pārspējot 1978. gadā reģistrētos +9,8 grādus. Ventspilī gaisa temperatūra sasniedza +9,7 °C, arī pārspējot 1978. gada rekordu, kas bija +9,6 grādi.^[232]
30. novembris — visā valsts teritorijā, izņemot piekrasti, gan naktī, gan arī dienas laikā tika novērota snigšana, daudzviet, tostarp Rīgā, izveidojās neliela sniega sega. Galvaspilsētā tā bija pirmā sniegotā diena šajā rudens-ziemas sezonā.^[233]

Decembris

9. decembris — Latvijas teritorijā valdīja kailsals, zemākā gaisa temperatūra naktī tika novērota Madonā, −8,9 °C, un tikpat kā visā valstī termometra stabiņš noslīdēja līdz −3, −8 grādiem.^[234] Rīgā gaisa temperatūra pazeminājās līdz −4,5 °C, un tas bija lielākais sals kopš 2019. gada 13. marta, kad galvaspilsētā temperatūra sasniedza −7 grādus.^[235]
18. decembris — daudzviet piekrastē gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +7 grādiem,^[236] bet valsts austrumos no rīta un priekšpusdienā vietām izveidojās neliela sniega kārta,^[237] kas vakarpusē nokusa.
23. decembris — no rīta gaisa temperatūra Liepājā paaugstinājās līdz +6,4 grādiem, tikmēr Dagdā valdīja sals līdz −2,4 grādiem,^[238] un lielāko daļu Latgales, Sēlijas un Vidzemes klāja 1—5 centimetrus bieza sniega kārta.^[239]
25. decembris — virs Latvijas atradās ciklons, kas sāka šķērsot valsts teritoriju Ziemassvētku vakarā, tā ietekmē, no dienvidrietumiem virzījas plaša nokrišņu zona, daudzviet atnesot ilgstošu slapju sniegu, sniegu, vietām arī lietu, atsevišķās vietās tika novērota stipra snigšana. Pirmo Ziemassvētku rītā vietām Vidzemes austrumu daļā un Latgales ziemeļu daļā sniega segas biezums sasniedza 10 cm.^[240] Biezākā sniega sega izveidojās Vidzemes un Alūksnes augstienē, arī Gulbenes, Balvu un Jēkabpils pusē, un tik daudz sniega Latvijā nebija kopš maija. Sniega dēļ Alūksnes un Apes novadā, kā arī vietām citviet valsts austrumu daļā tika konstatēti lokāli elektroapgādes pārrāvumi. Sniega sega Latviju pārklāja nevienmērīgi, daudzviet tā nebija nemaz.^[241]
26. decembris — no rīta biezākā sniega sega tika reģistrēta Latvijas ziemeļaustrumu daļā. Gulbenē un Alūksnē sniega segas biezums pieauga līdz 14 cm, un tas bija dziļākais sniegs valstī kopš februāra. Vidzemes augstienē — Madonā un Zosēnos izveidojās 10 cm bieza sniega sega, aptuveni tikpat arī Līvānu pusē, turpretī Daugavpilī sniega nebija, arī daudzviet Kurzemē un vietām valsts vidienē sniega sega neizveidojās.^[242] Tikmēr naktī, kā arī dienā, pāri valsts centrālajiem rajoniem virzījas līča efekta nokrišņi, vietām, tostarp arī Rīgas apkārtnē atnesot lokālu, epizodisku sniegu, brīžiem tika novērota arī stipra snigšana. Vietām valsts centrālajos rajonos un Rīgā izveidojās neliela sniega sega.^[243]^[244]
30. decembris — lielākajā valsts daļā sniegs pilnībā nokusa, tas saglabājās Latvijas austrumu rajonos, biezākā sniega sega tika novērota Alūksnē, kur no rīta tā biezums sasniedza 12 cm.^[245]

Gada pārskats

Gaisa temperatūra

Gaisa temperatūras absolūtais mēneša minimums, maksimums (°C) un vidējā temperatūra pa dekādēm.

Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem.^[246]

2020. gada gaisa temperatūras rādītāji pa dekādēm Latvijā. (°C)
Mēnesis	Janvāris			Februāris			Marts			Aprīlis			Maijs			Jūnijs
Dekāde	1	2	3	1	2	3	1	2	3	1	2	3	1	2	3	1	2	3
Absolūtais maksimums (°C)	7,9	10,3	8,3	8,8	12,4	6,9	10,1	11,5	16,3	20,8	14,9	18,7	20,3	20,0	22,0	30,7	31,4	30,7
Vidējā temperatūra (°C)	2,8	3,6	2,9	1,5	3,4	1,8	3,9	3,3	1,6	5,8	4,7	6,4	9,7	6,9	11,7	14,9	18,8	20,5
Absolūtais minimums (°C)	−5,9	−4,0	−3,8	−9,6	−6,0	−8,0	−5,0	−8,8	−10,3	−4,0	−4,9	−4,6	−2,6	−2,4	−2,2	1,0	6,3	8,5
Mēnesis	Jūlijs			Augusts			Septembris			Oktobris			Novembris			Decembris
Dekāde	1	2	3	1	2	3	1	2	3	1	2	3	1	2	3	1	2	3
Absolūtais maksimums (°C)	25,6	29,6	29,2	30,0	30,3	27,5	23,3	27,4	25,5	22,4	15,2	14,9	15,1	12,2	10,4	8,7	7,7	6,8
Vidējā temperatūra (°C)	15,8	17,1	16,3	18,3	17,5	15,8	14,6	13,7	15,1	13,0	6,7	9,5	7,7	5,0	3,8	−0,9	1,1	0,9
Absolūtais minimums (°C)	5,5	4,8	5,2	5,0	4,7	3,9	3,1	−0,2	2,9	1,9	−1,6	−0,5	−3,9	−2,3	−3,6	−8,9	−7,4	−5,7

Laikapstākļu statistika Rīgā

Gaisa temperatūras absolūtais mēneša minimums, maksimums (°C) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša nokrišņu summa (mm), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas diennakts nokrišņu maksimums.

Dati no Rīgas centra meteoroloģiskās novērojumu stacijas.^[247]

Temperatūra
Mēnesis	Minimums	Datums	Maksimums	Datums	Vidējā mēneša un dekādes temp.
Janvāris	−0,7 °C	5. janvāris	+8,7 °C	15. janvāris	+3,7 °C	+7,2	3,2	4,0	3,7
Februāris	−3,8 °C	5. februāris	+12,3 °C	17. februāris	+3,1 °C	+6,5	2,4	4,3	2,5
Marts	−3,6 °C	15. marts	+14,7 °C	27. marts	+4,1 °C	+4,0	4,9	4,2	3,1
Aprīlis	+0,1 °C	5. aprīlis	+20,8 °C	7. aprīlis	+6,9 °C	+1,9	7,3	5,7	7,6
Maijs	+2,7 °C	15. maijs	+20,6 °C	31. maijs	+10,6 °C	−1,0	11,0	7,7	12,6
Jūnijs	+8,0 °C	2. jūnijs	+30,3 °C	26., 27. jūnijs	+19,5 °C	+4,2	15,8	20,2	22,4
Jūlijs	+9,6 °C	9. jūlijs	+28,0 °C	20. jūlijs	+17,5 °C	+0,3	16,8	18,7	17,2
Augusts	+10,4 °C	28. augusts	+28,1 °C	16. augusts	+18,5 °C	+2,0	19,5	19,1	16,9
Septembris	+7,5 °C	20. septembris	+26,6 °C	16. septembris	+15,6 °C	+3,8	15,3	14,9	16,5
Oktobris	+2,4 °C	19. oktobris	+20,4 °C	4. oktobris	+10,5 °C	+3,4	14,0	7,5	10,2
Novembris	−0,3 °C	21. novembris	+14,6 °C	3. novembris	+6,3 °C	+4,0	8,9	5,9	4,2
Decembris	−4,7 °C	11. decembris	+6,7 °C	19. decembris	+1,1 °C	+2,6	0,1	1,6	1,5

Nokrišņi
Summa	1.	2.	3.	Diennaktī	Datums
26,0 mm	11,1	4,4	10,5	4,1 mm	10. janvāris
35,9 mm	23,6	4,2	8,1	10,8 mm	1. februāris
28,0 mm	9,7	17,3	1,0	6,3 mm	11. marts
11,9 mm	3,7	7,0	1,2	2,1 mm	15. aprīlis
28,6 mm	4,8	21,3	2,5	12,4 mm	16. maijs
109,5 mm	29,6	33,9	46,0	44,4 mm	30. jūnijs
50,1 mm	12,6	7,5	30,0	5,7 mm	21., 24. jūlijs
32,4 mm	12,4	0,8	19,2	12,3 mm	4. augusts
40,3 mm	30,5	7,9	1,9	12,1 mm	3. septembris
68,1 mm	4,1	43,3	20,7	19,1 mm	14. oktobris
36,2 mm	3,3	13,6	19,3	6,6 mm	18. novembris
31,0 mm	0,4	7,3	23,3	9,3 mm	26. decembris

Gaisa temperatūras fakti Rīgā

Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga—Universitāte".

Zemākā gaisa temperatūra dienā:

−1,9 °C — 9. decembris
−0,8 °C — 10., 13. decembris
−0,4 °C — 8. decembris
−0,1 °C — 14. decembris
+0,1 °C — 27. decembris

Augstākā gaisa temperatūra naktī:

+21,3 °C — 27. jūnijs
+20,7 °C — 29. jūnijs
+20,3 °C — 26. jūnijs
+19,6 °C — 28. jūnijs
+19,1 °C — 10. augusts

Skatīt arī

Piezīmes un atsauces

Piezīmes

↑ Nokrišņi norādīti milimetros un/vai procentos no ilggadējās mēneša normas.

Atsauces

Rakstā ir izmantota Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapā publicētā informācija.
Izmantoti materiāli no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapas.
Izmantoti materiāli no portāla "Погода и климат" (krieviski)
Izmantoti materiāli no portāla cliware.meteo.ru (krieviski)
Izmantoti materiāli no portāla ogimet.com (angliski)

↑ 2020. gads — siltākais Latvijas novērojumu vēsturē! Arhivēts 2021. gada 18. janvārī, Wayback Machine vietnē., videscentrs.lvgmc.lv
↑ Ziemas apskats Arhivēts 2020. gada 6. jūlijā, Wayback Machine vietnē., meteo.lv
↑ Laurijs Svirskis, @laurijss, twitter.com 10.09.2020.
↑ Daļā Latvijas šis bijis vējainākais pavasaris pusgadsimta laikā, lsm.lv, 02.06.2020.
↑ Pavasara apskats Arhivēts 2020. gada 6. jūlijā, Wayback Machine vietnē., meteo.lv
↑ Vasaras apskats^{[novecojusi saite]}, meteo.lv
↑ Tableau d'observations pour Riga (Latvia) (7 m) dimanche 5 janvier 2020. Atjaunināts: 2020. gada 4. februārī. (franciski).
↑ Tableau d'observations pour Riga (Ventspils) (7 m) dimanche 5 janvier 2020. Atjaunināts: 2020. gada 4. februārī. (franciski)
↑ Tableau d'observations pour Riga (Ventspils) (3 m) dimanche 18 janvier 2020. Atjaunināts: 2020. gada 4. februārī. (franciski)
↑ Janvāra mēneša apskats^{[novecojusi saite]}, meteo.lv
↑ Februāra mēneša apskats^{[novecojusi saite]}, meteo.lv
↑ Marta mēneša apskats Arhivēts 2020. gada 6. jūlijā, Wayback Machine vietnē., meteo.lv
↑ Aprīļa mēneša apskats Arhivēts 2020. gada 8. jūlijā, Wayback Machine vietnē., meteo.lv
↑ Maija mēneša apskats Arhivēts 2020. gada 6. jūlijā, Wayback Machine vietnē., meteo.lv
↑ Jūnija mēneša apskats Arhivēts 2020. gada 8. jūlijā, Wayback Machine vietnē., meteo.lv
↑ Jūlija mēneša apskats Arhivēts 2020. gada 27. septembrī, Wayback Machine vietnē., meteo.lv
↑ Augusta mēneša apskats Arhivēts 2020. gada 25. oktobrī, Wayback Machine vietnē., meteo.lv
↑ 2020. gada septembris Latvijā — trešais siltākais novērojumu vēsturē, lsm.lv, 04.09.2020.
↑ Janvāra sākums bijis gandrīz sešus grādus siltāks par normu^{[novecojusi saite]}, apollo.lv, 13.01.2020.
↑ Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, 04.01.2020.
↑ Jānis Trallis, @meteozinas, twitter.com, 04.01.2020.
↑ Sinoptiķi brīdina par brāzmainu vēju Kurzemē^{[novecojusi saite]}, apollo.lv, 04.01.2020.
↑ Laika apstākļi 2020. gada janvāra 1. dekādē Arhivēts 2020. gada 13. janvārī, Wayback Machine vietnē., meteo.lv
↑ Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 16.01.2020.
↑ Pārspēts 15. janvāra nacionālais siltuma rekords; silta būs arī ceturtdiena, lsm.lv, 15.01.2020.
↑ Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 16.01.2020.
↑ 16. janvāra siltuma rekords pārspēts jau naktī; arī diena būs silta, lsm.lv, 16.01.2020.
↑ Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 21.01.2020.
↑ Jānis Trallis, @meteozinas 22.01.2020.
↑ ^30,0 ^30,1 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 25.01.2020.
↑ Piektdien siltuma rekords pārspēts 19 novērojumu stacijās, sestdien — deviņās, lsm.lv, 25.01.2020.
↑ Piektdien siltuma rekords pārspēts 19 novērojumu stacijās, sestdien — deviņās, lsm.lv, 25.01.2020.
↑ Sinoptiķi ziņo par vairāku rekordu gāšanu^{[novecojusi saite]}, apollo.lv, 25.01.2020.
↑ Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 30.01.2020.
↑ Meteo.lv, @LVGMC Meteo, twitter.com 02.02.2020.
↑ Jānis Trallis, @meteozinas, twitter.com 05.02.2020.
↑ Faktiskie laika apstākļi, meteolapa.lv web.archive.org 02.05.2020.
↑ Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com 05.02.2020.
↑ Jānis Trallis, @meteozinas, twitter.com 05.02.2020.
↑ Alūksni pārklājusi deviņus centimetrus bieza sniega kārta, lsm.lv, 08.02.2020.
↑ Jānis Trallis, @meteozinas, twitter.com, 08.02.2020.
↑ Svētdien gaidāms visai saulains laiks, sāks pastiprināties vējš, lsm.lv 09.02.2020.
↑ Pirmdien naktī un no rīta Latvijā vētra nenesa tik lielus postījumus kā Eiropas rietumos, meteo.lv 10.02.2020.
↑ Pirmdiena būs vējaina, daudz līs, austrumos arī snigs, lsm.lv 10.02.2020.
↑ Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 17.02.2020.
↑ Nogāztas ceļa zīmes, aizšķērsotas dzelzceļa sliedes, izrauti koki ar saknēm — spēcīgais vējš plosa Latviju, apollo.lv, 17.02.2020.
↑ BreakingLV, @breakinglv, twitter.com, 17.02.2020.
↑ Vairāk nekā 20 meteostacijās novērots mēneša otrās dekādes siltuma rekords, apollo.lv, 17.02.2020.
↑ Jānis Trallis, @meteozinas, twitter.com, 17.02.2020.
↑ Jānis Trallis, @meteozinas, twitter.com, 17.02.2020.
↑ Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 22.02.2020.
↑ Jānis Trallis, @meteozinas, twitter.com, 22.02.2020.
↑ Latgali sasniegusi nokrišņu zona, kas ceturtdien nesīs stipru snigšanu, lsm.lv, 27.02.2020.
↑ Toms Bricis, @boms_tricis, twitter.com, 27.02.2020.
↑ Siltās ziemas izskaņā Alūksnē izveidojas pamatīga sniega sega^{[novecojusi saite]}, apollo.lv, 27.02.2020.
↑ Meteo.lv @LVGMC_Meteo, twitter.com 29.02.2020.
↑ Meteo.lv @LVGMC_Meteo, twitter.com 01.03.2020.
↑ Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 01.03.2020.
↑ Vairākās meteostacijās novērots marta pirmās dienas siltuma rekords^{[novecojusi saite]}, apollo.lv, 01.03.2020.
↑ Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 04.03.2020.
↑ Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 06.03.2020.
↑ Piecās novērojumu stacijās labots 6. marta siltuma rekords^{[novecojusi saite]}, tvnet.lv, 06.03.2020.
↑ Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com 09.03.2020.
↑ Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 12.03.2020.
↑ Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 12.03.2020.
↑ Vētras dēļ piektdienas rītā aptuveni 10 000 "Sadales tīkla" klientu traucēta elektroapgāde^{[novecojusi saite]}, apollo.lv, 13.03.2020.
↑ Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 23.03.2020.
↑ Jānis Trallis, @meteozinas, twitter.com 28.03.2020.
↑ Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 28.03.2020.
↑ Jānis Trallis, @meteozinas, twitter.com, 30.03.2020.
↑ Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 03.04.2020.
↑ Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 06.04.2020.
↑ Šogad pirmo reizi +20 grādi; nākamreiz tik silts — tikai mēneša otrajā pusē, lsm.lv, 07.04.2020.
↑ Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 07.04.2020.
↑ Meteolapa.lv, @meteolapa, twitter.com, 13.04.2020.
↑ Rīgā pēkšņi sākusies spēcīga krusa^{[novecojusi saite]}, apollo.lv, 13.04.2020.
↑ Toms Bricis, @boms_tricis, twitter.com, 13.04.2020.
↑ Toms Bricis, @boms_tricis, twitter.com, 14.04.2020.
↑ Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 15.04.2020.
↑ Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 16.04.2020.
↑ Stiprais vējš gāž kokus, pārraujot elektrolīnijas, posta jumtus un glābēju ēkas, lsm.lv, 16.04.2020.
↑ Vairāk nekā 100 izsaukumi par vētras radītiem postījumiem. Dobelē rūpnīcai vējš "norauj" jumtu^{[novecojusi saite]}, apollo.lv, 16.04.2020.
↑ Video: Engures novadā novērota pamatīga «velna slota», lsm.lv, 23.04.2020.
↑ Toms Bricis, @boms_tricis, twitter.com, 23.04.2020.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 25.04.2020.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 25.04.2020.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 28.04.2020.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 03.05.2020.
↑ Jānis Trallis, teitter.com, 05.05.2020.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 05.05.2020.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 06.05.2020.
↑ Pirmdien Latvijā sāks ieplūst auksts gaiss, līs, Latgalē gaidāms negaiss, lsm.lv, 11.05.2020.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 11.05.2020.
↑ [1] Arhivēts 2020. gada 23. novembrī, Wayback Machine vietnē., lvgmc.lv, 11.05.2020.
↑ Naktī uz otrdienu spēcīgi snigs. Zemi klās vismaz 6 cm bieza sniega kārta^{[novecojusi saite]}, apollo.lv, 11.05.2020.
↑ Spēkā brīdinājums par stipru snigšanu otrdienas naktī un priekšpusdienā, lsm.lv, 11.05.2020.
↑ Visvairāk uzsnidzis Jēkabpils novadā — 16 centimetri sniega, lsm.lv, 12.05.2020.
↑ Daudzviet Latvijā snieg, Jēkabpilī izveidojusies līdz septiņiem centimetriem bieza sniega sega^{[novecojusi saite]}, apollo.lv, 12.05.2020.
↑ Latgales pusē pārspēts vēlākā sniega rekords^{[novecojusi saite]}, apollo.lv, 12.05.2020.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 12.05.2020.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 16.05.2020.
↑ Varakļānos stiprā vēja dēļ koks uzkritis cilvēkam un viņš gājis bojā, lsm.lv, 16.05.2020.
↑ Traģēdija Varakļānos. Stiprais vējš nolauzis koku, kas nāvējoši uzkritis cilvēkam^{[novecojusi saite]}, apollo.lv, 16.05.2020.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 19.05.2020.
↑ Meteo.lv | @LVGMC_Meteo, twitter.com 21.05.2020.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 25.05.2020.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 25.05.2020.
↑ Toms Bricis, twitter.com, 25.05.2020.
↑ «Latvijā novērota sevišķi reta mākoņu forma - Kelvina-Helmholca mākoņi». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-05-31.
↑ Kurzemē debesīs novērota viena no pasaulē retākajām dabas parādībām^{[novecojusi saite]}, apollo.lv, 31.05.2020.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 02.06.2020.
↑ Sestdien Latviju pārstaigās lietus mākoņi, uzspīdēs arī saule, lsm.lv, 06.06.2020.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 06.06.2020.
↑ «Upesciemā novēroti vieni no lielākajiem krusas graudiem Latvijas vēsturē». 08.06.2020.
↑ «Daudzviet Latvijā birusi milzu krusa; Lietuvā plosījies tornado». 08.06.2020.
↑ «Foto: Kāda izskatās lietavu dēļ applūdusī Rīga». 08.06.2020.
↑ «FOTO ⟩ Supernegaiss Rīgā». 08.06.2020.
↑ Toms Bricis, twitter.com, 09.06.2020.
↑ «VUGD saņēmis 15 izsaukumus par vēja postījumiem galvenokārt Rīgā un Pierīgā». 08.06.2020.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 08.06.2020.
↑ «Jūnija 1. dekādes apskats». 11.06.2020. Arhivēts no oriģināla, laiks: 11.06.2020.
↑ «Pirmo reizi šajā gadā gaiss Latvijā iesilis līdz +30 grādiem». 08.06.2020.
↑ «Toms Bricis». 09.06.2020.
↑ lsm.lv. «Latgalē negaiss atnesis lielu krusu», 09.06.2020.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 09.06.2020.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 11.06.2020.
↑ Rīgas centrā ceturtdien nolijusi trešdaļa mēneša normas, delfi.lv, 11.06.2020.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 15.06.2020.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 17.06.2020.
↑ Vairākās vietās uzstādīts 17. jūnija karstuma rekords, lsm.lv, 17.06.2020.
↑ Toms Bricis, twitter.com, 18.06.2020.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 18.06.2020.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 18.06.2020.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 20.06.2020.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 20.06.2020.
↑ Piedzīvota pirmā tropiskā nakts šovasar, lsm.lv, 26.06.2020.
↑ Rīgā piedzīvota šovasar pirmā tropiskā nakts^{[novecojusi saite]}, apollo.lv, 26.06.2020.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 26.06.2020.
↑ @LVGMC_Meteo, Meteo.lv, twitter.com, 27.06.2020.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 27.06.2020.
↑ Dažviet Latvijā labots teju 50 gadus sens maksimālās gaisa temperatūras rekords^{[novecojusi saite]}, apollo.lv, 27.06.2020.
↑ Vietām nolijusi nepilna mēneša norma, lietavas Latviju pamet, lsm.lv, 30.06.2020.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 30.06.2020.
↑ Rīgā pēc stiprām lietusgāzēm applūdušas ielas un kavējas tramvaja kustība, lsm.lv, 30.06.2020.
↑ FOTO UN VIDEO 》Ekstrēmas lietusgāzes gremdē Rīgu. Sinoptiķi brīdina par pērkona negaisa tuvošanos^{[novecojusi saite]}, apollo.lv, 30.06.2020.
↑ Rīgas peldvietās ūdens temperatūra no +17 līdz +24 grādiem, delfi.lv, 04.07.2020.
↑ Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/05/2020 at 23:00 UTC, ogimet.com, (angliski)
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 09.07.2020.
↑ Ceturtdienas rītā gaisa temperatūra noslīdējusi tuvu aukstuma rekordam^{[novecojusi saite]}, apollo.lv, 09.07.2020.
↑ Sestdien vējš vietām lauzis kokus. Spēkā dzeltenais brīdinājums^{[novecojusi saite]}, apollo.lv, 11.07.2020.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 11.07.2020.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 15.07.2020.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 20.07.2020.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 23.07.2020.
↑ Andrejs Andrejs, twitter.com, 23.07.2020.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 23.07.2020.
↑ Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/23/2020 at 23:00 UTC, ogimet.com, (angliski)
↑ Meteo.lv, twitter.com, 29.07.2020.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 31.07.2020.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 05.08.2020.
↑ Ranking of selected weather parameters for Latvia 08/09/2020 at 23:00 UTC, ogimet.com, (angliski)
↑ Meteo.lv, twitter.com, 16.08.2020.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 21.08.2020.
↑ Naktī Ventspils piedzīvojusi pamatīgu negaisu, piektdiena būs saulaina, lsm.lv, 21.08.2020.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 21.08.2020.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 23.08.2020.
↑ Mērsragā par 15 grādiem aukstāks. Daļā piekrastes pazeminājusies temperatūra jūra^{[novecojusi saite]}, apollo.lv, 23.08.2020.
↑ Latvijā pakāpeniski iestājas meteoroloģiskais rudens^{[novecojusi saite]}, apollo.lv, 27.08.2020.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 27.08.2020.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 28.08.2020.
↑ [2]^{[novecojusi saite]} Meteo.lv, 01.09.2020.
↑ Ceturtdienas rītā Vidzemē gaidāms negaiss, lsm.lv, 03.09.2020.
↑ Vasara atvadās ar intensīviem pērkona negaisiem, meteo.lv, 03.09.2020.
↑ Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com 03.09.2020.
↑ Laurijs Svirskis, @laurijss, twitter.com 03.09.2020.
↑ Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com 03.09.2020.
↑ Meteo Latvia, @storm_chaserEU, twitter.com 02.09.2020.
↑ Ilmatieteen laitos, @meteorologit, twitter.com 03.09.2020.
↑ Meteo Latvia, @storm_chaserEU, twitter.com 02.09.2020.
↑ Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com 03.09.2020.
↑ Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com 03.09.2020.
↑ Laurijs Svirskis, @laurijss, twitter.com 03.09.2020.
↑ Jānis Trallis, @meteozinas, twitter.com 03.09.2020.
↑ “Lielākā zibeņošana šogad!” Iedzīvotājiem izdevies nofilmēt iespaidīgus zibens uzliesmojumus, la.lv 03.09.2020.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 05.09.2020.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 08.09.2020.
↑ Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com 15.09.2020.
↑ Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 16.09.2020.
↑ Septembris, 2020 Arhivēts 2020. gada 25. oktobrī, Wayback Machine vietnē., Meteo.lv, 21.09.2020.
↑ Jānis Trallis, @meteozinas, twitter.com, 16.09.2020.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 17.09.2020.
↑ VIDEO un FOTO: Ceturtdien vējš vētras spēku nesasniedza, bet postījumi — lielākie četros gados, lsm.lv, 18.09.2020.
↑ Aculiecinieku foto un video: kā Latvijā ceturtdien plosījās vējš, delfi.lv, 18.09.2020.
↑ Svētdienas rīts — aukstākais kopš maija, lsm.lv, 20.09.2020.
↑ Meteo Latvia, @storm_chaserEU, twitter.com, 22.09.2020.
↑ Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 22.09.2020.
↑ Jaunais 23. septembra karstuma rekords — +25,5 grādi, lsm.lv, 23.09.2020.
↑ Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 23.09.2020.
↑ Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 24.09.2020.
↑ Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 24.09.2020.
↑ Toms Bricis, @boms_tricis, twitter.com, 24.09.2020.
↑ Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 25.09.2020.
↑ Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 26.09.2020.
↑ Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 27.09.2020.
↑ Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 04.10.2020.
↑ Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 05.10.2020.
↑ Uzstādīti jauni 5. oktobra siltuma rekordi Kurzemē un Vidzemē, lsm.lv, 05.10.2020.
↑ Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 07.10.2020.
↑ Šī diena vēsturē | 7. oktobris, lsm.lv, 07.10.2013.
↑ Daugavpili skāris stiprākais lietus pēdējo četru mēnešu laikā^{[novecojusi saite]}, apollo.lv, 13.10.2020.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 13.10.2020.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 14.10.2020.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 18.10.2020.
↑ Toms Bricis, twitter.com, 18.10.2020.
↑ Latvijas austrumos snidzis pirmais sniegs, lsm.lv, 18.10.2020.
↑ Dažviet Vidzemē uzsnidzis sniegs; pirmdiena būs vējaina, lsm.lv, 19.10.2020.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 19.10.2020.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 28.10.2020.
↑ Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 03.11.2020.
↑ Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 03.11.2020.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 03.11.2020.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 03.11.2020.
↑ Vairākās vietās, arī Rīgā, sasniegts jauns 6. novembra siltuma rekords, lsm.lv, 06.11.2020.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 06.11.2020.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 07.11.2020.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 18.11.2020.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 19.11.2020.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 19.11.2020.
↑ Kurzemē vēja brāzmas sasniegušas 28 m/s^{[novecojusi saite]}, apollo.lv, 19.11.2020.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 22.11.2020.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 22.11.2020.
↑ Liepājā un Ventspilī pārspēts 22. novembra siltuma rekords, lsm.lv, 22.11.2020.
↑ FOTO 》Pirmā sniegotā diena Rīgā^{[novecojusi saite]}, apollo.lv, 30.11.2020.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 09.12.2020.
↑ Video blogs: Rīgā fiksēts lielākais sals 638 dienu laikā, lsm.lv, 09.12.2020.
↑ Ranking of selected weather parameters for Latvia 12/18/2020 at 23:00 UTC, ogimet.com, (angliski)
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 18.12.2020.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 23.12.2020.
↑ Austrumlatviju pārklājusi sniega sega, tvnet.lv, 23.12.2020.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 25.12.2020.
↑ Pirmo reizi šoziem sniega segas biezums vietām Latvijā sasniedzis desmit centimetru, lsm.lv, 25.12.2020.
↑ Alūksnē un Gulbenē sniega dziļums pieaudzis līdz 14 centimetriem, delfi.lv, 26.12.2020.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 26.12.2020.
↑ Gunita, twitter.com, 26.12.2020.
↑ Trešdienas rītā daudzviet skaidrojas debesis un apledo ceļi, lsm.lv, 30.12.2020.
↑ 2020. gada laikapstākļi^{[novecojusi saite]}, meteo.lv
↑ Novērojumi / Meteoroloģija / Datu meklēšana, meteo.lv

Ārējās saites

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs
Mēneša un gada vidējā gaisa temperatūra Rīgā (1795—2019)
Mēneša un gada nokrišņu summa Rīgā (1850—2019)
Diennakts maksimālā nokrišņu summa Rīgā pa mēnešiem (1943—2019)

[7] Nokrišņi norādīti milimetros un/vai procentos no ilggadējās mēneša normas.

[1] 2020. gads — siltākais Latvijas novērojumu vēsturē! Arhivēts 2021. gada 18. janvārī, Wayback Machine vietnē., videscentrs.lvgmc.lv

[2] Ziemas apskats Arhivēts 2020. gada 6. jūlijā, Wayback Machine vietnē., meteo.lv

[3] Laurijs Svirskis, @laurijss, twitter.com 10.09.2020.

[4] Daļā Latvijas šis bijis vējainākais pavasaris pusgadsimta laikā, lsm.lv, 02.06.2020.

[5] Pavasara apskats Arhivēts 2020. gada 6. jūlijā, Wayback Machine vietnē., meteo.lv

[6] Vasaras apskats^{[novecojusi saite]}, meteo.lv

[8] Tableau d'observations pour Riga (Latvia) (7 m) dimanche 5 janvier 2020. Atjaunināts: 2020. gada 4. februārī. (franciski).

[9] Tableau d'observations pour Riga (Ventspils) (7 m) dimanche 5 janvier 2020. Atjaunināts: 2020. gada 4. februārī. (franciski)

[10] Tableau d'observations pour Riga (Ventspils) (3 m) dimanche 18 janvier 2020. Atjaunināts: 2020. gada 4. februārī. (franciski)

[11] Janvāra mēneša apskats^{[novecojusi saite]}, meteo.lv

[12] Februāra mēneša apskats^{[novecojusi saite]}, meteo.lv

[13] Marta mēneša apskats Arhivēts 2020. gada 6. jūlijā, Wayback Machine vietnē., meteo.lv

[14] Aprīļa mēneša apskats Arhivēts 2020. gada 8. jūlijā, Wayback Machine vietnē., meteo.lv

[15] Maija mēneša apskats Arhivēts 2020. gada 6. jūlijā, Wayback Machine vietnē., meteo.lv

[16] Jūnija mēneša apskats Arhivēts 2020. gada 8. jūlijā, Wayback Machine vietnē., meteo.lv

[17] Jūlija mēneša apskats Arhivēts 2020. gada 27. septembrī, Wayback Machine vietnē., meteo.lv

[18] Augusta mēneša apskats Arhivēts 2020. gada 25. oktobrī, Wayback Machine vietnē., meteo.lv

[19] 2020. gada septembris Latvijā — trešais siltākais novērojumu vēsturē, lsm.lv, 04.09.2020.

[20] Janvāra sākums bijis gandrīz sešus grādus siltāks par normu^{[novecojusi saite]}, apollo.lv, 13.01.2020.

[21] Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, 04.01.2020.

[22] Jānis Trallis, @meteozinas, twitter.com, 04.01.2020.

[23] Sinoptiķi brīdina par brāzmainu vēju Kurzemē^{[novecojusi saite]}, apollo.lv, 04.01.2020.

[24] Laika apstākļi 2020. gada janvāra 1. dekādē Arhivēts 2020. gada 13. janvārī, Wayback Machine vietnē., meteo.lv

[25] Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 16.01.2020.

[26] Pārspēts 15. janvāra nacionālais siltuma rekords; silta būs arī ceturtdiena, lsm.lv, 15.01.2020.

[27] Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 16.01.2020.

[28] 16. janvāra siltuma rekords pārspēts jau naktī; arī diena būs silta, lsm.lv, 16.01.2020.

[29] Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 21.01.2020.

[30] Jānis Trallis, @meteozinas 22.01.2020.

[meteo-lv-lvgmc-meteo-31] 30,0 ^30,1 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 25.01.2020.

[32] Piektdien siltuma rekords pārspēts 19 novērojumu stacijās, sestdien — deviņās, lsm.lv, 25.01.2020.

[33] Piektdien siltuma rekords pārspēts 19 novērojumu stacijās, sestdien — deviņās, lsm.lv, 25.01.2020.

[34] Sinoptiķi ziņo par vairāku rekordu gāšanu^{[novecojusi saite]}, apollo.lv, 25.01.2020.

[35] Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 30.01.2020.

[36] Meteo.lv, @LVGMC Meteo, twitter.com 02.02.2020.

[37] Jānis Trallis, @meteozinas, twitter.com 05.02.2020.

[38] Faktiskie laika apstākļi, meteolapa.lv web.archive.org 02.05.2020.

[39] Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com 05.02.2020.

[40] Jānis Trallis, @meteozinas, twitter.com 05.02.2020.

[41] Alūksni pārklājusi deviņus centimetrus bieza sniega kārta, lsm.lv, 08.02.2020.

[42] Jānis Trallis, @meteozinas, twitter.com, 08.02.2020.

[43] Svētdien gaidāms visai saulains laiks, sāks pastiprināties vējš, lsm.lv 09.02.2020.

[44] Pirmdien naktī un no rīta Latvijā vētra nenesa tik lielus postījumus kā Eiropas rietumos, meteo.lv 10.02.2020.

[45] Pirmdiena būs vējaina, daudz līs, austrumos arī snigs, lsm.lv 10.02.2020.

[46] Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 17.02.2020.

[47] Nogāztas ceļa zīmes, aizšķērsotas dzelzceļa sliedes, izrauti koki ar saknēm — spēcīgais vējš plosa Latviju, apollo.lv, 17.02.2020.

[48] BreakingLV, @breakinglv, twitter.com, 17.02.2020.

[49] Vairāk nekā 20 meteostacijās novērots mēneša otrās dekādes siltuma rekords, apollo.lv, 17.02.2020.

[50] Jānis Trallis, @meteozinas, twitter.com, 17.02.2020.

[51] Jānis Trallis, @meteozinas, twitter.com, 17.02.2020.

[52] Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 22.02.2020.

[53] Jānis Trallis, @meteozinas, twitter.com, 22.02.2020.

[54] Latgali sasniegusi nokrišņu zona, kas ceturtdien nesīs stipru snigšanu, lsm.lv, 27.02.2020.

[55] Toms Bricis, @boms_tricis, twitter.com, 27.02.2020.

[56] Siltās ziemas izskaņā Alūksnē izveidojas pamatīga sniega sega^{[novecojusi saite]}, apollo.lv, 27.02.2020.

[57] Meteo.lv @LVGMC_Meteo, twitter.com 29.02.2020.

[58] Meteo.lv @LVGMC_Meteo, twitter.com 01.03.2020.

[59] Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 01.03.2020.

[60] Vairākās meteostacijās novērots marta pirmās dienas siltuma rekords^{[novecojusi saite]}, apollo.lv, 01.03.2020.

[61] Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 04.03.2020.

[62] Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 06.03.2020.

[63] Piecās novērojumu stacijās labots 6. marta siltuma rekords^{[novecojusi saite]}, tvnet.lv, 06.03.2020.

[64] Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com 09.03.2020.

[65] Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 12.03.2020.

[66] Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 12.03.2020.

[67] Vētras dēļ piektdienas rītā aptuveni 10 000 "Sadales tīkla" klientu traucēta elektroapgāde^{[novecojusi saite]}, apollo.lv, 13.03.2020.

[68] Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 23.03.2020.

[69] Jānis Trallis, @meteozinas, twitter.com 28.03.2020.

[70] Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 28.03.2020.

[71] Jānis Trallis, @meteozinas, twitter.com, 30.03.2020.

[72] Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 03.04.2020.

[73] Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 06.04.2020.

[74] Šogad pirmo reizi +20 grādi; nākamreiz tik silts — tikai mēneša otrajā pusē, lsm.lv, 07.04.2020.

[75] Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 07.04.2020.

[76] Meteolapa.lv, @meteolapa, twitter.com, 13.04.2020.

[77] Rīgā pēkšņi sākusies spēcīga krusa^{[novecojusi saite]}, apollo.lv, 13.04.2020.

[78] Toms Bricis, @boms_tricis, twitter.com, 13.04.2020.

[79] Toms Bricis, @boms_tricis, twitter.com, 14.04.2020.

[80] Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 15.04.2020.

[81] Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 16.04.2020.

[82] Stiprais vējš gāž kokus, pārraujot elektrolīnijas, posta jumtus un glābēju ēkas, lsm.lv, 16.04.2020.

[83] Vairāk nekā 100 izsaukumi par vētras radītiem postījumiem. Dobelē rūpnīcai vējš "norauj" jumtu^{[novecojusi saite]}, apollo.lv, 16.04.2020.

[84] Video: Engures novadā novērota pamatīga «velna slota», lsm.lv, 23.04.2020.

[85] Toms Bricis, @boms_tricis, twitter.com, 23.04.2020.

[86] Jānis Trallis, twitter.com, 25.04.2020.

[87] Jānis Trallis, twitter.com, 25.04.2020.

[88] Jānis Trallis, twitter.com, 28.04.2020.

[89] Jānis Trallis, twitter.com, 03.05.2020.

[90] Jānis Trallis, teitter.com, 05.05.2020.

[91] Meteo.lv, twitter.com, 05.05.2020.

[92] Jānis Trallis, twitter.com, 06.05.2020.

[93] Pirmdien Latvijā sāks ieplūst auksts gaiss, līs, Latgalē gaidāms negaiss, lsm.lv, 11.05.2020.

[94] Meteo.lv, twitter.com, 11.05.2020.

[95] [1] Arhivēts 2020. gada 23. novembrī, Wayback Machine vietnē., lvgmc.lv, 11.05.2020.

[96] Naktī uz otrdienu spēcīgi snigs. Zemi klās vismaz 6 cm bieza sniega kārta^{[novecojusi saite]}, apollo.lv, 11.05.2020.

[97] Spēkā brīdinājums par stipru snigšanu otrdienas naktī un priekšpusdienā, lsm.lv, 11.05.2020.

[98] Visvairāk uzsnidzis Jēkabpils novadā — 16 centimetri sniega, lsm.lv, 12.05.2020.

[99] Daudzviet Latvijā snieg, Jēkabpilī izveidojusies līdz septiņiem centimetriem bieza sniega sega^{[novecojusi saite]}, apollo.lv, 12.05.2020.

[100] Latgales pusē pārspēts vēlākā sniega rekords^{[novecojusi saite]}, apollo.lv, 12.05.2020.

[101] Jānis Trallis, twitter.com, 12.05.2020.

[102] Jānis Trallis, twitter.com, 16.05.2020.

[103] Varakļānos stiprā vēja dēļ koks uzkritis cilvēkam un viņš gājis bojā, lsm.lv, 16.05.2020.

[104] Traģēdija Varakļānos. Stiprais vējš nolauzis koku, kas nāvējoši uzkritis cilvēkam^{[novecojusi saite]}, apollo.lv, 16.05.2020.

[105] Meteo.lv, twitter.com, 19.05.2020.

[106] Meteo.lv | @LVGMC_Meteo, twitter.com 21.05.2020.

[107] Jānis Trallis, twitter.com, 25.05.2020.

[108] Jānis Trallis, twitter.com, 25.05.2020.

[109] Toms Bricis, twitter.com, 25.05.2020.

[110] «Latvijā novērota sevišķi reta mākoņu forma - Kelvina-Helmholca mākoņi». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-05-31.

[111] Kurzemē debesīs novērota viena no pasaulē retākajām dabas parādībām^{[novecojusi saite]}, apollo.lv, 31.05.2020.

[112] Jānis Trallis, twitter.com, 02.06.2020.

[113] Sestdien Latviju pārstaigās lietus mākoņi, uzspīdēs arī saule, lsm.lv, 06.06.2020.

[114] Jānis Trallis, twitter.com, 06.06.2020.

[115] «Upesciemā novēroti vieni no lielākajiem krusas graudiem Latvijas vēsturē». 08.06.2020.

[116] «Daudzviet Latvijā birusi milzu krusa; Lietuvā plosījies tornado». 08.06.2020.

[117] «Foto: Kāda izskatās lietavu dēļ applūdusī Rīga». 08.06.2020.

[118] «FOTO ⟩ Supernegaiss Rīgā». 08.06.2020.

[119] Toms Bricis, twitter.com, 09.06.2020.

[120] «VUGD saņēmis 15 izsaukumus par vēja postījumiem galvenokārt Rīgā un Pierīgā». 08.06.2020.

[121] Jānis Trallis, twitter.com, 08.06.2020.

[122] «Jūnija 1. dekādes apskats». 11.06.2020. Arhivēts no oriģināla, laiks: 11.06.2020.

[123] «Pirmo reizi šajā gadā gaiss Latvijā iesilis līdz +30 grādiem». 08.06.2020.

[124] «Toms Bricis». 09.06.2020.

[125] sm.lv. «Latgalē negaiss atnesis lielu krusu», 09.06.2020.

[126] Meteo.lv, twitter.com, 09.06.2020.

[127] Jānis Trallis, twitter.com, 11.06.2020.

[128] Rīgas centrā ceturtdien nolijusi trešdaļa mēneša normas, delfi.lv, 11.06.2020.

[129] Jānis Trallis, twitter.com, 15.06.2020.

[130] Meteo.lv, twitter.com, 17.06.2020.

[131] Vairākās vietās uzstādīts 17. jūnija karstuma rekords, lsm.lv, 17.06.2020.

[132] Toms Bricis, twitter.com, 18.06.2020.

[133] Meteo.lv, twitter.com, 18.06.2020.

[134] Meteo.lv, twitter.com, 18.06.2020.

[135] Jānis Trallis, twitter.com, 20.06.2020.

[136] Jānis Trallis, twitter.com, 20.06.2020.

[137] Piedzīvota pirmā tropiskā nakts šovasar, lsm.lv, 26.06.2020.

[138] Rīgā piedzīvota šovasar pirmā tropiskā nakts^{[novecojusi saite]}, apollo.lv, 26.06.2020.

[139] Meteo.lv, twitter.com, 26.06.2020.

[140] @LVGMC_Meteo, Meteo.lv, twitter.com, 27.06.2020.

[141] Meteo.lv, twitter.com, 27.06.2020.

[142] Dažviet Latvijā labots teju 50 gadus sens maksimālās gaisa temperatūras rekords^{[novecojusi saite]}, apollo.lv, 27.06.2020.

[143] Vietām nolijusi nepilna mēneša norma, lietavas Latviju pamet, lsm.lv, 30.06.2020.

[144] Meteo.lv, twitter.com, 30.06.2020.

[145] Rīgā pēc stiprām lietusgāzēm applūdušas ielas un kavējas tramvaja kustība, lsm.lv, 30.06.2020.

[146] FOTO UN VIDEO 》Ekstrēmas lietusgāzes gremdē Rīgu. Sinoptiķi brīdina par pērkona negaisa tuvošanos^{[novecojusi saite]}, apollo.lv, 30.06.2020.

[147] Rīgas peldvietās ūdens temperatūra no +17 līdz +24 grādiem, delfi.lv, 04.07.2020.

[148] Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/05/2020 at 23:00 UTC, ogimet.com, (angliski)

[149] Jānis Trallis, twitter.com, 09.07.2020.

[150] Ceturtdienas rītā gaisa temperatūra noslīdējusi tuvu aukstuma rekordam^{[novecojusi saite]}, apollo.lv, 09.07.2020.

[151] Sestdien vējš vietām lauzis kokus. Spēkā dzeltenais brīdinājums^{[novecojusi saite]}, apollo.lv, 11.07.2020.

[152] Meteo.lv, twitter.com, 11.07.2020.

[153] Meteo.lv, twitter.com, 15.07.2020.

[154] Meteo.lv, twitter.com, 20.07.2020.

[155] Jānis Trallis, twitter.com, 23.07.2020.

[156] Andrejs Andrejs, twitter.com, 23.07.2020.

[157] Meteo.lv, twitter.com, 23.07.2020.

[158] Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/23/2020 at 23:00 UTC, ogimet.com, (angliski)

[159] Meteo.lv, twitter.com, 29.07.2020.

[160] Jānis Trallis, twitter.com, 31.07.2020.

[161] Meteo.lv, twitter.com, 05.08.2020.

[162] Ranking of selected weather parameters for Latvia 08/09/2020 at 23:00 UTC, ogimet.com, (angliski)

[163] Meteo.lv, twitter.com, 16.08.2020.

[164] Meteo.lv, twitter.com, 21.08.2020.

[165] Naktī Ventspils piedzīvojusi pamatīgu negaisu, piektdiena būs saulaina, lsm.lv, 21.08.2020.

[166] Jānis Trallis, twitter.com, 21.08.2020.

[167] Jānis Trallis, twitter.com, 23.08.2020.

[168] Mērsragā par 15 grādiem aukstāks. Daļā piekrastes pazeminājusies temperatūra jūra^{[novecojusi saite]}, apollo.lv, 23.08.2020.

[169] Latvijā pakāpeniski iestājas meteoroloģiskais rudens^{[novecojusi saite]}, apollo.lv, 27.08.2020.

[170] Jānis Trallis, twitter.com, 27.08.2020.

[171] Meteo.lv, twitter.com, 28.08.2020.

[172] [2]^{[novecojusi saite]} Meteo.lv, 01.09.2020.

[173] Ceturtdienas rītā Vidzemē gaidāms negaiss, lsm.lv, 03.09.2020.

[174] Vasara atvadās ar intensīviem pērkona negaisiem, meteo.lv, 03.09.2020.

[175] Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com 03.09.2020.

[176] Laurijs Svirskis, @laurijss, twitter.com 03.09.2020.

[177] Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com 03.09.2020.

[178] Meteo Latvia, @storm_chaserEU, twitter.com 02.09.2020.

[179] Ilmatieteen laitos, @meteorologit, twitter.com 03.09.2020.

[180] Meteo Latvia, @storm_chaserEU, twitter.com 02.09.2020.

[181] Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com 03.09.2020.

[182] Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com 03.09.2020.

[183] Laurijs Svirskis, @laurijss, twitter.com 03.09.2020.

[184] Jānis Trallis, @meteozinas, twitter.com 03.09.2020.

[185] “Lielākā zibeņošana šogad!” Iedzīvotājiem izdevies nofilmēt iespaidīgus zibens uzliesmojumus, la.lv 03.09.2020.

[186] Jānis Trallis, twitter.com, 05.09.2020.

[187] Meteo.lv, twitter.com, 08.09.2020.

[188] Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com 15.09.2020.

[189] Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 16.09.2020.

[190] Septembris, 2020 Arhivēts 2020. gada 25. oktobrī, Wayback Machine vietnē., Meteo.lv, 21.09.2020.

[191] Jānis Trallis, @meteozinas, twitter.com, 16.09.2020.

[192] Meteo.lv, twitter.com, 17.09.2020.

[193] VIDEO un FOTO: Ceturtdien vējš vētras spēku nesasniedza, bet postījumi — lielākie četros gados, lsm.lv, 18.09.2020.

[194] Aculiecinieku foto un video: kā Latvijā ceturtdien plosījās vējš, delfi.lv, 18.09.2020.

[195] Svētdienas rīts — aukstākais kopš maija, lsm.lv, 20.09.2020.

[196] Meteo Latvia, @storm_chaserEU, twitter.com, 22.09.2020.

[197] Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 22.09.2020.

[198] Jaunais 23. septembra karstuma rekords — +25,5 grādi, lsm.lv, 23.09.2020.

[199] Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 23.09.2020.

[200] Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 24.09.2020.

[201] Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 24.09.2020.

[202] Toms Bricis, @boms_tricis, twitter.com, 24.09.2020.

[203] Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 25.09.2020.

[204] Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 26.09.2020.

[205] Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 27.09.2020.

[206] Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 04.10.2020.

[207] Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 05.10.2020.

[208] Uzstādīti jauni 5. oktobra siltuma rekordi Kurzemē un Vidzemē, lsm.lv, 05.10.2020.

[209] Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 07.10.2020.

[210] Šī diena vēsturē | 7. oktobris, lsm.lv, 07.10.2013.

[211] Daugavpili skāris stiprākais lietus pēdējo četru mēnešu laikā^{[novecojusi saite]}, apollo.lv, 13.10.2020.

[212] Jānis Trallis, twitter.com, 13.10.2020.

[213] Jānis Trallis, twitter.com, 14.10.2020.

[214] Jānis Trallis, twitter.com, 18.10.2020.

[215] Toms Bricis, twitter.com, 18.10.2020.

[216] Latvijas austrumos snidzis pirmais sniegs, lsm.lv, 18.10.2020.

[217] Dažviet Vidzemē uzsnidzis sniegs; pirmdiena būs vējaina, lsm.lv, 19.10.2020.

[218] Meteo.lv, twitter.com, 19.10.2020.

[219] Meteo.lv, twitter.com, 28.10.2020.

[220] Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 03.11.2020.

[221] Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 03.11.2020.

[222] Meteo.lv, twitter.com, 03.11.2020.

[223] Meteo.lv, twitter.com, 03.11.2020.

[224] Vairākās vietās, arī Rīgā, sasniegts jauns 6. novembra siltuma rekords, lsm.lv, 06.11.2020.

[225] Meteo.lv, twitter.com, 06.11.2020.

[226] Meteo.lv, twitter.com, 07.11.2020.

[227] Meteo.lv, twitter.com, 18.11.2020.

[228] Meteo.lv, twitter.com, 19.11.2020.

[229] Meteo.lv, twitter.com, 19.11.2020.

[230] Kurzemē vēja brāzmas sasniegušas 28 m/s^{[novecojusi saite]}, apollo.lv, 19.11.2020.

[231] Meteo.lv, twitter.com, 22.11.2020.

[232] Meteo.lv, twitter.com, 22.11.2020.

[233] Liepājā un Ventspilī pārspēts 22. novembra siltuma rekords, lsm.lv, 22.11.2020.

[234] FOTO 》Pirmā sniegotā diena Rīgā^{[novecojusi saite]}, apollo.lv, 30.11.2020.

[235] Meteo.lv, twitter.com, 09.12.2020.

[236] Video blogs: Rīgā fiksēts lielākais sals 638 dienu laikā, lsm.lv, 09.12.2020.

[237] Ranking of selected weather parameters for Latvia 12/18/2020 at 23:00 UTC, ogimet.com, (angliski)

[238] Jānis Trallis, twitter.com, 18.12.2020.

[239] Jānis Trallis, twitter.com, 23.12.2020.

[240] Austrumlatviju pārklājusi sniega sega, tvnet.lv, 23.12.2020.

[241] Jānis Trallis, twitter.com, 25.12.2020.

[242] Pirmo reizi šoziem sniega segas biezums vietām Latvijā sasniedzis desmit centimetru, lsm.lv, 25.12.2020.

[243] Alūksnē un Gulbenē sniega dziļums pieaudzis līdz 14 centimetriem, delfi.lv, 26.12.2020.

[244] Jānis Trallis, twitter.com, 26.12.2020.

[245] Gunita, twitter.com, 26.12.2020.

[246] Trešdienas rītā daudzviet skaidrojas debesis un apledo ceļi, lsm.lv, 30.12.2020.

[247] 2020. gada laikapstākļi^{[novecojusi saite]}, meteo.lv

[248] Novērojumi / Meteoroloģija / Datu meklēšana, meteo.lv

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[P 1]

[7]

[8]

[9]

[10]

[11]

[12]

[13]

[14]

[15]

[16]

[17]

[18]

[19]

[20]

[21]

[22]

[23]

[24]

[25]

[26]

[27]

[28]

[29]

[30]

[31]

[32]

[33]

[34]

[35]

[36]

[37]

[38]

[39]

[40]

[41]

[42]

[43]

[44]

[45]

[46]

[47]

[48]

[49]

[50]

[51]

[52]

[53]

[54]

[55]

[56]

[57]

[58]

[59]

[60]

[61]

[62]

[63]

[64]

[65]

[66]

[67]

[68]

[69]

[70]

[71]

[72]

[73]

[74]

[75]

[76]

[77]

[78]

[79]

[80]

[81]

[82]

[83]

[84]

[85]

[86]

[87]

[88]

[89]

[90]

[91]

[92]

[93]

[94]

[95]

[96]

[97]

[98]

[99]