Madonas novads

Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Madonas novads (2009—2021).

Madonas novads
Madonas novads
Ģerbonis
Centrs:	Madona
Kopējā platība:	3354,8 km2
Iedzīvotāji (2018):	37216
Blīvums:	11.1 iedz./km2
Izveidots:	2021. gadā

Madonas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienoti Madonas novads, Cesvaines novads, Ērgļu novads un Lubānas novads. Novada centrs atrodas Madonas pilsētā.

Teritoriālais iedalījums

Aronas pagasts, Barkavas pagasts, Bērzaunes pagasts, Cesvaines pagasts, Cesvaines pilsēta, Dzelzavas pagasts, Ērgļu pagasts, Indrānu pagasts, Jumurdas pagasts, Kalsnavas pagasts, Lazdonas pagasts, Liezēres pagasts, Lubānas pilsēta, Ļaudonas pagasts, Madonas pilsēta, Mārcienas pagasts, Mētrienas pagasts, Ošupes pagasts, Praulienas pagasts, Sarkaņu pagasts, Sausnējas pagasts un Vestienas pagasts.

Daba

Meži ir viens no nozīmīgākajiem dabas resursiem novadā. Tie aizņēma aptuveni 45% jeb 97 526,9 ha no novada teritorijas un 91,5% no kopējās meža zemes. Kopumā meža zeme aizņēma 106 572,1 ha jeb 49% no novada teritorijas. Pēc īpašuma formas 60% bija privātā meža zeme, 38,8% valsts un 1,2% pašvaldības meža zeme. Lielākais mežu īpatsvars Madonas novadā ir Lazdonas, Sarkaņu, Mārcienas, Liezēres un Ļaudonas pagastos. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme aizņem aptuveni 39% no novada platības. Lielāko daļu no lauksaimniecībā izmantojamās zemes aizņem aramzeme (63%), ganības (22%), pļavas (14%), augļu dārzi (1%). Vislielākās lauksaimniecībā izmantojamās platības atrodas Ošupes, Barkavas, Praulienas, Ļaudonas un Liezēres pagastos. Madonas novads ir bagāts ar derīgajiem izrakteņiem — zemes dzīlēs atrodas kūdras, māla, dolomīta, smilts, grants, saldūdens kaļķakmens, sapropeļa krājumi.

Vēsture

Saieta laukums, Madona

Saieta laukums, Madona

Madonas Lielā iela 1918. gadā

Madonas stacija ap 1910. gadu

Ledus laikmeta beigās Latvijas teritorijā gar Daugavu un Lielupi no dienvidiem ienāca ziemeļbriežu mednieku ciltis. No Daugavas tie virzījušies arī uz Aiviekstes augšteci, kur Lubānas ezera apkārtnē atrodas Zvidzes apmetne — viena no senākajām mezolīta apmetnēm Latvijā. Aiviekste bija satiksmes ceļš, pa to uz Lubānas apkaimi jau pirms gadu tūkstošiem ceļojis dzintars, no kura gatavoti piekariņi, pogas un figūriņas.

XII gs. sākumā šeit cauri gājis tirdzniecības ceļš no Kokneses uz Alūksni. Livonijas konfederācijas laikā apkārtne piederēja Rīgas arhibīskapijas vasaļiem. Krievijas impērijas laikā šī bija Vidzemes guberņas dienvidaustrumu daļa — Maliena. 19. gs. beigās pieauga piena lopkopības apjomi un nozīme — krejotavu un pienotavu blīvums vēlāk šeit bija lielākais Latvijā. Pirmais pasaules kara laikā te bija pagaidu apmešanās vieta bēgļiem no Kurzemes un Zemgales. Pēc 1920. gada agrārreformas muižas sadalīja jaunsaimniecībās. 1926. gadā izveidoja Madonas apriņķi, kas aptvēra arī lielu daļu tagadējā Gulbenes novada. Madonas rajons dibināts 1950. gadā, bet 2009. gadā administratīvi teritoriālās reformas laikā no rajona daļas izveidots Madonas novads. 2021. gada 1. jūlijā Madonas novadam tika pievienoti Cesvaines, Ērgļu un Lubānas novadi.

Apdzīvotās vietas

Pilsētas

• Madona
• Cesvaine
• Lubāna

Tautsaimniecība

Uz 2013.gada 1.janvāri Madonas novadā bija reģistrēti 2032 uzņēmējdarbības subjekti, no tiem individuālie komersanti 4,3%, akciju sabiedrības 0,2%, sabiedrības ar ierobežotu atbildību 35,8%, filiāles 0,4%, pilnsabiedrības 0,2%, individuālie uzņēmumi 9,4%, zemnieku saimniecības 48,6% un kooperatīvās sabiedrības 1,1%. 2012. gadā uzņēmumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem sasniedza 78 uzņēmumus, kas ir salīdzinoši augstāks kā vidēji Vidzemes reģionā (71) un Latvijā (69). Laika posmā no 2009. gada Madonas novada uzņēmumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem ir palielinājies par 22%. Uz 2012. gada 1. janvāri lielākā daļa — 94,7% no visiem ekonomiski aktīvajiem uzņēmumiem ir mikro uzņēmumi, 4,7% mazie un 0,6% vidējie uzņēmumi. Novadā reģistrēto uzņēmumu reģistrētais pamatkapitāls 2013. gada janvārī sasniedzis 17 317 302 latu, ierindojot Madonas novadu 92.vietā no 120.

Reģistrētā bezdarba līmenis Madonas novadā uz 2012.gada 31.jūliju bija 12,8% jeb 2011 bezdarbnieki, no tiem 1118 jeb 56% sievietes un 893 jeb 44% vīrieši.

Pieejamais lauksaimniecībā izmantojamās zemes un meža resursu apjoms ir noteicošais faktors galvenajiem uzņēmējdarbības veidiem Madonas novadā. Lielākais uzņēmumu skaits Madonas novadā darbojas lauksaimniecības, mežsaimniecības nozarē (49%), tirdzniecības, auto remontu nozarē (11%), apstrādes rūpniecībā (6%) un profesionālo, tehnisko pakalpojumu nozarē (6%). Viena no svarīgākajām uzņēmējdarbības nozarēm novadā ir tūrisms. Lielākie uzņēmumi pēc 2011 gada apgrozījuma bija SIA "Latvāņi", LPKS "Barkavas arodi", SIA Heta, AS "Lazdonas Piensaimnieks", SIA "Baltic Eko Park", SIA "IMA Signāls", SIA "Turbo AK".

Madonas novads lepojas ar ekoloģiski tīras un dabīgas pārtikas produktu ražotājiem: AS "Lazdonas Piensaimnieks", SIA "Madonas patērētāju biedrība" ražotne "Madonas Maiznieks", ZS "Līvi", ZS "Sveķi", ZS "Jāņkalni", ZS "Kalna Maruškas", ZS "Aizupes", IK "55 Mārītes", kas 2012.gada nogalē izveidoja kopīgu piedāvājumu zem zīmola "Ražots Madonas novadā".

Transports

Madonas novadā ir sazarots ceļu tīkls, kas nodrošina gan novada iedzīvotāju vajadzības, gan kravu transportu caur novadu. Pieci valsts pirmās šķiras autoceļi, kas krustojas novada centrā Madonā, nodrošina labu satiksmi ar citu novadu centriem — Cēsīm, Gulbeni, Varakļāniem, Pļaviņām, un nodrošina izeju uz valsts galvenajiem autoceļiem A6 (Rīga—Daugavpils), A12 (Rīga—Rēzekne), A2 (Rīga—Pleskava). Tā kā Madonas novads atrodas Austrumlatvijas vidusdaļā un novada administratīvais centrs Madonas pilsēta atrodas novada centrālajā daļā, tad attālumi no Madonas līdz kaimiņvalstu robežām ir līdzvērtīgi attālumam līdz Rīgas ostai un Starptautiskajai lidostai Rīga:

• Rīga — 165 km;
• Igaunijas robeža — 130 km;
• Krievijas robeža — 120 km;
• Lietuvas robeža — 150 km.

Madonas novadu šķērso dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene.

Madonā atrodas autoosta un dzelzceļa stacija.

Tūrisms

Skandināvijas kausa posms Smeceres silā

Skats no Gaiziņkalna nogāzes Lielais Golgāts

Keramiķis Jānis Seiksts

Madonas novadā ir divas aktīvas tūrisma sezonas — vasarā un ziemā.

Līdz ar pirmo sniega segas parādīšanos, Madonas novadā sākas aktīvā ziemas sporta un tūrisma sezona. Madonas novadā ziemā sniegs ir vidēji par 20 cm biezāks un ziema ilgst par vienu mēnesi ilgāk nekā citviet Latvijā. Tūristiem Madonas novadā tiek piedāvātas ne tikai slēpošanas un ziemas sporta aktivitātes, naktsmītnes, pirtis un ēdināšana, bet arī specializētas programmas tūrisma apskates objektos. Madonas novadā ziemā ir iespējams nodarboties ar kalnu un distanču slēpošanu, snovbordu un tūbingu 4 ziemas sporta un atpūtas bāzēs. Sporta un atpūtas bāze "Smeceres sils"ir specializējusies distanču slēpošanā un biatlonā. Bāzē ir sagatavotas dažāda līmeņa trases — no iesācēja līdz elites klasei, kuras ir apgaismotas, darbojas inventāra nomas punkts, pie trases atrodas 5 kempinga mājas. Smeceres silā regulāri notiek Latvijas un starptautiska mēroga distanču sacensības — Latvijas čempionāts distanču slēpošanā, Pasaules un Eiropas čempionāts ziemas orientēšanās uz slēpēm 2013, Skandināvijas kausa posmi.

Latvijas augstākā kalnā Gaiziņķalns ziemeļaustrumu pusē tiek piedāvāta kalnu un distanču slēpošana, snovbords atpūtas bāzē "Gaiziņš". Pāris kilometrus no Gaiziņkalna atrodas slēpošanas bāze "Viešūra kalns", agrāk saukts par Lido kalnu. Atpūtas kompleksā "Rēķu kalns" ir pieejama kalnu slēpošana un kameru trase.

Vasaras sezonā novadā īpaši attīstīts ir dabas tūrisms. Novadā 2020. gadā bija 15 īpaši aizsargājamās Natura 2000 dabas teritorijas, tai skaitā, 2 dabas rezervāti, 4 dabas parki, 1 ainavu apvidus un 8 dabas liegumi. Iecienītākie dabas objekti bija Gaiziņkalns un tā apkārtne, Teiču un Krustkalnu rezervāti, Kalsnavas arboretums, ezeri — Lubāns un tā apkārtne, Kāla un Viešūra ezeri, kā arī Aiviekstes upe. Dabas objektu apkārtnē tika piedāvāti dažādi atpūtas pakalpojumi un izziņas programmas — dabas takas, putnu novērošanas un dabas izziņas programmas, iespēja nopeldēties, laivu un velo noma.

Madonas novads ir ievērojams ar kultūrvēsturisko mantojumu. TOP apskates objekti ir Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja izstāžu zāles, kuras ir iekārtotas bijušajā Biržu muižas klēts ēkā. Muzejs ir viena no nozīmīgākajām kultūrvēstures vērtību krātuvēm Vidzemē, krājumā ir vairāk kā 126 000 vienību. Muzejā glabājas arī UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" eksponāts "Elzas Serdānes Sibirijā rakstītā vēstule uz bērzu tāss". Muzejā vienlaicīgi tiek piedāvātas 3 mākslas izstādes un novada arheoloģijas ekspozīcija. Medicīnas profesora A. Bieziņa muzejs "Jaundilmaņi" — Latvijas bērnu ķirurģijas pamatlicēja A. Bieziņa dzimtās mājas. Pulkveža Oskara Kalpaka dzimtās mājas "Liepsalas", kurās atrodas piemiņas memoriāls Latvijas nacionālā karaspēka pirmajam komandierim.

Madonas novadā atrodas interesantas saimniecības, kas ļauj iepazīties ar vietējo iedzīvotāju dzīvesveidu: Kučuru dzirnavas, kurās atrodas senlietu kolekcija un var iepazīties ar latviešu kāzu tradīcijām, kazu ferma un sieru ražotne "Līvi", trušu dārzs un mājdzivnieku sēta "Sveķi", zemnieku saimniecība "Ataugas" —aveņu un zemeņu degustācijas un stādu iegāde, ziemā — maizes cepšanas darbnīca.

Mākslas un amatnieku darbnīcas Madonas novadā: Jāņa Seiksta keramikas darbnīca, "Akmens mājas galerija" — glezniecības nodarbības un Maijas Jakovičas un Valerija Baidas gleznu galerijas apskate, mākslinieka Agra Sāra darbnīca un gleznu galerija Kusā, "Kalsnvas pinumi" — klūdziņu pīšanas darbnīca, Lazdonas rokdarbu pulciņš "Rota" —pērļu rotu darināšanas darbnīca. Madonas novadā regulāri notiek kultūras un sporta pasākumi, kuri ir plaši apmeklēti.

Madonas novadā 2020. gadā bija plašs naktsmītņu piedāvājums: 1 SPA kūrorts, 7 viesnīcas, 13 viesu mājas, 4 lauku mājas, 11 brīvdienu mājas, 4 jauniešu tūrisma mītnes, 6 kempingi, 3 atpūtas vietas (pie ezera).

Starptautiskā sadarbība

Madonas novadam ir sadarbība ar 9 ārvalstu partneriem no Vācijas, Francijas, Zviedrijas, Lietuvas, Igaunijas, Krievijas un Baltkrievijas. Pēc Lursoft datiem Madonas novads bija 38. vietā starp Latvijas pašvaldībām pēc ārvalstu tiešo investīciju kopapjoma uzņēmumu pamatkapitālos laika posmā no 01.01.1991. līdz 22.11.2012. Ārvalstu tiešās investīcijas pamatkapitālā sastādīja 12,08% no Madonas novada uzņēmumu reģistrētā pamatkapitāla apjoma. Kopumā kopš 1991.gada Madonas novada uzņēmumos savus līdzekļus ieguldījuši 40 ārvalstu investori. Ap 50% ārvalstu investīcijās veidoja Eiropas Savienības valstis. Valstis ar lielāko investoru skaitu: Vācija, Zviedrija, Dānija, Itālija. Sadalījumā pēc uzņēmumu darbības veidiem, vislielākās ārvalstu tiešās investīcijas bijušas — jauktā lauksaimniecība, mežizstrāde, izdevumu iespiešana, pārtikas produktu vairumtirdzniecība. Valstis ar lielāko investīciju apjomiem: Vācija, Somija, Dānija, Nīderlande, Itālija. 48,83% ārvalstu investīcijas pamatkapitālā koncentrējušās Barkavas pagastā, 34,74% Madonas pilsētā, 12,51% Dzelzavas pagastā, bet pārējās investīcijas sadalās pa Mētrienas, Sarkaņu, Praulienas, Lazdonas, Vestienas un Bērzaunes pagastiem.

Ievērojami novadnieki

• Ernests Gideons fon Laudons (1717—1790) — karavadonis, Hābsburgu monarhijas feldmaršals
• Ansis Līventāls (1803—1878) — dzejnieks un tulkotājs
• Juris Alunāns (1832—1864) — jaunlatviešu kustības aizsācējs
• Jānis Kroders (1860—1938), skolotājs, rakstvedis un cilvēktiesību aktīvists, 1905. gada revolūcijas dalībnieks
• Doku Atis (1861—1903) — skolotājs un rakstnieks
• Pēteris Sarķis (1862—1895) — fabulists
• Aleksandrs Vanags (1873—1919) — arhitekts,
• Jānis Priede (1874—1969) — Latvijas brīvības cīņu dalībnieks un ģenerālis
• Viktors Eglītis (1877—1945) — rakstnieks un mākslas teorētiķis
• Pēteris Delle (1877—1946) — agronoms, pārtikas rūpniecības speciālists, Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas Lauksaimniecības fakultātes dekāns (1939—1944), pēc tam Lauksaimniecības tehnoloģijas un mājturības fakultātes dekāns.
• Jūlijs Dievkociņš (1879—1906) — dzejnieks un 1905. gada revolūcijas dalībnieks
• Pēteris Dreimanis (1879—1971) — vēsturnieks un trimdas latviešu sabiedriskais darbinieks
• Oto Nonācs (1880—1942) — skolotājs, žurnālists un sabiedriskais darbinieks
• Haralds Blaus (1885—1945) — sportists, Stokholmas vasaras olimpisko spēļu (1912) bronzas medaļas ieguvējs
• Gustavs Turss (Tūrs) (1890—1973) — Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps
• Andrejs Eglītis (1912—2006) — dzejnieks
• Alfejs Bromults (1913—1991) — gleznotājs
• Ēvalds Mugurēvičs (1931—2018) — vēsturnieks un arheologs
• Olga Dreģe (1938) — teātra un kino aktrise
• Andris Ezeriņš (1946—2016) — horeogrāfs un Deju svētku Goda virsvadītājs
• Bernhards Dīriķis (1831-1892), žurnālists, jaunlatviešu kustības dalībnieks.
• Andrejs Jurjāns (1856-1922), latviešu klasiskās mūzikas pārstāvis, komponists un folklorists.
• Pāvuls Jurjāns (1866-1948), latviešu komponists, diriģents, pedagogs, mūzikas kritiķis un tautas dziesmu vācējs.
• Rūdolfs Blaumanis (1863-1908), latviešu prozaiķis, dramaturgs un žurnālists.
• Jānis Zālītis (1874-1919), latviešu politiķis, Krievijas Valsts domes deputāts, viens no latviešu strēlnieku bataljonu organizētājiem, pirmais Latvijas Republikas Apsardzības ministrs.
• Jānis Grots (1901-1968), latviešu rakstnieks.
• Zinaīda Lazda (1902-1957), latviešu dzejniece.
• Māris Olte (1968), biologs un žurnālists.
• Hugo Celmiņš (1877-1941), politiķis, agronoms, Latvijas Ministru prezidents.
• Miķelis Gruzītis (1940-2019), mūziķis un sabiedriskais darbinieks.
• Oskars Kalpaks (1882-1919), virsnieks, 1. latviešu atsevišķā bataljona komandieris
• Jānis Zābers (1935-1973), operdziedātājs