Salaspils
- Šis raksts ir par pilsētu. Par citām jēdziena Salaspils nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Salaspils | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Novada pilsēta | |||||||
| |||||||
| |||||||
  Salaspils | |||||||
| Koordinātas: 56°51′31″N 24°20′59″E / 56.85861°N 24.34972°EKoordinātas: 56°51′31″N 24°20′59″E / 56.85861°N 24.34972°E | |||||||
| Valsts |
 Latvija | ||||||
| Novads |
 Salaspils novads | ||||||
| Pilsētas tiesības | kopš 1993. gada | ||||||
| Vēsturiskie nosaukumi | vācu: Kirchholm | ||||||
| Platība[1] | |||||||
| • Kopējā | 15,1 km2 | ||||||
| • sauszeme | 14,7 km2 | ||||||
| • ūdens | 0,4 km2 | ||||||
| Iedzīvotāji (2024)[2] | |||||||
| • kopā | 17 826 | ||||||
| • blīvums | 1 210,2 iedz./km2 | ||||||
| Laika josla | EET (UTC+2) | ||||||
| • Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | ||||||
| Pasta indeksi | LV-2121, LV-2169 | ||||||
| Mājaslapa |
www | ||||||
 Salaspils Vikikrātuvē | |||||||
Salaspils ir pilsēta Latvijā, Salaspils novada administratīvais centrs. Tā ir Rīgas piepilsēta, atrodas tikai 18 km attālumā no galvaspilsētas centra un 16 km attālumā no Ogres. Pilsēta tās mūsdienu veidolā veidojusies saistībā ar līdzās esošā Rīgas HES un vairāku rūpniecības uzņēmumu celtniecību, savukārt vēsturiskā Salaspils šobrīd ir appludināta zem Rīgas HES ūdenskrātuves. Pilsētas tiesības kopš 1993. gada. Salaspils ir viena no jaunākajām Latvijas pilsētām un 11. lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita.[3]
Pilsētas platība ir 12 km2, to aptver Salaspils pagasts. 2023. gadā Salaspilī bija 17 808 iedzīvotāji.[4]
Salaspils teritoriju šķērso dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils (stacijas Salaspils un Dole), autoceļš A6, līdzās pilsētai iet Rīgas apvedceļš A4 un A5. Brauciens no Salaspils līdz Rīgai neatkarīgi no izvēlētā transporta veida (autoceļš vai dzelzceļš) ilgst aptuveni 25 minūtes. Nelielā attāluma un ērtās satiksmes dēļ raksturīga svārstmigrācija — liela daļa Salaspils iedzīvotāju katru dienu brauc strādāt vai mācīties uz Rīgu.
Daba
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Salaspils atrodas Daugavas (Rīgas HES ūdenskrātuves) labajā krastā, Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā.
.jpg)
Salaspilī atrodas Nacionālais botāniskais dārzs, kas tika dibināts 1956. gadā.
Sociālā infrastruktūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pašlaik Salaspilī ir daudz sociālās infrastruktūras objektu — darbojas 1 vidusskola (Salaspils 1. vidusskola), 1 pamatskola (Salaspils pamatskola) un Mūzikas un mākslas skola, kā arī vairāki bērnudārzi, 25 metru peldbaseins, sporta komplekss, stadions ar 648 skatītāju vietām, kā arī vairāki lieli veikali, tostarp Lidl, Maxima, Elvi, Rimi, Kurši un citi.
Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
2024. gada 1. janvārī, pēc Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem, pilsētā dzīvoja 17 740 iedzīvotāji, no kuriem 50 % bija latvieši, 34 % krievi un 4 % baltkrievi, 3 % ukraiņi, 2 % poļi, 1% lietuvieši un 7% piedērēja pie citām etniskajām grupām.[5]
Reliģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Salaspilī ir katoļu, luterāņu un divas pareizticīgo baznīcas:
- Salaspils Dievmātes Rožukroņa karalienes Romas katoļu baznīca. Pirmā lielā moderna tipa katoļu baznīca Latvijā (celta 20. gadsimta 90. gados, iesvētīta 1996. gadā),
- Salaspils Mārtiņa Lutera evaņģēliski luteriskā baznīca,
- “Visu Noskumušo Iepriecinātāja” baznīca,
- Svētā lielmocekļa un Uzvarētāja Georgija pareizticīgo baznīca. Kopš 2012. gada februāra jaunajā baznīcā notiek regulāri dievkalpojumi.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Salaspils (vācu: Holmburg) apkārtne bija apdzīvota jau 9. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras. 12. gadsimta beigās Daugavas sala Holma (vēlākā Mārtiņsala) bija ievērojams Daugavas lībiešu centrs. 1186. gadā bīskaps Meinards salā uzcēla mūra pili un baznīcu, kur norisinājās vietējo lībiešu kristīšana un vēlāk sala tika nodēvēta par Baznīcas salu (vācu: Kirchholm).[6] 1255. gadā pils nonāca Rīgas arhibīskapa īpašumā, bet 1298. gadā tā stipri cieta arhibīskapa un Livonijas ordeņa savstarpējās cīņās.[7] 14. gadsimta otrajā pusē Daugavas krastā iepretī Baznīcas salai tika uzcelta jauna Livonijas ordeņa pils.
No 1721. gada Salaspils atradās Krievijas Impērijas sastāvā. 1753. gadā Salaspilī uzcēla draudzes skolu. 1786. gadā atklāta Salaspils zirgu pasta stacija uz Daugavas lielceļa. 1861. gadā sāka darboties dzelzceļa līnija Rīga—Orla. 1866. gadā iesvētīta Salaspils pagasta skola. 1898. gadā Salaspils dzelzceļa stacijas rajonā izveidota K.Šoha dārzniecība (Nacionālā Botāniskā dārza priekštece). 1915.—1917. gadā Pirmā pasaules kara laikā divus gadus Salaspils atradās piefrontes joslā, tika nopostītas daudzas celtnes, arī abas baznīcas. 1941.—1944. gadā Otrā pasaules kara laikā agrāko karaspēka vasaras nometņu vietā nacisti ierīkoja karagūstekņu nometni un Salaspils koncentrācijas nometni civiliedzīvotājiem, kurā tagad atrodas Salaspils memoriāls (1967).
1950. gadu beigās un 1960. gadu sākumā dažādi, savstarpēji nesaistīti padomju resori uzsāka nozīmīgu rūpniecības uzņēmumu, iestāžu un dzīvojamo rajonu strauju celtniecību Salaspilī. Salaspils dažu desmitu gadu laikā no klusas lauku apdzīvotas vietas izauga par pilsētu ar vairākiem atdalītiem mikrorajoniem (HES ciemats, Agrofirmas ciemats, Budeskalni, Zinātņu Akadēmijas ciemats, Silava) un izveidojās par ievērojamu enerģētikas, zinātnes un lauksaimniecības centru. Lielākā būve nākamajā desmitgadē bija Rīgas HES, zem kuras ūdenskrātuves 1974.—1975. gadā tika appludināta Salaspils vēsturiskā daļa. 20. gadsimta otrajā pusē Salaspilī darbojās pētnieciskais Salaspils kodolreaktors.
2004. gada novembrī administratīvi teritoriālās reformas gaitā no Salaspils pilsētas ar lauku teritoriju tika izveidots Salaspils novads, Salaspils pilsēta kļuva par novada centru.
Sadraudzības pilsētas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas | Oficiālās statistikas portāls». stat.gov.lv. Skatīts: 2021-06-27.
- ↑ «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas | Oficiālās statistikas portāls». stat.gov.lv. Skatīts: 2023-01-19.
- ↑ «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, novados, pilsētās, pagastos (atbilstoši robežām 2024. gada sākumā), apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās (eksperimentālā statistika) 2000 - 2024». Oficiālās statistikas portāls (latviešu). Skatīts: 2024-07-25.
- ↑ Caune, Andris; Ose, Ieva. Latvijas viduslaiku mūra baznīcas. 12. gs. beigas — 16. gs. sākums. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2010. ISBN 9789984824178 378. lpp.
- ↑ Caune, Andris; Ose, Ieva. Latvijas viduslaiku pilis IV. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2004. ISBN 9984601072 444. lpp.
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Lilita Vanaga „Salaspils novads” Arhivēts 2016. gada 4. martā, Wayback Machine vietnē.. — Salaspils novada dome, Salaspils 2011. (Gadsimtu hronoloģija 9.g.t.pr.Kr. — 21.gs.) ISBN 9984492761
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Salaspils.- Oficiālā tīmekļa vietne
| ||||||||||||||
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|