Protests pret Krievijas iebrukumu Ukrainā pie Krievijas vēstniecības 24. februārīGājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!" pie Brīvības pieminekļa 5. martā
3. marts — elektroenerģijas importa jauda no Krievijas uz Latviju ierobežota līdz 150 MW.
5. marts — Rīgā notika gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!", kurā Latvijas iedzīvotāji pauda kopēju nostāju pret Krievijas nelikumīgo iebrukumu Ukrainā. Tas sākās pulksten 11 pie Brīvības pieminekļa un noslēdzās pie Ukrainas vēstniecības Kalpaka bulvārī 3, kur klātesošos uzrunāja tādi sabiedrībā pazīstami cilvēki kā Dainis Īvāns, Valdis Zatlers, Dana Isarova, Sergejs Timofejevs, Maksims Jegorovs un citi. Pasākumu apmeklēja vismaz 30 000 cilvēku.[17]
8. marts — Latvijā vizītē ieradās NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, Spānijas premjerministrs Pedro Sančess un Kanādas premjerministrs Žistēns Trido. Dienaskārtībā bija atbalsts Ukrainai un Ukrainas teritoriālās integritātes jautājums. Ar Trudo Rīgas pilī tikās Valsts prezidents Egils Levits, uzsverot NATO Austrumu flanga stiprināšanu un abu valstu kopīgo darbu Ukrainas atbalstam. Kanādas premjerministra un Latvijas Valsts prezidenta uzmanība tika veltīta arī cīņai ar dezinformāciju.[18]
23. aprīlis — Rīgā pie Brīvības pieminekļa protestā "Krievu balss pret karu" pulcējās Latvijas krievvalodīgo kopienas pārstāvji, kuri iestājās pret Krievijas pretlikumīgo iebrukumu Ukrainā. Protesta mērķis bija demonstrēt to, ka krievvalodīgie neidentificējas ar Vladimira Putina režīmu, viņi ciena citu valstu suverenitāti un kultūru, spēj integrēties Latvijas sabiedrībā un ne ar kādu ieganstu nepieņem vardarbīgu politiku.[20]
18. jūlijs — sadarbībā ar mediju grupu TV3 Group, tiešraides no Rīgas atsāka Krievijā dibinātais neatkarīgais diennakts televīzijas kanāls "Doždj" (Дождь).[24]
27. jūlijs — no Skultes uz Aviācijas tehnikas muzeju pārvietota padomju armijas lidmašīna "IL-28", kas ciemā bija uzstādīta uz postamenta, lai slavinātu padomju armijas lidotāju nopelnus Otrajā pasaules karā. Objekts tiek saglabāts pašvaldības īpašumā, noslēdzot glabājuma līgumu.[25]
9-10. augusts — vizītē Latvijā uzturējās ASV aizsardzības sekretārs Loids Ostins, kuras laikā viņš tikās ar valsts prezidentu Egilu Levitu, ministru prezidentu Krišjāni Kariņu un aizsardzības ministru Arti Pabriku. Tikšanās laikā tika apspriesti vairāki jautājumi, tai skaitā Krievijas agresija Ukrainā, kā arī iespējas NATO drošības stiprināšanai.[27]
11. augusts — Saeima pieņēma paziņojumu par Krievijas atzīšanu kā terorisma atbalstošu valsti. Drīz vien pēc lēmuma pieņemšana Saeimas mājaslapa piedzīvoja kiberuzbrukumu.[28]
29. septembris — Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, ar kuriem paredzēts pakāpeniski — līdz 2025. gadam — izglītības programmas īstenot tikai valsts valodā.[31]
6. decembris — Latvijā strādājošajai Krievijas neatkarīgajai televīzijas programmai TV Rain (Doždj) NEPLP lēmusi anulēt apraides atļauju saistībā ar draudiem valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai. Televīzijas kanāls no apraides pazudīs 8. decembrī. Līdz ar šo kanāls zaudēs arī licenci raidīšanai Eiropas Savienības teritorijā.[35]
19. decembris — Rīgā notika Apvienoto reaģēšanas spēku valstu un valdību vadītāju sanāksme, kurā piedalijās Kariņš, Apvienotās Karalistes premjerministrsRišī Sūneks, Dānijas vicepremjers, aizsardzības ministrs Jakobs Elemans-Jensens, Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa, Islandes premjerministre Katrīna Jakobsdotira, Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, Nīderlandes aizsardzības ministre Kaisa Olongrēna, Norvēģijas premjerministrs Jūnass Gārs Stēre, Somijas prezidents Sauli Nīniste un Zviedrijas premjeministrs Ulfs Kristersons. Sanāksmē tika pārrunāts Krievijas agresīvais karš Ukrainā un no tā izrietošās izmaiņas drošības situācijā Ziemeļatlantijas, Baltijas jūras un Tālo Ziemeļu reģionos, īpaši pievēršoties valstu sadarbībai tālākās palīdzības sniegšanā Ukrainai tās cīņā pret agresoru un pasākumiem reģionālās drošības vides uzlabošanai.[38]
22. decembris — labdarības akcijā "Dod pieci", Latvijā nonākušo ukraiņu bēgļu bērnu atbalstam, saziedota rekordliela summa — 804 384 euro.[39]
.jpg)
.jpg)
.jpg)
Rišards Labanovskis
.jpg)
