Aizpute

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Aizpute
{{{official_name}}}
Koordinātas: 56°43′18″N 21°36′01″E / 56.72167°N 21.60028°E / 56.72167; 21.60028Koordinātas: 56°43′18″N 21°36′01″E / 56.72167°N 21.60028°E / 56.72167; 21.60028
Aizpute Vikikrātuvē

Nezināma vērtība "blīvums"Nezināma vērtība "ģerboņa_nosaukums"Nezināma vērtība "novads"Nezināma vērtība "attēla_nosaukums"Nezināma vērtība "koordinātu_karte"Nezināma vērtība "mājaslapas_nosaukums"Nezināma vērtība "platība"Nezināma vērtība "iedzīvotāji_skaits"Nezināma vērtība "pilsēta_no"Nezināma vērtība "attēla_apraksts"Nezināma vērtība "nosaukums"Nezināma vērtība "pasta_indekss"Nezināma vērtība "iedzīvotāji_gads"Nezināma vērtība "mājaslapas_adrese"Nezināma vērtība "karoga_attēls"Nezināma vērtība "karoga_nosaukums"Nezināma vērtība "citi_nosaukumi"Nezināma vērtība "ģerboņa_attēls"

Aizpute ir sena pilsēta Latvijā, Aizputes novada administratīvais centrs. Atrodas paugurainās Rietumkurzemes augstienes rietumu malā, Tebras krastos, 50 km uz ziemeļaustrumiem no Liepājas. 5,5 tūkst. iedz. (2004). Ievērojama ar to, ka tā ir bijusi Kurzemes bīskapijas domkapitula mītnes vieta, autonomā Piltenes apgabala galvaspilsēta, apriņķa pilsēta.

Nosaukuma cilme

Senākās kuršu vietvārda formas bija Asimputte, Acciputten, Asenputt (kuršu valodā Āspute - "vieta aiz kāpas"), kas vāciskotajā variantā kļuvis par Hasenpoth.

Vēsture

9. gadsimtā tagadējās Aizputes vietā kurši uzcēla Beidas pili, no kuras tika pārvaldīts Aizputes pilsnovads.
13. gadsimtā Aizpute atradās kuršu zemes Bandavas sastāvā, kuru pakļāva Livonijas ordenis un jau 1248. (vai 1249.) gadā ordeņa mestrs Dītrihs fon Groningens lika celt Aizputes mūra pili. Tāpēc par Aizputes pilsētas dibināšanas gadu pieņemts uzskatīt 1249. gadu. 1253. gadā, pēc Kurzemes sadalīšanas, Aizpute (Hasenpotten) nonāca Kurzemes bīskapijas sastāvā. Pilsētas tiesības Aizputei piešķīra Kurzemes bīskaps Otto 1378. gada 17. martā.

16. gadsimta 2. pusē sākās Aizputes uzplaukums, jo Sakas upes grīvā tika izveidota tirdzniecības osta, no kurienes preces līdz Aizputei tika piegādātas pa Tebru. Pēc Poļu-zviedru kara Sakas osta tika slēgta, un tas iedragāja pilsētas saimniecības pamatus.

1795. gadā Aizpute kopā ar Piltenes apgabalu tika pievienota Krievijai. Aizputē, kā Piltenes apgabala galvaspilsētā atradās augstākās pārvaldes iestādes - landrātu kolēģija un tiesa.

1905. gada revolūcijas laikā Aizputē notika kauja, kurā tika sakauts cara karaspēks (skat. Aizputes karš).

Skats uz Pasta ielu Aizputē (1910. gada pastkarte).

Padomju laikā Aizpute zaudēja savu agrāko administratīvo nozīmi, no apriņķa centra (1819 - 1949) uz neilgu brīdi kļūstot par Aizputes rajona centru (1950 - 1962), bet tad par vienkāršu mazpilsētu Liepājas rajonā.

Apskates objekti

Livonijas ordeņa pilsdrupas

Livonijas ordeņa pils būvniecību 1249. gadā uzsāka ordeņmestrs Dītrihs fon Groningens. Pils vairākkārt paplašināta. Līdz pat 20.gs. 70. gadu vidum tā bija apdzīvota. Kopš 1998. gada pils ir valsts vēstures piemineklis.

Aizputes Novadpētniecības muzejs un tūrisma informācijas centrs

Muzejs Aizputē ar pārtraukumiem pastāv kopš 1935. gada. Šajā laikā tas ir vairākkārt mainījis savu atrašanās vietu. Kopš 1999. gada muzejs atrodas kādreizējā Pilsmuižas kungu mājā, kas celta 18.gs. beigās. Muzejā skatāmas 5 pastāvīgās ekspozīcijas un tā izstāžu zālē regulāri tiek eksponētas mākslas izstādes.

Akmens tilts

Aizputes pilsētas senākais tilts ir akmens tilts pār Tebras upi. Tas būvēts 1907. gadā un ir viens no pēdējiem celtiem mūra tiltiem Latvijā. To projektējis inženieris Karro un cēlis uzņēmējs Folksdorfs. Tilta akmens margu centrālajā daļā iekalts Manteifeļu ģērbonis un uzraksts par celšanas gadu.

Ūdensdzirnavas

Ūdensdzirnavas celtas 18.gs. beigās 19.gs. sākumā. Pie tām skatāms Tebras upes ūdenskritums.

Muižas alus darītava

Muižas alus darītava atrodas turpat līdzās ūdensdzirnavām. Celta 19.gs. beigās, apvienojot divas vecākas Pilsmuižas saimniecības ēkas.

Pils krogs

Celts 19.gs. vidū.

Baznīcakalns un baznīca

Baznīca celta pēc 1260. gada kuršu sacelšanās apspiešanas vietā, kur pirms tam atradās Aizputes kuršu pils. Baznīca vairākkārt pārbūvēta un pašreizējo izskatu ieguvusi 1860. gadā. Aizputes baznīca ir viena senākajām baznīcām Kurzemē. Kopš 1998. gada baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Līdz 16.gs. tajā sludināja katoļticību. Vēlāk ēka pārgāja evaņģēliski luteriskās draudzes valdījumā. Šodien tā ir Aizputes Sv. Jāņa luterāņu baznīca.

Lindenbergas kartonāžas fabrikas ēka

Fabrikas ēka celta 20.gs. sākumā. Lūdz Pirmajam pasaules karam fabrikā gatavoja iesaiņojamo materiālu aptieku zālēm, darbojās kartonāžas, dzirnavu, zīmogu, etiķešu, tipogrāfijas, papīra preču, atslēdzniecības, zāģētavas un drēbju krāsotavas ražošanas nozares. Tas bija lielākais pirmskara laika uzņēmums pilsētā. Pēc 1945. gada uz fabrikas bāzes tika izveidots rūpkombināts, vēlāk MFR "Kurzeme" un A/S "Kurzemes atslēga - 1", kas specializējas atslēgu un būvapkalumu ražošanā.

Vecpilsēta

Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīcu, Aizputes Romas katoļu baznīcu un Atmodas ielu. Koka apbūve saglabājusies no 19.gs. otrās puses un 20.gs. sākuma pārbūves laika. Vecpilsētas apbūve iekļauta Eiropas kultūras mantojuma sarakstā.

Misiņkalna dabas parks

Parks sākts veidot 20.gs. 30. gados. Tas aizņem apm. 28 ha lielu platību. Misiņkalns ir Aizputes pilsētas augstākā vieta - 95,4 m virs jūras līmeņa. Parka stādījumu atjaunošana un sakopšana uzsākta 1992. gadā. Šodien parku caurvij gājēju celiņi, tā teritorijā atrodas mototrase, kurā norisinās Latvijas mēroga sacensības motokrosā.

Represēto piemiņas aleja un piemiņas akmens

Tā ir liepu un ozolu aleja, ko 1942. gadā izveidoja to 50 aizputnieku piemiņai, kuri tika deportēti uz Sibīriju. Aleja atjaunota 1989. gadā, kad tur uzstādīja arī piemiņas akmeni.

Sinagoga

Ēka celta 19.gs. otrā pusē. Kā sinagoga tā darbojās līdz Otrā pasaules kara beigām. 1955. gadā to pārveidoja par kultūras namu.

V.Jēriņas leļļu kolekcija

Kopā kolekcijā ir 300 dažādi tērptu leļļu.

Personības

Ievērojami cilvēki, kas dzimuši vai auguši Aizputē:

Attēlu galerija

Atsauces

Ārējas saites