Siguldas Jaunā pils

Siguldas Jaunā pils un piemineklis Kronvaldu Atim

Siguldas Jaunā pils celta 1878. gadā neogotikas stilā kā Siguldas pilsmuižas īpašnieku Kropotkinu dzīvojamā māja. Līdz mūsdienām saglabājušās vairākas muižas kompleksa ēkas. Kopš 1993. gada pilī atrodas Siguldas novada dome.

Vēsture

Siguldas pilsmuižas centrs izveidots Zviedru Vidzemes laikā 17. gadsimtā agrākās Siguldas priekšpils teritorijā. Pēc Vidzemes pievienošanas Krievijas Impērijai pilsmuižu savā īpašumā ieguva Borhi, bet pēc grāfa Aleksandra fon der Borha meitas Olgas Borhas laulībām ar Dmitriju Kropotkinu - kņazi Kropotkini. Laikā no 1878. līdz 1881. gadam tika uzbūvēta jauna muižas kungu māja neogotikas stilā, kas tika dēvēta par Jauno pili. Ēku cēlis būvmeistars Jānis Meņģelis no Cēsīm, izmantojot būvmateriālus no 17. gadsimtā celtās priekšpils mūra ēkas, kas atradusies tās vietā. 1898. gadā Siguldas pilsmuižu no sava tēva Dmitrija mantoja Siguldas kūrorta dibinātājs Nikolajs Kropotkins.

Pirmā pasaules kara laikā 1917. gadā ēka tika izpostīta. Pēc agrārās reformas Jaunā pils iemantoja Rakstnieku pils nosaukumu, jo 1922. gadā pilī sāka saimniekot Latvijas Rakstnieku un žurnālistu arodbiedrība. Pēc kara postījumiem ēka bija nelietojamā stāvoklī, un biedrībai nācās ieguldīt prāvus līdzekļus ēkas remontā. 20. gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados Rakstnieku pilī tika piedāvāta pilna pansija ne tikai dzejniekiem un literātiem, bet arī citiem apmeklētājiem, to vidū arī ārzemju viesiem.

1934. gadā pils nonāca Latvijas Preses biedrības īpašumā. Arhitekta Alfrēda Birkhāna vadībā ēkā no 1936. līdz 1937. gadam tika veikti apjomīgi pārbūves darbi — ēka tika pilnībā pārplānota, paaugstināts skatu tornis, paplašināta terase ap pils ēku, pilnīgi no jauna izbūvēts pils otrā stāva balkons. Pilī izveidoja jaunu, mākslinieciski augstvērtīgu interjeru, atbilstoši Latvijas Preses nama vajadzībām — te tapa tam laikam modernākā atpūtas pils Baltijā ar īpaši grezniem nacionālā stila interjeriem, kuru izveidē piedalījušies tādi pazīstami mākslinieki kā Niklāvs Strunke, Pēteris Ozoliņš, Kārlis Sūniņš, Vilhelms Vasariņš. Kā rakstījusi tā laika prese, atpūtas pils attēli bijuši ievietoti pat franču mākslas žurnālos. Pēc renovācijas Rakstnieku pils kļuva par populāru apmeklējuma objektu.

Viesu uzņemšanai bija aprīkotas arī citas blakus esošās muižas ēkas — vecajā koka pilī jeb muižas ērberģī bija iekārtota viesnīca ar 12 numuriem. Muižas klētīs tika ierīkota tūristu mītne jeb ekskursantu nams ar guļamām telpām atsevišķi sievietēm un vīriešiem. Bijušajā muižas sakņu dārzā bija ierīkots sporta laukums, bet ābeļdārzā — tenisa korti. Īsi pirms Otrā pasaules kara sākuma Siguldas pils dārzā sāka celt jaunu siltumnīcu un vīna māju, kurā audzētās vīnogas tiktu pasniegtas viesiem un izmantotas Siguldas vīna gatavošanā.

1938. gadā Jaunās pils priekšā tika atklāts tēlnieka Teodora Zaļkalna veidotais piemineklis Kronvaldu Atim. Viņš bijis viens no jaunlatviešu kustības otrā posma aizsācējiem, ļoti daudz paveicis latviešu literārās valodas tapšanā. Latvijas Skolotāju konferences laikā 1869. gadā, kas norisinājās Turaidā, Kronvaldu Atis referātu par valodas tiesībām pirmoreiz vēsturē lasīja latviešu valodā. Jāpiebilst, ka 19. gadsimta vidū muižniecības radītajā izglītības sistēmā bija vērojamas nomācošas pārvācošanās tendences.

Otrā pasaules kara laikā Jaunā pils tika izmantota vācu armijas Nord štāba vajadzībām, šajā laikā blakus pils pagalma vārtiem uzbūvēja pretgaisa aizsardzības patversmi. Pēc kara PSRS Ministru padome pilī ierīkoja Atpūtas namu augsta ranga amatpersonām. 1953. gadā Siguldas muižas centra ēkās Latvijas PSR Veselības aizsardzības ministrija ierīkoja sanatoriju "Sigulda", kas darbojās līdz pat Latvijas neatkarības atjaunošanai.

Kopš 1993. gada Jaunajā pilī atrodas Siguldas pilsētas, bet no 2003. gada — Siguldas novada Dome.

• 
  Kropotkinu un Līvenu dzimtas Siguldas pils verandā (ap 1898. gadu)
• 
  Siguldas Rakstnieku pils (1922—1934)
• 
  Rakstnieku un žurnālistu pils terase (1937)
• 
  Pils zāle (1940)

Muižas komplekss

Mūsdienās Siguldas muižas vēsturiskajā centrā saglabājušās vairākas ēkas, kas celtas 18. un 19. gadsimtā īpašnieku fon der Borhu un Kropotkinu laikā, — Vasaras pils, Jaunā pils, Baltā pils, vagara māja, muižas kalpotāju mājas, klēts, veļas mazgātava, sakņu un augļu pagrabi. Siguldas muižas centru ieskauj no plēstiem laukakmeņiem mūrēts žogs ar greznu vārtu izbūvi.

Blakus Jaunajai pilij atrodas tā sauktā Dzeltenā māja jeb Vasaras pils. Tā celta klasicisma stilā ap 18. gadsimta beigām, 19. gadsimta pirmo pusi. Koka garenbūvi ar augsto četrslīpju jumtu cēlis prasmīgais Cēsu būvmeistars, par pēdējo Vidzemes lībieti dēvētais Mārcis Sārums. Ar Jaunās pils uzcelšanu 1881. gadā vecais dzīvojamais ērberģis jeb tautā sauktā Vasaras pils nezaudēja savu nozīmi — ēkā ierīkoja Kropotkinu ģimenes baznīcu. Kad Siguldas muižas centrs nonāca Rakstnieku un žurnālistu biedrības īpašumā, ēkā tika veikta pārbūve pansijas vajadzībām.

Siguldas muižas vecajā alus brūzī iekārtota unikāla smilšu mākslas galerija. Mākslinieks Elmārs Gaigalnieks vairāk kā 17 gadu garumā radījis unikālu smilšu mākslas tehniku, kura nepārtraukti tiek attīstīta un pilnveidota. Izstāžu zālē īpašā atmosfērā var aplūkot mākslinieka smilšu gleznas un telpiskos mākslas darbus, unikāla ir arī kolekcija, kurā savākti smilšu paraugi no pieciem pasaules kontinentiem.