Skrunda

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Skrundas pilsēta)
Šis raksts ir par pilsētu. Par citām jēdziena Skrunda nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Skrunda
Novada pilsēta
Skrunda
Karogs: Skrunda
Karogs
Ģerbonis: Skrunda
Ģerbonis
Skrunda (Latvija)
Skrunda
Skrunda
Koordinātas: 56°40′35″N 22°00′57″E / 56.67639°N 22.01583°E / 56.67639; 22.01583Koordinātas: 56°40′35″N 22°00′57″E / 56.67639°N 22.01583°E / 56.67639; 22.01583
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Kuldīgas novads
Pilsētas tiesības kopš 1996. gada
Vēsturiskie
nosaukumi
vācu: Schrunden
Platība[1]
 • Kopējā 4,4 km2
 • sauszeme 4,3 km2
 • ūdens 0,1 km2
Augstums 35 m
Iedzīvotāji (2023)[2]
 • kopā 1 872
 • blīvums 435,3 iedz./km2
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-3326
Mājaslapa www.skrunda.lv
Skrunda Vikikrātuvē

Skrunda ir Kuldīgas novada pilsēta Kurzemes centrālajā daļā, Ventas upes krastos. Atrodas 151 km attālumā no Latvijas galvaspilsētas Rīgas. Pilsēta aizņem 7,9 km2 lielu teritoriju, to šķērso autoceļi A9P116P117 un Rīgas - Liepājas dzelzceļš.

Skrundā atrodas pilsētas un pagasta pārvalde, vidusskola, arodvidusskola, mūzikas skola, bērnudārzs, kultūras nams, 2 bibliotēkas, aptieka, ģimenes ārsta prakse, 2 viesu nami, luterāņu baznīca.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skrundas pils (Schrunden) 1661. gadā (Šturns, 1661).

Vēstures avotos Skrunda (Scrunden) kuršu Bandavas zemē pirmo reizi minēta 1253. gadā, bet 1368. gadā Ventas kreisajā krastā uzcelta Vācu ordeņa Skrundas pils. Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā Skrundā darbojās stikla ceplis, pulvera dzirnavas, naglu, lielgabalu un šauteņu darbnīcas.[4] Gatavos izstrādājumus transportēja lejup pa Ventas upi. No 1685. gada cauri Skrundai veda hercogistes galvenais pasta ceļš Jelgava - Dobele - Blīdene - Saldus - Skrunda - Grobiņa - Liepāja - Sventa - Mēmele. Pili izpostīja zviedru karaspēka uzbrukuma laikā Lielā Ziemeļu kara laikā. 19. gadsimta sākumā netālu no bijušās ordeņa pils drupām klasicisma stilā uzcelta Skrundas muižas kungu māja, kas atjaunota 1881. gadā.

Apdzīvotā vieta sāka veidoties pēc šaursliežu dzelzceļa līnijas Liepāja—Aizpute pagarinājuma Aizpute-Skrunda-Saldus izbūves Pirmā pasaules kara laikā. Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gada 22. - 29. janvārī pie Skrundas notika smagas kaujas starp Padomju Latvijas armijas 2. strēlnieku pulku un Latviešu atsevišķo bataljonu Oskara Kalpaka vadībā. Pēc 1920. gada agrārās reformas Skrundas muižas zemes tika sadalītas apbūves gabalos. 1925. gadā Skrundai tika piešķirts biezi apdzīvotas vietas (ciema) statuss. Līdz ar platsliežu dzelzceļa līnijas Glūda—Liepāja atklāšanu 1929. gadā Skrundas saimnieciskā attīstība paātrinājās. 1935. gadā Skrundā bija ~50 sīktirdzniecības uzņēmumi, kā arī vairāki rūpniecības uzņēmumi: ūdensdzirnavas, linu apstrādāšanas darbnīca, divas kokzāģētavas, divas mehāniskās darbnīcas.

1950. gadā Skrundai piešķīra strādnieku ciemata, bet 1961. gadā pilsētciemata tiesības. Laika posmā no 1950. līdz 1959. gadam Skrunda bija Skrundas rajona centrs. 1969. gadā Skrundā tika uzcelts rūpnīcas VEF cehs. Padomju laikā darbojās Aizputes kūdras fabrikas iecirknis, ģeoloģiskā un hidroģeoloģiskā ekspedīcija, PMK iecirknis, sadzīves pakalpojumu kombināta darbnīcas, zivsaimniecība «Skrunda», kokapstrādes kombināta «Vulkāns» pārkraušanas bāze.

80. gadu beigās Skrundā izveidojās Tautas frontes nodaļa. Zīmīgs notikums bija Latvijas karoga pacelšana virs Skrundas kultūras nama 1988. gada novembrī, jo līdzās esošā krievu armijas bāze bija atbalsta punkts interfrontes aktivitātēm.

1995. g. 4. maijā tika uzspridzināts jaunais, nepabeigtais Skrundas radiolokācijas stacijas korpuss. Šis notikums kļuva par simbolisku aktu latviešu tautas brīvības centieniem.[5]

1996. gadā Skrundai piešķīra pilsētas tiesības.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Venta pie Skrundas

Skrunda atrodas Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Ventas kreisajā krastā. Venta tek apmēram 5 m dziļā ielejā, tās vidējais ūdens līmenis atrodas 23 m vjl., platums - 70 m, dzijums - 1 m. Pilsētas apkārtne ir mežaina un purvaina, pie dienvidrietumu robežas atrodas Skrundas purvs, pie ziemeļrietumu robežas - Skrundas zivju dīķi, kuros ietek gar pilsētas robežu tekošā Ventas pieteka Garūdene, tās platums līdz 1,5 m. lepretī pilsētai no labā krasta Ventā ietek Ciecere. Pilsētā 112 ha aizņem apbūve, 219 ha - lauksaimniecības zemes, 126 ha - meži. [5]

Skrunda atrodas 35 km no Kuldīgas Ventas kreisajā krastā pie Jelgavas—Liepājas dzelzceļa līnijas, kas nodrošina dzelzceļa satiksmi ar Rīgu un Liepāju.[6]

Skats uz Skrundas Ventas līkločiem
Skats uz Skrundas Ventas līkločiem

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Padomju okupācijas gados Skrundas iedzīvotāju skaits pieauga gandrīz piecas reizes. To sekmēja padomju okupācijas armijas bāzu tuvums, un latviešu īpatsvars pilsētā kļuva mazāks par 50%. Pēc padomju armijas aiziešanas 90. gados, iedzīvotāju skaits strauji samazinājās.[5]

gads 1935 1959 1970 1979 1989 1997 2015 2021 2023
Iedzīvotāju skaits 1087 3194 3200 3567 5235 2832 2291 2020 1872

Sadraudzības pilsētas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 3 oktobris 2023.
  3. «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.
  4. Enciklopēdija Latvijas pilsētas. Rīga: Preses nams, 1999. - 462 lpp.
  5. 5,0 5,1 5,2 Enciclopēdija Latvijas Pilsētas. Rīga : Apgāds "Preses Nams". 1999. ISBN 978-9984-00-357-3.
  6. Kuldı̄gas Rajons: (tūristu ceļvedis). Tūrisma maršruti. Rı̄ga : Avots. 1990. ISBN 978-5-401-00310-2.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]