Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā hronoloģija

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Iebrukuma kartes animācija no 24. februāra līdz 21. aprīlim

2022. gada 24. februārī Krievija sāka iebrukumu Ukrainā. Šī hronoloģija ir dinamisks un mainīgs saraksts, tāpēc tā var nebūt pilnībā pabeigta.

Priekšvēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

24. februārī Krievija sāka visaptverošu iebrukumu Ukrainā, iezīmējot notiekošā Krievijas un Ukrainas kara būtisku eskalāciju.

Sākums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2021. gada 10. novembrī ASV ziņoja par neierastu Krievijas karaspēka pārvietošanos pie Ukrainas robežām.[1] Līdz 28. novembrim Ukraina ziņoja par 92 000 lielu Krievijas karavīru skaitu.

  • 2021. gada 7. decembrī ASV prezidents Džo Baidens brīdināja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par "spēcīgiem ekonomiskiem un citiem pasākumiem", ja Krievija uzbruks Ukrainai.[1]
  • 2021. gada 17. decembrī Putins ierosināja ierobežojumus NATO aktivitātēm Austrumeiropā, piemēram, aizliegumu Ukrainai jebkad pievienoties NATO, kas tiek noraidīti.[1]
  • 2022. gada 17. janvārī Krievijas karaspēks sāka ierasties Krievijas sabiedrotajā Baltkrievijā, šķietami "uz militārām mācībām".[1]
  • 2022. gada 19. janvārī ASV piešķīra Ukrainai drošības palīdzību 200 miljonu dolāru apmērā.[1]
  • 2022. gada 19. janvārī ASV prezidents Džo Baidens preses konferencē paziņoja: "Es domāju, ka tas, ko jūs redzēsit, ir tas, ka Krievija tiks saukta pie atbildības, ja tā iebruks. Un tas ir atkarīgs no tā, kas notiks. Tā ir viena lieta, ja tas ir neliels iebrukums un mēs galu galā cīnāmies par to, ko darīt un ko nedarīt utt. Daudzi ASV prezidenta kritiķi uzskatīja, ka tas atstāj atvērtas durvis Krievijas prezidenta Vladimira Putina iebrukumam.[2]
  • 2022. gada 24. janvārī NATO izvietoja karavīrus kaujas gatavībā.[1]
  • 2022. gada 25. janvārī Krievijā pie Ukrainas un Krimas notika Krievijas mācības, kurās piedalījās 6000 karavīru un 60 lidmašīnas.[1]
  • 2022. gada 10. februārī Krievija un Baltkrievija sāka 10 dienu ilgus militāros manevrus.[1]
  • 2022. gada 17. februārī kaujas saasinājās separātiskajos reģionos Ukrainas austrumos.[1]

2022. gada februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

21. februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

22.35 (UTC+3)[3] Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka Krievija atzīst divu prokrievisko separātisko reģionu neatkarību Ukrainas austrumos.[4] Tas izraisīja pirmo ekonomisko sankciju kārtu no NATO valstīm.

Savā televīzijas runā pirms šī paziņojuma Putins norādīja, ka uzskata, ka Vladimirs Ļeņins ir Ukrainas "autors un arhitekts", un nosauca ukraiņus, kuri ir gāzuši Ļeņina pieminekļus, par "nepateicīgiem pēcnācējiem", sakot: "Tas ir tas, ko viņi sauc par dekomunizāciju. Vai vēlaties dekomunizāciju? Nu, tas mums lieliski piestāv. Bet pusceļā apstāties, kā saka, lieki. Mēs esam gatavi jums parādīt, ko Ukrainai nozīmē īsta dekomunizācija."[5]

24. februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Struktūra Kijivā, kur trāpīja raķetes fragments, 24. februāris
Krievijas prettanku komanda operē ar Konkurs ATGM netālu no Hostomelas lidostas

Īsi pirms 06.00 pēc Maskavas laika (UTC+3) 24. februārī Putins paziņoja, ka ir pieņēmis lēmumu sākt "speciālu militāru operāciju" Ukrainas austrumos.[6][7] Savā uzrunā Putins apgalvoja, ka nav plānots okupēt Ukrainas teritoriju un ka viņš atbalsta Ukrainas tautas tiesības uz pašnoteikšanos .[8] Putins arī paziņoja, ka Krievija cenšas panākt Ukrainas "demilitarizāciju un denacifikāciju".[9][10] Viņš sacīja, ka "visa atbildība par iespējamo asinsizliešanu būs pilnībā uz Ukrainas valdošā režīma sirdsapziņas".[11] Krievijas Aizsardzības ministrija lūdza Ukrainas gaisa satiksmes vadības vienībām pārtraukt lidojumus. Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra visu teritoriju uzskatīja par aktīva konflikta zonu.[12][13]

Dažu minūšu laikā pēc Putina paziņojuma tika ziņots par sprādzieniem Kijivā, Harkivā, Odesā un Donbasā .[14] Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka Krievijas karaspēks ir nolaidies Mariupolē un Odesā, kā arī palaidis spārnotās un ballistiskās raķetes lidlaukos, militārajos štābos un militārajās noliktavās Kijivā, Harkivā un Dņipro .[15][16][17] Militārais transports Ukrainā iebrauca caur Senkivku, vietā, kur Ukraina robežojas ar Baltkrieviju un Krieviju, ap plkst. 6.48 pēc vietējā laika.[18] Video iemūžināts, kā Krievijas karaspēks ienāk Ukrainā no Krievijas anektētās Krimas.[19][20]

Kremlis plānoja sākotnēji mērķēt uz artilēriju un raķetēm vadības un kontroles centros un pēc tam nosūtīt iznīcinātājus un helikopterus, lai ātri iegūtu gaisa pārākumu.[21][21] ASV paziņoja, ka uzskata, ka Krievija plāno "nocirst galvu" Ukrainas valdībai un izveidot savu,[22] savukārt ASV izlūkdienestu amatpersonas uzskata, ka Kijiva kritīs 96 stundu laikā, ņemot vērā apstākļus uz vietas.[23]

Bijušais Ukrainas iekšlietu ministra vietnieks Antons Heraščenko pastāstīja, ka tieši pēc pulksten 06:30 (UTC+2), Krievijas spēki iebruka pa sauszemi netālu no Harkivas pilsētas[24] un ziņots par amfībijas ierašanos Mariupoles pilsētā.[25][26][27] 07:40 karaspēks ienāca arī valstī no Baltkrievijas teritorijas.[28] Ukrainas Robežspēki ziņoja par uzbrukumiem objektiem Luhanskas apgabalā, Sumu apgabalā, Harkivas apgabalā, Čerņihivas apgabalā un Žitomiras apgabalā, kā arī no Krimas.[29] Ukrainas Iekšlietu ministrija ziņoja, ka Krievijas spēki ieņēmuši Horodiščes un Miloves ciemus Luhanskā.[25] Ukrainas Stratēģiskās komunikācijas centrs ziņoja, ka Ukrainas armija atvairīja uzbrukumu netālu no Ščastjas un atguva kontroli pār pilsētu, prasot gandrīz 50 upurus no Krievijas puses.[30]

Neilgi pirms 07:00 (UTC+2) Zelenskis paziņoja par karastāvokļa ieviešanu Ukrainā.[31] Zelenskis arī paziņoja, ka Krievijas un Ukrainas attiecības tiek nekavējoties pārtrauktas.[32][33]

Ainas Austrumukrainā iebrukuma laikā

10:00 (UTC+2) Ukrainas prezidenta administrācijas brīfinga laikā tika ziņots, ka Krievijas karaspēks iebruka Ukrainā no ziemeļiem. Tiek ziņots, ka Krievijas karaspēks aktīvi darbojas Harkivas apgabalā, Čerņihivas apgabalā un netālu no Sumiem.[34] Zelenska preses dienests arī ziņoja, ka Ukraina atvairījusi uzbrukumu Volīnijas apgabalā .[35] 10:30 (UTC+2) Ukrainas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka Krievijas karaspēks Čerņihivas apgabalā ir apturēts, norisinās liela kauja pie Harkivas, un Mariupoles, un Ščastja ir pilnībā atgūta.[36]

Krievijas gaisa desanta karaspēks ieņēma Hostomeļas lidostu Kijivas priekšpilsētā Hostomeļā; ukraiņu pretuzbrukums lidostas atgūšanai tika uzsākts vēlāk šajā dienā.[37][38] Ukrainas Nacionālās gvardes Ātrās reaģēšanas brigāde paziņoja, ka karojusi lidlaukā, notriecot trīs no 34 Krievijas helikopteriem.[39]

Tā kā Baltkrievija atļāva Krievijas karaspēkam iebrukt Ukrainā, pulksten 11:00 (UTC+2), Ukrainas robežsargi ziņoja par robežas pārkāpumu Vilčā (Kijivas apgabals), bet robežsargus Žitomiras apgabalā bombardēja Krievijas raķešu palaišanas iekārtas (domājams BM-21 Grad).[40] Kā ziņots, helikopters bez marķējuma bombardēja Slavutičas robežsargus no Baltkrievijas.[41] 11:30 (UTC+2) otrais Krievijas raķešu uzlidojumu vilnis bija vērsts pret Kijivas, Odesas, Harkivas un Ļvivas pilsētām. Tiek ziņots, ka Doneckas un Luhanskas apgabalos notiek smagas sauszemes kaujas.[42]

Krievijas karaspēks, kas virzījās uz priekšu no Krimas, devās uz Nova Kahovkas pilsētu Hersonas apgabalā.[43] Tajā pašā dienā Krievijas spēki iegāja Hersonas pilsētā un pārņēma savā kontrolē Ziemeļkrimas kanālu, kas ļautu atsākt ūdens piegādi pussalai.[44]

13:00 un 13:19 (UTC+2) Ukrainas robežsargi un bruņotie spēki ziņoja par divām jaunām sadursmēm — pie Sumiem un Starobiļskas.[40] 13:32 (UTC+2) Valērijs Zalužnijs ziņoja par četrām ballistiskajām raķetēm, kas palaistas no Baltkrievijas teritorijas dienvidrietumu virzienā.[40] Vairākas Kijivas metro un Harkivas metro stacijas tika izmantotas kā bumbu patvertnes vietējiem iedzīvotājiem.[40] Tiek ziņots, ka vietējā slimnīca Vuhledarā tika bombardēta, bojā gāja četri civiliedzīvotāji un 10 tika ievainoti (tostarp 6 ārsti).[40]

V. Zelenskis sacīja, ka Čornobiļā un Pripjatā izcēlušās kaujas starp Krievijas un Ukrainas spēkiem.[45] Ap 18:20 (UTC+2) Čornobiļas atomelektrostacija bija Krievijas kontrolē,[46][47][48] tāpat kā apkārtējās teritorijas.[45][49][50]

16:18 (UTC+2) Kijivas mērs Vitālijs Kļičko izsludināja komandantstundu no 22:00 līdz 7:00.[51]

22:00 (UTC+2) Ukrainas Valsts robežsardzes dienests paziņoja, ka Krievijas spēki ir ieņēmuši Zmijinijas salu.[52] Tika domāts, ka visi 13 robežsargi, kas bija uz salas tika nogalināti, jo viņi atteicās padoties Krievijas karakuģim; sociālajos tīklos izplatījās ieraksts, kurā redzams, kā apsargi atsakās no piedāvājuma padoties. Prezidents V. Zelenskis paziņoja, ka iespējami mirušajiem robežsargiem pēc nāves tiks piešķirts Ukrainas varoņa tituls, kas ir valsts augstākais pagodinājums.[53][54]

Tika apstiprināts, ka nogalināti 17 civiliedzīvotāji, tostarp trīspadsmit nogalināti Dienvidukrainā,[55] trīs Mariupolē un viens Harkivā.[56] V. Zelenskis paziņoja, ka iebrukuma pirmajā dienā gāja bojā 137 Ukrainas pilsoņi.[57]

Neilgi pēc pulksten 23:00 (UTC+2) prezidents V. Zelenskis pavēlēja vispārēju mobilizāciju visiem Ukrainas vīriešiem vecumā no 18 līdz 60 gadiem; šīs vecuma grupas vīriešiem tika aizliegts izbraukt no valsts.[58]

25. februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Kijiva ir saspringusi par Krievijas spēku virzību uz priekšu", video ziņu reportāža no Voice of America

Ap pulksten 4:00 (UTC+2) pēc vietējā laika Kijivu satricināja divi spārnoto un ballistisko raķešu sprādzieni.[59] Ukrainas valdība paziņoja, ka virs Kijivas notriekusi ienaidnieka lidmašīnu, kas pēc tam ietriekusies dzīvojamā ēkā.[60]

Krievu vienības mēģināja ielenkt Kijivu un virzīties uz Harkivu, taču bija nonākušas smagās kaujās, un sociālajos tīklos redzamie attēli liecināja, ka dažas Krievijas bruņu kolonnas ir nokļuvušas slazdā. Turpretim Krievijas operācijas austrumos un dienvidos bija efektīvākas. Tikmēr Krievijas militārie spēki, kas virzījās uz priekšu no Krimas, tika sadalīti divās kolonnās, analītiķiem liekot domāt, ka tie varētu būt mēģinājuši ielenkt un sagūstīt ukraiņu aizstāvjus Donbasā, liekot ukraiņiem atteikties no sagatavotās aizsardzības un cīnīties atklātā laukā.[61]

25. februāra rītā V. Zelenskis apsūdzēja Krieviju par mērķēšanu uz civilajiem objektiem;[62] Ukrainas Iekšlietu ministrijas pārstāvis Vadims Deņisenko sacīja, ka iepriekšējās 24 stundās cietuši 33 civiliedzīvotāji.[63]

Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas spēki iegājuši Kijivas Obolonas rajonā un atradušies aptuveni 9 km attālumā no Augstākās Radas ēkas .[53] Daži Krievijas spēki bija iekļuvuši Kijivas ziemeļos, bet nebija tikuši tālāk.[64] Krievijas Spetsnaz karaspēks iefiltrējās pilsētā ar nolūku "medīt" valdības ierēdņus.[65] Kijivas ziemeļos tika nofilmēts, kā netrafarēta bruņumašīna griežas pāri ceļam un saspiež civilo automašīnu. Automašīnu vadījušais civiliedzīvotājs, gados vecs vīrietis, izdzīvoja, un viņu izglāba vietējie iedzīvotāji.[66][67][68][69]

Daudzdzīvokļu nams Kijivā (Oleksandra Košica ielā) pēc apšaudes, 25. februārī

Krievijas atbalstītās Doņeckas tautas republikas Horļivkas mērs ziņoja, ka Ukrainas spēku izšauta munīcija trāpījusi vietējai skolai, nogalinot divus skolotājus.[70]

Krievijas karaspēkam tuvojoties Kijivai, V. Zelenskis lūdza iedzīvotājus sagatavot Molotova kokteiļus, lai "neitralizētu" ienaidnieku. Putins tikmēr aicināja Ukrainas militārpersonas gāzt valdību .[71][72] Ukraina izdalīja 18 000 ieroču Kijivas iedzīvotājiem, kuri izteica vēlmi cīnīties, un Kijivas aizsardzībai izvietoja teritoriālos aizsardzības spēkus.[73] Aizsardzības ministrija arī paziņoja, ka visiem Ukrainas civiliedzīvotājiem ir tiesības brīvprātīgi piedalīties militārajā dienestā neatkarīgi no viņu vecuma.[15]

Pentagons paziņoja, ka Krievija nav ieguvusi gaisa pārākumu Ukrainas gaisa telpā. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spējas bija pasliktinājuši Krievijas uzbrukumi, taču tās joprojām bija spējīgas.[74] Pentagons arī paziņoja, ka Krievijas karaspēks nevirzās uz priekšu tik ātri, kā to domāja ASV izlūkdienesti vai Maskava, ka Krievija nav ieņēmusi nevienu apdzīvotības centru un ka Ukrainas vadība un kontrole joprojām ir neskarta. Pentagons brīdināja, ka Krievija ir nosūtījusi uz Ukrainu tikai 30 procentus no 150 000—190 000 karavīru, kas bija sapulcējušies pie robežas.[75]

Tika izplatīti ziņojumi par Ukrainas raķešu uzbrukumu Millerovas gaisa spēku bāzei Krievijā, kas sniedz gaisa atbalstu Krievijas karaspēkam Ukrainā.[76]

V. Zelenskis norādīja, ka Ukrainas valdība "nebaidās runāt par neitrālu statusu".[77] Tajā pašā dienā Putins norādīja Ķīnas līderim Sji Dzjiņpinam, ka "Krievija ir gatava vadīt augsta līmeņa sarunas ar Ukrainu".[78]

26. februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

00:00 (UTC) tika ziņots par spēcīgām kaujām Kijivas dienvidos, netālu no Vasiļkovas pilsētas un tās gaisa bāzes.[79] Ukrainas ģenerālštābs apgalvoja, ka Ukrainas iznīcinātājs Su-27 netālu no pilsētas notriecis Krievijas lidmašīnu Il-76, kurā atradās desantnieki.[80] Vasiļkovas mēre Natālija Balasinoviča sacīja, ka viņas pilsētu veiksmīgi aizstāvējuši Ukrainas spēki.[81]

Ap pulksten 03:00 Kijivas apkaimē tika ziņots par vairāk nekā 48 sprādzieniem 30 minūšu laikā. Teikts, ka Ukrainas militārpersonas karo pie spēkstacijas Troješčinas ziemeļu apkaimē.[82] BBC News ziņoja, ka uzbrukums varētu būt mēģinājums atslēgt elektrību pilsētai. Tika ziņots, ka pie Kijivas zooloģiskā dārza un Šuļavkas apkaimē notikušas smagas kaujas. Ukrainas armija paziņoja, ka ir atvairījusi Krievijas uzbrukumu armijas bāzei, kas atrodas Peremohi avēnijā, Kijivā;[83] tā arī apgalvoja, ka ir atvairījusi Krievijas spēku uzbrukumu Mikolajivas pilsētai pie Melnās jūras.[84] Amerikas amatpersonas paziņoja, ka Ukrainas spēki notriekuši Krievijas lidmašīnu Il-76 netālu no Bila Cerkvas, aptuveni 80 km uz dienvidiem no Kijivas.[85][86][87] Prezidents V. Zelenskis, paliekot Kijivā, bija noraidījis ASV evakuācijas piedāvājumus, tā vietā pieprasot vairāk munīcijas Ukrainas karaspēkam.[88]

Nakts kaujās Kijivā tika ziņots par simtiem upuru, kur apšaudēs tika iznīcināta daudzdzīvokļu ēka, tilti un skolas.[85]

Kijivas mērs Vitālijs Kļičko no pulksten 17 noteica komandanta stundu. No sestdienas līdz 8:00 pirmdien, tika brīdināts, ka ikviens, kas šajā laikā atradīsies ārpusē, tiks uzskatīts par ienaidnieka sabotāžas un izlūkošanas grupām.[89] Dažās Ukrainas daļās, īpaši dienvidos un austrumos, tika traucēti interneta pieslēgumi.[90] Atbildot uz Ukrainas vicepremjera Mihailo Fjodorova lūgumu, Īlons Masks paziņoja, ka ir ieslēdzis savu Starlink pakalpojumu Ukrainā.[91][92]

"Solemn Kyiv Copes with Bombs, Gunfire", video reportāža no Voice of America

Ukrainas Iekšlietu ministrijas pārstāvis Vadims Deņisenko paziņoja, ka Krievijas spēki virzījušies tālāk Enerhodaras un Zaporižjas atomelektrostacijas virzienā.[93] Zaporižjas apgabala valsts pārvalde paziņoja, ka Krievijas spēki, kas virzījās uz Enerhodaru, vēlāk atgriezās Bolshaya Belozerka, ciematā, kas atrodas 30 km no pilsētas, tajā pašā dienā.[94]

Japānai piederošam kravas kuģim ar 20 apkalpes locekļiem Melnajā jūrā trāpīja Krievijas raķete. Krievijas karakuģis apšaudīja arī Moldovas kuģi, radot nopietnus bojājumus.[95]

Ramzans Kadirovs apstiprināja, ka Kadirovieši ir dislocēti arī Ukrainā.[96] Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksijs Danilovs paziņoja, ka Krievijas Federālā drošības dienesta darbinieki Ukrainai ir devuši vēstījumu, ka Kadirovieši mēģina iefiltrēties Kijivā un nogalināt prezidentu V. Zelenski. O. Danilovs paziņoja, ka Kadirovieši ir sadalījušies divās grupās, no kurām vienu iznīcināja Ukrainas spēki.[97]

Sešus gadus vecs zēns gāja bojā, bet vairāki citi tika ievainoti, artilērijas apšaudei skārot bērnu slimnīcu Kijivā.[98] Ukrainas militārpersonas apgalvoja, ka Čerņihivas apgabalā uzspridzinājušas kolonnu, kas veda dīzeļdegvielu Krievijas spēkiem.[99]

Līdz dienas beigām Krievijas spēku mēģinājumi ielenkt un izolēt Kijivu bija neveiksmīgi, neskatoties uz mehanizētiem un gaisa uzbrukumiem.[100] Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievija ir izveidojusi savu operatīvo ziemeļu rezerves 17 bataljonu taktisko grupu (BTG) sastāvā pēc tam, kad Ukrainas spēki apturēja 14 BTG virzību uz Kijivas ziemeļiem.[101] Krievija uz laiku atteicās no mēģinājumiem ieņemt Čerņihivu un Harkivu pēc tam, kad uzbrukumus atvairīja mērķtiecīga Ukrainas pretestība.[100] Dienvidos Krievija ieņēma Berdjansku un draudēja ielenkt Mariupoli.[101]

Kara izpētes institūts (ISW) paziņoja, ka slikta plānošana un izpilde rada morāles un loģistikas problēmas Krievijas militārpersonām Ukrainas ziemeļos.[100] ASV un Apvienotās Karalistes amatpersonas ziņoja, ka Krievijas spēki sastopas ar benzīna un dīzeļdegvielas deficītu, kā rezultātā tanki un bruņumašīnas apstājas un palēninās to virzība.[102] Tiešsaistē parādījās arī video par Krievijas tankiem un bruņutransportieriem jeb APC, kas iestrēguši ceļmalā.[103]

27. februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Odesas apgabalā sagūstītais krievu diversijas un izlūkošanas grupas aprīkojums

Tika ziņots, ka pa nakti Krievijas uzbrukumā tika uzspridzināts gāzes vads ārpus Harkivas,[104] savukārt Krjačku ciemā netālu no Vasiļkovas aizdegās naftas bāze pēc raķešu trieciena.[105] Tāpat naktī tika ziņots, ka ukraiņu romu grupa Hersonas apgabalā, Ļubimivkā, netālu no Kahovkas, sagrābusi krievu tanku.[106][107] Krievijas atbalstītie separātisti Luhanskas apgabalā paziņoja, ka Ukrainas raķete trāpīja naftas terminālim Rovenkas pilsētā.[108] Ukrainas Valsts ārkārtas dienests izglāba 80 cilvēkus no deviņstāvu dzīvojamās ēkas Harkivā pēc tam, kad Krievijas artilērija trāpīja ēkai, to pamatīgi sabojājot un nogalinot sievieti.[109]

Nova Kahovkas mērs Vladimirs Kovaļenko apstiprināja, ka pilsētu ir sagrābis Krievijas karaspēks, un apsūdzēja to Kozackes un Veseles apmetņu iznīcināšanā.[110] Krievijas karaspēks ienāca arī Harkivā, kaujas norisinājās pilsētas ielās, tostarp pilsētas centrā.[111] Tajā pašā laikā krievu tanki sāka doties iekšā Sumos.[112] Tikmēr Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas spēki pilnībā ielenkuši Hersonu un Berdjansku, ieņēmuši Heņičesku un Hersonas starptautisko lidostu Černobajivkā.[113][114] Harkivas apgabala gubernators Olehs Sinjehubovs paziņoja, ka Ukrainas spēki ir atguvuši pilnīgu kontroli pār Harkivu,[115] Ukrainas varas iestādes paziņoja, ka pilsētā padevušies vairāki desmiti Krievijas karavīru.[116]

Televīzijas uzrunā prezidents Putins lika aizsardzības ministram un Ģenerālštāba priekšniekam "nodot Krievijas armijas atturēšanas spēkus īpašā kaujas dienesta režīmā".[117][118][119] Tas tika interpretēts kā drauds, un to kritizēja NATO, ES un Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO); NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs to raksturoja kā "bīstamu un bezatbildīgu", savukārt ANO amatpersona Stefans Dujariks ideju par kodolkaru nosauca par "neiedomājamu".[120][121]

Pēc analītiķu firmas Rochan Consulting teiktā, Krievijai, aplencot Mariupoli un Berdjansku, izdevies savienot Krimu ar prokrievisko spēku pārziņā esošajiem rajoniem Ukrainas austrumos.[122] Prezidenta V. Zelenska padomnieks Oleksijs Arestovičs paziņoja, ka Berdjansku sagrābuši Krievijas spēki.[123] Krievijas spēki no Krimas virzījās uz ziemeļiem Zaporižjas virzienā, bet Dņipro austrumu krastā tie apdraudēja Mikolajivu.[124]

Krievijas spēki tika atgrūsti Bučā un Irpiņā uz ziemeļrietumiem no Kijivas. Pēc Apvienotās Karalistes militārās izlūkošanas datiem, Krievijas mehanizētie spēki bija apgājuši Čerņihivu, virzoties Kijivas virzienā.[125] Luhanskas apgabala gubernators Serhijs Haidajs apsūdzēja Krieviju Staņicas Luhanskas un Ščastjas iznīcināšanā pirms to ieņemšanas, savukārt Doneckas apgabala gubernators Pavlo Kiriļenko apsūdzēja to arī Volnovahas iznīcināšanā.[126]

ISW (Kara izpētes institūts) ziņoja, ka Krievijas spēki Ukrainas ziemeļos, visticamāk, ir veikuši "operācijas pauzi", lai izvietotu papildu spēkus un piegādes; Krievijas militārie resursi, kas iepriekš nebija iebrukuma spēku sastāvā, tika virzīti uz Ukrainu, sagaidot sarežģītāku konfliktu, nekā sākotnēji gaidīts.[124]

28. februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gruveši Čerņihivā pēc Krievijas raķešu apšaudēm 28. februārī
Krievijas raķešu apšaude Harkivā 28. februārī

Mariupoles apkārtnē visu nakti notika kaujas.[127] 28. februāra rītā Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrija paziņoja, ka lielākā daļa Krievijas sauszemes spēku joprojām ir vairāk nekā 30 km uz ziemeļiem no Kijivas, ko palēninājusi Ukrainas pretestība Hostomeļas lidostā. Tā arī teica, ka kaujas notiek pie Čerņihivas un Harkivas un, ka abas pilsētas joprojām atrodas Ukrainas kontrolē.[128] Uzņēmums Maxar Technologies publicēja satelītattēlus, kuros bija redzama Krievijas kolonna, ieskaitot tankus un pašpiedziņas artilēriju, kas virzās Kijivas virzienā netālu no Ivankovas .[129] Firma sākotnēji norādīja, ka karavāna bija aptuveni 27 km gara, taču vēlāk tajā pašā dienā noskaidroja, ka kolonna patiesībā bija vairāk nekā 64 km gara.[129]

The Times ziņoja, ka Vāgnera grupa tikusi pārdislocēta no Āfrikas uz Kijivu ar pavēli nogalināt V. Zelenski pirmajās iebrukuma dienās.[130]

Ukrainas padomnieks O. Arestovičs apgalvoja, ka uz šosejas starp Irpiņu un Žitomiru tika iznīcināti vai bojāti vairāk nekā 200 Krievijas militārie transportlīdzekļi.[131] Harkivas mērs Ihors Terehovs paziņoja, ka diennakts laikā pilsētā notikušajās apšaudēs nogalināti 9 civiliedzīvotāji un 37 tika ievainoti.[132] Ukrainas vēstniece ASV Oksana Markarova apsūdzēja Krieviju vakuuma bumbas izmantošanā.[133]

Ukrainas un Krievijas pārstāvju sarunas Gomeļā, Baltkrievijā, beidzās bez panākumiem.[134][135] Kā nosacījumu iebrukuma izbeigšanai Putins pieprasīja Ukrainas neitralitāti, "denacifikāciju" un "demilitarizāciju", kā arī Krimas atzīšanu par Krievijas teritoriju.[136]

Krievija palielināja triecienus Ukrainas lidlaukiem un loģistikas centriem, īpaši rietumos, acīmredzami cenšoties apturēt Ukrainas gaisa spēkus un traucēt piegādes.[137] Karaliskā Apvienoto pakalpojumu institūta analītiķis paziņoja, ka Ukrainas regulārā armija vairs nedarbojas formējumos, bet gan lielā mērā fiksētā aizsardzībā un arvien vairāk tiek integrēta ar teritoriālajiem aizsardzības spēkiem un bruņotiem brīvprātīgajiem.[138]

28. februārī iestājās diplomātiskā krīze Grieķijas — Krievijas attiecībās, kad Krievijas gaisa spēki bombardēja divas apdzīvotās vietas Buhasu un Sartanu, kurās lielākoties dzīvoja ukraiņu grieķi netālu no Mariupoles, nogalinot 12 grieķus.[139] Francijas prezidents Emanuels Makrons un ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens[140] kopā ar Vāciju[141] un citām valstīm izteica līdzjūtību Grieķijai. Krievijas varas iestādes noliedza atbildību, lai gan Grieķijas varas iestādes paziņoja, ka tām ir pierādījumi par Krievijas līdzdalību.[142] Grieķijas premjerministrs Kirjakoss Mitsotakis paziņoja, ka viņa valsts nosūtīs aizsardzības militāro aprīkojumu un humāno palīdzību, lai atbalstītu Ukrainu.[143][144]

Sky News reportieru komanda, mēģinot atgriezties Kijivā, tika apšaudīta no Krievijas diversantu izlūkošanas vienības puses, apgalvoja Ukraina. Komandas dalībnieks Stjuarts Remzijs tika ievainots muguras lejasdaļā.[145][146][147]

Ukrainā ticis nogalināts Krievijas armijas komandieris ģenerālmajors Andrejs Suhovetskis, Centrālā militārā apgabala 41. apvienotās ieroču armijas komandiera vietnieks.[148][149]

2022. gada marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1. marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Harkivas centra iela pēc Krievijas bombardēšanas

Pēc Sumu apgabala gubernatora Dmitro Živicka teiktā, vairāk nekā 70 ukraiņu karavīri gājuši bojā, Krievu spēkiem apšaudot militāro bāzi Ohtirkā.[150] Krievijas raķete vēlāk trāpīja reģionālās administrācijas ēkai Brīvības laukumā Harkivā, nogalinot vismaz desmit civiliedzīvotājus un ievainojot vēl 35 cilvēkus.[151][152] Tiek ziņots, ka Ukrainas dienvidos Hersonas pilsētai uzbrukuši Krievijas spēki.[153] Ukrainas valdība paziņoja, ka pārdos kara obligācijas, lai finansētu bruņotos spēkus.[154]

Ukrainas parlaments paziņoja, ka Baltkrievijas bruņotie spēki ir pievienojušies Krievijas iebrukumam un atrodas Čerņihivas apgabalā uz ziemeļaustrumiem no galvaspilsētas. ASV nepiekrita šiem apgalvojumiem, sakot, ka "nav nekādu pazīmju", ka Baltkrievija būtu iebrukusi.[155] Dažas stundas iepriekš Baltkrievijas prezidents Lukašenko paziņoja, ka Baltkrievija neiesaistīsies karā.[156]

Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka tā tēmēs mērķiem, lai apturētu "informācijas uzbrukumus"; raķetes trāpīja Kijivas galveno televīzijas un radio raidītāju apraides infrastruktūrai, pārtraucot televīzijas kanālu darbību.[157] Ukrainas amatpersonas paziņoja, ka uzbrukumā nogalināti pieci cilvēki un nodarīti postījumi tuvējam Babinjaras holokausta memoriālajam centram, kas ir Ukrainas galvenais holokausta memoriāls.[158][159]

ASV Aizsardzības ministrijas amatpersona paziņoja, ka Krievijas spēki ieņēmuši Berdjansku un Melitopoli .[160]

2. marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Harkivas Nacionālās universitātes Ekonomikas augstskola pēc raķetes trieciena 2. martā

Ukrainas armija ziņoja par Krievijas desantnieku uzbrukumu Harkivas ziemeļrietumiem, kur tika uzbrukts militārajai slimnīcai.[161] Tika ziņots, ka Krievijas spēki ieņēmuši Trostjanecu.

Ukrainas padomnieks O. Arestovičs paziņoja, ka Ukrainas spēki pirmo reizi kara laikā devušies uzbrukumā, virzoties uz Horļivku .[162]

Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks V. Zalužnijs paziņoja, ka Ukrainas spēki ir atguvuši Makarivu .[163] Mariupoles mērs Vadims Boičenko ziņoja, ka Krievija "nerimstoši" apšaudīja pilsētas dzīvojamos rajonus, un civiliedzīvotāju vidū ir "neskaitāmi" upuri.[164]

Bangladešas beramkravu kuģim trāpīja raķete Olvijas ostā Mikolajivas apgabalā, aizdedzinot to un nogalinot Bangladešas inženieri.[165][166]

Ukrajinska Pravda, atsaucoties uz avotu Ukrainas izlūkdienestā, ziņoja, ka bijušais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs atrodas Minskā, un, ka Krievija plāno viņu pasludināt par prezidentu gadījumā, ja Krievijas spēki pārņems kontroli pār Kijivu.[167][168] Tomēr daži analītiķi ir paziņojuši, ka Putins par prezidentu var iecelt prokrievisko Viktoru Medvedčuku, ja Ukraina padosies.[169]

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs apsūdzēja NATO un ES vēlmēs sākt kodolkaru un brīdināja, ka "Trešais pasaules karš būtu iznīcinošs un postošs".[170]

3. marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krievijas karaspēks Novoaidarā. Pilsēta tika ieņemta 3. martā.

Otrajā sarunu kārtā Krievija un Ukraina vienojās atvērt humānās palīdzības koridorus civiliedzīvotāju evakuācijai.[171] Pēc sprādziena netālu no Odesas nogrimis Igaunijas kravas kuģis Helt; visi seši apkalpes locekļi uz kuģa izdzīvoja.[172][173]

Vācijas Federālā ekonomikas ministrija atļāva piegādāt Ukrainai 2700 zeme-gaiss raķetes.[174] Ukrainas parlaments pieņēma likumu, kas ļauj arestēt Krievijas valdībai vai valstspiederīgajiem piederošos īpašumus.[175]

Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka tā ir sagrābusi Balakliju.[176] Tikmēr V. Zelenskis lūdza tiešas sarunas ar Krievijas prezidentu Putinu, sakot, ka tās ir "vienīgais veids, kā apturēt šo karu".[177] ASV paziņoja, ka aptuveni 90% Krievijas spēku, kas bija uzkrājušies ap Ukrainu pirms iebrukuma, ir iegājuši valstī.[178]

V. Zelenskis arī paziņoja, ka Ukrainā ir ieradusies pirmā starptautisko brīvprātīgo grupa, lai cīnītos pret Krievijas spēkiem. Viņš piebilda, ka Ukraina regulāri saņem ieročus no rietumvalstīm.[179]

4. marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skola Žitomirā pēc 4. marta uzlidojuma

Zaporižjas atomelektrostacijā trāpīja šāviņš, izraisot lokālu ugunsgrēku ēkā, kas neietilpst reaktoros.[180][181][182] Ukrainas Valsts kodolenerģijas regulēšanas inspekcija paziņoja, ka radiācijas līmenis nav mainījies, ugunsgrēks tika likvidēts pēc vairākām stundām. Bojāts bija arī 6. bloka transformators .[183] Pēc kaujas, kurā gāja bojā trīs ukraiņu karavīri, Krievijas karaspēks ieņēma elektrostaciju.[184] Krievijas Aizsardzības ministrijas pārstāvis Igors Konašenkovs paziņoja, ka uzbrukums spēkstacijai bijis Ukrainas diversijas grupējuma provokācijas mēģinājums.[185] Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksijs Danilovs sacīja, ka elektrostacijas apšaudi veikusi Krievijas puse.[186]

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs noraidīja Ukrainas lūgumu noteikt virs valsts lidojumu aizlieguma zonu, norādot, ka tas novedīs pie pilnvērtīga kara ar Krieviju.[187] ASV paziņoja, ka Krievija uz Ukrainu izšāvusi vairāk nekā 500 raķetes.[188]

5. marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krievijas bruņotie spēki paziņoja par pamieru humanitāro koridoru organizēšanai no Mariupoles, lai aptuveni 200 000 civiliedzīvotāju varētu evakuēties no pilsētas, kurā trūkst ūdens un elektrības.[189] Tomēr drīz pēc tam pamiers beidzās ar to, ka starp Krieviju un Ukrainu radās nesaskaņas.[190][191] Tikmēr Arestovičs paziņoja, ka Krievijas karaspēks dienas laikā ir ieņēmis Buču un Hostomeļu .[192]

6. marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vinnicas Starptautiskā lidosta tika iznīcināta pēc tam, kad tajai trāpīja Krievijas raķešu uzbrukumi.[193] Arī Žitomiras bruņu rūpnīca tika iznīcināta Krievijas uzlidojumā.[194] Tikmēr tika pārtraukts otrs mēģinājums evakuēt civiliedzīvotājus no Mariupoles.[195] ASV aizsardzības amatpersona vēlāk paziņoja, ka aptuveni 95% karavīru, ko Krievija bija izvietojusi ap Ukrainu pirms kara sākuma, atradās valstī.[196]

7. marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hostomeļas dome paziņoja, ka pilsētas mēru Juriju Prilipko nogalinājuši Krievijas spēki.[197] Arī tika ziņots, ka ir sagūstīts Irpiņas mērs Oleksandrs Markušins.[198]

Ukrainas bruņotie spēki paziņoja, ka Krievijas spēki ieņēmuši Vasiļivku, Tokmaku un Polohu .[199] Mikolajivas apgabala gubernators Vitālijs Kims sacīja, ka Ukrainas spēki ir atguvuši Mikolajivas lidostu .[200] Ukrainas bruņotie spēki apgalvoja, ka ir atguvuši Čuhujivu un nogalinājuši divus Krievijas komandierus.[201] Ukrainas gaisa spēki bombardēja arī militāro aviobāzi Krievijas okupētajā Hersonas lidostā.[202]

Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka atklās sešus humānās palīdzības koridorus. Ukrainas valdība kritizēja paziņojumu, jo tikai divi no tiem veda uz citām Ukrainas teritorijām, bet pārējie uz Krieviju vai Baltkrieviju.[203]

ASV aizsardzības amatpersona paziņoja, ka Krievija ir izvietojusi gandrīz 100% spēku, ko tā bija izvietojusi ap Ukrainas robežu pirms iebrukuma un izšāvusi vairāk nekā 625 raķetes.[204]

Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka netālu no Harkivas nogalinājusi Krievijas ģenerālmajoru Vitāliju Gerasimovu .[205] Tikmēr divas Krievijas raķetes naktī trāpīja naftas bāzēm Žitomirā un Čerņihivā, aizdedzinot tās.[206]

8. marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēl viens mēģinājums evakuēt civiliedzīvotājus no Mariupoles tika apturēts.[207] Tomēr civiliedzīvotāji varēja evakuēties no Sumiem, kas bija pirmā šāda evakuācija Ukrainas un Krievijas vienošanās par humānajiem koridoriem ietvaros.[208]

9. marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Polija piedāvāja bez maksas nodot visas tai piederošos 23 iznīcinātājus MiG-29 ASV, tad nogādāt tās Ramšteinas gaisa bāzē Vācijā, bet pēc tam ASV tās nogādājot Ukrainā. ASV šo priekšlikumu noraidīja, Pentagonam paziņojot, ka Polijas priekšlikums "nav pieņemams".[209][210][211] Davids Arahamija, ukraiņu sarunvedējs sarunās ar Krieviju, paziņoja, ka dienas laikā no dažādām pilsētām evakuēti vairāk nekā 40 000 civiliedzīvotāju.[212]

10. marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krievijas bezpilota lidaparāts uzbrūk divām Ukrainas kājnieku kaujas mašīnām, 2022. gada martā
Ukrainas spēku bombardētie Krievijas militārie transportlīdzekļi Kijivas reģionā, 2022. gada marts

Turcija Antālijā rīkoja trīspusēju ārlietu ministru tikšanos. Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba savu tikšanos ar Lavrovu raksturoja kā grūtu, jo tā nedeva nekādus rezultātus.[213] Tikmēr Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas spēki katru dienu no pulksten 10:00 atvērs humānos koridorus uz Krieviju.[214]

Augsta ASV Aizsardzības departamenta amatpersona apgalvoja, ka Kijivas rietumos Krievijas militārpersonas pavirzījušās par aptuveni 5 km tuvāk Kijivas centram. Kolonna, kas virzījās uz priekšu no austrumiem, tikmēr atradās 40 kilometru attālumā no Kijivas. Turklāt viņš apgalvoja, ka Čerņihiva tagad ir "izolēta".[215][216] Ukrainas spēki tikmēr uzbruka krievu kolonnai Brovari rajonā un piespieda tai atkāpties pēc vairāku tanku iznīcināšanas un tanku komandiera nogalināšanas.[217][218]

Saskaņā ar Maxar Technologies datiem, daļa no Krievijas karavānas, kas tuvojās Kijivai no ziemeļiem, lielā mērā bija izklīdusi un pārdislocējusies. Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievija, visticamāk, pārgrupējas uzbrukumam Kijivai.[219]

Horvātijas galvaspilsētā Zagrebā avarēja padomju laika drons .[220]

11. marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krievijas spēki paplašināja savu ofensīvu uz Rietumukrainu, mērķējot uz Ivanofrankivsku un Lucku. Četri ukraiņu karavīri tika nogalināti un vēl seši tika ievainoti raķešu uzbrukumos Luckas aviobāzei.[221][222] Raķetes trāpīja arī Dņipro, nogalinot vienu civiliedzīvotāju, savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka ir atspējojusi militāro aviobāzi Ivanofrankovskas starptautiskajā lidostā.[222]

Pēc Ukrainas amatpersonu teiktā, Melitopoles mēru Ivanu Fedorovu nolaupījuši Krievijas karavīri.[223] Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka krievu virspavēlnieks Andrejs Koļesņikovs ir gājis bojā.

Kaujas pastiprinājās dienas laikā uz ziemeļaustrumiem un austrumiem no galvaspilsētas Kijivas.[224] Ukrainas gaisa spēki apgalvoja, ka Krievija ir veikusi viltus karoga operāciju, lai liktu Baltkrievijas spēkiem iesaistīties karā, ar savām lidmašīnām apšaudot Kopani ciematu netālu no Baltkrievijas robežas ar Ukrainu no Ukrainas gaisa telpas.[225] Baltkrievijas Aizsardzības ministrija gan paziņoja, ka šāds uzbrukums nav noticis.[226]

Prezidents Putins apstiprinājis līdz 16 000 brīvprātīgo pievienošanos no Tuvajiem Austrumiem karam Ukrainā, bet Vāgnera grupa jau ir savervējusi vairāk nekā 4000 sīriešu.[227] Centrālāfrikas Republikas kaujinieki arī apgalvoja, ka gatavojas cīnīties Krievijas pusē Ukrainā.[228]

Krievu tanks esot apšaudījis pansionātu Kreminā, nogalinot 56 iemītniekus.[229]

12. marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Smagas kaujas pa dienu notika Kijivas ziemeļos. Ukrainas amatpersonas paziņoja, ka sadursmes un Krievijas gaisa triecieni apdraud civiliedzīvotāju evakuāciju. Krievijas spēki iznīcināja Vasiļkovas aviācijas bāzi, savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka ir iznīcinājusi galveno Ukrainas spēku radio un elektroniskās izlūkošanas centru Brovari.[230][231][232]

D. Kuleba apsūdzēja Krievijas valdību par plānošanu Hersonā sarīkot referendumu, lai izveidotu "Hersonas Tautas Republiku", kuru vadītu Krievijai pietuvināta valdība.[233] Tikmēr Doņeckas Tautas Republikas (DTR) spēki ieņēma Volnovahu.[234]

Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs paziņoja, ka Krievijas virzība ir palēninājusies un daudzviet apturēta. Savukārt Ukrainas premjerministra vietniece Irina Vereščuka paziņoja, ka diennakts laikā evakuēti aptuveni 13 000 civiliedzīvotāju.[235]

Ukrainas amatpersonas apsūdzēja Krieviju fosfora bumbu izmantošanā, uzbrūkot Popasnai. Tikmēr Svjatohirskas Lavras klosteris ticis bojāts Krievijas bombardēšanas laikā ap pulksten 22:00.[236][237][238]

13. marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saskaņā ar Ļvivas apgabala gubernatora Maksima Kozicka teikto, Krievijas spēki bombardēja Javorivas Starptautisko miera uzturēšanas un drošības centru — militāro bāzi, kuru Ukrainas bruņotie spēki izmantoja savām mācībām ar NATO valstīm. Vēlāk viņš paziņoja, ka gājuši bojā 35 cilvēki un 134 ievainoti, savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka nogalināti līdz 180 ne-ukraiņu algotņiem un iznīcināti daudzi citu valstu Ukrainai piegādātie ieroči. Šis bija vistālāk uz rietumiem vērstais trieciens, ko Krievija veikusi kopš iebrukuma sākuma.[235][239] Cietis esot arī cits Ukrainas militārais objekts Staričos, savukārt Ivanofrankivskas mērs paziņoja, ka pilsētas lidosta cietusi vēlreiz.[235]

Dienas laikā tika ziņots par smagām kaujām vairākās frontēs.[235] Ukraina apgalvoja, ka tā veic pretuzbrukumu Harkivas apgabalā un Mikolajivas apgabalā, savukārt Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas spēki mēģina izolēt Ukrainas spēkus Austrumukrainā un Krievijas Jūras spēki faktiski ir izveidojuši blokādi ap Ukrainas Melnās jūras piekrasti, apturot tās starptautisko jūras tirdzniecību.[235]

Prezidents V. Zelenskis paziņoja, ka ir evakuēti gandrīz 125 000 civiliedzīvotāju, savukārt Krievijas un Ukrainas sarunvedēji ziņoja par progresu miera sarunās.[235] ASV žurnālists Brents Reno tika nošauts Irpinā Krievijas spēku atklātā apšaudē, ziņo Kijivas policijas pārvalde.[240]

Rumānijas Tarpiu ciemā avarējis neapbruņots Krievijas izlūkošanas drons Orlan-10.[241][242][243]

14. marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

DTR vadītājs Deniss Pušiļins sacīja, ka no rīta virs Doneckas pilsētas notriekuši Ukrainas raķeti Tochka-U, bet pilsētas centru skāra raķetes lauskas. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka nogalināti 23 civiliedzīvotāji. Tomēr Ukrainas militārpersonas apgalvoja, ka aiz uzbrukuma stāv Krievijas spēki.[244] Krievijas Aizsardzības ministrija solīja veikt pasākumus, lai iznīcinātu Ukrainas aizsardzības nozares aprīkojumu.[245]

Pēc apgabala gubernatora Vitālija Kovaļa teiktā, Krievijas raķetes trieciens trāpīja pārraides tornim Antopi ciematā Rivnes apgabalā.[246] Rivnes reģionālās militārās pārvaldes priekšnieks Vitālijs Kova vēlāk paziņoja, ka nogalināts 21 civiliedzīvotājs un deviņi ievainoti.[247] Dņipro apgabala gubernators Valentīns Rezņičenko paziņoja, ka Krievijas bombardēšana Dņipro Starptautiskajā lidostā naktī iznīcināja tās skrejceļu un sabojāja termināli.[248]

Kāda augsta ranga ASV Aizsardzības departamenta amatpersona paziņoja, ka Krievijas virzība ir apstājusies gandrīz visās frontēs, taču nešķiet, ka tā apturēs savus uzbrukumus.[249] Sīrijas Cilvēktiesību observatorija arī ziņoja, ka vairāk nekā 40 000 sīriešu ir reģistrējušies cīņai Krievijas pusē karā Ukrainā.[250]

15. marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

16 stāvu māja Kijivā pēc apšaudes 15. martā

Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka Krievijas spēki ir pilnībā pārņēmuši kontroli pār Hersonas apgabalu un pēdējo 24 stundu laikā notriekuši sešus bezpilota lidaparātus Bayraktar TB2 .[251] Krievijas flotes desantkuģi tikmēr tuvojās Odesas krastam.[252]

Heraščenko vēlāk apgalvoja, ka krievu ģenerālis Oļegs Mitjajevs ticis nogalināts Mariupolē.[253] Ukrainas gaisa spēki vēlreiz veikuši triecienu militārajai aviobāzei Hersonas starptautiskajā lidostā, iznīcinot vairākus Krievijas helikopterus.[202]

Tajā pašā dienā prezidents Zelenskis paziņoja, ka Ukraina tuvākajā laikā nepievienosies NATO, un "tā ir patiesība, un tā ir jāatzīst".[254][255] Čehijas premjerministrs Petrs Fiala, Slovēnijas premjerministrs Janess Janša, Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis un Polijas premjerministra vietnieks Jaroslavs Kačiņskis vēlāk apmeklēja Kijivu un tikās ar Zelenski, lai paustu atbalstu Ukrainai.[256]

16. marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

ASV vēstniecība Kijivā apgalvoja, ka Krievijas spēki Čerņihivā nošāvuši 10 cilvēkus, kuri stāvēja rindā pēc maizes. Vēlāk citi sociālajos tīklos ievietoja videoklipus, kuros bija redzamas iespējamās sekas.[257]

Ukraina paziņoja, ka tās spēki ir sākuši pretuzbrukumu, lai atvairītu Krievijas spēkus, kas tuvojas Kijivai.

S. Lavrovs un V. Zelenskis paziņoja, ka sarunas virzoties uz priekšu, S. Lavrovam norādot, ka šobrīd tiek apspriesta Ukrainas neitralitāte. Prezidenta Putina pārstāvis Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka tiekot meklēts demilitarizācijas modelis pēc Austrijas un Zviedrijas, kurām ir savas armijas, bet V. Zelenska birojs drīz pēc tam to noraidīja.[258] Viens no Ukrainas sarunu dalībniekiem Mihails Podoļaks paziņoja, ka saskaņā ar piedāvāto miera plānu Ukraina paliks neitrāla, nostiprinās krievvalodīgo tiesības un ignorēs strīdīgo teritoriju jautājumu. Apmaiņā tā saglabātu savu militāro spēku, savukārt sabiedrotās valstis iejauktos gadījumā, ja tajā atkal tiktu iebrukts.[259]

Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks ziņoja, ka Krievijas spēki atbrīvojuši Melitopoles mēru Ivanu Fjodorovu .[260] Dienas laikā tika bombardēts Mariupoles reģionālais drāmas teātris, kurā atradās aptuveni 1000 civiliedzīvotāju.[261] Divās vietās ārpus teātra tika uzrakstīts vārds "дети" (krievu valodā "bērni"), mēģinot iebrucējiem to identificēt kā civilu uzlidojuma patversmi, kurā atrodas bērni, nevis militāru mērķi.[262]

17. marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krievija ieņēmusi Rubižnes pilsētu Austrumukrainā. Tiek ziņots, ka tika ieņemta arī Izjuma Austrumukrainā,[263] lai gan kaujas turpinās.[264]

18. marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krievijas artilērija uzbrūk Ukrainas militārajām kazarmām Mikolajivā, kur atradās aptuveni 200 karavīru. Tiek pieņemts, ka gandrīz visi 200 karavīri tika nogalināti, jo nākamajā dienā no gruvešiem tika izcelts tikai viens izdzīvojušais.[265]

19. marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krievija bombardējusi mākslas skolu Mariupolē, kur patvērās 400 cilvēku.[266][267]

20. marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krievijas spārnotās raķetes uzbrukums Kijivas tirdzniecības centram Retroville 20. martā

Apstiprināts, ka Krievijas Melnās jūras flotes komandiera vietnieku Andreju Paliju nošāvuši Ukrainas spēki.[268]

Ap pulksten 23:00 Kijivas tirdzniecības centrā Retroville, trāpījusi Krievijas raķete Kalibr . Tirdzniecības centrā glabājās Ukrainas spēku ekipējums. Uzbrukuma rezultātā gāja bojā vismaz 8 cilvēki.[269][270][271][272]

21. marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No Sumykhimprom ķīmiskās rūpnīcas, kas atrodas Sumos, Ukrainā, notikusi amonjaka noplūde.[273][274]

22. marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par Čornobiļas aizlieguma zonu atbildīgā Ukrainas valsts aģentūra ziņoja, ka Krievijas spēki iznīcinājuši jaunu laboratoriju Čornobiļas atomelektrostacijā . Laboratorija, kas tika atvērta 2015. gadā, strādāja, lai uzlabotu radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu . Laboratorijā atradās ļoti aktīvi paraugi un radionuklīdu paraugi.[275]

23. marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kāda augsta ASV aizsardzības amatpersona sacīja, ka Ukrainas spēki ir atgrūduši Krievijas spēkus frontes līnijās uz austrumiem no Kijivas. Amatpersona piebilda, ka Krievijas spēki kļūst aktīvāki Ukrainas austrumu daļā Donbasa apgabalā.[276]

24. marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ap plkst. 07.45 pēc vietējā laika (05.45 UTC) uz Krievijas Jūras spēku kuģa Saratov[277] , kamēr kuģis bija pietauvots Berdjanskā, notika sprādziens.[278] Ukrainas spēki apgalvojuši, ka kuģim trāpījuši ar ballistisko raķeti Tochka, taču sprādziena cēlonis vēl nav noskaidrots.[279] Pārējie divi pavadošie izkraušanas kuģi ātri pameta ostu (viens no tiem aizdegās), un pašlaik nav zināms, vai tie guvuši kādus bojājumus.

Krievijas Aizsardzības ministrijas oficiālais pārstāvis Igors Konašenkovs paziņoja, ka līdz 24. marta rītam Izjumas pilsētu pilnībā pārņēma Krievijas armijas vienības.[280] Vēlāk Ukrainas amatpersonas to noliedza.[281]

Ukrainas amatpersonas apgalvoja, ka Krievijas spēki izmantojuši fosfora bumbas.[282]

25. marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ukrainas spēki veica pretuzbrukumus Kijivas austrumu pieejām, atgūstot dažas apdzīvotas vietas. Ziemeļrietumos no galvaspilsētas turpinājās kaujas par Irpinu, lielākā daļa pilsētas palika ukraiņu rokās.[283] Krievijas spēki ieņēma Slavutičas pilsētu uz ziemeļiem no Kijivas, netālu no Čornobiļas atomelektrostacijas .[284] Ukrainas uzlidojumā Krievijas 49. armijas komandpunktam Čornobajivkas lidlaukā Hersonas rajonā gāja bojā krievu ģenerālis Jakovs Rezancevs.[285] Ukraiņi sāka pretuzbrukumu uz austrumiem no Harkivas pilsētas, netālu no Krievijas robežas Ukrainas ziemeļaustrumos.[286]

Krievi bombardējot turpināja uzbrukt militārajai un civilajai infrastruktūrai, trāpot Ukrainas gaisa spēku komandcentram Vinnicā Ukrainas rietumu un centrālajā daļā.[287] Ģenerālpulkvedis Sergejs Rudskojs mediju brīfingā apgalvoja, ka Krievijas militārās operācijas "pirmais posms" esot pabeigts, un galvenā uzmanība tagad ir pievērsta "Donbasa atbrīvošanai".[288]

26. marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Notiekošajā Kijivas kaujā Krievijas militārpersonas turpināja apšaudīt priekšpilsētas galvaspilsētas rietumos un austrumos, tostarp Makarivu, Buču, Irpiņu un Bilohorodku, un dažos apgabalos, piemēram, Bučā un Nemišajevā, Krievijas spēki veica ierakumus.[289] Pēc vietējo iedzīvotāju ielu protestiem okupētajā Slavutičas pilsētā, kas atrodas uz ziemeļiem no Kijivas, Krievijas armija piekrita atkāpties, ja pilsētā neatradīsies ukraiņu karavīri.[284]

Ukrainas militārpersonas ziņoja, ka viņi Trostjaņecas[290] pilsētu, kas atrodas starp stratēģiski lielākajām Sumu un Harkivas apdzīvotajām vietām, un Poltavkas un Maļiņivkas ciemus uz austrumiem no Huļajpoles Zaporižjas apgabalā.[291] Ukrainas pretuzbrukums turpinājās arī uz austrumiem no Harkivas pilsētas, veicinot apmetņu atgūšanu, piemēram, Vilkhivkas ciematu.[292]

Ugunsgrēks degvielas noliktavā Ļvovā pēc raķešu triecieniem, no 26. līdz 27. martam

Ukrainas Valsts kodolenerģijas regulēšanas inspekcija paziņoja, ka neitronu avota eksperimentālo objektu Harkivas Fizikas un tehnoloģiju institūtā apšaudījuši Krievijas spēki, piebilstot, ka kauju dēļ nav iespējams novērtēt bojājumus.[293]

Krievijas raķešu triecieni bija vērsti arī pret rūpnieciskiem un militāriem objektiem, tostarp degvielas uzglabāšanas noliktavām un radio remonta rūpnīcu Ļvivā, Ukrainas rietumos.[294][295]

Baidena runa Varšavā.

Uzbrukums sakrita ar ASV prezidenta Baidena runu kaimiņvalsts Polijas galvaspilsētā Varšavā, kurā viņš solīja turpināt atbalstu Ukrainai un sacīja, ka prezidents Putins nevar "palikt pie varas". Baltais nams vēlāk paskaidroja, ka tas nav aicinājums mainīt režīmu.[296]

Krievijas atbalstītais Gruzijas separātiskās Dienvidosetijas valsts vadītājs Anatolijs Bibilovs apstiprināja, ka vietējie spēki ir pievienojušies Krievijas karaspēkam.[297]

27. marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ugunsgrēks degvielas noliktavā Luckā pēc raķešu trieciena

Krievija turpināja raķešu triecienus Ukrainai, tostarp Luckai, Harkivai, Žitomirai un Rivnei, savukārt Mariupole atkal tika pakļauta ilgstošai apšaudei. Ukrainas aizsardzības amatpersonas ziņoja, ka Krievijas spēki, mēģina pārgrupēties un izveidot "koridoru" ap Kijivu, lai bloķētu piegādes ceļus uz galvaspilsētu.[298] Ukrainas armija 28. martā paziņoja, ka iepriekšējās diennakts laikā tika notriektas četras Krievijas lidmašīnas, viens helikopters, divi bezpilota lidaparāti un divas spārnotās raķetes.[299]

Ukrainas armija turpināja pretuzbrukumu Harkivas apgabalā netālu no Krievijas robežas, atgūstot pilnīgu kontroli pār Mala Rohanu un lielāko daļu Vilhivkas.[300] Pēc Ukrainas militārpersonu domām, krievi lielākoties bija atteikušies no virzīšanās uz Sumu apgabalu, bet pārgrupējušies un devušies pretuzbrukumā pie Izjumas.[301] Luhanskas Tautas Republikas prokrieviskie spēki apgalvoja, ka Ukrainas militārpersonas 27. martā reģionā zaudēja 60 vīrus, sešus tankus un trīs bruņutransportierus.[302]

Ukrainas Aizsardzības izlūkošanas priekšnieks Kirilo Budanovs ziņoja, ka Krievijas centieni gāzt Ukrainas valdību ir bijuši neveiksmīgi un Putins tagad cenšas sašķelt Ukrainu pēc "Korejas scenārija".[298] Prezidents V. Zelenskis intervijā Krievijas neatkarīgajiem žurnālistiem sacīja, ka viņa valdība ir gatava samierināties ar neitrālu, kodolenerģiju nesaistītu statusu kā daļu no miera līguma ar Krieviju, taču par jebkuru vienošanos būs nepieciešams apstiprinājums valsts mēroga referendumā.[303]

28. marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas spēki pārgrupējas, lai virzītos uz Doneckas un Luhanskas apgabaliem, kurus daļēji kontrolē Krievijas atbalstītie separātisti, vienlaikus tuvinot piekrastei vairāk karakuģu Melnajā un Azovas jūrā.[304] Vēlāk 28. martā mērs Oleksandrs Markušins paziņoja, ka Ukrainas spēki ir pilnībā atguvuši Irpiņas pilsētu.[305]

Smagas kaujas turpinājās Mariupolē, kur Ukrainas spēki pretojās Krievijas ofensīvai pilsētas centrā. Ukrainas amatpersonas apsūdzēja Krievijas militārpersonas vietējo civiliedzīvotāju, tostarp bērnu, piespiedu deportācijā uz Krieviju.[306][307] Ukrainas Ārlietu ministrija aplenkto pilsētu raksturoja kā Krievijas militārpersonu padarītu par "putekļiem".[308] Mariupoles mērs Vadims Boičenko aicināja pilnībā evakuēt atlikušos pilsētas iedzīvotājus.[306]

Krievijas Aizsardzības ministrija 29. martā paziņoja, ka 28. marta vakarā ar spārnotajām raķetēm iznīcinājusi lielu degvielas noliktavu Ukrainas Rivnes reģionā.[309]

29. marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mikolajivas apgabala valsts pārvalde pēc raķetes trieciena

Ukrainas un Krievijas sarunvedēji tikās Stambulā, Turcijā jaunai klātienes sarunu kārtai. Ukraina ierosināja pieņemt neitrālu statusu apmaiņā pret drošības garantijām atbilstoši NATO 5. pantam . Priekšlikumi ietvēra arī 15 gadu konsultāciju periodu par Krievijas anektētās Krimas statusu un visu Krievijas spēku atgriešanos pozīcijās pirms iebrukuma.[310] Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja par "drastisku militārās aktivitātes samazināšanu" Kijivas un Čerņihivas frontē, kas, kā precizēja Krievijas prezidenta palīgs Vladimirs Medinskis, nav līdzvērtīgs pamieram.[311][312] Amerikas Savienoto Valstu Aizsardzības departaments brīdināja, ka novērotā Krievijas armijas elementu pārvietošanās prom no Kijivas, visticamāk, ir "pārpozicionēšanās, nevis reāla izvešana".[313]

Neskatoties uz sarunām, uzlidojumi un zemes kaujas turpinājās bez pārtraukuma. Ukrainas militārpersonas ziņoja, ka viņi aizturējuši Krievijas iebrucējus austrumos, dienvidaustrumos un ziemeļaustrumos, veicot pretuzbrukumus noteiktos apgabalos.[314] Intensīvas kaujas notika ap Kijivas priekšpilsētām, īpaši galvaspilsētas ziemeļrietumos un ziemeļaustrumos.[312] Krievijas uzlidojumā reģionālās valdības ēkai Mikolajivā, tika nogalināti vismaz 35 un ievainoti 33 cilvēki.[312][315]

Vietējās amatpersonas ziņoja par vairākiem sprādzieniem pie Krievijas pilsētas Belgorodas, netālu no robežas ar Ukrainu. Kā vēsta Krievijas aģentūra TASS, pagaidu Krievijas militārajai nometnei trāpījis no Ukrainas puses raidīts šāviņš, ievainojot vismaz četrus.[316]

30. marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krievijas militārpersonas turpināja apgalvot, ka notiek deeskalācija ap Kijivu un Čerņihivu "plānotai karaspēka pārgrupēšanai", lai koncentrētos uz Donbasa reģionu.[317] Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka nav pamanījuši nekādu masveida Krievijas spēku izvešanu, taču atsevišķas vienības tiek atvilktas, lai papildinātu smagos zaudējumus.[318] Tikmēr Kijivas nomalē, tostarp ap Irpiņu, turpinājās smagas kaujas un apšaude.[319]

31. marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krievijas militārpersonas palielināja savu gaisa uzlidojumu skaitu. Uzlidojumi galvenokārt bija vērsti uz Kijivas, Čerņihivas apgabaliem, Izjumas, uz dienvidiem no Harkivas un Donbasa reģionu.[320] Saskaņā ar Ukrainas valsts kodolkompānijas Energoatom datiem, lielākā daļa Krievijas karavīru bija atkāpušies no Čornobiļas atomelektrostacijas.[321] Amerikas Savienoto Valstu aizsardzības amatpersona arī ziņoja, ka Krievijas spēki ir nostājušies apgabalos uz ziemeļiem un ziemeļrietumiem no Kijevas, tostarp Hostomelas lidostā .[322] Ukrainas spēki turpināja rīkot pretuzbrukumus atsevišķos apgabalos, atgūstot Zatišijas, Maļiņivkas, Veseles, Zeļeņihajas un Červones apmetnes Zaporižjas apgabalā un Slobodu un Lukašivku Čerņihivas apgabalā.[323] Krievijas spēki apgalvoja, ka sagūstījuši Zolotaņivu Doneckas apgabalā un Žitlovku Luhanskas apgabalā.[324]

Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja (ICRC) ziņoja, ka humānās palīdzības konvojs ir ceļā, lai piegādātu palīdzību un evakuētu civiliedzīvotājus no aplenktās Mariupoles.[325] Premjerministres vietniece Irina Vereščuka vēlāk sacīja, ka divpadsmit Ukrainas kravas automašīnas spējušas nogādāt humāno palīdzību Mariupolei, taču tās sagrābis Krievijas karaspēks.[326]

2022. gada aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1. aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Belgorodas apgabala gubernators Vjačeslavs Gladkovs apgalvoja, ka divi Ukrainas militārie helikopteri Mi-24 piektdien devuši triecienu degvielas noliktavai Belgorodas pilsētā pēc tam, kad nelielā augstumā ielidoja Krievijā. Kameru ierakstos bija redzams gaismas zibsnis no raķetes, kas izšauta no neliela augstuma, kam sekoja sprādziens uz zemes.[327]

Ukrainas militārpersonas apstiprināja, ka Izjuma atrodas Krievijas kontrolē.[328][329][330]

2. aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krievijas raķetes trāpījušas Poltavas un Kremenčukas pilsētām Ukrainas centrālajā daļā, nodarot bojājumus infrastruktūrai un dzīvojamām ēkām. Poltavas apgabala vadītājs Dmitro Luņins sacīja: "Poltavas pilsēta ir Poltavas apgabala galvaspilsēta, un Kremenčuka ir viena no apgabala lielākajām pilsētām." Luņins vēlāk sacīja, ka vismaz četras raķetes trāpījušas diviem infrastruktūras objektiem Poltavā, savukārt, saskaņā ar provizorisku informāciju, trīs ienaidnieka lidmašīnas uzbrukušas Kremenčukas rūpnieciskajiem objektiem. Viņš arī piebilda, ka tūlītējas informācijas par iespējamiem upuriem nav.[331]

Kijivas ofensīva izjuka arī vairākas dienas pēc tam, kad Krievija paziņoja, ka izvedīs daļu karaspēka no ziemeļiem.[332] Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Hanna Maļara vēlāk apstiprināja, ka Ukrainas spēki ir atguvuši kontroli pār visu Kijivas apgabalu.[333][334]

3. aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bučas slaktiņa rezultātā Bučā tika atrasti līķi, žurnālisti ir redzējuši vismaz 20 mirušus Ukrainas civiliedzīvotājus, un, pēc Bučas mēra teiktā, masu kapos aprakti 280 līķi.[335] Human Rights Watch ziņoja par kara noziegumiem okupētajās Ukrainas teritorijās — nāvessodu izpildi, izvarošanu, spīdzināšanu un izlaupīšanu.[336]

Ukrainas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka lietuviešu kinorežisors Mants Kvedaravičs ticis nošauts Mariupolē, mēģinot aizbēgt.[337]

4. aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

'Shock and Heartbreak After Ukraine Retakes Kyiv Region" — video no VOA ziņām

V. Zelenskis apsūdzēja Krieviju genocīdā un sacīja, ka ar rietumu sankcijām "nepietiek", lai reaģētu uz Krievijas rīcību. ASV mudināja Krieviju izslēgt no ANO Cilvēktiesību padomes .

Krievija apsūdzēja Ukrainu "viltus karoga" organizēšanā Bučā, apgalvojot, ka fotogrāfijas un video ir "iestudēta izrāde".[338] ASV prezidents Džo Baidens aicināja Putinu tiesāt par kara noziegumiem, ko Bučā pastrādājuši Krievijas karavīri.[339]

Ukrainas Luhanskas apgabala gubernators Serhijs Haidajs sacīja, ka Krievijas trieciens skāris tvertni, kurā atradās slāpekļskābe. Viņš piebilda, ka incidents noticis netālu no Rubižnes pilsētas, kuru, pēc Ukrainas armijas teiktā, mēģinājuši pārņemt Krievijas spēki.[340]

5. aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

V. Zelenskis uzrunāja Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomi par notikumiem Bučā.[341]

Kremļa preses sekretārs D. Peskovs sacīja, ka Krievija neiebilst pret Putina un Zelenska tikšanos, taču šāda tikšanās tiks rīkota tikai tad, ja pirms tam tiks saskaņots dokuments.[342]

6. aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pāvests Francisks kritizēja starptautisko organizāciju "impotenci", kas nespēja apturēt iebrukumu.[343]

Krievijas spēku artilērijas apšaudē trešdien humānās palīdzības sadales punktā gāja bojā vismaz četri cilvēki un vēl četri tika ievainoti, kad Krievija bombardējusi pilsētas un dzelzceļa infrastruktūru Ukrainas austrumos, ziņoja vietējās amatpersonas. Vēlāk Ukrainas Dzelzceļš ziņoja, ka trīs raķetes trāpījušas nezināmai dzelzceļa stacijai austrumu daļā, esot vairāki upuri, sīkāku informāciju nesniedzot.[344]

7. aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka tās raķetes vienas nakts laikā iznīcinājušas četras degvielas tvertnes Ukrainas pilsētās Mikolajivā, Harkovā, Zaporižjā un Čuhujivā. Ministrija apgalvoja, ka Ukraina šos objektus izmantoja, lai apgādātu savu karaspēku netālu no Mikolajivas un Harkivas pilsētām un Donbasa apgabalā.[345]

V. Zelenskis Grieķijas parlamentam sacīja, ka Ukrainai ir nepieciešams vairāk pretgaisa sistēmu, artilērijas sistēmu, munīcijas un bruņumašīnu. Briselē Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba lūdza NATO "ieročus, ieročus un ieročus". ASV Kongress sāka pieņemt likumprojektu, kas atvieglos ieroču nosūtīšanu uz Ukrainu.[346]

ANO Ģenerālā asambleja izslēdza Krieviju no ANO Cilvēktiesību padomes.[347]

Kremļa pārstāvis D. Peskovs atzina, ka Krievija cietusi milzīgus zaudējumus, nosaucot iebrukumu par "traģēdiju".[348]

8. aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kijivas apgabala Borodjankas ciematā ir vēl vairāk Krievijas okupantu upuru nekā Bučas pilsētā, savā videouzrunā ceturtdienas vakarā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. "Vēl ir sākušies gruvešu pārmeklēšanas darbi Borodjankā. Tur ir daudz briesmīgāk nekā citās no Krievijas Bruņotajiem spēkiem atbrīvotajās Kijivas apgabala pilsētās. Ir vēl vairāk Krievijas okupantu upuru. Bet kas notiks, kad pasaule uzzinās visu patiesību par to, ko Krievijas karavīri izdarīja Mariupolē? Tur gandrīz katrā ielā ir tas, ko pasaule ieraudzīja Bučā un citās Kijivas apgabala pilsētās pēc Krievijas karaspēka aiziešanas. Tāda pati nežēlība. Tikpat briesmīgi noziegumi," sacīja Zelenskis.

NATO dalībvalstis pastiprinās ieroču piegādes Ukrainai, lai palīdzētu ukraiņiem aizstāvēties pret Krievijas agresiju. NATO dalībvalstis ir gatavas palīdzēt Ukrainai ar pretgaisa aizsardzības sistēmām, prettanku ieročiem un cita veida atbalstu.

Austrālija nodos Ukrainai 20 bruņutransportierus "Bushmaster", lai tā varētu cīnīties pret Krievijas agresiju.

Pasaules lielākā alumīnija ražotāja "Rusal" kļuvusi par pirmo Krievijas kompāniju, kas nākusi klajā ar aicinājumu izmeklēt kara noziegumus Ukrainā, ziņo BBC, atsaucoties uz "Financial Times" vēstīto. "Ziņas no Ukrainas pilsētas Bučas satrieca mūs. Mēs uzskatām, ka šim noziegumam jābūt rūpīgi izmeklētam. Mēs iestājamies par objektīvu šī nozieguma izmeklēšanu un aicinām bargi sodīt vainīgos," teikts kompānijas direktoru padomes priekšsēdētāja Bernarda Zonevelda paziņojumā. Kompānija tāpat aicina "uz drīzu, mierīgu konflikta risinājumu, lai saglabātu nenovērtējamās cilvēku dzīvības un atgrieztos normālā dzīvē".

Francijas prezidentūras Eiropas Savienībā (ES) amatpersona paziņojusi, — ES ceturtdien ir apstiprinājusi embargo Krievijas oglēm un slēgusi ES ostas Krievijas kuģiem.

ASV Kongress ceturtdien ir nobalsojis par normālu tirdzniecības attiecību izbeigšanu ar Krieviju jeb vislielākās labvēlības režīma tirdzniecībā atņemšanu. ASV prezidents Džo Baidens par normālu tirdzniecības attiecību saraušanu ar Krieviju paziņoja pagājušajā mēnesī, norādot, ka Krievijai jāmaksā par asinsizliešanu Ukrainā. Pasaules Tirdzniecības organizācijas vislielākās labvēlības režīms tirdzniecībā, kas ASV tiek dēvēts par pastāvīgām normālām tirdzniecības attiecībām, prasa valstīm garantēt abpusēji vienlīdzīgus tarifus un noteikumus.

Ukrainas karaspēks ir atbrīvojis visu Sumu apgabala teritoriju, padzenot no tās Krievijas spēkus. Šobrīd apgabala teritorija vēl nav droša, jo tajā ir ļoti daudz mīnētu un neapsekotu zemes gabalu. Kā vēsta "Uninan.ua", Ukrainas aizsardzības ministrs O. Rezņikovs paziņojis, ka Krievijas iebrucēji ir atspiesti no galvaspilsētas Kijivas. Bet Žitomiras, Kijivas un Černihivas apgabalu atbrīvošana no krievu karavīriem tuvojas beigām.

Izdevums "Politico" vēsta, ka Vācijas kanclers Olafs Šolcs kavē aptuveni 100 tanku nodošanu Ukrainai. Sākumā bija paredzēts, ka lēmums tiks atbalstīts šonedēļ. Taču Vācijas kanclers uzstāj, ka valstij vispirms "jāizstrādā kopēja pozīcija ar Rietumu sabiedrotajiem ES un NATO".

ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins sacījis, ka ASV sniedz militāro izlūkdienestu informāciju Ukrainai operācijām Donbasā, kur Krievija gatavojas izvērst uzbrukumus un uzbrukumu intensitāte tur jau pieaug. Cilvēki tādēļ aicināti no Luhanskas un Doneckas apgabaliem evakuēties.

Latvija tā dēvētajā "melnajā sarakstā" iekļāvusi 15 Krievijas un Baltkrievijas pilsoņus, kuru aktivitātes ir saistītas ar apdraudējumu Latvijas valsts drošībai, informēja Valsts drošības dienestā (VDD). VDD rīcībā esošā informācija liecina par šo personu iespējamu iesaisti izlūkinformācijas ieguvē vai atbalsta sniegšanu Krievijas ārpolitikas interešu sasniegšanai. Starp ārvalstniekiem ir personas, kuras, neraugoties uz Krievijas bruņoto spēku pastrādātajiem noziegumiem Ukrainā, pauž atbalstu Kremlim. Daļa personu veikušas aktivitātes, kas vērstas uz Kremļa kara propagandas vēstījumu izplatīšanu un ietekmes vairošanu Baltijas valstīs.

Japāna nolēmusi izraidīt astoņus Krievijas diplomātus, pasludinot viņus par “persona non grata”. Krievijas Ārlietu ministrija jau paguvusi paziņot, ka atbildēs uz šo soli, vēsta “Meduza.io”.

Kramatorskas dzelzceļa stacijā, kurā trāpīja lādiņš, gājuši bojā 39 cilvēki, tostarp četri bērni, informēja Ukrainas drošības dienests.

Eiropas Savienība piektdien apstiprināja jau piekto sankciju kārtu pret Krieviju, lai palielinātu spiedienu pret Vladimira Putina režīmu un paātrinātu karadarbības izbeigšanu Ukrainā. Jaunās sankcijas paredz pilnībā aizliegt visu veidu Krievijas ogļu importu. Aizliegums stāsies spēkā no šī gada augusta. Sankcijas vērstas arī pret Krievijas kravu pārvadājumiem. Krievijas un Baltkrievijas sauszemes kravu pārvadājumu firmām aizliegts darboties Eiropas Savienības valstu teritorijā. Krievijas kuģiem būs aizliegts ienākt Eiropas Savienības dalībvalstu ostās. Krievija vairs nevarēs eksportēt uz Eiropas Savienības valstīm kokmateriālus, cementu, gumijas izstrādājumus, alkoholiskos dzērienus (ieskaitot degvīnu), dārgās jūras veltes (ieskaitot kaviāru). Tāpat noteikts aizliegums Baltkrievijas kālija minerālmēslu eksportam uz ES valstīm.

Ukrainas rietumu pilsētā Ļvivā iedzīvotāji pie Krievijas konsulāta sanesuši veļasmašīnas, datorus un citu sadzīves tehniku, ko iecienījuši Krievijas Bruņoto spēku marodieri. Krievijai veltīto “dāvanu” vidū ir pat tualetes pods un suņu būda. Krievijas konsulāts Ļvivā gan šobrīd ir slēgts Ukrainā notiekošās karadarbības dēļ.[349]

9. aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krievijas militārās darbības koncentrētas Donbasā, Mariupolē un Mikolajivā. Krievijas jūras spēki turpina spārnoto raķešu triecienus pa Ukrainas teritorijām. Sagaidāmas Krievijas aviācijas aktivitātes Ukrainas dienvidos un austrumos. Vienlaikus Krievijas ambīcijas kontrolēt sauszemes koridoru starp Krimu un Donbasu aizvien saskaras ar Ukrainas spēku pretestību, vēsta Lielbritānijas aizsardzības resors.

Krievijas spēki pārgrupējas Ukrainas austrumos pirms uzbrukuma Harkivai, intervijā CNN pavēstīja Ukrainas ģenerālmajors Kirils Budanovs.

Uz sestdienu saskaņoti desmit humānie koridori cilvēku evakuācijai. Viens no tiem paredzēts cilvēku evakuācijai ar personīgo transportu no Mariupoles, citi — evakuācijai ar automašīnām vai autobusiem no Doneckas, Luhanskas un Zaporižjas apgabaliem, informēja Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka.

Pentagons: Krievijas armija kopš plašā iebrukuma Ukrainā sākuma ir zaudējusi 15% līdz 20% no kaujas spēka.

ASV Aizsardzības ministrija apstiprināja, ka raķeti “Točka-U” Kramatorskas dzelzceļa stacijas virzienā palaida Krievija. Par to slēgtā brīfingā esot paziņojis augsta Pentagona amatpersona. Iepriekš Krievijas pārstāvji stacijas apšaudē apsūdzēja Ukrainas pusi.

Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvo, ka Kijiva gatavo “kārtējo provokāciju, lai apsūdzētu Krieviju civiliedzīvotāju it kā masu slepkavībās Irpiņā”.

Pēc Krievijas raķešu trieciena Kramatorskas dzelzceļa stacijā Lielbritānija nolēmusi piegādāt Ukrainai vēl citas zenītraķetes "Starstreak" un 800 prettanku raķetes, paziņojis Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons. Raķešu kopējā vērtība sasniedz 180 miljonus eiro.[350]

10. aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ukrainas prezidents V. Zelenskis un Lielbritānijas premjerministrs B. Džonsons Kijivā

Ukrainas amatpersonas vēsta, ka Krievija sagatavojusi 60 000 karavīru lielu grupējumu ofensīvai Ukrainas austrumos.

Satelītattēli liecina, ka uz Harkivas pusi dodas 12 km gara Krievijas militārās tehnikas kolonna. Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs ziņo, ka Krievijas karaspēks pastiprina uzbrukumus Izjumas pilsētas rajonā un mēģina pilnībā pārņemt savā kontrolē Mariupoli.

Krievijas spēki turpina apšaudīt Harkivu, pilsēta ir daļēji bloķēta.

Ukrainas amatpersonas ziņo, ka Krievija ar raķetēm turpina apšaudīt Dnipro pilsētas lidostu, kas ir pilnībā sagrauta.

Naktī apšaudīta Severodoneckas pilsēta, cietušas divas daudzdzīvokļu mājas.

Ukrainas iekšlietu ministra padomnieks Vadims Denisenko uzskata, ka šajā kara posmā galvenais Krievijas mērķis ir Ukrainas rūpniecības un infrastruktūras objektu iznīcināšana.

Britu izlūkdienests vēsta, ka Krievijas bruņotie spēki, ņemot vērā lielos zaudējumus Ukrainā, mēģina pierunāt atgriezties dienestā karavīrus, kas atvaļinājušies pēdējo desmit gadu laikā, kā arī notiekot algotņu vervēšana Piedņestrā, kur pie varas ir Maskavas atbalstītais separātistu režīms.

Ukrainas prezidenta padomnieks Mihailo Podoļaks uzskata, ka Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska un Krievijas līdera Vladimira Putina tikšanās būs iespējama tikai pēc tam, kad būs izcīnītas lielas kaujas Ukrainas austrumos. Podoļaks spriež, ka Ukrainai jāuzvar šajās kaujās, lai miera sarunās varētu diktēt savus noteikumus.

Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs vēsta, ka Krievija gatavojas sarīkot "referendumu" par "Hersonas Tautas republikas" pasludināšanu. Šim nolūkam jau tiekot drukāti biļeteni un aģitācijas materiāli.

Ukrainas prezidents Zelenskis aicinājis visas demokrātiskās valstis atteikties no Krievijas naftas importa.

Austrijas kanclers Karls Nēhammers pirmdien ieradīsies vizītē Maskavā, lai sarunās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu mēģinātu pietuvināt karadarbības izbeigšanu. Nēhammera vizīte Maskavā esot saskaņota ar Ukrainas, Vācijas un Eiropas Savienības līderiem.

No Putina novērsies arī viņa ilggadējais sabiedrotais, bijušais Itālijas premjers Silvio Berluskoni, kurš atzinis, ka ir "dziļi vīlies" par Putina rīcību, jo agrāk domājis, ka Putins ir "demokrāts un miera aizstāvis".

Igaunija ziedojusi Ukrainai vairāk nekā desmit tonnas dažāda aprīkojuma, lai būtu iespējams nodrošināt elektroenerģijas padevi.

Ukrainas galvaspilsētā Kijivā sestdien bija ieradies Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons, kurš tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Abi devās nelielā pastaigā pa Kijivas ielām.

Maskavā pie Kremļa svētdien aizturēts piketētājs, kurš turējis rokās Ļeva Tolstoja grāmatas "Karš un miers" eksemplāru.

Kipras pilsētā Limasolā sestdien notikusi vietējo krievu sarīkota akcija, kas bija veltīta Krievijas sāktā kara atbalstam. Kiprieši izsvilpuši akcijas dalībniekus, publiski tika sadedzināts Krievijas karogs.[351]

11. aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krievijas karaspēka veiktajās apšaudēs Harkivas apgabalā Ukrainas austrumos svētdien nogalināti 10 un ievainoti 11 civiliedzīvotāji, paziņojis Harkivas apgabala administrācijas vadītājs Olehs Sinehubovs. "Okupanti apšaudīja civilo infrastruktūru Balaklijā, Pisočinā, bija spēcīgas apšaudes Zoločivā, Derhačos. Diemžēl mierīgo iedzīvotāju vidū ir nogalinātie un ievainotie. (..) Ir zināms par 11 cietušajiem, nogalināti 10 cilvēku, viņu vidū — viens bērns," ziņapmaiņas platformā "Telegram" ierakstījis Sinehubovs.

Čornobiļas atomelektrostacijā pirmo reizi vairāku nedēļu laikā notikusi dežurējošā personāla maiņa, vēsta CNN. Šī ir otrā reize, kad stacijā nomainīts personāls. Starptautiskajā Atomenerģijas aģentūrā norādīja, ka nomaiņa bija svarīga, lai Čornobiļas atomelektrostacija varētu droši funkcionēt. Staciju kara sākumā bija ieņēmuši Krievijas spēki. Ukraina paziņojusi aģentūrai, ka stacijā iznīcinātas radiācijas novērojumu laboratorijas, kā arī instrumenti ir nozagti vai salauzti.

Krievijas militārā iebrukuma dēļ Ukrainas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad saruks gandrīz par pusi (par 45,1%), taču Rietumu noteikto sankciju ietekmē IKP kritums gaidāms arī Krievijā, liecina svētdien publiskotās Pasaules Bankas prognozes.

Krievijas karaspēks turpina pārgrupēšanos un tuvāko dienu laikā, domājams, mēģinās atsākt uzbrukumu Slobožanskes virzienā, pirmdien ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Lai traucētu ukraiņiem kravu piegādi kaujasdarbības rajoniem, tiek bombardēti transporta infrastruktūras objekti.

Odesa ir viens no mērķiem, ko Ukrainā visvairāk iekāro Krievija. Līdz šim tā tikai apšaudīta no attāluma; pilsētā turpina gatavoties aizstāvībai.

Ukrainas rietumu pilsēta Mukačeve turpina cīņu ar Krievijas un padomju impērijas simboliem. Pagājušonedēļ no pilsētas centra tika aizvākts krievu dzejnieka Aleksandra Puškina krūšutēls, bet tagad demontēts arī padomju laikā uzstādītais tanka piemineklis. Muhačeves pašvaldība skaidro, ka šis tanks uz postamenta uzstādīts 1969. gadā un ar Otro pasaules karu tam nav nekāda sakara.

Kijivas apgabalā atjaunota satiksme pie tilta, kas savienoja galvaspilsētu ar Irpiņas, Bučas, Hostomeļas pilsētām. Tilts tika uzspridzināts kara pirmajās dienās, lai apturētu Krievijas Bruņoto spēku tuvošanos. Tagad blakus tiltam radīts pagaidu risinājums upes šķērsošanai. Strādnieki piecas dienas darbojušies 24 stundas diennaktī, lai radītu 245 metrus garo un deviņus metrus plato konstrukciju.[352]

12. aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krievijas karaspēks mēģina nostiprināt savas pozīcijas Ukrainas dienvidos, kur tiek prognozēti arvien jauni Krievijas uzbrukumi.

Mariupoles aizstāvju pulks “Azov” apgalvo, ka Krievijas karaspēks uzbrukumā lietojis ķīmisko ieroci. Informācijas patiesumu vēl pārbauda rietumvalstu izlūki.

Zelenskis: Ukraina nesaņem nepieciešamo daudzumu ieroču, lai atbloķētu Mariupoli un ātrāk izbeigtu karu.

Putins tikšanās laikā ar Lukašenko noliedzis, ka Krievijai draud pilnīga starptautiskā izolācija.

Ziemeļvalstu telekomunikāciju uzņēmumi "Nokia" un "Ericsson" pilnībā aiziet no Krievijas tirgus.[353]

13. aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sagūstītais V. Medvedčuks
Ukrainas prezidenta V. Zelenska tikšanās Kijivā ar Polijas prezidentu Andžeju Dudu, Latvijas prezidentu Egilu Levitu, Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu un Igaunijas prezidentu Alaru Karisu

ASV prezidents Baidens apsūdzēja Krievijas prezidenta Putina karaspēku genocīda īstenošanā Ukrainā.

ASV plāno trešdien paziņot par jaunu militārās palīdzības paketi Ukrainai 750 miljonu ASV dolāru apmērā.

Krievijas varasiestādes piespiedu kārtā deportētos ukraiņus ved uz Sibīriju un teritorijām aiz polārā loka, vēsta britu laikraksts "Independent". Atsaucoties uz oficiāliem dokumentiem, tas norāda, ka aptuveni 100 000 cilvēku nonākuši tūkstošiem kilometru attālumā no savām mājām.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdienas vakarā ierosināja Krievijai apmainīt Ukrainā aizturēto prokrievisko politiķi Viktoru Medvedčuku pret Krievijas sagūstītajiem ukraiņiem, ziņo "Unian". "Ierosinu Krievijas Federācijai apmainīt šo jūsu puisi pret mūsu puišiem un meičām Krievijas gūstā. Tāpēc ir svarīgi, lai mūsu tiesībsargājošās institūcijas un militāristi arī izskatītu šādu iespēju," paziņoja Zelenskis. Medvedčuks ir tuvs Krievijas prezidenta Vladimira Putina paziņa un tiek uzskatīts par ietekmīgāko Maskavas sabiedroto Kijivā, jo viņš vienmēr iestājies par tuvāku saišu veidošanu ar Krieviju. Kā norādījis Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Oleksijs Arestovičs, Medvedčuks ir mēģinājis bēgt no valsts, tērpies kamuflāžas apģērbā.

Baltijas valstu un Polijas līderi ieradīsies Ukrainas galvaspilsētā Kijivā, lai tiktos ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un pārrunātu turpmāko atbalstu Ukrainai.

Jaunākie aprēķini liecina, ka Krievijas spēku aplenktajā Mariupolē varētu būt gājuši bojā vismaz 22 000 cilvēku.

Bijušais ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktors Deivids Petreuss prognozējis, ka turpmākajās Krievijas spēku īstenoto uzbrukumu fāzēs okupācijas spēkiem par labu spēlēs atklātātā apkārtne un plašie lauki. Taču Ukrainas spēki, visticamāk, šādu pārsvaru kompensēs ar to, ka Krievija karo nevis ar prātu un zināšanām, bet gan ar skaitlisko pārspēku.

Par spīti kara radītajām grūtībām Ukrainā ir sākusies sēja. Un, kā paziņojis valsts premjerministrs Deniss Šmihaļs, sējas darbi nav sākti tikai Luhanskas apgabalā.

Krievijas karaspēks Belgorodas apgabalā turpina virzīties uz Ukrainas austrumiem. Par to liecina "Maxar Technologies" tviterī publicētie foto attēli, kas uzņemti šā gada 11. aprīlī.[354]

14. aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kreiseris Moskva redzams no gaisa 2012. gadā

Ukrainas bruņotie spēki ar divām pretkuģu raķetēm "Neptune" trešdien sašāvuši Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseri "Moskva", nodarot tam nopietnus bojājumus. Tā lietotnē "Telegram" paziņojis Odesas apgabala valsts administrācijas vadītājs Maksims Marčenko. Kreiseris "Moskva" ir daļa no Krievijas Melnās jūras flotes 30. virsūdens kuģu divīzijas. Kreiseris "Moskva" februārī kļuva bēdīgi slavens, kad tas uzaicināja Ukrainas robežsargus Čūsku salā padoties, bet viņi atteicās to darīt un pasūtīja šo kuģi.

Krievijas karaspēks vakar ar artilēriju apšaudījis Ukrainas pilsētas Harkivas dzīvojamos rajonus, nogalinot četrus civiliedzīvotājus un vēl 10 ievainojot. Tā paziņojis Harkivas apgabala valsts administrācijas vadītājs Olehs Sinehubovs.

Krievijas armijas aplenktajā Mariupolē turpinās smagas kaujas, un Ukrainas jūras kājniekiem izdevies izlauzties pie brīvprātīgo “Azov” pulka. Diemžēl daļa karavīru cīņu laikā krituši Krievijas armijas gūstā. Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska pārstāvis trešdien informēja, ka apvienošanās notikusi sarežģītas un ļoti riskantas speciālas operācijas laikā. Pilsētas aizstāvji patlaban ir nopietni nostiprinājuši savu aizsardzības rajonu. Vēlāk amatpersona atzina, ka daļu 36. jūras kājnieku brigādes karavīru pretinieks tomēr sagūstījis. Pretošanās turpinās arī ienaidnieka ieņemtajos apgabalos, un, piemēram, Melitopolē nezināmas ukraiņu personas trīs nedēļu laikā likvidējušas apmēram 70 Krievijas kareivjus.

Krievija zaudējusi iespēju turpināt ražot hiperskaņas aviācijas raķešu kompleksus "Kinžal". Tā paziņojis Ukrainas Militāri tiesisko pētījumu centra vadītājs Oleksandrs Musijenko.

ASV prezidenta Džo Baidena administrācija sniegs Ukrainai plašākus izlūkošanas datus, kas potenciāli varētu palīdzēt tai atgūt Donbasu un Krimu. Tā ziņoja ASV laikraksts "The Wall Street Journal", atsaucoties uz Baidena administrācijas augstām amatpersonām.

Līdz 9. maijam viena “taustāma uzvara”, ko Krievijas spēki varētu gūt Ukrainā, ir Mariupoles ieņemšana. To Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” sacīja bijušais Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku komandieris, atvaļinātais pulkvedis Igors Rajevs.

Krievijas Aizsardzības ministrija ceturtdien vakarā paziņojusi, ka Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseris "Moskva", kas tika vilkts uz ostu, vētras izraisītos viļņos nogrimis, vēstī Krievijas ziņu aģentūras.[355]

15. aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šonakt Kijivā ziņots par vairākiem skaļiem sprādzieniem, bet šobrīd situācija esot relatīvi mierīga, ziņo BBC.

Sprādzieni naktī esot nogranduši arī Hersonā.

Naktī uz piektdienu visos Ukrainas reģionos bija izsludināta gaisa trauksme.

Ukrainas Bruņotie spēki ziņo, ka Krievijas karaspēks cenšas nostiprināties Ukrainas dienvidos un ar bezpilota lidaparātu palīdzību veic izlūkošanu.

Ukrainā no Krievijas atgriezīsies 30 gūstekņi. Šī ir jau ceturtā gūstekņu apmaiņa starp Krieviju un Ukrainu, un tā notikusi pēc Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska rīkojuma.

Ukrainā pieaug pārtikas trūkums, jo Krievijas karakuģi bloķē Ukrainas ostas un tirdzniecību Melnajā jūrā, paziņojis Ukrainas ekonomikas ministra vietnieks Tarass Kačka. Krievijas kuģi neļauj Ukrainai eksportēt kukurūzu, kviešus un augu eļļu.

Harkivas apgabalā nogalināti vismaz 503 civiliedzīvotāji kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, paziņoja Harkivas apgabala administrācijas vadītājs Olehs Sinehubovs. Viņš piebilda, ka starp bojāgājušajiem ir 24 bērni.

Zelenskis intervijā britu raidsabiedrībai BBC apsūdzēja Vāciju un Ungāriju, ka tās bloķē centienus noteikt embargo Krievijas energoresursu pārdošanai.

Krievijas neveiksmes tās iebrukumā Ukrainā var pamudināt Putinu lietot taktisko vai zemas jaudas kodolieroci, brīdināja ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktors Viljams Bērnss.[356]

16. aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krievijas spēki 16. aprīļa rītā apšaudījuši Kijivas Darņicas rajonu, vietnē "Telegram" paziņojis Ukrainas galvaspilsētas mērs Vitālijs Kļičko, aicinot cilvēkus "neignorēt gaisa trauksmes signālus".

Karā pret Krieviju ir krituši no 2500 līdz 3000 Ukrainas Bruņoto spēku karavīru, 15. aprīlī paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

ANO Pasaules Pārtikas programma (WFP) aicinājusi ļaut tai netraucēti piekļūt cilvēkiem, kas iesprostoti Krievijas spēku aplenktajās Ukrainas pilsētās, kur viņiem draud bada nāve.

Kijivas apgabalā pēc tā atbrīvošanas no Krievijas karaspēka ir atrasti vairāk nekā 900 civiliedzīvotāju līķi, kas pārsvarā ir nošauti, piektdien, 15. aprīlī, paziņoja Kijivas policija. Policijas priekšnieks Andrijs Nebitovs paziņoja, ka līķi bija atstāti ielās vai aprakti pagaidu apbedījumos. Saskaņā ar policijas datiem 95% ir miruši no šautām brūcēm.

Ukraina ir gandrīz pabeigusi atbildēt uz jautājumiem Eiropas Savienības anketā, kas kalpo par pamatu iestāšanās sarunām, piektdienas, 15. aprīļa, vakarā savā videouzrunā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Vācijas lielākās opozīcijas partijas "Kristīgo demokrātu savienības" līderis Frīdrichs Mercs piektdien kritizēja kancleru Olafu Šolcu par nepietiekamu militāru atbalstu Ukrainai. Mercs intervijā laikrakstam "Frankfurter Allgemeine Zeitung" atgādināja pašreizējās debates par smagā bruņojuma piegādēm Ukrainai un paziņoja, ka "pilnībā" piekrīt ārlietu ministres Annalēnas Bērbokas nostājai, ka "vairs nav attaisnojuma" šo piegāžu aizkavēšanai.

Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs, finanšu ministrs Serhijs Marčenko un Ukrainas Nacionālās bankas vadītājs Kirilo Ševčenko nākamnedēļ apmeklēs Vašingtonu, ziņoja britu informācijas aģentūra "Reuters", atsaucoties uz ziņu avotiem. Šī būs pirmā iespēja svarīgām Ukrainas amatpersonām personīgi tikties ar daudziem finanšu ierēdņiem no attīstītas ekonomikas valstīm pēc 24. februāra.

Šveices kompānija "Drink For Peace" ir nolēmusi atbalstīt Ukrainu, izlaižot tās prezidenta Volodimira Zelenska vārdā nosauktu degvīnu "Vodka Zelensky", teikts šī zīmola vietnē. Visi ienākumi no degvīna pārdošanas tiks novirzīti, lai atbalstītu ukraiņus, kuriem tas nepieciešams, un valsts atjaunošanai.[357]

17. aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ukrainas pretgaisa aizsardzība 16. aprīlī notriekusi vienu Krievijas militāro lidmašīnu, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki. Notriekts arī viens helikopters, pieci bezpilota lidaparāti un sešas spārnotās raķetes, piebilsts paziņojumā.

Doneckas un Luhanskas apgabalos Ukrainas armija aizvadītajā diennaktī atsitusi desmit ienaidnieka uzbrukumus, iznīcinājusi 15 krievu tankus, 24 citas bruņutehnikas vienības un sešas automašīnas, kā arī vienu ienaidnieka lielgabalu.

Krievijas karaspēks neveiksmīgi mēģina virzīties uz priekšu Doneckas apgabalā, apšauda Luhanskas un Hersonas apgabalus. Naktī spēcīgi apšaudīti Severodoneckas dzīvojamie rajoni, bet šorīt apšaudīta Kreminna.

Lielbritānija tuvākajās dienās nosūtīs Ukrainai bruņumašīnas, solījis Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons. Sestdien Džonsonam bijusi telefonsaruna ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, informēja Dauningstrīta.

Ukraina sākusi saņemt bruņojumu no jaunākās ASV militārās palīdzības partijas 800 miljonu dolāru vērtībā: 11 PSRS ražotus helikopterus "Mi-8" un "Mi-17", 18 155 milimetru haubices un tām nepieciešamo munīciju, 200 ASV ražotus bruņutransportierus "M113", 500 prettanku raķetes "Javelin", 300 bezpilota lidaparātus "Switchblade", desmit artilērijas šāviņu novērošanas radarus "AN/TPQ-36", divus gaisa telpas izlūkošanas radarus "AN/MPQ-64 Sentinel", 100 daudzfunkcionālās bruņumašīnas un mīnas "M18A1 Claymore". ASV piegādās Ukrainai arī krasta apsardzes kuģus, sprāgstvielas, aizsargtērpus un radioloģiskās, bakterioloģiskās, ķīmiskās un kodolaizsardzības līdzekļus, 30 000 ķiveru un bruņuvestu, vairāk nekā 2000 optisko un lāzera tēmekļu, kā arī medicīnas preces.[358]

18. aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Krievija jau tuvākajā laikā gatavojas sākt uzbrukumu Donbasā. Ukrainas prezidents uzsvēra, ka tiek darīts viss, lai nodrošinātu aizsardzību, kā arī kritizēja valstis, kuras atsakās piegādāt bruņojumu Ukrainai. Viņš arī aicināja rietumvalstis noteikt jaunas sankcijas Krievijai par mēģinājumiem atšķelt no Ukrainas Hersonas un Zaporižjas apgabalus.

Zelenskis brīdinājis: ja Krievijas karaspēkam izdosies ieņemt Donbasu, tas var atkal doties uzbrukumā Kijivai. "Tāpēc mums ir ļoti svarīgi neļaut viņiem [ieņemt visu Donbasu], noturēties, jo šī kauja var ietekmēt visa kara gaitu," sacīja Zelenskis intervijā telekanālam CNN.

Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes vadītājs Kirilo Budanovs paziņojis, ka Krievija gatavojas izšķirošajam uzbrukumam Donbasā un vēlas vismaz kaut kādu uzvaru līdz pareizticīgo Lieldienām, kas būs svētdien, 24.aprīlī.

Krievija Ļvivā pirmdien veikusi četrus raķešu triecienus. Līdz šim zināms, ka raķešu triecienos gājuši bojā seši cilvēki un vēl astoņi ievainoti, tostarp ir viens bērns, paziņoja Ļvivas apgabala administrācijas vadība.[359]

19. aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krievijas karaspēks uzbrūk Huļajpoles pilsētai, kas atrodas Zaporižjas apgabalā, kā arī Mikolajivai, atsaucoties vietējām varasiestādēm, ziņo BBC.

Krievijas raķešu triecieni Ukrainai ir stratēģiski bezjēdzīgi, un to sekas būs Krievijas pašdemilitarizācija raķešu jomā, paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

ASV Aizsardzības departaments apstiprinājis, ka pašlaik Ukrainas austrumos un dienvidos atrodas 76 Krievijas armijas bataljona lieluma taktiskās kaujas grupas, kas ir par 11 vairāk nekā pagājušajā nedēļā.

Joprojām katastrofāla situācija ir Krievijas karaspēka aplenktajā un nopostītajā Mariupolē. Pilsētas aizstāvju — brīvprātīgo bataljona "Azov" — komandieris Deniss Prokopenko aicinājis pasaules līderus palīdzēt izveidot evakuācijas koridoru, lai civiliedzīvotāji varētu pamest metalurģijas kombināta "Azovstaļ" teritoriju. Pēc viņa teiktā, rūpnīcas pagrabos slēpjoties vairāki simti sieviešu, bērnu un vecu cilvēku. Pēdējās nedēļās "Azovstaļ" teritorijā norisinās smagas cīņas starp pilsētas aizstāvjiem un Krievijas spēkiem.

Mariupoles mērs Vadims Boičenko apgalvoja, ka gandrīz 40 tūkstoši pilsētas iedzīvotāju ir piespiedu kārtā deportēti uz Krievijas teritoriju.

ASV Valsts departaments neizslēdz iespēju, ka Krievijai varētu piemērot terorisma sponsorētājvalsts statusu, kas nozīmētu papildu sankcijas un ierobežojumus. Līdz šim šādu apzīmējumu ir izpelnījušās četras valstis: Kuba, Ziemeļkoreja, Irāna un Sīrija.

Ukrainas infrastruktūras ministrs Oleksandrs Kubrakovs paziņojis, ka Krievijas karaspēks Ukrainā ir iznīcinājis vai sabojājis 30% infrastruktūras 100 miljardu ASV dolāru vērtībā.

Apvienoto Nāciju Organizācija apgalvo, ka Krievijas iebrukuma dēļ Ukrainā šogad nebūs izmantojami vairāk nekā 30% no lauksaimniecības zemēm.

Biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" valdes locekle Linda Jākobsone Latvijas Radio programmā "Labrīt" sacīja, ka palīdzība Ukrainas kara bēgļiem būs nepieciešama ilgtermiņā, jo daudziem no cilvēkiem, kas ir ieradušies Latvijā, vienkārši nav māju, kur atgriezties.

NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra "Stratcom" vadītājs Jānis Sārts Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" atzina, ka Krievijas vilcināšanās, uzsākot plaša mēroga ofensīvu Ukrainas austrumos, ļāva Ukrainai sagatavoties, kā arī deva iespēju rietumiem piegādāt Ukrainai ieročus.

Ukrainas premjera vietniece Irina Vereščuka pavēstīja, ka šodien jau trešo dienu nedarbosies humānie koridori civiliedzīvotāju evakuācijai no karadarbības skartajām teritorijām, ziņoja BBC.[360]

20. aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Amerikas Savienotās Valstis (ASV) uzskata, ka Krievija mērķēs uz ieroču sūtījumu maršrutiem, sacīja ASV aizsardzības amatpersona, ziņo CNN. ASV uzskata, ka Krievija mēģinās palēnināt ASV un partnervalstu ieroču piegādi Ukrainai.

Pēdējās diennakts laikā Ukrainas armija Donbasā atsitusi desmit Krievijas armijas uzbrukumus.

Rietumvalstis piegādās papildu bruņojumu Ukrainai, tai skaitā artilēriju. Galvenais iniciatīvas autors ir Lielbritānijas valdības vadītājs Boriss Džonsons. Savukārt Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks informēja, ka papildu artilērijas bruņojumu viņa valstij piegādās ASV, Kanāda un Lielbritānija.

Mariupoli aizstāvošās Ukrainas bruņoto spēku 36. atsevišķās jūras kājnieku brigādes komandieris Serhijs Volins vērsies pie Ukrainas, ASV, Lielbritānijas un Turcijas līderiem ar lūgumu izglābt viņa karavīrus un civiliedzīvotājus, kuri ir patvērušies metalurģijas kombināta "Azovstaļ" teritorijā.

Francija ir gatava sniegt Ukrainai drošības garantijas pēc kara beigām, paziņojusi augsta ranga Francijas amatpersona. Garantijas ietvertu bruņojuma piegādi. Iespējams, varētu tikt iesaistītas arī citas valstis, piemēram, Vācija, Itālija un Turcija, raksta LETA.

Ukrainas varasiestādēm izdevies provizoriski vienoties par humāno koridoru no Krievijas karaspēka aplenktās Mariupoles, kur pēdējās trīs dienas nav izdevies evakuēt civiliedzīvotājus.

Krievija izvirzījusi Ukrainas spēkiem Mariupolē jaunu ultimātu nolikt ieročus trešdien līdz pulksten 14 pēc Latvijas laika. Pašlaik viņi atrodas milzīgā tērauda rūpnīcu kompleksā, ziņo BBC. Aptuveni 130 000 iedzīvotāju ir iesprostoti aplenktajā pilsētā jau 50 dienas.

Militārie eksperti norāda, ka Ukrainas austrumos izvietotajām Krievijas armijas taktiskajām kaujas grupām ir zemas kaujas spējas, jo tām trūkst aprīkojuma turpmāko uzdevumu veikšanai. Tāpēc Ukrainas bruņotajiem spēkiem esot ļoti labas izredzes veiksmīgi atsist pretinieku uzbrukumus.

Trešdien Rīgā, iepretim Krievijas vēstniecībai, ap 200 sieviešu vienojušās protesta akcijā pret seksuālo vardarbību un kara noziegumiem Ukrainā, novēroja portāls LSM.lv.[361]

21. aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ukraina trešdien ierosināja sarīkot "īpašu sarunu kārtu" ar Krieviju aplenktajā Mariupoles pilsētā, paziņoja Ukrainas prezidents biroja vadītāja padomnieks un Ukrainas sarunu delegācijas loceklis Mihailo Podoļaks. "Jā. Bez jebkādiem nosacījumiem. Mēs esam gatavi rīkot īpašu sarunu kārtu Mariupolē. (..) Lai savāktu mūsu puišus, "azoviešus", karavīrus, civilistus, bērnus, dzīvos un ievainotos. Visus. Jo viņi ir savējie," tviterī rakstīja Podoļaks.

Liels Krievijas armijas uzbrukums Donbasā vēl nav sācies, un ienaidnieks pārbauda Ukrainas spēkus. Tā paziņojis Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksijs Danilovs. Viņš arī brīdinājis neizteikt prognozes par to, ka šī cīņa par Donbasu būtu pēdējā un izšķirošā. Danilovs arī atzīmēja, ka Krievija vēl var iesaistīt kaujā jaunus resursus un rezerves nākamo divu līdz četru nedēļu laikā.

Ukrainā pašlaik atrodas apmēram 90 tūkstoši Krievijas karavīru. Tā paziņojis Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Oleksijs Arestovičs.

ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs tuvāko dienu laikā plāno Maskavā tikties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un Kijivā — ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, informēja ANO preses dienestā.

Vairākas dienas tiek runāts par to, ka Krievija ir uzsākusi jaunu kara fāzi Ukrainā, galveno uzmanību veltot ofensīvai valsts austrumos. Krievijas karaspēks pastiprina uzbrukumus Ukrainas aizstāvju pozīcijām Donbasa reģionā un arī dienvidaustrumos. Taču līdz šim uzbrucējiem nav izdevies ievērojami pavirzīties uz priekšu, tā vēsta Ukrainas puse.[362]

22. aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

ASV, ES un atsevišķas tās dalībvalstis, tai skaitā Vācija, sola papildu ieročus Ukrainai.

Mariupoles pēdējie aizstāvji kopā ar vairākiem simtiem civiliedzīvotāju patvērušies kombinātā "Azovstaļ".

ANO aicinājusi Krieviju un Ukrainu pareizticīgo Lieldienu laikā ievērot "humāno pauzi".

V. Zelenskis: Krievija noraidījusi Ukrainas priekšlikumu par pamieru pareizticīgo Lieldienu laikā.

Ukrainas premjers: Valsts atjaunošanai pēc Krievijas iebrukuma vajadzēs 600 miljardus ASV dolāru.

Ukrainas amatpersona uzskata, ka Krievijai bija plāni izveidot ukraiņu koncentrācijas nometnes Sibīrijā.

V. Zelenskis: Krievijas karaspēks izvedis no tā okupētajām teritorijām vismaz 500 000 Ukrainas iedzīvotāju.[363]

23. aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krievijas karaspēks cenšas izvērst uzbrukumu visā Donbasa frontē, sestdienas rītā pavēstīja Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs.

Mariupoles virzienā Krievijas armija turpina bloķēt Ukrainas vienības rūpnīcas "Azovstaļ" rajonā un veic aviācijas triecienus pilsētā, arī izmantojot tālās darbības aviācijas lidmašīnas. Tāpat Krievijas karavīri cenšas nostiprināties Hersonas apgabala administratīvajās robežās, tomēr cieš būtiskus tehnikas zaudējumus.

Krievijas plāni ieņemt Ukrainas dienvidus, lai iegūtu piekļuvi Moldovas robežai, liecina, ka iebrukums Ukrainā ir tikai sākums, bet turpmāk Krievija grib sagrābt citas valstis, paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Kopš kara sākuma Ukrainā ES dalībvalstis iesaldējušas Krievijas aktīvus vairāk nekā 35 miljardu eiro vērtībā, liecina Eiropas Komisijas aplēses. Vislielāko summu ir iesaldējusi Francija.[364]

24. aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ukrainas Bruņotie spēki atjaunojuši kontroli pār astoņām apdzīvotām vietām Hersonas apgabalā, ziņo Ukrainas Bruņoto spēku operatīvā pavēlniecība "Dienvidi".

Naktī uz svētdienu Krievijas spēki apšaudījuši ar raķetēm Ukrainas Dņipropetrovskas apgabalu, sagraujot astoņas ēkas un nogalinot vienu cilvēku, paziņojis apgabala militārās administrācijas vadītājs Valentīns Rezničenko.

Krievijas spēki sestdien nemitīgi apšaudījuši metalurģiskās rūpnīcas "Azovstaļ" teritoriju Mariupolē, neraugoties uz prezidenta Vladimira Putina paziņojumu, ka uzņēmumu netiks mēģināts ieņemt, svētdien paziņojis Ukrainas iekšlietu ministra padomnieks Vadims Denisenko.

Kijivā pēc Lieldienu nakts atjaunota ierastā komandantstunda no pulksten 22.00 līdz 5.00.

Ukraina atteiksies no tālākām sarunām ar Krieviju, ja okupētajā Hersonā tiks sarīkots pseidoreferendums par "tautas republikas" izveidošanu un Mariupolē iznīcināti ukraiņi un pēdējie pilsētas aizstāvji, tā sestdien, 23. aprīlī, trīs stundu ilgā preses konferencē pavēstīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.[365]

25. aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ukrainā ieradās Amerikas Savienoto Valstu valsts sekretārs Entonijs Blinkens un aizsardzības ministrs Loids Ostins. Viņi paziņoja, ka ASV diplomāti pakāpeniski atgriezīsies Ukrainā.

V. Putins zaudējis interesi par Ukrainas konflikta atrisinājumu diplomātiskā ceļā un vēlas sagrābt iespējami vairāk Ukrainas teritorijas, vēsta izdevums "Financial Times", atsaucoties uz Krievijas prezidentam pietuvinātiem avotiem. Kreisera "Moskva" nogremdēšana ļoti saniknojusi V. Putinu, jo viņš vairs neizskatās kā uzvarētājs.

Krievijas pilsētā Brjanskā, kas atrodas apmēram 100 kilometru no Ukrainas robežas, naktī uz pirmdienu izcēlies ugunsgrēks naftas bāzē.[366]

26. aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bojātās Valsts drošības ministrijas ēkas fasāde Tiraspolē
Iznīcinātā Majakas radio centra antena

Bez būtiskiem Krievijas spēku panākumiem turpinās cīņas Donbasā. Pretinieks apšauda Ukrainas armijas pozīcijas visā frontes līnijas garumā.

Cīņas turpinās arī Ukrainas dienvidos. Ukrainas spēki turpina gūt panākumus Hersonas apgabalā, kur atbrīvoti vairāki ciemi Hersonas virzienā. Hersonas apgabalā Ukrainas armija iznīcinājusi ienaidnieka munīcijas noliktavu un lielu skaitu Krievijas karavīru.

Vizītē Maskavā ieradās ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs, lai ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un ārlietu ministru Sergeju Lavrovu apspriestu iespējas pārtraukt karadarbību. Pēc vizītes Maskavā Gutērrešs 28. aprīlī ieradīsies Kijivā, kur viņam būs sarunas ar šīs valsts prezidentu Volodimiru Zelenski un ārlietu ministru Dmitro Kulebu. Zelenskis vēl sestdien kritizēja ANO ģenerālsekretāra lēmumu vispirms ierasties vizītē Maskavā, bet tikai pēc tam Kijivā.

Starptautiski neatzītās Piedņestras Moldāvu Republikas galvaspilsētā Tiraspolē nogranda sprādzieni, un Ukrainas izlūkdienests publicēja dokumentu, kas liecina par Krievijas specdienestu līdzdalību šo sprādzienu organizēšanā.

Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Oleksijs Arestovičs izteicies, ka daudzie ugunsgrēki Krievijas pilsētās varētu būt liecība par to, ka sācies Krievijas partizānu karš.

Pēc ASV ielūguma 40 valstis rīkoja drošības samitu Vācijā, lai apspriestu turpmākas ieroču piegādes Ukrainai, kā arī lai nodrošinātu valsts ilgtermiņa drošību pēc kara beigām. Uzaicināto valstu vidū ir ASV sabiedrotās Eiropā, kā arī Austrālija, Japāna, Somija un Zviedrija.

Starptautiskās krimināltiesas virsprokurors Karims Hans pievienosies ES komandai kas Ukrainā izmeklē pastrādātos kara noziegumus.

Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) padome nolēmusi atsaukt tiesības Krievijai rīkot 2023. gada pasaules čempionātu.[367]

27. aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krievija ir izšāvusi uz Ukrainu vairāk nekā 1300 raķešu, un Krievijas raķešu arsenāls līdz ar to ir divkārt samazinājies, televīzijā paziņoja Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Hanna Maļara.

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) varētu iesaistīties civiliedzīvotāju evakuācijā no Krievijas karaspēka aplenktās Ukrainas pilsētas Mariupoles. Principiāla vienošanās par to panākta organizācijas ģenerālsekretāra Antoniu Gutērreša pretrunīgi vērtētās tikšanās laikā ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

Vācijas ekonomikas ministrs Roberts Hābeks sacījis, ka Vācija ir "ļoti, ļoti tuvu" neatkarībai no naftas importa no Krievijas, nosaucot naftas embargo pret Krieviju par iespējamu.[368]

28. aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krievijas okupētajā Ukrainas dienvidu pilsētā Hersonā trešdienas vakarā atskanējuši sprādzieni pie televīzijas torņa, uz laiku pārtraucot Krievijas telekanālu pārraidi, vēsta Ukrainas un Krievijas mediji.

Krievijas hakeru grupējumi pēc Krievijas pilna apjoma iebrukuma Ukrainā ir sarīkojuši apmēram 240 kiberuzbrukumus Ukrainai, koordinējot tos ar Krievijas militārajiem triecieniem, trešdien paziņoja ASV tehnoloģiju milzis "Microsoft".

Krievija paziņojusi, ka kopš kara sākuma ir izvedusi no Ukrainas uz savu teritoriju vairāk nekā miljonu cilvēku, tai skaitā 183 000 bērnu.

Ukrainas prezidents atzinīgi novērtēja Eiropas Savienības plānu atcelt importa nodevas Ukrainas precēm un sacīja, ka tas palīdzēs "uzturēt" Ukrainas ekonomiku, kuru ir smagi skāris Krievijas postošais iebrukums.[369]

29. aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ukrainas iekšlietu ministrijas pārstāvji ziņo, ka raķete, kas nokritusi Kijivā, tikusi izšauta no Melnās jūras puses, visticamāk, no Krimas.

ANO plāno veikt maksājumus diviem miljoniem karā cietušu ukraiņu, ceturtdien paziņoja ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs kopīgā preses konferencē ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski Kijivā.

Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Oleksijs Arestovičs norādījis, ka kara ēna šobrīd krīt arī uz Ukrainas kaimiņvalstīm, norādot uz Moldovu, kuras separātiskajā reģionā Piedņestrā pēdējā laikā bijušas dažādas provokācijas.[370]

30. aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bumbu iznīcināšana netālu no Čerņihivas pēc pilsētas aplenkuma

Francijas prezidents Emanuels Makrons sola pastiprināt militāro un humāno atbalstu Ukrainai. Par šādu soli nesen pārvēlētais Francijas valsts galva paziņoja pēc sarunas ar savu ukraiņu kolēģi Volodimiru Zelenski. Makrons uzskata miera panākšanu Ukrainā par vienu no sava otrā pilnvaru termiņa prioritātēm.

ASV ir sākušas papildus apmācīt Ukrainas karavīrus kādā militārā bāzē Vācijā, preses konferencē paziņoja Pentagona preses sekretārs Džons Kērbijs, sakot, ka neskaitot Vāciju, Eiropā ir vēl vismaz divas vietas, kur Ukrainas Bruņoto spēku karavīri tiek apmācīti ārvalstu bruņojuma izmantošanai.[371]

2022. gada maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1. maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karadarbības dēļ Ukrainas Infrastruktūras ministrija devusi rīkojumu slēgt ostas Berdjanskā, Mariupolē, Hersonā un Skadovskā. Valdība šādu lēmumu pieņēmusi, jo nav iespējams apkalpot kuģus un pasažierus un garantēt kuģošanas drošību un vides aizsardzību.

Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova paziņojusi, ka ir uzsākti vairāk nekā deviņi tūkstoši izmeklēšanu par pastrādātajiem kara noziegumiem. Viņa paskaidrojusi, ka atbrīvotajos Kijivas, Sumu un Čerņihivas apgabalos jau ir iespējams identificēt konkrētus noziedzniekus, kurus apsūdz par izvarošanu, spīdzināšanu un marodierismu.

Notiek civiliedzīvotāju evakuācijas process no Krievijas spēku aplenktās Mariupoles. To apstiprināja Apvienoto Nāciju Organizācijā un Starptautiskajā Sarkanā Krusta komitejā, vēstīja BBC.

Pulka "Azov" komandiera vietnieks Svjatoslavs Palamars informējis, ka rūpnīcā "Azovstaļ" karavīri ar virvēm no gruvešiem palīdz izkļūt ārā civiliedzīvotājiem – tie ir gados vecāki cilvēki, sievietes un bērni.

Aģentūra "Deutsche Welle" ziņo, ka Vācija ir atbalstījusi Eiropas Savienības plānus noteikt aizliegumus naftas ievešanai no Krievijas.

ASV Pārstāvju palātas spīkere Nensija Pelosi iepriekš neizziņotā vizītē Kijivā tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.

Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba intervijā Ķīnas valsts ziņu aģentūrai "Siņhua" ierosinājis Ķīnai kļūt par vienu no Ukrainas drošības garantētājām.

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons telefonsarunā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski solījis, ka Apvienotā Karaliste turpinās sniegt militāro palīdzību Ukrainai.[372]

2. maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eiropas Komisija šonedēļ gatavojas ierosināt noteikt pakāpenisku Eiropas Savienības embargo Krievijas naftas importam. Tā paziņojuši avoti diplomātiskajās aprindās. Iespējas bloka mērogā noteikt embargo Krievijas naftai palielinājušās pēc tam, kad tam piekritusi Vācija, kas iepriekš pret to iebilda, kā iemeslu minot, ka šāds aizliegums nodarītu pārāk lielu kaitējumu tās ekonomikai.

Ukraina vasarā iegūs piekļuvi sašķidrinātās dabasgāzes termināļiem Lietuvā un Polijā. Tā pavēstījis Ukrainas gāzes transportēšanas sistēmas ģenerāldirektors Serhijs Makohons.

Somija lauzusi līgumu ar Krieviju par jauna atomreaktora būvēšanu Somijā.

Latvijā kustība "Gribu palīdzēt bēgļiem" un platforma "kurp.es" izveidojušas Ukrainas atbalsta pasākumu kalendāru.[373]

3. maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielbritānija piešķirs Ukrainai vēl 357 miljonus eiro vērtu militāro palīdzību, tai skaitā radioelektroniskās cīņas līdzekļus un radaru sistēmas.

Dānija kļuvusi par pirmo Ziemeļvalsti, kas no jauna atvērusi vēstniecību Kijivā.

Ukrainas rietumu pilsētā Ļvivā ieradušies ASV diplomāti, kas uz laiku bija pametuši valsti.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicināja pastiprināt sankcijas pret Maskavu. Viņaprāt, nepieciešams bloķēt Krievijas ienākumus no energoresursu pārdošanas un arī visas eksporta un importa operācijas.[374]

4. maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krievijas karaspēks izšāvis vairāk nekā 20 raķešu uz dažādiem Ukrainas reģioniem, un vairākums šo raķešu tika raidītas no Kaspijas jūras reģiona. Apšaudītas sešas dzelzceļa stacijas Ukrainas centrālajā daļā un rietumos. Krievija Ukrainā pirmoreiz ar raķetēm apšaudīja Aizkarpatu apgabalu.

Ukrainas Gaisa spēku lidaparāti diennakts laikā veica desmitiem uzlidojumu. Iznīcinātāju aizsegā triecienaviācijas grupas deva apmēram 10 raķešu un bumbu triecienus pretinieka spēku koncentrācijas vietām, munīcijas noliktavām un dzīvajam spēkam.

Krievijas karaspēks ir izvedis no četriem tā okupētiem Ukrainas apgabaliem apmēram 400 tūkstošus tonnu graudu, kas ir trešdaļa no visām graudu rezervēm šajos apgabalos.

Eiropas Komisija ierosinājusi noteikt jaunas sankcijas Krievijas naftas eksportam saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā.[375]

5. maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ukrainas bruņotie spēki paziņojuši, ka no Krievijas iebrucējiem tikušas atbrīvotas vairākas apdzīvotās vietas uz Mikolajivas un Hersonas apgabalu robežas.

Kramatorskā gaisa uzlidojumā un apšaudē cietuši vismaz 25 civiliedzīvotāji, tostarp sešiem nepieciešama ārstēšana slimnīcā. Apšaudītas deviņas dzīvojamās mājas, skola un daudzi civilās infrastruktūras objekti.

Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka informēja, ka pēdējā diennaktī caur humānajiem koridoriem no Mariupoles un vairākām citām apdzīvotām vietām evakuēti 344 cilvēki – sievietes, bērni un veci cilvēki.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis lūdzis ANO ģenerālsekretāram Antoniu Gutērrešam palīdzēt noorganizēt iedzīvotāju evakuēšanu no rūpnīcas “Azovstaļ” teritorijas Mariupolē.[376]

6. maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Grigorija Skovorodas memoriālais muzejs Harkivas apgabalā pēc apšaudes 6. maijā

No metalurģijas uzņēmuma "Azovstaļ" teritorijas Mariupolē un pilsētas izdevies evakuēt vēl apmēram 500 ukraiņu, paziņoja Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks.

Latvijas, Igaunijas un Lietuvas ārlietu ministri piektdien ieradās vizītē Kijivā. Viņi tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un ārlietu ministru Dmitro Kulebu, kā arī apmeklēja karadarbības skarto Irpiņas pilsētu.[377]

7. maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ukrainas bruņotie spēki sekmīgi atvairījuši Krievijas armijas uzbrukumu Izjumas virzienā Harkivas apgabalā. Netālu no Čūsku salas Melnajā jūrā ar bezpilota lidaparāta „Bayraktar” palīdzību ir izdevies iznīcināt Krievijas desanta kuteri un divus zenītraķešu kompleksus „Tor”.

Lai palēninātu Ukrainas pretuzbrukumu ziemeļaustrumos, Krievijas spēki sākuši spridzināt tiltus, vēsta Ukrainas armija.

Krievijas karaspēks uzbrukumā Luhanskas apgabalā iesaistījis privātās militārās kompānijas "Vagner" kaujiniekus un lielu daudzumu militārās tehnikas, cenšoties izlauzties līdz Popasnai, sestdien paziņojis apgabala militārās administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs.

Izdevies evakuēt visus civiliedzīvotājus no rūpnīcas "Azovstaļ" Mariupolē, apliecināja Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka.

ASV prezidents Džo Baidens paziņoja par jaunu ASV ieroču paketi Ukrainai 150 miljonu ASV dolāru vērtībā, lai palīdzētu Ukrainai atsist Krievijas iebrukumu. Palīdzība iekļaus artilērijas ieroču munīciju, pretartilērijas radarus, elektroniskās slāpēšanas iekārtas un rezerves daļas.[378]

8. maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bilohorivkas skola pēc raķešu trieciena

Luhanskas apgabala Bilohorivkas ciema skolā, kur trāpījusi raķete, varētu būt desmitiem bojāgājušo.

Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba rosināja izveidot speciālu tribunālu, lai sauktu Krievijas vadību pie atbildības par bruņotu iebrukumu.[379]

9. maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ukrainas prezidenta administrācijas padomnieks Oleksijs Arestovičs paziņoja, ka Krievijas karaspēks turpina pastrādāt zvērības pret civiliedzīvotājiem okupētajās teritorijās.

Mariupoles aizstāvji no bataljona "Azov" paziņoja, ka "Azovstaļ" tuvumā turpinās intensīvas cīņas, kurās dzīvību zaudē gan ukraiņu, gan krievu karavīri.

Krievijā, Ukrainā un arī Baltkrievijā tradicionāli tika pieminēta "Uzvaras diena". To svinēja arī Ukrainā. Tiesa, jau astoņus gadus Ukraina cenšas uzvaru 2. pasaules karā pieminēt līdzīgi, kā to dara pārējā Eiropā. Pēdējos gados šo svētku galvenais lozungs bija – "Atceramies, uzvaram". Šogad šis sauklis ir – "uzvarējām nacismu, uzvarēsim arī rašismu". Nemainīgs ir palicis arī no Eiropas aizgūtais piemiņas simbols – sarkanā magone.

ASV noteica jaunas sankcijas Krievijai saistībā ar tās iebrukumu Ukrainā. Jaunās sankcijas aizliegs ASV grāmatvedības un konsultāciju uzņēmumiem sniegt pakalpojumus Krievijas klientiem. Tika arī noteiktas sankcijas Krievijas telekompānijām "Pervij kanal", "Rossija 1" un "NTV" un citām.

Lielbritānija paziņoja par jaunām tirdzniecības sankcijām Krievijai, kā arī Baltkrievijai. Londona noteica jaunus importa tarifus, to vidū arī platīnam un pallādijam. Tika noteikti arī eksporta aizliegumi rūpniecībai nepieciešamām precēm.[380]

10. maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krievijas karaspēks izšāva uz Odesu septiņas raķetes, nogalinot vienu cilvēku un ievainojot piecus, tā sociālajā tīklā "Facebook" paziņoja Ukrainas Bruņoto spēku Operatīvā pavēlniecība "Dienvidi".

Ziņu aģentūra „Reuters” vēstīja, ka ASV Kongress plāno piešķirt Kijivai gandrīz 40 miljardu dolāru vērtu militāro un humāno palīdzību. Tas ir vairāk par Baidena iepriekš pieprasītajiem 33 miljardiem dolāru.

Izdevums ''Politico'' vēstīja, ka Eiropas Komisijā apspriež iespēju emitēt jaunus Eiropas Savienības parāda vērtspapīrus, lai palīdzētu Ukrainai segt īstermiņa finansēšanas vajadzības nākamajiem trīs mēnešiem.

Japāna paplašināja sankcijas pret Krieviju. Sankciju sarakstā tika iekļauti 70 uzņēmumi un vairāk nekā 130 personas.[381]

11. maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis videouzrunā norādīja, ka bruņotie spēki pamazām atspiež iebrucējus no Harkivas.

Ukrainas prezidenta biroja pārstāvji vēstīja, ka Ukrainas aizsardzības spēki kopumā atbrīvojuši 1003 apdzīvotās vietas, un 70% no tām darbu jau atsākušas vietējās varas institūcijas.

No kara plosītajām teritorijām turpinās civiliedzīvotāju evakuācija. Līdz šim izglābti 35 000 cilvēku, paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.[382]

12. maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka valsts aizstāvji Luhanskas apgabalā iznīcina tiltus, lai kavētu Krievijas karaspēka virzību uz priekšu.

Ukrainas speciālisti sākuši atmīnēšanu no Krievijas armijas atbrīvotajās teritorijās. Speciālisti uzskata, ka šis process var ilgt piecus līdz desmit gadus.

Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka paziņoja, ka „Azovstaļ” atrodas vēl aptuveni tūkstotis karavīru, no kuriem puse esot smagi ievainoti. Ukrainas valdība ir piedāvāja Krievijai apmainīt ievainotos Mariupoles aizstāvjus pret krievu karagūstekņiem, taču pagaidām Krievija nekādu atbildi nav sniegusi.

„Azovstaļ” teritorijā esošo jūras kājnieku komandieris Serhijs Volina ar sociālā tīkla „Twitter” starpniecību vērsās pie tā īpašnieka Īlona Maska ar lūgumu palīdzēt izvest viņa karavīrus no rūpnīcas un nogādāt uz kādu trešo valsti.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka ukraiņiem karš ar Krieviju beigsies tikai tad, kad viņi būs atguvuši visas sev piederošās teritorijas.[383]

13. maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bojājumi Voroncova pilij

Doneckas apgabala militārā pārvalde informēja, ka situācija reģionā ir sarežģīta, bet tiek kontrolēta. Ienaidnieks uzbrūk Limanas virzienā, bet visi mēģinājumi forsēt upi un pavirzīties uz priekšu nav bijuši veiksmīgi.

Odesas mērs Genādijs Truhanovs informēja, ka iepriekš īstenotā raķešu trieciena rezultātā bojājumi nodarīti valsts nozīmes arhitektūras piemineklim – Voroncova pilij.

Krievija ir bloķējusi Melnās jūras piekrasti, neļaujot Ukrainai eksportēt miljoniem tonnu graudu.

Krievijas karaspēks ar artilēriju apšaudīja bēgļu kolonnu, kura izbrauca no Hersonas apgabala.

ASV senators no Republikāņu partijas Rends Pols Senātā bloķēja ātru likumprojekta pieņemšanu, kas paredz piešķirt palīdzības paketi Ukrainai 40 miljardu ASV dolāru apjomā.

Apvienotās Karalistes ārlietu ministre Elizabete Trasa aicināja starptautiskos sabiedrotos noteikt papildu sankcijas pret Krieviju, līdz tā pilnībā pametīs Ukrainu un piekritīs mieram.[384]

14. maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ukrainā no Krievijas karaspēka okupācijas līdz šim ir atbrīvotas 1015 apdzīvotās vietas, paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Ukrainā tiesas priekšā stājās 21 gadu vecais Krievijas armijas seržants Vadims Šišimarins, kurš ir apsūdzēts kara noziegumos par 62 gadus veca vīrieša nogalināšanu ar šāvienu galvā. Notiesāšanas gadījumā apsūdzētajam draud mūža ieslodzījums.

Krievija nolēma pārtraukt elektrības eksportu uz Somiju. Šāds lēmums izziņots dienu pēc tam, kad Somija pavēstīja par vēlmi pievienoties NATO.

Eiropas Savienība plānojusi piešķirt vēl 500 miljonus eiro ieroču un cita militārā aprīkojuma piegādēm Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Tādējādi ES kopējais finansiālais atbalsts Ukrainai sasniedzis divus miljardus eiro.[385]

15. maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mariupoles metalurģijas rūpnīcā "Azovstaļ" smagos antisanitāros apstākļos, bez ūdens un pārtikas joprojām atrodas aptuveni 600 ievainoto, pavēstīja Doneckas apgabala policijas pārstāvis, kas pats atrodas krievu ielenktajā rūpnīcā. Tika ziņots, ka Ukraina ved sarunas par 60 cilvēku evakuēšanu no "Azovstaļ", kamēr krievu iebrucēji turpina rūpnīcu apšaudīt no visa veida ieročiem un bombardēt no gaisa.

Eirovīzijas dziesmu konkursā uzvarēja Ukrainas pārstāvji "Kalush Orchestra" ar dziesmu "Stefania". Uzvara Ukrainai tika prognozēta vēl pirms konkursa saistībā ar Krievijas sākto karadarbību pret šo valsti. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apsveica uzvarētājus un sacīja, ka Ukraina darīs visu, ko spēs, lai nākamgad sarīkotu konkursu Mariupolē.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins brīdināja Somijas kolēģi, ka pievienošanās NATO un atteikšanās no Somijas neitrālā statusa būtu "kļūda", jo Somijas drošībai draudu neesot.

Ungārijas jaunā prezidente Katalina Novāka inaugurācijas ceremonijā nosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā un paziņoja, ka savā pirmajā ārvalstu vizītē dosies uz Poliju, tādējādi nepārprotami norādot, ka vēlas atjaunot labās attiecības ar Varšavu.[386]

16. maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai izmeklētu Krievijas iebrucēju pastrādātos kara noziegumus, Ukrainā ieradīsies 42 Starptautiskās Krimināltiesas izmeklētāji, paziņoja Krimināltiesas galvenais prokurors Karims Hāns.

Ukrainas armija pie Harkivas sasniedza Krievijas robežu.[387]

17. maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No aplenktās tērauda rūpnīcas "Azovstaļ" Mariupoles pilsētā tika evakuēti 264 Ukrainas karavīri.[388]

18. maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No Krievijas karaspēka aplenktās rūpnīcas “Azovstaļ” evakuēta vēl viena Ukrainas karavīru grupa. Viņi nogādāti prokrieviski noskaņoto separātistu izveidotajā tā dēvētajā Doneckas tautas republikā.

Francijas prezidents Emanuels Makrons telefonsarunā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski solīja palielināt ieroču piegādes Ukrainai.

ASV Valsts departaments izveidoja jaunu nodaļu – "Konflikta observatorija" ("Conflict Observatory"), lai pētītu, dokumentētu un publiskotu Krievijas kara noziegumus Ukrainā.[389]

19. maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ziņots, ka Krievijas armija Donbasā apšaudīja 68 civilos objektus, tai skaitā 43 dzīvojamās ēkas un divas skolas, informēja Ukrainas Apvienoto spēku grupējums. Uzbrukumos gāja bojā vismaz 15 mierīgie iedzīvotāji, un starp tiem ir divas ģimenes ar nepilngadīgiem bērniem, bet septiņi cilvēki ievainoti.

Ukrainas spēki turpināja aizsardzības operāciju Doneckas un Luhanskas virzienos. Ukrainas raķešu un artilērijas vienības sadarbībā ar aviāciju veica triecienus pa 90 mērķiem, kuros iznīcināti ienaidnieka karavīri un tehnika.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ierosināja pagarināt karastāvokļa un vispārējās mobilizācijas termiņu par 90 dienām.

Ukrainas galvaspilsētā Kijivā pēc trīs mēnešu pārtraukuma atkal tika atvērta ASV vēstniecība.[390]

20. maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izteicās, ka Ukraina pēc kara tiks veidota kā valsts ar augstu drošības līmeni, izmantojot labākās drošības tehnoloģijas pēc vadošo valstu parauga.

ASV Senāts apstiprināja palīdzības paketi Ukrainai 40 miljardu ASV dolāru apjomā.

Pēc amerikāņu žurnāla "Time" lasītāju versijas Ukrainas prezidents V. Zelenskis kļuvis par gada ietekmīgāko cilvēku.[391]

21. maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ukrainas prezidents V. Zelenskis uzrunā ierosināja partnervalstīm atzīt, ka Krievijai jābūt materiāli atbildīgai par saviem noziegumiem.[392]

22. maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ukrainas un rietumu analītiķu aplēses liecina, ka pēc pusotra vai diviem mēnešiem Ukrainas armija sasniegs savas kaujas gatavības maksimumu, paziņoja Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Oleksijs Arestovičs.[393]

23. maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šveices pilsētā Davosā darbu atsāka Pasaules ekonomikas forums, kurā pulcējās pasaules globālā un biznesa elite. Foruma galvenā tēma – karš Ukrainā.[394]

24. maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova Pasaules ekonomikas forumā Davosā paziņoja, ka tuvākajā laikā tiks tiesāti vēl 48 Krievijas karavīri. Kopumā par kara noziegumiem ierosināti 13 tūkstoši lietu.[395]

25. maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krievijas kara Ukrainā dēļ Ungārijā izsludināts ārkārtas stāvoklis.[396]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 1,8 «Soldiers, Separatists, Sanctions: A Timeline Of The Russia-Ukraine Crisis». NDTV CONVERGENCE LIMITED. 2022. gada 24. februāris. Skatīts: 2022. gada 28. februāris.
  2. «Remarks by President Biden in Press Conference». 2022. gada 19. janvāris. Skatīts: 2022. gada 11. marts.
  3. «Address by the president of the Russian Federation». 2022. gada 21. februāris. Skatīts: 2022. gada 3. marts.
  4. «Extracts from Putin's speech on Ukraine». 2022. gada 21. februāris. Skatīts: 2022. gada 3. marts.
  5. «Extracts from Putin's speech on Ukraine». 2022-02-21. Skatīts: 2022-03-20.
  6. «Putin announces formal start of Russia's invasion in eastern Ukraine». Meduza. 2022. gada 24. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februāris.
  7. John Haltiwanger. «Russian President Vladimir Putin announces military assault against Ukraine in surprise speech». Business Insider. MSN, 2022. gada 23. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februāris.
  8. «Путин принял решение о проведении операции по денацификации и демилитаризации Украины» (krievu). 2022. gada 24. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februāris.
  9. «Ukraine conflict: Russian forces attack after Putin TV declaration». BBC News. 2022. gada 24. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februāris.
  10. «Russia's Putin Announces Military Operation in Ukraine». The Moscow Times. 2022. gada 24. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februāris.
  11. «Full text: Putin's declaration of war on Ukraine». The Spectator. 2022. gada 24. februāris. Skatīts: 2022. gada 3. marts.
  12. «Operations in Flight Information Regions: FIR LVIV (UKLV), FIR KYIV (UKBV), FIR DNIPROPETROVSK (UKDV), FIR SIMFEROPOL (UKFV), FIR ODESA (UKOV)». Skatīts: 2022. gada 24. februāris.
  13. Mari Eccles. «Ukraine closes airspace as Putin orders military operation». Politico, 2022. gada 24. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februāris.
  14. «Putin announces 'special military operation' in Ukraine». Politico. 2022. gada 24. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februāris.
  15. 15,0 15,1 Andrew Osborn. «Russian forces invade Ukraine with strikes on major cities», 2022. gada 23. februāris. Skatīts: 2022. gada 23. februāris.
  16. Collins Keith. «Maps: Tracking the Russian Invasion of Ukraine». The New York Times, 2022. gada 23. februāris. Skatīts: 2022. gada 23. februāris.
  17. Vladimir Isachenkov. «Russia attacks Ukraine as defiant Putin warns US, NATO», 2022. gada 23. februāris. Skatīts: 2022. gada 23. februāris.
  18. Nathan Hodge. «Russia launches military attack on Ukraine with reports of explosions and troops crossing border». CNN, 2022. gada 24. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februāris.
  19. «The war just started». South China Morning Post. 2022. gada 24. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februāris.
  20. «Watch Russian vehicles enter Ukraine via Crimea». The Hindu. 2022. gada 24. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februāris.
  21. 21,0 21,1 Robert Mendick. «Step-by-step guide on how an all-out Russian invasion of Ukraine could unfold». The Daily Telegraph, 2022. gada 24. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februāris.
  22. Phil Stewart. «Russia plans to 'decapitate' Ukraine government -U.S. defense official», 2022. gada 24. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februāris.
  23. «Exclusive: U.S. expects Kyiv's fall in days, Ukraine source warns of encirclement». Newsweek. 2022. gada 24. februāris. Skatīts: 2022. gada 26. februāris.
  24. «Ukraine-Russia crisis: Live updates». CNN. 2022. gada 23. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februāris.
  25. 25,0 25,1 Anton Troianovski. «Ukraine Live Updates: Russia Begins Invasion From Land and Sea». The New York Times, 2022. gada 23. februāris. ISSN 0362-4331. Skatīts: 2022. gada 24. februāris.
  26. «Russia has launched its war in Ukraine». Vox. 2022. gada 23. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februāris.
  27. «Russia takes military action in Ukraine as UN meets». Al Jazeera. Skatīts: 2022. gada 24. februāris.
  28. «Ukraine: Troops moving in from Belarus». BBC News. 2022. gada 24. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februāris.
  29. «Украинские пограничники сообщили об атаке границы со стороны России и Белоруссии» (krievu). 2022. gada 24. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februāris.
  30. «ВСУ отвоевали Счастье: уничтожено около 50 врагов» (krievu). Skatīts: 2022. gada 24. februāris.
  31. «Russia-Ukraine crisis live news: Putin has launched 'full-scale invasion', says Ukrainian foreign minister – latest updates». The Guardian. 2018. gada 16. jūlijs. Skatīts: 2022. gada 24. februāris.
  32. «Украина разорвала дипломатические отношения с Россией». Interfax (krievu). 2022. gada 24. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februāris.
  33. Clement Charpentreau. «Ukraine closes airspace, Kyiv airport under attack». AeroTime Hub. Skatīts: 2022. gada 25. februāris.
  34. «Войска России на севере Украины продвинулись вглубь до пяти километров – Арестович». Unian (krievu). Skatīts: 2022. gada 24. februāris.
  35. «President has made all necessary decisions to defend the country, the Armed Forces are actively resisting Russian troops – Adviser to the Head of the Office of the President». president.gov.ua. Skatīts: 2022. gada 24. februāris.
  36. «General Staff of the Armed Forces of Ukraine: Operative information as of 10.30». Ukraine Ministry of Defence. 2022. gada 24. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februāris.
  37. «Russia Attacks Ukraine: As It's Happening». The Moscow Times. 2022. gada 24. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februāris.
  38. Matthew Chance. «On the ground: Russian forces take control of an air base near Kyiv, Ukraine». CNN, 2022. gada 24. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februāris.
  39. «Video shows helicopters flying toward Gomostel airfield in Ukraine». The Washington Post. 2022. gada 24. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februāris.
  40. 40,0 40,1 40,2 40,3 40,4 «Російсько-українська війна (текстовий онлайн)». Hromadske (ukraiņu). 2022. gada 24. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februāris.
  41. «Со стороны Беларуси вертолет без опознавательных знаков обстрелял район перед КПП 'Славутич'» (krievu). 2022. gada 24. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februāris.
  42. «Ukraine hit by second wave of missile strikes – official». National Post. 2022. gada 24. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februāris.
  43. «Russian troops moving towards town of Nova Kakhovka in Kherson Oblast.». 2022. gada 24. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februāris.
  44. «Russian troops enter Ukraine's Kherson Oblast: Defense Ministry». Anadolu Agency. Skatīts: 2022. gada 24. februāris.
  45. 45,0 45,1 Rory Sullivan. «Fighting breaks out near Chernobyl, says Ukrainian president». The Independent, 2022. gada 24. februāris.
  46. «В Офисе президента подтвердили захват россиянами Чернобыльской АЭС» (krievu). 2022. gada 24. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februāris.
  47. «Chernobyl power plant captured by Russian forces – Ukrainian official». Reuters. 2022. gada 24. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februāris.
  48. Aditi Sangal, Meg Wagner, Adrienne Vogt, Melissa Macaya, Rob Picheta, Lauren Said-Moorhouse, Ed Upright, Maureen Chowdhury. «Russian troops seize Chernobyl nuclear power plant, Ukrainian official says». CNN, 2022. gada 24. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februāris.
  49. Farah Najjar, David Child, Mersiha Gadzo. «Russian forces seize Chernobyl site as Ukraine battles rage». Al Jazeera. Skatīts: 2022. gada 24. februāris.
  50. «Zelenskiy Says Russian Forces Trying To Take Over Chernobyl Nuclear Power Plant». RadioFreeEurope/RadioLiberty. Skatīts: 2022. gada 24. februāris.
  51. «Kyiv imposes curfew from 22:00 to 07:00, transport not to work at this time – Klitschko». 2022. gada 24. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februāris.
  52. «Острів Зміїний захопили російські окупанти – ДПСУ» (ukraiņu). Gazeta UA. 2022. gada 24. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februāris.
  53. 53,0 53,1 «Ukraine-Russia invasion: Ukraine says Russian rockets hit Kyiv overnight». BBC News. Skatīts: 2022. gada 25. februāris.
  54. Dan Lamothe. «Ukrainian border guards may have survived reported last stand on Snake Island». The Washington Post, 2022. gada 26. februāris. Skatīts: 2022. gada 26. februāris.
  55. «ரஷ்ய தாக்குதல்: தெற்கு உக்ரைன் பகுதியில் 22 பேர் கொல்லப்பட்டதாக தகவல்». Dailythanthi.com (tamilu). 2022. gada 24. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februāris.
  56. «Ukraine death toll: What we know so far». Al Jazeera. Skatīts: 2022. gada 24. februāris.
  57. «Ukraine-Russia invasion: Russia launches attack on Ukraine from several fronts». BBC News. 2022. gada 24. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februāris.
  58. «Zelensky signs decree declaring general mobilization». 2022. gada 25. februāris. Skatīts: 2022. gada 25. februāris.
  59. Helen Regan, Jonny Hallam. «Ukrainian capital Kyiv targeted with missile fire, official says». CNN, 2022. gada 25. februāris. Skatīts: 2022. gada 25. februāris.
  60. «Explosions heard in Kyiv, official says enemy aircraft downed». Reuters. 2022. gada 25. februāris. Skatīts: 2022. gada 25. februāris.
  61. Julian E. Barnes. «Russian forces are meeting more resistance near Kyiv and Kharkiv than farther south, analysts say.». The New York Times, 2022. gada 25. februāris. Skatīts: 2022. gada 25. februāris.
  62. Emma Graham-Harrison. «Ukraine invasion: Zelenskiy strikes defiant tone as explosions ring out in Kyiv». The Guardian, 2022. gada 25. februāris. Skatīts: 2022. gada 25. februāris.
  63. Pavel Polityuk. «Ukraine ministry says Russia hit 33 civilian sites in last 24 hrs -Interfax». Yahoo Finance. Skatīts: 2022. gada 25. februāris.
  64. Shashank Bengali. «Ukrainian Fighters Battle to Hold Kyiv». The New York Times, 2022. gada 25. februāris. ISSN 0362-4331. Skatīts: 2022. gada 26. februāris.
  65. «Russian special forces have entered Kyiv to hunt down Ukraine's leaders, says Zelensky». inews.co.uk. i News. 2022. gada 25. februāris. Skatīts: 2022. gada 26. februāris.
  66. Aden-Jay Wood. «Tank drives over man's car in Ukraine... And he lives to tell the tale – WATCH». GB News, 2022. gada 25. februāris. Skatīts: 2022. gada 26. februāris.
  67. Helen Chandler-Wilde. «Ukrainian man run over in car by Russian tank rolling into northern Kyiv». The Daily Telegraph, 2022. gada 25. februāris. ISSN 0307-1235. Skatīts: 2022. gada 26. februāris.
  68. «Russian tank swerves to crush civilian car in Kyiv, driver miraculously survives». The Independent. Skatīts: 2022. gada 26. februāris.
  69. Ella Lee, McKenzie Sadeghi. «Fact check: Unclear whether armored vehicle shown crushing car in Kyiv is Russian». USA Today, 2022. gada 28. februāris. Skatīts: 2022. gada 3. marts.
  70. «Sorting fact, disinformation after Russian attack on Ukraine». ABC News. 2022. gada 26. februāris. Skatīts: 2022. gada 26. februāris.
  71. «Putin tells Ukrainian military to overthrow Zelensky – follow live». The Independent. 2022. gada 25. februāris. Skatīts: 2022. gada 25. februāris.
  72. «Ukraine-Russia news live: Troops enter Kyiv as Putin makes offer of Minsk peace talks». Sky News. Skatīts: 2022. gada 25. februāris.
  73. «Kyiv residents take up arms as Russia advances». BBC News. 2022. gada 25. februāris. Skatīts: 2022. gada 25. februāris.
  74. Daniel Lamothe. «Airspace over Ukraine remains contested, with no one in control, Pentagon says». The Washington Post, 2022. gada 25. februāris. Skatīts: 2022. gada 25. februāris.
  75. Helene Cooper. «Russian forces have lost some momentum, Pentagon official says.». The New York Times, 2022. gada 25. februāris. Skatīts: 2022. gada 25. februāris.
  76. «Вооруженные силы Украины атаковали Миллерово 'Точкой-У'». Rostov Gazeta (krievu). 2022. gada 25. februāris. Skatīts: 2022. gada 25. februāris.
  77. James Marson. «Zelensky Says Russia Is Striking Military and Civilian Targets». Wall Street Journal. Skatīts: 2022. gada 25. februāris.
  78. «Putin tells Xi that Russia willing to hold high-level talks with Ukraine -China's CCTV». Financial Post. 2022. gada 25. februāris. Skatīts: 2022. gada 25. februāris.
  79. Aditi Sangal, Adrienne Vogt, Amy Woodyatt, Rob Picheta, Ed Upright, Jessie Yeung, Adam Renton, Melissa Macaya, Meg Wagner. «Heavy fighting reported to the south of Kyiv». CNN, 2022. gada 25. februāris. Skatīts: 2022. gada 25. februāris.
  80. Олег Давыгора. «Месть за Луганск 2014: возле Василькова сбили Ил-76 с вражескими десантниками» (krievu), 2022. gada 26. februāris. Skatīts: 2022. gada 26. februāris.
  81. Ольга Робейко. «Бой за Васильков завершился победой ВСУ» (krievu), 2022. gada 26. februāris. Skatīts: 2022. gada 26. februāris.
  82. Siobhán Grady. «Multiple explosions rock Kyiv as Russian forces target city». The Washington Post, 2022. gada 25. februāris. Skatīts: 2022. gada 26. februāris.
  83. «Ukraine military says it repels Russian troops' attack on Kyiv base». Reuters. 2022. gada 26. februāris. Skatīts: 2022. gada 26. februāris.
  84. Ayeshea Perera. «Heavy fighting reported around Kyiv». BBC, 2022. gada 25. februāris. Skatīts: 2022. gada 26. februāris.
  85. 85,0 85,1 Yuras Karmanau. «President refuses to flee, urges Ukraine to 'stand firm'». Associated Press, 2022. gada 25. februāris. Skatīts: 2022. gada 26. februāris.
  86. «Ukraine says it shot down large Russian plane». BBC News. 2022. gada 25. februāris. Skatīts: 2022. gada 25. februāris.
  87. «Battle for Kyiv: Hundreds of casualties as fighting spills into streets». New York Post. 2022. gada 26. februāris. Skatīts: 2022. gada 26. februāris.
  88. Sharon Braithwaite. «Zelensky refuses US offer to evacuate, saying 'I need ammunition, not a ride'». CNN, 2022. gada 26. februāris. Skatīts: 2022. gada 27. februāris.
  89. «Ukrainian forces slow Russian advance as the U.S. and its allies take action on Russian banks.». The New York Times. 2022. gada 26. februāris. Skatīts: 2022. gada 26. februāris.
  90. James Pearson. «Internet in Ukraine disrupted as Russian troops advance». Reuters, 2022. gada 26. februāris. Skatīts: 2022. gada 26. februāris.
  91. «Elon Musk says SpaceX's Starlink satellites now active over Ukraine». The Independent. 2022. gada 27. februāris. Skatīts: 2022. gada 27. februāris.
  92. Hyunjoo Jin. «Musk says Starlink active in Ukraine as Russian invasion disrupts internet». Reuters, 2022. gada 27. februāris. Skatīts: 2022. gada 27. februāris.
  93. «Wojna na Ukrainie. Rosjanie blisko elektrowni atomowej. Jest ryzyko, że zostanie ostrzelana» (poļu). Polsat News. 2022. gada 26. februāris. Skatīts: 2022. gada 26. februāris.
  94. Ekaterina Andrus. «Официально о ситуации в Энергодаре 27 февраля». Nikopol News (krievu), 2022. gada 27. februāris. Skatīts: 2022. gada 27. februāris.
  95. Adrienne Vogt. «Japanese-owned cargo ship hit by a missile off Ukrainian coast». CNN, 2022. gada 26. februāris. Skatīts: 2022. gada 26. februāris.
  96. «Chechen leader, a Putin ally, says his forces deployed to Ukraine». 2022. gada 26. februāris. Skatīts: 2022. gada 26. februāris.
  97. Timothy Bella. «Assassination plot against Zelensky foiled and unit sent to kill him 'destroyed,' Ukraine says». The Washington Post, 2022. gada 2. marts. Skatīts: 2022. gada 2. marts.
  98. Adrienne Vogt. «Six-year-old boy killed in Kyiv clashes, several more Ukrainian civilians wounded». CNN, 2022. gada 26. februāris. Skatīts: 2022. gada 27. februāris.
  99. «Ukrainian troops defending Chernihiv blow up 56 tanks of diesel fuel». Pravda. 2022. gada 26. februāris. Skatīts: 2022. gada 26. februāris.
  100. 100,0 100,1 100,2 «Ukraine Conflict Update 9: February 26, 2022». Critical Threats. Institute for the Study of War. 2022. gada 26. februāris. Skatīts: 2022. gada 27. februāris.
  101. 101,0 101,1 Mason Clark, George Barros, Katya Stepanenko. «Russia-Ukraine Warning Update: Russian Offensive Campaign Assessment, February 26». Institute for the Study of War, 2022. gada 26. februāris. Skatīts: 2022. gada 27. februāris.
  102. «UK says Russian advance has slowed, likely caused by logistical problems, resistance». Reuters. 2022. gada 27. februāris. Skatīts: 2022. gada 27. februāris.
  103. «U.S., British Officials Say Russia Slowed By Logistics, 'Viable Ukrainian Resistance'». Radio Free Europe/Radio Liberty. 2022. gada 26. februāris. Skatīts: 2022. gada 26. februāris.
  104. «What's happening in the Ukraine crisis now». BBC News. 2022. gada 27. februāris. Skatīts: 2022. gada 27. februāris.
  105. «Update on Russian invasion: Vasylkiv hit with Russian missiles, oil depot nearby on fire». UkrInform. 2022. gada 27. februāris. Skatīts: 2022. gada 27. februāris.
  106. Violetta Orlova. «Під Каховкою українські роми вкрали у російських окупантів танк – місцеві» (ukraiņu), 2022. gada 27. februāris.
  107. «The Ukrainian Roma achieved success, seizing the Russian tank». DigLogs. 2022. gada 27. februāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 1. martā. Skatīts: 2022. gada 8. aprīlī.
  108. «Town near Ukraine's Kyiv hit by missiles, oil terminal on fire». Reuters. 2022. gada 27. februāris. Skatīts: 2022. gada 27. februāris.
  109. Adrienne Vogt, Lauren Said-Moorhouse, Jeevan Ravindran, Peter Wilkinson, Jessie Yeung, Brad Lendon, Steve George, Meg Wagner, Amir Vera. «Russian aircraft banned from German airspace». CNN, 2022. gada 26. februāris. Skatīts: 2022. gada 27. februāris.
  110. Ulyana Vinogradova. «Новая Каховка полностью под контролем российских оккупантов – мэр». Korrespondent (ukraiņu). Skatīts: 2022. gada 27. februāris.
  111. «Russian troops enter Ukraine's Kharkiv -Ukrainian official». Reuters. 2022. gada 27. februāris. Skatīts: 2022. gada 27. februāris.
  112. «A large column of Russian vehicles is pushing into the city of Sumy from the side of Khimprom». The Kyiv Independent. 2022. gada 27. februāris. Skatīts: 2022. gada 27. februāris.
  113. Olzhas Auyezov. «Russia says it "blocks" Ukraine's Kherson, Berdyansk – RIA». Reuters, 2022. gada 27. februāris. Skatīts: 2022. gada 27. februāris.
  114. «В Минобороны сообщили об уничтожении 975 военных объектов Украины» (krievu). 2022. gada 27. februāris.
  115. «Ukraine restores full control over Kharkiv: City governor». Daily Sabah. 2022. gada 27. februāris. Skatīts: 2022. gada 27. februāris.
  116. «Ukrainian commander in Kharkiv says dozens of Russians surrendered». CNN. 2022. gada 27. februāris. Skatīts: 2022. gada 27. februāris.
  117. «Putin puts nuclear 'deterrence' forces on alert». Deutsche Welle. 2022. gada 27. februāris. Skatīts: 2022. gada 3. marts.
  118. «Путин поручил Минобороны перевести силы сдерживания в особый режим». Vedomosti (krievu). 2022. gada 27. februāris. Skatīts: 2022. gada 3. marts.
  119. Andrew Roth. «Vladimir Putin puts Russia's nuclear deterrence forces on high alert». The Guardian, 2022. gada 27. februāris. Skatīts: 2022. gada 27. februāris.
  120. «NATO chief calls Putin's alert irresponsible, dangerous rhetoric». The Express Tribune. 2022. gada 27. februāris.
  121. «UN spokesman says idea of nuclear conflict 'inconceivable'». Times of Israel. 2022. gada 27. februāris.
  122. Henry Foy, John Paul Rathbone. «Russia homes in on Kyiv and Kharkiv and pushes across Black Sea coast». Financial Times, 2022. gada 28. februāris. Skatīts: 2022. gada 28. februāris.
  123. Yulia Zakharchenko. «Бердянськ захопили бойовики, у Харкові та Сумах – тиша: Арестович про ситуацію в Україні». Fakty i Kommentarii (Ukrainian), 2022. gada 28. februāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 28. februārī. Skatīts: 2022. gada 28. februāris.
  124. 124,0 124,1 «Ukraine Conflict Update 10». Institute for the Study of War. 2022. gada 27. februāris. Skatīts: 2022. gada 28. februāris.
  125. Dan Sabbagh. «Russian forces advance on Kyiv: fighting on fourth day of invasion». The Guardian, 2022. gada 27. februāris. Skatīts: 2022. gada 28. februāris.
  126. «Станиця Луганська, Щастя і Волноваха опинилися на межі гуманітарної катастрофи» (ukraiņu). RBC Ukraine. 2022. gada 27. februāris. Skatīts: 2022. gada 28. februāris.
  127. «Fighting around Ukraine's Mariupol throughout the night – regional governor». 2022. gada 28. februāris. Skatīts: 2022. gada 28. februāris.
  128. «UK says Russian advance on Kyiv slowed by staunch Ukrainian resistance». 2022. gada 28. februāris.
  129. 129,0 129,1 Eric Beech. «Russian military convoy north of Kyiv stretches for 40 miles -Maxar», 2022. gada 28. februāris. Skatīts: 2022. gada 28. februāris.
  130. Manveen Rana. «Volodymyr Zelensky: Russian mercenaries ordered to kill Ukraine's president». The Times, 2022. gada 28. februāris. Skatīts: 2022. gada 28. februāris.
  131. «До 14:00 було знищено понад 200 одиниць техніки окупантів на напрямках траси Ірпінь-Житомир, – Арестович» (ukraiņu). Espreso TV. 2022. gada 28. februāris. Skatīts: 2022. gada 28. februāris.
  132. «Ukraine invasion: Three children among nine dead as footage shows Kharkiv apartment block being rocked by series of blasts». Sky News. Skatīts: 2022. gada 28. februāris.
  133. Lamiat Sabin. «Russia used vacuum bomb during invasion, Ukrainian ambassador claims». The Independent, 2022. gada 1. marts. Skatīts: 2022. gada 1. marts.
  134. Virginia Harrison. «Ukraine: what we know on day six of Russia's invasion». The Guardian, 2022. gada 1. marts. Skatīts: 2022. gada 1. marts.
  135. Valerie Hopkins. «Initial talks between Russia and Ukraine yield no resolution.». The New York Times, 2022. gada 28. februāris. Skatīts: 2022. gada 3. marts.
  136. «Putin says Ukrainian neutrality key to any settlement». 2022. gada 28. februāris.
  137. «Russian Offensive Campaign Assessment, February 28 2022». Institute for the Study of War. 2022. gada 28. februāris. Skatīts: 2022. gada 1. marts.
  138. «'Russia has 75% of forces inside Ukraine'». 2022. gada 1. marts. Skatīts: 2022. gada 1. marts.
  139. «Πόλεμος στην Ουκρανία: Νεκροί δύο ακόμη Ελληνες στο χωριό Σαρτανάς». tanea.gr (grieķu). 2022. gada 28. februāris. Skatīts: 2022. gada 28. februāris.
  140. «The Secretary's Call with Greek Foreign Minister Dendias». United States Department of State. 2022. gada 27. februāris. Skatīts: 2022. gada 27. februāris.
  141. «Πρεσβεία Γερμανίας στην Ελλάδα: 'Συλλυπητήρια στους συγγενείς των 10 αμάχων ελληνικής καταγωγής'». Real.gr (grieķu). 2022. gada 27. februāris. Skatīts: 2022. gada 27. februāris.
  142. «ΥΠΕΞ: Έχουμε αποδείξεις ότι οι Έλληνες σκοτώθηκαν από ρωσικά πυρά». EfSyn (grieķu). 2022. gada 27. februāris. Skatīts: 2022. gada 27. februāris.
  143. «Greece to send defensive military equipment to Ukraine». Kathimerini. 2022. gada 27. februāris. Skatīts: 2022. gada 27. februāris.
  144. «Greece summons Russian envoy after bombing kills 10 nationals». Al Jazeera. 2022. gada 27. februāris. Skatīts: 2022. gada 27. februāris.
  145. «Sky News team's harrowing account of their violent ambush in Ukraine this week». Sky News. Skatīts: 2022. gada 5. marts.
  146. «Sky journalist shot and wounded in Ukraine ambush». 2022. gada 5. marts. Skatīts: 2022. gada 5. marts.
  147. Josie Ensor. «Sky News reporter Stuart Ramsay shot by Russian 'infiltrators' in Ukraine». The Daily Telegraph, 2022. gada 4. marts. ISSN 0307-1235. Skatīts: 2022. gada 5. marts.
  148. Paul P. Murphy. «Russian major general killed in Ukraine at end of February». CNN, 2022. gada 11. marts. Skatīts: 2022. gada 11. marts.
  149. «Ukraine forces reportedly kill top Russian general in blow to invading army». Newsweek. 2022. gada 3. marts. Skatīts: 2022. gada 3. marts.
  150. «More than 70 Ukrainian soldiers killed after Russian artillery hit Okhtyrka base». The Washington Times. 2022. gada 1. marts. Skatīts: 2022. gada 1. marts.
  151. Natalia Zinets. «Kharkiv official says Russian missiles hit administration building, residential areas», 2022. gada 1. marts. Skatīts: 2022. gada 1. marts.
  152. «Footage appears to show strike on Kharkiv local government building». 2022. gada 1. marts. Skatīts: 2022. gada 2. marts.
  153. «Ukraine: Kharkiv attack was a war crime, says President Zelensky». 2022. gada 1. marts. Skatīts: 2022. gada 1. marts.
  154. «Ukraine to sell 'war bonds' to fund armed forces». 2022. gada 1. marts. Skatīts: 2022. gada 1. marts.
  155. Camille Gijs. «US sees 'no indication' to back Ukrainian claim Belarus has joined Russia's invasion». Politico, 2022. gada 1. marts. Skatīts: 2022. gada 1. marts.
  156. «Belarus leader says Minsk won't join Russian operation in Ukraine, Belta reports». 2022. gada 1. marts.
  157. Christiaan Triebert. «Kyiv's main radio and TV tower is hit by projectile, with other explosions nearby.». The New York Times, 2022. gada 1. marts. ISSN 0362-4331. Skatīts: 2022. gada 1. marts.
  158. «Live updates: Russia kills 5 in attack on Kyiv TV tower». 2022. gada 1. marts. Skatīts: 2022. gada 1. marts.
  159. Zachary Basu, Dave Lawler. «Russian strike on Kyiv TV tower kills 5 and damages Holocaust memorial: Zelensky». Axios, 2022. gada 1. marts. Skatīts: 2022. gada 1. marts.
  160. «Ukraine live updates: Deadly blast at Kyiv TV tower after Russia warns capital». Skatīts: 2022. gada 1. marts.
  161. «Russian paratroopers launch fresh attack on embattled Kharkiv with battle underway at military hospital». Sky News. 2022. gada 2. marts. Skatīts: 2022. gada 2. marts.
  162. «First in 7 days of war Ukrainian units go on offensive advancing to Horlivka – Arestovych». Interfax Ukraine. 2022. gada 2. marts. Skatīts: 2022. gada 2. marts.
  163. «Settlement of Makariv liberated – Valerii Zaluzhnyi». 2022. gada 2. marts. Skatīts: 2022. gada 3. marts.
  164. «Ukraine live updates: Russia attacks key Ukraine cities as invasion intensifies». 2022. gada 2. marts. Skatīts: 2022. gada 2. marts.
  165. Arun Devnath. «Missile Sets Bangladeshi Vessel Ablaze in Ukraine Port, One Dead». Bloomberg News, 2022. gada 2. marts. Skatīts: 2022. gada 3. marts.
  166. «Ukraine conflict: Bangladeshi killed in rocket attack on ship». 2022. gada 2. marts. Skatīts: 2022. gada 3. marts.
  167. «Ukraine's former President Yanukovych ousted in 2014 is in Minsk, Kremlin wants to reinstall him in Kyiv». Ukrayinska Pravda. 2022. gada 3. marts. Skatīts: 2022. gada 3. marts.
  168. Shashwat Bhandari. «Kremlin planning to declare ex-President Viktor Yanukovych as new head of Ukraine». www.indiatvnews.com, 2022. gada 2. marts. Skatīts: 2022. gada 3. marts.
  169. «If Putin Picks Puppet Ukraine Leader, Viktor Medvedchuk is Odds-on Favorite». Newsweek. 2022. gada 24. februāris. Skatīts: 2022. gada 5. marts.
  170. «Russia's Sergei Lavrov says a third world war would be nuclear». National Post. 2022. gada 2. marts. Skatīts: 2022. gada 3. marts.
  171. ABC News Team. «2nd round of talks between Russia and Ukraine end with no cease-fire». abcnews.go.com. ABC News. Skatīts: 2022. gada 4. marts.
  172. Tom Batchelor. «Cargo ship sinks off coast of Ukrainian port Odessa 'after explosion'». The Independent, 2022. gada 3. marts. Skatīts: 2022. gada 3. marts.
  173. Jonathan Saul. «Two cargo ships hit by blasts around Ukraine, one seafarer killed», 2022. gada 3. marts. Skatīts: 2022. gada 3. marts.
  174. «Germany to ship anti-aircraft missiles to Ukraine — reports». Deutsche Welle. 2022. gada 3. marts. Skatīts: 2022. gada 5. marts.
  175. «Ukrainian parliament backs bill to seize Russia-owned assets in Ukraine». 2022. gada 3. marts. Skatīts: 2022. gada 4. marts.
  176. «Russia hits communications facility in Kyiv, takes town near Kharkiv -Ifax». Arab News. 2022. gada 3. marts. Skatīts: 2022. gada 3. marts.
  177. BBC News Team. «Civilians trapped as Russia bombards port city». BBC News. Skatīts: 2022. gada 3. marts.
  178. Caitlin Doornobs. «First Ukrainian city reportedly falls to Russia as Pentagon says 90% of Russian troops amassed for war are now in Ukraine». Stars and Stripes, 2022. gada 3. marts. Skatīts: 2022. gada 4. marts.
  179. Olafimihan Oshin. «Zelensky says first foreign fighters now in Ukraine». The Hill, 2022. gada 3. marts. Skatīts: 2022. gada 11. marts.
  180. «Live updates: Russian troops shelling nuclear power station». 2022. gada 3. marts. Skatīts: 2022. gada 4. marts.
  181. «Fire breaks out at Ukraine's Zaporizhzhia nuclear power plant amid shelling». MSN. Skatīts: 2022. gada 4. marts.
  182. «Ukrainian officials confirm huge nuclear power plant is on fire». Skatīts: 2022. gada 3. marts.
  183. «IAEA press release». IAEA. Skatīts: 2022. gada 10. marts.
  184. Sean Boynton. «Russian troops capture Europe's largest power plant in Ukraine after intense battle». Global News, 2022. gada 4. marts. Skatīts: 2022. gada 4. marts.
  185. «Минобороны заявило о попытке провокации Украины на Запорожской АЭС» (krievu). 2022. gada 4. marts.
  186. «Азаров назвал цель провокации ВСУ на Запорожской АЭС» (krievu). 2022. gada 5. marts. Skatīts: 2022. gada 6. marts.
  187. «NATO rejects no-fly zone; Ukraine slams 'greenlight for bombs'». AJ English. Skatīts: 2022. gada 5. marts.
  188. «Pentagon says Russia's fired over 500 missiles in Ukraine invasion as NATO warns of "more death"». CBS News. 2022. gada 5. marts. Skatīts: 2022. gada 5. marts.
  189. Mersiha Gadzo, Farah Najjar. «Moscow declares partial ceasefire in two Ukrainian cities». Al Jazeera. Skatīts: 2022. gada 5. marts.
  190. «Ukraine: Dire humanitarian situation in Mariupol after truce collapse». DW News. 2022. gada 7. marts. Skatīts: 2022. gada 7. marts.
  191. «Latest Ukraine updates: Moscow resumes offensive on Mariupol». Al Jazeera. 2022. gada 5. marts. Skatīts: 2022. gada 7. marts.
  192. Tim Lister, Josh Pennington, Julia Hollingsworth, Radina Gigova. «Fears grow for safety of civilians fleeing Ukrainian cities after deadly explosion at checkpoint». CNN, 2022. gada 6. marts. Skatīts: 2022. gada 6. marts.
  193. Ivana Saric. «Zelensky pleas for no-fly zone as missiles destroy Vinnytsia airport». Axios, 2022. gada 6. marts. Skatīts: 2022. gada 6. marts.
  194. Nicholas Fiorenza. «Ukraine conflict: Ukroboronprom's Zhytomyr Armour Plant destroyed». Janes Information Services, 2022. gada 8. marts. Skatīts: 2022. gada 10. marts.
  195. «Ukraine invasion: Mariupol evacuation halted again as Russia 'regroups forces'». Sky News. 2022. gada 6. marts. Skatīts: 2022. gada 6. marts.
  196. «Russia limiting communications at nuclear facility, watchdog says». CBS News. 2022. gada 6. marts. Skatīts: 2022. gada 7. marts.
  197. «Во время раздачи хлеба и лекарств. Российские оккупанты расстреляли мэра Гостомеля». Novy Chas (Russian). 2022. gada 7. marts. Skatīts: 2022. gada 7. marts.
  198. Olena Roshchina. «Російські військові вбили голову Гостомеля і поранили мера Бучі». Ukrayinska Pravda (Ukrainian), 2022. gada 7. marts. Skatīts: 2022. gada 11. marts.
  199. «Ukraine after 11th night of war: Mayor killed, towns taken, Moscow promises civilian corridors to Russia». Baltic News Network. 2022. gada 7. marts. Skatīts: 2022. gada 7. marts.
  200. «Ukrainian forces have retaken Mykolayiv regional airport, says governor». Reuters. 2022. gada 7. marts. Skatīts: 2022. gada 7. marts.
  201. «Ukraine Recaptures City of Chuhuiv, Kills Top Russian Commanders: Officials». Newsweek. 2022. gada 7. marts. Skatīts: 2022. gada 7. marts.
  202. 202,0 202,1 Joseph Trevithick. «Ukraine Strikes Back: Barrage Leaves Russian-Occupied Kherson Airbase In Flames». The Drive, 2022. gada 15. marts. Skatīts: 2022. gada 16. marts.
  203. Jon Henley. «Ukraine decries 'immoral' Kremlin offer of civilian corridors to Russia or Belarus». The Guardian, 2022. gada 7. marts. Skatīts: 2022. gada 7. marts.
  204. «Putin has deployed nearly 100% of pre-staged forces into Ukraine- U.S. official». Reuters. 2022. gada 7. marts. Skatīts: 2022. gada 7. marts.
  205. Graeme Massie. «Ukraine claims it has killed another Russian general during fighting in Kharkiv». The Independent, 2022. gada 7. marts. Skatīts: 2022. gada 7. marts.
  206. «Two oil depots burst into flames following Russian airstrike in Ukraine, as Putin sends in nearly 100 per cent of invading troops». Sky News Australia. 2022. gada 8. marts. Skatīts: 2022. gada 8. marts.
  207. Dmitry Zaks. «Ukraine accuses Russia of attacking humanitarian corridors as civilians flee cities». The Times of Israel, 2022. gada 8. marts. Skatīts: 2022. gada 8. marts.
  208. Sam Jones. «Two children among at least 21 killed in Sumy airstrikes, officials say». The Guardian, 2022. gada 8. marts. Skatīts: 2022. gada 8. marts.
  209. Alexa Phillips. «Ukraine war: US says Poland's offer of MIG-29 fighter jets to be passed to Ukraine 'not tenable'». Sky News, 2022. gada 9. marts. Skatīts: 2022. gada 9. marts.
  210. Lucy Fisher. «Poland offers fighter jets to help Ukraine repel Russians». The Daily Telegraph, 2022. gada 8. marts. ISSN 0307-1235. Skatīts: 2022. gada 9. marts.
  211. Julian Borger, Patrick Wintour. «US dismisses Polish plan to provide fighter jets to be sent to Ukraine». The Guardian, 2022. gada 9. marts. Skatīts: 2022. gada 9. marts.
  212. «Ukraine evacuated 40,000 in one day but problems with Mariupol, Kyiv and Kharkiv areas -official». 2022. gada 9. marts. Skatīts: 2022. gada 10. marts.
  213. «'No progress' as top Russia, Ukraine diplomats talk in Turkey». Al Jazeera. 2022. gada 10. marts. Skatīts: 2022. gada 11. marts.
  214. «Moscow To Open Daily Humanitarian Corridors From Ukraine To Russia». Agence France-Presse (NDTV). 2022. gada 10. marts. Skatīts: 2022. gada 11. marts.
  215. Ellie Kaufman. «Russian forces have moved about 3 miles closer to Kyiv and Chernihiv is now "isolated," US defense official says». CNN, 2022. gada 10. marts. Skatīts: 2022. gada 11. marts.
  216. Mike Brest. «Russian forces make limited advances toward Kyiv, Pentagon says». The Washington Examiner, 2022. gada 10. marts. Skatīts: 2022. gada 11. marts.
  217. «Ukrainian military defeat tank regiment of Russian troops, eliminate commander Zakharov in Brovarsky district – Defense Intelligence». 2022. gada 10. marts. Skatīts: 2022. gada 10. marts.
  218. «Ukraine war: Drone footage shows Russian tank column retreat after artillery ambush». Sky News. Skatīts: 2022. gada 11. marts.
  219. Tim Lister, Paul P. Murphy, Gianluca Mezzofiore, Celine Alkhaldi. «The 40-mile-long Russian convoy near Kyiv has moved. Here's what it means for the Ukrainian capital». CNN, 2022. gada 11. marts. Skatīts: 2022. gada 11. marts.
  220. «Plenković o padu drona u Zagrebu: Lansiran je iz Ukrajine, ali ne znamo čiji je. Ovakvu situaciju ne možemo tolerirati. Ovo je bila prijetnja na koju treba reagirati». Večernji list (horvātu). Skatīts: 2022-03-12.
  221. «Russian strikes hit western Ukraine as offensive widens». The Times of India. 2022. gada 11. marts. Skatīts: 2022. gada 11. marts.
  222. 222,0 222,1 «2 Ukraine soldiers killed, 6 hurt at Lutsk airbase». Agence France-Presse (Free Malaysia Today). 2022. gada 11. marts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 13. martā. Skatīts: 2022. gada 11. marts.
  223. Alan Cullison, Alexander Osipovich. «Russian General Is Killed in Ukraine as Airstrikes Intensify». The Wall Street Journal, 2022. gada 11. marts. Skatīts: 2022. gada 11. marts.
  224. Tim Lister. «Russia widens attack on Ukraine's cities, striking western airfields and Dnipro». CNN (WKTV), 2022. gada 11. marts. Skatīts: 2022. gada 11. marts.
  225. «Ukraine says Russia wants to drag Belarus into war, warns of invasion plan». 2022. gada 11. marts. Skatīts: 2022. gada 12. marts.
  226. «Ukraine Accuses Moscow Of 'False Flag' Operation To Lure Belarus Into War». Radio Free Europe/Radio Liberty. 2022. gada 11. marts. Skatīts: 2022. gada 12. marts.
  227. Jeff Seldin. «US Sees No Evidence of Syrian, African Mercenaries in Ukraine». Voice of America, 2022. gada 11. marts. Skatīts: 2022. gada 11. marts.
  228. Tom Ball. «African fighters prepare to join Russian troops». The Times, 2022. gada 11. marts. Skatīts: 2022. gada 12. marts.
  229. «Enemy shells nursing home in Kreminna, killing 56». Ukrinform. 2022. gada 20. marts. Skatīts: 2022. gada 20. marts.
  230. Pavel Polityuk. «Fighting rages outside Kyiv, Ukraine says evacuations threatened again». Reuters, 2022. gada 12. marts. Skatīts: 2022. gada 12. marts.
  231. «Airport completely destroyed due to missile attacks by invader in Vasylkiv, Kyiv region – mayor». 2022. gada 12. marts. Skatīts: 2022. gada 12. marts.
  232. «Russia disables Ukraine military's main radio intelligence facility». Business Standard. 2022. gada 12. marts. Skatīts: 2022. gada 12. marts.
  233. «Ukraine says Russia plotting to create a pro-Moscow 'people's republic' in Kherson». The Times of Israel. 2022. gada 12. marts. Skatīts: 2022. gada 12. marts.
  234. «Heavy fighting leaves much of Volnovakha in ruins». Euronews. 2022. gada 12. marts. Skatīts: 2022. gada 13. marts.
  235. 235,0 235,1 235,2 235,3 235,4 235,5 Pavel Polityuk. «Russian strike on base brings Ukraine war close to NATO's border», 2022. gada 13. marts. Skatīts: 2022. gada 13. marts.
  236. «Strike in Donbas Wounds 30, Russia Accused of Chemical Attacks». The Moscow Times. 2022. gada 13. marts. Skatīts: 2022. gada 14. marts.
  237. Alex Stambaugh. «Russian airstrike damages historic Ukrainian monastery». CNN, 2022. gada 13. marts. Skatīts: 2022. gada 13. marts.
  238. Sam Clench. «Russia Ukraine updates live: Russia accused of using 'filthy' chemical weapons». News.com.au, 2022. gada 13. marts. Skatīts: 2022. gada 14. marts.
  239. Luke Harding. «Russia missile strike on Ukraine base close to Polish border kills 35, governor says», 2022. gada 13. marts. Skatīts: 2022. gada 13. marts.
  240. Keiran Southern. «American journalist Brent Renaud shot dead near Kyiv». The Times, 2022. gada 13. marts. Skatīts: 2022. gada 13. marts.
  241. «O dronă s-a prăbușit în apropiere de locuința unui bărbat din Bistrița. Parchet: "Nu a fost stabilită proveniența aeronavei"». Libertatea.ro (rumāņu). Skatīts: 2022-03-14.
  242. «Russian-made Orlan-10 drone crashes in Romania». aerotime.aero. Skatīts: 2022-03-14.
  243. «An unmanned aerial vehicle, most likely of Russian origin, was found in the Romanian municipality of Dumitra, just over 100 kilometers south of the Ukrainian border.». Ukrinform. Skatīts: 2022-03-14.
  244. «Russia says 23 dead in missile attack on Donetsk». 2022. gada 14. marts. Skatīts: 2022. gada 14. marts.
  245. «ВС РФ примут ответные меры по выводу из строя предприятий ОПК Украины из-за удара «Точкой-У» по Донецку». Zvezda. 2022. gada 14. marts. Skatīts: 2022. gada 15. marts.
  246. «At least nine dead after strike on TV tower». 2022. gada 14. marts. Skatīts: 2022. gada 15. marts.
  247. «19 Search and rescue operations on TV tower in Rivne region completed, death toll rises to 21 – authorities» (ukraiņu). 2022. gada 16. marts. Skatīts: 2022. gada 16. marts.
  248. «Deadly blasts rattle Kyiv, talks with Russia to resume». France 24. 2022. gada 15. marts. Skatīts: 2022. gada 15. marts.
  249. Joyce Karam. «Russia's offensive 'stalled' in Ukraine but Moscow not backing down: Pentagon». The National, 2022. gada 14. marts. Skatīts: 2022. gada 14. marts.
  250. Haley Ott. «Over 40,000 Syrians reportedly register to fight for Russia in Ukraine», 2022. gada 14. marts. Skatīts: 2022. gada 15. marts.
  251. «Russian forces take control of Ukraine's Kherson region: Agencies». 2022. gada 15. marts. Skatīts: 2022. gada 15. marts.
  252. H.I. Sutton. «Russian Navy Landing Ships Seen Approaching Ukrainian Coast Near Odessa». Naval News, 2022. gada 15. marts. Skatīts: 2022. gada 16. marts.
  253. «Fourth Russian general killed in fighting, Ukraine says». The Washington Times. 2022. gada 15. marts. Skatīts: 2022. gada 16. marts.
  254. The Independent. «Volodymyr Zelensky says he accepts there is 'not an open door' to Ukraine joining Nato». The Independent, 2022. gada 15. marts. Skatīts: 2022. gada 15. marts.
  255. The Times of Israel. «Zelensky says Ukraine is not joining NATO». The Times of Israel, 2022. gada 15. marts. Skatīts: 2022. gada 15. marts.
  256. Vanessa Gera, Raf Casert. «3 EU prime ministers visit Kyiv as Russian attacks intensify», 2022. gada 15. marts. Skatīts: 2022. gada 16. marts.
  257. Tucker Reals. «U.S. embassy says Russian troops "shot and killed 10 people standing in line for bread" in northeast Ukraine», 2022. gada 16. marts. Skatīts: 2022. gada 16. marts.
  258. «Talk of 'compromise' as Russia-Ukraine peace talks set to resume». 2022. gada 16. marts. Skatīts: 2022. gada 16. marts.
  259. Max Seddon. «Ukraine and Russia draw up neutrality plan to end war». The Financial Times, 2022. gada 16. marts. Skatīts: 2022. gada 16. marts.
  260. «Mayor of Melitopol freed from Russian captivity – Yermak». 2022. gada 16. marts. Skatīts: 2022. gada 16. marts.
  261. Lorenzo Tondo. «Ukrainian officials accuse Russia of shelling civilians fleeing Mariupol». The Guardian, 2022. gada 16. marts. Skatīts: 2022. gada 16. marts.
  262. Andy Hayes. «Ukraine war: People buried under rubble after Mariupol theatre sheltering hundreds is hit by Russian bomb, officials say». Sky News, 2022. gada 16. marts. Skatīts: 2022. gada 16. marts.
  263. «Pentagon says Russian advance is frozen». 2022. gada 17. marts. Skatīts: 2022. gada 17. marts.
  264. Mason Clark, George Barros, Kateryna Stepanenko. «Russian Offensive Campaign Assessment, March 18». Institute for the Study of War, 2022. gada 18. marts. Skatīts: 2022. gada 20. marts.
  265. «Ukraine conflict: Scores feared dead after Russia attack on Mykolaiv barracks». 2022. gada 18. marts. Skatīts: 2022. gada 18. marts.
  266. «Ukraine accuses Russia of bombing Mariupol school sheltering 400». Al Jazeera. 2022. gada 20. marts. Skatīts: 2022. gada 20. marts.
  267. «Ukraine war latest: School sheltering 400 'hit by Russian strike'». BBC News. 2022. gada 20. marts. Skatīts: 2022. gada 20. marts.
  268. Sam Hall. «Ukraine-Russia evening briefing: Five developments as Putin's troops accused of killing 56 at care home». The Telegraph, 2022. gada 20. marts. Skatīts: 2022. gada 20. marts.
  269. Reuters. «Russia says it hit Kyiv shopping centre because it was storing rockets». Reuters, 2022-03-21. Skatīts: 2022-03-24.
  270. Asami Terajima. «At least 8 killed by Russian missile attack on Kyiv shopping mall (PHOTOS)». The Kyiv Independent, 2022-03-21. Skatīts: 2022-03-24.
  271. Lynsey Addario. «Retroville Mall in Kyiv is in ruins after powerful strikes.». The New York Times, 2022-03-21. ISSN 0362-4331. Skatīts: 2022-03-24.
  272. Agence France-Presse. «In the ruins of Retroville: blast rips shopping mall to shreds as war closes in on Kyiv». The Guardian, 2022-03-22. Skatīts: 2022-03-24.
  273. «Live updates: Ammonia leak contaminates area in east Ukraine». Washington Post. ISSN 0190-8286. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-03-21. Skatīts: 2022-03-21.
  274. «Ammonia leaks from Sumy chemical plant. The governor of Sumy Oblast Dmytro Zhyvytsky said on March 21 that ammonia leaked from Sumykhimprom chemical plant at 4:30 a.m. local time as a result of Russian airstrike». Twitter. Skatīts: 2022-03-21.
  275. AP. «Russians forces destroy laboratory in Chernobyl nuclear power plant». Business Standard India, 2022-03-23. Skatīts: 2022-03-23.
  276. «Barrage of outgoing fire witnessed in northwest Kyiv». CNN. 2022-03-23. Skatīts: 2022-03-25.
  277. «The Russian ship destroyed in Berdyansk was the "Saratov," says Ukraine». Skatīts: 2022. gada 25. marts.
  278. «Ukraine Strikes Russia's Alligator Class LST With Ballistic Missile». navalnews.com. 2022. gada 24. marts. Skatīts: 2022. gada 24. marts.
  279. «Ukraine war: Russian landing ship 'destroyed' as Red Cross chief warns of 'complex frontline' and people trapped». Sky News. 2022. gada 24. marts. Skatīts: 2022. gada 24. marts.
  280. «Российские военные взяли под контроль город Изюм в Харьковской области» (krievu). РИА Новости. 2022-03-24.
  281. «Ukraine denies Russian troops have captured key east city Izyum». The Times of Israel. 2022. gada 24. marts. Skatīts: 2022. gada 24. marts.
  282. «"This Morning, Russian Phosphorus Bombs Were Used": Zelensky To NATO». NDTV. Skatīts: 2022-03-25.
  283. «"We are going on the counterattack," Ukrainian government adviser says about fighting in Kyiv region». 2022. gada 25. marts. Skatīts: 2022. gada 27. marts.
  284. 284,0 284,1 «Russian soldiers release Ukraine town's mayor and agree to leave after protests». The Guardian. 2022. gada 26. marts. Skatīts: 2022. gada 27. marts.
  285. «Russian general Yakov Rezantsev killed in Ukraine». 2022-03-26. Skatīts: 2022-03-26.
  286. «Ukraine says counterattack east of Kharkiv recaptures villages from Russian forces». 2022. gada 27. marts. Skatīts: 2022. gada 27. marts.
  287. «Russian cruise missiles strike Ukrainian Air Force command center, according to Ukraine's military». 2022. gada 25. marts. Skatīts: 2022. gada 25. marts.
  288. «Top Russian general claims military efforts now centered on eastern part of Ukraine». 2022. gada 25. marts. Skatīts: 2022. gada 27. marts.
  289. «A look at some of the fighting from around Ukraine on Saturday». 2022. gada 27. marts. Skatīts: 2022. gada 27. marts.
  290. «Russians plant mines in hospital before retreating from Trostianets». 2022. gada 27. marts. Skatīts: 2022. gada 27. marts.
  291. «Ukraine says counterattack northwest of Mariupol recaptures two villages from Russian forces». 2022. gada 27. marts. Skatīts: 2022. gada 27. marts.
  292. «Ukraine says counterattack east of Kharkiv recaptures villages from Russian forces». 2022. gada 26. marts. Skatīts: 2022. gada 27. marts.
  293. «Russia-Ukraine War Live Updates: Rocket attacks hit Ukraine's Lviv; Kharkiv nuclear facility hit once again». The Indian Express. 2022-03-27. Skatīts: 2022-03-27.
  294. «Three additional blasts heard in Lviv, regional military administration says». CNN. 2022. gada 26. marts. Skatīts: 2022. gada 26. marts.
  295. «Russia confirms missile strikes on targets in Lviv». 2022. gada 27. marts. Skatīts: 2022. gada 27. marts.
  296. «Biden says Putin "cannot remain in power," but White House says it's not call for regime change». 2022. gada 26. marts. Skatīts: 2022. gada 27. marts.
  297. «Georgia's Breakaway Region Sends Troops to Ukraine». The Moscow Times. 2022. gada 26. marts. Skatīts: 2022. gada 27. marts.
  298. 298,0 298,1 «It's 2 p.m. in Kyiv. Here's what you need to know». 2022. gada 28. marts. Skatīts: 2022. gada 28. marts.
  299. «Air Force destroys 4 enemy planes, 1 helicopter, 2 cruise missiles». 2022. gada 28. marts. Skatīts: 2022. gada 28. marts.
  300. «In Kharkiv region, Armed Forces launch counteroffensive in some areas – Synehubov». 2022. gada 28. marts. Skatīts: 2022. gada 28. marts.
  301. «Invaders give up offensive in Sumy region». 2022. gada 28. marts. Skatīts: 2022. gada 28. marts.
  302. «Ukrainian army's losses in Lugansk Republic total 60 over past day — people's militia». 2022. gada 28. marts. Skatīts: 2022. gada 28. marts.
  303. «Zelensky says Ukraine is ready to accept neutral, non-nuclear status». 2022. gada 27. marts. Skatīts: 2022. gada 28. marts.
  304. «Ukraine war latest: Warnings of Russian 'provocations' on city escape routes». Skatīts: 2022. gada 28. marts.
  305. «Ukrainians have retaken control of Irpin, says mayor». 2022. gada 28. marts. Skatīts: 2022. gada 28. marts.
  306. 306,0 306,1 «It's Monday evening in Kyiv. Here's what you need to know». 2022. gada 28. marts. Skatīts: 2022. gada 28. marts.
  307. «Thousands of people 'abducted' from Mariupol, Ukrainian MP says». 2022. gada 28. marts. Skatīts: 2022. gada 28. marts.
  308. «Ukraine: Civilian evacuations suspended over Russian 'provocations' — live updates | 28 March 2022». Deutsche Welle. 2022. gada 28. marts. Skatīts: 2022. gada 28. marts.
  309. «Russia says it destroyed large fuel depot in Ukraine's Rivne region -Ifax». TODAY. Skatīts: 2022-03-29.
  310. «Ukraine offers neutrality in exchange for NATO-style security guarantees at Russia talks». 2022. gada 29. marts. Skatīts: 2022. gada 29. marts.
  311. «Russia says it will "drastically reduce" military assault on Kyiv and Chernihiv». 2022. gada 29. marts. Skatīts: 2022. gada 29. marts.
  312. 312,0 312,1 312,2 «It's now 10 p.m. in Kyiv. Here are the latest developments in the war in Ukraine.». 2022. gada 29. marts. Skatīts: 2022. gada 29. marts.
  313. «Pentagon: Russian troop movement near Kyiv area likely "a repositioning, not a real withdrawal"». 2022. gada 29. marts. Skatīts: 2022. gada 29. marts.
  314. «Ukraine Army holding enemy back, going for counteroffensive in certain areas - General Staff». 2022. gada 29. marts. Skatīts: 2022. gada 29. marts.
  315. «Death toll rises to 35 from strike on government building in Ukraine's Mykolaiv, governor says». Reuters. 2022-04-02.
  316. «Shell hits military camp in Russia, most likely from Ukrainian side - Tass». Reuters. 2022. gada 29. marts. Skatīts: 2022. gada 30. marts.
  317. «Russian military spokesperson says "planned regrouping" around Kyiv and Chernihiv underway». 2022. gada 30. marts. Skatīts: 2022. gada 30. marts.
  318. «Defense ministry: No massive withdrawal of Russian troops from Kyiv and Chernihiv recorded». 2022. gada 30. marts. Skatīts: 2022. gada 30. marts.
  319. «Heavy fighting continues in Kyiv's outskirts Wednesday». 2022. gada 30. marts. Skatīts: 2022. gada 30. marts.
  320. «Russia is focusing strikes on four areas, including Kyiv, US defense official says». 2022. gada 31. marts. Skatīts: 2022. gada 31. marts.
  321. «Ukraine war latest: Germany condemns Putin gas supply 'blackmail'». 2022. gada 31. marts. Skatīts: 2022. gada 31. marts.
  322. «Russian troops have withdrawn from Chernobyl, according to Ukrainian nuclear operator». 2022. gada 31. marts. Skatīts: 2022. gada 31. marts.
  323. «Ukrainian defenders liberate two settlements in Chernihiv region». 2022. gada 31. marts. Skatīts: 2022. gada 31. marts.
  324. «Russian army makes further inroads, captures town in Ukraine operation». 2022. gada 31. marts. Skatīts: 2022. gada 31. marts.
  325. «Timeline: Russia's siege of Ukraine's port city of Mariupol». 2022. gada 31. marts. Skatīts: 2022. gada 31. marts.
  326. «Live updates | Russian forces block buses leaving Mariupol». STLtoday.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-04-01. Skatīts: 2022-04-01.
  327. «Watch: Ukraine Choppers Enter Russian Airspace, Strike Fuel Depot». NDTV.com. Skatīts: 2022-04-01.
  328. RUSSIAN OFFENSIVE CAMPAIGN ASSESSMENT, APRIL 1
  329. На Київщині ЗСУ звільнили 15 населених пунктів — зведення Генерального штабу
  330. The russians are controlling Izyum — General Staff of the Ukrainian Armed Forces
  331. Reuters. «Russian missiles strike several Ukrainian cities - local officials». Reuters, 2022-04-02. Skatīts: 2022-04-02.
  332. The New York Times. «Russian troops pull out from the north». The New York Times, 2022-04-02. Skatīts: 2022-04-02.
  333. Kevin Ponniah (redaktors).. «Ukraine war latest: Ukraine says it has retaken entire Kyiv region». BBC News. Skatīts: 2022-04-02.
  334. By Julia Hollingsworth, Joshua Berlinger, Sana Noor Haq, John Sinnott, Adrienne Vogt and Veronica Rocha CNN. «Kyiv region "liberated" from Russian forces, senior Ukrainian defense official says». CNN, 2022-04-02. Skatīts: 2022-04-02.
  335. Daniel Boffey. «'They were all shot': Russia accused of war crimes as Bucha reveals horror of invasion». The Guardian, 2022. gada 3. aprīlis. Skatīts: 2022. gada 3. aprīlis.
  336. «Ukraine: Apparent War Crimes in Russia-Controlled Areas». Human Rights Watch. 2022. gada 3. aprīlis. Skatīts: 2022. gada 3. aprīlis.
  337. Bruce Haring, Bruce Haring. «Mantas Kvedaravicius Dies: Lithuanian Film Director Of 'Mariupolis' Shot Dead In Ukraine At 45». Deadline, 2022-04-03. Skatīts: 2022-04-05.
  338. «Ukraine war: Ukraine investigates alleged execution of civilians by Russians». BBC News. 2022-04-04. Skatīts: 2022-04-04.
  339. «Biden Says Putin Should Face War-Crimes Trial for Alleged Bucha Atrocities». Bloomberg. 2022. gada 4. aprīlis. Skatīts: 2022. gada 4. aprīlis.
  340. AP. «Ukrainian governor Serhiy Haidai warns residents over acid tank hit». Business Standard India, 2022-04-05. Skatīts: 2022-04-05.
  341. OLEKSANDR STASHEVSKYI. «Zelenskyy to address UN after more evidence emerges of civilian massacres in Ukraine». chicagotribune.com. Skatīts: 2022-04-05.
  342. Danielle Wallace. «More photos from Ukraine-Russia war massacre in Bucha, devastation in Mariupol». Fox News, 2022-04-05. Skatīts: 2022-04-05.
  343. «Pope slams 'impotence of international organizations' unable to stop Russia's invasion while holding up Ukrainian flag». www.yahoo.com (en-US). Skatīts: 2022-04-06.
  344. «Ukraine: 4 civilians killed at aid distribution point, east under heavy fire». Hindustan Times (angļu). 2022-04-06. Skatīts: 2022-04-07.
  345. «Russia Says It Destroyed Fuel Storage Facilities In 4 Ukrainian Cities». NDTV.com. Skatīts: 2022-04-07.
  346. «WWII-era lend-lease program in US could be lifeline to Ukraine: Live Ukraine updates». MSN (en-US). Skatīts: 2022-04-07.
  347. https://www.aljazeera.com/news/2022/4/6/us-pushes-to-expel-russia-from-g20-amid-ukraine-abuses-liveblog
  348. «Kremlin spokesperson admits Russia has suffered 'significant losses,' calling the Ukrainian invasion a 'huge tragedy' for Putin's forces». MSN (en-US). Skatīts: 2022-04-07.
  349. «TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai». lsm.lv. Skatīts: 2022. gada 8. aprīlis.
  350. «Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 9. aprīlī». lsm.lv. Skatīts: 2022. gada 9. aprīlis.
  351. «Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 10. aprīlī». lsm.lv. Skatīts: 2022. gada 11. aprīlis.
  352. «TEKSTA TIEŠRAIDE: 11. aprīlis. Ukraina gatavojas Krievijas spēku uzbrukumiem austrumos». lsm.lv. Skatīts: 2022. gada 11. aprīlis.
  353. «TEKSTA TIEŠRAIDE. 12. aprīlis. Karš Ukrainā: Krievijas karaspēks cenšas nostiprināties dienvidos». lsm.lv. Skatīts: 2022. gada 12. aprīlis.
  354. «TEKSTA TIEŠRAIDE. 13. aprīlis. Krievija turpina iebrukumu Ukrainā». lsm.lv. Skatīts: 2022. gada 13. aprīlis.
  355. «TEKSTA TIEŠRAIDE. 14. aprīlis. Jau 50. dienu ilgst Krievijas iebrukums Ukrainā». lsm.lv. Skatīts: 2022. gada 14. aprīlis.
  356. «Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 15. aprīlī». lsm.lv. Skatīts: 2022. gada 15. aprīlis.
  357. «Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 16. aprīlī». lsm.lv. Skatīts: 2022. gada 16. aprīlis.
  358. «Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 17. aprīlī». lsm.lv. Skatīts: 2022. gada 17. aprīlis.
  359. «Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 18. aprīlī». lsm.lv. Skatīts: 2022. gada 18. aprīlis.
  360. «TEKSTA TIEŠRAIDE. 19. aprīlis. Krievija turpina iebrukumu Ukrainā; 3. dienu nav humāno koridoru cilvēku evakuācijai». lsm.lv. Skatīts: 2022. gada 19. aprīlis.
  361. «TEKSTA TIEŠRAIDE. 20. aprīlis. Krievija izvirza ultimātu Mariupoles aizstāvjiem». lsm.lv. Skatīts: 2022. gada 20. aprīlis.
  362. «TEKSTA TIEŠRAIDE. 21. aprīlis. Ukraina turpina atvairīt Krievijas iebrukumu». lsm.lv. Skatīts: 2022. gada 21. aprīlis.
  363. «TEKSTA TIEŠRAIDE: 22. aprīlis. Krievija noraidījusi pamieru pareizticīgo Lieldienās, Rietumvalstis sola papildu ieročus Ukrainai». lsm.lv. Skatīts: 2022. gada 22. aprīlis.
  364. «Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 23. aprīlī». lsm.lv. Skatīts: 2022. gada 23. aprīlis.
  365. «Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 24. aprīlī». lsm.lv. Skatīts: 2022. gada 24. aprīlis.
  366. «Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 25. aprīlī». lsm.lv. Skatīts: 2022. gada 25. aprīlis.
  367. «Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 26. aprīlī». lsm.lv. Skatīts: 2022. gada 27. aprīlis.
  368. «Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 27. aprīlī». lsm.lv. Skatīts: 2022. gada 27. aprīlis.
  369. «Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī». lsm.lv. Skatīts: 2022. gada 28. aprīlis.
  370. Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 29. aprīlī lsm.lv 2022. gada 29. aprīlī
  371. Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 30. aprīlī lsm.lv 2022. gada 30. aprīlī
  372. Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 1. maijā lsm.lv 2022. gada 2. maijā
  373. Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 2. maijā lsm.lv 2022. gada 2. maijā
  374. «Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 3. maijā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-03.
  375. «Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 4. maijā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-04.
  376. «Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 5. maijā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-05.
  377. «Nelielās grupās turpinās civiliedzīvotāju evakuācija no Mariupoles. Aktuālais Ukrainā 6. maijā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-08.
  378. «Ukrainā - intensīvi raķešu triecieni; izdevies evakuēt cilvēkus no Mariupoles. Aktuālais 7. maijā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-08.
  379. «Ukrainā skan trauksmes sirēnas; Lielbritānija paziņo par papildu atbalstu – aktuālais Ukrainā 8.maijā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-08.
  380. «Putina runa iezīmēs jaunu posmu Krievijas karā pret Ukrainu. Aktuālais 9. maijā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-09.
  381. «Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas uzbrukumu. Aktuālais 10. maijā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-10.
  382. «Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas uzbrukumu. Aktuālais 11. maijā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-11.
  383. «Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 12. maijā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-12.
  384. «Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas uzbrukumu. Aktuālais 13. maijā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-13.
  385. «Ukrainā no Krievijas karaspēka okupācijas atbrīvotas 1015 apdzīvotās vietas. Aktuālais 14. maijā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-14.
  386. «Zelenskis: Darīsim visu, lai Eirovīziju nākamgad rīkotu Mariupolē. Aktuālais 15. maijā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-15.
  387. «Ukrainas armijai panākumi Harkivas apgabalā, smagākās kaujas - dienvidaustrumos. Aktuālais 16. maijā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-16.
  388. «Evakuē ievainotos no «Azovstaļ»; ES piešķirs Ukrainai vēl 500 miljonus eiro. Aktuālais 17. maijā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-17.
  389. «Turpina evakuēt Mariupoles aizstāvjus; Ukraina vasarā varētu doties pretuzbrukumā. Aktuālais Ukrainā 18. maijā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-18.
  390. «Donbasā apšaudīti 68 civilie objekti; Zelenskis rosina pagarināt karastāvokli. Aktuālais 19. maijā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-19.
  391. «Krievijas spiediens uz Donbasu; ASV 40 miljardu palīdzība Ukrainai. Aktuālais 20. maijā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-20.
  392. «Turpinās uzbrukumi Ukrainas austrumos; Krievija aptur gāzes piegādi Somijai. Aktuālais 21. maijā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-21.
  393. «Krievija pastiprina uzbrukumus Donbasā. Aktuālais Ukrainā 22. maijā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-22.
  394. «Eksperti prognozē Krievijas spēku uzbrukuma atsākšanos Ukrainas dienvidos. Aktuālais 23. maijā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-23.
  395. «Jau trīs mēnešus Ukraina aizstāvas pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 24. maijā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-24.
  396. «Krievijas armija cenšas Donbasā izvērst masīvu uzbrukumu. Aktuālais 25. maijā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-25.