Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā hronoloģija
Šis raksts ir par aktuālu notikumu. Laika gaitā informācija var strauji mainīties. Lūdzu, nepievieno faktus bez atsaucēm uz uzticamiem avotiem. |
2022. gada 24. februārī Krievija sāka iebrukumu Ukrainā. Šī hronoloģija ir dinamisks un mainīgs saraksts, tāpēc tā var nebūt pilnībā pabeigta.
Priekšvēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]24. februārī Krievija sāka visaptverošu iebrukumu Ukrainā, iezīmējot notiekošā Krievijas un Ukrainas kara būtisku eskalāciju.
Sākums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2021. gada 10. novembrī ASV ziņoja par neierastu Krievijas karaspēka pārvietošanos pie Ukrainas robežām.[1] 28. novembrim Ukraina ziņoja par 92 000 lielu Krievijas karavīru grupējuma izvietošanos pie tās robežām.
- 2021. gada 7. decembrī ASV prezidents Džo Baidens brīdināja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par "spēcīgiem ekonomiskiem un citiem pasākumiem", ja Krievija uzbruks Ukrainai.[1]
- 2021. gada 17. decembrī Putins ierosināja noteikt ierobežojumus NATO aktivitātēm Austrumeiropā, piemēram, aizliegumu Ukrainai jebkad pievienoties NATO.[1]
- 2022. gada 17. janvārī Krievijas karaspēks sāka ierasties Baltkrievijā uz šķietamām militārām mācībām.[1]
- 2022. gada 19. janvārī ASV piešķīra Ukrainai militāro palīdzību 200 miljonu dolāru apmērā.[1]
- 2022. gada 19. janvārī ASV prezidents Džo Baidens preses konferencē paziņoja: "Es domāju, ka Krievija tiks saukta pie atbildības, ja tā iebruks. Un tas ir atkarīgs no tā, kas notiks. Tā ir viena lieta, ja tas ir neliels iebrukums un mēs galu galā cīnāmies par to, ko darīt un ko nedarīt." Daudzi ASV prezidenta kritiķi uzskatīja, ka tas atstāja atvērtas durvis Krievijas iebrukumam.[2]
- 2022. gada 24. janvārī NATO izsludināja paaugstinātu kaujas gatavību.[1]
- 2022. gada 25. janvārī pie Ukrainas robežas Krievijā un Krimā notika militāras mācības, kurās piedalījās 6000 karavīru un 60 lidmašīnas.[1]
- 2022. gada 10. februārī arī Baltkrievijā sākās militārie manevri.[1]
- 2022. gada 17. februārī saasinājās kaujas separātiskajos reģionos Ukrainas austrumos.[1]
2022. gada februāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]21. februāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]22.35 (UTC+3)[3] Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka Krievija atzīst divu prokrievisko separātisko reģionu neatkarību Ukrainas austrumos.[4] Tas izraisīja pirmo ekonomisko sankciju kārtu no NATO valstīm.
Savā televīzijas runā pirms šī paziņojuma Putins norādīja, ka uzskata, ka Vladimirs Ļeņins ir Ukrainas "autors un arhitekts", un nosauca ukraiņus, kuri ir gāzuši Ļeņina pieminekļus, par "nepateicīgiem pēcnācējiem", sakot: "Tas ir tas, ko viņi sauc par dekomunizāciju. Vai vēlaties dekomunizāciju? Nu, tas mums lieliski piestāv. Bet pusceļā apstāties, kā saka, lieki. Mēs esam gatavi jums parādīt, ko Ukrainai nozīmē īsta dekomunizācija."[5]
24. februāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Īsi pirms 06.00 pēc Maskavas laika (UTC+3) 24. februārī Putins paziņoja, ka ir pieņēmis lēmumu sākt "speciālu militāru operāciju" Ukrainas austrumos.[6][7] Savā uzrunā Putins melīgi apgalvoja, ka nav plānots okupēt Ukrainas teritoriju un ka viņš atbalsta Ukrainas tautas tiesības uz pašnoteikšanos.[8] Putins arī paziņoja, ka Krievija cenšas panākt Ukrainas "demilitarizāciju un denacifikāciju".[9][10] Viņš sacīja, ka "visa atbildība par iespējamo asinsizliešanu būs pilnībā uz Ukrainas valdošā režīma sirdsapziņas".[11] Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra visu Ukrainas teritoriju pasludināja par kara zonu.[12][13]
Dažu minūšu laikā pēc Putina paziņojuma notika sprādzieni Kijivā, Harkivā, Odesā un Donbasā,[14] Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka Krievija bombardē Mariupoli un Odesu, kā arī ar spārnotajām un ballistiskajām raķetēm deva triecienus par lidlaukiem, militārajiem štābiem un noliktavām Kijivā, Harkivā un Dņipro,[15][16][17] 6:48 pēc vietējā laika Krievijas militārais transports iebrauca Ukrainā caur Senkivkas robežkontroles punktu,[18] vienlaicīgi Krievijas karaspēks iebruka Ukrainā arī no Krievijas anektētās Krimas.[19][20]
Uzbrukuma plānotāji sākotnēji mēģināja ar raķetēm iznīcināt vadības centrus un pēc tam nosūtīja kara lidmašīnas un helikopterus, lai ātri iegūtu gaisa pārākumu.[21][21] Krievija plānoja likvidēt Ukrainas vadošās amatpersonas un nomainīt tās ar savu marionešu valdību,[22] un ASV eksperti uzskatīja, ka krievu karaspēks Kijivu var ieņemt 96 stundu laikā.[23]
Pēc pulksten 06:30 (UTC+2), Krievijas spēki iebruka Ukrainā arī netālu no Harkivas[24] un ziņoja par amfībiju ierašanos Mariupoles pilsētā.[25][26][27] 07:40 karaspēks iebruka arī no Baltkrievijas teritorijas.[28] Ukrainas Robežspēki ziņoja par uzbrukumiem objektiem Luhanskas apgabalā, Sumu apgabalā, Harkivas apgabalā, Čerņihivas apgabalā un Žitomiras apgabalā, kā arī no Krimas.[29] Ukrainas Iekšlietu ministrija ziņoja, ka Krievijas spēki ieņēmuši Horodiščes un Miloves ciemus Luhanskas apgabalā.[25] Ukrainas Stratēģiskās komunikācijas centrs ziņoja, ka Ukrainas armija atvairīja uzbrukumu netālu no Ščastjas un atguva kontroli pār pilsētu, prasot gandrīz 50 upurus no Krievijas puses.[30]
Neilgi pirms 07:00 (UTC+2) Zelenskis paziņoja par karastāvokļa ieviešanu Ukrainā.[31] Zelenskis arī paziņoja, ka Krievijas un Ukrainas attiecības tiek nekavējoties pārtrauktas.[32][33]
10:00 (UTC+2) Ukrainas prezidenta administrācijas brīfinga laikā tika ziņots, ka Krievijas karaspēks iebruka Ukrainā no ziemeļiem. Ziņoja, ka Krievijas karaspēks aktīvi uzbruka Harkivas apgabalā, Čerņihivas apgabalā un netālu no Sumiem.[34] Zelenska preses dienests ziņoja, ka Ukraina atvairījusi uzbrukumu Volīnijas apgabalā.[35] 10:30 (UTC+2) Ukrainas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka Krievijas karaspēks Čerņihivas apgabalā ir apturēts, norisinās liela kauja pie Harkivas un Mariupoles, bet Ščastja ir pilnībā atgūta.[36]
Krievijas gaisa desanta karaspēks ieņēma Hostomeļas lidostu Kijivas priekšpilsētā; vēlāk šajā dienā sākās ukraiņu pretuzbrukums lidostas atgūšanai.[37][38] Ukrainas Nacionālās gvardes Ātrās reaģēšanas brigāde paziņoja, ka lidlaukā notriekti trīs no 34 Krievijas helikopteriem.[39]
11:00 (UTC+2) Ukrainas robežsargi ziņoja par Ukrainas-Baltkrievijas robežas pārkāpumu Vilčā, bet robežsargus Žitomiras apgabalā bombardēja no raķešu palaišanas iekārtām (domājams BM-21 Grad).[40] Kā ziņots, helikopters no Baltkrievijas bez marķējuma bombardēja Slavutičas robežsargus.[41] 11:30 (UTC+2) otrais Krievijas raķešu uzlidojumu vilnis bija vērsts pret Kijivas, Odesas, Harkivas un Ļvivas pilsētām. Doneckas un Luhanskas apgabalos notika smagas sauszemes kaujas.[42]
Krievijas karaspēks no Krimas virzījās uz Nova Kahovkas pilsētu Hersonas apgabalā.[43] Tajā pašā dienā Krievijas spēki iebruka Hersonas pilsētā un pārņēma savā kontrolē Ziemeļkrimas kanālu.[44]
13:00 un 13:19 (UTC+2) Ukrainas robežsargi un bruņotie spēki ziņoja par divām jaunām sadursmēm — pie Sumiem un Starobiļskas.[40] 13:32 (UTC+2) Valērijs Zalužnijs ziņoja par četrām ballistiskajām raķetēm, kas palaistas no Baltkrievijas teritorijas.[40] Vairākas Kijivas metro un Harkivas metro stacijas tika izmantotas kā bumbu patvertnes vietējiem iedzīvotājiem.[40] Tiek ziņots, ka Vuhledaras slimnīcas bombardēšanas laikā bojā gāja četri civiliedzīvotāji un 10 tika ievainoti (tostarp 6 ārsti).[40]
V. Zelenskis sacīja, ka Čornobiļā un Pripjatā izcēlušās kaujas starp Krievijas un Ukrainas spēkiem.[45] Ap 18:20 (UTC+2) Čornobiļas atomelektrostacija bija Krievijas kontrolē,[46][47][48] tāpat kā apkārtējās teritorijas.[45][49][50]
16:18 (UTC+2) Kijivas mērs Vitālijs Kličko izsludināja komandantstundu no 22:00 līdz 7:00.[51]
22:00 (UTC+2) Ukrainas Valsts robežsardzes dienests paziņoja, ka Krievijas spēki ir ieņēmuši Zmijinijas salu.[52] Sākotnēji uzskatīja, ka visi 13 robežsargi uz salas tika nogalināti, jo viņi atteicās padoties Krievijas karakuģim; sociālajos tīklos izplatījās ieraksts, kurā redzams, kā robežsargi atsakās no piedāvājuma padoties. Prezidents V. Zelenskis paziņoja, ka iespējami mirušajiem robežsargiem pēc nāves tiks piešķirts Ukrainas varoņa tituls, kas ir valsts augstākais pagodinājums.[53][54]
Tika apstiprināts, ka nogalināti 17 civiliedzīvotāji, tostarp trīspadsmit nogalināti Dienvidukrainā,[55] trīs Mariupolē un viens Harkivā.[56] V. Zelenskis paziņoja, ka iebrukuma pirmajā dienā gāja bojā 137 Ukrainas pilsoņi.[57]
Neilgi pēc pulksten 23:00 (UTC+2) prezidents V. Zelenskis pavēlēja vispārēju mobilizāciju visiem Ukrainas vīriešiem vecumā no 18 līdz 60 gadiem; šīs vecuma grupas vīriešiem tika aizliegts izbraukt no valsts.[58]
25. februāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ap pulksten 4:00 (UTC+2) pēc vietējā laika Kijivu satricināja divi spārnoto un ballistisko raķešu sprādzieni.[59] Ukrainas valdība paziņoja, ka virs Kijivas notriekusi ienaidnieka lidmašīnu, kas pēc tam ietriekusies dzīvojamā ēkā.[60]
Krievu vienības mēģināja ielenkt Kijivu un virzīties uz Harkivu, taču bija nonākušas smagās kaujās, un sociālajos tīklos redzamie attēli liecināja, ka dažas Krievijas bruņu kolonnas ir nokļuvušas slazdā. Turpretim Krievijas operācijas austrumos un dienvidos bija efektīvākas. Tikmēr Krievijas militārie spēki, kas virzījās uz priekšu no Krimas, tika sadalīti divās kolonnās, analītiķiem liekot domāt, ka tie varētu būt mēģinājuši ielenkt un sagūstīt ukraiņu aizstāvjus Donbasā, liekot ukraiņiem atteikties no sagatavotās aizsardzības un cīnīties atklātā laukā.[61]
25. februāra rītā V. Zelenskis apsūdzēja Krieviju par mērķēšanu uz civilajiem objektiem;[62] Ukrainas Iekšlietu ministrijas pārstāvis Vadims Deņisenko sacīja, ka iepriekšējās 24 stundās cietuši 33 civiliedzīvotāji.[63]
Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas spēki iegājuši Kijivas Obolonas rajonā,[53] Kijivas ziemeļos Krievijas karaspēka vienības bija apstādinātas.[64] Krievijas speciālo uzdevumu karaspēks iefiltrējās pilsētā ar nolūku "medīt" valdības ierēdņus.[65] Kijivas ziemeļos tika nofilmēts, kā netrafarēta bruņumašīna griežas pāri ceļam un saspiež civilo automašīnu. Automašīnu vadījušais civiliedzīvotājs, gados vecs vīrietis, izdzīvoja, un viņu izglāba vietējie iedzīvotāji.[66][67][68][69]
Savukārt Doneckas tautas republikas Horļivkas mērs ziņoja, ka Ukrainas šāviņi trāpījuši vietējai skolai, nogalinot divus skolotājus.[70]
Krievijas karaspēkam tuvojoties Kijivai, V. Zelenskis lūdza iedzīvotājus sagatavot Molotova kokteiļus, lai "neitralizētu" ienaidnieku. Putins tikmēr aicināja Ukrainas militārpersonas gāzt valdību.[71][72] Ukraina izdalīja 18 000 ieroču Kijivas iedzīvotājiem, kuri izteica vēlmi cīnīties, un Kijivas aizsardzībai izvietoja teritoriālos aizsardzības spēkus.[73] Aizsardzības ministrija paziņoja, ka visiem Ukrainas civiliedzīvotājiem ir tiesības brīvprātīgi piedalīties militārajā dienestā neatkarīgi no viņu vecuma.[15]
Pentagons paziņoja, ka Krievija nav ieguvusi pārākumu Ukrainas gaisa telpā, tās pretgaisa aizsardzības spēki joprojām spēja pretoties,[74] ka Krievija nav ieņēmusi nevienu apgabala centru un ka Ukrainas valdība joprojām ir neskarta, bet brīdināja, ka Krievija ir nosūtījusi uz Ukrainu tikai 30 procentus no 150 000—190 000 karavīru, kas bija sapulcēti pie robežām.[75] Tika izplatīti ziņojumi par Ukrainas raķešu uzbrukumu Millerovas gaisa spēku bāzei Krievijā, kas sniedza gaisa atbalstu Krievijas karaspēkam Ukrainā.[76]
V. Zelenskis norādīja, ka Ukrainas valdība "nebaidās runāt par neitrālu statusu".[77] Tajā pašā dienā Putins norādīja Ķīnas līderim Sji Dzjiņpinam, ka "Krievija ir gatava vadīt augsta līmeņa sarunas ar Ukrainu".[78]
26. februāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]00:00 (UTC) tika ziņots par spēcīgām kaujām Kijivas dienvidos, netālu no Vasiļkivas pilsētas un tās gaisa bāzes.[79] Ukrainas ģenerālštābs apgalvoja, ka Ukrainas iznīcinātājs Su-27 netālu no pilsētas notriecis Krievijas lidmašīnu Il-76, kurā atradās desantnieki.[80] Kaujā par Vasiļkovu uzvarēja Ukrainas spēki.[81]
Ap pulksten 03:00 Kijivas apkaimē tika ziņots par vairāk nekā 48 sprādzieniem 30 minūšu laikā. Ukrainas militārpersonas karoja pie spēkstacijas Troješčinas ziemeļu apkaimē.[82] BBC News ziņoja, ka uzbrukums varētu būt mēģinājums atslēgt elektrību pilsētai. Tika ziņots, ka pie Kijivas zooloģiskā dārza un Šuļavkas apkaimē notikušas smagas kaujas. Ukrainas armija paziņoja, ka ir atvairījusi Krievijas uzbrukumu armijas bāzei, kas atrodas Peremohi avēnijā Kijivā;[83] tā arī apgalvoja, ka ir atvairījusi Krievijas spēku uzbrukumu Mikolajivas pilsētai pie Melnās jūras.[84] Ukrainas spēki notrieca Krievijas lidmašīnu Il-76 netālu no Bila Cerkvas, aptuveni 80 km uz dienvidiem no Kijivas.[85][86][87] Prezidents V. Zelenskis, paliekot Kijivā, bija noraidījis ASV evakuācijas piedāvājumus, tā vietā pieprasot vairāk munīcijas Ukrainas karaspēkam.[88]
Nakts kaujās Kijivā tika ziņots par simtiem upuru, kur apšaudēs tika iznīcināta daudzdzīvokļu ēka, tilti un skolas.[85]
Kijivas mērs Vitālijs Kličko no pulksten 17 noteica komandanta stundu. No sestdienas līdz 8:00 pirmdien, tika brīdināts, ka ikviens, kas šajā laikā atradīsies ārpusē, tiks uzskatīts par ienaidnieka sabotāžas un izlūkošanas grupām.[89] Dažās Ukrainas daļās, īpaši dienvidos un austrumos, tika traucēti interneta pieslēgumi.[90] Atbildot uz Ukrainas vicepremjera Mihailo Fedorova lūgumu, Īlons Masks paziņoja, ka ir ieslēdzis savu Starlink pakalpojumu Ukrainā.[91][92]
Ukrainas Iekšlietu ministrijas pārstāvis Vadims Deņisenko paziņoja, ka Krievijas spēki virzījušies tālāk Enerhodaras un Zaporižjas atomelektrostacijas virzienā.[93] Zaporižjas apgabala valsts pārvalde paziņoja, ka Krievijas spēki, kas virzījās uz Enerhodaru, vēlāk atgriezās Bolshaya Belozerka, ciematā, kas atrodas 30 km no pilsētas, tajā pašā dienā.[94]
Japānai piederošam kravas kuģim ar 20 apkalpes locekļiem Melnajā jūrā trāpīja Krievijas raķete. Krievijas karakuģis apšaudīja arī Moldovas kuģi, radot nopietnus bojājumus.[95]
Ramzans Kadirovs apstiprināja, ka čečenu karotāji ir dislocēti arī Ukrainā.[96] Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksijs Daņilovs paziņoja, ka Krievijas Federālā drošības dienesta darbinieki Ukrainai ir devuši vēstījumu, ka kadirovieši mēģina iefiltrēties Kijivā un nogalināt prezidentu V. Zelenski. O. Daņilovs paziņoja, ka Kadirovieši ir sadalījušies divās grupās, no kurām vienu iznīcināja Ukrainas spēki.[97]
Sešus gadus vecs zēns gāja bojā, bet vairāki citi tika ievainoti pēc bērnu slimnīcas apšaudes Kijivā.[98] Ukrainas militārpersonas apgalvoja, ka Čerņihivas apgabalā uzspridzinājušas kolonnu, kas veda dīzeļdegvielu Krievijas spēkiem.[99]
Līdz dienas beigām Krievijas spēku mēģinājumi ielenkt un izolēt Kijivu bija neveiksmīgi, neskatoties uz mehanizētiem un gaisa uzbrukumiem.[100] Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievija ir izveidojusi savu operatīvo ziemeļu rezerves 17 bataljonu taktisko grupu (BTG) sastāvā pēc tam, kad Ukrainas spēki apturēja 14 BTG virzību uz Kijivas ziemeļiem.[101] Krievija uz laiku atteicās no mēģinājumiem ieņemt Čerņihivu un Harkivu pēc tam, kad uzbrukumus atvairīja mērķtiecīga Ukrainas pretestība.[100] Dienvidos Krievija ieņēma Berdjansku un draudēja ielenkt Mariupoli.[101]
Kara izpētes institūts (ISW) paziņoja, ka slikta plānošana un izpilde rada morāles un loģistikas problēmas Krievijas militārpersonām Ukrainas ziemeļos.[100] ASV un Apvienotās Karalistes amatpersonas ziņoja, ka Krievijas spēki sastopas ar benzīna un dīzeļdegvielas deficītu, kā rezultātā tanki un bruņumašīnas apstājas un palēninās to virzība.[102] Tiešsaistē parādījās arī video par Krievijas tankiem un bruņutransportieriem jeb APC, kas iestrēguši ceļmalā.[103]
27. februāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tika ziņots, ka pa nakti Krievijas uzbrukumā tika uzspridzināts gāzes vads ārpus Harkivas,[104] savukārt Krjačku ciemā netālu no Vasiļkovas aizdegās naftas bāze pēc raķešu trieciena.[105] Tāpat naktī tika ziņots, ka ukraiņu romu grupa Hersonas apgabalā, Ļubimivkā, netālu no Kahovkas, sagrābusi krievu tanku.[106][107] Krievijas atbalstītie separātisti Luhanskas apgabalā paziņoja, ka Ukrainas raķete trāpīja naftas terminālim Rovenkas pilsētā.[108] Ukrainas Valsts ārkārtas dienests izglāba 80 cilvēkus no deviņstāvu dzīvojamās ēkas Harkivā pēc tam, kad Krievijas artilērija trāpīja ēkai, to pamatīgi sabojājot un nogalinot sievieti.[109]
Nova Kahovkas mērs Vladimirs Kovaļenko apstiprināja, ka pilsētu ir sagrābis Krievijas karaspēks, un apsūdzēja to Kozackes un Veseles ciemu iznīcināšanā.[110] Krievijas karaspēks ienāca arī Harkivā, kaujas norisinājās pilsētas ielās, tostarp pilsētas centrā.[111] Tajā pašā laikā krievu tanki sāka doties iekšā Sumos.[112] Tikmēr Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas spēki pilnībā ielenkuši Hersonu un Berdjansku, ieņēmuši Heņičesku un Hersonas starptautisko lidostu Černobajivkā.[113][114] Harkivas apgabala gubernators Olehs Sinjehubovs paziņoja, ka Ukrainas spēki ir atguvuši pilnīgu kontroli pār Harkivu,[115] Ukrainas varas iestādes paziņoja, ka pilsētā padevušies vairāki desmiti Krievijas karavīru.[116]
Televīzijas uzrunā prezidents Putins lika aizsardzības ministram un Ģenerālštāba priekšniekam pārvest Krievijas armijas kodolspēkus īpašā kaujas dienesta režīmā.[117][118][119] Tas tika interpretēts kā drauds, un to kritizēja NATO, ES un Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO); NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs to raksturoja kā "bīstamu un bezatbildīgu", savukārt ANO amatpersona Stefans Dujariks ideju par kodolkaru nosauca par "neiedomājamu".[120][121]
Pēc analītiķu firmas Rochan Consulting teiktā, Krievijai, aplencot Mariupoli un Berdjansku, izdevies savienot Krimu ar prokrievisko spēku pārziņā esošajiem rajoniem Ukrainas austrumos.[122] Prezidenta V. Zelenska padomnieks Oleksijs Arestovičs paziņoja, ka Berdjansku sagrābuši Krievijas spēki.[123] Krievijas spēki no Krimas virzījās uz ziemeļiem Zaporižjas virzienā, bet Dņipro austrumu krastā tie apdraudēja Mikolajivu.[124]
Krievijas spēkus atvairīja no Bučas un Irpiņas uz ziemeļrietumiem no Kijivas. Pēc Apvienotās Karalistes militārās izlūkošanas datiem, Krievijas mehanizētie spēki bija apgājuši Čerņihivu, virzoties Kijivas virzienā.[125] Luhanskas apgabala gubernators Serhijs Haidajs apsūdzēja Krieviju Staņicas Luhanskas un Ščastjas iznīcināšanā pirms to ieņemšanas, savukārt Doneckas apgabala gubernators Pavlo Kirilenko apsūdzēja to arī Volnovahas iznīcināšanā.[126]
ISW (Kara izpētes institūts) ziņoja, ka Krievijas spēki Ukrainas ziemeļos, visticamāk, ir veikuši "operācijas pauzi", lai izvietotu papildu spēkus un piegādes; Krievijas militārie resursi, kas iepriekš nebija iebrukuma spēku sastāvā, tika virzīti uz Ukrainu, sagaidot sarežģītāku konfliktu, nekā sākotnēji gaidīts.[124]
28. februāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mariupoles apkārtnē visu nakti notika kaujas.[127] 28. februāra rītā Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrija paziņoja, ka lielākā daļa Krievijas sauszemes spēku joprojām ir vairāk nekā 30 km uz ziemeļiem no Kijivas, ko palēninājusi Ukrainas pretestība Hostomeļas lidostā. Tā arī teica, ka kaujas notiek pie Čerņihivas un Harkivas un, ka abas pilsētas joprojām atrodas Ukrainas kontrolē.[128] Uzņēmums Maxar Technologies publicēja satelītattēlus, kuros bija redzama Krievijas kolonna, ieskaitot tankus un pašpiedziņas artilēriju, kas virzās Kijivas virzienā netālu no Ivankivas.[129] Firma sākotnēji norādīja, ka karavāna bija aptuveni 27 km gara, taču vēlāk tajā pašā dienā noskaidroja, ka kolonna patiesībā bija vairāk nekā 64 km gara.[129]
The Times ziņoja, ka Vāgnera grupa tikusi pārdislocēta no Āfrikas uz Kijivu ar pavēli nogalināt V. Zelenski pirmajās iebrukuma dienās.[130]
Ukrainas padomnieks O. Arestovičs apgalvoja, ka uz šosejas starp Irpiņu un Žitomiru tika iznīcināti vai bojāti vairāk nekā 200 Krievijas militārie transportlīdzekļi.[131] Harkivas mērs Ihors Terehovs paziņoja, ka diennakts laikā pilsētā notikušajās apšaudēs nogalināti 9 civiliedzīvotāji un 37 tika ievainoti.[132] Ukrainas vēstniece ASV Oksana Markarova apsūdzēja Krieviju vakuuma bumbas izmantošanā.[133]
Ukrainas un Krievijas pārstāvju sarunas Gomeļā beidzās bez panākumiem.[134][135] Kā nosacījumu iebrukuma izbeigšanai Putins pieprasīja Ukrainas neitralitāti, "denacifikāciju" un "demilitarizāciju", kā arī Krimas atzīšanu par Krievijas teritoriju.[136]
Krievija palielināja triecienus Ukrainas lidlaukiem un loģistikas centriem, īpaši rietumos, acīmredzami cenšoties iznīcināt Ukrainas gaisa spēkus un traucēt piegādes.[137] Karaliskā Apvienoto pakalpojumu institūta analītiķis paziņoja, ka Ukrainas regulārā armija vairs nedarbojas formējumos, bet gan lielā mērā fiksētā aizsardzībā un arvien vairāk tiek integrēta ar teritoriālajiem aizsardzības spēkiem un bruņotiem brīvprātīgajiem.[138]
28. februārī iestājās diplomātiskā krīze Grieķijas — Krievijas attiecībās, kad Krievijas gaisa spēki bombardēja divas apdzīvotās vietas Buhasu un Sartanu, kurās lielākoties dzīvoja ukraiņu grieķi netālu no Mariupoles, nogalinot 12 grieķus.[139] Francijas prezidents Emanuels Makrons un ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens[140] kopā ar Vāciju[141] un citām valstīm izteica līdzjūtību Grieķijai. Krievijas varas iestādes noliedza atbildību, lai gan Grieķijas varas iestādes paziņoja, ka tām ir pierādījumi par Krievijas līdzdalību.[142] Grieķijas premjerministrs Kirjakoss Mitsotakis paziņoja, ka viņa valsts nosūtīs aizsardzības militāro aprīkojumu un humāno palīdzību, lai atbalstītu Ukrainu.[143][144]
Krievijas diversantu vienība no slēpņa apšaudīja Sky News reportieru komandu pie Kijivas.[145][146][147]
Ukrainas spēku uzbrukumā nogalināja Krievijas Centrālā militārā apgabala 41. armijas komandiera vietnieku ģenerālmajoru Suhovecki.[148][149]
2022. gada marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1. marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vairāk nekā 70 ukraiņu karavīri gāja bojā, Krievijas spēkiem apšaudot militāro bāzi Ohtirkā.[150] Krievijas raķete vēlāk trāpīja reģionālās administrācijas ēkai Brīvības laukumā Harkivā, nogalinot vismaz desmit civiliedzīvotājus un ievainojot vēl 35 cilvēkus.[151][152] Tiek ziņots, ka Ukrainas dienvidos Hersonas pilsētai uzbrukuši Krievijas spēki.[153] Ukrainas valdība paziņoja, ka pārdos kara obligācijas, lai finansētu bruņotos spēkus.[154]
Ukrainas parlaments paziņoja, ka Baltkrievijas Bruņotie spēki ir pievienojušies Krievijas iebrukumam un atrodas Čerņihivas apgabalā uz ziemeļaustrumiem no galvaspilsētas. ASV nepiekrita šiem apgalvojumiem, sakot, ka "nav nekādu pazīmju", ka Baltkrievija būtu iebrukusi.[155] Dažas stundas iepriekš Baltkrievijas prezidents Lukašenko paziņoja, ka Baltkrievija neiesaistīsies karā.[156]
Krievijas raķetes trāpīja Kijivas galvenajai televīzijas un radio raidītāju apraides infrastruktūrai, pārtraucot televīzijas kanālu darbību.[157] Ukrainas amatpersonas paziņoja, ka uzbrukumā nogalināti pieci cilvēki un nodarīti postījumi tuvējam Babinjaras holokausta memoriālajam centram, kas ir Ukrainas galvenais holokausta memoriāls.[158][159]
ASV Aizsardzības departamenta amatpersona paziņoja, ka Krievijas spēki ieņēmuši Berdjansku un Melitopoli.[160]
2. marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ukrainas armija ziņoja par Krievijas desantnieku uzbrukumu militārajai slimnīcai Harkivas ziemeļrietumos.[161] Tika ziņots, ka Krievijas spēki ieņēmuši Trostjanecu.
Ukrainas prezidenta padomnieks O. Arestovičs paziņoja, ka Ukrainas spēki pirmo reizi kara laikā devušies uzbrukumā, virzoties uz Horļivku.[162] Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks V. Zalužnijs paziņoja, ka Ukrainas spēki ir atguvuši Makarivu.[163] Mariupoles mērs Vadims Boičenko ziņoja, ka Krievija "nerimstoši" apšaudīja pilsētas dzīvojamos rajonus, un civiliedzīvotāju vidū ir "neskaitāmi" upuri.[164]
Olvijas ostā Mikolajivas apgabalā Krievijas raķete trāpīja Bangladešas beramkravu kuģim, nogalinot Bangladešas inženieri.[165][166]
Ukrajinska Pravda, atsaucoties uz avotu Ukrainas izlūkdienestā, ziņoja, ka bijušais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs atrodas Minskā, un, ka Krievija plāno viņu pasludināt par prezidentu gadījumā, ja Krievijas spēki pārņems kontroli pār Kijivu.[167][168] Tomēr daži analītiķi ir paziņojuši, ka Putins par prezidentu var iecelt prokrievisko Viktoru Medvedčuku, ja Ukraina padosies.[169]
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs apsūdzēja NATO un ES vēlmēs sākt kodolkaru un brīdināja, ka "Trešais pasaules karš būtu iznīcinošs un postošs".[170]
3. marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Otrajā sarunu kārtā Krievija un Ukraina vienojās atvērt humānās palīdzības koridorus civiliedzīvotāju evakuācijai.[171] Pēc sprādziena netālu no Odesas nogrimis Igaunijas kravas kuģis Helt; visi seši apkalpes locekļi uz kuģa izdzīvoja.[172][173]
Vācijas Federālā ekonomikas ministrija atļāva piegādāt Ukrainai 2700 zeme-gaiss raķetes.[174] Ukrainas parlaments pieņēma likumu, kas ļauj arestēt Krievijas valdībai vai valstspiederīgajiem piederošos īpašumus.[175]
Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka Krievijas karaspēks ir sagrābis Balakļiju.[176] Tikmēr V. Zelenskis lūdza tiešas sarunas ar Krievijas prezidentu Putinu, sakot, ka tās ir "vienīgais veids, kā apturēt šo karu".[177] ASV paziņoja, ka aptuveni 90% Krievijas spēku, kas bija sapulcināti ap Ukrainu pirms iebrukuma, ir iegājuši valstī.[178]
V. Zelenskis paziņoja, ka Ukrainā ir ieradusies pirmā starptautisko brīvprātīgo grupa, lai cīnītos pret Krievijas spēkiem. Viņš piebilda, ka Ukraina regulāri saņem ieročus no rietumvalstīm.[179]
4. marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Zaporižjas atomelektrostacijā trāpīja šāviņš, izraisot lokālu ugunsgrēku ēkā, kas neietilpst reaktoros.[180][181][182] Ukrainas Valsts kodolenerģijas regulēšanas inspekcija paziņoja, ka radiācijas līmenis nav mainījies, ugunsgrēks tika likvidēts pēc vairākām stundām. Bojāts bija arī 6. bloka transformators.[183] Pēc kaujas, kurā gāja bojā trīs ukraiņu karavīri, Krievijas karaspēks ieņēma elektrostaciju.[184] Krievijas Aizsardzības ministrijas pārstāvis Igors Konašenkovs paziņoja, ka uzbrukums spēkstacijai bijis Ukrainas diversijas grupējuma provokācijas mēģinājums.[185] Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksijs Daņilovs sacīja, ka elektrostacijas apšaudi veikusi Krievijas puse.[186]
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs noraidīja Ukrainas lūgumu noteikt virs valsts lidojumu aizlieguma zonu, norādot, ka tas novedīs pie kara ar Krieviju.[187] ASV paziņoja, ka Krievija uz Ukrainu izšāvusi vairāk nekā 500 raķetes.[188]
5. marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Krievijas bruņotie spēki paziņoja par pamieru humanitāro koridoru organizēšanai no Mariupoles, lai aptuveni 200 000 civiliedzīvotāju varētu evakuēties no pilsētas, kurā trūkst ūdens un elektrības.[189] Tomēr drīz pēc tam pamiers beidzās ar to, ka starp Krieviju un Ukrainu radās nesaskaņas.[190][191] Tikmēr Arestovičs paziņoja, ka Krievijas karaspēks dienas laikā ir ieņēmis Buču un Hostomeļu.[192]
6. marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Krievijas raķešu uzbrukumā cieta Vinnicas Starptautiskā lidosta.[193] Arī Žitomiras bruņu rūpnīca tika iznīcināta Krievijas uzlidojumā.[194] Tikmēr tika pārtraukts otrs mēģinājums evakuēt civiliedzīvotājus no Mariupoles.[195] ASV aizsardzības amatpersona vēlāk paziņoja, ka aptuveni 95% karavīru, ko Krievija bija izvietojusi ap Ukrainu pirms kara sākuma, atradās valstī.[196]
7. marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Krievijas spēki nogalināja Hostomeļas pilsētas mēru Juriju Prilipko.[197] Arī tika ziņots, ka ir sagūstīts Irpiņas mērs Oleksandrs Markušins.[198]
Ukrainas bruņotie spēki paziņoja, ka Krievijas spēki ieņēmuši Vasiļivku, Tokmaku un Polohu.[199] Mikolajivas apgabala gubernators Vitālijs Kims sacīja, ka Ukrainas spēki ir atguvuši Mikolajivas lidostu.[200] Ukrainas bruņotie spēki apgalvoja, ka ir atguvuši Čuhujivu un nogalinājuši divus Krievijas komandierus.[201] Ukrainas gaisa spēki bombardēja arī militāro aviobāzi Krievijas okupētajā Hersonas lidostā.[202]
Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka atklās sešus humānās palīdzības koridorus. Ukrainas valdība kritizēja paziņojumu, jo tikai divi no tiem veda uz citām Ukrainas teritorijām, bet pārējie uz Krieviju vai Baltkrieviju.[203]
ASV aizsardzības amatpersona paziņoja, ka Krievija ir izvietojusi gandrīz 100% spēku, ko tā bija izvietojusi ap Ukrainas robežu pirms iebrukuma un izšāvusi vairāk nekā 625 raķetes.[204]
Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Ukrainas spēki netālu no Harkivas nogalinājuši ģenerālmajoru Vitāliju Gerasimovu.[205] Tikmēr divas Krievijas raķetes naktī trāpīja naftas bāzēm Žitomirā un Čerņihivā, aizdedzinot tās.[206]
8. marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vēl viens mēģinājums evakuēt civiliedzīvotājus no Mariupoles tika apturēts.[207] Tomēr civiliedzīvotāji varēja evakuēties no Sumiem, kas bija pirmā šāda evakuācija Ukrainas un Krievijas vienošanās par humānajiem koridoriem ietvaros.[208]
9. marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Polija piedāvāja bez maksas nodot visas tai piederošos 23 iznīcinātājus MiG-29 ASV, tad nogādāt tās Ramšteinas gaisa bāzē Vācijā, bet pēc tam ASV tās nogādājot Ukrainā. ASV šo priekšlikumu noraidīja, Pentagonam paziņojot, ka Polijas priekšlikums "nav pieņemams".[209][210][211] Davids Arahamija, ukraiņu sarunvedējs sarunās ar Krieviju, paziņoja, ka dienas laikā no dažādām pilsētām evakuēti vairāk nekā 40 000 civiliedzīvotāju.[212]
10. marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Turcija Antālijā rīkoja trīspusēju ārlietu ministru tikšanos. Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba savu tikšanos ar Lavrovu raksturoja kā grūtu, jo tā nedeva nekādus rezultātus.[213] Tikmēr Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas spēki katru dienu no pulksten 10:00 atvērs humānos koridorus uz Krieviju.[214]
Augsta ASV Aizsardzības departamenta amatpersona apgalvoja, ka Kijivas rietumos Krievijas militārpersonas pavirzījušās par aptuveni 5 km tuvāk Kijivas centram. Kolonna, kas virzījās uz priekšu no austrumiem, tikmēr atradās 40 kilometru attālumā no Kijivas. Turklāt viņš apgalvoja, ka Čerņihiva tagad ir "izolēta".[215][216] Ukrainas spēki tikmēr uzbruka krievu kolonnai Brovari rajonā un piespieda tai atkāpties pēc vairāku tanku iznīcināšanas un tanku komandiera nogalināšanas.[217][218]
Saskaņā ar Maxar Technologies datiem, daļa no Krievijas karavānas, kas tuvojās Kijivai no ziemeļiem, lielā mērā bija izklīdusi un pārdislocējusies. Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievija, visticamāk, pārgrupējas uzbrukumam Kijivai.[219] Horvātijas galvaspilsētā Zagrebā avarēja drons.[220]
11. marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Krievijas spēki paplašināja savu ofensīvu uz Rietumukrainu, mērķējot uz Ivanofrankivsku un Lucku. Četri ukraiņu karavīri tika nogalināti un vēl seši tika ievainoti raķešu uzbrukumos Luckas aviobāzei.[221][222] Raķetes trāpīja arī Dņipro, nogalinot vienu civiliedzīvotāju, savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka ir atspējojusi militāro aviobāzi Ivanofrankovskas starptautiskajā lidostā.[222]
Pēc Ukrainas amatpersonu teiktā, Melitopoles mēru Ivanu Fedorovu nolaupījuši Krievijas karavīri.[223] Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka ir gājis bojā krievu karaspēka vienības komandieris Andrejs Koļesņikovs.
Kaujas pastiprinājās uz ziemeļaustrumiem un austrumiem no galvaspilsētas Kijivas.[224] Ukrainas gaisa spēki apgalvoja, ka Krievija ir veikusi viltus karoga operāciju, lai liktu Baltkrievijas spēkiem iesaistīties karā, ar savām lidmašīnām apšaudot Kopani ciematu netālu no Baltkrievijas robežas ar Ukrainu no Ukrainas gaisa telpas.[225] Baltkrievijas Aizsardzības ministrija gan paziņoja, ka šāds uzbrukums nav noticis.[226]
Prezidents Putins apstiprinājis līdz 16 000 brīvprātīgo pievienošanos no Tuvajiem Austrumiem karam Ukrainā, bet Vāgnera grupa jau ir savervējusi vairāk nekā 4000 sīriešu.[227] Centrālāfrikas Republikas kaujinieki arī apgalvoja, ka gatavojas cīnīties Krievijas pusē Ukrainā.[228]
Krievu tanks apšaudīja pansionātu Kreminā, nogalinot 56 tā iemītniekus.[229]
12. marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Smagas kaujas notika Kijivas ziemeļos. Ukrainas amatpersonas paziņoja, ka sadursmes un Krievijas gaisa triecieni apdraud civiliedzīvotāju evakuāciju. Krievijas spēki iznīcināja Vasiļkivas aviācijas bāzi, savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka ir iznīcinājusi galveno Ukrainas spēku radio un elektroniskās izlūkošanas centru Brovari.[230][231][232]
D. Kuleba apsūdzēja Krievijas valdību par plānošanu Hersonā sarīkot referendumu, lai izveidotu "Hersonas Tautas Republiku", kuru vadītu Krievijai pietuvināta valdība.[233] Tikmēr Doneckas tautas republikas (DTR) spēki ieņēma Volnovahu.[234]
Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs paziņoja, ka Krievijas karaspēka virzība ir palēninājusies un daudzviet apturēta. Savukārt Ukrainas premjerministra vietniece Irina Vereščuka paziņoja, ka diennakts laikā evakuēti aptuveni 13 000 civiliedzīvotāju.[235]
Ukrainas amatpersonas apsūdzēja Krieviju fosfora bumbu izmantošanā, uzbrūkot Popasnai. Tikmēr Krievijas bombardēšanas laikā ap pulksten 22:00 cieta Svjatohirskas Lavras klosteris.[236][237][238]
13. marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Saskaņā ar Ļvivas apgabala gubernatora Maksima Kozicka teikto, Krievijas spēki bombardēja Javorivas Starptautisko miera uzturēšanas un drošības centru — militāro bāzi, kuru Ukrainas bruņotie spēki izmantoja savām mācībām ar NATO valstīm. Vēlāk viņš paziņoja, ka gājuši bojā 35 cilvēki un 134 ievainoti, savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka nogalināti līdz 180 ne-ukraiņu algotņi un iznīcināti daudzi citu valstu Ukrainai piegādātie ieroči. Šis bija vistālāk uz rietumiem vērstais raķešu trieciens, ko Krievija bija veikusi kopš iebrukuma sākuma.[235][239] Cieta arī cits Ukrainas militārais objekts Staričos, savukārt Ivanofrankivskas mērs paziņoja, ka apšaudīta pilsētas lidosta.[235]
Dienas laikā tika ziņots par smagām kaujām vairākās frontēs.[235] Ukraina apgalvoja, ka tā veic pretuzbrukumu Harkivas apgabalā un Mikolajivas apgabalā, savukārt Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas spēki mēģina izolēt Ukrainas spēkus Austrumukrainā un Krievijas Jūras spēki faktiski ir izveidojuši blokādi ap Ukrainas Melnās jūras piekrasti, apturot tās starptautisko jūras tirdzniecību.[235]
Prezidents V. Zelenskis paziņoja, ka ir evakuēti gandrīz 125 000 civiliedzīvotāju, savukārt Krievijas un Ukrainas sarunvedēji ziņoja par progresu miera sarunās.[235] ASV žurnālists Brents Reno tika nošauts Irpinā Krievijas spēku atklātā apšaudē, ziņo Kijivas policijas pārvalde.[240]
Rumānijas Tarpiu ciemā avarēja Krievijas izlūkošanas drons Orlan-10.[241][242][243]
14. marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]DTR vadītājs Deniss Pušiļins sacīja, ka no rīta virs Doneckas pilsētas notriekuši Ukrainas raķeti Točka-U, bet pilsētas centru skāra raķetes lauskas. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka nogalināti 23 civiliedzīvotāji. Tomēr Ukrainas militārpersonas apgalvoja, ka aiz uzbrukuma stāv Krievijas spēki.[244] Krievijas Aizsardzības ministrija solīja veikt pasākumus, lai iznīcinātu Ukrainas aizsardzības nozares aprīkojumu.[245]
Pēc apgabala gubernatora Vitālija Kovaļa teiktā, Krievijas raķetes trieciens trāpīja pārraides tornim Antopi ciematā Rivnes apgabalā.[246] Rivnes reģionālās militārās pārvaldes priekšnieks Vitālijs Kova vēlāk paziņoja, ka nogalināts 21 civiliedzīvotājs un deviņi ievainoti.[247] Dņipro apgabala gubernators Valentīns Rezņičenko paziņoja, ka Krievijas bombardēšana Dņipro Starptautiskajā lidostā naktī iznīcināja tās skrejceļu un sabojāja termināli.[248]
Kāda augsta ranga ASV Aizsardzības departamenta amatpersona paziņoja, ka Krievijas virzība ir apstājusies gandrīz visās frontēs, taču nešķiet, ka tā apturēs savus uzbrukumus.[249] Sīrijas Cilvēktiesību observatorija arī ziņoja, ka vairāk nekā 40 000 sīriešu ir reģistrējušies cīņai Krievijas pusē karā Ukrainā.[250]
15. marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka Krievijas spēki ir pilnībā pārņēmuši kontroli pār Hersonas apgabalu un pēdējo 24 stundu laikā notriekuši sešus bezpilota lidaparātus Bayraktar TB2.[251] Krievijas flotes desantkuģi tikmēr tuvojās Odesas krastam.[252]
Heraščenko vēlāk apgalvoja, ka krievu ģenerālis Oļegs Mitjajevs ticis nogalināts Mariupolē.[253] Ukrainas gaisa spēki vēlreiz veikuši triecienu militārajai aviobāzei Hersonas starptautiskajā lidostā, iznīcinot vairākus Krievijas helikopterus.[202]
Tajā pašā dienā prezidents Zelenskis paziņoja, ka Ukraina tuvākajā laikā nepievienosies NATO, un "tā ir patiesība, un tā ir jāatzīst".[254][255] Čehijas premjerministrs Petrs Fiala, Slovēnijas premjerministrs Janess Janša, Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis un Polijas premjerministra vietnieks Jaroslavs Kačiņskis vēlāk apmeklēja Kijivu un tikās ar Zelenski, lai paustu atbalstu Ukrainai.[256]
16. marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]ASV vēstniecība Kijivā apgalvoja, ka Krievijas spēki Čerņihivā nošāvuši 10 cilvēkus, kuri stāvēja rindā pēc maizes. Vēlāk citi sociālajos tīklos ievietoja videoklipus, kuros bija redzamas iespējamās sekas.[257]
Ukraina paziņoja, ka tās spēki ir sākuši pretuzbrukumu, lai atvairītu Krievijas spēkus, kas tuvojas Kijivai.
S. Lavrovs un V. Zelenskis paziņoja, ka sarunas virzoties uz priekšu, S. Lavrovam norādot, ka šobrīd tiek apspriesta Ukrainas neitralitāte. Prezidenta Putina pārstāvis Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka tiekot meklēts demilitarizācijas modelis pēc Austrijas un Zviedrijas, kurām ir savas armijas, bet V. Zelenska birojs drīz pēc tam to noraidīja.[258] Viens no Ukrainas sarunu dalībniekiem Mihails Podoļaks paziņoja, ka saskaņā ar piedāvāto miera plānu Ukraina paliks neitrāla, nostiprinās krievvalodīgo tiesības un ignorēs strīdīgo teritoriju jautājumu. Apmaiņā tā saglabātu savu militāro spēku, savukārt sabiedrotās valstis iejauktos gadījumā, ja tajā atkal tiktu iebrukts.[259]
Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks ziņoja, ka Krievijas spēki atbrīvojuši Melitopoles mēru Ivanu Fjodorovu.[260] Dienas laikā tika bombardēts Mariupoles reģionālais drāmas teātris, kurā atradās aptuveni 1000 civiliedzīvotāju.[261] Divās vietās ārpus teātra tika uzrakstīts vārds "дети" (krievu valodā "bērni"), mēģinot iebrucējiem to identificēt kā civilu uzlidojuma patversmi, kurā atrodas bērni, nevis militāru mērķi.[262]
17. marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Krievija ieņēmusi Rubižnes pilsētu Austrumukrainā. Tiek ziņots, ka tika ieņemta arī Izjuma Austrumukrainā,[263] lai gan kaujas turpinās.[264]
18. marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Krievijas artilērija uzbrūk Ukrainas militārajām kazarmām Mikolajivā, kur atradās aptuveni 200 karavīru. Tiek pieņemts, ka gandrīz visi 200 karavīri tika nogalināti, jo nākamajā dienā no gruvešiem tika izcelts tikai viens izdzīvojušais.[265]
19. marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Krievija bombardējusi mākslas skolu Mariupolē, kur patvērās 400 cilvēku.[266][267]
20. marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Apstiprināts, ka Krievijas Melnās jūras flotes komandiera vietnieku Andreju Paliju nošāvuši Ukrainas spēki.[268]
Ap pulksten 23:00 Kijivas tirdzniecības centrā Retroville, trāpījusi Krievijas raķete Kaļibr. Tirdzniecības centrā glabājās Ukrainas spēku ekipējums. Uzbrukuma rezultātā gāja bojā vismaz 8 cilvēki.[269][270][271][272]
21. marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]No Sumykhimprom ķīmiskās rūpnīcas, kas atrodas Sumos notika amonjaka noplūde.[273][274]
22. marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Par Čornobiļas aizlieguma zonu atbildīgā Ukrainas valsts aģentūra ziņoja, ka Krievijas spēki iznīcinājuši jaunu laboratoriju Čornobiļas atomelektrostacijā. Laboratorija, kas tika atvērta 2015. gadā, strādāja, lai uzlabotu radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu. Laboratorijā atradās ļoti aktīvi paraugi un radionuklīdu paraugi.[275]
23. marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kāda augsta ASV aizsardzības amatpersona sacīja, ka Ukrainas spēki ir atgrūduši Krievijas spēkus frontes līnijās uz austrumiem no Kijivas. Amatpersona piebilda, ka Krievijas spēki kļūst aktīvāki Ukrainas austrumu daļā Donbasa apgabalā.[276]
24. marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ap plkst. 07.45 pēc vietējā laika (05.45 UTC) uz Berdjanskā pietauvotā Krievijas Jūras spēku kuģa Saratova notika sprādziens.[277][278] Ukrainas spēki apgalvoja, ka kuģim trāpījuši ar ballistisko raķeti Točka-U.[279] Pārējie divi pavadošie izkraušanas kuģi ātri pameta ostu (viens no tiem aizdegās), nav zināms, vai tie guva kādus bojājumus.
Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka līdz 24. marta rītam Izjumas pilsētu pilnībā ieņēma Krievijas armijas vienības.[280] Vēlāk Ukrainas amatpersonas to noliedza.[281]
Ukrainas amatpersonas apgalvoja, ka Krievijas spēki izmantojuši fosfora bumbas.[282]
25. marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ukrainas spēki veica pretuzbrukumus Kijivas austrumu pieejām, atgūstot dažas apdzīvotas vietas. Ziemeļrietumos no galvaspilsētas turpinājās kaujas par Irpiņu, lielākā daļa pilsētas palika ukraiņu rokās.[283] Krievijas spēki ieņēma Čornobiļas atomelektrostacijas darbiniekiem celto Slavutičas pilsētu.[284] Ukrainas uzlidojumā Krievijas 49. armijas komandpunktam Čornobajivkas lidlaukā pie Hersonas gāja bojā ģenerālis Jakovs Rezancevs.[285] Ukraiņi sāka pretuzbrukumu uz austrumiem no Harkivas pilsētas.[286] Krievi turpināja ar raķetēm uzbrukt Ukrainas militārajai un civilajai infrastruktūrai, trāpot Ukrainas gaisa spēku komandcentram Vinnicā Ukrainas rietumu un centrālajā daļā.[287]
Lai attaisnotu atkāpšanos, ģenerālpulkvedis Sergejs Rudskojs apgalvoja, ka Krievijas militārās operācijas "pirmais posms" esot pabeigts, un galvenā uzmanība tagad ir pievērsta "Donbasa atbrīvošanai".[288]
26. marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kijivas kaujā Krievija turpināja apšaudīt priekšpilsētas galvaspilsētas rietumos un austrumos, tostarp Makarivu, Buču, Irpiņu un Bilohorodku, bet Bučā un Nemišajevā Krievijas spēki veidoja ierakumus.[289] Pēc vietējo iedzīvotāju ielu protestiem okupētajā Slavutičas pilsētā, kas atrodas uz ziemeļiem no Kijivas, Krievijas armija piekrita atkāpties, ja pilsētā neatradīsies ukraiņu karavīri.[284]
Ukrainas militārpersonas ziņoja, ka viņi Trostjaņecas[290] pilsētu, kas atrodas starp stratēģiski lielākajām Sumu un Harkivas apdzīvotajām vietām, un Poltavkas un Maļiņivkas ciemus uz austrumiem no Huļajpoles Zaporižjas apgabalā.[291] Ukrainas pretuzbrukums turpinājās arī uz austrumiem no Harkivas pilsētas, veicinot apmetņu atgūšanu, piemēram, Vilkhivkas ciematu.[292]
Ukrainas Valsts kodolenerģijas regulēšanas inspekcija paziņoja, ka neitronu avota eksperimentālo objektu Harkivas Fizikas un tehnoloģiju institūtā apšaudījuši Krievijas spēki, piebilstot, ka kauju dēļ nav iespējams novērtēt bojājumus.[293]
Krievijas raķešu triecieni bija vērsti arī pret rūpnieciskiem un militāriem objektiem, tostarp degvielas uzglabāšanas noliktavām un radio remonta rūpnīcu Ļvivā, Ukrainas rietumos.[294][295]
Uzbrukums sakrita ar ASV prezidenta Baidena runu kaimiņvalsts Polijas galvaspilsētā Varšavā, kurā viņš solīja turpināt atbalstu Ukrainai un sacīja, ka prezidents Putins nevar "palikt pie varas". Baltais nams vēlāk paskaidroja, ka tas nav aicinājums mainīt režīmu.[296]
Krievijas atbalstītais Gruzijas separātiskās Dienvidosetijas valsts vadītājs Anatolijs Bibilovs apstiprināja, ka vietējie spēki ir pievienojušies Krievijas karaspēkam.[297]
27. marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Krievija turpināja raķešu triecienus Luckai, Harkivai, Žitomirai un Rivnei, kā arī ilgstoši bombardēja Mariupoli. Ukrainas aizsardzības amatpersonas ziņoja, ka Krievijas spēki mēģina pilnībā aplenkt Kijivu, lai bloķētu galvaspilsētas apgādes ceļus.[298] Ukrainas armija 28. martā paziņoja, ka iepriekšējās diennakts laikā tika notriektas četras Krievijas lidmašīnas, viens helikopters, divi bezpilota lidaparāti un divas spārnotās raķetes.[299]
Ukrainas armija turpināja pretuzbrukumu Harkivas apgabalā, atgūstot pilnīgu kontroli pār Mala Rohanu un lielāko daļu Vilhivkas.[300] Pēc Ukrainas militārpersonu domām, krievi bija atteikušies no uzbrukuma Sumu apgabalā un devušies pretuzbrukumā pie Izjumas.[301] LTR vadība apgalvoja, ka Ukrainas 27. martā apgabalā zaudēja 60 karavīrus, sešus tankus un trīs bruņutransportierus.[302]
Ukrainas Aizsardzības izlūkošanas priekšnieks Kirilo Budanovs ziņoja, ka Krievijas centieni gāzt Ukrainas valdību ir bijuši neveiksmīgi un Putins tagad cenšas sašķelt Ukrainu pēc Korejas kara scenārija.[298] Prezidents V. Zelenskis intervijā Krievijas neatkarīgajiem žurnālistiem sacīja, ka viņa valdība ir gatava samierināties ar neitrālas Ukrainas statusu kā daļu no miera līguma ar Krieviju, taču par jebkuru vienošanos būs nepieciešams apstiprinājums valsts mēroga referendumā.[303]
28. marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas spēki pārgrupējas, lai virzītos uz Doneckas un Luhanskas apgabaliem, kurus daļēji kontrolē Krievijas atbalstītie separātisti, vienlaikus tuvinot piekrastei vairāk karakuģu Melnajā un Azovas jūrā.[304] Vēlāk 28. martā Irpiņas mērs Oleksandrs Markušins paziņoja, ka Ukrainas spēki ir pilnībā atguvuši pilsētu.[305]
Smagas kaujas turpinājās Mariupolē, kur Ukrainas spēki pretojās Krievijas ofensīvai pilsētas centrā. Ukrainas amatpersonas apsūdzēja Krievijas militārpersonas vietējo civiliedzīvotāju, tostarp bērnu, piespiedu deportācijā uz Krieviju.[306][307] Ukrainas Ārlietu ministrija aplenkto pilsētu raksturoja kā Krievijas militārpersonu padarītu par "putekļiem".[308] Mariupoles mērs Vadims Boičenko aicināja pilnībā evakuēt atlikušos pilsētas iedzīvotājus.[306]
Krievijas Aizsardzības ministrija 29. martā paziņoja, ka 28. marta vakarā ar spārnotajām raķetēm iznīcinājusi lielu degvielas noliktavu Rivnes apgabalā.[309]
29. marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ukrainas un Krievijas sarunvedēji tikās Stambulā jaunai klātienes sarunu kārtai. Ukraina ierosināja pieņemt neitrālu statusu apmaiņā pret drošības garantijām atbilstoši NATO 5. pantam. Priekšlikumi ietvēra arī 15 gadu konsultāciju periodu par Krievijas anektētās Krimas statusu un visu Krievijas spēku atgriešanos pirmsiebrukuma pozīcijās.[310] Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja par "drastisku militārās aktivitātes samazināšanu" Kijivas un Čerņihivas frontē, kas, kā precizēja Krievijas prezidenta palīgs Vladimirs Medinskis, nenozīmē pamieru.[311][312] Amerikas Savienoto Valstu Aizsardzības departaments brīdināja, ka novērotā Krievijas armijas elementu pārvietošanās prom no Kijivas, visticamāk, ir "pārpozicionēšanās, nevis reāla izvešana".[313]
Neskatoties uz sarunām, uzlidojumi un kaujas turpinājās bez pārtraukuma. Ukrainas militārpersonas ziņoja, ka viņi aizturējuši Krievijas iebrucējus austrumos, dienvidaustrumos un ziemeļaustrumos, veicot pretuzbrukumus noteiktos apgabalos.[314] Intensīvas kaujas notika ap Kijivas priekšpilsētām, īpaši galvaspilsētas ziemeļrietumos un ziemeļaustrumos.[312] Krievijas uzlidojumā reģionālās valdības ēkai Mikolajivā, tika nogalināti vismaz 35 un ievainoti 33 cilvēki.[312][315]
Vietējās amatpersonas ziņoja par vairākiem sprādzieniem pie Belgorodas, netālu no robežas ar Ukrainu. Kā vēstīja Krievijas aģentūra TASS, pagaidu Krievijas militārajai nometnei bija trāpījis no Ukrainas puses raidīts šāviņš, ievainojot vismaz četrus cilvēkus.[316]
30. marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Krievijas militārpersonas turpināja apgalvot, ka notiek deeskalācija ap Kijivu un Čerņihivu "plānotai karaspēka pārgrupēšanai", lai koncentrētos uz Donbasa reģionu.[317] Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka nav pamanījuši nekādu masveida Krievijas spēku izvešanu, taču atsevišķas vienības tiek atvilktas, lai papildinātu smagos zaudējumus.[318] Tikmēr Kijivas nomalē, tostarp ap Irpiņu, turpinājās smagas kaujas un apšaude.[319]
31. marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Krievijas militārpersonas palielināja savu gaisa uzlidojumu skaitu. Uzlidojumi galvenokārt bija vērsti uz Kijivas, Čerņihivas apgabaliem, Izjumas, uz dienvidiem no Harkivas un Donbasa reģionu.[320] Saskaņā ar Ukrainas valsts kodolkompānijas Energoatom datiem, lielākā daļa Krievijas karavīru bija atkāpušies no Čornobiļas atomelektrostacijas.[321] Amerikas Savienoto Valstu aizsardzības amatpersona arī ziņoja, ka Krievijas spēki ir atstājuši apvidu uz ziemeļiem un ziemeļrietumiem no Kijivas, tostarp Hostomelas lidostu.[322] Ukrainas spēki turpināja rīkot pretuzbrukumus atsevišķos apgabalos, atgūstot Zatišijas, Maļiņivkas, Veseles, Zeļeņihajas un Červones apmetnes Zaporižjas apgabalā un Slobodu un Lukašivku Čerņihivas apgabalā.[323] Krievijas spēki apgalvoja, ka ieņēmuši Zolotaņivu Doneckas apgabalā un Žitlovku Luhanskas apgabalā.[324]
Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja (ICRC) ziņoja, ka humānās palīdzības konvojs ir ceļā, lai piegādātu palīdzību un evakuētu civiliedzīvotājus no aplenktās Mariupoles.[325] Premjerministres vietniece Irina Vereščuka vēlāk sacīja, ka divpadsmit Ukrainas kravas automašīnas spējušas nogādāt humāno palīdzību Mariupolei, taču tās sagrābis Krievijas karaspēks.[326]
2022. gada aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1. aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Belgorodas apgabala gubernators Vjačeslavs Gladkovs apgalvoja, ka divi Ukrainas militārie helikopteri Mi-24 piektdien devuši triecienu degvielas noliktavai Belgorodas pilsētā pēc tam, kad nelielā augstumā ielidoja Krievijā. Kameru ierakstos bija redzams gaismas zibsnis no raķetes, kas izšauta no neliela augstuma, kam sekoja sprādziens uz zemes.[327]
Ukrainas militārpersonas apstiprināja, ka Izjuma atrodas Krievijas kontrolē.[328][329][330]
2. aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Krievijas raķetes trāpījušas Poltavas un Kremenčukas pilsētām Ukrainas centrālajā daļā, nodarot bojājumus infrastruktūrai un dzīvojamām ēkām. Poltavas apgabala vadītājs Dmitro Luņins sacīja, ka vismaz četras raķetes trāpījušas diviem infrastruktūras objektiem Poltavā, savukārt trīs ienaidnieka lidmašīnas uzbrukušas Kremenčukas rūpnieciskajiem objektiem. Viņš arī piebilda, ka tūlītējas informācijas par iespējamiem upuriem nav.[331]
Krievija paziņoja, ka izvedīs daļu karaspēka no Ukrainas ziemeļiem,[332] bet Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Hanna Maļara apstiprināja, ka Ukrainas spēki ir atguvuši kontroli pār visu Kijivas apgabalu.[333][334]
3. aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Bučas slaktiņa rezultātā Bučā tika atrasti līķi, žurnālisti ir redzējuši vismaz 20 mirušus Ukrainas civiliedzīvotājus, un, pēc Bučas mēra teiktā, masu kapos aprakti 280 līķi.[335] Human Rights Watch ziņoja par kara noziegumiem okupētajās Ukrainas teritorijās — nāvessodu izpildi, izvarošanu, spīdzināšanu un izlaupīšanu.[336]
Ukrainas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka Mariupolē nošauts lietuviešu kinorežisors Mants Kvedaravičs.[337]
4. aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]ASV prezidents Džo Baidens aicināja tiesāt Putinu par kara noziegumiem, ko Bučā pastrādājuši Krievijas karavīri.[338] Krievija apgalvoja, ka fotogrāfijas un video ir "iestudēta izrāde".[339] V. Zelenskis apsūdzēja Krieviju genocīdā un sacīja, ka ar rietumu sankcijām nepietiek, lai reaģētu uz Krievijas rīcību. ASV mudināja Krieviju izslēgt no ANO Cilvēktiesību padomes.
Ukrainas Luhanskas apgabala gubernators Serhijs Haidajs sacīja, ka Krievijas trieciens skāris tvertni, kurā atradās slāpekļskābe. Viņš piebilda, ka incidents noticis netālu no Rubižnes pilsētas, kuru, pēc Ukrainas armijas teiktā, mēģinājuši pārņemt Krievijas spēki.[340]
5. aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]V. Zelenskis uzrunāja Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomi par notikumiem Bučā.[341]
Kremļa preses sekretārs D. Peskovs sacīja, ka Krievija neiebilst pret Putina un Zelenska tikšanos, taču šāda tikšanās tiks rīkota tikai tad, ja pirms tam tiks saskaņots dokuments.[342]
6. aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pāvests Francisks kritizēja starptautisko organizāciju "impotenci", kas nespēja apturēt iebrukumu.[343]
Krievijas spēku artilērijas apšaudē trešdien humānās palīdzības sadales punktā gāja bojā vismaz četri cilvēki un vēl četri tika ievainoti, kad Krievija bombardējusi pilsētas un dzelzceļa infrastruktūru Ukrainas austrumos, ziņoja vietējās amatpersonas. Vēlāk Ukrainas Dzelzceļš ziņoja, ka trīs raķetes trāpījušas nezināmai dzelzceļa stacijai austrumu daļā, esot vairāki upuri, sīkāku informāciju nesniedzot.[344]
7. aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kremļa pārstāvis D. Peskovs atzina, ka Krievija cietusi milzīgus zaudējumus, nosaucot iebrukumu par "traģēdiju".[345] Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka tās raķetes vienas nakts laikā iznīcinājušas četras degvielas tvertnes Ukrainas pilsētās Mikolajivā, Harkivā, Zaporižjā un Čuhujivā. Ministrija apgalvoja, ka Ukraina šos objektus izmantoja, lai apgādātu savu karaspēku netālu no Mikolajivas un Harkivas pilsētām un Donbasa apgabalā.[346]
V. Zelenskis Grieķijas parlamentam sacīja, ka Ukrainai ir nepieciešams vairāk pretgaisa sistēmu, artilērijas sistēmu, munīcijas un bruņumašīnu. Briselē Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba lūdza NATO "ieročus, ieročus un ieročus". ASV Kongress sāka pieņemt likumprojektu, kas atvieglos ieroču nosūtīšanu uz Ukrainu.[347]
ANO Ģenerālā asambleja izslēdza Krieviju no ANO Cilvēktiesību padomes.[348]
8. aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kijivas apgabala Borodjankas ciematā ir vēl vairāk Krievijas okupantu upuru nekā Bučas pilsētā, savā videouzrunā ceturtdienas vakarā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. "Vēl ir sākušies gruvešu pārmeklēšanas darbi Borodjankā. Tur ir daudz briesmīgāk nekā citās no Krievijas Bruņotajiem spēkiem atbrīvotajās Kijivas apgabala pilsētās. Ir vēl vairāk Krievijas okupantu upuru. Bet kas notiks, kad pasaule uzzinās visu patiesību par to, ko Krievijas karavīri izdarīja Mariupolē? Tur gandrīz katrā ielā ir tas, ko pasaule ieraudzīja Bučā un citās Kijivas apgabala pilsētās pēc Krievijas karaspēka aiziešanas. Tāda pati nežēlība. Tikpat briesmīgi noziegumi," sacīja Zelenskis.
NATO dalībvalstis nolēma pastiprināt pretgaisa aizsardzības sistēmu, prettanku ieroču un cita veida atbalstu Ukrainai, lai palīdzētu tai aizstāvēties pret Krievijas agresiju. Austrālija nolēma nodot Ukrainai 20 bruņutransportierus "Bushmaster".
Pasaules lielākā alumīnija ražotāja "Rusal" kļuva par pirmo Krievijas kompāniju, kas nāca klajā ar aicinājumu izmeklēt kara noziegumus Ukrainā, ziņo BBC, atsaucoties uz "Financial Times" vēstīto. "Ziņas no Ukrainas pilsētas Bučas satrieca mūs. Mēs uzskatām, ka šim noziegumam jābūt rūpīgi izmeklētam. Mēs iestājamies par objektīvu šī nozieguma izmeklēšanu un aicinām bargi sodīt vainīgos," teikts kompānijas direktoru padomes priekšsēdētāja Bernarda Zonevelda paziņojumā. Kompānija tāpat aicina "uz drīzu, mierīgu konflikta risinājumu, lai saglabātu nenovērtējamās cilvēku dzīvības un atgrieztos normālā dzīvē".
Francija paziņoja, ka ES ir apstiprinājusi embargo Krievijas oglēm un slēgusi ES ostas Krievijas kuģiem. ASV Kongress nobalsoja par normālu tirdzniecības attiecību izbeigšanu ar Krieviju jeb vislielākās labvēlības režīma tirdzniecībā atņemšanu. ASV prezidents Džo Baidens par normālu tirdzniecības attiecību saraušanu ar Krieviju paziņoja pagājušajā mēnesī, norādot, ka Krievijai jāmaksā par asinsizliešanu Ukrainā. Pasaules Tirdzniecības organizācijas vislielākās labvēlības režīms tirdzniecībā, kas ASV tiek dēvēts par pastāvīgām normālām tirdzniecības attiecībām, prasa valstīm garantēt abpusēji vienlīdzīgus tarifus un noteikumus.
Ukrainas karaspēks atbrīvoja visu Sumu apgabala teritoriju, padzenot no tās Krievijas spēkus. Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs paziņoja, ka Krievijas iebrucēji ir atspiesti no galvaspilsētas Kijivas, bet Žitomiras, Kijivas un Černihivas apgabalu atbrīvošana no krievu karavīriem tuvojas beigām.
Izdevums "Politico" vēstīja, ka Vācijas kanclers Olafs Šolcs kavē aptuveni 100 tanku nodošanu Ukrainai, jo valstij vispirms "jāizstrādā kopēja pozīcija ar Rietumu sabiedrotajiem ES un NATO". ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins sacīja, ka ASV sniedz militāro izlūkdienestu informāciju Ukrainai operācijām Donbasā, kur Krievija gatavojas izvērst uzbrukumus un uzbrukumu intensitāte tur jau pieaug. Cilvēki tādēļ aicināti no Luhanskas un Doneckas apgabaliem evakuēties.
Latvija tā dēvētajā "melnajā sarakstā" iekļāva 15 Krievijas un Baltkrievijas pilsoņus, kuru aktivitātes bija saistītas ar apdraudējumu Latvijas valsts drošībai, informēja Valsts drošības dienestā (VDD). VDD rīcībā esošā informācija liecina par šo personu iespējamu iesaisti izlūkinformācijas ieguvē vai atbalsta sniegšanu Krievijas ārpolitikas interešu sasniegšanai. Starp ārvalstniekiem ir personas, kuras, neraugoties uz Krievijas bruņoto spēku pastrādātajiem noziegumiem Ukrainā, pauž atbalstu Kremlim. Daļa personu veikušas aktivitātes, kas vērstas uz Kremļa kara propagandas vēstījumu izplatīšanu un ietekmes vairošanu Baltijas valstīs. Japāna nolēma izraidīt astoņus Krievijas diplomātus, pasludinot viņus par “persona non grata”. Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka atbildēs uz šo soli.
Kramatorskas dzelzceļa stacijā, kurā trāpīja lādiņš, gājuši bojā 39 cilvēki, tostarp četri bērni, informēja Ukrainas drošības dienests.
Eiropas Savienība piektdien apstiprināja jau piekto sankciju kārtu pret Krieviju, lai palielinātu spiedienu pret Vladimira Putina režīmu un paātrinātu karadarbības izbeigšanu Ukrainā. Jaunās sankcijas paredz pilnībā aizliegt visu veidu Krievijas ogļu importu. Aizliegums stāsies spēkā no šī gada augusta. Sankcijas vērstas arī pret Krievijas kravu pārvadājumiem. Krievijas un Baltkrievijas sauszemes kravu pārvadājumu firmām aizliegts darboties Eiropas Savienības valstu teritorijā. Krievijas kuģiem būs aizliegts ienākt Eiropas Savienības dalībvalstu ostās. Krievija vairs nevarēs eksportēt uz Eiropas Savienības valstīm kokmateriālus, cementu, gumijas izstrādājumus, alkoholiskos dzērienus (ieskaitot degvīnu), dārgās jūras veltes (ieskaitot kaviāru). Tāpat noteikts aizliegums Baltkrievijas kālija minerālmēslu eksportam uz ES valstīm.
Ukrainas rietumu pilsētā Ļvivā iedzīvotāji pie Krievijas konsulāta sanesuši veļasmašīnas, datorus un citu sadzīves tehniku, ko iecienījuši Krievijas Bruņoto spēku marodieri. Krievijai veltīto “dāvanu” vidū ir pat tualetes pods un suņu būda. Krievijas konsulāts Ļvivā gan šobrīd ir slēgts Ukrainā notiekošās karadarbības dēļ.[349]
9. aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Krievijas militārās darbības koncentrētas Donbasā, Mariupolē un Mikolajivā. Krievijas jūras spēki turpina spārnoto raķešu triecienus pa Ukrainas teritorijām. Sagaidāmas Krievijas aviācijas aktivitātes Ukrainas dienvidos un austrumos. Vienlaikus Krievijas ambīcijas kontrolēt sauszemes koridoru starp Krimu un Donbasu aizvien saskaras ar Ukrainas spēku pretestību, vēsta Lielbritānijas aizsardzības resors.
Krievijas spēki pārgrupējas Ukrainas austrumos pirms uzbrukuma Harkivai, intervijā CNN pavēstīja Ukrainas ģenerālmajors Kirilo Budanovs.
Uz sestdienu saskaņoti desmit humānie koridori cilvēku evakuācijai. Viens no tiem paredzēts cilvēku evakuācijai ar personīgo transportu no Mariupoles, citi — evakuācijai ar automašīnām vai autobusiem no Doneckas, Luhanskas un Zaporižjas apgabaliem, informēja Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka.
Pentagons: Krievijas armija kopš plašā iebrukuma Ukrainā sākuma ir zaudējusi 15% līdz 20% no kaujas spēka.
ASV Aizsardzības departaments apstiprināja, ka raķeti “Točka-U” Kramatorskas dzelzceļa stacijas virzienā palaida Krievija. Par to slēgtā brīfingā esot paziņojis augsta Pentagona amatpersona. Iepriekš Krievijas pārstāvji stacijas apšaudē apsūdzēja Ukrainas pusi. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka Kijiva gatavo “kārtējo provokāciju, lai apsūdzētu Krieviju it kā masu slepkavībās Irpiņā”.
Pēc Krievijas raķešu trieciena Kramatorskas dzelzceļa stacijā Lielbritānija nolēma piegādāt Ukrainai vēl citas zenītraķetes "Starstreak" un 800 prettanku raķetes, paziņojis Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons. Raķešu kopējā vērtība sasniedz 180 miljonus eiro.[350]
10. aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ukrainas amatpersonas vēstīja, ka Krievija sagatavojusi 60 000 karavīru lielu grupējumu ofensīvai Ukrainas austrumos. Satelītattēli liecināja, ka uz Harkivas pusi devās 12 km gara Krievijas militārās tehnikas kolonna. Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks pastiprina uzbrukumus Izjumas pilsētas rajonā un mēģina pilnībā pārņemt savā kontrolē Mariupoli. Krievijas spēki turpināja apšaudīt daļēji aplenkto Harkivu. Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka Krievija ar raķetēm turpina apšaudīt Dnipro lidostu. Naktī apšaudīta Severodoneckas pilsēta, cietušas divas daudzdzīvokļu mājas.
Ukrainas iekšlietu ministra padomnieks Vadims Denisenko uzskatīja, ka šajā kara posmā galvenais Krievijas mērķis ir Ukrainas rūpniecības un infrastruktūras objektu iznīcināšana. Igaunija ziedoja Ukrainai vairāk nekā desmit tonnas dažāda aprīkojuma, lai būtu iespējams nodrošināt elektroenerģijas padevi.
Britu izlūkdienests vēstīja, ka Krievijas bruņotie spēki, ņemot vērā lielos zaudējumus Ukrainā, mēģina pierunāt atgriezties dienestā karavīrus, kas atvaļinājušies pēdējo desmit gadu laikā, kā arī notiekot algotņu vervēšana Piedņestrā, kur pie varas ir Maskavas atbalstītais separātistu režīms.
Ukrainas prezidenta padomnieks Mihailo Podoļaks paziņoja, ka Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska un Krievijas līdera Vladimira Putina tikšanās būs iespējama tikai pēc tam, kad būs izcīnītas lielas kaujas Ukrainas austrumos. Podoļaks sprieda, ka Ukrainai jāuzvar šajās kaujās, lai miera sarunās varētu diktēt savus noteikumus. Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs vēstīja, ka Krievija gatavojas sarīkot "referendumu" par "Hersonas Tautas republikas" pasludināšanu. Šim nolūkam jau tiekot drukāti biļeteni un aģitācijas materiāli.
Ukrainas prezidents Zelenskis aicinājis visas demokrātiskās valstis atteikties no Krievijas naftas importa. Austrijas kanclers Karls Nēhammers ieradās vizītē Maskavā, lai sarunās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu mēģinātu pietuvināt karadarbības izbeigšanu. Nēhammera vizīte Maskavā bija saskaņota ar Ukrainas, Vācijas un Eiropas Savienības līderiem. Bijušais Itālijas premjers Silvio Berluskoni atzina, ka ir "dziļi vīlies" par Putina rīcību, jo agrāk domājis, ka Putins ir "demokrāts un miera aizstāvis". Ukrainas galvaspilsētā Kijivā ieradās Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons, kurš tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Abi devās nelielā pastaigā pa Kijivas ielām.
Maskavā pie Kremļa aizturēja piketētāju, kurš turēja rokās Ļeva Tolstoja grāmatas "Karš un miers" eksemplāru. Kipras pilsētā Limasolā notika vietējo krievu sarīkota akcija, kas bija veltīta Krievijas sāktā kara atbalstam. Kiprieši izsvilpuši akcijas dalībniekus, publiski tika sadedzināts Krievijas karogs.[351]
11. aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Krievijas karaspēka veiktajās apšaudēs Harkivas apgabalā Ukrainas austrumos nogalināti 10 un ievainoti 11 civiliedzīvotāji, paziņoja Harkivas apgabala administrācijas vadītājs Olehs Siņehubovs. "Okupanti apšaudīja civilo infrastruktūru Balaklijā, Pisočinā, bija spēcīgas apšaudes Zoločivā, Derhačos. Diemžēl mierīgo iedzīvotāju vidū ir nogalinātie un ievainotie. (..) Ir zināms par 11 cietušajiem, nogalināti 10 cilvēku, viņu vidū — viens bērns," ziņapmaiņas platformā "Telegram" ierakstījis Siņehubovs.
Čornobiļas atomelektrostacijā pirmo reizi vairāku nedēļu laikā notikusi dežurējošā personāla maiņa, vēsta CNN. Šī ir otrā reize, kad stacijā nomainīts personāls. Starptautiskajā Atomenerģijas aģentūrā norādīja, ka nomaiņa bija svarīga, lai Čornobiļas atomelektrostacija varētu droši funkcionēt. Staciju kara sākumā bija ieņēmuši Krievijas spēki. Ukraina paziņojusi aģentūrai, ka stacijā iznīcinātas radiācijas novērojumu laboratorijas, kā arī instrumenti ir nozagti vai salauzti.
Krievijas militārā iebrukuma dēļ Ukrainas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad saruks gandrīz par pusi (par 45,1%), taču Rietumu noteikto sankciju ietekmē IKP kritums gaidāms arī Krievijā, liecina svētdien publiskotās Pasaules Bankas prognozes.
Krievijas karaspēks turpina pārgrupēšanos un tuvāko dienu laikā, domājams, mēģinās atsākt uzbrukumu Slobožanskes virzienā, pirmdien ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Lai traucētu ukraiņiem kravu piegādi kaujasdarbības rajoniem, tiek bombardēti transporta infrastruktūras objekti.
Odesa ir viens no mērķiem, ko Ukrainā visvairāk iekāro Krievija. Līdz šim tā tikai apšaudīta no attāluma; pilsētā turpina gatavoties aizstāvībai.
No Mukačeve pilsētas centra tika aizvākts krievu dzejnieka Aleksandra Puškina krūšutēls, demontēts arī padomju tanka piemineklis, kas uz postamenta uzstādīts 1969. gadā.
Kijivas apgabalā atjaunoja satiksmi pie tilta, kas savieno galvaspilsētu ar Irpiņas, Bučas, Hostomeļas pilsētām. Tilts tika uzspridzināts kara pirmajās dienās, lai apturētu Krievijas Bruņoto spēku tuvošanos. Tagad blakus tiltam radīts pagaidu risinājums upes šķērsošanai. Strādnieki piecas dienas darbojušies 24 stundas diennaktī, lai radītu 245 metrus garo un deviņus metrus plato konstrukciju.[352]
12. aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Krievijas karaspēks mēģina nostiprināt savas pozīcijas Ukrainas dienvidos, kur tiek prognozēti arvien jauni Krievijas uzbrukumi.
Mariupoles aizstāvju pulks “Azov” apgalvo, ka Krievijas karaspēks uzbrukumā lietojis ķīmisko ieroci. Informācijas patiesumu vēl pārbauda rietumvalstu izlūki.
Zelenskis: Ukraina nesaņem nepieciešamo daudzumu ieroču, lai atbloķētu Mariupoli un ātrāk izbeigtu karu.
Putins tikšanās laikā ar Lukašenko noliedzis, ka Krievijai draud pilnīga starptautiskā izolācija.
Ziemeļvalstu telekomunikāciju uzņēmumi "Nokia" un "Ericsson" pilnībā aiziet no Krievijas tirgus.[353]
13. aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]ASV prezidents Baidens apsūdzēja Krievijas prezidenta Putina karaspēku genocīda īstenošanā Ukrainā.
ASV plāno trešdien paziņot par jaunu militārās palīdzības paketi Ukrainai 750 miljonu ASV dolāru apmērā.
Krievijas varasiestādes piespiedu kārtā deportētos ukraiņus ved uz Sibīriju un teritorijām aiz polārā loka, vēsta britu laikraksts "Independent". Atsaucoties uz oficiāliem dokumentiem, tas norāda, ka aptuveni 100 000 cilvēku nonākuši tūkstošiem kilometru attālumā no savām mājām.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdienas vakarā ierosināja Krievijai apmainīt Ukrainā aizturēto prokrievisko politiķi Viktoru Medvedčuku pret Krievijas sagūstītajiem ukraiņiem, ziņo "Unian". "Ierosinu Krievijas Federācijai apmainīt šo jūsu puisi pret mūsu puišiem un meičām Krievijas gūstā. Tāpēc ir svarīgi, lai mūsu tiesībsargājošās institūcijas un militāristi arī izskatītu šādu iespēju," paziņoja Zelenskis. Medvedčuks ir tuvs Krievijas prezidenta Vladimira Putina paziņa un tiek uzskatīts par ietekmīgāko Maskavas sabiedroto Kijivā, jo viņš vienmēr iestājies par tuvāku saišu veidošanu ar Krieviju. Kā norādījis Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Oleksijs Arestovičs, Medvedčuks ir mēģinājis bēgt no valsts, tērpies kamuflāžas apģērbā.
Baltijas valstu un Polijas līderi ieradīsies Ukrainas galvaspilsētā Kijivā, lai tiktos ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un pārrunātu turpmāko atbalstu Ukrainai.
Jaunākie aprēķini liecina, ka Krievijas spēku aplenktajā Mariupolē varētu būt gājuši bojā vismaz 22 000 cilvēku.
Bijušais ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktors Deivids Petreuss prognozējis, ka turpmākajās Krievijas spēku īstenoto uzbrukumu fāzēs okupācijas spēkiem par labu spēlēs atklātātā apkārtne un plašie lauki. Taču Ukrainas spēki, visticamāk, šādu pārsvaru kompensēs ar to, ka Krievija karo nevis ar prātu un zināšanām, bet gan ar skaitlisko pārspēku.
Par spīti kara radītajām grūtībām Ukrainā ir sākusies sēja. Un, kā paziņojis valsts premjerministrs Deniss Šmihaļs, sējas darbi nav sākti tikai Luhanskas apgabalā.
Krievijas karaspēks Belgorodas apgabalā turpina virzīties uz Ukrainas austrumiem. Par to liecina "Maxar Technologies" tviterī publicētie foto attēli, kas uzņemti šā gada 11. aprīlī.[354]
14. aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ukrainas bruņotie spēki ar divām pretkuģu raķetēm "Neptun" sašāva Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseri "Moskva", nodarot tam nopietnus bojājumus. Tā lietotnē "Telegram" paziņoja Odesas apgabala valsts administrācijas vadītājs Maksims Marčenko. Kreiseris "Moskva" bija daļa no Krievijas Melnās jūras karaflotes 30. virsūdens kuģu divīzijas. Kreiseris "Moskva" februārī kļuva bēdīgi slavens, liekot Ukrainas robežsargus Čūsku salā padoties, bet viņi atteicās to darīt un pasūtīja šo kuģi.
Krievijas karaspēks ar artilēriju apšaudīja Ukrainas pilsētas Harkivas dzīvojamos rajonus, nogalinot četrus civiliedzīvotājus un vēl 10 ievainojot. Tā paziņoja Harkivas apgabala valsts administrācijas vadītājs Olehs Siņehubovs.
Krievijas armijas aplenktajā Mariupolē turpinājās smagas kaujas, un Ukrainas jūras kājniekiem izdevās izlauzties līdz brīvprātīgo “Azov” pulkam. Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska pārstāvis informēja, ka apvienošanās notikusi sarežģītas un ļoti riskantas speciālas operācijas laikā. Pilsētas aizstāvji bija nopietni nostiprinājuši savu aizsardzības rajonu. Vēlāk amatpersona atzina, ka daļu 36. jūras kājnieku brigādes karavīru pretinieks tomēr sagūstījis. Pretošanās turpinās arī ienaidnieka ieņemtajos apgabalos, un Melitopolē nezināmas ukraiņu personas trīs nedēļu laikā likvidējušas apmēram 70 Krievijas kareivjus.
Krievija zaudējusi iespēju ražot virsskaņas aviācijas raķešu kompleksus "Kinžal". Tā paziņojis Ukrainas Militāri tiesisko pētījumu centra vadītājs Oleksandrs Musijenko.
ASV prezidenta Džo Baidena administrācija sniegs Ukrainai plašākus izlūkošanas datus, kas potenciāli varētu palīdzēt tai atgūt Donbasu un Krimu. Tā ziņoja ASV laikraksts "The Wall Street Journal", atsaucoties uz Baidena administrācijas augstām amatpersonām.
Līdz 9. maijam viena “taustāma uzvara”, ko Krievijas spēki varētu gūt Ukrainā, ir Mariupoles ieņemšana. To Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” sacīja bijušais Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku komandieris, atvaļinātais pulkvedis Igors Rajevs.
Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseris "Moskva", kas tika vilkts uz ostu, vētras izraisītos viļņos nogrimis, vēstīja Krievijas ziņu aģentūras.[355]
15. aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šonakt Kijivā ziņots par vairākiem skaļiem sprādzieniem, bet šobrīd situācija esot relatīvi mierīga, ziņo BBC.
Sprādzieni naktī esot nogranduši arī Hersonā.
Naktī uz piektdienu visos Ukrainas reģionos bija izsludināta gaisa trauksme.
Ukrainas Bruņotie spēki ziņo, ka Krievijas karaspēks cenšas nostiprināties Ukrainas dienvidos un ar bezpilota lidaparātu palīdzību veic izlūkošanu.
Ukrainā no Krievijas atgriezīsies 30 gūstekņi. Šī ir jau ceturtā gūstekņu apmaiņa starp Krieviju un Ukrainu, un tā notikusi pēc Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska rīkojuma.
Ukrainā pieaug pārtikas trūkums, jo Krievijas karakuģi bloķē Ukrainas ostas un tirdzniecību Melnajā jūrā, paziņojis Ukrainas ekonomikas ministra vietnieks Tarass Kačka. Krievijas kuģi neļauj Ukrainai eksportēt kukurūzu, kviešus un augu eļļu.
Harkivas apgabalā nogalināti vismaz 503 civiliedzīvotāji kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, paziņoja Harkivas apgabala administrācijas vadītājs Olehs Siņehubovs. Viņš piebilda, ka starp bojāgājušajiem ir 24 bērni.
Zelenskis intervijā britu raidsabiedrībai BBC apsūdzēja Vāciju un Ungāriju, ka tās bloķē centienus noteikt embargo Krievijas energoresursu pārdošanai.
Krievijas neveiksmes tās iebrukumā Ukrainā var pamudināt Putinu lietot taktisko vai zemas jaudas kodolieroci, brīdināja ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktors Viljams Bērnss.[356]
16. aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Krievijas spēki 16. aprīļa rītā apšaudījuši Kijivas Darņicas rajonu, vietnē "Telegram" paziņojis Ukrainas galvaspilsētas mērs Vitālijs Kličko, aicinot cilvēkus "neignorēt gaisa trauksmes signālus".
Karā pret Krieviju ir krituši no 2500 līdz 3000 Ukrainas Bruņoto spēku karavīru, 15. aprīlī paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
ANO Pasaules Pārtikas programma (WFP) aicinājusi ļaut tai netraucēti piekļūt cilvēkiem, kas iesprostoti Krievijas spēku aplenktajās Ukrainas pilsētās, kur viņiem draud bada nāve.
Kijivas apgabalā pēc tā atbrīvošanas no Krievijas karaspēka ir atrasti vairāk nekā 900 civiliedzīvotāju līķi, kas pārsvarā ir nošauti, 15. aprīlī paziņoja Kijivas policija. Policijas priekšnieks Andrijs Nebitovs paziņoja, ka līķi bija atstāti ielās vai aprakti pagaidu apbedījumos. Saskaņā ar policijas datiem 95% ir miruši no šautām brūcēm.
Ukraina ir gandrīz pabeigusi atbildēt uz Eiropas Savienības jautājumiem, kas kalpo par pamatu iestāšanās sarunām, savā videouzrunā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Vācijas Kristīgo demokrātu apvienības līderis Frīdrihs Mercs kritizēja kancleru Olafu Šolcu par nepietiekamu militāru atbalstu Ukrainai. Mercs intervijā laikrakstam "Frankfurter Allgemeine Zeitung" atgādināja pašreizējās debates par smagā bruņojuma piegādēm Ukrainai un paziņoja, ka pilnībā piekrīt ārlietu ministres Annalēnas Bērbokas nostājai, ka "vairs nav attaisnojuma" šo piegāžu aizkavēšanai.
Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs, finanšu ministrs Serhijs Marčenko un Ukrainas Nacionālās bankas vadītājs Kirilo Ševčenko apmeklēs Vašingtonu, ziņoja britu informācijas aģentūra "Reuters", atsaucoties uz ziņu avotiem. Šī būs pirmā iespēja svarīgām Ukrainas amatpersonām personīgi tikties ar daudziem finanšu ierēdņiem no attīstītas ekonomikas valstīm pēc 24. februāra.
Šveices kompānija "Drink For Peace" nolēma izlaist degvīnu "Vodka Zelensky". Visi ienākumi no degvīna pārdošanas tiks novirzīti, lai atbalstītu ukraiņus, kuriem tas nepieciešams, un valsts atjaunošanai.[357]
17. aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ukrainas pretgaisa aizsardzība 16. aprīlī notriekusi vienu Krievijas militāro lidmašīnu, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki. Notriekts arī viens helikopters, pieci bezpilota lidaparāti un sešas spārnotās raķetes, piebilsts paziņojumā.
Doneckas un Luhanskas apgabalos Ukrainas armija aizvadītajā diennaktī atsitusi desmit ienaidnieka uzbrukumus, iznīcinājusi 15 krievu tankus, 24 citas bruņutehnikas vienības un sešas automašīnas, kā arī vienu ienaidnieka lielgabalu.
Krievijas karaspēks neveiksmīgi mēģina virzīties uz priekšu Doneckas apgabalā, apšauda Luhanskas un Hersonas apgabalus. Naktī spēcīgi apšaudīti Severodoneckas dzīvojamie rajoni, bet šorīt apšaudīta Kreminna.
Lielbritānija tuvākajās dienās nosūtīs Ukrainai bruņumašīnas, solījis Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons. Sestdien Džonsonam bijusi telefonsaruna ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, informēja Dauningstrīta.
Ukraina sākusi saņemt bruņojumu no jaunākās ASV militārās palīdzības partijas 800 miljonu dolāru vērtībā: 11 PSRS ražotus helikopterus "Mi-8" un "Mi-17", 18 155 milimetru haubices un tām nepieciešamo munīciju, 200 ASV ražotus bruņutransportierus "M113", 500 prettanku raķetes "Javelin", 300 bezpilota lidaparātus "Switchblade", desmit artilērijas šāviņu novērošanas radarus "AN/TPQ-36", divus gaisa telpas izlūkošanas radarus "AN/MPQ-64 Sentinel", 100 daudzfunkcionālās bruņumašīnas un mīnas "M18A1 Claymore". ASV piegādās Ukrainai arī krasta apsardzes kuģus, sprāgstvielas, aizsargtērpus un radioloģiskās, bakterioloģiskās, ķīmiskās un kodolaizsardzības līdzekļus, 30 000 ķiveru un bruņuvestu, vairāk nekā 2000 optisko un lāzera tēmekļu, kā arī medicīnas preces.[358]
18. aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Krievija jau tuvākajā laikā gatavojas sākt uzbrukumu Donbasā. Ukrainas prezidents uzsvēra, ka tiek darīts viss, lai nodrošinātu aizsardzību, kā arī kritizēja valstis, kuras atsakās piegādāt bruņojumu Ukrainai. Viņš arī aicināja rietumvalstis noteikt jaunas sankcijas Krievijai par mēģinājumiem atšķelt no Ukrainas Hersonas un Zaporižjas apgabalus.
Zelenskis brīdinājis: ja Krievijas karaspēkam izdosies ieņemt Donbasu, tas var atkal doties uzbrukumā Kijivai. "Tāpēc mums ir ļoti svarīgi neļaut viņiem [ieņemt visu Donbasu], noturēties, jo šī kauja var ietekmēt visa kara gaitu," sacīja Zelenskis intervijā telekanālam CNN.
Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes vadītājs Kirilo Budanovs paziņojis, ka Krievija gatavojas izšķirošajam uzbrukumam Donbasā un vēlas vismaz kaut kādu uzvaru līdz pareizticīgo Lieldienām, kas būs svētdien, 24. aprīlī.
Krievija Ļvivā pirmdien veikusi četrus raķešu triecienus. Līdz šim zināms, ka raķešu triecienos gājuši bojā seši cilvēki un vēl astoņi ievainoti, tostarp ir viens bērns, paziņoja Ļvivas apgabala administrācijas vadība.[359]
19. aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Krievijas karaspēks uzbrūk Huļajpoles pilsētai, kas atrodas Zaporižjas apgabalā, kā arī Mikolajivai, atsaucoties vietējām varasiestādēm, ziņo BBC.
Krievijas raķešu triecieni Ukrainai ir stratēģiski bezjēdzīgi, un to sekas būs Krievijas pašdemilitarizācija raķešu jomā, paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
ASV Aizsardzības departaments apstiprinājis, ka pašlaik Ukrainas austrumos un dienvidos atrodas 76 Krievijas armijas bataljona lieluma taktiskās kaujas grupas, kas ir par 11 vairāk nekā pagājušajā nedēļā.
Joprojām katastrofāla situācija ir Krievijas karaspēka aplenktajā un nopostītajā Mariupolē. Pilsētas aizstāvju — brīvprātīgo bataljona "Azov" — komandieris Deniss Prokopenko aicinājis pasaules līderus palīdzēt izveidot evakuācijas koridoru, lai civiliedzīvotāji varētu pamest metalurģijas kombināta "Azovstaļ" teritoriju. Pēc viņa teiktā, rūpnīcas pagrabos slēpjoties vairāki simti sieviešu, bērnu un vecu cilvēku. Pēdējās nedēļās "Azovstaļ" teritorijā norisinās smagas cīņas starp pilsētas aizstāvjiem un Krievijas spēkiem.
Mariupoles mērs Vadims Boičenko apgalvoja, ka gandrīz 40 tūkstoši pilsētas iedzīvotāju ir piespiedu kārtā deportēti uz Krievijas teritoriju.
ASV Valsts departaments neizslēdz iespēju, ka Krievijai varētu piemērot terorisma sponsorētājvalsts statusu, kas nozīmētu papildu sankcijas un ierobežojumus. Līdz šim šādu apzīmējumu ir izpelnījušās četras valstis: Kuba, Ziemeļkoreja, Irāna un Sīrija.
Ukrainas infrastruktūras ministrs Oleksandrs Kubrakovs paziņojis, ka Krievijas karaspēks Ukrainā ir iznīcinājis vai sabojājis 30% infrastruktūras 100 miljardu ASV dolāru vērtībā.
Apvienoto Nāciju Organizācija apgalvo, ka Krievijas iebrukuma dēļ Ukrainā šogad nebūs izmantojami vairāk nekā 30% no lauksaimniecības zemēm.
Biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" valdes locekle Linda Jākobsone Latvijas Radio programmā "Labrīt" sacīja, ka palīdzība Ukrainas kara bēgļiem būs nepieciešama ilgtermiņā, jo daudziem no cilvēkiem, kas ir ieradušies Latvijā, vienkārši nav māju, kur atgriezties.
NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra "Stratcom" vadītājs Jānis Sārts Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" atzina, ka Krievijas vilcināšanās, uzsākot plaša mēroga ofensīvu Ukrainas austrumos, ļāva Ukrainai sagatavoties, kā arī deva iespēju rietumiem piegādāt Ukrainai ieročus.
Ukrainas premjera vietniece Irina Vereščuka pavēstīja, ka šodien jau trešo dienu nedarbosies humānie koridori civiliedzīvotāju evakuācijai no karadarbības skartajām teritorijām, ziņoja BBC.[360]
20. aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Amerikas Savienotās Valstis (ASV) uzskata, ka Krievija mērķēs uz ieroču sūtījumu maršrutiem, sacīja ASV aizsardzības amatpersona, ziņo CNN. ASV uzskata, ka Krievija mēģinās palēnināt ASV un partnervalstu ieroču piegādi Ukrainai.
Pēdējās diennakts laikā Ukrainas armija Donbasā atsitusi desmit Krievijas armijas uzbrukumus.
Rietumvalstis piegādās papildu bruņojumu Ukrainai, tai skaitā artilēriju. Galvenais iniciatīvas autors ir Lielbritānijas valdības vadītājs Boriss Džonsons. Savukārt Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks informēja, ka papildu artilērijas bruņojumu viņa valstij piegādās ASV, Kanāda un Lielbritānija.
Mariupoli aizstāvošās Ukrainas bruņoto spēku 36. atsevišķās jūras kājnieku brigādes komandieris Serhijs Volins vērsies pie Ukrainas, ASV, Lielbritānijas un Turcijas līderiem ar lūgumu izglābt viņa karavīrus un civiliedzīvotājus, kuri ir patvērušies metalurģijas kombināta "Azovstaļ" teritorijā.
Francija ir gatava sniegt Ukrainai drošības garantijas pēc kara beigām, paziņojusi augsta ranga Francijas amatpersona. Garantijas ietvertu bruņojuma piegādi. Iespējams, varētu tikt iesaistītas arī citas valstis, piemēram, Vācija, Itālija un Turcija, raksta LETA.
Ukrainas varasiestādēm izdevies provizoriski vienoties par humāno koridoru no Krievijas karaspēka aplenktās Mariupoles, kur pēdējās trīs dienas nav izdevies evakuēt civiliedzīvotājus.
Krievija izvirzījusi Ukrainas spēkiem Mariupolē jaunu ultimātu nolikt ieročus trešdien līdz pulksten 14 pēc Latvijas laika. Pašlaik viņi atrodas milzīgā tērauda rūpnīcu kompleksā, ziņo BBC. Aptuveni 130 000 iedzīvotāju ir iesprostoti aplenktajā pilsētā jau 50 dienas.
Militārie eksperti norāda, ka Ukrainas austrumos izvietotajām Krievijas armijas taktiskajām kaujas grupām ir zemas kaujas spējas, jo tām trūkst aprīkojuma turpmāko uzdevumu veikšanai. Tāpēc Ukrainas bruņotajiem spēkiem esot ļoti labas izredzes veiksmīgi atsist pretinieku uzbrukumus.
Trešdien Rīgā, iepretim Krievijas vēstniecībai, ap 200 sieviešu vienojušās protesta akcijā pret seksuālo vardarbību un kara noziegumiem Ukrainā, novēroja portāls LSM.lv.[361]
21. aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ukraina trešdien ierosināja sarīkot "īpašu sarunu kārtu" ar Krieviju aplenktajā Mariupoles pilsētā, paziņoja Ukrainas prezidents biroja vadītāja padomnieks un Ukrainas sarunu delegācijas loceklis Mihailo Podoļaks. "Jā. Bez jebkādiem nosacījumiem. Mēs esam gatavi rīkot īpašu sarunu kārtu Mariupolē. (..) Lai savāktu mūsu puišus, "azoviešus", karavīrus, civilistus, bērnus, dzīvos un ievainotos. Visus. Jo viņi ir savējie," tviterī rakstīja Podoļaks.
Liels Krievijas armijas uzbrukums Donbasā vēl nav sācies, un ienaidnieks pārbauda Ukrainas spēkus. Tā paziņojis Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksijs Daņilovs. Viņš arī brīdinājis neizteikt prognozes par to, ka šī cīņa par Donbasu būtu pēdējā un izšķirošā. Daņilovs arī atzīmēja, ka Krievija vēl var iesaistīt kaujā jaunus resursus un rezerves nākamo divu līdz četru nedēļu laikā.
Ukrainā pašlaik atrodas apmēram 90 tūkstoši Krievijas karavīru. Tā paziņojis Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Oleksijs Arestovičs.
ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs tuvāko dienu laikā plāno Maskavā tikties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un Kijivā — ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, informēja ANO preses dienestā.
Vairākas dienas tiek runāts par to, ka Krievija ir uzsākusi jaunu kara fāzi Ukrainā, galveno uzmanību veltot ofensīvai valsts austrumos. Krievijas karaspēks pastiprina uzbrukumus Ukrainas aizstāvju pozīcijām Donbasa reģionā un arī dienvidaustrumos. Taču līdz šim uzbrucējiem nav izdevies ievērojami pavirzīties uz priekšu, tā vēsta Ukrainas puse.[362]
22. aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]ASV, ES un atsevišķas tās dalībvalstis, tai skaitā Vācija, sola papildu ieročus Ukrainai.
Mariupoles pēdējie aizstāvji kopā ar vairākiem simtiem civiliedzīvotāju patvērušies kombinātā "Azovstaļ".
ANO aicinājusi Krieviju un Ukrainu pareizticīgo Lieldienu laikā ievērot "humāno pauzi".
V. Zelenskis: Krievija noraidījusi Ukrainas priekšlikumu par pamieru pareizticīgo Lieldienu laikā.
Ukrainas premjers: Valsts atjaunošanai pēc Krievijas iebrukuma vajadzēs 600 miljardus ASV dolāru.
Ukrainas amatpersona uzskata, ka Krievijai bija plāni izveidot ukraiņu koncentrācijas nometnes Sibīrijā.
V. Zelenskis: Krievijas karaspēks izvedis no tā okupētajām teritorijām vismaz 500 000 Ukrainas iedzīvotāju.[363]
23. aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Krievijas karaspēks cenšas izvērst uzbrukumu visā Donbasa frontē, sestdienas rītā pavēstīja Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs.
Mariupoles virzienā Krievijas armija turpina bloķēt Ukrainas vienības rūpnīcas "Azovstaļ" rajonā un veic aviācijas triecienus pilsētā, arī izmantojot tālās darbības aviācijas lidmašīnas. Tāpat Krievijas karavīri cenšas nostiprināties Hersonas apgabala administratīvajās robežās, tomēr cieš būtiskus tehnikas zaudējumus.
Krievijas plāni ieņemt Ukrainas dienvidus, lai iegūtu piekļuvi Moldovas robežai, liecina, ka iebrukums Ukrainā ir tikai sākums, bet turpmāk Krievija grib sagrābt citas valstis, paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Kopš kara sākuma Ukrainā ES dalībvalstis iesaldējušas Krievijas aktīvus vairāk nekā 35 miljardu eiro vērtībā, liecina Eiropas Komisijas aplēses. Vislielāko summu ir iesaldējusi Francija.[364]
24. aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ukrainas Bruņotie spēki atjaunojuši kontroli pār astoņām apdzīvotām vietām Hersonas apgabalā, ziņo Ukrainas Bruņoto spēku operatīvā pavēlniecība "Dienvidi".
Naktī uz svētdienu Krievijas spēki apšaudījuši ar raķetēm Ukrainas Dņipropetrovskas apgabalu, sagraujot astoņas ēkas un nogalinot vienu cilvēku, paziņojis apgabala militārās administrācijas vadītājs Valentīns Rezņičenko.
Krievijas spēki sestdien nemitīgi apšaudījuši metalurģiskās rūpnīcas "Azovstaļ" teritoriju Mariupolē, neraugoties uz prezidenta Vladimira Putina paziņojumu, ka uzņēmumu netiks mēģināts ieņemt, svētdien paziņojis Ukrainas iekšlietu ministra padomnieks Vadims Denisenko.
Kijivā pēc Lieldienu nakts atjaunota ierastā komandantstunda no pulksten 22.00 līdz 5.00.
Ukraina atteiksies no tālākām sarunām ar Krieviju, ja okupētajā Hersonā tiks sarīkots pseidoreferendums par "tautas republikas" izveidošanu un Mariupolē iznīcināti ukraiņi un pēdējie pilsētas aizstāvji, tā sestdien, 23. aprīlī, trīs stundu ilgā preses konferencē pavēstīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.[365]
25. aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ukrainā ieradās Amerikas Savienoto Valstu valsts sekretārs Entonijs Blinkens un aizsardzības ministrs Loids Ostins. Viņi paziņoja, ka ASV diplomāti pakāpeniski atgriezīsies Ukrainā.
V. Putins zaudējis interesi par Ukrainas konflikta atrisinājumu diplomātiskā ceļā un vēlas sagrābt iespējami vairāk Ukrainas teritorijas, vēsta izdevums "Financial Times", atsaucoties uz Krievijas prezidentam pietuvinātiem avotiem. Kreisera "Moskva" nogremdēšana ļoti saniknojusi V. Putinu, jo viņš vairs neizskatās kā uzvarētājs.
Krievijas pilsētā Brjanskā, kas atrodas apmēram 100 kilometru no Ukrainas robežas, naktī uz pirmdienu izcēlies ugunsgrēks naftas bāzē.[366]
26. aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Bez būtiskiem Krievijas spēku panākumiem turpinās cīņas Donbasā. Pretinieks apšauda Ukrainas armijas pozīcijas visā frontes līnijas garumā.
Cīņas turpinās arī Ukrainas dienvidos. Ukrainas spēki turpina gūt panākumus Hersonas apgabalā, kur atbrīvoti vairāki ciemi Hersonas virzienā. Hersonas apgabalā Ukrainas armija iznīcinājusi ienaidnieka munīcijas noliktavu un lielu skaitu Krievijas karavīru.
Vizītē Maskavā ieradās ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs, lai ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un ārlietu ministru Sergeju Lavrovu apspriestu iespējas pārtraukt karadarbību. Pēc vizītes Maskavā Gutērrešs 28. aprīlī ieradīsies Kijivā, kur viņam būs sarunas ar šīs valsts prezidentu Volodimiru Zelenski un ārlietu ministru Dmitro Kulebu. Zelenskis vēl sestdien kritizēja ANO ģenerālsekretāra lēmumu vispirms ierasties vizītē Maskavā, bet tikai pēc tam Kijivā.
Starptautiski neatzītās Piedņestras Moldāvu Republikas galvaspilsētā Tiraspolē nogranda sprādzieni, un Ukrainas izlūkdienests publicēja dokumentu, kas liecina par Krievijas specdienestu līdzdalību šo sprādzienu organizēšanā.
Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Oleksijs Arestovičs izteicies, ka daudzie ugunsgrēki Krievijas pilsētās varētu būt liecība par to, ka sācies Krievijas partizānu karš.
Pēc ASV ielūguma 40 valstis rīkoja drošības samitu Vācijā, lai apspriestu turpmākas ieroču piegādes Ukrainai, kā arī lai nodrošinātu valsts ilgtermiņa drošību pēc kara beigām. Uzaicināto valstu vidū ir ASV sabiedrotās Eiropā, kā arī Austrālija, Japāna, Somija un Zviedrija.
Starptautiskās krimināltiesas virsprokurors Karims Hans pievienosies ES komandai kas Ukrainā izmeklē pastrādātos kara noziegumus.
Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) padome nolēmusi atsaukt tiesības Krievijai rīkot 2023. gada pasaules čempionātu.[367]
27. aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Krievija ir izšāvusi uz Ukrainu vairāk nekā 1300 raķešu, un Krievijas raķešu arsenāls līdz ar to ir divkārt samazinājies, televīzijā paziņoja Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Hanna Maļara.
Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) varētu iesaistīties civiliedzīvotāju evakuācijā no Krievijas karaspēka aplenktās Ukrainas pilsētas Mariupoles. Principiāla vienošanās par to panākta organizācijas ģenerālsekretāra Antoniu Gutērreša pretrunīgi vērtētās tikšanās laikā ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
Vācijas ekonomikas ministrs Roberts Hābeks sacījis, ka Vācija ir "ļoti, ļoti tuvu" neatkarībai no naftas importa no Krievijas, nosaucot naftas embargo pret Krieviju par iespējamu.[368]
28. aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Krievijas okupētajā Ukrainas dienvidu pilsētā Hersonā trešdienas vakarā atskanējuši sprādzieni pie televīzijas torņa, uz laiku pārtraucot Krievijas telekanālu pārraidi, vēsta Ukrainas un Krievijas mediji.
Krievijas hakeru grupējumi pēc Krievijas pilna apjoma iebrukuma Ukrainā ir sarīkojuši apmēram 240 kiberuzbrukumus Ukrainai, koordinējot tos ar Krievijas militārajiem triecieniem, trešdien paziņoja ASV tehnoloģiju milzis "Microsoft".
Krievija paziņojusi, ka kopš kara sākuma ir izvedusi no Ukrainas uz savu teritoriju vairāk nekā miljonu cilvēku, tai skaitā 183 000 bērnu.
Ukrainas prezidents atzinīgi novērtēja Eiropas Savienības plānu atcelt importa nodevas Ukrainas precēm un sacīja, ka tas palīdzēs "uzturēt" Ukrainas ekonomiku, kuru ir smagi skāris Krievijas postošais iebrukums.[369]
29. aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ukrainas iekšlietu ministrijas pārstāvji ziņo, ka raķete, kas nokritusi Kijivā, tikusi izšauta no Melnās jūras puses, visticamāk, no Krimas.
ANO plāno veikt maksājumus diviem miljoniem karā cietušu ukraiņu, ceturtdien paziņoja ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs kopīgā preses konferencē ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski Kijivā.
Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Oleksijs Arestovičs norādījis, ka kara ēna šobrīd krīt arī uz Ukrainas kaimiņvalstīm, norādot uz Moldovu, kuras separātiskajā reģionā Piedņestrā pēdējā laikā bijušas dažādas provokācijas.[370]
30. aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Francijas prezidents Emanuels Makrons sola pastiprināt militāro un humāno atbalstu Ukrainai. Par šādu soli nesen pārvēlētais Francijas valsts galva paziņoja pēc sarunas ar savu ukraiņu kolēģi Volodimiru Zelenski. Makrons uzskata miera panākšanu Ukrainā par vienu no sava otrā pilnvaru termiņa prioritātēm.
ASV ir sākušas papildus apmācīt Ukrainas karavīrus kādā militārā bāzē Vācijā, preses konferencē paziņoja Pentagona preses sekretārs Džons Kērbijs, sakot, ka neskaitot Vāciju, Eiropā ir vēl vismaz divas vietas, kur Ukrainas Bruņoto spēku karavīri tiek apmācīti ārvalstu bruņojuma izmantošanai.[371]
2022. gada maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1. maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Karadarbības dēļ Ukrainas Infrastruktūras ministrija devusi rīkojumu slēgt ostas Berdjanskā, Mariupolē, Hersonā un Skadovskā. Valdība šādu lēmumu pieņēmusi, jo nav iespējams apkalpot kuģus un pasažierus un garantēt kuģošanas drošību un vides aizsardzību.
Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova paziņojusi, ka ir uzsākti vairāk nekā deviņi tūkstoši izmeklēšanu par pastrādātajiem kara noziegumiem. Viņa paskaidrojusi, ka atbrīvotajos Kijivas, Sumu un Čerņihivas apgabalos jau ir iespējams identificēt konkrētus noziedzniekus, kurus apsūdz par izvarošanu, spīdzināšanu un marodierismu.
Notiek civiliedzīvotāju evakuācijas process no Krievijas spēku aplenktās Mariupoles. To apstiprināja Apvienoto Nāciju Organizācijā un Starptautiskajā Sarkanā Krusta komitejā, vēstīja BBC.
Pulka "Azov" komandiera vietnieks Svjatoslavs Palamars informējis, ka rūpnīcā "Azovstaļ" karavīri ar virvēm no gruvešiem palīdz izkļūt ārā civiliedzīvotājiem — tie ir gados vecāki cilvēki, sievietes un bērni.
Aģentūra "Deutsche Welle" ziņo, ka Vācija ir atbalstījusi Eiropas Savienības plānus noteikt aizliegumus naftas ievešanai no Krievijas.
ASV Pārstāvju palātas spīkere Nensija Pelosi iepriekš neizziņotā vizītē Kijivā tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.
Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba intervijā Ķīnas valsts ziņu aģentūrai "Siņhua" ierosinājis Ķīnai kļūt par vienu no Ukrainas drošības garantētājām.
Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons telefonsarunā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski solījis, ka Apvienotā Karaliste turpinās sniegt militāro palīdzību Ukrainai.[372]
2. maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Eiropas Komisija šonedēļ gatavojas ierosināt noteikt pakāpenisku Eiropas Savienības embargo Krievijas naftas importam. Tā paziņojuši avoti diplomātiskajās aprindās. Iespējas bloka mērogā noteikt embargo Krievijas naftai palielinājušās pēc tam, kad tam piekritusi Vācija, kas iepriekš pret to iebilda, kā iemeslu minot, ka šāds aizliegums nodarītu pārāk lielu kaitējumu tās ekonomikai.
Ukraina vasarā iegūs piekļuvi sašķidrinātās dabasgāzes termināļiem Lietuvā un Polijā. Tā pavēstījis Ukrainas gāzes transportēšanas sistēmas ģenerāldirektors Serhijs Makohons.
Somija lauzusi līgumu ar Krieviju par jauna atomreaktora būvēšanu Somijā.
Latvijā kustība "Gribu palīdzēt bēgļiem" un platforma "kurp.es" izveidojušas Ukrainas atbalsta pasākumu kalendāru.[373]
3. maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielbritānija piešķirs Ukrainai vēl 357 miljonus eiro vērtu militāro palīdzību, tai skaitā radioelektroniskās cīņas līdzekļus un radaru sistēmas.
Dānija kļuvusi par pirmo Ziemeļvalsti, kas no jauna atvērusi vēstniecību Kijivā.
Ukrainas rietumu pilsētā Ļvivā ieradušies ASV diplomāti, kas uz laiku bija pametuši valsti.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicināja pastiprināt sankcijas pret Maskavu. Viņaprāt, nepieciešams bloķēt Krievijas ienākumus no energoresursu pārdošanas un arī visas eksporta un importa operācijas.[374]
4. maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Krievijas karaspēks izšāvis vairāk nekā 20 raķešu uz dažādiem Ukrainas reģioniem, un vairākums šo raķešu tika raidītas no Kaspijas jūras reģiona. Apšaudītas sešas dzelzceļa stacijas Ukrainas centrālajā daļā un rietumos. Krievija Ukrainā pirmoreiz ar raķetēm apšaudīja Aizkarpatu apgabalu.
Ukrainas Gaisa spēku lidaparāti diennakts laikā veica desmitiem uzlidojumu. Iznīcinātāju aizsegā triecienaviācijas grupas deva apmēram 10 raķešu un bumbu triecienus pretinieka spēku koncentrācijas vietām, munīcijas noliktavām un dzīvajam spēkam.
Krievijas karaspēks ir izvedis no četriem tā okupētiem Ukrainas apgabaliem apmēram 400 tūkstošus tonnu graudu, kas ir trešdaļa no visām graudu rezervēm šajos apgabalos.
Eiropas Komisija ierosinājusi noteikt jaunas sankcijas Krievijas naftas eksportam saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā.[375]
5. maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ukrainas bruņotie spēki paziņojuši, ka no Krievijas iebrucējiem tikušas atbrīvotas vairākas apdzīvotās vietas uz Mikolajivas un Hersonas apgabalu robežas.
Kramatorskā gaisa uzlidojumā un apšaudē cietuši vismaz 25 civiliedzīvotāji, tostarp sešiem nepieciešama ārstēšana slimnīcā. Apšaudītas deviņas dzīvojamās mājas, skola un daudzi civilās infrastruktūras objekti.
Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka informēja, ka pēdējā diennaktī caur humānajiem koridoriem no Mariupoles un vairākām citām apdzīvotām vietām evakuēti 344 cilvēki — sievietes, bērni un veci cilvēki.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis lūdzis ANO ģenerālsekretāram Antoniu Gutērrešam palīdzēt noorganizēt iedzīvotāju evakuēšanu no rūpnīcas “Azovstaļ” teritorijas Mariupolē.[376]
6. maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]No metalurģijas uzņēmuma "Azovstaļ" teritorijas Mariupolē un pilsētas izdevies evakuēt vēl apmēram 500 ukraiņu, paziņoja Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks.
Latvijas, Igaunijas un Lietuvas ārlietu ministri piektdien ieradās vizītē Kijivā. Viņi tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un ārlietu ministru Dmitro Kulebu, kā arī apmeklēja karadarbības skarto Irpiņas pilsētu.[377]
7. maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ukrainas bruņotie spēki sekmīgi atvairījuši Krievijas armijas uzbrukumu Izjumas virzienā Harkivas apgabalā. Netālu no Čūsku salas Melnajā jūrā ar bezpilota lidaparāta „Bayraktar” palīdzību ir izdevies iznīcināt Krievijas desanta kuteri un divus zenītraķešu kompleksus „Tor”.
Lai palēninātu Ukrainas pretuzbrukumu ziemeļaustrumos, Krievijas spēki sākuši spridzināt tiltus, vēsta Ukrainas armija.
Krievijas karaspēks uzbrukumā Luhanskas apgabalā iesaistījis privātās militārās kompānijas "Vagner" kaujiniekus un lielu daudzumu militārās tehnikas, cenšoties izlauzties līdz Popasnai, sestdien paziņojis apgabala militārās administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs.
Izdevies evakuēt visus civiliedzīvotājus no rūpnīcas "Azovstaļ" Mariupolē, apliecināja Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka.
ASV prezidents Džo Baidens paziņoja par jaunu ASV ieroču paketi Ukrainai 150 miljonu ASV dolāru vērtībā, lai palīdzētu Ukrainai atsist Krievijas iebrukumu. Palīdzība iekļaus artilērijas ieroču munīciju, pretartilērijas radarus, elektroniskās slāpēšanas iekārtas un rezerves daļas.[378]
8. maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Luhanskas apgabala Bilohorivkas ciema skolā, kur trāpījusi raķete, varētu būt desmitiem bojāgājušo.
Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba rosināja izveidot speciālu tribunālu, lai sauktu Krievijas vadību pie atbildības par bruņotu iebrukumu.[379]
9. maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ukrainas prezidenta administrācijas padomnieks Oleksijs Arestovičs paziņoja, ka Krievijas karaspēks turpina pastrādāt zvērības pret civiliedzīvotājiem okupētajās teritorijās.
Mariupoles aizstāvji no bataljona "Azov" paziņoja, ka "Azovstaļ" tuvumā turpinās intensīvas cīņas, kurās dzīvību zaudē gan ukraiņu, gan krievu karavīri.
Krievijā, Ukrainā un arī Baltkrievijā tradicionāli tika pieminēta "Uzvaras diena". To svinēja arī Ukrainā. Tiesa, jau astoņus gadus Ukraina cenšas uzvaru Otrajā pasaules karā pieminēt līdzīgi, kā to dara pārējā Eiropā. Pēdējos gados šo svētku galvenais lozungs bija — "Atceramies, uzvaram". Šogad šis sauklis ir — "uzvarējām nacismu, uzvarēsim arī rašismu". Nemainīgs ir palicis arī no Eiropas aizgūtais piemiņas simbols — sarkanā magone.
ASV noteica jaunas sankcijas Krievijai saistībā ar tās iebrukumu Ukrainā. Jaunās sankcijas aizliegs ASV grāmatvedības un konsultāciju uzņēmumiem sniegt pakalpojumus Krievijas klientiem. Tika arī noteiktas sankcijas Krievijas telekompānijām "Pervij kanal", "Rossija 1" un "NTV" un citām.
Lielbritānija paziņoja par jaunām tirdzniecības sankcijām Krievijai, kā arī Baltkrievijai. Londona noteica jaunus importa tarifus, to vidū arī platīnam un pallādijam. Tika noteikti arī eksporta aizliegumi rūpniecībai nepieciešamām precēm.[380]
10. maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Krievijas karaspēks izšāva uz Odesu septiņas raķetes, nogalinot vienu cilvēku un ievainojot piecus, tā sociālajā tīklā "Facebook" paziņoja Ukrainas Bruņoto spēku Operatīvā pavēlniecība "Dienvidi".
Ziņu aģentūra „Reuters” vēstīja, ka ASV Kongress plāno piešķirt Kijivai gandrīz 40 miljardu dolāru vērtu militāro un humāno palīdzību. Tas ir vairāk par Baidena iepriekš pieprasītajiem 33 miljardiem dolāru.
Izdevums Politico vēstīja, ka Eiropas Komisijā apspriež iespēju emitēt jaunus Eiropas Savienības parāda vērtspapīrus, lai palīdzētu Ukrainai segt īstermiņa finansēšanas vajadzības nākamajiem trīs mēnešiem.
Japāna paplašināja sankcijas pret Krieviju. Sankciju sarakstā tika iekļauti 70 uzņēmumi un vairāk nekā 130 personas.[381]
11. maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis videouzrunā norādīja, ka bruņotie spēki pamazām atspiež iebrucējus no Harkivas.
Ukrainas prezidenta biroja pārstāvji vēstīja, ka Ukrainas aizsardzības spēki kopumā atbrīvojuši 1003 apdzīvotās vietas, un 70% no tām darbu jau atsākušas vietējās varas institūcijas.
No kara plosītajām teritorijām turpinās civiliedzīvotāju evakuācija. Līdz šim izglābti 35 000 cilvēku, paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.[382]
12. maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka valsts aizstāvji Luhanskas apgabalā iznīcina tiltus, lai kavētu Krievijas karaspēka virzību uz priekšu.
Ukrainas speciālisti sākuši atmīnēšanu no Krievijas armijas atbrīvotajās teritorijās. Speciālisti uzskata, ka šis process var ilgt piecus līdz desmit gadus.
Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka paziņoja, ka „Azovstaļ” atrodas vēl aptuveni tūkstotis karavīru, no kuriem puse esot smagi ievainoti. Ukrainas valdība ir piedāvāja Krievijai apmainīt ievainotos Mariupoles aizstāvjus pret krievu karagūstekņiem, taču pagaidām Krievija nekādu atbildi nav sniegusi.
„Azovstaļ” teritorijā esošo jūras kājnieku komandieris Serhijs Volina ar sociālā tīkla „Twitter” starpniecību vērsās pie tā īpašnieka Īlona Maska ar lūgumu palīdzēt izvest viņa karavīrus no rūpnīcas un nogādāt uz kādu trešo valsti.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka ukraiņiem karš ar Krieviju beigsies tikai tad, kad viņi būs atguvuši visas sev piederošās teritorijas.[383]
13. maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Doneckas apgabala militārā pārvalde informēja, ka situācija reģionā ir sarežģīta, bet tiek kontrolēta. Ienaidnieks uzbrūk Limanas virzienā, bet visi mēģinājumi forsēt upi un pavirzīties uz priekšu nav bijuši veiksmīgi.
Odesas mērs Genādijs Truhanovs informēja, ka iepriekš īstenotā raķešu trieciena rezultātā bojājumi nodarīti valsts nozīmes arhitektūras piemineklim — Voroncova pilij.
Krievija ir bloķējusi Melnās jūras piekrasti, neļaujot Ukrainai eksportēt miljoniem tonnu graudu.
Krievijas karaspēks ar artilēriju apšaudīja bēgļu kolonnu, kura izbrauca no Hersonas apgabala.
ASV senators no Republikāņu partijas Rends Pols Senātā bloķēja ātru likumprojekta pieņemšanu, kas paredz piešķirt palīdzības paketi Ukrainai 40 miljardu ASV dolāru apjomā.
Apvienotās Karalistes ārlietu ministre Elizabete Trasa aicināja starptautiskos sabiedrotos noteikt papildu sankcijas pret Krieviju, līdz tā pilnībā pametīs Ukrainu un piekritīs mieram.[384]
14. maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ukrainā no Krievijas karaspēka okupācijas līdz šim ir atbrīvotas 1015 apdzīvotās vietas, paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Ukrainā tiesas priekšā stājās 21 gadu vecais Krievijas armijas seržants Vadims Šišimarins, kurš ir apsūdzēts kara noziegumos par 62 gadus veca vīrieša nogalināšanu ar šāvienu galvā. Notiesāšanas gadījumā apsūdzētajam draud mūža ieslodzījums.
Krievija nolēma pārtraukt elektrības eksportu uz Somiju. Šāds lēmums izziņots dienu pēc tam, kad Somija pavēstīja par vēlmi pievienoties NATO.
Eiropas Savienība plānojusi piešķirt vēl 500 miljonus eiro ieroču un cita militārā aprīkojuma piegādēm Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Tādējādi ES kopējais finansiālais atbalsts Ukrainai sasniedzis divus miljardus eiro.[385]
15. maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mariupoles metalurģijas rūpnīcā "Azovstaļ" smagos antisanitāros apstākļos, bez ūdens un pārtikas joprojām atrodas aptuveni 600 ievainoto, pavēstīja Doneckas apgabala policijas pārstāvis, kas pats atrodas krievu ielenktajā rūpnīcā. Tika ziņots, ka Ukraina ved sarunas par 60 cilvēku evakuēšanu no "Azovstaļ", kamēr krievu iebrucēji turpina rūpnīcu apšaudīt no visa veida ieročiem un bombardēt no gaisa.
Eirovīzijas dziesmu konkursā uzvarēja Ukrainas pārstāvji "Kalush Orchestra" ar dziesmu "Stefania". Uzvara Ukrainai tika prognozēta vēl pirms konkursa saistībā ar Krievijas sākto karadarbību pret šo valsti. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apsveica uzvarētājus un sacīja, ka Ukraina darīs visu, ko spēs, lai nākamgad sarīkotu konkursu Mariupolē.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins brīdināja Somijas kolēģi, ka pievienošanās NATO un atteikšanās no Somijas neitrālā statusa būtu "kļūda", jo Somijas drošībai draudu neesot.
Ungārijas jaunā prezidente Katalina Novāka inaugurācijas ceremonijā nosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā un paziņoja, ka savā pirmajā ārvalstu vizītē dosies uz Poliju, tādējādi nepārprotami norādot, ka vēlas atjaunot labās attiecības ar Varšavu.[386]
16. maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lai izmeklētu Krievijas iebrucēju pastrādātos kara noziegumus, Ukrainā ieradīsies 42 Starptautiskās krimināltiesas izmeklētāji, paziņoja Krimināltiesas galvenais prokurors Karims Hāns.
Ukrainas armija pie Harkivas sasniedza Krievijas robežu.[387]
17. maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]No aplenktās tērauda rūpnīcas "Azovstaļ" Mariupoles pilsētā tika evakuēti 264 Ukrainas karavīri.[388]
18. maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]No Krievijas karaspēka aplenktās rūpnīcas “Azovstaļ” evakuēta vēl viena Ukrainas karavīru grupa. Viņi nogādāti prokrieviski noskaņoto separātistu izveidotajā tā dēvētajā Doneckas tautas republikā.
Francijas prezidents Emanuels Makrons telefonsarunā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski solīja palielināt ieroču piegādes Ukrainai.
ASV Valsts departaments izveidoja jaunu nodaļu — "Konflikta observatorija" ("Conflict Observatory"), lai pētītu, dokumentētu un publiskotu Krievijas kara noziegumus Ukrainā.[389]
19. maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ziņots, ka Krievijas armija Donbasā apšaudīja 68 civilos objektus, tai skaitā 43 dzīvojamās ēkas un divas skolas, informēja Ukrainas Apvienoto spēku grupējums. Uzbrukumos gāja bojā vismaz 15 mierīgie iedzīvotāji, un starp tiem ir divas ģimenes ar nepilngadīgiem bērniem, bet septiņi cilvēki ievainoti.
Ukrainas spēki turpināja aizsardzības operāciju Doneckas un Luhanskas virzienos. Ukrainas raķešu un artilērijas vienības sadarbībā ar aviāciju veica triecienus pa 90 mērķiem, kuros iznīcināti ienaidnieka karavīri un tehnika.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ierosināja pagarināt karastāvokļa un vispārējās mobilizācijas termiņu par 90 dienām.
Ukrainas galvaspilsētā Kijivā pēc trīs mēnešu pārtraukuma atkal tika atvērta ASV vēstniecība.[390]
20. maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izteicās, ka Ukraina pēc kara tiks veidota kā valsts ar augstu drošības līmeni, izmantojot labākās drošības tehnoloģijas pēc vadošo valstu parauga.
ASV Senāts apstiprināja palīdzības paketi Ukrainai 40 miljardu ASV dolāru apjomā.
Pēc amerikāņu žurnāla "Time" lasītāju versijas Ukrainas prezidents V. Zelenskis kļuvis par gada ietekmīgāko cilvēku.[391]
21. maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ukrainas prezidents V. Zelenskis uzrunā ierosināja partnervalstīm atzīt, ka Krievijai jābūt materiāli atbildīgai par saviem noziegumiem.[392]
22. maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ukrainas un rietumu analītiķu aplēses liecina, ka pēc pusotra vai diviem mēnešiem Ukrainas armija sasniegs savas kaujas gatavības maksimumu, paziņoja Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Oleksijs Arestovičs.[393]
23. maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šveices pilsētā Davosā darbu atsāka Pasaules ekonomikas forums, kurā pulcējās pasaules globālā un biznesa elite. Foruma galvenā tēma — karš Ukrainā.[394]
24. maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova Pasaules ekonomikas forumā Davosā paziņoja, ka tuvākajā laikā tiks tiesāti vēl 48 Krievijas karavīri. Kopumā par kara noziegumiem ierosināti 13 tūkstoši lietu.[395]
25. maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Krievijas kara Ukrainā dēļ Ungārijā izsludināts ārkārtas stāvoklis.[396]
26. maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ap Severodoneckas pilsētu turpinās sīvas cīņas.
Krievija nolaupījusi ukraiņu bērnus un deportē viņus uz savu teritoriju ar mērķi iznīcināt ukraiņu nāciju, teikts Ukrainas paziņojumā ANO.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis savā videouzrunā noraidīja dažu Rietumu politiķu mudinājumus Ukrainai teritoriāli piekāpties Krievijai.[397]
27. maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ukrainas pilsētā Severodoneckā, par kuru notiek sīvas kaujas, nogalināti vismaz 1500 cilvēku.
Kopš februāra Krievija ir bloķējusi Ukrainas ostas, neļaujot izvest aptuveni 24 miljonus tonnu kviešu un kukurūzas.[398]
28. maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ukraina veidos mūsdienīgu bumbu patvertņu sistēmu, paziņoja Ukrainas kopienu un teritorijas attīstības ministrs Oleksijs Černišovs.[399]
29. maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ukrainas prezidents V. Zelenskis pirmo reizi kopš kara sākuma apmeklēja Harkivu.[400]
30. maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ukrainā Krievijas uzbrukumos bojāgājušo civiliedzīvotāju skaits vairākus desmitu reižu pārsniedz kritušo karavīru skaitu, intervijā raidorganizācijai BBC paziņoja premjerministrs Deniss Šmihaļs.[401]
31. maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ukrainā Poltavas apgabala tiesa piespriedusi 11 ar pusi gadu cietumsodu diviem Krievijas karavīriem, kuri tika apsūdzēti par apdzīvotu vietu apšaudīšanu.[402]
2022. gada jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1. jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]ASV nosūtīs Ukrainai modernas raķešu sistēmas, paziņoja prezidents Džo Baidens.[403]
Vācijas kanclers Olafs Šolcs pauda gatavību piegādāt Ukrainai modernu bruņojumu.[404]
2. jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Prezidents V. Zelenskis uzrunā Luksemburgas parlamentam pavēstīja, ka Krievijas kontrolē nonākuši 20% Ukrainas teritorijas, kas ir ap 125 000 kvadrātkilometru liela platība.[405]
3. jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Eiropas Savienība oficiāli apstiprināja sesto sankciju paketi pret Krieviju. Tās aizliedz pirkt un importēt Krievijas jēlnaftu un vairākus naftas produktus.[406]
4. jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Krievijas iebrukuma dēļ gandrīz 14 miljoni ukraiņu pametuši savas mājas.[407]
5. jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Krievija veikusi raķešu triecienus pa galvaspilsētu Kijivu, pirmoreiz kopš 28. aprīļa. Tiek domāts, ka raķetes raidītas no lidmašīnām Tu-95 virs Kaspijas jūras.[408]
6. jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ukrainā karadarbībā nogalināts Krievijas ģenerālmajors Romāns Kutuzovs, kurš komandēja tā dēvētās Doneckas tautas republikas 1. armijas korpusu.
Mariupolē draud izcelties holeras epidēmija, jo sagrautajā pilsētā valda antisanitāri apstākļi, brīdināja Ukrainas amatpersonas.[409]
7. jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Prezidents Zelenskis intervijā izdevumam “The Financial Times” sacīja, ka Ukrainas interesēs nav konflikta iesaldēšana.[410]
8. jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ukrainas parlamenta priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks viesojoties Eiropas Parlamentā vēstīja, ka Ukraina ir cienīga jau šomēnes kļūt par Eiropas Savienības kandidātvalsti.[411]
9. jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Krievijas iebrucēji ieņēmuši lielāko daļu no Severodoneckas pilsētas, kurā kaujas turpinās jau vairākas nedēļas. Prezidents Zelenskis paziņoja, ka cīņa par Severodonecku var kļūt izšķiroša Donbasa reģiona liktenim.
Doneckas separātistu tiesa piespriedusi nāvessodu diviem Lielbritānijas un vienam Marokas pilsonim, kuri Ukrainas pusē cīnījās pret Krievijas iebrukumu, nonākot krievu spēku gūstā.[412]
10. jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]ANO nosodīja Ukrainas pusē karojošo un gūstā nonākušo ārvalstu karavīru notiesāšanu uz nāvi.[413]
11. jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Zelenskis mudināja pastiprināt starptautisko spiedienu, lai izbeigtu Krievijas jūras spēku blokādi Melnās jūras ostās, kas ir apturējusi Ukrainas graudu eksportu, draudot izraisīt globālu pārtikas krīzi.
Ukrainā tiek izmeklētas 16 486 krimināllietas par Krievijas karavīru pastrādātiem noziegumiem.[414]
12. jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Prezidentam Zelenskim tika piešķirta Borisa Ņemcova prēmija.[415]
Severodoneckā pēc Krievijas iebrucēju apšaudēm ķīmiskajā rūpnīcā izcēlies ugunsgrēks.[416]
13. jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]"Amnesty International" apsūdzējusi Krieviju kara noziegumos.[417]
14. jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Krievijas agresijas dēļ Ukraina šogad paredzējusi par 40% mazāku graudaugu ražu nekā pagājušogad.[418]
15. jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]ASV prezidents Džo Baidens paziņojis par jaunu palīdzības paketi Ukrainai.[419]
Ukraina saņēmusi tikai 10% no prasītā ieroču daudzuma, sacījusi Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Hanna Maļara.[420]
16. jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vācijas kanclers Olafs Šolcs, Francijas prezidents Emanuels Makrons un Itālijas premjers Mario Dragi ieradušies Ukrainas galvaspilsētā Kijivā, lai paustu atbalstu Ukrainai.[421]
17. jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Severodoneckā simtiem mierīgo iedzīvotāju, kuri patvērušies ķīmijas rūpnīcā "Azot", vairs neesot iespējas evakuēties nepārtraukto Krievijas artilērijas apšaužu dēļ.[422]
Krievijas okupētajā Hersonas reģionā tiek pastiprinātas represijas pret vietējiem iedzīvotājiem.[423]
18. jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ukrainas bruņotie spēki kopš Krievijas iebrukuma sākuma zaudējuši apmēram 50% savas tehnikas.[424]
19. jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ukraina aizliegusi ievest grāmatas no Krievijas un Baltkrievijas.[425]
Lielbritānijas armijas Ģenerālštāba priekšnieks Patriks Sānderss britu karavīriem aicinājis viņus gatavoties jaunam karam Eiropā, ko varētu mēģināt izraisīt Krievija.[426]
20. jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ukrainas parlaments ratificējis Stambulas konvenciju.[427]
21. jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ukrainas rekonstrukcijai pēc Krievijas iebrukuma varētu būt nepieciešams atbalsts vairāk nekā viena triljona eiro apmērā, prognozējis Eiropas Investīciju bankas prezidents Verners Hoijers.[428]
22. jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ukrainā sagrauti 20-30% infrastruktūras, paziņoja Ukrainas infrastruktūras ministrs Oleksandrs Kubrakovs.[429]
23. jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Eiropas Savienības dalībvalstu līderi vienojušies par kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai un Moldovai.[430]
24. jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens paziņojis, ka Krievijas sāktā kara dēļ bads draud vēl 40-50 miljoniem cilvēku.[431]
ASV nosūtīs Ukrainai bruņojumu vēl par 450 miljoniem dolāru, paziņoja Baltais nams.[432]
25. jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Krievija pilnībā okupējusi Severodonecku, paziņojis tās mērs Oleksandrs Strjuks.[433]
26. jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]G7 valstu līderi apņēmušies Ukrainai sniegt beztermiņa militāro, finansiālo un humāno atbalstu.[434]
27. jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Krievijas raķete trāpījusi Kremenčukas pilsētas tirdzniecības centrā, esot vismaz 10 upuri.[435]
Krievija nonākusi tehniskā defolta stāvoklī, jo nav spējusi izpildīt ārējā parāda saistības apmēram 100 miljonu ASV dolāru apmērā.[436]
28. jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ukrainas pilsētā Kremenčukā glābēji pabeiguši izpostītā tirdzniecības centra pārmeklēšanu. Uzbrukumā tika nogalināti vismaz 18 civiliedzīvotāji, ap 60 cilvēku tika ievainoti.[437]
29. jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Gūstekņu apmaiņas rezultātā Ukrainā atgriezušies 144 karavīri.[438]
Zelenskis ierosinājis izslēgt Krieviju no ANO Drošības padomes un apturēt tās dalību ANO Ģenerālajā asamblejā.[439]
30. jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Krievija izvedusi savus spēkus no Čūsku salas.[440]
2022. gada jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1. jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Krievijas raķešu uzbrukumā Odesas apgabalā nogalināti vairāk nekā 20 cilvēku.[441]
2. jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ukrainas zaudējumi lauksaimniecībā varētu sasniegt 20 miljardus dolāru.[442]
Prezidents Zelenskis paziņoja, ka Krievija uz Ukrainu izšāvusi ap 3000 raķešu.[443]
3. jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ukrainas karaspēks atstājis Lisičansku.[444]
4. jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Konferencē Šveicē tiks vākti līdzekļi Ukrainas atjaunošanai.[445]
Ukraina gatavojas okupētās Hersonas atbrīvošanai.[446]
5. jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]40 valstis apņēmušās palīdzēt Ukrainas atjaunošanā.[447]
6. jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Krievijas karaspēks 55 reizes apšaudījis Sumu apgabalu Ukrainā.[448]
7. jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Krievijas raķešu triecienu rezultātā sagrauta Harkivas pedagoģiskā universitāte.[449]
8. jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ukrainas kultūras ministrs ierosinājis aizliegt jebkāda veida grāmatu ievešanu no Krievijas.[450]
Rietumu valstu līderi Bali notikušajā G20 sanāksmē atteikušies fotogrāfēties kopā ar Sergeju Lavrovu.[451]
Bijušais NATO spēku komandieris Eiropā pavēstījis, ka Ukrainai ir visas tiesības apšaudīt Krimas tiltu, taču Ukrainas pārstāvji sacīja, ka pagaidām neplāno to darīt.[452]
9. jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]ASV nosūtīs Ukrainai militāro palīdzību vēl par 400 miljoniem dolāru.[453]
10. jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Krievijas karaspēka raķešu triecienā Doneckas apgabala Časivjaras pilsētā gājuši bojā vismaz 15 cilvēki.[454]
Ukrainā, par spīti karam, sākusies labības pļauja.[455]
11. jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzdevis armijai gatavoties valsts dienvidu atbrīvošanai.[456]
Bijušais Polijas prezidents Lehs Valensa sacīja, ka Krieviju vajadzētu sadalīt un samazināt tās iedzīvotāju skaitu līdz 50 miljoniem, jo tādējādi mazinātos tās draudi pārējai pasaulei.[457]
Ukrainā par bezvēsts pazudušiem tiek uzskatīti 7000 ukraiņu karavīru.[458]
12. jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Časivjaras pilsētā notikušajā Krievijas raķešu triecienā upuru skaits pieaudzis līdz 33.[459]
Baltais nams pavēstījis, ka Irāna plāno pārdot Krievijai kaujas dronus.[460]
13. jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ukraina sekmīgi iznīcinājusi Krievijas munīcijas noliktavas.[461]
Turcijas pilsētā Stambulā norisinājušās sarunas par Ukrainas ostu atbloķēšanu labības eksportam.[462]
14. jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sarunās par Ukrainas graudu eksportēšanu pa Melno jūru ir panākts progress.[463]
Raķetes triecienā Vinnicā gāja bojā 26 cilvēki.[464]
Krievija uzsāka "brīvprātīgo mobilizāciju": līdz mēneša beigām 85 federālajos apgabalos, tostarp Krimā un Sevastopolē, bija paredzēts katrā savervēt 400 vīru.[465][466]
15. jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Volodimirs Zelenskis mudināja starptautisko sabiedrību atzīt Krievijas Federāciju par teroristisku valsti.[467]
ASV Pārstāvju palāta pieņēma grozījumus, kas paredzēja 100 miljonus dolāru, lai apmācītu ukraiņu pilotus uz ASV iznīcinātājiem. Pārstāvis Ādams Kinzingers sacīja: "Pagājušajā naktī palāta pieņēma manu abu partiju atbalstīto Ukrainas iznīcinātāju pilotu likumu, kas atļauj ukraiņu iznīcinātāju pilotu apmācību ASV. Es aicinu Senātu nodot šo kritisko tiesību aktu prezidentam. Slava Ukrainai!"[468]
Ukraina apgalvoja, ka Krievija izmanto Zaporižjas atomelektrostaciju ieroču uzglabāšanai un kā bāzi, no kuras tos izšaut.[469]
16. jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, veicot karaspēka apskati nenosauktā "komandpunktā" Donbasā, pavēlēja karaspēkam palielināt nocietinājumus "visos darbības virzienos" Ukrainā, liekot domāt, ka Krievijas armija, iespējams, pieliek punktu ziņotajai "operacionālajai pauzei" gar frontes līnijām.[470]
17. jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Apvienotās Karalistes Aizsardzības štāba priekšnieks admirālis sers Tonijs Radakins sacīja, ka pēc viņa prognozēm, Krievijas armija ir zaudējusi 50 000 karavīru, kuri tikuši nogalināti vai ievainoti, kā arī gandrīz 1700 tanku un gandrīz 4000 kaujas mašīnu, kas ir vairāk nekā 30% no Krievijas sauszemes spēku zaudējumiem. Viņš arī norādīja, ka krievu karavīriem ir lielas problēmas ar morāli.[471]
Ukrainas prezidents ierosināja no amata atbrīvot Ukrainas drošības dienesta vadītāju Ivanu Bakanovu un Ukrainas ģenerālprokurori Irinu Venediktovu. Tika konstatēts, ka līdz 60 abu aģentūru darbinieki ir sadarbojušies ar Krievijas spēkiem.[472]
18. jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Prezidents Volodimirs Zelenskis sacīja, ka Ukraina var nodarīt "ievērojamus zaudējumus" Krievijas spēkiem Rietumu ieroču dēļ. Ukrainas bruņoto spēku komandieris Valerijs Zalužnijs sacīja: "Svarīgs faktors, kas veicina mūsu aizsardzības līniju un pozīciju saglabāšanu, ir savlaicīga M142 HIMARS sistēmu ierašanās, kas sniedz precīzus triecienus ienaidnieka kontroles posteņiem, munīcijas un degvielas noliktavām."[473]
19. jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ukrainas parlaments nobalsoja par ģenerālprokurores Irinas Venediktovas un Ukrainas drošības dienesta vadītāja Ivana Bakanova atlaišanu, atlaistas arī citas izlūkdienesta amatpersonas, tostarp priekšnieka vietnieks.[474]
Antoņivkas tilts tika bojāts Ukrainas raķešu triecienā.[475]
20. jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sīrija oficiāli pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Ukrainu.[476]
Savā 16. palīdzības paketē ASV valdība paziņoja par papildu HIMARS sistēmu, raķešu un artilērijas šāviņu piegādi Ukrainai.[477]
21. jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Apvienotās Karalistes aizsardzības ministrs Bens Volless paziņoja, ka Apvienotā Karaliste tuvāko nedēļu laikā nosūtīs "50 000 artilērijas šāviņu, pretbateriju radaru sistēmas un simtiem dronu" un "daudz" artilērijas ieroču.[478] MI6 vadītājs Ričards Mūrs sacīja, ka Krievijas spēja spiegot ir samazināta uz "pusi".[479]
Kompānijas "Metinvest", kurai pieder dzelzs un tērauda rūpnīca "Azovstaļ", izpilddirektors apsūdzēja Krieviju 500 miljonu sterliņu mārciņu vērtā tērauda nozagšanā un izvešanā no Ukrainas, kas eksportēts uz vairākām Āfrikas un Āzijas valstīm. Par daļu no tērauda jau bija samaksājušas Eiropas valstis, tostarp Apvienotā Karaliste.[480]
22. jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Krievija un Ukraina parakstīja vienošanos ar ANO un Turcijas starpniecību, lai no Ukrainas Melnās jūras ostākm atsāktu graudu eksportu, ko bloķējusi Krievija.[481]
ASV paziņoja par jaunu palīdzības paketi, kurā ietilpst 580 Phoenix Ghost bezpilota lidaparāti.[482]
Kā vēsta avoti no Ukrainas puses, Ukrainas spēki Hersonas apgabalā pie Visokopiļļas ielenkuši aptuveni 1000 līdz 2000 Krievijas karavīru.[483] Krievija paziņoja par prokrievisko ukraiņu brīvprātīgo vienības izveidi ar nosaukumu "Odesas brigāde".[484]
23. jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]23. jūlijā, nepilnu dienu pēc graudu eksporta līguma parakstīšanas ar Ukrainu, Krievija uz Odesas jūras tirdzniecības ostu palaida raķetes Kaļibr. Pēc Ukrainas teiktā, divas no četrām raķetēm tika pārtvertas.[485]
24. jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka triecienā Dņipro pilsētai iznīcinājusi 100 HIMARS raķetes. Reuters neguva apstiprinājumu šim apgalvojumam.[486]
25. jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Slovākija apsver iespēju nodot Ukrainai 11 savas MiG-29 lidmašīnas, ja tā apmaiņā varēs saņemt rezerves lidmašīnas no NATO.[487]
26. jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tiek ziņots, ka Krievijas spēki ieņēma Vuhlehirskas spēkstaciju, otro lielāko spēkstaciju Ukrainā, tuvojoties Bahmutai.[488] Ukraina šo informāciju apstiprināja nākamajā dienā.[489]
Ukraina saņēmusi sešas britu pretgaisa raķešu palaišanas iekārtas Stormer HVM.[490]
Ukraina apgalvo, ka ar HIMARS raķetēm atkal uzbrukusi Antoņivkas tiltam.[491]
ASV ir gatavas ārstēt ievainotos Ukrainas karavīrus viņu Landštūlas reģionālajā medicīnas centrā Vācijā. Šī ir pirmā reize, kad šāda ārstēšana ir atļauta Ukrainas karavīriem militārajās, nevis civilajās slimnīcās.[492]
27. jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Antoņivkas tilts tiek slēgts civiliedzīvotājiem. Ukrainas bruņoto spēku pārstāvis sacīja, ka viņu mērķis nav iznīcināt tiltu.[493] Kā ziņo BBC, Rietumu amatpersonas tiltu raksturoja kā pilnīgi neizmantojamu.
Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Oleksijs Arestovičs paziņoja, ka notiek masveida Krievijas spēku pārdislocēšana uz Hersonas apgabalu.[494]
Saskaņā ar ASV kongresmenes Elisas Slotkinas teikto, kura strādā ASV Pārstāvju palātas Bruņoto spēku komitejā, demokrāti un republikāņi atbalsta tāla darbības rādiusa ATACMS raķešu nosūtīšanu Ukrainai.[495]
28. jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Doneckā karojošie ukraiņu karavīri un virsnieki piedāvājuši pierādījumus par ievērojamu Krievijas artilērijas apšaudes samazināšanos. Vairākas bijušo rietumvalstu karavīru grupas ir nodrošinājušas neformālu pamata apmācību Ukrainas jauniesauktajiem.[496]
29. jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Oleņivkas cietumā notika sprādziens, kurā, pēc Krievijas propagandas mediju ziņām, tika nogalināti 40 sagūstītie Ukrainas karagūstekņi un 75 ievainoti. Ukrainas ģenerālštābs paziņoja, ka triecienu veikusi Krievija, lai slēptu Ukrainas karagūstekņu spīdzināšanu un nogalināšanu.[497] Pašlaik tiek apgalvots, ka nogalināti vairāk nekā 50 Ukrainas karagūstekņi, tostarp Mariupolē sagūstītie Azovas pulka karavīri. Krievija apgalvoja, ka cietumam trāpīja HIMARS raķetes, un piedāvāja raķetes fragmentus kā pierādījumu. Ukraina lūdza ANO un Sarkano Krustu veikt izmeklēšanu.[498] Sarkanais Krusts lūdzis Krievijas amatpersonām piekļuvi Oleņivkas cietuma nometnei, taču atbilde nav saņemta.[499]
Krievijas spēki ir uzbūvējuši pontonu tiltu zem Antoņivkas tilta virsbūves, lai palīdzētu to pasargāt no raķešu uzbrukumiem, pa to tiek veikta gan civilā, gan militārā satiksme.[500]
30. jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Saskaņā ar Odesas reģionālās valsts pārvaldes galvenā runasvīra Serhija Bratčuka teikto, ukraiņu HIMARS raķete iznīcināja Krievijas vilcienu, kas naktī uz 30. jūliju bija ieradies stacijā Hersonas apgabala Briļivkā no Krimas. Raķete iznīcināja 40 automašīnas, nogalināja 80 un ievainoja 200 krievu karavīrus.[501]
31. jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Krievija ir apsūdzējusi Ukrainu bezpilota lidaparāta triecienā Melnās jūras flotes štābam Sevastopolē, ievainojot piecus cilvēkus un atceļot Krievijas Jūras spēku dienas svinības.[502] Drons ir aprakstīts kā pašdarināts, un tajā bija mazjaudas sprādzienbīstama ierīce.[503]
2022. gada augusts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1. augusts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirmais kuģis ar graudiem ir atstājis Odesu saskaņā ar ANO un Turcijas starpniecību noslēgto vienošanos starp Ukrainu un Krieviju par pārtikas eksportu no Ukrainas. Pēc Turcijas teiktā, kuģis dosies uz Libānu.[504]
ASV ir paziņojušas par 17. palīdzības paketi Ukrainai, kuras vērtība ir 550 miljoni USD, tostarp 75 000 155 mm artilērijas šāviņi un vairāk HIMARS munīcijas.[505]
2. augusts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirmais kuģis ar Ukrainas graudiem ir ieradies Turcijā, un saskaņā ar Ukrainas valdības teikto sekos vēl vairāk.[506] Vēlāk tajā pašā nedēļā no Čornomorskas un Odesas ieradās trīs kuģi, kas piekrauti ar Ukrainas kukurūzu, aptuveni 58 000 tonnu daudzumā,[507] un vēl četri graudu kuģi izgāja no Ukrainas ostām ceļā uz Turciju.[508]
Krievijas Augstākā tiesa Azovas pulku ir atzinusi par teroristu grupējumu. Tas ļauj Azovas pulka cīnītājiem piemērot bargākus sodus. Kareivjiem draud līdz 10 gadu cietumsods, virsniekiem līdz 20 gadiem cietumā.[509]
3. augusts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras vadītājs Rafaels Grosi paziņojis, ka Krievijas okupācijas apstākļos Zaporižjas atomelektrostacijā valda haoss.[510]
4. augusts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ziemeļmaķedonija paziņoja, ka dāvinās Ukrainai četras Su-25 lidmašīnas, kuras Ukraina Ziemeļmaķedonijai pārdeva 2001. gadā.[511]
5. augusts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]ASV valdība gatavo jaunu militārās palīdzības paketi Ukrainai aptuveni 1 miljarda dolāru vērtībā.[512]
6. augusts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vitālijs Gura, Krievijas atbalstīto kolaborantu Kahovkas rajona priekšnieka vietnieks, tika sašauts un vēlāk nomira.[513]
8. augusts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pentagons ir apstiprinājis, ka Ukrainai nezināmā datumā ir piegādātas raķetes AGM-88 HARM pēc atlūzu atrašanas netālu no krievu pozīcijām.[514]
ASV Aizsardzības departaments paziņoja par 18. militārās palīdzības paketi Ukrainai.[515]
9. augusts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Krievijas spēku Saki militārajā bāzē Novofedorivkā, Krimā, ir dzirdēti aptuveni 12 sprādzieni.[516] Bāze atrodas aptuveni 220 kilometru attālumā no Ukrainas spēku pozīcijām.[517] Ukraina apgalvoja, ka iznīcinātas vismaz 9 Krievijas lidmašīnas, neapstiprinot sprādzienu avotu.[518]
10. augusts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Prezidents Zelenskis sacīja, ka "šis Krievijas karš... sākās ar Krimu un jābeidzas ar Krimu — ar tās atbrīvošanu". Iepriekš viņš bija teicis, ka pieņems pamieru ar Krieviju, ja viņi atgriezīsies savās 24. februāra pozīcijās.[519]
11. augusts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Okupētā Zaporižjas apgabala kolaborantu administrācija izvirzījusi 30 dienu ierosinājumu sarīkot referendumu par tās "pievienošanos Krievijai", kas tikšot rīkots 11. septembrī, ja vien ierosinājums netiks atsaukts.[520][521]
12. augusts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs ir lūdzis izveidot demilitarizētu zonu ap Zaporižjas atomelektrostaciju pēc tam, kad nesen notika apšaude, kas skāra radioaktīvo materiālu uzglabāšanas vietu.[522]
13. augusts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Zviedrijas aizsardzības ministrs Pēters Hultkvists sacīja, ka viņa valsts ir gatava tiešai ieroču ražošanai Ukrainas vajadzībām.[523]
14. augusts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ukraina apgalvoja, ka krievu komandieri Hersonas pilsētā atkāpušies no rietumiem uz Dņepras upes austrumu krastu, atstājot Krievijas spēkus Hersonā izolācijā.[524][525]
15. augusts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ukraina apgalvoja, ka ar HIMARS raķeti uzbrukusi bāzei, kas tika izmantota kā PMK "Wagner" štābs. Ukrainas Luhanskas gubernators Serhijs Haidajs sacīja, ka vietu atklājis kāds Krievijas žurnālists.[526]
16. augusts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ir ziņots par sprādzieniem ieroču noliktavā Maiskē, Džankojas rajonā, Krimas ziemeļos. Cietuši divi cilvēki. Krievijas amatpersonas apgalvo, ka tas noticis ugunsgrēka dēļ. Kāda Ukrainas amatpersona sacīja, ka sprādzieni bija "demilitarizācija darbībā".[527] Pēc Ukrainas amatpersonas teiktā, sprādzienus sarīkojusi elitāra Ukrainas militārā vienība.[528]
17. augusts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Krievijas raķete trāpīja trīsstāvu dzīvojamai ēkai Harkivā, nogalinot 12 un ievainojot 20 cilvēkus, tostarp vismaz vienu bērnu. Ēka tika pilnībā iznīcināta.[529]
18. augusts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ukraina apgalvo, ka ir veikusi triecienu Nova Kahovkai, izmantojot HIMARS raķeti, nogalinot 12 un ievainojot 10 krievu.[530]
19. augusts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]ASV valdība ir paziņojusi par savu 19. militārās palīdzības paketi Ukrainai, kuras vērtība ir aptuveni 775 miljoni ASV dolāru.[531][532]
20. augusts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Krievija apgalvoja, ka Ukraina veikusi bezpilota lidaparāta uzbrukumu Krievijas Melnās jūras flotes štābam Krievijas okupētajā Krimā.[533][534]
Krievijā netālu no Maskavas sprāgstot automašīnai, gājusi bojā galēji labējā filozofa un "krievu pasaules" ideologa Aleksandra Dugina meita Darja Dugina[535]
23. augusts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kanādas premjerministrs Džastins Trudo ir paziņojis par 3,85 miljonu C$ dažādām apmācību programmām, tostarp Ukrainas policijai un neatliekamās palīdzības dienestiem.[536][537]
24. augusts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Apvienotās Karalistes premjerministrs Boriss Džonsons apmeklējis Ukrainu trešo reizi kopš Krievijas iebrukuma sākuma. Džonsons paziņoja par militārās palīdzības paketi 54 miljonu sterliņu mārciņu apmērā Ukrainai, tajā iekļaujot bezpilota gaisa sistēmas un prettanku munīciju.[538]
ASV Aizsardzības departaments ir paziņojis par savu 20. militārās palīdzības paketi Ukrainai, kuras vērtība ir 3 miljardi ASV dolāru.[539][540]
Krievijas raķešu uzbrukumā dzelzceļa stacijai Čaplinē, Dņipropetrovskas apgabalā, tika nogalināti 25 civiliedzīvotāji un vairāk nekā 80 ievainoti.[541]
25. augusts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Putins ir devis rīkojumu līdz gada beigām iesaukt 137 000 karavīru priekš kara Ukrainā, lai gan nav skaidrs, vai šie karavīri tiks iesaukti vai būs brīvprātīgie.[542]
26. augusts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]3:30 pēc vietējā laika Ukrainas spēki ar 10 HIMARS raķetēm uzbruka viesnīcai "Donbas" Luhanskas apgabala Kadijivkas pilsētā, ziņo Krievijas propagandisti. Ukraina ziņo, ka viesnīca tika izmantota kā kazarma un tajā nogalināti 200 desantnieki.[543][544]
27. augusts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Krievija ir bloķējusi Kodolieroču neizplatīšanas līguma projektu, kas tiek pārskatīts reizi piecos gados, saistībā ar sadaļu, kas attiecas uz Ukrainu.[545]
28. augusts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]ASV paziņoja par HIMARS sistēmu un GMLRS raķešu ražošanas palielināšanu, lai palīdzētu Ukrainai.[546]
29. augusts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ukraina ir sākusi pretuzbrukumu dienvidos.[547] Ukrainas valdība paziņoja, ka tās spēki ir pārrāvuši Krievijas pirmo aizsardzības līniju netālu no Hersonas, savukārt Ukrainas armija arī apgalvoja, ka ir veikusi triecienu Krievijas militārajai bāzei Hersonas apgabalā.[548] Ukraina apgalvo, ka no kaujas lauku pametuši daudzi Krievijas desantnieki.[549]
30. augusts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ukraina apgalvo, ka izmantojusi no koka izgatavotus HIMARS sistēmu mānekļus. Tas varētu izskaidrot Krievijas apgalvojumus par vairāku HIMARS sistēmu iznīcināšanu.[550]
31. augusts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Krievija izveda savus iznīcinātājus no Krimas, lai aizsargātos pret turpmāku apšaudīšanu.[551]
Krievija uz trim dienām ir apturējusi gāzes piegādi Vācijai caur Nord Stream 1, lai "veiktu remontdarbus".[552]
2022. gada septembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1. septembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras inspektori ieradās Zaporižjas atomelektrostacijā.[553]
2. septembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ukraina Dņipropetrovskas apgabala austrumos arestējusi sievieti. Viņa tika apsūdzēta par sava vīra vienības un citas militāras informācijas nosūtīšanu Krievijas spēkiem, kas pēc tam tika izmantota Krievijas militārās darbības labā.[554]
3. septembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Saskaņā ar Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrijas teikto, kopš 29. augusta Ukrainas spēki ir guvuši lielus panākumus Krievijas komandieru pieļauto kļūdu un Krievijas spēku loģistikas problēmu dēļ.[555][556]
4. septembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc vairāku mēnešu neizmantošanas, Ukraina tagad atkal izmanto Bayraktar TB2 bezpilota lidaparātus. Pēc tam, kad pēdējos divos mēnešos nav neviena jauna nofilmēta Bayraktar video, Ukraina atkal ir sākusi publicēt šos materiālus tiešsaistē. Tas ir saistīts ar HARM raķešu izmantošanu un to ietekmi uz Krievijas spēku pretgaisa aizsardzību.[557]
6. septembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Berdjanskā krievu ieceltais kolaborants Artjoms Bardins tika nopietni ievainots bumbas sprādzienā.[558]
7. septembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]ASV vēlas dubultot savu 155 mm šāviņu ražošanu, jo ir jāpapildina ASV krājumi, kā arī jānodrošina Ukrainas vajadzības. Pentagons vēlas palielināt katru mēnesi uzbūvēto HIMARS sistēmu skaitu līdz 12.[559]
9. septembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ukrainas spēki atguva daļu Harkivas apgabala.[560]
10. septembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielā pretuzbrukuma laikā Ukrainas spēki atkaroja Kupjansku un Izjumu. Saskaņā ar Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrijas teikto, Krievijas spēku aizsardzība Harkivas apgabalā, tika "paņemta uz pārsteigumu".[561] Jau vēlā pēcpusdienā tika ziņots, ka Ukrainas karavīri sasniedza Lisičanskas robežas Luhanskas apgabalā.[562] Ukrainas prezidents Zelenskis paziņoja, ka kopš pretuzbrukuma sākuma Ukraina ir atkarojusi 2000 kvadrātkilometru.[563]
11. septembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Krievijas Aizsardzības ministrija publicēja karti, kurā apstiprināts, ka Krievijas spēki Harkivas apgabalā ir atkāpušies uz Oskilas upes austrumu krastu.[564] Tika apstiprināts, ka apdzīvotās vietas Kozača Lopaņa,[565] Vovčanska un Lipci[566] atrodas Ukrainas spēku kontrolē. Vēlā pēcpusdienā Krievijas aizsardzības ministrija paziņoja par oficiālu Krievijas spēku izvešanu no gandrīz visa Harkivas apgabala, norādot, ka notiek "karaspēka samazināšanas un pārvietošanas operācija".[567][568]
12. septembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ukraina apgalvoja, ka tā ir sasniegusi Krievijas—Ukrainas robežu.[569] Zelenskis sacīja, ka Ukrainas spēki ir atguvuši no Krievijas kopumā 6000 kvadrātkilometru lielu teritoriju gan dienvidos, gan austrumos.[570]
Trīsdesmit pieci Krievijas pašvaldību deputāti parakstīja petīciju ar aicinājumu Putinam atkāpties.[571]
13. septembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]No Hersonas frontes tika ziņots, ka Krievijas spēki ir atkāpušies no Kiseļivkas, apdzīvotas vietas 15 km no Hersonas.[572][573] Ukrainas bruņotie spēki paziņoja, ka frontes līnija Hersonas reģionā ir pavirzījusies uz priekšu par 12 km un ka ir atgūti 500 kvadrātkilometri, tostarp 13 apdzīvotās vietas.[574]
14. septembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Krievijas spēki izšāva astoņas raķetes uz Karačuņivskas ūdenskrātuves dambja, izraisot plašus plūdus Krivijrihā un ūdens līmeņa paaugstināšanos Inhulecas upē par 2,5 metriem.[575]
15. septembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]ASV paziņoja par 600 miljonu dolāru palīdzības paketi Ukrainai, tostarp papildu HIMARS munīciju, "desmitiem tūkstošu" 105 mm artilērijas šāviņu, tūkstoš 155 mm šāviņu, pretdronu sistēmas, ziemas ekipējumu un nakts redzamības ierīces.[576]
16. septembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Krievijas BM-21 raķetes un smagā artilērija apšaudīja Ņikopoli, ievainojot vienu cilvēku un sabojājot 11 daudzstāvu ēkas, bērnudārzu, skolu, gāzes krāsnis un elektrības līnijas.[577]
17. septembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Krievijas bruņoto spēku raķešu uzbrukumā dzīvojamām ēkām Čuhujivas pilsētā tika nogalināti divi cilvēki.[578]
18. septembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Katrīna, Velsas princese svētdien Bakingemas pilī tikās ar Ukrainas pirmo lēdiju Olenu Zelensku.[579]
19. septembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ukrainas Sauszemes spēki, virzoties uz Lisičansku, atguva Bilohorivkas ciemu Luhanskas apgabalā.[580]
Krievijas raķete trāpīja Dienvidukrainas AES pievārtē, sabojājot ēkas un blakus esošo hidroelektrostaciju. Kodolreaktori netika bojāti.[581]
20. septembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Krievijas ieceltās pašpasludināto Doneckas un Luhanskas tautas republiku amatpersonas 23.-27. septembrī izsludināja referendumus, lai apstiprinātu to pievienošanu Krievijai.[582][583] Līdzīgus referendumus Krievijas okupācijas amatpersonas izsludināja arī Hersonā un Zaporižjā.[584][585]
21. septembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Saūda Arābijas Ārlietu ministrija ziņoja, ka Krievija pēc Muhameda bin Salmana starpniecības atbrīvojusi desmit ārvalstu karagūstekņus.[586] Kā ziņots, darījuma ietvaros tika atbrīvots Viktors Medvedčuks.[587]
Pēc Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana starpniecības gūstekņu apmaiņā ar Krieviju ir atbrīvots rekordliels skaits — 215 Ukrainas karavīru, tostarp karavīri, kas vadīja tēraudlietuves "Azovstaļ" aizsardzību Mariupolē.[588] Zelenskis paziņoja, ka saskaņā ar vienošanos pieci no atbrīvotajiem gūstekņiem paliks Turcijā drošos, bet komfortablos apstākļos līdz kara beigām.[589]
23. septembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Krievijas okupētajos reģionos notika referendumi par pievienošanos Krievijai. ASV prezidents Džo Baidens un Vācijas kanclers Olafs Šolcs tos nosauca par nelikumīgiem..[590]
Izjumā, Harkivas apgabalā, tika pabeigta masu apbedījumu ekshumācija. Kopumā tika atrasti 436 līķi, no kuriem trīsdesmit bija atrastas spīdzināšanas pēdas.[591]
Ukrainas bruņotie spēki atjaunoja kontroli pār apdzīvoto vietu Jackivka, Doneckas apgabalā. Šī apdzīvotā vieta atrodas uz austrumiem no Oskilas upes, kas darbojas kā frontes līnija lielā austrumu frontes daļā.[592]
26. septembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Apvienotā Karaliste ieviesa jaunas sankcijas pret Krieviju saistībā ar Krievijas organizētajiem pseidoreferendumiem okupētajās Ukrainas teritorijās. Sankciju sarakstā ir iekļautas 92 fiziskas un juridiskas personas, tostarp 33 Krievijas amatpersonas, kas nosūtītas uz okupētajām Ukrainas teritorijām, kā arī 55 Krievijas valstij piederošu uzņēmumu vadītāji.[593]
27. septembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Facebook izdzēsa vairāk nekā 1600 Krievijas propagandas kontu.[594]
Ukrainas bruņotie spēki atguva Kupjanskas-Vuzlovijas ciematu Harkivas apgabalā. 27. septembrī līdz pat 6 % Harkivas apgabala teritorijas joprojām bija okupēta.[595]
28. septembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ukrainas policija ir reģistrējusi vismaz 582 kara noziegumus, ko Krievija pastrādājusi agrāk okupētajās Harkivas apgabala teritorijās..[596]
ASV paziņoja par 1,1 miljarda ASV dolāru palīdzības paketi Ukrainai.[597]
29. septembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Somija paziņoja, ka pusnaktī slēgs savas robežas Krievijas pilsoņiem.[598] Somijas valdība uzskatīja, ka Krievijas mobilizācija un strauji pieaugošais tūristu skaits, kas ierodas Somijā un ceļo caur šo valsti, apdraud Somijas starptautisko stāvokli un attiecības.[599][600]
Ukraina pilnībā ieņēma Kupjansku. Krievijas karavīri ieņēma pozīcijas Oskilas upes austrumu krastā, kas tek cauri pilsētai. Līdz pozīciju ieņemšanai notika apšaudes.[601]
30. septembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vismaz trīsdesmit civiliedzīvotāji gāja bojā un vairāki desmiti tika ievainoti Zaporižjā, kad Krievijas raķete trāpīja humānās palīdzības konvojam.[602]
Putins teica runu tā dēvētajā "parakstīšanas ceremonijā", kas bija paredzēta, lai atzīmētu Krievijas veikto Ukrainas dienvidaustrumu aneksiju. Runā Putins paziņoja par pretenzijām uz Donecku, Luhansku, Hersonu un Zaporižji, sakot, ka tie tagad ir "četri jauni Krievijas Federācijas reģioni".[603] Atbildot uz to, Zelenskis lūdza NATO piešķirt Ukrainai dalību militārajā aliansē.[604]
2022. gada oktobris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1. oktobris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ukrainas karavīri pie ieejas Limanas pilsētā pacēla Ukrainas karogu.[605][606] Vēlāk, pēcpusdienā, Krievija apstiprināja, ka ir zaudējusi kontroli pār Limanu.[607][608]
Zelenskis paziņoja, ka Ukrainas karavīri atguvuši Jampiļas pilsētu netālu no Limanas.[609]
Kijiva paziņoja, ka Krievijas triecienā Harkivai gājuši bojā 24 cilvēki, no kuriem 13 bija bērni.[610]
2. oktobris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ukraiņu bruņutehnikas ofensīva izlauzās cauri krievu aizsardzības līnijām dienvidos, ieņemot vairākus ciemus gar Dņepras upi. Tas bija lielākais Ukrainas iebrukums dienvidos kopš kara sākuma.[611]
3. oktobris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tika ziņots, ka Krievijas spēki ir aizbēguši no vairākām apdzīvotām vietām Harkivas apgabalā un ka Ukraina ir atguvusi kontroli pār šīm apdzīvotajām vietām, tādējādi faktiski izbeidzot Krievijas okupāciju lielākajā daļā Harkivas apgabala.[612][613]
4. oktobris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Saskaņā ar Krievijas aizsardzības ministra Sergeja Šoigu teikto, kopš Krievija ir izsludinājusi "daļējo mobilizāciju", militārajā dienestā ir iesaukti vairāk nekā 200 000 cilvēku.[614]
ASV paziņoja par jaunu pasākumu kopumu Ukrainai 625 miljonu ASV dolāru apmērā. Tās arī nosūtīja vēl 4 raķešu artilērijas sistēmas HIMARS.[615]
5. oktobris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Okupantu ieceltais Hersonas apgabala vadītāja vietnieks Kirils Stremousovs paziņoja, ka Krievijas spēki pārgrupējas, lai dotu atbildes triecienu Ukrainas karaspēkam; viņš piebilda, ka Ukrainas virzīšanās ir "apturēta" un tāpēc Ukrainas armijai "nav iespējams" izlauzties uz Hersonas pilsētu.[616]
6. oktobris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ukrainas varas iestādes atrada divus masu kapus atbrīvotajā Limanā.[617][618]
Krievijas spēki izšāva septiņas raķetes uz daudzdzīvokļu ēkām Zaporižjā, nogalinot vismaz trīs cilvēkus un ievainojot divpadsmit citus. Līdz 9. oktobrim upuru skaits pieauga līdz 17 (tostarp viens bērns).[619][620]
7. oktobris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ukrainas amatpersonas paziņoja, ka pēdējo 24 stundu laikā ir notriekti 20 droni.[621]
8. oktobris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sprādziena rezultātā uz Krimas tilta nodega un daļēji sabruka tā daļa, kā rezultātā gāja bojā vismaz 3 cilvēki.[622][623]
9. oktobris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Krievijas bruņotie spēki izšāva sešas raķetes uz daudzdzīvokļu namu Zaporižjā, kā rezultātā 13 cilvēki gāja bojā un vairāk nekā 89 tika ievainoti.[624]
10. oktobris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Krievija veica masveida raķešu triecienu visā Ukrainas teritorijā, tostarp galvaspilsētā Kijivā, nogalinot vismaz 23 civiliedzīvotājus un vairāk nekā 100 ievainojot.[625][626][627]
12. oktobris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]ANO Ģenerālā asambleja ar lielu balsu vairākumu pieņēma Rezolūciju ES-11/4, aicinot valstis neatzīt četrus Ukrainas reģionus, uz kuriem Krievija ir izvirzījusi savas pretenzijas pēc tā dēvētajiem referendumiem, kas notika pagājušā mēneša beigās, un pieprasot, lai Maskava mainītu savu "nelikumīgās aneksijas" mēģinājumu. 143 dalībvalstis balsoja "par", bet 35 dalībvalstis, īpaši Ķīna un Indija, atturējās. Pret rezolūciju balsoja tikai Baltkrievija, Ziemeļkoreja, Nikaragva, Krievija un Sīrija.[628]
13. oktobris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Krievijas spēki izšāva astoņas raķetes uz Mikolajivu, trāpot piecstāvu dzīvojamai ēkai. Viens no upuriem bija 11 gadus vecs zēns.[629][630]
Ukrainas MiG-29 kļuva par pirmo pilotējamo lidmašīnu, kuru kaujas laikā notrieca drons. Pilots apgalvoja, ka ar savu lielgabalu iznīcinājis dronu Shahed-136, un sprādziena rezultātā lidmašīna tika notriekta, bet pilots hospitalizēts.[631][632]
15. oktobris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc tam, kad divi šāvēji atklāja uguni uz brīvprātīgo grupu Krievijas militārajā poligonā Solotos, Belgorodas apgabalā, netālu no robežas ar Ukrainu, tika nogalināti vienpadsmit cilvēki un vēl 15 tika ievainoti. Abi uzbrucēji tika nogalināti incidenta laikā.[633][634]
17. oktobris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ukrainas amatpersonas apgalvoja, ka atradušas vairāku bezpilota lidaparāta-kamikadzes HESA Shahed 136 atlūzas, kas uzbruka Kijivai, izraisot trīs līdz četrus sprādzienus un nogalinot vismaz četrus cilvēkus, kā paziņoja pilsētas mērs Vitālijs Kličko. Vēl četri cilvēki tika nogalināti Sumos. Tas notika pēc tam, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka nav vajadzības turpināt "liela mēroga" triecienus Ukrainai. Saskaņā ar Reuters žurnālista teikto uz dažiem droniem bija uzraksts "Par Belgorodu". Mikolajivas mērs Oleksandrs Senkevičs sacīja, ka pēc dronu uzbrukuma aizdegušās saulespuķu eļļas tvertnes. Ukrainas Gaisa spēki paziņoja, ka ir pārtvēruši 37 dronus.[635][636][637]
18. oktobris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ukrainai un Krievijai apmainoties ar gūstekņiem, tika atbrīvotas 108 sievietes, tostarp 97 militārpersonas un 37 no "Azovstaļ" evakuētās sievietes.[638]
Ukraina atzina Ičkērijas Čečenu Republiku par "teritoriju, ko uz laiku okupējusi Krievija".[639]
19. oktobris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sergejs Surovikins sacīja, ka civiliedzīvotāji tiek pārvietoti no Hersonas, gatavojoties Ukrainas ofensīvai uzbrukumam pilsētai. Šķiet, ka tā ir vērsta uz 50 līdz 60 tūkstošiem civiliedzīvotāju. Ukraina ir aicinājusi iedzīvotājus ignorēt Krievijas rīcību.[640][641]
22. oktobris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Visā Ukrainā tika ziņots par elektroenerģijas padeves pārtraukumiem, jo Krievijas gaisa triecieni visā valstī skāra svarīgus infrastruktūras un enerģētikas objektus.[642]
23. oktobris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]ASV ir noraidījušas Krievijas bažas par to, ka Ukraina varētu izmantot netīro bumbu.[643] Divas nedēļas vēlāk ANO kodolinspektori paziņoja, ka Ukrainā nav atraduši nekādus pierādījumus par netīro bumbu.[644]
24. oktobris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ukraina ir apsūdzējusi Krieviju par 165 kravas kuģu aizkavēšanu, kas dodas no Turcijas uz Ukrainu.[645]
26. oktobris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Krievija sāka vervēt Afganistānas Nacionālās Armijas komandantu korpusa karavīrus, ASV jūras spēku SEAL vienību un Britu bruņoto spēku apmācītos karavīrus.[646]
Krievijas raķešu triecienā Dņipro tika nogalināti divi cilvēki, tostarp grūtniece.[647]
Krievijas spēki ir deportējuši aptuveni 70 000 Ukrainas civiliedzīvotāju no Dņepras labā krasta, daļu no viņiem — uz Krievijas dienvidiem.[648]
27. oktobris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tiek apgalvots, ka Vladimirs Putins ir uzraudzījis Krievijas stratēģisko kodolspēku mācības.[649]
Pēc militārās cenzūras ieviešanas, okupētā Zaporižjas apgabala varas iestādes pavēlēja pārbaudīt vietējo iedzīvotāju tālruņus.[650]
28. oktobris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dienvidkoreja noliedza, ka būtu sūtījusi ieročus Ukrainai, pēc Putina izteikumiem, ka šāds solis "sagrautu attiecības".[651]
Eiropas Savienība iecēla Polijas ģenerāli Pjotru Triteku (Piotr Trytek) par Ukrainas karaspēka apmācības misijas vadītāju.[652]
29. oktobris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Krievijas okupētajai Sevastopoles jūras spēku bāzei uzbruka bezpilota jūras droni un lidaparāti.[653] Viens no videoierakstos redzamajiem bojātajiem kuģiem bija Admiral Makarov, Krievijas Melnās jūras flotes jaunais flagmanis pēc kuģa Moskva nogrimšanas.[654][655][656]
31. oktobris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Krievijas bruņotie spēki izšāva vairāk nekā 50 raķetes uz enerģētikas infrastruktūru Kijivā un citos apgabalos, piemēram, Harkivā, Zaporižjā, Čerkasos un Kirovohradā.[657][658] Triecienos tika ievainoti 3 cilvēki. Viena Ukrainas notriektā raķete nokrita Moldovas ciematā Naslavčā, neradot upurus, bet izsitot dažu māju logus. Moldova pavēlēja kādam vārdā nenosauktam Krievijas vēstniecības darbiniekam pamest valsti, padarot viņu par persona non grata.[658]
2022. gada novembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1. novembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Krievija paziņoja par daļējās mobilizācijas pabeigšanu.[659]
3. novembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]ASV paziņoja, ka Ziemeļkoreja slepeni piegādā artilēriju Krievijai.[660]
Apmainoties ar gūstekņiem, 107 Ukrainas karavīri tika nogādāti atpakaļ Ukrainā.[661]
Krievijas apšaudes dēļ Zaporižjas atomelektrostacija darbojas ar rezerves ģeneratoriem.[662]
4. novembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs paziņoja, ka Ukroboronprom sāks ražot 152 un 122 mm lādiņus saviem padomju laika ieročiem.[663]
5. novembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Putins ir parakstījis dekrētu, kas ļauj par smagiem noziegumiem notiesātus cilvēkus mobilizēt Krievijas armijā. Šis dekrēts neattiecas uz cilvēkiem, kas notiesāti par dzimumnoziegumiem, kuros iesaistīti nepilngadīgie, un noziegumiem pret valsti, piemēram, valsts nodevību, spiegošanu vai terorismu — šādus cilvēkus joprojām nevar mobilizēt. Tas varētu ļaut mobilizēt "simtiem tūkstošu" cilvēku.[664]
9. novembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ukrainas spēki ienāca Sņihurivkā.[665] Krievijas spēki paziņoja par atkāpšanos no Hersonas pilsētas un atkāpšanos uz Dņepras austrumu krastu.[666][667]
Okupantu ieceltais Hersonas apgabala vadītāja vietnieks Kirils Stremousovs gāja bojā autoavārijā netālu no Heņičeskas.[668][669][670]
10. novembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vairākas ASV amatpersonas paziņoja par 400 miljonu ASV dolāru militāro palīdzību Ukrainai, tostarp munīciju raķešu sistēmām HIMARS, mīnmetējus un raķetes pretgaisa pretraķešu sistēmai Hawk un pirmo reizi arī pretgaisa aizsardzības sistēmai Avenger.[671]
11. novembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ukrainas armija ar nelielām kaujām iegāja Hersonas pilsētā, bet frontes līnija pārvirzījās uz Dņepras krastu.[672][673]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 1,8 «Soldiers, Separatists, Sanctions: A Timeline Of The Russia-Ukraine Crisis». NDTV CONVERGENCE LIMITED. 2022. gada 24. februāris. Skatīts: 2022. gada 28. februāris.
- ↑ «Remarks by President Biden in Press Conference». 2022. gada 19. janvāris. Skatīts: 2022. gada 11. marts.
- ↑ «Address by the president of the Russian Federation». 2022. gada 21. februāris. Skatīts: 2022. gada 3. marts.
- ↑ «Extracts from Putin's speech on Ukraine». 2022. gada 21. februāris. Skatīts: 2022. gada 3. marts.
- ↑ «Extracts from Putin's speech on Ukraine». 2022-02-21. Skatīts: 2022-03-20.
- ↑ «Putin announces formal start of Russia's invasion in eastern Ukraine». Meduza. 2022. gada 24. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februāris.
- ↑ John Haltiwanger. «Russian President Vladimir Putin announces military assault against Ukraine in surprise speech». Business Insider. MSN, 2022. gada 23. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februāris.
- ↑ «Путин принял решение о проведении операции по денацификации и демилитаризации Украины» (krievu). 2022. gada 24. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februāris.
- ↑ «Ukraine conflict: Russian forces attack after Putin TV declaration». BBC News. 2022. gada 24. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februāris.
- ↑ «Russia's Putin Announces Military Operation in Ukraine». The Moscow Times. 2022. gada 24. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februāris.
- ↑ «Full text: Putin's declaration of war on Ukraine». The Spectator. 2022. gada 24. februāris. Skatīts: 2022. gada 3. marts.
- ↑ «Operations in Flight Information Regions: FIR LVIV (UKLV), FIR KYIV (UKBV), FIR DNIPROPETROVSK (UKDV), FIR SIMFEROPOL (UKFV), FIR ODESA (UKOV)». Skatīts: 2022. gada 24. februāris.
- ↑ Mari Eccles. «Ukraine closes airspace as Putin orders military operation». Politico, 2022. gada 24. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februāris.
- ↑ «Putin announces 'special military operation' in Ukraine». Politico. 2022. gada 24. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februāris.
- ↑ 15,0 15,1 Andrew Osborn. «Russian forces invade Ukraine with strikes on major cities», 2022. gada 23. februāris. Skatīts: 2022. gada 23. februāris.
- ↑ Collins Keith. «Maps: Tracking the Russian Invasion of Ukraine». The New York Times, 2022. gada 23. februāris. Skatīts: 2022. gada 23. februāris.
- ↑ Vladimir Isachenkov. «Russia attacks Ukraine as defiant Putin warns US, NATO», 2022. gada 23. februāris. Skatīts: 2022. gada 23. februāris.
- ↑ Nathan Hodge. «Russia launches military attack on Ukraine with reports of explosions and troops crossing border». CNN, 2022. gada 24. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februāris.
- ↑ «The war just started». South China Morning Post. 2022. gada 24. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februāris.
- ↑ «Watch Russian vehicles enter Ukraine via Crimea». The Hindu. 2022. gada 24. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februāris.
- ↑ 21,0 21,1 Robert Mendick. «Step-by-step guide on how an all-out Russian invasion of Ukraine could unfold». The Daily Telegraph, 2022. gada 24. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februāris.
- ↑ Phil Stewart. «Russia plans to 'decapitate' Ukraine government -U.S. defense official», 2022. gada 24. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februāris.
- ↑ «Exclusive: U.S. expects Kyiv's fall in days, Ukraine source warns of encirclement». Newsweek. 2022. gada 24. februāris. Skatīts: 2022. gada 26. februāris.
- ↑ «Ukraine-Russia crisis: Live updates». CNN. 2022. gada 23. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februāris.
- ↑ 25,0 25,1 Anton Troianovski. «Ukraine Live Updates: Russia Begins Invasion From Land and Sea». The New York Times, 2022. gada 23. februāris. ISSN 0362-4331. Skatīts: 2022. gada 24. februāris.
- ↑ «Russia has launched its war in Ukraine». Vox. 2022. gada 23. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februāris.
- ↑ «Russia takes military action in Ukraine as UN meets». Al Jazeera. Skatīts: 2022. gada 24. februāris.
- ↑ «Ukraine: Troops moving in from Belarus». BBC News. 2022. gada 24. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februāris.
- ↑ «Украинские пограничники сообщили об атаке границы со стороны России и Белоруссии» (krievu). 2022. gada 24. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februāris.
- ↑ «ВСУ отвоевали Счастье: уничтожено около 50 врагов» (krievu). Skatīts: 2022. gada 24. februāris.
- ↑ «Russia-Ukraine crisis live news: Putin has launched 'full-scale invasion', says Ukrainian foreign minister – latest updates». The Guardian. 2018. gada 16. jūlijs. Skatīts: 2022. gada 24. februāris.
- ↑ «Украина разорвала дипломатические отношения с Россией». Interfax (krievu). 2022. gada 24. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februāris.
- ↑ Clement Charpentreau. «Ukraine closes airspace, Kyiv airport under attack». AeroTime Hub. Skatīts: 2022. gada 25. februāris.
- ↑ «Войска России на севере Украины продвинулись вглубь до пяти километров – Арестович». Unian (krievu). Skatīts: 2022. gada 24. februāris.
- ↑ «President has made all necessary decisions to defend the country, the Armed Forces are actively resisting Russian troops – Adviser to the Head of the Office of the President». president.gov.ua. Skatīts: 2022. gada 24. februāris.
- ↑ «General Staff of the Armed Forces of Ukraine: Operative information as of 10.30». Ukraine Ministry of Defence. 2022. gada 24. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februāris.
- ↑ «Russia Attacks Ukraine: As It's Happening». The Moscow Times. 2022. gada 24. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februāris.
- ↑ Matthew Chance. «On the ground: Russian forces take control of an air base near Kyiv, Ukraine». CNN, 2022. gada 24. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februāris.
- ↑ «Video shows helicopters flying toward Gomostel airfield in Ukraine». The Washington Post. 2022. gada 24. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februāris.
- ↑ 40,0 40,1 40,2 40,3 40,4 «Російсько-українська війна (текстовий онлайн)». Hromadske (ukraiņu). 2022. gada 24. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februāris.
- ↑ «Со стороны Беларуси вертолет без опознавательных знаков обстрелял район перед КПП 'Славутич'» (krievu). 2022. gada 24. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februāris.
- ↑ «Ukraine hit by second wave of missile strikes – official». National Post. 2022. gada 24. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februāris.
- ↑ «Russian troops moving towards town of Nova Kakhovka in Kherson Oblast.». 2022. gada 24. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februāris.
- ↑ «Russian troops enter Ukraine's Kherson Oblast: Defense Ministry». Anadolu Agency. Skatīts: 2022. gada 24. februāris.
- ↑ 45,0 45,1 Rory Sullivan. «Fighting breaks out near Chernobyl, says Ukrainian president». The Independent, 2022. gada 24. februāris.
- ↑ «В Офисе президента подтвердили захват россиянами Чернобыльской АЭС» (krievu). 2022. gada 24. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februāris.
- ↑ «Chernobyl power plant captured by Russian forces – Ukrainian official». Reuters. 2022. gada 24. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februāris.
- ↑ Aditi Sangal, Meg Wagner, Adrienne Vogt, Melissa Macaya, Rob Picheta, Lauren Said-Moorhouse, Ed Upright, Maureen Chowdhury. «Russian troops seize Chernobyl nuclear power plant, Ukrainian official says». CNN, 2022. gada 24. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februāris.
- ↑ Farah Najjar, David Child, Mersiha Gadzo. «Russian forces seize Chernobyl site as Ukraine battles rage». Al Jazeera. Skatīts: 2022. gada 24. februāris.
- ↑ «Zelenskiy Says Russian Forces Trying To Take Over Chernobyl Nuclear Power Plant». RadioFreeEurope/RadioLiberty. Skatīts: 2022. gada 24. februāris.
- ↑ «Kyiv imposes curfew from 22:00 to 07:00, transport not to work at this time – Klitschko». 2022. gada 24. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februāris.
- ↑ «Острів Зміїний захопили російські окупанти – ДПСУ» (ukraiņu). Gazeta UA. 2022. gada 24. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februāris.
- ↑ 53,0 53,1 «Ukraine-Russia invasion: Ukraine says Russian rockets hit Kyiv overnight». BBC News. Skatīts: 2022. gada 25. februāris.
- ↑ Dan Lamothe. «Ukrainian border guards may have survived reported last stand on Snake Island». The Washington Post, 2022. gada 26. februāris. Skatīts: 2022. gada 26. februāris.
- ↑ «ரஷ்ய தாக்குதல்: தெற்கு உக்ரைன் பகுதியில் 22 பேர் கொல்லப்பட்டதாக தகவல்». Dailythanthi.com (tamilu). 2022. gada 24. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februāris.
- ↑ «Ukraine death toll: What we know so far». Al Jazeera. Skatīts: 2022. gada 24. februāris.
- ↑ «Ukraine-Russia invasion: Russia launches attack on Ukraine from several fronts». BBC News. 2022. gada 24. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februāris.
- ↑ «Zelensky signs decree declaring general mobilization». 2022. gada 25. februāris. Skatīts: 2022. gada 25. februāris.
- ↑ Helen Regan, Jonny Hallam. «Ukrainian capital Kyiv targeted with missile fire, official says». CNN, 2022. gada 25. februāris. Skatīts: 2022. gada 25. februāris.
- ↑ «Explosions heard in Kyiv, official says enemy aircraft downed». Reuters. 2022. gada 25. februāris. Skatīts: 2022. gada 25. februāris.
- ↑ Julian E. Barnes. «Russian forces are meeting more resistance near Kyiv and Kharkiv than farther south, analysts say.». The New York Times, 2022. gada 25. februāris. Skatīts: 2022. gada 25. februāris.
- ↑ Emma Graham-Harrison. «Ukraine invasion: Zelenskiy strikes defiant tone as explosions ring out in Kyiv». The Guardian, 2022. gada 25. februāris. Skatīts: 2022. gada 25. februāris.
- ↑ Pavel Polityuk. «Ukraine ministry says Russia hit 33 civilian sites in last 24 hrs -Interfax». Yahoo Finance. Skatīts: 2022. gada 25. februāris.
- ↑ Shashank Bengali. «Ukrainian Fighters Battle to Hold Kyiv». The New York Times, 2022. gada 25. februāris. ISSN 0362-4331. Skatīts: 2022. gada 26. februāris.
- ↑ «Russian special forces have entered Kyiv to hunt down Ukraine's leaders, says Zelensky». inews.co.uk. i News. 2022. gada 25. februāris. Skatīts: 2022. gada 26. februāris.
- ↑ Aden-Jay Wood. «Tank drives over man's car in Ukraine... And he lives to tell the tale – WATCH». GB News, 2022. gada 25. februāris. Skatīts: 2022. gada 26. februāris.
- ↑ Helen Chandler-Wilde. «Ukrainian man run over in car by Russian tank rolling into northern Kyiv». The Daily Telegraph, 2022. gada 25. februāris. ISSN 0307-1235. Skatīts: 2022. gada 26. februāris.
- ↑ «Russian tank swerves to crush civilian car in Kyiv, driver miraculously survives». The Independent. Skatīts: 2022. gada 26. februāris.
- ↑ Ella Lee, McKenzie Sadeghi. «Fact check: Unclear whether armored vehicle shown crushing car in Kyiv is Russian». USA Today, 2022. gada 28. februāris. Skatīts: 2022. gada 3. marts.
- ↑ «Sorting fact, disinformation after Russian attack on Ukraine». ABC News. 2022. gada 26. februāris. Skatīts: 2022. gada 26. februāris.
- ↑ «Putin tells Ukrainian military to overthrow Zelensky – follow live». The Independent. 2022. gada 25. februāris. Skatīts: 2022. gada 25. februāris.
- ↑ «Ukraine-Russia news live: Troops enter Kyiv as Putin makes offer of Minsk peace talks». Sky News. Skatīts: 2022. gada 25. februāris.
- ↑ «Kyiv residents take up arms as Russia advances». BBC News. 2022. gada 25. februāris. Skatīts: 2022. gada 25. februāris.
- ↑ Daniel Lamothe. «Airspace over Ukraine remains contested, with no one in control, Pentagon says». The Washington Post, 2022. gada 25. februāris. Skatīts: 2022. gada 25. februāris.
- ↑ Helene Cooper. «Russian forces have lost some momentum, Pentagon official says.». The New York Times, 2022. gada 25. februāris. Skatīts: 2022. gada 25. februāris.
- ↑ «Вооруженные силы Украины атаковали Миллерово 'Точкой-У'». Rostov Gazeta (krievu). 2022. gada 25. februāris. Skatīts: 2022. gada 25. februāris.
- ↑ James Marson. «Zelensky Says Russia Is Striking Military and Civilian Targets». Wall Street Journal. Skatīts: 2022. gada 25. februāris.
- ↑ «Putin tells Xi that Russia willing to hold high-level talks with Ukraine -China's CCTV». Financial Post. 2022. gada 25. februāris. Skatīts: 2022. gada 25. februāris.
- ↑ Aditi Sangal, Adrienne Vogt, Amy Woodyatt, Rob Picheta, Ed Upright, Jessie Yeung, Adam Renton, Melissa Macaya, Meg Wagner. «Heavy fighting reported to the south of Kyiv». CNN, 2022. gada 25. februāris. Skatīts: 2022. gada 25. februāris.
- ↑ Олег Давыгора. «Месть за Луганск 2014: возле Василькова сбили Ил-76 с вражескими десантниками» (krievu), 2022. gada 26. februāris. Skatīts: 2022. gada 26. februāris.
- ↑ Ольга Робейко. «Бой за Васильков завершился победой ВСУ» (krievu), 2022. gada 26. februāris. Skatīts: 2022. gada 26. februāris.
- ↑ Siobhán Grady. «Multiple explosions rock Kyiv as Russian forces target city». The Washington Post, 2022. gada 25. februāris. Skatīts: 2022. gada 26. februāris.
- ↑ «Ukraine military says it repels Russian troops' attack on Kyiv base». Reuters. 2022. gada 26. februāris. Skatīts: 2022. gada 26. februāris.
- ↑ Ayeshea Perera. «Heavy fighting reported around Kyiv». BBC, 2022. gada 25. februāris. Skatīts: 2022. gada 26. februāris.
- ↑ 85,0 85,1 Yuras Karmanau. «President refuses to flee, urges Ukraine to 'stand firm'». Associated Press, 2022. gada 25. februāris. Skatīts: 2022. gada 26. februāris.
- ↑ «Ukraine says it shot down large Russian plane». BBC News. 2022. gada 25. februāris. Skatīts: 2022. gada 25. februāris.
- ↑ «Battle for Kyiv: Hundreds of casualties as fighting spills into streets». New York Post. 2022. gada 26. februāris. Skatīts: 2022. gada 26. februāris.
- ↑ Sharon Braithwaite. «Zelensky refuses US offer to evacuate, saying 'I need ammunition, not a ride'». CNN, 2022. gada 26. februāris. Skatīts: 2022. gada 27. februāris.
- ↑ «Ukrainian forces slow Russian advance as the U.S. and its allies take action on Russian banks.». The New York Times. 2022. gada 26. februāris. Skatīts: 2022. gada 26. februāris.
- ↑ James Pearson. «Internet in Ukraine disrupted as Russian troops advance». Reuters, 2022. gada 26. februāris. Skatīts: 2022. gada 26. februāris.
- ↑ «Elon Musk says SpaceX's Starlink satellites now active over Ukraine». The Independent. 2022. gada 27. februāris. Skatīts: 2022. gada 27. februāris.
- ↑ Hyunjoo Jin. «Musk says Starlink active in Ukraine as Russian invasion disrupts internet». Reuters, 2022. gada 27. februāris. Skatīts: 2022. gada 27. februāris.
- ↑ «Wojna na Ukrainie. Rosjanie blisko elektrowni atomowej. Jest ryzyko, że zostanie ostrzelana» (poļu). Polsat News. 2022. gada 26. februāris. Skatīts: 2022. gada 26. februāris.
- ↑ Ekaterina Andrus. «Официально о ситуации в Энергодаре 27 февраля». Nikopol News (krievu), 2022. gada 27. februāris. Skatīts: 2022. gada 27. februāris.
- ↑ Adrienne Vogt. «Japanese-owned cargo ship hit by a missile off Ukrainian coast». CNN, 2022. gada 26. februāris. Skatīts: 2022. gada 26. februāris.
- ↑ «Chechen leader, a Putin ally, says his forces deployed to Ukraine». 2022. gada 26. februāris. Skatīts: 2022. gada 26. februāris.
- ↑ Timothy Bella. «Assassination plot against Zelensky foiled and unit sent to kill him 'destroyed,' Ukraine says». The Washington Post, 2022. gada 2. marts. Skatīts: 2022. gada 2. marts.
- ↑ Adrienne Vogt. «Six-year-old boy killed in Kyiv clashes, several more Ukrainian civilians wounded». CNN, 2022. gada 26. februāris. Skatīts: 2022. gada 27. februāris.
- ↑ «Ukrainian troops defending Chernihiv blow up 56 tanks of diesel fuel». Pravda. 2022. gada 26. februāris. Skatīts: 2022. gada 26. februāris.
- ↑ 100,0 100,1 100,2 «Ukraine Conflict Update 9: February 26, 2022». Critical Threats. Institute for the Study of War. 2022. gada 26. februāris. Skatīts: 2022. gada 27. februāris.
- ↑ 101,0 101,1 Mason Clark, George Barros, Katya Stepanenko. «Russia-Ukraine Warning Update: Russian Offensive Campaign Assessment, February 26». Institute for the Study of War, 2022. gada 26. februāris. Skatīts: 2022. gada 27. februāris.
- ↑ «UK says Russian advance has slowed, likely caused by logistical problems, resistance». Reuters. 2022. gada 27. februāris. Skatīts: 2022. gada 27. februāris.
- ↑ «U.S., British Officials Say Russia Slowed By Logistics, 'Viable Ukrainian Resistance'». Radio Free Europe/Radio Liberty. 2022. gada 26. februāris. Skatīts: 2022. gada 26. februāris.
- ↑ «What's happening in the Ukraine crisis now». BBC News. 2022. gada 27. februāris. Skatīts: 2022. gada 27. februāris.
- ↑ «Update on Russian invasion: Vasylkiv hit with Russian missiles, oil depot nearby on fire». UkrInform. 2022. gada 27. februāris. Skatīts: 2022. gada 27. februāris.
- ↑ Violetta Orlova. «Під Каховкою українські роми вкрали у російських окупантів танк – місцеві» (ukraiņu), 2022. gada 27. februāris.
- ↑ «The Ukrainian Roma achieved success, seizing the Russian tank». DigLogs. 2022. gada 27. februāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 1. martā. Skatīts: 2022. gada 8. aprīlī.
- ↑ «Town near Ukraine's Kyiv hit by missiles, oil terminal on fire». Reuters. 2022. gada 27. februāris. Skatīts: 2022. gada 27. februāris.
- ↑ Adrienne Vogt, Lauren Said-Moorhouse, Jeevan Ravindran, Peter Wilkinson, Jessie Yeung, Brad Lendon, Steve George, Meg Wagner, Amir Vera. «Russian aircraft banned from German airspace». CNN, 2022. gada 26. februāris. Skatīts: 2022. gada 27. februāris.
- ↑ Ulyana Vinogradova. «Новая Каховка полностью под контролем российских оккупантов – мэр». Korrespondent (ukraiņu). Skatīts: 2022. gada 27. februāris.
- ↑ «Russian troops enter Ukraine's Kharkiv -Ukrainian official». Reuters. 2022. gada 27. februāris. Skatīts: 2022. gada 27. februāris.
- ↑ «A large column of Russian vehicles is pushing into the city of Sumy from the side of Khimprom». The Kyiv Independent. 2022. gada 27. februāris. Skatīts: 2022. gada 27. februāris.
- ↑ Olzhas Auyezov. «Russia says it "blocks" Ukraine's Kherson, Berdyansk – RIA». Reuters, 2022. gada 27. februāris. Skatīts: 2022. gada 27. februāris.
- ↑ «В Минобороны сообщили об уничтожении 975 военных объектов Украины» (krievu). 2022. gada 27. februāris.
- ↑ «Ukraine restores full control over Kharkiv: City governor». Daily Sabah. 2022. gada 27. februāris. Skatīts: 2022. gada 27. februāris.
- ↑ «Ukrainian commander in Kharkiv says dozens of Russians surrendered». CNN. 2022. gada 27. februāris. Skatīts: 2022. gada 27. februāris.
- ↑ «Putin puts nuclear 'deterrence' forces on alert». Deutsche Welle. 2022. gada 27. februāris. Skatīts: 2022. gada 3. marts.
- ↑ «Путин поручил Минобороны перевести силы сдерживания в особый режим». Vedomosti (krievu). 2022. gada 27. februāris. Skatīts: 2022. gada 3. marts.
- ↑ Andrew Roth. «Vladimir Putin puts Russia's nuclear deterrence forces on high alert». The Guardian, 2022. gada 27. februāris. Skatīts: 2022. gada 27. februāris.
- ↑ «NATO chief calls Putin's alert irresponsible, dangerous rhetoric». The Express Tribune. 2022. gada 27. februāris.
- ↑ «UN spokesman says idea of nuclear conflict 'inconceivable'». Times of Israel. 2022. gada 27. februāris.
- ↑ Henry Foy, John Paul Rathbone. «Russia homes in on Kyiv and Kharkiv and pushes across Black Sea coast». Financial Times, 2022. gada 28. februāris. Skatīts: 2022. gada 28. februāris.
- ↑ Yulia Zakharchenko. «Бердянськ захопили бойовики, у Харкові та Сумах – тиша: Арестович про ситуацію в Україні». Fakty i Kommentarii (Ukrainian), 2022. gada 28. februāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 28. februārī. Skatīts: 2022. gada 28. februāris.
- ↑ 124,0 124,1 «Ukraine Conflict Update 10». Institute for the Study of War. 2022. gada 27. februāris. Skatīts: 2022. gada 28. februāris.
- ↑ Dan Sabbagh. «Russian forces advance on Kyiv: fighting on fourth day of invasion». The Guardian, 2022. gada 27. februāris. Skatīts: 2022. gada 28. februāris.
- ↑ «Станиця Луганська, Щастя і Волноваха опинилися на межі гуманітарної катастрофи» (ukraiņu). RBC Ukraine. 2022. gada 27. februāris. Skatīts: 2022. gada 28. februāris.
- ↑ «Fighting around Ukraine's Mariupol throughout the night – regional governor». 2022. gada 28. februāris. Skatīts: 2022. gada 28. februāris.
- ↑ «UK says Russian advance on Kyiv slowed by staunch Ukrainian resistance». 2022. gada 28. februāris.
- ↑ 129,0 129,1 Eric Beech. «Russian military convoy north of Kyiv stretches for 40 miles -Maxar», 2022. gada 28. februāris. Skatīts: 2022. gada 28. februāris.
- ↑ Manveen Rana. «Volodymyr Zelensky: Russian mercenaries ordered to kill Ukraine's president». The Times, 2022. gada 28. februāris. Skatīts: 2022. gada 28. februāris.
- ↑ «До 14:00 було знищено понад 200 одиниць техніки окупантів на напрямках траси Ірпінь-Житомир, – Арестович» (ukraiņu). Espreso TV. 2022. gada 28. februāris. Skatīts: 2022. gada 28. februāris.
- ↑ «Ukraine invasion: Three children among nine dead as footage shows Kharkiv apartment block being rocked by series of blasts». Sky News. Skatīts: 2022. gada 28. februāris.
- ↑ Lamiat Sabin. «Russia used vacuum bomb during invasion, Ukrainian ambassador claims». The Independent, 2022. gada 1. marts. Skatīts: 2022. gada 1. marts.
- ↑ Virginia Harrison. «Ukraine: what we know on day six of Russia's invasion». The Guardian, 2022. gada 1. marts. Skatīts: 2022. gada 1. marts.
- ↑ Valerie Hopkins. «Initial talks between Russia and Ukraine yield no resolution.». The New York Times, 2022. gada 28. februāris. Skatīts: 2022. gada 3. marts.
- ↑ «Putin says Ukrainian neutrality key to any settlement». 2022. gada 28. februāris.
- ↑ «Russian Offensive Campaign Assessment, February 28 2022». Institute for the Study of War. 2022. gada 28. februāris. Skatīts: 2022. gada 1. marts.
- ↑ «'Russia has 75% of forces inside Ukraine'». 2022. gada 1. marts. Skatīts: 2022. gada 1. marts.
- ↑ «Πόλεμος στην Ουκρανία: Νεκροί δύο ακόμη Ελληνες στο χωριό Σαρτανάς». tanea.gr (grieķu). 2022. gada 28. februāris. Skatīts: 2022. gada 28. februāris.
- ↑ «The Secretary's Call with Greek Foreign Minister Dendias». United States Department of State. 2022. gada 27. februāris. Skatīts: 2022. gada 27. februāris.
- ↑ «Πρεσβεία Γερμανίας στην Ελλάδα: 'Συλλυπητήρια στους συγγενείς των 10 αμάχων ελληνικής καταγωγής'». Real.gr (grieķu). 2022. gada 27. februāris. Skatīts: 2022. gada 27. februāris.
- ↑ «ΥΠΕΞ: Έχουμε αποδείξεις ότι οι Έλληνες σκοτώθηκαν από ρωσικά πυρά». EfSyn (grieķu). 2022. gada 27. februāris. Skatīts: 2022. gada 27. februāris.
- ↑ «Greece to send defensive military equipment to Ukraine». Kathimerini. 2022. gada 27. februāris. Skatīts: 2022. gada 27. februāris.
- ↑ «Greece summons Russian envoy after bombing kills 10 nationals». Al Jazeera. 2022. gada 27. februāris. Skatīts: 2022. gada 27. februāris.
- ↑ «Sky News team's harrowing account of their violent ambush in Ukraine this week». Sky News. Skatīts: 2022. gada 5. marts.
- ↑ «Sky journalist shot and wounded in Ukraine ambush». 2022. gada 5. marts. Skatīts: 2022. gada 5. marts.
- ↑ Josie Ensor. «Sky News reporter Stuart Ramsay shot by Russian 'infiltrators' in Ukraine». The Daily Telegraph, 2022. gada 4. marts. ISSN 0307-1235. Skatīts: 2022. gada 5. marts.
- ↑ Paul P. Murphy. «Russian major general killed in Ukraine at end of February». CNN, 2022. gada 11. marts. Skatīts: 2022. gada 11. marts.
- ↑ «Ukraine forces reportedly kill top Russian general in blow to invading army». Newsweek. 2022. gada 3. marts. Skatīts: 2022. gada 3. marts.
- ↑ «More than 70 Ukrainian soldiers killed after Russian artillery hit Okhtyrka base». The Washington Times. 2022. gada 1. marts. Skatīts: 2022. gada 1. marts.
- ↑ Natalia Zinets. «Kharkiv official says Russian missiles hit administration building, residential areas», 2022. gada 1. marts. Skatīts: 2022. gada 1. marts.
- ↑ «Footage appears to show strike on Kharkiv local government building». 2022. gada 1. marts. Skatīts: 2022. gada 2. marts.
- ↑ «Ukraine: Kharkiv attack was a war crime, says President Zelensky». 2022. gada 1. marts. Skatīts: 2022. gada 1. marts.
- ↑ «Ukraine to sell 'war bonds' to fund armed forces». 2022. gada 1. marts. Skatīts: 2022. gada 1. marts.
- ↑ Camille Gijs. «US sees 'no indication' to back Ukrainian claim Belarus has joined Russia's invasion». Politico, 2022. gada 1. marts. Skatīts: 2022. gada 1. marts.
- ↑ «Belarus leader says Minsk won't join Russian operation in Ukraine, Belta reports». 2022. gada 1. marts.
- ↑ Christiaan Triebert. «Kyiv's main radio and TV tower is hit by projectile, with other explosions nearby.». The New York Times, 2022. gada 1. marts. ISSN 0362-4331. Skatīts: 2022. gada 1. marts.
- ↑ «Live updates: Russia kills 5 in attack on Kyiv TV tower». 2022. gada 1. marts. Skatīts: 2022. gada 1. marts.
- ↑ Zachary Basu, Dave Lawler. «Russian strike on Kyiv TV tower kills 5 and damages Holocaust memorial: Zelensky». Axios, 2022. gada 1. marts. Skatīts: 2022. gada 1. marts.
- ↑ «Ukraine live updates: Deadly blast at Kyiv TV tower after Russia warns capital». Skatīts: 2022. gada 1. marts.
- ↑ «Russian paratroopers launch fresh attack on embattled Kharkiv with battle underway at military hospital». Sky News. 2022. gada 2. marts. Skatīts: 2022. gada 2. marts.
- ↑ «First in 7 days of war Ukrainian units go on offensive advancing to Horlivka – Arestovych». Interfax Ukraine. 2022. gada 2. marts. Skatīts: 2022. gada 2. marts.
- ↑ «Settlement of Makariv liberated – Valerii Zaluzhnyi». 2022. gada 2. marts. Skatīts: 2022. gada 3. marts.
- ↑ «Ukraine live updates: Russia attacks key Ukraine cities as invasion intensifies». 2022. gada 2. marts. Skatīts: 2022. gada 2. marts.
- ↑ Arun Devnath. «Missile Sets Bangladeshi Vessel Ablaze in Ukraine Port, One Dead». Bloomberg News, 2022. gada 2. marts. Skatīts: 2022. gada 3. marts.
- ↑ «Ukraine conflict: Bangladeshi killed in rocket attack on ship». 2022. gada 2. marts. Skatīts: 2022. gada 3. marts.
- ↑ «Ukraine's former President Yanukovych ousted in 2014 is in Minsk, Kremlin wants to reinstall him in Kyiv». Ukrayinska Pravda. 2022. gada 3. marts. Skatīts: 2022. gada 3. marts.
- ↑ Shashwat Bhandari. «Kremlin planning to declare ex-President Viktor Yanukovych as new head of Ukraine». www.indiatvnews.com, 2022. gada 2. marts. Skatīts: 2022. gada 3. marts.
- ↑ «If Putin Picks Puppet Ukraine Leader, Viktor Medvedchuk is Odds-on Favorite». Newsweek. 2022. gada 24. februāris. Skatīts: 2022. gada 5. marts.
- ↑ «Russia's Sergei Lavrov says a third world war would be nuclear». National Post. 2022. gada 2. marts. Skatīts: 2022. gada 3. marts.
- ↑ ABC News Team. «2nd round of talks between Russia and Ukraine end with no cease-fire». abcnews.go.com. ABC News. Skatīts: 2022. gada 4. marts.
- ↑ Tom Batchelor. «Cargo ship sinks off coast of Ukrainian port Odessa 'after explosion'». The Independent, 2022. gada 3. marts. Skatīts: 2022. gada 3. marts.
- ↑ Jonathan Saul. «Two cargo ships hit by blasts around Ukraine, one seafarer killed», 2022. gada 3. marts. Skatīts: 2022. gada 3. marts.
- ↑ «Germany to ship anti-aircraft missiles to Ukraine — reports». Deutsche Welle. 2022. gada 3. marts. Skatīts: 2022. gada 5. marts.
- ↑ «Ukrainian parliament backs bill to seize Russia-owned assets in Ukraine». 2022. gada 3. marts. Skatīts: 2022. gada 4. marts.
- ↑ «Russia hits communications facility in Kyiv, takes town near Kharkiv -Ifax». Arab News. 2022. gada 3. marts. Skatīts: 2022. gada 3. marts.
- ↑ BBC News Team. «Civilians trapped as Russia bombards port city». BBC News. Skatīts: 2022. gada 3. marts.
- ↑ Caitlin Doornobs. «First Ukrainian city reportedly falls to Russia as Pentagon says 90% of Russian troops amassed for war are now in Ukraine». Stars and Stripes, 2022. gada 3. marts. Skatīts: 2022. gada 4. marts.
- ↑ Olafimihan Oshin. «Zelensky says first foreign fighters now in Ukraine». The Hill, 2022. gada 3. marts. Skatīts: 2022. gada 11. marts.
- ↑ «Live updates: Russian troops shelling nuclear power station». 2022. gada 3. marts. Skatīts: 2022. gada 4. marts.
- ↑ «Fire breaks out at Ukraine's Zaporizhzhia nuclear power plant amid shelling». MSN. Skatīts: 2022. gada 4. marts.
- ↑ «Ukrainian officials confirm huge nuclear power plant is on fire». Skatīts: 2022. gada 3. marts.
- ↑ «IAEA press release». IAEA. Skatīts: 2022. gada 10. marts.
- ↑ Sean Boynton. «Russian troops capture Europe's largest power plant in Ukraine after intense battle». Global News, 2022. gada 4. marts. Skatīts: 2022. gada 4. marts.
- ↑ «Минобороны заявило о попытке провокации Украины на Запорожской АЭС» (krievu). 2022. gada 4. marts.
- ↑ «Азаров назвал цель провокации ВСУ на Запорожской АЭС» (krievu). 2022. gada 5. marts. Skatīts: 2022. gada 6. marts.
- ↑ «NATO rejects no-fly zone; Ukraine slams 'greenlight for bombs'». AJ English. Skatīts: 2022. gada 5. marts.
- ↑ «Pentagon says Russia's fired over 500 missiles in Ukraine invasion as NATO warns of "more death"». CBS News. 2022. gada 5. marts. Skatīts: 2022. gada 5. marts.
- ↑ Mersiha Gadzo, Farah Najjar. «Moscow declares partial ceasefire in two Ukrainian cities». Al Jazeera. Skatīts: 2022. gada 5. marts.
- ↑ «Ukraine: Dire humanitarian situation in Mariupol after truce collapse». DW News. 2022. gada 7. marts. Skatīts: 2022. gada 7. marts.
- ↑ «Latest Ukraine updates: Moscow resumes offensive on Mariupol». Al Jazeera. 2022. gada 5. marts. Skatīts: 2022. gada 7. marts.
- ↑ Tim Lister, Josh Pennington, Julia Hollingsworth, Radina Gigova. «Fears grow for safety of civilians fleeing Ukrainian cities after deadly explosion at checkpoint». CNN, 2022. gada 6. marts. Skatīts: 2022. gada 6. marts.
- ↑ Ivana Saric. «Zelensky pleas for no-fly zone as missiles destroy Vinnytsia airport». Axios, 2022. gada 6. marts. Skatīts: 2022. gada 6. marts.
- ↑ Nicholas Fiorenza. «Ukraine conflict: Ukroboronprom's Zhytomyr Armour Plant destroyed». Janes Information Services, 2022. gada 8. marts. Skatīts: 2022. gada 10. marts.
- ↑ «Ukraine invasion: Mariupol evacuation halted again as Russia 'regroups forces'». Sky News. 2022. gada 6. marts. Skatīts: 2022. gada 6. marts.
- ↑ «Russia limiting communications at nuclear facility, watchdog says». CBS News. 2022. gada 6. marts. Skatīts: 2022. gada 7. marts.
- ↑ «Во время раздачи хлеба и лекарств. Российские оккупанты расстреляли мэра Гостомеля». Novy Chas (Russian). 2022. gada 7. marts. Skatīts: 2022. gada 7. marts.
- ↑ Olena Roshchina. «Російські військові вбили голову Гостомеля і поранили мера Бучі». Ukrayinska Pravda (Ukrainian), 2022. gada 7. marts. Skatīts: 2022. gada 11. marts.
- ↑ «Ukraine after 11th night of war: Mayor killed, towns taken, Moscow promises civilian corridors to Russia». Baltic News Network. 2022. gada 7. marts. Skatīts: 2022. gada 7. marts.
- ↑ «Ukrainian forces have retaken Mykolayiv regional airport, says governor». Reuters. 2022. gada 7. marts. Skatīts: 2022. gada 7. marts.
- ↑ «Ukraine Recaptures City of Chuhuiv, Kills Top Russian Commanders: Officials». Newsweek. 2022. gada 7. marts. Skatīts: 2022. gada 7. marts.
- ↑ 202,0 202,1 Joseph Trevithick. «Ukraine Strikes Back: Barrage Leaves Russian-Occupied Kherson Airbase In Flames». The Drive, 2022. gada 15. marts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 16. martā. Skatīts: 2022. gada 16. marts.
- ↑ Jon Henley. «Ukraine decries 'immoral' Kremlin offer of civilian corridors to Russia or Belarus». The Guardian, 2022. gada 7. marts. Skatīts: 2022. gada 7. marts.
- ↑ «Putin has deployed nearly 100% of pre-staged forces into Ukraine- U.S. official». Reuters. 2022. gada 7. marts. Skatīts: 2022. gada 7. marts.
- ↑ Graeme Massie. «Ukraine claims it has killed another Russian general during fighting in Kharkiv». The Independent, 2022. gada 7. marts. Skatīts: 2022. gada 7. marts.
- ↑ «Two oil depots burst into flames following Russian airstrike in Ukraine, as Putin sends in nearly 100 per cent of invading troops». Sky News Australia. 2022. gada 8. marts. Skatīts: 2022. gada 8. marts.
- ↑ Dmitry Zaks. «Ukraine accuses Russia of attacking humanitarian corridors as civilians flee cities». The Times of Israel, 2022. gada 8. marts. Skatīts: 2022. gada 8. marts.
- ↑ Sam Jones. «Two children among at least 21 killed in Sumy airstrikes, officials say». The Guardian, 2022. gada 8. marts. Skatīts: 2022. gada 8. marts.
- ↑ Alexa Phillips. «Ukraine war: US says Poland's offer of MIG-29 fighter jets to be passed to Ukraine 'not tenable'». Sky News, 2022. gada 9. marts. Skatīts: 2022. gada 9. marts.
- ↑ Lucy Fisher. «Poland offers fighter jets to help Ukraine repel Russians». The Daily Telegraph, 2022. gada 8. marts. ISSN 0307-1235. Skatīts: 2022. gada 9. marts.
- ↑ Julian Borger, Patrick Wintour. «US dismisses Polish plan to provide fighter jets to be sent to Ukraine». The Guardian, 2022. gada 9. marts. Skatīts: 2022. gada 9. marts.
- ↑ «Ukraine evacuated 40,000 in one day but problems with Mariupol, Kyiv and Kharkiv areas -official». 2022. gada 9. marts. Skatīts: 2022. gada 10. marts.
- ↑ «'No progress' as top Russia, Ukraine diplomats talk in Turkey». Al Jazeera. 2022. gada 10. marts. Skatīts: 2022. gada 11. marts.
- ↑ «Moscow To Open Daily Humanitarian Corridors From Ukraine To Russia». Agence France-Presse (NDTV). 2022. gada 10. marts. Skatīts: 2022. gada 11. marts.
- ↑ Ellie Kaufman. «Russian forces have moved about 3 miles closer to Kyiv and Chernihiv is now "isolated," US defense official says». CNN, 2022. gada 10. marts. Skatīts: 2022. gada 11. marts.
- ↑ Mike Brest. «Russian forces make limited advances toward Kyiv, Pentagon says». The Washington Examiner, 2022. gada 10. marts. Skatīts: 2022. gada 11. marts.
- ↑ «Ukrainian military defeat tank regiment of Russian troops, eliminate commander Zakharov in Brovarsky district – Defense Intelligence». 2022. gada 10. marts. Skatīts: 2022. gada 10. marts.
- ↑ «Ukraine war: Drone footage shows Russian tank column retreat after artillery ambush». Sky News. Skatīts: 2022. gada 11. marts.
- ↑ Tim Lister, Paul P. Murphy, Gianluca Mezzofiore, Celine Alkhaldi. «The 40-mile-long Russian convoy near Kyiv has moved. Here's what it means for the Ukrainian capital». CNN, 2022. gada 11. marts. Skatīts: 2022. gada 11. marts.
- ↑ «Plenković o padu drona u Zagrebu: Lansiran je iz Ukrajine, ali ne znamo čiji je. Ovakvu situaciju ne možemo tolerirati. Ovo je bila prijetnja na koju treba reagirati». Večernji list (horvātu). Skatīts: 2022-03-12.
- ↑ «Russian strikes hit western Ukraine as offensive widens». The Times of India. 2022. gada 11. marts. Skatīts: 2022. gada 11. marts.
- ↑ 222,0 222,1 «2 Ukraine soldiers killed, 6 hurt at Lutsk airbase». Agence France-Presse (Free Malaysia Today). 2022. gada 11. marts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 13. martā. Skatīts: 2022. gada 11. marts.
- ↑ Alan Cullison, Alexander Osipovich. «Russian General Is Killed in Ukraine as Airstrikes Intensify». The Wall Street Journal, 2022. gada 11. marts. Skatīts: 2022. gada 11. marts.
- ↑ Tim Lister. «Russia widens attack on Ukraine's cities, striking western airfields and Dnipro». CNN (WKTV), 2022. gada 11. marts. Skatīts: 2022. gada 11. marts.
- ↑ «Ukraine says Russia wants to drag Belarus into war, warns of invasion plan». 2022. gada 11. marts. Skatīts: 2022. gada 12. marts.
- ↑ «Ukraine Accuses Moscow Of 'False Flag' Operation To Lure Belarus Into War». Radio Free Europe/Radio Liberty. 2022. gada 11. marts. Skatīts: 2022. gada 12. marts.
- ↑ Jeff Seldin. «US Sees No Evidence of Syrian, African Mercenaries in Ukraine». Voice of America, 2022. gada 11. marts. Skatīts: 2022. gada 11. marts.
- ↑ Tom Ball. «African fighters prepare to join Russian troops». The Times, 2022. gada 11. marts. Skatīts: 2022. gada 12. marts.
- ↑ «Enemy shells nursing home in Kreminna, killing 56». Ukrinform. 2022. gada 20. marts. Skatīts: 2022. gada 20. marts.
- ↑ Pavel Polityuk. «Fighting rages outside Kyiv, Ukraine says evacuations threatened again». Reuters, 2022. gada 12. marts. Skatīts: 2022. gada 12. marts.
- ↑ «Airport completely destroyed due to missile attacks by invader in Vasylkiv, Kyiv region – mayor». 2022. gada 12. marts. Skatīts: 2022. gada 12. marts.
- ↑ «Russia disables Ukraine military's main radio intelligence facility». Business Standard. 2022. gada 12. marts. Skatīts: 2022. gada 12. marts.
- ↑ «Ukraine says Russia plotting to create a pro-Moscow 'people's republic' in Kherson». The Times of Israel. 2022. gada 12. marts. Skatīts: 2022. gada 12. marts.
- ↑ «Heavy fighting leaves much of Volnovakha in ruins». Euronews. 2022. gada 12. marts. Skatīts: 2022. gada 13. marts.
- ↑ 235,0 235,1 235,2 235,3 235,4 235,5 Pavel Polityuk. «Russian strike on base brings Ukraine war close to NATO's border», 2022. gada 13. marts. Skatīts: 2022. gada 13. marts.
- ↑ «Strike in Donbas Wounds 30, Russia Accused of Chemical Attacks». The Moscow Times. 2022. gada 13. marts. Skatīts: 2022. gada 14. marts.
- ↑ Alex Stambaugh. «Russian airstrike damages historic Ukrainian monastery». CNN, 2022. gada 13. marts. Skatīts: 2022. gada 13. marts.
- ↑ Sam Clench. «Russia Ukraine updates live: Russia accused of using 'filthy' chemical weapons». News.com.au, 2022. gada 13. marts. Skatīts: 2022. gada 14. marts.
- ↑ Luke Harding. «Russia missile strike on Ukraine base close to Polish border kills 35, governor says», 2022. gada 13. marts. Skatīts: 2022. gada 13. marts.
- ↑ Keiran Southern. «American journalist Brent Renaud shot dead near Kyiv». The Times, 2022. gada 13. marts. Skatīts: 2022. gada 13. marts.
- ↑ «O dronă s-a prăbușit în apropiere de locuința unui bărbat din Bistrița. Parchet: "Nu a fost stabilită proveniența aeronavei"». Libertatea.ro (rumāņu). Skatīts: 2022-03-14.
- ↑ «Russian-made Orlan-10 drone crashes in Romania». aerotime.aero. Skatīts: 2022-03-14.
- ↑ «An unmanned aerial vehicle, most likely of Russian origin, was found in the Romanian municipality of Dumitra, just over 100 kilometers south of the Ukrainian border.». Ukrinform. Skatīts: 2022-03-14.
- ↑ «Russia says 23 dead in missile attack on Donetsk». 2022. gada 14. marts. Skatīts: 2022. gada 14. marts.
- ↑ «ВС РФ примут ответные меры по выводу из строя предприятий ОПК Украины из-за удара «Точкой-У» по Донецку». Zvezda. 2022. gada 14. marts. Skatīts: 2022. gada 15. marts.
- ↑ «At least nine dead after strike on TV tower». 2022. gada 14. marts. Skatīts: 2022. gada 15. marts.
- ↑ «19 Search and rescue operations on TV tower in Rivne region completed, death toll rises to 21 – authorities» (ukraiņu). 2022. gada 16. marts. Skatīts: 2022. gada 16. marts.
- ↑ «Deadly blasts rattle Kyiv, talks with Russia to resume». France 24. 2022. gada 15. marts. Skatīts: 2022. gada 15. marts.
- ↑ Joyce Karam. «Russia's offensive 'stalled' in Ukraine but Moscow not backing down: Pentagon». The National, 2022. gada 14. marts. Skatīts: 2022. gada 14. marts.
- ↑ Haley Ott. «Over 40,000 Syrians reportedly register to fight for Russia in Ukraine», 2022. gada 14. marts. Skatīts: 2022. gada 15. marts.
- ↑ «Russian forces take control of Ukraine's Kherson region: Agencies». 2022. gada 15. marts. Skatīts: 2022. gada 15. marts.
- ↑ H.I. Sutton. «Russian Navy Landing Ships Seen Approaching Ukrainian Coast Near Odessa». Naval News, 2022. gada 15. marts. Skatīts: 2022. gada 16. marts.
- ↑ «Fourth Russian general killed in fighting, Ukraine says». The Washington Times. 2022. gada 15. marts. Skatīts: 2022. gada 16. marts.
- ↑ The Independent. «Volodymyr Zelensky says he accepts there is 'not an open door' to Ukraine joining Nato». The Independent, 2022. gada 15. marts. Skatīts: 2022. gada 15. marts.
- ↑ The Times of Israel. «Zelensky says Ukraine is not joining NATO». The Times of Israel, 2022. gada 15. marts. Skatīts: 2022. gada 15. marts.
- ↑ Vanessa Gera, Raf Casert. «3 EU prime ministers visit Kyiv as Russian attacks intensify», 2022. gada 15. marts. Skatīts: 2022. gada 16. marts.
- ↑ Tucker Reals. «U.S. embassy says Russian troops "shot and killed 10 people standing in line for bread" in northeast Ukraine», 2022. gada 16. marts. Skatīts: 2022. gada 16. marts.
- ↑ «Talk of 'compromise' as Russia-Ukraine peace talks set to resume». 2022. gada 16. marts. Skatīts: 2022. gada 16. marts.
- ↑ Max Seddon. «Ukraine and Russia draw up neutrality plan to end war». The Financial Times, 2022. gada 16. marts. Skatīts: 2022. gada 16. marts.
- ↑ «Mayor of Melitopol freed from Russian captivity – Yermak». 2022. gada 16. marts. Skatīts: 2022. gada 16. marts.
- ↑ Lorenzo Tondo. «Ukrainian officials accuse Russia of shelling civilians fleeing Mariupol». The Guardian, 2022. gada 16. marts. Skatīts: 2022. gada 16. marts.
- ↑ Andy Hayes. «Ukraine war: People buried under rubble after Mariupol theatre sheltering hundreds is hit by Russian bomb, officials say». Sky News, 2022. gada 16. marts. Skatīts: 2022. gada 16. marts.
- ↑ «Pentagon says Russian advance is frozen». 2022. gada 17. marts. Skatīts: 2022. gada 17. marts.
- ↑ Mason Clark, George Barros, Kateryna Stepanenko. «Russian Offensive Campaign Assessment, March 18». Institute for the Study of War, 2022. gada 18. marts. Skatīts: 2022. gada 20. marts.
- ↑ «Ukraine conflict: Scores feared dead after Russia attack on Mykolaiv barracks». 2022. gada 18. marts. Skatīts: 2022. gada 18. marts.
- ↑ «Ukraine accuses Russia of bombing Mariupol school sheltering 400». Al Jazeera. 2022. gada 20. marts. Skatīts: 2022. gada 20. marts.
- ↑ «Ukraine war latest: School sheltering 400 'hit by Russian strike'». BBC News. 2022. gada 20. marts. Skatīts: 2022. gada 20. marts.
- ↑ Sam Hall. «Ukraine-Russia evening briefing: Five developments as Putin's troops accused of killing 56 at care home». The Telegraph, 2022. gada 20. marts. Skatīts: 2022. gada 20. marts.
- ↑ Reuters. «Russia says it hit Kyiv shopping centre because it was storing rockets». Reuters, 2022-03-21. Skatīts: 2022-03-24.
- ↑ Asami Terajima. «At least 8 killed by Russian missile attack on Kyiv shopping mall (PHOTOS)». The Kyiv Independent, 2022-03-21. Skatīts: 2022-03-24.
- ↑ Lynsey Addario. «Retroville Mall in Kyiv is in ruins after powerful strikes.». The New York Times, 2022-03-21. ISSN 0362-4331. Skatīts: 2022-03-24.
- ↑ Agence France-Presse. «In the ruins of Retroville: blast rips shopping mall to shreds as war closes in on Kyiv». The Guardian, 2022-03-22. Skatīts: 2022-03-24.
- ↑ «Live updates: Ammonia leak contaminates area in east Ukraine». Washington Post. ISSN 0190-8286. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-03-21. Skatīts: 2022-03-21.
- ↑ «Ammonia leaks from Sumy chemical plant. The governor of Sumy Oblast Dmytro Zhyvytsky said on March 21 that ammonia leaked from Sumykhimprom chemical plant at 4:30 a.m. local time as a result of Russian airstrike». Twitter. Skatīts: 2022-03-21.
- ↑ AP. «Russians forces destroy laboratory in Chernobyl nuclear power plant». Business Standard India, 2022-03-23. Skatīts: 2022-03-23.
- ↑ «Barrage of outgoing fire witnessed in northwest Kyiv». CNN. 2022-03-23. Skatīts: 2022-03-25.
- ↑ «The Russian ship destroyed in Berdyansk was the "Saratov," says Ukraine». Skatīts: 2022. gada 25. marts.
- ↑ «Ukraine Strikes Russia's Alligator Class LST With Ballistic Missile». navalnews.com. 2022. gada 24. marts. Skatīts: 2022. gada 24. marts.
- ↑ «Ukraine war: Russian landing ship 'destroyed' as Red Cross chief warns of 'complex frontline' and people trapped». Sky News. 2022. gada 24. marts. Skatīts: 2022. gada 24. marts.
- ↑ «Российские военные взяли под контроль город Изюм в Харьковской области» (krievu). РИА Новости. 2022-03-24.
- ↑ «Ukraine denies Russian troops have captured key east city Izyum». The Times of Israel. 2022. gada 24. marts. Skatīts: 2022. gada 24. marts.
- ↑ «"This Morning, Russian Phosphorus Bombs Were Used": Zelensky To NATO». NDTV. Skatīts: 2022-03-25.
- ↑ «"We are going on the counterattack," Ukrainian government adviser says about fighting in Kyiv region». 2022. gada 25. marts. Skatīts: 2022. gada 27. marts.
- ↑ 284,0 284,1 «Russian soldiers release Ukraine town's mayor and agree to leave after protests». The Guardian. 2022. gada 26. marts. Skatīts: 2022. gada 27. marts.
- ↑ «Russian general Yakov Rezantsev killed in Ukraine». 2022-03-26. Skatīts: 2022-03-26.
- ↑ «Ukraine says counterattack east of Kharkiv recaptures villages from Russian forces». 2022. gada 27. marts. Skatīts: 2022. gada 27. marts.
- ↑ «Russian cruise missiles strike Ukrainian Air Force command center, according to Ukraine's military». 2022. gada 25. marts. Skatīts: 2022. gada 25. marts.
- ↑ «Top Russian general claims military efforts now centered on eastern part of Ukraine». 2022. gada 25. marts. Skatīts: 2022. gada 27. marts.
- ↑ «A look at some of the fighting from around Ukraine on Saturday». 2022. gada 27. marts. Skatīts: 2022. gada 27. marts.
- ↑ «Russians plant mines in hospital before retreating from Trostianets». 2022. gada 27. marts. Skatīts: 2022. gada 27. marts.
- ↑ «Ukraine says counterattack northwest of Mariupol recaptures two villages from Russian forces». 2022. gada 27. marts. Skatīts: 2022. gada 27. marts.
- ↑ «Ukraine says counterattack east of Kharkiv recaptures villages from Russian forces». 2022. gada 26. marts. Skatīts: 2022. gada 27. marts.
- ↑ «Russia-Ukraine War Live Updates: Rocket attacks hit Ukraine's Lviv; Kharkiv nuclear facility hit once again». The Indian Express. 2022-03-27. Skatīts: 2022-03-27.
- ↑ «Three additional blasts heard in Lviv, regional military administration says». CNN. 2022. gada 26. marts. Skatīts: 2022. gada 26. marts.
- ↑ «Russia confirms missile strikes on targets in Lviv». 2022. gada 27. marts. Skatīts: 2022. gada 27. marts.
- ↑ «Biden says Putin "cannot remain in power," but White House says it's not call for regime change». 2022. gada 26. marts. Skatīts: 2022. gada 27. marts.
- ↑ «Georgia's Breakaway Region Sends Troops to Ukraine». The Moscow Times. 2022. gada 26. marts. Skatīts: 2022. gada 27. marts.
- ↑ 298,0 298,1 «It's 2 p.m. in Kyiv. Here's what you need to know». 2022. gada 28. marts. Skatīts: 2022. gada 28. marts.
- ↑ «Air Force destroys 4 enemy planes, 1 helicopter, 2 cruise missiles». 2022. gada 28. marts. Skatīts: 2022. gada 28. marts.
- ↑ «In Kharkiv region, Armed Forces launch counteroffensive in some areas – Synehubov». 2022. gada 28. marts. Skatīts: 2022. gada 28. marts.
- ↑ «Invaders give up offensive in Sumy region». 2022. gada 28. marts. Skatīts: 2022. gada 28. marts.
- ↑ «Ukrainian army's losses in Lugansk Republic total 60 over past day — people's militia». 2022. gada 28. marts. Skatīts: 2022. gada 28. marts.
- ↑ «Zelensky says Ukraine is ready to accept neutral, non-nuclear status». 2022. gada 27. marts. Skatīts: 2022. gada 28. marts.
- ↑ «Ukraine war latest: Warnings of Russian 'provocations' on city escape routes». Skatīts: 2022. gada 28. marts.
- ↑ «Ukrainians have retaken control of Irpin, says mayor». 2022. gada 28. marts. Skatīts: 2022. gada 28. marts.
- ↑ 306,0 306,1 «It's Monday evening in Kyiv. Here's what you need to know». 2022. gada 28. marts. Skatīts: 2022. gada 28. marts.
- ↑ «Thousands of people 'abducted' from Mariupol, Ukrainian MP says». 2022. gada 28. marts. Skatīts: 2022. gada 28. marts.
- ↑ «Ukraine: Civilian evacuations suspended over Russian 'provocations' — live updates | 28 March 2022». Deutsche Welle. 2022. gada 28. marts. Skatīts: 2022. gada 28. marts.
- ↑ «Russia says it destroyed large fuel depot in Ukraine's Rivne region -Ifax». TODAY. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-03-29. Skatīts: 2022-03-29.
- ↑ «Ukraine offers neutrality in exchange for NATO-style security guarantees at Russia talks». 2022. gada 29. marts. Skatīts: 2022. gada 29. marts.
- ↑ «Russia says it will "drastically reduce" military assault on Kyiv and Chernihiv». 2022. gada 29. marts. Skatīts: 2022. gada 29. marts.
- ↑ 312,0 312,1 312,2 «It's now 10 p.m. in Kyiv. Here are the latest developments in the war in Ukraine.». 2022. gada 29. marts. Skatīts: 2022. gada 29. marts.
- ↑ «Pentagon: Russian troop movement near Kyiv area likely "a repositioning, not a real withdrawal"». 2022. gada 29. marts. Skatīts: 2022. gada 29. marts.
- ↑ «Ukraine Army holding enemy back, going for counteroffensive in certain areas - General Staff». 2022. gada 29. marts. Skatīts: 2022. gada 29. marts.
- ↑ «Death toll rises to 35 from strike on government building in Ukraine's Mykolaiv, governor says». Reuters. 2022-04-02.
- ↑ «Shell hits military camp in Russia, most likely from Ukrainian side - Tass». Reuters. 2022. gada 29. marts. Skatīts: 2022. gada 30. marts.
- ↑ «Russian military spokesperson says "planned regrouping" around Kyiv and Chernihiv underway». 2022. gada 30. marts. Skatīts: 2022. gada 30. marts.
- ↑ «Defense ministry: No massive withdrawal of Russian troops from Kyiv and Chernihiv recorded». 2022. gada 30. marts. Skatīts: 2022. gada 30. marts.
- ↑ «Heavy fighting continues in Kyiv's outskirts Wednesday». 2022. gada 30. marts. Skatīts: 2022. gada 30. marts.
- ↑ «Russia is focusing strikes on four areas, including Kyiv, US defense official says». 2022. gada 31. marts. Skatīts: 2022. gada 31. marts.
- ↑ «Ukraine war latest: Germany condemns Putin gas supply 'blackmail'». 2022. gada 31. marts. Skatīts: 2022. gada 31. marts.
- ↑ «Russian troops have withdrawn from Chernobyl, according to Ukrainian nuclear operator». 2022. gada 31. marts. Skatīts: 2022. gada 31. marts.
- ↑ «Ukrainian defenders liberate two settlements in Chernihiv region». 2022. gada 31. marts. Skatīts: 2022. gada 31. marts.
- ↑ «Russian army makes further inroads, captures town in Ukraine operation». 2022. gada 31. marts. Skatīts: 2022. gada 31. marts.
- ↑ «Timeline: Russia's siege of Ukraine's port city of Mariupol». 2022. gada 31. marts. Skatīts: 2022. gada 31. marts.
- ↑ «Live updates | Russian forces block buses leaving Mariupol». STLtoday.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-04-01. Skatīts: 2022-04-01.
- ↑ «Watch: Ukraine Choppers Enter Russian Airspace, Strike Fuel Depot». NDTV.com. Skatīts: 2022-04-01.
- ↑ RUSSIAN OFFENSIVE CAMPAIGN ASSESSMENT, APRIL 1
- ↑ На Київщині ЗСУ звільнили 15 населених пунктів — зведення Генерального штабу
- ↑ The russians are controlling Izyum — General Staff of the Ukrainian Armed Forces
- ↑ Reuters. «Russian missiles strike several Ukrainian cities - local officials». Reuters, 2022-04-02. Skatīts: 2022-04-02.
- ↑ The New York Times. «Russian troops pull out from the north». The New York Times, 2022-04-02. Skatīts: 2022-04-02.
- ↑ Kevin Ponniah (redaktors).. «Ukraine war latest: Ukraine says it has retaken entire Kyiv region». BBC News. Skatīts: 2022-04-02.
- ↑ By Julia Hollingsworth, Joshua Berlinger, Sana Noor Haq, John Sinnott, Adrienne Vogt and Veronica Rocha CNN. «Kyiv region "liberated" from Russian forces, senior Ukrainian defense official says». CNN, 2022-04-02. Skatīts: 2022-04-02.
- ↑ Daniel Boffey. «'They were all shot': Russia accused of war crimes as Bucha reveals horror of invasion». The Guardian, 2022. gada 3. aprīlis. Skatīts: 2022. gada 3. aprīlis.
- ↑ «Ukraine: Apparent War Crimes in Russia-Controlled Areas». Human Rights Watch. 2022. gada 3. aprīlis. Skatīts: 2022. gada 3. aprīlis.
- ↑ Bruce Haring, Bruce Haring. «Mantas Kvedaravicius Dies: Lithuanian Film Director Of 'Mariupolis' Shot Dead In Ukraine At 45». Deadline, 2022-04-03. Skatīts: 2022-04-05.
- ↑ «Biden Says Putin Should Face War-Crimes Trial for Alleged Bucha Atrocities». Bloomberg. 2022. gada 4. aprīlis. Skatīts: 2022. gada 4. aprīlis.
- ↑ «Ukraine war: Ukraine investigates alleged execution of civilians by Russians». BBC News. 2022-04-04. Skatīts: 2022-04-04.
- ↑ AP. «Ukrainian governor Serhiy Haidai warns residents over acid tank hit». Business Standard India, 2022-04-05. Skatīts: 2022-04-05.
- ↑ OLEKSANDR STASHEVSKYI. «Zelenskyy to address UN after more evidence emerges of civilian massacres in Ukraine». chicagotribune.com. Skatīts: 2022-04-05.
- ↑ Danielle Wallace. «More photos from Ukraine-Russia war massacre in Bucha, devastation in Mariupol». Fox News, 2022-04-05. Skatīts: 2022-04-05.
- ↑ «Pope slams 'impotence of international organizations' unable to stop Russia's invasion while holding up Ukrainian flag». www.yahoo.com (en-US). Skatīts: 2022-04-06.
- ↑ «Ukraine: 4 civilians killed at aid distribution point, east under heavy fire». Hindustan Times (angļu). 2022-04-06. Skatīts: 2022-04-07.
- ↑ «Kremlin spokesperson admits Russia has suffered 'significant losses,' calling the Ukrainian invasion a 'huge tragedy' for Putin's forces». MSN (en-US). Skatīts: 2022-04-07.
- ↑ «Russia Says It Destroyed Fuel Storage Facilities In 4 Ukrainian Cities». NDTV.com. Skatīts: 2022-04-07.
- ↑ «WWII-era lend-lease program in US could be lifeline to Ukraine: Live Ukraine updates». MSN (en-US). Skatīts: 2022-04-07.
- ↑ https://www.aljazeera.com/news/2022/4/6/us-pushes-to-expel-russia-from-g20-amid-ukraine-abuses-liveblog
- ↑ «TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai». lsm.lv. Skatīts: 2022. gada 8. aprīlis.
- ↑ «Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 9. aprīlī». lsm.lv. Skatīts: 2022. gada 9. aprīlis.
- ↑ «Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 10. aprīlī». lsm.lv. Skatīts: 2022. gada 11. aprīlis.
- ↑ «TEKSTA TIEŠRAIDE: 11. aprīlis. Ukraina gatavojas Krievijas spēku uzbrukumiem austrumos». lsm.lv. Skatīts: 2022. gada 11. aprīlis.
- ↑ «TEKSTA TIEŠRAIDE. 12. aprīlis. Karš Ukrainā: Krievijas karaspēks cenšas nostiprināties dienvidos». lsm.lv. Skatīts: 2022. gada 12. aprīlis.
- ↑ «TEKSTA TIEŠRAIDE. 13. aprīlis. Krievija turpina iebrukumu Ukrainā». lsm.lv. Skatīts: 2022. gada 13. aprīlis.
- ↑ «TEKSTA TIEŠRAIDE. 14. aprīlis. Jau 50. dienu ilgst Krievijas iebrukums Ukrainā». lsm.lv. Skatīts: 2022. gada 14. aprīlis.
- ↑ «Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 15. aprīlī». lsm.lv. Skatīts: 2022. gada 15. aprīlis.
- ↑ «Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 16. aprīlī». lsm.lv. Skatīts: 2022. gada 16. aprīlis.
- ↑ «Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 17. aprīlī». lsm.lv. Skatīts: 2022. gada 17. aprīlis.
- ↑ «Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 18. aprīlī». lsm.lv. Skatīts: 2022. gada 18. aprīlis.
- ↑ «TEKSTA TIEŠRAIDE. 19. aprīlis. Krievija turpina iebrukumu Ukrainā; 3. dienu nav humāno koridoru cilvēku evakuācijai». lsm.lv. Skatīts: 2022. gada 19. aprīlis.
- ↑ «TEKSTA TIEŠRAIDE. 20. aprīlis. Krievija izvirza ultimātu Mariupoles aizstāvjiem». lsm.lv. Skatīts: 2022. gada 20. aprīlis.
- ↑ «TEKSTA TIEŠRAIDE. 21. aprīlis. Ukraina turpina atvairīt Krievijas iebrukumu». lsm.lv. Skatīts: 2022. gada 21. aprīlis.
- ↑ «TEKSTA TIEŠRAIDE: 22. aprīlis. Krievija noraidījusi pamieru pareizticīgo Lieldienās, Rietumvalstis sola papildu ieročus Ukrainai». lsm.lv. Skatīts: 2022. gada 22. aprīlis.
- ↑ «Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 23. aprīlī». lsm.lv. Skatīts: 2022. gada 23. aprīlis.
- ↑ «Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 24. aprīlī». lsm.lv. Skatīts: 2022. gada 24. aprīlis.
- ↑ «Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 25. aprīlī». lsm.lv. Skatīts: 2022. gada 25. aprīlis.
- ↑ «Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 26. aprīlī». lsm.lv. Skatīts: 2022. gada 27. aprīlis.
- ↑ «Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 27. aprīlī». lsm.lv. Skatīts: 2022. gada 27. aprīlis.
- ↑ «Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī». lsm.lv. Skatīts: 2022. gada 28. aprīlis.
- ↑ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 29. aprīlī lsm.lv 2022. gada 29. aprīlī
- ↑ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 30. aprīlī lsm.lv 2022. gada 30. aprīlī
- ↑ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 1. maijā lsm.lv 2022. gada 2. maijā
- ↑ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 2. maijā lsm.lv 2022. gada 2. maijā
- ↑ «Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 3. maijā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-03.
- ↑ «Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 4. maijā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-04.
- ↑ «Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 5. maijā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-05.
- ↑ «Nelielās grupās turpinās civiliedzīvotāju evakuācija no Mariupoles. Aktuālais Ukrainā 6. maijā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-08.
- ↑ «Ukrainā - intensīvi raķešu triecieni; izdevies evakuēt cilvēkus no Mariupoles. Aktuālais 7. maijā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-08.
- ↑ «Ukrainā skan trauksmes sirēnas; Lielbritānija paziņo par papildu atbalstu – aktuālais Ukrainā 8. maijā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-08.
- ↑ «Putina runa iezīmēs jaunu posmu Krievijas karā pret Ukrainu. Aktuālais 9. maijā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-09.
- ↑ «Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas uzbrukumu. Aktuālais 10. maijā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-10.
- ↑ «Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas uzbrukumu. Aktuālais 11. maijā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-11.
- ↑ «Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 12. maijā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-12.
- ↑ «Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas uzbrukumu. Aktuālais 13. maijā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-13.
- ↑ «Ukrainā no Krievijas karaspēka okupācijas atbrīvotas 1015 apdzīvotās vietas. Aktuālais 14. maijā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-14.
- ↑ «Zelenskis: Darīsim visu, lai Eirovīziju nākamgad rīkotu Mariupolē. Aktuālais 15. maijā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-15.
- ↑ «Ukrainas armijai panākumi Harkivas apgabalā, smagākās kaujas - dienvidaustrumos. Aktuālais 16. maijā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-16.
- ↑ «Evakuē ievainotos no «Azovstaļ»; ES piešķirs Ukrainai vēl 500 miljonus eiro. Aktuālais 17. maijā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-17.
- ↑ «Turpina evakuēt Mariupoles aizstāvjus; Ukraina vasarā varētu doties pretuzbrukumā. Aktuālais Ukrainā 18. maijā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-18.
- ↑ «Donbasā apšaudīti 68 civilie objekti; Zelenskis rosina pagarināt karastāvokli. Aktuālais 19. maijā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-19.
- ↑ «Krievijas spiediens uz Donbasu; ASV 40 miljardu palīdzība Ukrainai. Aktuālais 20. maijā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-20.
- ↑ «Turpinās uzbrukumi Ukrainas austrumos; Krievija aptur gāzes piegādi Somijai. Aktuālais 21. maijā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-21.
- ↑ «Krievija pastiprina uzbrukumus Donbasā. Aktuālais Ukrainā 22. maijā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-22.
- ↑ «Eksperti prognozē Krievijas spēku uzbrukuma atsākšanos Ukrainas dienvidos. Aktuālais 23. maijā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-23.
- ↑ «Jau trīs mēnešus Ukraina aizstāvas pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 24. maijā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-24.
- ↑ «Krievijas armija cenšas Donbasā izvērst masīvu uzbrukumu. Aktuālais 25. maijā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-25.
- ↑ «Sīvās kaujās Ukraina cenšas atvairīt Krievijas uzbrukumu ap Severodonecku. Aktuālais 26. maijā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-26.
- ↑ «Ukraina ziņo par 1500 upuriem Severodoneckā; Krievijas uzbrukums pastiprinās. Aktuālais 27. maijā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-27.
- ↑ «Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. maijā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-06-28.
- ↑ «Zelenskis pirmo reizi kopš kara sākuma apmeklē Harkivu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-06-28.
- ↑ «Ukrainas premjers: Karā civiliedzīvotāji nogalināti desmitiem reižu vairāk nekā ukraiņu karavīri». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-06-28.
- ↑ «Kijivā vēl divus Krievijas karavīrus notiesā par apdzīvoto vietu apšaudīšanu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-06-28.
- ↑ «Baidens: ASV nosūtīs Ukrainai modernas raķešu sistēmas». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-06-28.
- ↑ «Vācija sola piegādāt modernu bruņojumu Ukrainai». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-06-28.
- ↑ «Krievija savā kontrolē pārņēmusi 20 procentus Ukrainas teritorijas. Aktuālais 2. jūnijā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-06-28.
- ↑ «Ukraina jau 100 dienas sekmīgi pretojas Krievijas iebrucējiem. Aktuālais 3. jūnijā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-06-28.
- ↑ «14 miljoni ukraiņu pametuši mājas, piemin karā zaudētos bērnus. Aktuālais Ukrainā 4. jūnijā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-06-28.
- ↑ «102. diena karā Ukrainā: Krievijas spēki ar raķetēm apšauda Kijivu, aktīvākā karadarbība – austrumos». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-06-28.
- ↑ «Krievija turpina uzbrukumus Luhanskas apgabala pilsētām. Aktuālais 6. jūnijā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-06-28.
- ↑ «Zelenskis: konflikta iesaldēšana nav Ukrainas interesēs». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-06-28.
- ↑ «Sarunās par Ukrainas ostu atbloķēšanu nav progresa. Aktuālais 8. jūnijā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-06-28.
- ↑ «Kauja par Severodonecku būs izšķiroša Donbasa nākotnei. Aktuālais 9. jūnijā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-06-28.
- ↑ «ANO nosoda Krievijas sagūstīto karavīru notiesāšanu uz nāvi». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-06-28.
- ↑ «Ukrainas prezidents mudina pasauli nepieļaut Krievijas izraisītu globālu pārtikas krīzi. Aktuālais 11. jūnijā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-06-29.
- ↑ «Zelenskim par viņa drosmi un vīrišķību piešķirta Borisa Ņemcova prēmija». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-06-29.
- ↑ «Pēc Krievijas apšaudēm Ukrainā Severodoneckas ķīmiskajā rūpnīcā izcēlies ugunsgrēks». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-06-29.
- ↑ ««Amnesty International» apsūdz Krieviju kara noziegumos». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-06-29.
- ↑ «Ukrainā paredz par 40% mazāku graudu ražu šogad». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-06-29.
- ↑ «Baidens paziņo par jaunu ieroču un munīcijas paketi Ukrainai». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-06-29.
- ↑ «Ukraina saņēmusi 10% no Rietumiem prasītā ieroču daudzuma». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-06-29.
- ↑ «Vācijas, Francijas un Itālijas līderi vizītē Kijivā sola lielāku atbalstu Ukrainai». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-07-01.
- ↑ «Severodoneckā civiliedzīvotāji vairs nevar evakuēties no rūpnīcas «Azot»». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-07-01.
- ↑ «No okupētās Hersonas pienāk ziņas par represiju pastiprināšanos». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-07-01.
- ↑ «Ukrainas Bruņotie spēki kara laikā zaudējuši ap 50% tehnikas». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-07-01.
- ↑ «Ukraina aizliedz ievest grāmatas no Krievijas un Baltkrievijas». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-07-01.
- ↑ «Situācija frontē Ukrainā saspringta un sarežģīta; briti brīdina par jauna kara iespējamību Eiropā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-07-01.
- ↑ «Ukraina ratificējusi Stambulas konvenciju. Aktuālais 20. jūnijā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-07-01.
- ↑ «Ukrainas rekonstrukcija var izmaksāt vairāk nekā triljonu eiro». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-07-01.
- ↑ «Ministrs: Krievijas iebrukumā sagrauti 20-30% Ukrainas infrastruktūras». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-07-01.
- ↑ «Ukrainai un Moldovai piešķir ES kandidātvalstu statusu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-07-01.
- ↑ «ASV: Krievijas dēļ bads būs jācieš vēl 40-50 miljoniem cilvēku». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-07-01.
- ↑ «ASV nosūtīs Ukrainai bruņojumu vēl par 450 miljoniem dolāru». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-07-01.
- ↑ «Mērs: Krievija pilnībā okupējusi Severodonecku». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-07-01.
- ↑ ««Bloomberg»: G7 apņemsies Ukrainai sniegt beztermiņa atbalstu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-07-01.
- ↑ «Ukrainas pilsētā Kremenčukā Krievijas raķetes triecienā tirdzniecības centram vismaz 10 upuri». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-07-01.
- ↑ «Krievija pirmoreiz vairāk nekā 100 gadu laikā nav spējusi izpildīt ārējās parādsaistības». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-07-01.
- ↑ «Kremenčukā pabeigta tirdzniecības centra apšaudē bojāgājušo meklēšana. Aktuālais 28. jūnijā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-07-01.
- ↑ «Gūstekņu apmaiņas rezultātā Ukrainā atgriezušies 144 karavīri, arī «Azovstaļ» aizstāvji». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-07-01.
- ↑ «Zelenskis ierosina izslēgt Krieviju no ANO Drošības padomes un apturēt tās dalību Ģenerālajā asamblejā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-07-01.
- ↑ «Krievija paziņo par spēku izvešanu no Čūsku salas». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-07-01.
- ↑ «Krievijas raķešu uzbrukumā Odesas apgabalā nogalināti vairāk nekā 20 cilvēku». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-07-01.
- ↑ «Kara izraisītie zaudējumi Ukrainas lauksaimniecībā var sasniegt 20 miljardus dolāru». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-07-04.
- ↑ «Zelenskis: Krievija izšāvusi uz Ukrainu ap 3000 raķešu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-07-04.
- ↑ «Ģenerālštābs: Ukrainas karaspēks atstājis Lisičansku». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-07-04.
- ↑ «Konferencē Šveicē vāks līdzekļus un plānos Ukrainas atjaunošanu pēc kara». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-07-04.
- ↑ «Ukraina gatavojas okupētās Hersonas atbrīvošanai». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-07-04.
- ↑ «40 valstis apņemas palīdzēt Ukrainas atjaunošanā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-07-07.
- ↑ «Krievijas karaspēks 55 reizes apšaudījis Sumu apgabalu Ukrainā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-07-07.
- ↑ «Krievijas raķešu triecienā sagrauta Harkivas pedagoģiskā universitāte Ukrainā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-07-07.
- ↑ «Ukrainas kultūras ministrs ierosina aizliegt jebkādu grāmatu ievešanu no Krievijas». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-07-09.
- ↑ «Rietumu līderi G20 sanāksmē atsakās fotografēties kopā ar Lavrovu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-07-09.
- ↑ «Ukraina pagaidām neplāno bombardēt Krimas tiltu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-07-09.
- ↑ «ASV nosūtīs militāro palīdzību Ukrainai par vēl 400 miljoniem dolāru». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-07-09.
- ↑ «Krievijas triecienā Doneckas apgabalā 15 bojāgājušie». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-07-12.
- ↑ «Ukrainā kara ēnā sākas labības pļauja». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-07-12.
- ↑ «Zelenskis uzdevis armijai gatavoties Ukrainas dienvidu atbrīvošanai». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-07-12.
- ↑ «Lehs Valensa: Krieviju vajadzētu sadalīt un samazināt līdz 50 miljoniem iedzīvotāju». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-07-12.
- ↑ «Par bezvēsts pazudušiem uzskata vairāk nekā 7000 ukraiņu karavīru». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-07-12.
- ↑ «Ukrainā daudzviet skan gaisa trauksmes; pieaug upuru skaits Časivjarā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-07-12.
- ↑ «Baltais nams: Irāna plāno pārdot Krievijai kaujas dronus». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-07-12.
- ↑ «Ukraina sekmīgi iznīcina Krievijas munīcijas noliktavas». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-07-14.
- ↑ «Sarunās Turcijā mēģina panākt vienošanos par Ukrainas ostu atbloķēšanu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-07-14.
- ↑ «Panākts progress sarunās par Ukrainas graudu eksportu pa Melno jūru». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-07-14.
- ↑ «UPDATE: Vinnytsia Attack Death Toll Reaches 26 – Exclusive Photos». www.kyivpost.com (angļu). Skatīts: 2023-02-06.
- ↑ «Russian army needs 34,000 more soldiers to restore full force in Ukraine». MSN (en-GB). Skatīts: 2023-03-06.
- ↑ «Russo-Ukrainian War, Day 141: Breakthrough at Ukrainian grain negotiations in Istanbul». Euromaidan Press (en-US). 2022-07-14. Skatīts: 2023-03-06.
- ↑ CNN. «Ukraine defense spokesperson says an estimated 70% of Russian attacks are on non-military targets». CNN (angļu), 2022-07-15. Skatīts: 2023-03-06.
- ↑ Thomas Newdick. «Plan To Train Ukrainian Pilots On U.S. Jets Passed By House Of Representatives». The Drive (angļu), 2022-07-15. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-07-20. Skatīts: 2023-03-06.
- ↑ Maya Yang. «Russian forces ‘preparing new offensive’ – as it happened». the Guardian (en-GB), 2022-07-16. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-03-06.
- ↑ «Shoigu announces plans for the Russian offensive "in all directions"». news.yahoo.com (en-US). Skatīts: 2023-03-06.
- ↑ Our Foreign Staff. «Admiral Sir Tony Radakin: Hoping Putin is unwell or may be assassinated is ‘wishful thinking’». The Telegraph (en-GB), 2022-07-17. ISSN 0307-1235. Skatīts: 2023-03-06.
- ↑ «Ukraine President Volodymyr Zelenskyy suspends top prosecutor, head of state security service». ABC News (en-AU). 2022-07-17. Skatīts: 2023-03-06.
- ↑ «July 18, 2022 Russia-Ukraine news». CNN (angļu). 2022-07-18. Skatīts: 2023-03-06.
- ↑ Kathleen Magramo, Rob Picheta and Aditi Sangal CNN. «July 19, 2022 Russia-Ukraine news». CNN (angļu), 2022-07-19. Skatīts: 2023-03-06.
- ↑ Ewan Somerville. «Himars missiles strike key Russian-held bridge in Kherson». The Telegraph (en-GB), 2022-07-19. ISSN 0307-1235. Skatīts: 2023-03-06.
- ↑ «Syria breaks diplomatic ties with Ukraine». The Canberra Times (en-AU). 2022-07-20. Skatīts: 2023-03-06.
- ↑ Maksim Panasovskyi. «Ukraine gets "more" HIMARS, additional missiles and artillery shells - the U.S. is preparing its 16th military aid package». gagadget.com (angļu). Skatīts: 2023-03-06.
- ↑ Ewan Somerville. «Kremlin set to 'run out of steam' giving Kyiv chance to strike, says MI6 chief». The Telegraph (en-GB), 2022-07-21. ISSN 0307-1235. Skatīts: 2023-03-06.
- ↑ Natasha Bertrand, Jim Sciutto. «Russia's Ukraine war effort running 'out of steam' as Putin's ability to spy in Europe cut in half, MI6 chief says | CNN Politics». CNN (angļu), 2022-07-21. Skatīts: 2023-03-06.
- ↑ «Russia 'looting' steel bound for Europe and UK, says Metinvest boss». BBC News (en-GB). 2022-07-21. Skatīts: 2023-03-06.
- ↑ «Russia and Ukraine to sign Black Sea grain deal Friday, Turkey says». POLITICO (angļu). 2022-07-22. Skatīts: 2023-03-06.
- ↑ Reuters. «U.S. discussing America-made fighter jets for Ukraine». Reuters (angļu), 2022-07-23. Skatīts: 2023-03-06.
- ↑ «About 2,000 occupiers were surrounded in the Kherson direction - media». Ukraine Today.org (en-US). 2022-07-22. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-07-25. Skatīts: 2023-03-06.
- ↑ Александр ГРИШИН. «В Херсоне сформирована Одесская бригада из украинских добровольцев». kp.ru (krievu), 2022-07-22. Skatīts: 2023-03-06.
- ↑ Peter Beaumont. «Russia fires missiles at Odesa port hours after signing grain export deal». The Guardian (en-GB), 2022-07-23. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-03-06.
- ↑ «Russia says its strike on July 24 destroyed 100 HIMARS missiles». The Times of India. 2022-07-27. ISSN 0971-8257. Skatīts: 2023-03-06.
- ↑ Dan Parsons. «Ukraine Situation Report: Slovakia Ready To Make A Deal For Its MiG-29s». The Drive (angļu), 2022-07-25. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-08-01. Skatīts: 2023-03-06.
- ↑ «Institute for the Study of War». Institute for the Study of War (angļu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-03-25. Skatīts: 2023-03-06.
- ↑ Natalia Zinets. «Russian forces capture Ukraine's second biggest power plant, Ukraine says». Reuters (angļu), 2022-07-27. Skatīts: 2023-03-06.
- ↑ Ewan Somerville. «First British Stormer anti-aircraft missile systems arrive at front line». The Telegraph (en-GB), 2022-07-26. ISSN 0307-1235. Skatīts: 2023-03-06.
- ↑ Tom Ambrose. «Russia will not take Donbas in ‘immediate future’, say western officials – as it happened». the Guardian (en-GB), 2022-07-27. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-03-06.
- ↑ Oren Liebermann, Zachary Cohen, Barbara Starr. «US approves treatment of wounded Ukrainian soldiers at US military hospital in Germany | CNN Politics». CNN (angļu), 2022-07-26. Skatīts: 2023-03-06.
- ↑ Reuters. «Bridge closed in Russia-held Kherson after HIMARS shelling, official says». Reuters (angļu), 2022-07-27. Skatīts: 2023-03-06.
- ↑ Sasha Petrova, Federica Marsi, Dalia Hatuqa. «Ukraine latest updates: UN hopes grain shipments begin soon». www.aljazeera.com (angļu). Skatīts: 2023-03-06.
- ↑ CNN. «More than 75,000 Russians have been killed or wounded, US lawmakers told». CNN (angļu), 2022-07-28. Skatīts: 2023-03-06.
- ↑ «Ukraine war: West's modern weapons halt Russia's advance in Donbas». BBC News (en-GB). 2022-07-27. Skatīts: 2023-03-06.
- ↑ Reuters. «Russia says Ukraine struck prison in Donetsk region, killing 40». Reuters (angļu), 2022-07-29. Skatīts: 2023-03-06.
- ↑ Peter Beaumont. «Prison attack that killed Ukraine PoWs a war crime, says Zelenskiy, amid calls for UN inquiry». The Guardian (en-GB), 2022-07-30. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-03-06.
- ↑ «Ukraine War: Zelensky orders civilians to evacuate Donetsk region». BBC News (en-GB). 2022-07-31. Skatīts: 2023-03-06.
- ↑ Verity Bowman. «Kherson’s partisans tell the Russians: ‘Can’t leave? Himars will help you’». The Telegraph (en-GB), 2022-07-28. ISSN 0307-1235. Skatīts: 2023-03-06.
- ↑ «Russia’s special train of over 40 cars destroyed with HIMARS in Kherson Region». www.ukrinform.net (angļu). Skatīts: 2023-03-06.
- ↑ Reuters. «Russian official says Ukraine carried out drone attack on Black Sea fleet HQ». Reuters (angļu), 2022-07-31. Skatīts: 2023-03-06.
- ↑ «Drone explosion hits Russia's Black Sea Fleet HQ». The Business Standard (angļu). 2022-07-31. Skatīts: 2023-03-06.
- ↑ «First grain ship leaves Ukraine under Russia deal». BBC. 2022. gada 1. augusts. Skatīts: 2022. gada 1. augusts.
- ↑ Joseph Haboush. «More ammo for HIMARS in new $550 mln weapons package for Ukraine: Pentagon». alarabiya, 2022. gada 1. augusts. Skatīts: 2022. gada 2. augusts.
- ↑ Elsa Maishman. «Ukraine war: First grain ship out of Ukraine reaches Turkish waters». BBC, 2022. gada 2. augusts. Skatīts: 2022. gada 3. augusts.
- ↑ «Three more grain ships leave Ukraine as soldiers fighting Russia in Donbas face 'hell'». ABC (angļu). Reuters. 2022. gada 5. augusts. Skatīts: 2022. gada 5. augusts.
- ↑ Hugo Bachega and Elsa Maishman. «Ukraine war: Four more grain ships leave Ukraine as hopes grow for export stability». BBC (angļu), 2022. gada 7. augusts. Skatīts: 2022. gada 7. augusts.
- ↑ «Russia designates Ukraine's Azov Regiment a 'terrorist' group». aljazeera. 2022. gada 2. augusts. Skatīts: 2022. gada 3. augusts.
- ↑ Claudia Allen, Patrick Jackson. «Ukraine war: IAEA says Zaporizhzhia nuclear plant out of control». BBC News (angļu). BBC, 2022. gada 3. augusts. Skatīts: 2022. gada 4. augusts.
- ↑ Boyko Nikolov. «Ukraine received Su-25s that it sold to North Macedonia in 2001». bulgarianmilitary.com (angļu), 2022. gada 4. augusts. Skatīts: 2022. gada 5. augusts.
- ↑ By Idrees Ali and Mike Stone. «Exclusive: U.S. readies new $1 billion Ukraine weapons package». reuters.com (angļu), 2022. gada 5. augusts. Skatīts: 2022. gada 6. augusts.
- ↑ «Russia-backed official in Ukraine's Kherson dies after attack». straitstimes (angļu). AFP. 2022. gada 7. augusts. Skatīts: 2022. gada 7. augusts.
- ↑ Oren Liebermann. «Pentagon acknowledges sending previously undisclosed anti-radar missiles to Ukraine». CNN (en-US), 2022-08-08. Skatīts: 2022-08-09.
- ↑ «$1 Billion in Additional Security Assistance for Ukraine». U.S. Department of Defense (en-US). Skatīts: 2022-08-08.
- ↑ «Blasts heard near Russian airbase in Crimea, emergency services rush in». Reuters (en-US). 2022. gada 9. augusts. Skatīts: 2022-08-10.
- ↑ HOWARD ALTMAN, TYLER ROGOWAY. «Russian Airbase In Crimea Erupts In Massive Explosions (Updated)». The Drive (en-US), 2022-08-09. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-08-12. Skatīts: 2022-08-10.
- ↑ Dan Sabbagh. «Ukraine air force claims up to a dozen Russian jets destroyed in Crimea raid». The Guardian (en-US), 2022-08-10. Skatīts: 2022-08-11.
- ↑ Francesca Gillett. «Ukraine war must end with liberation of Crimea – Zelensky». BBC (en-US), 2022-08-10. Skatīts: 2022-08-10.
- ↑ «Власти Запорожья подписали распоряжение о проведении референдума» (krievu). RBK Group. 2022. gada 8. augusts. Skatīts: 2022. gada 11. augusts.
- ↑ «Власти Запорожья назвали желаемую дату референдума о присоединении к России» (krievu). TV Centre. 2022. gada 11. augusts. Skatīts: 2022. gada 11. augusts.
- ↑ «UN chief calls for demilitarised zone as more shelling hits Ukraine's Zaporizhzhia nuclear power plant». ABC. 2022. gada 12. augusts. Skatīts: 2022. gada 12. augusts.
- ↑ Kumar Natasha. «Sweden ready to produce weapons for Ukraine». The Times India, 2022. gada 13. augusts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 26. augustā. Skatīts: 2022. gada 13. augusts.
- ↑ Campbell MacDiarmid. «Russia leaves 20,000 soldiers stranded in tactical withdrawal to the east». The Times, 2022. gada 14. augusts. Skatīts: 2022. gada 16. augusts.
- ↑ Kateryna Stepanenko, Karolina Hird, Grace Mappes, Frederick W. Kagan. «Russian Offensive Campaign Assessment, August 14». ISW, 2022. gada 14. augusts. Skatīts: 2022. gada 16. augusts.
- ↑ «Ukraine hits Russian Wagner mercenary HQ in east». BBC. 2022. gada 15. augusts. Skatīts: 2022. gada 16. augusts.
- ↑ «Ukraine war: Explosions rock Russian base in Ukraine's Crimea». BBC. 2022. gada 16. augusts. Skatīts: 2022. gada 16. augusts.
- ↑ Michael Schwirtz, Anton Troianovski. «Ukraine Strikes Again in Crimea, Posing a New Challenge for Putin». The New York Times, 2022. gada 16. augusts.
- ↑ «At least 17 dead and dozens injured in Kharkiv after overnight shelling». Meduza (angļu). 2022-08-18. Skatīts: 2022-08-18.
- ↑ «Video shows aftermath of HIMARS strike on Russian base in occupied Nova Kakhovka». The New Voice of Ukraine. 2022. gada 17. augusts. Skatīts: 2022. gada 18. augusts.
- ↑ RFE/RL's Ukrainian Service. «Drone Strikes Headquarters Of Russia's Black Sea Fleet In Ukraine's Occupied Crimea Region», 2022. gada 20. augusts. Skatīts: 2022. gada 20. augusts.
- ↑ «U.S. announces $800 million more military aid for Ukraine». PBS. 2022. gada 19. augusts. Skatīts: 2022. gada 20. augusts.
- ↑ «US announces new $775m Ukraine military aid package». 2022. gada 19. augusts. Skatīts: 2022. gada 20. augusts.
- ↑ Henri Astier. «Ukraine war: Drone attack targets Russian Black Sea fleet in Crimea». BBC News, 2022. gada 20. augusts. Skatīts: 2022. gada 24. augusts.
- ↑ «Russian intellectual Aleksandr Dugin is also commonly known as 'Putin's brain'». NPR.org (angļu). Skatīts: 2022. gada 13. aprīlis.
- ↑ Idrees Ali, Steve Holland and Patricia Zengerle. «U.S. to announce $3 billion in new military aid for Ukraine - official». Reuters, 2022. gada 23. augusts. Skatīts: 2022. gada 24. augusts.
- ↑ Lolita C. Baldor and Matthew Lee. «US to send $3 billion in aid to Ukraine as war hits 6 months». The Washington Post, 2022. gada 23. augusts. Skatīts: 2022. gada 24. augusts.
- ↑ Prime Minister tells Ukraine 'they will win' as he marks Independence Day. gov.uk. 24 August 2022.
- ↑ Veidne:Cite tweet
- ↑ «WATCH: Biden administration announces nearly $3 billion in new military aid for Ukraine». PBS NewsHour (en-us). 2022-08-24. Skatīts: 2022-08-27.
- ↑ «Death toll of Russian missile strike in Chaplyne rises to 25, including 2 children. 31 more wounded. Search and rescue operation concluded». Financial Times. 2022-08-25. Skatīts: 2022-08-25.
- ↑ Derek Gatopoulos and Hanna Arhirova. «Putin orders 137,000 more Russian troops in face of Ukraine losses». SMH, 2022-08-26. Skatīts: 2022-08-26.
- ↑ «Another Russian base destroyed in occupied Kadiivka, Luhansk Oblast (updated)». euromaidanpress. 2022-08-26. Skatīts: 2022-08-27.
- ↑ «Humiliation for Putin as 200 paratroopers are wiped out in a Ukrainian missile strike». news.com.au. 2022-08-27. Skatīts: 2022-08-27.
- ↑ «Russia blocks nuclear treaty agreement over Ukraine reference». BBC. 2022-08-27. Skatīts: 2022-08-27.
- ↑ Micheal Kurt. «U.S. Pentagon Official: Increasing HIMARS Production to Assist Ukraine». technotrenz.com, 2022-08-28. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-08-29. Skatīts: 2022-08-29.
- ↑ Andrea Shalal, Max Hunder, Pavel Polityuk, Gareth Jones, Angus MacSwan, Costas Pitas. Mark Heinrich, Alex Richardson, Nick Macfie et al. (redaktori) . «Ukraine launches counter-offensive in south as Russia shells port city», 2022. gada 29. augusts. Skatīts: 2023-01-06.
- ↑ Daniel Berehulak. «Ukraine announces offensive operations across the south.». The New York Times, 2022. gada 29. augusts. Skatīts: 2022-08-29.
- ↑ Leo Sands & Yaroslav Lukov. «Kherson: Ukraine claims new push in Russian-held region», 2022. gada 30. augusts. Skatīts: 2022-08-30.
- ↑ John Hudson. «Ukraine lures Russian missiles with decoys of U.S. rocket system». The Washington Post, 2022. gada 30. augusts. Skatīts: 2022-08-30. Ignorēts nezināms parametrs
|url-access=
- ↑ «Massive fire at Crimean oil storage facility: report». 2022. gada 31. augusts. Skatīts: 2022-08-31.[novecojusi saite]
- ↑ Kate Connolly. «Nord Stream 1: Russia switches off gas pipeline citing maintenance», 2022. gada 31. augusts. Skatīts: 2022-08-31.
- ↑ «UN inspectors finally reach Ukraine nuclear plant after shelling and emergency shutdown of reactor». CNBC. 2022. gada 1. septembris. Skatīts: 2022. gada 1. septembris.
- ↑ «Ukraine army wife 'spying' for Russia». Yahoo. 2022. gada 2. septembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 5. septembrī. Skatīts: 2022. gada 3. septembris.
- ↑ «Ukraine 'exploiting poor Russian leadership' in new offensive, says UK». Evening Standard. 2022. gada 3. septembris. Skatīts: 2022. gada 3. septembris.
- ↑ «Fog of war: Ukraine's counteroffensive against Russian forces». aljazeera. 2022. gada 3. septembris. Skatīts: 2022. gada 3. septembris.
- ↑ Parth Satam. «HARMing Russian Air Defenses – Bayraktar TB2 Drones Soar Again Thanks To AGM-88 Missiles Fired By Ukrainian MiG-29s». Eurasian Times, 2022. gada 4. septembris. Skatīts: 2022. gada 7. septembris.
- ↑ «Another Russia-Imposed Official Attacked In Occupied Area Of Ukraine». Radio Free Europe/Radio Liberty. 2022. gada 6. septembris. Skatīts: 2022. gada 7. septembris.
- ↑ Barbara Starr. «US military working on analysis to shape and support Ukraine's military in long term». CNN, 2022. gada 7. septembris. Skatīts: 2022. gada 7. septembris.
- ↑ Max Hunder, Tom Balmforth. «Ukraine retakes territory in Kharkiv region as Russian front crumbles». Reuters, 2022. gada 9. septembris.
- ↑ «Ukraine-Russia war: Russian forces "taken by surprise" as Ukrainian counter-offensive advances 50km, says UK – live». The Guardian (angļu). 2022. gada 10. septembris. Skatīts: 2022-09-10.
- ↑ Illia Ponomarenko. «Ukrainian military is reportedly attacking Russians in Lysychansk». Skatīts: 2022. gada 10. septembris – caur Twitter.
- ↑ Hugo Bachega and Matt Murphy. «Ukraine counter-offensive: Russian forces retreat as Ukraine takes key towns». BBC News, 2022. gada 11. septembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 10. septembris. Skatīts: 2022. gada 11. septembris.
- ↑ Olga Anisimova. «ВО: российские войска оставили север Харьковской области, сосредоточив оборону по реке Оскол». RB Новости (ru-RU), 2022. gada 11. septembris. Skatīts: 2022-09-11.
- ↑ Oksana Gorun. «Над Казачьей Лопанью подняли флаг Украины (фото)». Bojectiv (ru-RU), 2022. gada 11. septembris. Skatīts: 2022-09-11.
- ↑ «Kharkiv offensive: Ukrainian army says it has tripled retaken area». BBC News. 2022. gada 11. septembris.
- ↑ «Russian defense ministry shows retreat from most of Kharkiv region». Meduza. 2022. gada 11. septembris. Skatīts: 2022. gada 11. septembris.
- ↑ «Russian Defence Ministry Showed Map Of New Frontline In Kharkiv Region». Charter 97. 2022. gada 11. septembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-09-30. Skatīts: 2022-10-09.
- ↑ Elena Becatoros, Hanna Arhirova. «Ukraine keeps initiative, claims it reached Russian border». MSN.
- ↑ «Ukraine war: We've retaken 6,000 sq km from Russia, says Zelensky». BBC News (en-GB). 2022. gada 13. septembris. Skatīts: 2022-09-14.
- ↑ «Russian Officials Demand Putin Resign Amid Ukraine Losses» (en-US). MSN. 2022. gada 12. septembris. Skatīts: 2022-09-12.
- ↑ «Война в Украине. Хроника событий 19 августа – 19 сентября 2022 – Новости на русском языке». BBC News Russian (krievu). Skatīts: 2022. gada 9. oktobris.
- ↑ «Institute for the Study of War». Institute for the Study of Wa. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 25. martā. Skatīts: 2022. gada 9. oktobris.
- ↑ «Украинская армия сообщила о новых успехах под Херсоном». BBC News Russian (krievu).
- ↑ Graham Russell. «Ukraine city of Kryvyi Rih floods after Russian missile strikes hit dam». The Guardian, 2022. gada 15. septembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-09-15. Skatīts: 2022-09-15.
- ↑ Oren Liebermann. «White House announces $600 million security package for Ukraine during ongoing counter-offensive». CNN, 2022. gada 15. septembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-09-16. Skatīts: 2022-09-16.
- ↑ Katya Soldak. «Friday, September 16. Russia's War On Ukraine: News And Information From Ukraine». Forbes (angļu). Skatīts: 2022-09-21.
- ↑ Katya Soldak. «Saturday, September 17. Russia's War On Ukraine: News And Information From Ukraine». Forbes (angļu). Skatīts: 2022-09-21.
- ↑ «Latest Developments in Ukraine: Sept. 18». VOA (angļu). Skatīts: 2022-09-23.
- ↑ James Kilner. «Ukraine's counter-offensive recaptures first village in Luhansk». The Telegraph, 2022. gada 19. septembris. Skatīts: 2022-09-19.
- ↑ «Strike Near Another Ukrainian Nuclear Plant Escalates Fears of Disaster». The New York Times. 2022. gada 19. septembris.
- ↑ Guy Faulconbridge, Pavel Polityuk. «Russia triggers plan to formally annex occupied Ukrainian regions». Reuters, 2022. gada 20. septembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-09-20. Skatīts: 2022-09-20.
- ↑ David L. Stern. «Separatist regions push to join Russia in sign of fear war is failing». The Washington Post, 2022. gada 19. septembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-09-19. Skatīts: 2022-09-20.
- ↑ «Russian-installed officials in Kherson say they will hold vote on joining Russia». Reuters. 2022. gada 20. septembris.
- ↑ Andrew Roth. «Four occupied Ukraine regions plan imminent "votes" on joining Russia». The Guardian, 2022. gada 20. septembris.
- ↑ «Russia releases 10 foreigners captured in Ukraine, after Saudi mediation». Reuters. 2022. gada 21. septembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-09-21. Skatīts: 2022-09-21.
- ↑ «Russia confirms 55 servicemen freed in prisoner swap with Ukraine». Reuters (angļu). 2022. gada 22. septembris. Skatīts: 2022-09-22.
- ↑ «Ukraine Announces Exchange Of 215 Prisoners Of War». barrons.com. Agence France-Presse. Skatīts: 2022. gada 22. septembris.
- ↑ Sneha Swaminathan. «Ukraine announces the exchange of 215 prisoners of war» (angļu). WION, 2022. gada 22. septembris. Skatīts: 2022. gada 22. septembris.
- ↑ «Understanding Russia's referendums in Ukraine» (angļu). Al Jazeera. Skatīts: 2022-09-23.
- ↑ «Ukrainian officials say 436 bodies exhumed from Izium burial site, 30 with signs of torture». ABC News.
- ↑ Zoe Strozewski. «Russia Loses More Ground in Donetsk After Missing Putin's Hard Deadline». Newsweek, 2022. gada 23. septembris.
- ↑ «UK sanctions Russians linked to "sham" referendums in Ukraine». Reuters. 2022. gada 26. septembris.
- ↑ «Latest Developments in Ukraine: Sept. 27». VOA (angļu). Skatīts: 2022-09-27.
- ↑ «Kupiansk-Vuzlovyi settlement liberated in Kharkiv Oblast, 6% of Kharkiv Oblast still under occupation». Yahoo! News. Skatīts: 2022. gada 9. oktobris.
- ↑ Tetiana Fram. «Police: over 580 War Crimes Recorded in Kharkiv Oblast». gwaramedia.com, 2022. gada 28. septembris. Skatīts: 2022. gada 9. oktobris.
- ↑ Lolita C. Baldor, Matthew Lee. «US announces $1.1 billion more in military aid for Ukraine». Associated Press, 2022. gada 28. septembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-09-29. Skatīts: 2022-09-29.
- ↑ Teemu Luukka. «Itäraja | HS:n tiedot: Suomen raja sulkeutunee venäläisiltä turisteilta torstain ja perjantain välisenä yönä – tiedotustilaisuus kello 13.15». Helsingin Sanomat (somu), 2022. gada 29. septembris. Skatīts: 2022-09-29.
- ↑ Teemu Luukka. «Eastern Border | Finland's border will be closed to Russian tourists next night, with several exceptions to the decision». Helsingin Sanomat (angļu), 2022. gada 29. septembris. Skatīts: 2022-09-29.
- ↑ «Finnish Government issues a resolution to strongly restrict entry of Russian tourists into Finland». Finnish Government (angļu). 2022. gada 29. septembris. Skatīts: 2022. gada 1. oktobris.
- ↑ «Ännu en stad befriad av ukrainska styrkor». Aftonbladet (zviedru). 2022. gada 29. septembris. Skatīts: 2022-09-30.
- ↑ «Ukraine war: Survivors speak of horror as Zaporizhzhia convoy hit». BBC News (en-GB). 2022. gada 30. septembris. Skatīts: 2022-10-01.
- ↑ «Ukraine war latest: Putin declares four areas of Ukraine as Russian». BBC News (en-gb). Skatīts: 2022-09-30.
- ↑ «Ukraine announces "accelerated" bid to join NATO after Russia's annexation». Sky News. 2022. gada 30. septembris. Skatīts: 2022. gada 1. oktobris.
- ↑ Geneva Abdul, Warren Murray. «Ukrainian forces enter Lyman». The Guardian, October 2022. Skatīts: 2022. gada 1. oktobris.
- ↑ «Ukrainian military entered Lyman Lyman - Ukraine Interactive map - Ukraine Latest news on live map - liveuamap.com». Ukraine Interactive map – Ukraine Latest news on live map (angļu). Skatīts: 2022-10-01.
- ↑ Jon Gambrell, Adam Schreck. «Russia withdraws troops after Ukraine encircles key city». apnews.com. Associated Press, October 2022. Skatīts: 2022. gada 1. oktobris.
- ↑ «Война в Украине: ВСУ вошли в Лиман, в Харьковской области нашли расстрелянную автоколонну – Новости на русском языке». BBC News Russian (ru-RU). Skatīts: 2022-10-01.
- ↑ Kateryna Tyshchenko. «Zelenskyy thanks Armed Forces for reclaiming Yampil and Lyman: Ukraine takes over initiative in war». Ukrayinska Pravda, 2022. gada 30. septembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 9. oktobris. Skatīts: 2022. gada 10. oktobris.
- ↑ «24 killed after Ukraine evacuation convoy shelled: Governor». Al Jazeera. Skatīts: 2022. gada 9. oktobris.
- ↑ Tom Balmforth. «Ukrainian forces burst through Russian lines in major advance in south». Reuters (angļu), 2022. gada 3. oktobris. Skatīts: 2022-10-03.
- ↑ Matthew Roscoe. «Five Russian-controlled settlements around Kharkiv reportedly liberated by Ukraine». EuroWeekly News, 2022. gada 3. oktobris. Skatīts: 2022. gada 4. oktobris.
- ↑ «Russia no longer has full control of any of four "annexed" Ukrainian provinces». The Guardian. 2022. gada 4. oktobris. Skatīts: 2022. gada 9. oktobris.
- ↑ «Latest Developments in Ukraine: Oct. 4». VOA (angļu). Skatīts: 2022-10-04.
- ↑ «U.S. sends more weapons to Ukraine as troops push Russians out of "annexed" areas» (angļu). CNBC. Skatīts: 2022-10-05.
- ↑ «Власти Херсонской области заявили о перегруппировке российских войск». РБК (krievu). Skatīts: 2022-10-05.
- ↑ Anna Neverova, Vitaliy Kropman. «В Лимане обнаружено массовое захоронение» (krievu). Deutsche Welle, 2022. gada 6. oktobris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-10-07. Skatīts: 2022-10-09.
- ↑ «2 grave sites found in liberated Ukrainian city of Lyman, official says». CBS. 2022. gada 7. oktobris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-10-08. Skatīts: 2022-10-09.
- ↑ Russian missiles kill 17 Ukrainians in residential area near nuclear plant (The Times of Israel)
- ↑ «Death toll from missiles on Ukraine town rises to 17». Skatīts: 2022. gada 9. oktobris.
- ↑ «Latest Developments in Ukraine: Oct. 7». VOA (angļu). Skatīts: 2022-10-25.
- ↑ «Large explosion reported at bridge connecting Russia to Crimea as roadway section collapses into Kerch Strait». Meduza (angļu). Skatīts: 2022-10-08.
- ↑ Andrew E. Kramer, Michael Schwirtz. «Explosion on 12-Mile Crimea Bridge Kills 3». The New York Times (angļu), 2022. gada 8. oktobris. Skatīts: 2022-10-12.
- ↑ Max Hunder, Jonathan Landay. «Putin accuses Ukraine of Crimea bridge blast, calls it terrorism». Reuters (angļu), 2022. gada 9. oktobris. Skatīts: 2022-10-09.
- ↑ Michael Schwirtz, Megan Specia, Austin Ramzy. «Live Updates: At Least 8 Dead in Kyiv as Ukraine Comes Under Sustained Attack». The New York Times (en-US), 2022. gada 10. oktobris. ISSN 0362-4331. Skatīts: 2022-10-10.
- ↑ «Масований удар Росії по всій Україні – ракети б'ють по житлових кварталах та інфраструктурі міст, є загиблі – BBC Україна». BBC News Україна (uk-UA). Skatīts: 2022-10-10.
- ↑ «On day two of massive air strikes, Russia targeted Ukraine's power infrastructure. Ukrainian regions report how much damage they took today». Meduza. 2022. gada 11. oktobris.
- ↑ «Ukraine: UN General Assembly demands Russia reverse course on "attempted illegal annexation"». 2022. gada 12. oktobris.
- ↑ Matthew Mpoke Bigg, Victoria Kim. «Russian missiles continue to pummel Ukraine as the civilian toll rises». The New York Times, 2022. gada 13. oktobris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-10-14. Skatīts: 2022-10-16.
- ↑ Joselow Gabe, Yuliya Talmazan. «Putin's latest victim pulled from the rubble of his home after deadly Russian strike but 11-year-old dies later». NBC News, 2022. gada 14. oktobris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-10-15. Skatīts: 2022-10-16.
- ↑ Tanmay Kadam. «Ukraine Confirms 1st Known Case Of Fighter Jet Going Down To A Kamikaze Drone». Eurasian Times, 2022. gada 14. oktobris. Skatīts: 2022. gada 16. oktobris.
- ↑ «State Investigation Bureau investigates causes of fighter jet crash in Vinnytsia Oblast». Yahoo. 2022. gada 13. oktobris. Skatīts: 2022. gada 17. oktobris.
- ↑ Elsa Maishman. «Belgorod shooting: Gunmen kill 11 in attack on Russian trainee soldiers». BBC, 2022. gada 15. oktobris. Skatīts: 2022-10-16.
- ↑ David Ljunggren. Sandra Maler (redaktors) . «At least 11 killed, 15 wounded in attack at Russia military training ground». Reuters, 2022. gada 15. oktobris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-10-15. Skatīts: 2022-10-16.
- ↑ Elsa Maishman. «Ukraine war: Multiple explosions in Kyiv as Ukraine reports kamikaze drone strikes». BBC News, 2022. gada 17. oktobris. Skatīts: 2022-10-17.
- ↑ Staff Writers. «Russian "Kamikaze Drones" Strike Kyiv: Ukraine». Defense Post, 2022. gada 17. oktobris. Skatīts: 2022-10-17.
- ↑ «Ukraine war: Kyiv attacked by "kamikaze" drones». BBC News. 2022. gada 17. oktobris. Skatīts: 2022-10-17.
- ↑ «More than 100 Ukrainian women freed from Russian captivity after prisoner swap – video». The Guardian (en-GB). 2022. gada 18. oktobris. Skatīts: 2022-10-18.
- ↑ «Ukraine lawmakers brand Chechnya 'Russian-occupied' in dig at Kremlin». Reuters. 2022. gada 18. oktobris.
- ↑ «Ukraine war: Russians start leaving Ukraine's Kherson city». BBC News (en-GB). 2022. gada 19. oktobris. Skatīts: 2022-10-20.
- ↑ «Russian commander of Kherson acknowledges forces under pressure – as it happened». the Guardian (angļu). 2022. gada 18. oktobris. Skatīts: 2022-10-20.
- ↑ Jonathan Landay, Pavel Polityuk. «Russia hits Ukraine homes, evacuates Kherson, warns of escalation». www.reuters.com. reuters, 2022. gada 22. oktobris. Skatīts: 2022-10-25.
- ↑ Matt Meyer, Maureen Chowdhury, Mike Hayes. «October 23, 2022 Russia-Ukraine news». CNN (angļu), 2022. gada 23. oktobris. Skatīts: 2022-10-25.
- ↑ Guardian staff and agencies. «UN nuclear inspectors shut down Russian 'dirty bomb' claim against Ukraine». the Guardian (angļu), 2022. gada 4. novembris. Skatīts: 2022-11-04.
- ↑ «Latest Developments in Ukraine: Oct. 24». VOA (angļu). Skatīts: 2022-10-28.
- ↑ Lynne O'Donnell. «Russia's Recruiting Afghan Commandos». Foreign Policy (en-US). Skatīts: 2022-10-26.
- ↑ «Putin watches Russian nuclear drills; 1,000 bodies exhumed in Kharkiv oblast, reports say – as it happened». The Guardian. 2022. gada 26. oktobris. Skatīts: 2022-10-31.
- ↑ «Putin watches Russian nuclear drills; 1,000 bodies exhumed in Kharkiv oblast, reports say – as it happened». The Guardian. 2022. gada 26. oktobris. Skatīts: 2022-10-31.
- ↑ «Russia-Ukraine war at a glance: what we know on day 246 of the invasion». the Guardian (angļu). 2022. gada 26. oktobris. Skatīts: 2022-10-27.
- ↑ «Russia-Ukraine war live: Putin set to make annual speech as Kyiv faces longer and stricter blackouts after drone strikes». the Guardian (angļu). 2022. gada 27. oktobris. Skatīts: 2022-10-27.
- ↑ «South Korea denies sending weapons to Ukraine after Putin remarks». www.aljazeera.com (angļu). Skatīts: 2022-10-28.
- ↑ «Polish general chosen to lead EU training mission for Ukrainian troops». Reuters (angļu). 2022. gada 28. oktobris. Skatīts: 2022-10-28.
- ↑ «Russia says it repelled drone attack on Crimea». MSN.
- ↑ «Ukraine, Crimea. Explosions in Sevastopol. Reports of damage to the frigate Admiral Makarov.». Polishnews.co.uk. Polish News. 2022. gada 29. oktobris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 14. novembrī. Skatīts: 2022. gada 29. oktobris.
- ↑ Louise Callaghan. «Admiral Makarov: Russian naval base ablaze after flagship 'hit by massive drone attack'». The Times (The Sunday Times). Skatīts: 2022. gada 29. oktobris.
- ↑ Luke Harding, Isobel Koshiw. «Russia's Black Sea flagship damaged in Crimea drone attack, video suggests». The Guardian, 2022. gada 30. oktobris. Skatīts: 2022. gada 30. oktobris.
- ↑ «Ukraine: Barrage of Russian strikes on key infrastructure». ABC News. Associated Press. 2022. gada 31. oktobris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-10-31. Skatīts: 2022-10-31.
- ↑ 658,0 658,1 Jaroslav Lukiv. «Ukraine war: Power and water supply hit across Ukraine in 'massive' Russian missile strikes». BBC News, 2022. gada 31. oktobris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-10-31. Skatīts: 2022-10-31.
- ↑ «Russia completes partial mobilisation of citizens for Ukraine war». www.aljazeera.com (angļu). Skatīts: 2022-11-01.
- ↑ «North Korea covertly shipping artillery shells to Russia, US says». www.aljazerra.com (angļu). 2022. gada 2. novembris. Skatīts: 2022-11-05.
- ↑ Edna Mohamed. «UN nuclear watchdog finds no signs of a 'dirty bomb' in Ukraine». www.aljazeera.com (angļu). Skatīts: 2022-11-03.
- ↑ Matthew Luxmoore. «Russian Shelling Forces Ukraine Nuclear Plant to Run on Backup Generators». WSJ (en-US). Skatīts: 2022-11-04.
- ↑ «Ukroboronprom establishes the production of 122-mm and 152-mm shells». 2022. gada 4. novembris. Skatīts: 2022-11-07.
- ↑ Uliana Pavlova. «Putin signs law to mobilize Russian citizens convicted of serious crimes». CNN, 2022. gada 5. novembris. Skatīts: 2022-11-08.
- ↑ «Украинские войска пошли в атаку в районе Снигиревки в Херсонской области». 2022. gada 9. novembris. Skatīts: 2022-11-09.
- ↑ «Kherson: Russia to withdraw troops from key Ukrainian city». BBC. 2022. gada 9. novembris. Skatīts: 2022. gada 9. novembris.
- ↑ James FitzGerald. «Ukraine war: Kyiv claims major gains as Russia exits Kherson». BBC News, 2022. gada 10. novembris. Skatīts: 2022. gada 11. novembris.
- ↑ «Russian-installed official in Ukraine's Kherson region dies in car crash». 2022. gada 9. novembris. Skatīts: 2022-11-09.
- ↑ Michal Sobotka. «Zástupce šéfa ruské okupační správy v Chersonské oblasti Stremousov je po smrti», 2022. gada 9. novembris. Skatīts: 2022-11-09.
- ↑ Michal Sobotka. «The deputy head of the Russian occupation administration in the Kherson region, Stremousov, is dead» (angļu), 2022. gada 9. novembris. Skatīts: 2022-11-09.
- ↑ Lolita C. Baldor, Matthew Lee. «Officials: US sending Ukraine $400 million in military aid». ABC News. Associated Press, 2022. gada 10. novembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-11-10. Skatīts: 2022-11-12.
- ↑ Harry Taylor, Ben Quinn, Samantha Lock. «Russia-Ukraine war live: Ukrainian troops reach centre of Kherson city, footage shows, as Russian forces retreat», 2022. gada 11. novembris. Skatīts: 2022-11-11.
- ↑ «'Kherson ours': Ukraine celebrates after Russian retreat». www.aljazeera.com (angļu). Skatīts: 2022-11-12.