Nacionālo devīžu uzskaitījums
Izskats
Šajā uzskaitījumā apkopotas visas valstu (arī bijušo/agrāko) un teritoriju (arī atkarīgo teritoriju) devīzes (moto).
Valsts devīze tiek izmantota lai īsā frāzē aprakstītu valsts mērķus, nodomus. Devīzes atsevišķām valstīm ir iekļautas arī karogos un ģerboņos, vai arī attēlotas uz nacionālās valūtas
Satura rādītājs | Sākums - 0-9 A Ā B C Č D E Ē F G Ģ H I Ī J K Ķ L Ļ M N Ņ O P R S Š T U Ū V Z Ž |
---|
- Afganistāna: Nav oficiāla moto, taču tiek izmantots islāma reliģijas sauklis: "Nav cita dieva kā Dievs un Muhameds ir Dieva ziņnesis" (arābu:لا إله إلا الله محمد رسول الله)
- Albānija: "Tu, Albānija, dod man godu, tu man dod vārdu albānis" (albāņu: Ti Shqipëri më jep nder, më jep emrin shqipëtar)
- Alžīrija: "Cilvēkiem no cilvēkiem" (arābu: من الشعب و للشعب)[1]
- Amerikas Valstu Konfederācija: Saskaņā ar Dievu, mūsu pavēlnieku (latīņu: Deo Vindice)
- ASV Samoa: "Samoa, lai Dievs ir visupirms" (samoa: Samoa, Muamua Le Atua)[2]
- Andora: "Vienots spēks ir stiprāks" (latīņu: Virtus unita Fortior)[3]
- Angola: "Vienots spēks ir stiprāks" (latīņu: Virtus unita Fortior)
- Angilja: "Spēks un izturība" (angļu: Strength and Endurance)
- Anglija: Nav oficiāla moto, taču ir suverenitātes devīze — "Dievs un manas tiesības" (franču: Dieu et mon droit)[4]
- Antigva un Barbuda: "Katram tiecoties, visu sasniegt" (angļu: Each Endeavouring, All Achieving)[5]
- Apvienotā Karaliste: Nav oficiālas devīzes,[6] taču pastāv suverenitātes devīze — "Dievs un manas tiesības" (franču: Dieu et mon droit)
- Apvienotie Arābu Emirāti: "Dievs, Tauta, Prezidents" (arābu: الله , الوطن , الرئيس Allah, al-Waṭan, al-Ra'īs)
- Argentīna: "Vienotībā un brīvībā" (spāņu: En unión y libertad)
- Armēnija: "Viena tauta, viena kultūra" (armēņu: Մեկ Ազգ, Մեկ Մշակույթ (Mek Azg, Mek Mshakouyt)[7]
- Aruba: "Vienmēr attīstībā" (latīņu: Semper pro grediens)
- ASV: oficiālā — "Mēs ticam Dievam" (angļu: In God We Trust), tradicionālā — E Pluribus Unum
- ASV Virdžīnas: "Vienota lepnība un cerība" (angļu: United In Pride And Hope)
- Augšvolta: Vienotība, Darbs, Taisnīgums (franču: Unity, Work, Justice)
- Austrālija: "Austrālijas attīstība" (angļu: Advance Australia)
- Austroungārija: "Neatņemama un nedalāma" (latīņu: Indivisibiliter ac Inseparabiliter)
- Austrumtimora: "Gods, Dzimtene un Cilvēki" (spāņu: Honra, pátria e povo)
- Azerbaidžāna: "Uguns zeme" (neoficiāls) (azerbaidžāņu: Odlar Yurdu)
- Azoru Salas: "Drīzāk mirt kā brīvam vīrietim, nekā tikt verdzībā" (portugāļu: Antes morrer livres que em paz sujeitos)
- Bahamas: "Uz priekšu, uz augšu, kopā" (angļu: Forward, Upward, Onward Together)[8]
- Barbadosa: "Lepnums un Rūpniecība" (angļu: Pride and Industry)[9]
- Bavārija: "Nelokāmu lojalitāti" (agrāk) (vācu: In Treue fest)
- Beliza: "Uzplaukums ēnā" (latīņu: Sub umbra floreo)[10]
- Beļģija: "Vienotība ir spēks" (franču: L'union fait la force; nīderlandiešu: Eendracht maakt macht; vācu:Einigkeit macht stark)[11]
- Benina: "Brālība, taisnīgums, darbs" (franču: Fraternité, Justice, Travail)[12]
- Bermuda: "Kurp likteņi mūs ved" (latīņu: Quo fata ferunt)[13]
- Biafras Republika: "Miers, Vienotība, Brīvība" (angļu: Peace, Unity, Freedom)
- Bizantija: "Pār valdniekiem valdošais karaļu karalis" (grieķu: Βασιλεύς Βασιλέων Βασιλεύων Βασιλευόντων)
- Bolīvija : "Vienotībā spēks!" (spāņu: ¡La unión es la fuerza!)
- Botsvāna : "Lietus" (sestvana: Pula)
- Brazīlija : "Kārtība un Attīstība" (portugāļu: Ordem e progresso)[14]
- Brazīlijas impērija: "Neatkarība vai nāve" (portugāļu: Independência ou Morte)
- Bretaņa: "Drīzāk nāve, nekā negods" (bretaņu: Kentoc'h mervel eget bezañ saotret)[15]
- Britu Antarktiskā teritorija: "Pētniecība un atklāšana" (angļu: Research and Discovery)
- Britu Indijas Okeāna Teritorija: "Lemūrija ir mūsu atbildība" (latīņu: In tutela nostra Limuria)
- Britu Virdžīnas: "Esiet uzmanīgi" (latīņu: Vigilate)
- Bruneja : "Vienmēr vadībā ar Dieva pārziņu" (angļu: الدائمون المحسنون بالهدى Sentiasa membuat kebajikan dengan petunjuk Allah)[16]
- Bulgārija : "Vienotībā ir spēks" (bulgāru: Съединението прави силата)[17]
- Burkinafaso : "Vienotība, Attīstība, Taisnīgums" (franču: Unité, Progrès, Justice)[18]
- Burundi: "Vienotība, Darbs, Attīstība" (franču: Unité, Travail, Progrès)[19]
- Burundi Karaliste: Dievs, Karalis un Burundi (franču: Dieu, le Roi et le Burundi; kirundi: Imana, Umwan, Uburundi)
C un Č
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Centrālāfrikas Republika: "Vienotība, Cieņa, Darbs" (franču: Unité, Dignité, Travail)[20]
- Čada: "Vienotība, Darbs, Attīstība" (franču: Unité, Travail, Progrès)[21]
- Čehija: "Patiesība uzvar" (čehu: Pravda vítězí)
- Čehoslovākija: "Patiesība uzvar" (latīņu: Veritas vincit; čehu:"Pravda vítězí; slovāku: Pravda víťazí)
- Čīle: "Ar spēku vai taisnību" (spāņu: Por la razón o la fuerza)[22]
- Dānija: Oficiālas valsts devīzes nav, taču tiek lietota karalienes Margrētes II devīze: "Dieva palīdzība, cilvēku mīlestība, Dānijas spēks" (dāņu: Guds hjælp, Folkets kærlighed, Danmarks styrke)[23]
- Dienvidāfrikas Republika: "Vienotība dažādībā" (chamu: !ke e: /xarra //ke)[24]
- Dienvidāfrikas Savienība: "No vienotības spēks" (latīņu: Ex Unitate Vires)[25]
- Dienviddžordžija un Dienvidsendviču Salas: "Lauva var aizsargāt savu zemi" (latīņu: Leo terram propriam protegat)
- Dienvidkoreja: "Palīdzība lielajaii cilvēku pasaulei" (korejiešu: 홍익인간, 弘益人間 Hongik Ingan)
- Dienvidslāvija: "Brālība un vienotība" (serbu: Братство и jединство)
- Dienvidsudāna: "Taisnīgums, Brīvība, Labklājība" (angļu: Justice, Liberty, Prosperity)
- Dienvidvjetnama: "Dzimtene — Gods — Pienākums" (vjetnamiešu: Tổ quốc — Danh dự — Trách nhiệm)
- Dominika: "Pēc Dieva un Zemes" (franču: Après Bondié, C'est la Ter)[26]
- Dominikāna: "Dievs, Valsts, Brīvība" (spāņu: Dios, Patria, Libertad)[27]
- Džibutija: "Vienotība, Vienlīdzība, Miers" (somāļu: Itixaad, Gudboonaan, Ammaan, franču: Unité, Égalité, Paix)[28]
E un Ē
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Ekvadora: "Dievs, Dzimtene un Brivība" (spāņu: God, homeland and liberty)
- Ekvatoriālā Gvineja: "Vienotība, Miers, Taisnīgums" (spāņu: Unidad, Paz, Justicia)
- Etiopija: "Etiopija paceļ rokas Dievam" (geeza: ኢትዮጵያ ታበድ አደዊሃ ሃበ አግዚአብሐር Itiyopia tabetsih edewiha habe Igziabiher)
- Karaliskais moto (1930—1975): "Lauvu iekarošana no Jūdas cilts" (geeza: ሞዓ አንበሰ ዘአምነባደ ይሁዳ Moa Ambassa ze Imnegede Yehuda)
- Eiropas Savienība: "Vienota dažādībā" (latīņu: In varietate concordia)[29]
- Fidži: "Bīsties Dieva un godini Karalieni" (fidžiešu: Rerevaka na Kalou ka Doka na Tui)[30]
- Filipīnas: "Par Dievu, Tautu, Dabu un Valsti" (filipīno: Maka-Diyos, Maka-Tao, Makakalikasan at Makabansa)[31]
- Filipīnas Ceturtā Republika: "Viena valsts, viena reliģija)[32]
- Folklenda Salas: Desire the Right[33]
- Francija: "Brīvība, Vienlīdzība, Brālība" (franču: Liberté, Egalité, Fraternité)[34]
- Višī Francija: "Darbs, Ģimene, Tēvzeme" (franču: Travail, Famille, Patrie)
- Franču Polinēzija: "Lielā Taiti zelta dūmakā" (taitiešu: Tahiti Nui Māre'are'a)
- Gabona: "Vienotība, Darbs, Taisnīgums" (franču: Union, Travail, Justice)[35]
- Gajāna: "Viena tauta, viena nācija, viens liktenis" (angļu: One People, One Nation, One Destiny)[36]
- Gambija: "Attīstība, Miers, Labklājība" (angļu: Progress, Peace, Prosperity)[37]
- Gana: "Brīvība un Taisnīgums" (angļu: Freedom and Justice)[38]
- Gibraltārs: "Gibraltāra klints zīme" (latīņu: Montis Insignia Calpi)[39]
- Jaunā Granādas Republika: "Brīvība un rīcība'" (latīņu: Libertad y Orden)
- Grenāda: "Vienmēr apzinoties Dievu mēs tiecamies, celt un attīstīt kā vienu tautu" (angļu: Ever Conscious of God We Aspire, and Advance as One People)[40]
- Grieķija: "Brīvība vai nāve" (grieķu: Ελευθερία ή θάνατος)[41]
- Grieķijas Karaliste: "Cilvēku mīlestība ir mans spēks" (grieķu: Ίσχύς μου ή άγάπη του λαού)[42]
- Gruzija: "Vienotībā ir spēks" (gruzīnu: ძალა ერთობაშია!)
- Gvatemala: "Augt brīvībā un auglībā" (spāņu: Libre Crezca Fecundo)[43]
- Gvineja: "Darbs, Taisnīgums, Solidaritāte" (franču: Travail, Justice, Solidarité)[44]
- Gvineja-Bisava: "Vienotība, Cīņa, Attīstība" (portugāļu: Unidade, Luta, Progresso)
- Havaju Karaliste: "Dzīve uz zemes ir mūža taisnība" (havajiešu: Ua Mau ke Ea o ka ʻĀina i ka Pono)[45]
- Haiti: "Brīvība, Vienlīdzība, Brālība" (franču: Liberté, égalité, fraternité)[46]
- Hondurasa: "Brīva, suverēna un neatkarīga" (spāņu: Libre, Soberana e Independiente)[47]
- Britu Honkonga: "Dievs un manas tiesības" (franču: Dieu et mon droit)
- Igaunija: Oficiālas valsts devīzes nepastāv, taču tiek izmantoti saukļi Igaunijas popularizēšanai pasaulē — Laipni lūdzam uz Igauniju (angļu: Welcome to Estonia) un Pārsteidzošā valsts (igauņu: Heade üllatuste maa)[48]
- Indija:"Tikai patiesība triumfē" (sanskrists: सत्यमेव जयते)[49]
- Indonēzija:"Vienotība daudzveidībā" (javiešu: Bhinneka Tunggal Ika)[50]
- Irāka: "Dievs ir vislabākais" (arābu: الله اکبر Allaho Akbar)
- Irāna: de facto — "Neatkarība, Brīvība, Islāma Republika" (peršiešu: استقلال، آزادى، جمهورى اسلامى Esteqlāl, āzādī, jomhūrī-ye eslāmī),[51] de iure — "Dievs ir vislabākais" (arābu: الله اکبر Allaho Akbar)[52]
- Irānas Karaliste (Persija): "Taisnīgums pavēl man darīt, jo tas mani tiesā" (peršiešu: استقلال، آزادى، جمهورى اسلامىمرا داد فرمود و خود داور است Marā dād farmūd-o khod dāvar ast)[53]
- Itālijas Karaliste: "Mēs tiekam turēti kopā ar līgumu un reliģiju" (latīņu: Foedere et Religione Tenemur)
- Itālijas Sociālistiskā Republika: "Par godu Itālijai" (itāļu: Per l'onore d'Italia)
- Jamaika: "No daudziem vieta tauta" (angļu: Out of many, One People)[54]
- Japānas Impērija: "Piecu pantu zvērests" (japāņu: 五箇条の御誓文)
- Jaunkaledonija: "Zemes runa, daloties ar zemi" (franču: Terre de parole, terre de partage)
- Jemena: "Dievs, Tauta, Revolūcija un Vienotība" (arābu: الڷه، الوطن، الثورة، الوحدة Allāh, Al-Waṭan, Ath-Thawrah, Al-Waḥdah)
- Jordānija: "Dievs, Tēvzeme, Karalis" (arābu: الله، الوطن، المليك Allāh, Al-Waṭan, Al-Malīk)[55]
- Kaimanu Salas: "Viņš to izveidoja uz jūras" (angļu: He hath founded it upon the seas)
- Kambodža: "Tauta—Reliģija—Karalis" (khmeru: ជាតិសាសនាព្រះមហាក្សត្រ Chéat — Sasna — Preăhmôhaksât)[56]
- Kamerūna: "Miers—Darbs—Tēvzeme" (franču: Paix — Travail — Patrie)[57]
- Kanāda: "No jūras līdz jūrai" (latīņu: A mari usque ad mare)[58]
- Kanāriju Salas: "Okeāns" (spāņu: Oceano)[59]
- Katalonija: "Mēs esam un būsim" (katalāņu: Som i serem)
- Katangas valsts: "Spēks, Cerība un Miers labklājībā" (franču: Force, espoir et Paix dans la Prosperite)
- Kenija: "Pulcēsimies" (svahili: Harambee)
- Kiribati: "Veselība, Miers un Labklājība" (kiribati: Te mauri, te raoi ao te tabomoa)
- Kolumbija: "Brīvība un kārtība" (spāņu: Libertad y orden)
- Komoras: "Vienotība, Taisnīgums, Attīstība" (franču: Unité, Justice, Progrès)
- Kongo Brīvvalsts: "Darbs un attīstība" (franču: Travail et progres)
- Beļģu Kongo: "Darbs un attīstība" (franču: Travail et progres)
- Kongo Demokrātiskā Republika: "Taisnīgums — Miers — Darbs" (franču: Justice — Paix — Travail)[60]
- Kongo Republika: "Vienotība, Darbs, Attīstība" (franču: Unité, Travail, Progrès)[61]
- Kongo Republika (Leopoldvilla): "Taisnīgums — Miers — Darbs" (franču: Justice — Paix — Travail)
- Korejas Impērija: "Lai top gaisma visā zemē" (korejiešu: 광명천지, 光明天地 Kwangmyeong Cheonji)
- Kostarika: "Lai dzīvo darbs un miers" (spāņu: Vivan siempre el trabajo y la paz)
- Kotdivuāra: "Vienotība, disciplīna un darbs" (franču: Union, Discipline, Travail)[62]
- Kuba: "Tēvzeme vai nāve" (spāņu: Patria o muerte)
- Laosa: "Miers, neatkarība, demokrātija, vienotība un labklājība" (lao: ສັນຕິພາບ ເອກະລາດ ປະຊາທິປະໄຕ ເອກະພາບ ວັດທະນາຖາວອນ)[63]
- Latvija: "Tēvzemei un Brīvībai"[nepieciešama atsauce]
- Lesoto: "Miers, Lietus, Labklājība" (soto: Khotso, Pula, Nala)[64]
- Libāna: "Mēs visi esam par valsti, cēlumu un karogu" (arābu: كلنا للوطن ،، للعلا للعلم)[65]
- Libērija: "Brīvības mīlestība, šeit mums" (angļu: The love of liberty brought us here)[66]
- Lietuva: "Tautas spēks ir vienotībā" (lietuviešu: Tautos jėga vienybėje)[67]
- Lihtenšteina: "Par Dievu, Firstu un Tēvzemi" (vācu: Für Gott, Fürst und Vaterland)
- Lībija: "Brīvība, Taisnīgums, Demokrātija" (arābu: حُريّة، عَدالة، ديمقراطيّة)
- Luksemburga: "Mēs gribam palikt kas mēs esam" (luksemburgiešu: Mir wëlle bleiwe wat mir sinn)[68]
- Madagaskara: "Mīlestība, Senču zeme, Attīstība" (malagasu: Fitiavana, Tanindrazana, Fandrosoana)[69]
- Madeira: "No salām, skaistākā un brīvākā" (portugāļu: Das Ilhas, As Mais Belas E Livres)
- Maķedonija: nav oficiālas devīzes, taču izmanto "Brīvība vai Nāve" (maķedoniešu: Слобода или Смрт)
- Malaizija: "Vienotība ir spēks" (malaju: Bersekutu Bertambah Mutu)[70]
- Malāvija: "Vienotība un Brīvība" (angļu: Unity and Freedom)
- Maldīvija: "Mahala Diijata valsts" (arābu: الدولة ا۔لحلدݐبݐة Al-Dawlat Al-Mahaldheebiya)
- Mali: "Viena tauta, viens mērķis, viena ticība" (franču: Un peuple, un but, une foi)[71]
- Malta: "Spēks un stingrums" (latīņu: Virtute et constantia)[72]
- Maroka: "Dievs, Valsts, Karalis" (arābu: الله، الوطن، الملك (Allāh, Al-Waṭan, Al-Malīk), karaliskais moto — "Ja slavēsi Dievu, viņš tevi pagodinās" (arābu: إن تَنصُروا اللهَ ينصُرُکُم)[73]
- Mauritānija: "Gods, brālība, taisnīgums" (arābu: شرف، إخاء، عدالة Al-Dawlat Al-Mahaldheebiya, franču: Honneur, Fraternité, Justice)[74]
- Maurīcija: "Zvaigzne un atslēga Indijas okeānā" (latīņu: Stella Clavisque Maris Indici)[75]
- Māršala Salas: "Panākumi kopīgos pūliņos" (māršaliešu: Jepilpilin ke Ejukaan)[76]
- Meksikas Pirmā Republika: "Reliģija, Neatkarība, Savienība" (spāņu: Religión, Independencia, Unión)
- Meksikas Otrā Federālā Republika: "Tauta ir pirmā" (spāņu: La Patria es Primero)
- Meksikas Otrā Impērija: "Tiesas taisnīgums" (spāņu: Equidad en la Justicia)
- Menas Sala: "Kurp Jūs metāt, tur stāvēs" (latīņu: Quocunque Ieceris Stabit)
- Mikronēzija: "Miers, Vienotība, Brīvība" (angļu: Peace, Unity, Liberty)[77]
- Moldova: "Mūsu valoda ir dārgums" (rumāņu: Limba noastră-i o comoară)
- Monako: "Ar Dieva palīdzību" (latīņu: Deo juvante)[78]
- Montserrata: "Cenšas katrs, sasniedz visi" (angļu: Each Endeavouring, All Achieving)
N un Ņ
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Namībija: "Vienotība, Brīvība, Taisnīgums" (angļu: Unity, liberty, justice)[79]
- Nauru: "Dieva griba visupirms" (angļu: God's will first)[80]
- Nepāla: "Māte un dzimtene ir labākas nekā debesis" (sanskrits: जननी जन्मभूमिष्च स्वर्गादपि गरियसि Janani Janmabhoomischa Swargadapi Gariyasi)
- Nigēra: "Brālība, Darbs, Attīstība" (franču: Fraternité, Travail, Progrès)[81]
- Nigērija: "Vienotība un Ticība, Miers un Attīstība" (angļu: Fraternité, Travail, Progrès)[82]
- Nikaragva: "Mēs ticam Dievam" (spāņu: En Dios Confiamos)[83]
- Nīderlande: "Man jāstāv stingri" (franču: Je maintiendrai, nīderlandiešu: Ik zal handhaven)[84]
- Nīderlandes Antiļas: "Vienota brīvībai" (latīņu: Libertate Unanimus)[84]
- Ņūfaundlendas domīnija: "Dzenieties papriekš pēc Dieva valstības" (latīņu: Quaerite Prime Regnum Dei)
- Norvēģija: karaliskais moto — "Viss Norvēģijai" (norvēģu: Alt for Norge)[85]
- Omāna: "Vēlēšanās, Gods, Upurēšanās" (angļu: Desire, Honor, Sacrifice)
- Osmaņu impērija: "Mūžīgā valsts" (arābu: دولت ابد مدت)
- Olande: "Miera sala" (angļu: Islands of Peace)
- Pakistāna: "Ticība, Vienotība, Disciplīna" (urdu: ايمان، اتحاد، نظم)[86]
- Panama: "Par labu pasauli" (latīņu: Pro mundi beneficio)
- Papua-Jaungvineja: "Vienotība dažādībā" (angļu: Unity in Diversity)[87]
- Paragvaja: "Miers un Taisnīgums" (spāņu: Paz y justicia)[88]
- Peru: "Stabila un laimīga savienība" (spāņu: Firme y feliz por la unión)
- PSRS: "Visu zemju proletārieši, savienojieties!" (krievu:Пролетарии всех стран, соединяйтесь!)
- Polija: nav oficiālo moto, taču pastāv vairāki neoficiālie moto — "Par mūsu un jūsu brīvību" (poļu: Za wolność Naszą i Waszą), "Dievs, Gods, Tēvzeme" (poļu: Bóg, Honor, Ojczyzna)
- Polijas—Lietuvas ūnija: "Par Ticību, Tiesu un Karali" (latīņu: Pro fide, lege, et rege)
- Portugāle: "Šī ir mana mīļā un laimīgā dzimtene" (portugāļu: Esta é a Ditosa Pátria Minha Amada)
- Portugāles Karaliste: "Ar šo zīmi tu uzvarēsi" (latīņu: In Hoc Signo Vinces)
- Puertoriko: "Džons ir mans vārds" (latīņu: Joannes est nomen ejus)[89]
- Rodēzija: "Lai viņai ir cienīgs nosaukums" (latīņu: Sit Nomine Digna)
- Romas impērija: "Romas tautas senāts" (latīņu: Senatus Populusque Romanus)
- Ruanda: "Vienotība, Darbs, Patriotisms" (kiņaruanda: Ubumwe, Umurimo, Gukunda Igihugu)
- Rumānija: "Bez Dieva nekas" (latīņu: Nihil Sine Deo), agrāk "Viss vienā" (rumāņu: Toţi în unu)[90]
S un Š
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika: "Brīvība, Demokrātija, Vienotība" (arābu:حرية ديمقراطية وحدة Ḥurrīya Dīmuqrāṭīya Waḥda)
- Salvadora: "Dievs, Vienotība, Brīvība" (spāņu:Dios, Unión, Libertad)[91]
- Samoa: "Samoa ir Dieva dibināta" (samoāņu:Fa'avae i le Atua Samoa)[92]
- Sanmarīno: "Brīvība" (latīņu:Libertas)[93]
- Santome un Prinsipi: "Vienotība, Disciplīna, Darbs" (portugāļu: Unidade, Disciplina, Trabalho)
- Saravakas Karaliste: "Kamēr elpoju, ceru" (latīņu: Dum Spiro, Spero)
- Saūda Arābija: "Nav cita dieva kā Dievs un Muhameds ir Dieva ziņnesis" (arābu:لا إله إلا الله محمد رسول الله)
- Seišelas: "Beigas vainago darbu" (latīņu: Finis coronat opus)[94]
- Senegāla: "Viena tauta, viens mērķis, viena ticība" (franču: Un peuple, un but, une foi)[95]
- Sentkitsa un Nevisa: "Valsts pār mums" (angļu:Country Above Self)[96]
- Sentlūsija: "Zeme, Tauta, Gaisma" (angļu:The land, the people, the light)[97]
- Sentvinsenta un Grenadīnas: "Miers un Taisnīgums" (latīņu:Pax et justitia)[98]
- Sikima: "Triju pasauļu iekarotājs" (tibetiešu:Kham-sum-ongdu)
- Singapūra: "Uz priekšu Singapūra" (malajiešu:Majulah Singapura)[99]
- Sintmārtena: "Vienmēr attīstībā" (latīņu:Semper pro grediens)
- Sīlenda: "No jūras, brīvība" (latīņu:E Mare Libertas)[100]
- Sīrija: "Vienotība, Brīvība, Sociālisms" (arāvbu:وحدة ، حرية ، اشتراكية Waḥdah, Ḥurrīyah, Ishtirākīyah)
- Sjerraleone: "Vienotība, Brīvība, Taisnīgums" (angļu:Unity, freedom, justice)[101]
- Skotija: "Mana aizstāvība ir Dieva aizstāvība" (angļu:In My Defens God Me Defend), "Neviens provocē mani nesodīti" (latīņu:Nemo Me Impune Lacessit)
- Somālija: "Iet uz priekšu, un nekad atpakaļ" (angļu:Go forward, and never backward)[102]
- Spānija: "Vēl tālāk" (spāņu:Plus Ultra)[103]
- Nacionālistu Spānija: "Viena, liela un brīva" (spāņu:Una, Grande y Libre)
- Sudāna: "Uzvara ir mūsējā" (arābu:النصر لنا An-Naṣr Linā)
- Surinama: "Tiesiskums, Dievbijība, Lojalitāte" (latīņu:Justitia, pietas, fides)[104]
- Svatini: "Mēs esam cietoksnis" (svatu:Siyinqaba)[105]
- Svētās Helēnas Sala: "Lojāls un nelokāms" (angļu:Loyal and unshakeable)
- Šveice: "Viens par visiem, visi par vienu" (latīņu:Unus pro omnibus, omnes pro uno)
- Tanzānija: "Brīvība un Vienotība" (svahilu: Uhuru na Umoja)[106]
- Taizeme:
- Tatarstāna: neoficiāls — "Mēs varam!" (tatāru:Bez Buldırabız! )
- Togo: "Darbs, brīvība, dzimtene" (franču: Travail, Liberté, Patrie)[107]
- Tokelau: "Tokelau varenībai" (tokelau: Tokelau mo te Atuae)[108]
- Tonga: "Dievs un Tonga ir mans Mantojums" (tongiešu: Ko e ʻOtua mo Tonga ko hoku tofiʻa)[109]
- Trinidada un Tobago: "Kopā mēs tiecamies, kopā mēs sasniedzam" (angļu: Together we aspire, together we achieve)[110]
- Tristana da Kuņas salas: "Mūsu ticība ir mūsu spēks" (angļu: Our faith is our strength)
- Tunisija: "Brīvība, Likums un Tiesiskums" (arābu: حرية، نظام، عدالة Ḥurrīyah, Niẓām,ʿAdālah)[111]
- Turcija: "Miers mājās, miers pasaulē" (turku: Miers mājās, miers pasaulē)[112]
- Tuvalu: "Tuvalu varenībai" (tuvaliešu: Tuvalu mo te Atua)[108]
- Uganda: "Dievam un manai valstij" (angļu: For God and My Country)[113]
- Ukraina: "Slava Ukrainai!" (ukraiņu: Слава Україні)
- Ungārija: "Ar Dieva palīdzību tēvzemei un brīvībai" (latīņu: Cum Deo pro Patria et Libertate) un neoficiālā — "Dievs, svētī ungārus" (ungāru: Isten, áldd meg a magyart!)
- Ungārijas Karaliste: "Marijas Karaliste, Ungārijas patrons" (latīņu: Regnum Mariae Patrona Hungariae)
- Urugvaja: "Brīvība vai nāve" (spāņu: Libertad o Muerte)[114]
- Uzbekistāna: "Taisnīgumā ir spēks" (uzbeku: Kuch Adolatdadir!)
- Vanuatu: "Mēs stāvam par Dievu" (Bislama: Long God yumi stanap)[115]
- Vācija: "Vienotība un taisnīgums un brīvība" (vācu: Einigkeit und Recht und Freiheit)
- Vācijas Demokrātiskā Republika (Austrumvācija): "Visu zemju proletārieši, savienojieties!" (vācu: Proletarier aller Länder, vereinigt Euch!)
- Vācijas Impērija: "Dievs ar mums" (vācu: Gott mit uns)
- Nacistiskā Vācija: "Viens cilvēks, Viena impērija, Viens līderis" (vācu: Ein Volk, Ein Reich, Ein Führer)
- Velsa: "Velsa uz visiem laikiem" (velsiešu: Cymru am byth)[116]
- Venecuēla: "Dievs un Federācija" (spāņu: Dios y Federación)
- Vestindijas federācija: "Lai dzīvotu vienotībā" (angļu: To dwell together in unity)
- Virtembergas Karaliste: "Bezbailīgs un lojāls" (vācu: Furchtlos und treu)
- Zaira: "Miers — Taisnīgums — Darbs" (franču: Paix — Justice — Travail)[117]
- Zambija: "Viena Zambija, Viena nācija" (angļu: One Zambia, One Nation)
- Zālamana Salas: "Vadīt nozīmē kalpot" (angļu: To lead is to serve)[118]
- Ziemeļkoreja: "Spēcīga un turīga valsts" (korejiešu: 강성대국, 强盛大國 Gangseong Daeguk)
- Ziemeļborneo: "Es apņemos un es sasniedzu" (latīņu: Pergo et Perago)
- Ziemeļvjetnama: "Neatkarība — Brīvība — Laime" (korejiešu: Độc lập — Tự do — Hạnh phúc)
- Zimbabve: "Vienotība, Brīvība, Darbs" (angļu: Unity, Freedom, Work)
- Zviedrija: karaliskā devīze — "Zviedrija — ar laiku" (zviedru: För Sverige — i tiden)[119]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Alžīrijas Konstiūcija» (arābu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 18. jūlijā. Skatīts: 1506.g. 3. augusts.
- ↑ «United States Mint- Samoa Quarter». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 28. martā. Skatīts: 2014.g. 13. janvāris.
- ↑ «Andoras Principāta Konstitūcija» (franču). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 13. martā. Skatīts: 1506.g. 2. augusts.
- ↑ «The Royal Coat of Arms». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-04-02. Skatīts: 2013-11-16.
- ↑ «Caribbean Community (CARICOM) Secretariat - Antigua and Barbada». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006. gada 26. maijā. Skatīts: 1506.g. 2. augusts.
- ↑ «Brown denies 'British motto' plan». BBC News. BBC. Skatīts: 2014. gada 12. jūlijs.
- ↑ «Guides And Maps — Armenia». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 29. janvārī. Skatīts: 2015. gada 10. aprīlī.
- ↑ «Caribbean Community (CARICOM) Secretariat - The Bahamas». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006-05-26. Skatīts: 1506-08-02.
- ↑ «Caribbean Community (CARICOM) Secretariat - Barbados». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-06-09. Skatīts: 1506-08-02.
- ↑ «Caribbean Community (CARICOM) Secretariat - Belize». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-02-18. Skatīts: 1506-08-02.
- ↑ Federal Public Service Foreign Affairs Belgium
- ↑ «La Constitution de la République du Bénin». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-04-28. Skatīts: 1506-08-02.
- ↑ «Bermuda National Library Web Portal FAQ». Skatīts: 2012-01-07.
- ↑ «Embassy of Brazil». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 23. septembrī. Skatīts: 2015. gada 10. aprīlī.
- ↑ Gwenc'hlan Le Scouëzec, Guide de la Bretagne, page 40, Coop Breizh, Spézet, 1987; and Le Journal de la Bretagne des origines à nos jours, page 106, Larousse, Paris, 1501
- ↑ «The Government of Brunei Darussalam - National Flag and Crest». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-02-20. Skatīts: 1506-08-05.
- ↑ «About Bulgaria: National Symbols - Flag, coat of arms, anthem». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-02-08. Skatīts: 1506-08-05.
- ↑ «Présidence du Burkina Faso - Les armoiries» (franču). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006-06-19. Skatīts: 1506-08-05.
- ↑ Article 7 of «Constitution de la République du Burundi» (PDF) (franču). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-12-02. Skatīts: 1506-08-05.
- ↑ «Constitution de Centrafrique» (PDF) (franču). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-12-02. Skatīts: 1506-08-08.
- ↑ «Constitution de la République du Tchad 1996» (franču). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-05-09. Skatīts: 1506-08-08.
- ↑ «Banknotes and Coins». Chilean Central Bank. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-05-10. Skatīts: 1507-11-11.
- ↑ «The Danish Monarchy». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-10-25. Skatīts: 2013-11-15.
- ↑ «Embassy of the Republic of South Africa in Washington D.C. - South Africa's Coat of Arms». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-05-27. Skatīts: 2006-08-27.
- ↑ «South African Coat of Arms (history)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-04-30. Skatīts: 2013-11-20.
- ↑ «Caribbean Community (CARICOM) Secretariat - Dominica». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006-05-26. Skatīts: 2006-08-02.
- ↑ Article 93 of «Constitución politica de la Republica Domenica de 2002» (spāņu). Skatīts: 2006-08-05.
- ↑ «Constitution de la République de Djibouti» (franču). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-11-25. Skatīts: 2006-08-08.
- ↑ «Europa - The symbols of EU». Skatīts: 2006-08-15.
- ↑ «National Symbols - Fiji Government Online». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006-10-05. Skatīts: 2006-08-02.
- ↑ Section 40 of «Republic Act No. 8491: An act prescribing the code of the national flag, anthem, motto, coat-of-arms and other heraldic items and devices of the Philippines» (DOC). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006-09-23. Skatīts: 2006-08-27.
- ↑ As defined in «Presidential Decree No. 1413 of the Philippines». Skatīts: 2013-11-18.
- ↑ Tony Wheeler. The Falklands & South Georgia Island. Lonely Planet, 2005. 70. lpp. ISBN 9781740596435. Skatīts: 2013. gada 1. februāris.
- ↑ «Embassy of France in the U. S. — Liberty, Equality, Brotherhood». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006. gada 27. septembrī. Skatīts: 2006. gada 27. septembrī.
- ↑ «Constitution de la République Gabonaise» (PDF). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-03-27. Skatīts: 2008-01-19.
- ↑ «Caribbean Community (CARICOM) Secretariat - Guyana». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-12-20. Skatīts: 2006-08-02.
- ↑ «Seatle Gambia Association - Coat of Arms of The Gambia». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-10-07. Skatīts: 2006-08-15.
- ↑ «Republic of Ghana: The Ghana Coat of Arms». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006-04-14. Skatīts: 2006-08-16.
- ↑ «Gibraltar - National Symbols». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-11-13. Skatīts: 2013-11-18.
- ↑ «Caribbean Community (CARICOM) Secretariat - Grenada». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006-05-26. Skatīts: 2006-08-02.
- ↑ «Greece, State Symbols, Song, Flags and more». Skatīts: 2013-11-17.
- ↑ «The Greek Royal Family». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-06-10. Skatīts: 2013-11-17.
- ↑ «Banco de Guatemala - Bills and Currency in Current Circulation». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-08-14. Skatīts: 2008-03-11.
- ↑ «OIF - Guinée : Loi fondamentale». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006-02-19. Skatīts: 2006-08-22.(franciski)
- ↑ «Lt. Governor of the State of Hawaiʻi Shan S. Tsutsui - UA MAU KE EA O KA ‘ĀINA I KA PONO». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-07-14. Skatīts: 2014-07-12.
- ↑ «Article 4 of the Constitution». Haiti-reference.com. Skatīts: 2013. gada 24. jūlijs.
- ↑ «Secretaría General del Sistema de la Integración Centroamericana - República de Honduras - Simbolos Patrios» (spāņu). Skatīts: 2006-08-22.
- ↑ «Eesti uus tunnuslause on "Heade üllatuste maa"». Skatīts: 2010-01-23.
- ↑ «National Portal of India : Know India : National babes». Skatīts: 2006-08-22.
- ↑ Article 36A of the Constitution of the Republic of Indonesia
- ↑ «Encyclopedia of Religious Practices». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 30. jūnijā. Skatīts: 2015. gada 10. aprīlī.
- ↑ Article 18 of the constitution states that "The Official Flag of Iran is composed of green, white, and red colors, with the special emblem of the Islamic Republic, together with the State Motto."
- ↑ «Iranian Empire (Pahlavi dynasty): Imperial standards». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-04-12. Skatīts: 2007-05-03.
- ↑ «Independence». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 28. oktobrī. Skatīts: 2015. gada 10. aprīlī.
- ↑ «Jordan (country profile)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-07-14. Skatīts: 2013-11-20.
- ↑ «Constitution of Cambodia». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-05-24. Skatīts: 2011-04-13.
- ↑ «La Constitution du Cameroun» (franču). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-03-05. Skatīts: 1506-08-05.
- ↑ «The Canada Encyclopedia: A Mari usque ad Mare». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-09-10. Skatīts: 1506-08-05.
- ↑ «Coat of arms of the Canary Islands - Details and Evolution». Skatīts: 2014-01-14.
- ↑ «Constitution de la République Démocratique du Congo» (franču). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006-08-12. Skatīts: 1506-08-08.
- ↑ «Constitution de la République du Congo» (franču). Skatīts: 1506-08-08.
- ↑ «La Constitutioni de la République de Côte d'Ivoire» (franču). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006-08-22. Skatīts: 1506-08-08.
- ↑ «Laos - Foreign Investment Management Cabinet: Politics». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006-08-22. Skatīts: 2006-08-22.
- ↑ «Lesotho Embassy in Washington - Lesotho Fact Sheet». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006-09-05. Skatīts: 2006-08-22.
- ↑ «Lebanon - Guides and Maps». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-12-02. Skatīts: 2013-11-23.
- ↑ «Liberian President Sirleaf Addresses Joint Session of Congress». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006-08-24. Skatīts: 2006-08-22.
- ↑ «Guides and Maps - Lithuania». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-11-07. Skatīts: 2013-11-21.
- ↑ «Luxembourg Tourist Office in London: Luxembourg - Small and Beautiful». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006-09-24. Skatīts: 2006-08-22.
- ↑ Article 4 of «Constitution de la République de Madagascar» (franču). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006-07-16. Skatīts: 2006-08-22.
- ↑ «Government of Malaysia - Malaysian flag and crest». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-04-11. Skatīts: 2006-08-23.
- ↑ Article 25 of «La constitution du Mali» (PDF) (franču). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006-09-23. Skatīts: 2006-08-26.
- ↑ «National Symbols- Maltese History and Heritage». Skatīts: 2014-01-14.
- ↑ «Gouvernement Du Royaume Du Maroc: Monarchy». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 12. oktobrī. Skatīts: 2015. gada 10. aprīlī.
- ↑ Article 9 of «Constitution de la République islamique de Mauritanie» (franču). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-07-30. Skatīts: 2006-08-27.
- ↑ «The Republic of Mauritius Web Portal - Coat of Arms». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-03-20. Skatīts: 2006-08-27.
- ↑ «Fascinating Facts about the Marshall Islands». Skatīts: 2013-11-13.
- ↑ «Facts about Micronesia». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-11-13. Skatīts: 2013-11-13.
- ↑ «Monaco en un clin d'œil!» (franču). Skatīts: 2006-08-03.
- ↑ «Namibia in a Nutshell - Symbols». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006-08-20. Skatīts: 2006-08-23.
- ↑ «Nauru -Fun Facts and Information». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-03-04. Skatīts: 2013-11-24.
- ↑ «Constitution du 18 juillet 1999» (franču). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-04-19. Skatīts: 2006-08-23.
- ↑ Article 15 of the «Constitution of the Federal Republic of Nigeria». Skatīts: 2006-08-23.
- ↑ As shown on the Córdoba (bank notes and coins); see for example Banco Central de Nicaragua
- ↑ 84,0 84,1 «The Dutch royal house: The royal coat of arms». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006-05-07. Skatīts: 2006-08-02.
- ↑ «Norway state symbol - songs, flags and more». Skatīts: 2013-11-15.
- ↑ «Information of Pakistan: Basic Facts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-03-27. Skatīts: 2006-08-02.
- ↑ «Papua New Guinea - Guides and Maps». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-12-03. Skatīts: 2013-11-24.
- ↑ «Consulado General de la República del Paraguay» (spāņu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006-04-27. Skatīts: 2006-08-26.
- ↑ «Puerto Rico - Arms and Seal». Skatīts: 2013-11-12.
- ↑ Article 6 of «Constitution de la République du Rwanda» (franču). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-06-22. Skatīts: 2006-08-27.
- ↑ «Casa Presidencial - Bandera Nacional de El Salvador» (spāņu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006-08-17. Skatīts: 2006-08-14.
- ↑ «Government of Samoa - Crest». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-09-28. Skatīts: 2006-08-27.
- ↑ «San Marino State Symbols, songs, flags and more». Skatīts: 2013-11-25.
- ↑ «Seychelles - Coat of Arms and symbols». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-04-20. Skatīts: 2013-11-20.
- ↑ «Gouvernement du Sénégal - La Constitution : Titre Premier». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006-07-25. Skatīts: 2006-08-27.
- ↑ «Caribbean Community (CARICOM) Secretariat - St. Kitts and Nevis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006-05-26. Skatīts: 2006-08-02.
- ↑ «Caribbean Community (CARICOM) Secretariat - Saint Lucia». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006-05-26. Skatīts: 2006-08-02.
- ↑ «Caribbean Community (CARICOM) Secretariat - St. Vincent and the Grenadines». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006-02-13. Skatīts: 2006-08-02.
- ↑ «Singapore, 1959 - present». Skatīts: 2013-11-18.
- ↑ «About the Principality of Sealand». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-10-01. Skatīts: 2013-12-19.
- ↑ «National Constitution of Sierra Leone». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006-08-06. Skatīts: 2006-08-02.
- ↑ Ministry of Information and National Guidance of Somalia. Somalia's Socialist Revolutionary Construction, 1969-73. Ministry of Information and National Guidance of Somalia, 1973.
- ↑ «Spain: Symbols - The national coat of arms». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-12-23. Skatīts: 2006-08-27.
- ↑ «Caribbean Community (CARICOM) Secretariat - Surinam». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006-05-26. Skatīts: 2006-08-02.
- ↑ «Swaziland National Trust Commission - General Swaziland Information: Social». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-03-27. Skatīts: 2006-08-27.
- ↑ «Tanzania National website: Country profile». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006-07-21. Skatīts: 2006-08-02.
- ↑ «La constitution togolaise» (franču). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-01-04. Skatīts: 2006-08-27.
- ↑ 108,0 108,1 «Tokelau Flag and National Symbol». Skatīts: 2013-11-21.
- ↑ «Tonga's Motto inspires leaders to safeguard a resilient inheritance». Skatīts: 2013-11-13.
- ↑ «Caribbean Community (CARICOM) Secretariat - Trinidad and Tobago». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006-05-26. Skatīts: 2006-08-02.
- ↑ «Site du gouvernement tunisien - Armoiries» (franču). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006-09-30. Skatīts: 2006-08-23.
- ↑ «Presidency of the Republic of Turkey». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-01-08. Skatīts: 2007-01-11.
- ↑ «Delegation of the European Commission to Uganda». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-01-16. Skatīts: 2006-08-27.
- ↑ «Discover Uruguay». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006-11-07. Skatīts: 2006-10-28.
- ↑ «United Nations Human Rights Website - Core Document Forming Part of the State Parties - Vanuatu». Skatīts: 2006-08-27.
- ↑ «Cymru-Wales». Skatīts: 2013-11-23.
- ↑ Constitution de la République du Zaïre, article 5: "Sa devise est : Paix — Justice — Travail". Source: Journal Officiel de la République du Zaïre (N. 1 du 1er janvier 1983)
- ↑ «Solomon Islands Facts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-11-22. Skatīts: 2013-11-22.
- ↑ «Motto's of the Swedish monarchs». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-11-03. Skatīts: 2013-11-16.
|