Madona
- Skaties arī jēdzienu ar līdzīgu nosaukumu: Madonna.
- Šis raksts ir par pilsētu. Par dzelzceļa staciju skatīt rakstu Madona (stacija).
| Madona | |||
|---|---|---|---|
| Novada pilsēta | |||
 Skats no Domes ēkas | |||
| |||
  Madona | |||
| Koordinātas: 56°51′04″N 26°13′10″E / 56.85111°N 26.21944°EKoordinātas: 56°51′04″N 26°13′10″E / 56.85111°N 26.21944°E | |||
| Valsts |
 Latvija | ||
| Novads | Madonas novads | ||
| Pilsētas tiesības | kopš 1926. gada | ||
| Vēsturiskie nosaukumi | vācu: Modohn | ||
| Platība[1] | |||
| • Kopējā | 10,4 km2 | ||
| • sauszeme | 10,0 km2 | ||
| • ūdens | 0,4 km2 | ||
| Iedzīvotāji (2024)[2] | |||
| • kopā | 6 561 | ||
| • blīvums | 656,8 iedz./km2 | ||
| Laika josla | EET (UTC+2) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | ||
| Pasta indeksi | LV-4801 | ||
| Mājaslapa |
www | ||
 Madona Vikikrātuvē | |||
Madona ir pilsēta Latvijā, Madonas novada administratīvais centrs. Pilsēta atrodas Vidzemes austrumu daļā vairāku mazo upīšu — Lisas, Madonas upītes un Riebas — piekrastē. Pēc iedzīvotāju skaita 31. lielākā apdzīvotā vieta Latvijā.[4]
Nosaukums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Madonas vārds radies no tuvumā esošā Madonas ezera vai arī no Biržu muižas nosaukuma (vācu: Madohn, Modohn). Tādēļ arī par Madonu 1903. gadā nosauca šaursliežu dzelzceļa līnijas Pļaviņas—Valka staciju un apdzīvoto vietu, kas sāka veidoties pie stacijas.[5]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Madona rakstos pirmo reizi minēta 1461. gadā, kad Rīgas arhibīskaps Silvestrs Stodevešers iznomāja Cesvaines pils novadā esošās zemes. Zviedru Vidzemes muižu redukcijas laikā tā kļuva par Zviedrijas kroņa muižu. Krievijas Impērijas ķeizariene Elizabete Biržu muižu uzdāvināja grāfam Aleksandram Buturļinam (Бутурлин), bet imperatore Katrīna II — serbu izcelsmes ģenerālmajoram Maksimam Zoričam.
Kā apdzīvots centrs Madona sāka attīstīties tikai pēc 1900. gada, kad Biržu muižas Leivēra kroga apkārtnē uzcēla pirmās koka un mūra ēkas. 1903. gadā cauri Madonai uzbūvēja Pļaviņu—Valkas šaursliežu dzelzceļa līniju. Miesta pašvaldības tiesības Madonai piešķīra 1921. gada 1. jūlijā, bet pilsētas tiesības 1926. gada 7. jūnijā. Kopš 1925. gada 1. aprīļa Madona bija jaundibinātā Madonas apriņķa centrs. 1925. gadā Madonā bija 1357 iedzīvotāji.
1959. gadā Madonā bija 5700 iedzīvotāju, bet 1967. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza 7200, platība 10 km2.
Iedzīvotāju sastāvs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem 2020. gadā bija 6 893 iedzīvotāji.[3] Iedzīvotāju blīvums ir 656,5/km2.
Bezdarba līmenis 2012. gadā bija 10,7% jeb 606 bezdarbnieki no visu darbspējīgo iedzīvotāju skaita.[6] Madonā 2013. gadā iedzīvotāju iedalījumā pēc darbaspējas vecuma lielāko īpatsvaru veidoja darbaspējīgie iedzīvotāji — 5577, līdz darbaspējas vecumam 1103, pēc darbaspējas vecuma 1826.
Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[7]
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Daba
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Madonas pilsēta izvietota paugurainā apvidū, cauri pilsētai ZR-DA virzienā iet nogāze. Cauri pilsētai tek vairākas mazas upītes un strautiņi: Lisa, Leivārīte, Ridzīte, Mucenieku upīte, Rieba un Madonas upīte, kuras tecējumā apskatāmas skaistas gravas — Mīlestības grava, Laulības grava, Šķiršanās grava. Mīlestības gravā izveidots parks, upītes mākslīgi veidotajā ūdenskrātuvē atrodas viena no augstākajām strūklakām Latvijā.
Apskates vietas un objekti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Madonas novadpētniecības muzejs (dibināts 1944) atrodas Biržu muižas vēsturiskajā centrā ar vairāk nekā 107 000 muzeja vienību. Mīlestības grava Madonas upītes krastos, parkā izveidots aizsprosts ar strūklaku. Madonas 2. vidusskolas ēka (1924—1926). Bijusī viesnīcas ēka (1901) Poruka un Saules ielu krustojumā.
Lazdonas luterāņu baznīca (1802—1805), Lazdonas Sv. Trijādības pareizticīgo baznīca (1863—1866), Madonas katoļu baznīca (1931—1934).
Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ievērojamas personības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Madonā dzimuši vai dzīvojuši:
- Viktors Freibergs (1955—2022), kinozinātnieks un rakstnieks
- Gundars Upenieks (1971), bijušais latviešu biatlonists
- Gints Andžāns (1986), aktieris
- Sanda Dejus (1987), aktrise
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 30 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ 3,0 3,1 «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.
- ↑ «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas». stat.gov.lv. Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 2024. gada 21. oktobris.
- ↑ Apinis K. Latvijas pilsētu vēsture. Rīgā, 1931. g., 41.lpp
- ↑ NVA Madonas filiāles dati
- ↑ OSP
| ||||||||||
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|