Talsu novads (2009—2021)

Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2009. līdz 2021. gadam. Par esošo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Talsu novads.

Talsu novads (2009—2021)
Karogs Ģerbonis
Centrs:	Talsi
Kopējā platība:	1 763,9 km2
• Sauszeme:	1 720,9 km2
• Ūdens:	43,1 km2
Iedzīvotāji (2021):	27 391
Blīvums (2021):	15,9 iedz./km2
Izveidots:	2009. gadā
Likvidēts:	2021. gadā
Teritoriālās vienības:	4 pilsētas un 14 pagasti Talsi Stende Sabile Valdemārpils Abavas pagasts Ārlavas pagasts Balgales pagasts Ģibuļu pagasts Īves pagasts Ķūļciema pagasts Laidzes pagasts Laucienes pagasts Lībagu pagasts Lubes pagasts Strazdes pagasts Valdgales pagasts Vandzenes pagasts Virbu pagasts
Pakalpojumu centri:	Saraksts Stende Valdemārpils Sabile Dursupe Pastende Tiņģere Ķūļciems Laidze Lauciene Mundigciems Anuži Strazde Pūņas Vandzene Jaunpagasts
Mājaslapa:	www.talsi.lv
Talsu novads Vikikrātuvē

Talsu novads bija pašvaldība Latvijas ziemeļrietumu daļā, Kurzemē, kas pastāvēja no 2009. līdz 2021. gadam. Robežojās ziemeļos ar Dundagas novadu, austrumos — ar Rojas, Mērsraga un Tukuma novadiem, dienvidos — ar Kandavas un Kuldīgas novadiem, bet rietumos — ar Ventspils novadu. Novadu veidoja tā lielākā pilsēta un administratīvais centrs Talsi kopā ar vēl 3 pilsētām un 14 pagastiem. Kopējā platība bija 1763 km² — novads bija sestais lielākais Latvijā, aizņemot 2,7 % no valsts teritorijas.

Pēc 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas Talsu novadu apvienoja ar Dundagas novadu, Mērsraga novadu un Rojas novadu. Jaunajā Talsu novadā iekļauts Abavas pagasts, Ārlavas pagasts, Balgales pagasts, Dundagas pagasts, Ģibuļu pagasts, Īves pagasts, Kolkas pagasts, Ķūļciema pagasts, Laidzes pagasts, Laucienes pagasts, Lībagu pagasts, Lubes pagasts, Mērsraga pagasts, Rojas pagasts, Sabiles pilsēta, Stendes pilsēta, Strazdes pagasts, Talsu pilsēta, Valdemārpils pilsēta, Valdgales pagasts, Vandzenes pagasts un Virbu pagasts.

Daba

Talsu novads izvietojies Kurzemes pussalas austrumos. Tā teritorijai nebija izejas uz Rīgas līča piekrasti; Vandzenes pagasta ziemeļaustrumos novada teritoriju no līča atdala ap 500 m plata Rojas un Mērsraga novadu teritorijas josla.

Ģeoloģija

Novada teritorijas ģeoloģiskais griezums veidojas no kristāliskā pamatklintāja un platformsegas.

Pamatklintāju veido arhaja un proterozoja ieži: stipri deformēti granīti, gneisi, gabro un kristāliskie slānekļi. Nogulumiežu sega sastāv no 1250—1750 m biezas dažāda vecuma slāņkopas. To galvenokārt veido kembrija, ordovika, silūra un devona vecuma ieži. Platformsegas kopējais biezums palielinās virzienā no ziemeļaustrumiem uz dienvidrietumiem.

Reljefs

Skats no Kamparkalna Vanemas paugurainē

Novada teritorijā pārsvarā ir līdzenumi un viļņotie līdzenumi. Novada vidusdaļu joslā no ziemeļrietumiem uz dienvidaustrumiem aizņem Ziemeļkursas augstiene: ziemeļrietumu daļā — Dundagas pacēlums, dienvidaustrumu daļā — Vanemas pauguraine. Izteikts paugurains reljefs vērojams Talsu apkārtnē, kur ir pauguraines visaugstāk paceltā un saposmotā daļa ar novada augstāko pauguru Kamparkalnu (174,6 m v.j.l.). Dundagas pacēluma daļā novada ziemeļrietumos dominē pārsvarā vidēji un maz viļņoti morēnu un limnoglaciālie līdzenumi.

Novada ziemeļaustrumos un austrumos tā teritorija iestiepjas Piejūras zemienes Engures līdzenumā, kur reljefu veido smilšainie akumulatīvie līdzenumi. Rietumos novada teritorija iestiepjas Kursas zemienes Ugāles līdzenumā.

Pašos novada dienvidos Abavas senleja atdala Ziemeļkursas augstieni no Austrumkursas augstienes; Abavas pagasta dienvidrietumu daļa atrodas Vārmes nolaidenumā, bet dienvidaustrumu daļa — Saldus paugurainē.

Derīgie izrakteņi

Latvijā dziļākais smilts—grants karjers «Kurzeme»

Novadā galvenokārt ir smilts, smilts—grants un kūdras resursi. Sastopami arī saldūdens kaļķu, dolomīta un māla krājumi, nedaudz šūnakmens, smilšmāls un laukakmeņu.

Smilts un grants atradnes un prognozēto krājumu laukumi atrodas galvenokārt novada centrālajā un austrumu daļā, kvartāra fluvioglaciālajos nogulumos, kas veido paugurus un un paugurainus masīvus. Smilts un grants nogulumos var izdalīt trīs galvenās frakcijas: smilts (<5 mm), grants un oļi (5—70 mm) un lieli oļi un akmeņi (>70 mm).

Novada teritorijā ir tikai viena izpētīta smilts atradne silikātizstrādājumiem — Rendas atradne pie Kuldīgas novada robežas.

Nelielā daudzumā novadā sastopami arī saldūdens kaļķieži. Izpētītas atradnes atrodas Strazdes un Virbu pagastos, pa vienai atradnei arī Laidzes, Lībagu un Valdgales pagastos. Kaļķiežu atradnes veido ezeru un avotu nogulumi, tie pārsvarā ir irdeni un labi noder skābo augšņu ielabošanai. Esošās atradnes netiek ekspluatētas.

Novada rietumu daļā atrodas vairākas izpētītas māla atradnes, kas pēc izcelsmes saistītas ar limnoglaciālajiem kvartāra nogulumiem. Apzināti ir krājumi Īves un Valdgales pagastos, māls sastopams arī Lubes pagastā.

Valdgales pagastā konstatēta viena atradne ar urāna rūdas klātbūtni, tā atrodas Gaujas svītas smilšakmeņos 65—78 m dziļumā.

Tikai neliela daļa zemes dzīļu resursu tiek intensīvi izmantota. Novadā ir viena valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradne — smilts—grants karjers «Kurzeme» Laucienes pagastā.

Ūdeņi

Abavas pietekas Veģupītes ūdenskritums

Talsu novadu ziemeļrietumu — dienvidaustrumu virzienā šķērsojošā Ziemeļkursas augstiene veido ūdensšķirtni starp Rīgas līča nelielo upju baseiniem novada ziemeļos un austrumos un austrumos, Irbes baseinu rietumos un Ventas baseinu novada dienvidos.

Upes

Lielākās Rīgas līča baseina upes ir Roja ar pieteku Mazroju, Grīva, kā arī Engures ezera pietekas Dursupe un Dzedrupe ar galvenajām satekupēm Šķēdi (Žurnikupi) un Jādekšu. Lielākās Irbes baseina upes ir Stende ar Raķupi un Silupi, Spāre ar Vidusupi, kā arī Kāņupe. Ventas baseinam pieder Abava ar pietekām Valgali, Virbupi un Rambuli.

Abava un Roja ir publiski ūdeņi, pie tam Rojas upē no Lubes dzirnavām līdz ietekai līcī zvejas tiesības pieder valstij.

Ezeri

Talsu novada lielākās ūdenstilpes — Engures ezers un Usmas ezers atrodas pie tā austrumu un rietumu robežas un novada teritorijā neietilpst. Lielākie novada ezeri ir Sasmakas ezers (252 ha), Spāres ezers (201,1 ha), Laidzes ezers (170,5 ha), Lubezers (129,6 ha), Gulbju ezers (115,5 ha), Mordangas-Kāņu ezers (78 ha). Ezeri ir subglaciālas izcelsmes; tiem raksturīga izstiepta forma. Lielākie ezeri izvietojušies Dundagas pacēlumā novada ziemeļdaļā vai Ugāles līdzenumā novada dienvidrietumos. Vanemas pauguraines ezeri ir nelieli un ainaviski; tie izvietojušies galvenokārt Talsu pauguraines dabas parkā un Talsu pilsētā. Lielākie un zināmākie ir Vilkmuižas ezers, Talsu ezers, Ābeļezers, Mundigezers, Čumalezers, Sirdsezers.

Uz novada upēm izveidoti vairāki dīķi un nelielas ūdenskrātuves (dzirnavezeri). Lielākie ir Struņķu dīķi uz Ģibuļu un Valdgales pagastu robežas.

Sasmakas ezers ir publisks ezers, bet Gulbju ezerā, Laidzes ezerā, Lubezerā, Mordangas-Kāņu ezerā, Pluncezerā un Spāres ezerā zvejas tiesības pieder valstij.

Zemes lietojums

Talsu novads ir viens no mežainākajiem Latvijas novadiem. Mežs aizņem 95 744,4 ha jeb 57,2% no novada platības. No tiem valsts meži aizņem 65,8%, privātie — 33,6% un pašvaldības meži — 0,6% no mežu kopplatības. Latvijas Valsts meži apsaimnieko 62 216,41 ha mezu Ziemeļkurzemes, Dienvidkurzemes un Zemgales mežsaimniecībās. No meža zemju kopplatības 93,7% aizņem meži, 2,3% — purvi, 1,3% — lauces, 2,1% — infrastruktūras objekti, bet 0,6% — pārplūduši klajumi.

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes aizņem 64 424,9 ha jeb 37% no novada teritorijas, no tām 28% ir aramzeme. Ap 70% lauksaimniecības zemju ir meliorētas. Novadā atrodas divi nacionālas nozīmes lauksaimniecības polderi — Spāres polderi (566 ha) Ģibuļu pagastā un Ķūļciema polderis (1081 ha) Ķūļciema pagastā.

Dabas aizsardzība

Aizsargājams dabas piemineklis Tilgaļu milzakmens

Dižstendes — Bungu kapu bērzu aleja

Novada teritorijā atrodas septiņas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kas vienlaicīgi ir arī Natura 2000 teritorijas: 3 dabas parki un 4 dabas liegumi.

Dabas parki ir:

• Abavas senleja — novadā atrodas 22% no dabas parka teritorijas, izvietojies novada dienviddaļā Abavas un Ģibuļu pagastos un Sabiles pilsētā,
• Engures ezers (1254 ha, 6,35% no parka teritorijas, 0,74% no novada teritorijas), izvietojies Ķūļciema pagastā,
• Talsu pauguraine (3671 ha), izvietojies novada vidusdaļā Laidzes, Laucienes un Lībagu pagastos.

Dabas liegumi ir:

• Plunču ezera krasts (83 ha) Ģibuļu pagastā,
• Raķupes ieleja (daļa) Valdgales pagastā,
• Stiklu purvi (daļa; 2125 ha) Valdgales pagastā,
• Zemgaļu purvs (462 ha) Ārlavas un Lubes pagastos.

Novada teritorijā atrodas arī vairāki aizsargājami dabas pieminekļi:

• 1 aleja — Dižstendes—Bungu kapu bērzu aleja Lībagu pagastā,
• 4 ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi: Sudmaļu ūdenskritums un Virsaišu ūdenskritums Abavas pagastā, Lūrmaņu atsegumi Lubes pagastā un Tilgaļu milzakmens Vandzenes pagastā,
• 3 dendroloģiskie stādījumi: Jāņa Metuzāla dendroloģiskie stādījumi Ārlavas pagastā, Strazdes Robežnieku dendroloģiskie stādījumi Strazdes pagastā un Talsu dendroloģiskie stādījumi Talsos
• 130 dižkoki,
• mikroliegumi, kas noteikti meža biotopu, tajā skaitā dabisko meža biotopu un tajās mītošo īpaši aizsargājamo putnu sugu ligzdošanas un barošanās vietu aizsardzībai.

Vēsture

Bīlavu Velna laiva

Senie laiki

Mūsdienu Talsu novada teritorija bijusi apdzīvota jau kopš akmens laikmeta, par ko liecina arheoloģiskie izrakumi Tojātu apmetnē Abavas krastā un pie Valgales pilskalna. Apvidu sākotnēji apdzīvojuši līvi, par ko liecina gan izrakumos atrastie priekšmeti gan tiem raksturīgie apbedījumi «Velna laivas». Lībiešus ap 10.—11. gadsimtu izspieduši kurši. Novada teritorijā zināmi 11 pilskalni, pazīstamākie un pētītākie no kuriem ir Talsu pilskalns Talsu pilsētā un Mežītes pilskalns Lībagu pagastā. Ap 12.—13. gadsimtu lielākā daļa tagadējās novada teritorijas ietilpa kuršu un lībiešu pamīšus apdzīvotajā Vanemas zemē, bet dienviddaļa, iespējams, Bandavas zemē. Pats Vanemas zemes nosaukums, pēc izplatītākās no versijām, cēlies no lībiešu valodas un nozīmē ‘Vecaine’, ‘Vecā Zeme’.

Vissenākais rakstu avots, kurā atrodamas liecības par Vanemas kuršu un lībiešu apdzīvotajām teritorijām ir 1230. gadā starp Abavas ielejas kuršu ciemu vecākajiem no vienas puses un Rīgas domkapitulu, Zobenbrāļiem un Rīgas pilsētas rāti no otras puses noslēgtais Rīgas miera līgums ar kuršiem, kurā cita starpā minēti Pedvāles (Pidewale, Pedewale), Valgales (Walegalle, Walgale) un Iģenes vai Uguņciema (Ugen, Ugenesse) kuršu ciemi. 1231. gada līgumā starp Vanemas un Bandavas kuršiem un Romas pāvesta vietvaldi Alnas Balduīnu minētas arī Ārlava (Arowelle), Talsi (Talzen vai Dalsen) un Sabile (Zabele). Ar šo līgumu Vanemas zeme tika sadalīta divās daļās: ziemeļu daļa pienācās Kurzemes bīskapijai, bet dienvidu — Livonijas ordenim. Šīs zemes kopīgi 13. gadsimtā tika dēvētas par Miera Kursu.

Viduslaiki

Senākā zināmā Livonijas karte (1573—1598) ar tajā atzīmētajām Ārlavas, Talsu un Sabiles pilīm

Pēc Kurzemes bīskapijas izveidošanās 1234. gadā, Kursas galīgās sadalīšanas (1242—1253) un Livonijas Konfederācijas izveidošanās 1243. gadā tagadējā Talsu novada teritorijā sāka veidoties jaunie pārvaldes un saimnieciskie centri. Ārlavas pils bija viena no deviņu Kurzemes bīskapijas iecirkņu centriem, vēlāk — Dundagas apakšpils. 13. gadsimta beigās celtās Talsu un Sabiles ordeņa pilis bija Livonijas ordeņa Kandavas fogtejas palīgpilis un vēlāk draudžu novadu centri.

Kurši turpināja apdzīvot savus pilskalnus līdz 14.—15. gadsimtam, kad sāka attīstīties muižu centri un vietējie iedzīvotāji tika pakļauti dzimtbūšanai. Ap pilīm tika izveidotas lēņu muižas un izauga vācu amatnieku un tirgotāju miestiņi. Lielākie muižu centri ārpus miestiem bija Nurmuiža, Pastende, Stende, Strazde, Dursupe, Tiņģere, Neivakene.

Jaunie laiki

Izpostītie Talsi pēc 1905. gada sacelšanās apspiešanas.

Pēc Livonijas kara (1558—1583) un tam sekojošās Livonijas Konfederācijas izjukšanas lielākā daļa tagadējās Talsu novada teritorijas nonāca 1562. gadā izveidotās Kurzemes Hercogistes sastāvā, bet bijušās Kurzemes bīskapijas zemes ziemeļdaļā — Dānijai piederošajā Piltenes apgabalā. Karā izpostītais apvidus sāka atgūties tikai hercogs Vilhelma laikā, bet saimniecība uzplauka hercogs Jēkaba valdīšanas laikā. Intensīvi attīstījās ražošana, amatniecība un tirdzniecība, tika nodibināti Sasmakas un Neištetenes tirgotāju un amatnieku miesti, izveidoti dzelzs cepļi Talsciemā un Uguņciemā.

Novada uzplaukumu pārtrauca Otrais Ziemeļu karš (1655—1661) un tam sekojošais mēris. Apvidus tika stipri nopostīts, nopostīta arī Talsu ordeņa pils, saimniecība panīka. Sekojošais Lielais Ziemeļu karš (1700—1721) nesa vēl lielākus postījumus; Talsos 1710. gadā bija palikuši tikai 10 iedzīvotāji.

Pēc Polijas-Lietuvas kopvalsts trešās dalīšanas 1795. gadā tās vasaļatkarībā esošās Kurzemes Hercogiste un Piltenes apgabals nonāca Krievijas sastāvā kā Kurzemes guberņa. 1818.—1819. gada administratīvajā reformā līdz tam autonomais Piltenes apgabals tika apvienots ar pārējo Kurzemi; tika izveidota Talsu pilskunga iecirknis (Talsensche Hauptmannschaft, vēlāk — apriņķis) ar centru Talsos un tas iekļāva Talsu, Ārlavas, Sabiles un Kandavas draudzes novadus. Novada ziemeļrietumu daļa ietilpa Ventspils pilskunga tiesas Dundagas draudzes novadā.

Sasmakas iedzīvotāju skaits 1834. gadā sasniedza 600 un guberņas administrācija ciemam atjaunoja miesta statusu. 1894. gadā Talsiem piešķīra ierobežotas pilsētas tiesības, tajā darbojās sērkociņu fabrika, liķieru fabrika, divas zeltera fabrikas, alus darītava, vilnas kārstuve un tipogrāfija, 127 amatnieku darbnīcas un 22 krogi.

1905. gada revolūcijas laikā Talsu apriņķī tika nodedzinātas vairākas muižas, Talsi 3.—5. decembrī pilnībā pārgāja nemiernieku rokās, tos ar lielgabaliem apšaudīja Krievijas valdības soda ekspedīcija. 1906. gada augustā kara tiesa pieciem revolucionāriem piesprieda nāvessodu.

Teritoriālais iedalījums

Talsu novads izveidots 2009. gada 1. jūlijā, apvienojoties 16 bijušā Talsu rajona pašvaldībām — 3 pilsētām (Talsi, Stende, Valdemārpils), Sabiles novadam un 12 pagastiem. Pēc apvienošanās pilsētu, novada un pagastu pašvaldības likvidētas, izveidojot vienotu novada pašvaldību. Pēc Talsu novada izveidošanas likvidēts Sabiles novads, sadalot Sabiles pilsētā un Abavas pagastā, bet Valdemārpils pilsētas lauku teritoriju 2010. gadā reorganizēja par Ārlavas pagastu.

Novada teritoriālajās vienībās izveidotas pārvaldes. Abavas pagastam un Ārlavas pagastam nav atsevišķu pārvalžu; darbojās apvienotās Sabiles pilsētas un Abavas pagasta un Valdemārpils pilsētas un Ārlavas pagasta pārvaldes.

Pilsēta/pagasts	Centrs (pārvalde)	Platība km²	Iedzīvotāju skaits (2016)
Sabile		3.34	1642
Stende		4.5	1780
Talsi		7.83	10377
Valdemārpils		3	1402
Abavas pagasts	Sabile	160.5	1164
Ārlavas pagasts	Valdemārpils	134.5	935
Balgales pagasts	Dursupe	74.8	863
Ģibuļu pagasts	Pastende	320.2	2385
Īves pagasts	Tiņģere	70.7	498
Ķūļciema pagasts	Ķūļciems	67.6	402
Laidzes pagasts	Laidze	74.1	1906
Laucienes pagasts	Lauciene	180.3	1661
Lībagu pagasts	Mundigciems	143.9	2015
Lubes pagasts	Anuži	83.4	520
Strazdes pagasts	Strazde	42.3	414
Valdgales pagasts	Pūņas	205.5	1333
Vandzenes pagasts	Vandzene	145.9	1770
Virbu pagasts	Jaunpagasts	39.5	887

Apdzīvotās vietas

Pēc adrešu reģistra un Talsu novada teritorijas plānojuma datiem novadā bija četras pilsētas (Talsi, Sabile, Stende un Valdemārpils) un 85 ciemi. Pēc Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras datiem Talsu novadā par ciemiem uzskatāmas 173 apdzīvotās vietas.

Oficiāli noteiktie ciemi

Treknrakstā izcelti attīstības centri. Papildus noteikts, ka Laidze attīstās kā novada nozīmes profesionālās izglītības un pieaugušo tālākizglītības centrs, bet Dižstende — kā lauksaimniecības zinātnes atbalsta centrs.

Pagasts Ciems Abavas pagasts Dreimaņciems Lielvirbi Mazvirbi Pedvāle Rinkule Valgale Veģi Ārlavas pagasts Ambrakas Jaunciems Kroņmuiža Lubezere Nogale Balgales pagasts Dursupe Ģibuļu pagasts Aizupes Arkliņi Gaviļnieki Ģibuļi Iliņi Jaunzemes Kaleši Kraujas Līči Mordanga Pastende Spāre Talsciems Turkmuiža Īves pagasts Īve Dūmciems Ķurbe Tiņģere Ķūļciema pagasts Ķūļciems Krievragciems Dzedri

Pagasts Ciems Laidzes pagasts Laidze Zvirgzdi Paugurciems Stūrīši Sukturi Roceži Miegūze Vīgrieze Laucienes pagasts Garlene Ieleja Lauciene Lejaslabiņi Odre Plēsums Pļavas Stūrīši Lībagu pagasts Aklaisciems Andumi Birzmaļi Bēķciems Bungciems Dižstende Gailīšciems Linejciems Lībagi Mācītājmuiža Mundigciems Putniņciems Purgalciems Smildzējciems Sukturi

Pagasts Ciems Lubes pagasts Anuži Strazdes pagasts Strazde Kāķīši Gravas Valdgales pagasts Cīruļi Ģibzde Lielsalas Pūņas Valdgale Vecpūņas Vandzenes pagasts Lādzere Uguņciems Upesgrīva Vandzene Vandzenes skola Virbu pagasts Jaunpagasts Lēdas Ezerciems Dārzciems Brūzis

Iedzīvotāji

Nacionālais sastāvs

Talsu novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā
Latvieši (28853)			91.4%
Krievi (1010)			3.2%
Čigāni (537)			1.7%
Cita tautība (1161)			3.7%

Pašvaldība

Partijas	Balsu skaits	%	Vietas
Talsu novada attīstībai	2438	22.30	4
Mēs -Talsiem un novadam	2197	20.10	3
Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība	1323	12.10	2
Latvijas Zaļā partija	1272	11.63	2
Vienotība	1061	9.70	2
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"	980	8.96	2
Latvijas Reģionu apvienība	883	8.08	1
Jaunā konservatīvā partija	667	6.10	1

Sadraudzības pašvaldības

Talsu novadam bija septiņas oficiālas starptautiskās sadraudzības pašvaldības:

• Ščolkovas rajons (Krievija, kopš 1967. gada),
• Sēderšēpinga (Zviedrija, kopš 1996. gada),
• Sāremā apriņķis (Igaunija, kopš 1998. gada),
• Prienu rajons (Lietuva, kopš 1999. gada),
• Alanja (Turcija, kopš 2006. gada),
• Lejre (Dānija, kopš 2007. gada),
• Telavi (Gruzija, kopš 2015. gada),
• Orheja (Moldova, kopš 2015. gada nodomu protokols).

Sadarbības līgumi izbeigti vai pārtraukti:

• Stendes pilsētai ar Vehmu Igaunijā,
• Glostrupa (Dānija),
• Rālte (Nīderlande).

Ievērojami novadnieki

• Fricis Blumbahs (1864—1949), astronoms
• Krišjānis Valdemārs (1825—1891), latviešu publicists un politiķis, viens no jaunlatviešu kustības aizsācējiem
• Kārlis Dziļleja (1891—1963), rakstnieks un literatūrvēsturnieks
• Marija Gerolda (1898—1987), Kurta Tuholska sieva
• Teodors Grīnbergs (1870—1962), luterāņu arhibīskaps
• Kārlis Heinrihs fon Heikings (Karl Heinrich von Heyking, 1752-1809), vācbaltiešu valsts darbinieks un jurists
• Ansis Lerhis-Puškaitis (1859—1903), rakstnieks un folklorists
• Andrejs Priedkalns (1868—1939), sabiedrisks darbinieks, advokāts
• Kārlis Sūniņš (1907—1979), gleznotājs
• Vera Zozuļa (1956), kamaniņu braucēja
• Ivars Lācis (1949), zinātnieks, LU rektors
• Andrejs Cīrulis (1946), žurnālists
• Guntis Galviņš (1986), hokejists
• Jānis Stībelis (1975), mūziķis
• Intars Busulis (1978), dziedātājs
• Uvis Helmanis (1972). basketbolists
• Reinis Pekmans (1993), volejbolists

Attēlu galerija

• 
  Talsu ezera ziemeļu krasts
• 
  Talsu ezers
• 
  Talsu luterāņu baznīca
• 
  Talsu novada muzejs

Ārējās saites

• Oficiālā tīmekļa vietne
• Par Talsu novada simboliku