Pāriet uz saturu

Talsi

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Talsu pilsēta)
Talsi
Novada pilsēta
Skats no Talsu pilskalna
Skats no Talsu pilskalna
Karogs: Talsi
Karogs
Ģerbonis: Talsi
Ģerbonis
Talsi (Latvija)
Talsi
Talsi
Koordinātas: 57°14′48″N 22°35′19″E / 57.24667°N 22.58861°E / 57.24667; 22.58861Koordinātas: 57°14′48″N 22°35′19″E / 57.24667°N 22.58861°E / 57.24667; 22.58861
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Talsu novads
Pilsētas tiesības kopš 1917. gada
Vēsturiskie
nosaukumi
vācu: Talsen
Platība[1]
 • Kopējā 7,9 km2
 • sauszeme 7,7 km2
 • ūdens 0,2 km2
Iedzīvotāji (2024)[2]
 • kopā 8 649
 • vieta 20
 • blīvums 1 130,6 iedz./km2
Demonīms talsnieks, talsenieks[3]
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-3201
LV-3203
Mājaslapa www.talsunovads.lv
Talsi Vikikrātuvē

Talsi ir pilsēta Latvijā, Talsu novada administratīvais centrs. Pilsēta atrodas Kurzemes ziemeļu daļā, Ziemeļkursas augstienes Vanemas pauguraines ziemeļrietumu malā. Pilsēta ir pazīstama kā "deviņu pakalnu pilsēta". Pēc iedzīvotāju skaita tā ir 20. lielākā apdzīvotā vieta Latvijā.[5]

Pamatraksts: Talsu vēsture
Skats uz Talsu Dzirnavkalnu un Baznīckalnu 19. gadsimta vidū (Štafenhāgena zīmējums)

Talsi kā Vanemas zemes ciems (villa Talse) pirmo reizi pieminēti 1231. gada kuršu līgumā ar Romas pāvesta sūtni Balduīnu no Alnas par pāriešanu kristīgajā ticībā. 1422. gadā pieminēta Talsu senpilsēta pie kuršu Talsu pilskalna (vācu: pilsahten to Talsen), bet līdz 1434. gadam Livonijas ordenis uzcēla Talsu ordeņa pili Dzirnavkalnā, kas ietilpa Kandavas fogtejā. Talsus smagi skāra Otrais Ziemeļu karš, kura laikā 1657. gadā sākās mēra sērga un 1659. gadā zviedru karavīri nopostīja ordeņa pili, ko vairs vēlāk neatjaunoja.

Lielo mēra epidēmiju izraisīja Lielais Ziemeļu karš, kad 1710. gadā Talsos palikuši dzīvi tikai 10 iedzīvotāji. 1819. gadā Talsi kļuva par pilskunga tiesas (Hauptmannschaft Talsen) centru, kas bija padota Tukuma virspilskungam. 1894. gadā Talsiem piešķīra ierobežotas pilsētas tiesības. 1905. gada revolūcijas laikā Talsi 3.—5. decembrī pilnībā pārgāja nemiernieku rokās, tos ar lielgabaliem apšaudīja krievu soda ekspedīcija.

1917. gadā Talsi ieguva pilsētas tiesības. Ziemeļu piekrastes apgādei no Stendes platsliežu dzelzceļa stacijas tika uzbūvēti šaursliežu dzelzceļi, kas Talsus savienoja ar Mērsragu un Roju, kā arī ar Dundagu, Mazirbi un gar jūras krastu ar Ventspili.

2009. gadā tika izveidots Talsu novads, kurā iekļāva lielāko daļu bijušā Talsu rajona pašvaldību un Talsi saglabāja administratīvā centra statusu.

Talsi atrodas Ziemeļkursas augstienes Vanemas pauguraines ziemeļrietumu malā, pilsētas teritoijā ir izteikts pauguraines reljefs. Deviņi Talsu pakalni ir Talsu pilskalns (uz kura atradās kuršu pils), Ķēniņkalns (līdzās atrodas skulptūra "Koklētājs"), Saules kalns (atrodas ūdenstornis), Tiguļu kalns (atrodas muzejs), Baznīckalns (atrodas Talsu luterāņu baznīca), Dzirnavkalns (uz tā kādreiz atradās dzirnavas un Livonijas ordeņa mūra pils), Leču kalns (atrodas piemineklis 1905. gada upuriem), Krievragkalns (atrodas viesnīca "Talsi") un Vilkmuižas kalns.

Vilkmuižas ezeram blakus atrodas Krievragkalns un Vilkmuižas kalns. No ezera iztek Stendes pieteka Dzelzupe. Pie Talsu ezera, kas agrāk bijis savienots ar Vilkmuižas ezeru, atrodas Talsu pilskalns. Pašlaik savienojums ir slēptā lietusūdens kolektorā, lai novadītu ūdeni no Talsu ezera.

Deviņu pakalnu pilsēta

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Talsu pilskalns

Talsu pilskalns ir 30 m augsts un 0,4 ha liels kuršu pilskalns, kas atrodas iepretim Talsu ezeram. Kalns tika apdzīvots no 10.—14. gadsimtam. Talsu pilskalnu dēvē par vienu no labāk nocietinātākajiem un lielākajiem Kursas pilskalniem. Viens no visplašāk izpētītajiem pilskalniem. Šeit ir notikuši trīs ievērības cienīgi arheoloģiski izrakumi:

  1. No 1936.—1938. gadam A. Karnupa vadībā. Kopumā tika iegūtas vārāk nekā 4000 senlietas.
  2. No 1992.—1993. gadam J. Asara vadībā, tika atrasts 1,7 metru biezs kultūrslānis.
  3. 2001. gadā tika veikti arheoloģiskie izrakumi G. Zemīša vadībā.[6]

Ķēniņkalna augstums ir 93 m vjl. Tā nosaukums, iespējams, cēlies no kādas personas uzvārda "Ķēniņš" vai arī tā nosaukts majestātiskuma dēļ. 19. gadsimta beigās Pastendes muižnieks uzdāvināja pilsētai šo zemi, lai tur iekārtotu parku, tādēļ vēlāk to dēvē par Pilsētas dārzu. Tajā līdz pat pagājušā gadsimta 60. gadiem notika balles, brīvdabas izrādes, koncerti un sporta pasākumi. Ķēniņkalna pakājē slejas piemineklis "Koklētājs", kurš tika izveidots par piemiņu Latvijas brīvības cīnītājiem. Tā autors ir Kārlis Zemdega, lai gan pieminekli bija plānots uzstādīt 1930. gadā, taču to pēc autora izveidotā ģipša modeļa pabeidza vien 1996. gadā, tēlnieks Vilis Titāns.[7]

Tiguļu kalns ir augstākais kalns Talsos, 105 m vjl. Kalna galā atrodas ozolu stādījums apļa formā, kas liecina par to, ka tā varēja būt senas kulta vietas atjauninājums. Kalna pakājē atrodas dendroloģiskais parks, kurā var apskatīt 270 dažādus kokaugus.

Ik gadu jūnija pirmajā nedēļa Tiguļu kalnā norisinās brīvdabas "Ārpasaules mūzika Tiguļkalnā", kuru rīko Raimonds Tiguls.[7]

Sauleskalns ir 94 m augsts. Tiek uzskatīts, ka Sauleskalns, Ķēniņkalns un Baznīckalns kādreiz ir bijuši savstarpēji ar vizieriem saistīti, tādējādi varēja noteikt kalendāra laiku un tas tika izmantots saules lēktu un saules rietu novērošanai.

Sauleskalnā atrodas brīvdabas estrāde, kas tika izbūvēta 1960. gadā. Vasarā tur norisinās dažādi kultūras pasākumi. Estrāde ir būvēta amfiteātra formā.

Baznīckalns

Baznīckalns senajos rakstos tiek minēts, kā senču kulta vieta. Kalna virsotnē atrodas 1567. gadā[8] būvētā Talsu evaņģēliski luterāniskā baznīca, kas tiek uzskatīta par senāko mūra ēku Talsos. Šajā baznīcā savulaik kalpojis Ludviga Van Bēthovena jaunības dienu draugs Kārlis Ferdinands Amenda.[7]

Dzirnavkalns (agrāk saukts par Sudmalkalnu) ir 87 m augsts kalns, kas atrodas pretim Vilkmuižas ezeram. Pakalns šādu nosaukumu ieguvis pateicoties tam, ka 19. gadsimtā tur darbojušās holandiešu vējdzirnavas, taču tās tika nodedzinātas 1922. gadā. Šeit kādreiz atradusies vācu bruņinieku ordeņa mūra pils. Dzirnavkalns tiek uzskatīts par seno senču kulta vietu, jo 15. gadsimta sākumā šajā vietā Livonijas ordenis uzcēla mūra pili.[9]

Vilkmuižas kalns

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vilkmuižas kalns ir 77 m augsts un atrodas Vilkumuižas ezera pakājē. Tiek uzskatīts, ka kalns un ezers ieguvis šādu vārdu pateicoties tam, ka ezera pakājē augušas daudzas vilkvālītes vai tāpēc, ka tur dzīvojis nikns saimnieks, kurš dēvēts par vilkati.

Vilkmuižas ezers ir savdabīga seno kuršu ugunskapu apbedījumu vieta laikaposmā no 11.—14. gadsimtam. Veicot dažādus arheoloģiskos pētījumus, šajā apkārtnē ir atrasts ap 4000 senlietu.[7]

Krievragkalns ir 79 m augsts. Kalns savu nosaukumu ieguvis pateicoties tam, ka 19. gadsimta beigās šeit, uz Talsu valsts jeb kroņa muižas zemes tika uzbūvēta pareizticīgo baznīca un skolas ēka. Talsu Sv. Trīsvienības pareizticīgo baznīcā 1972. gadā tika uzspridzināta, lai izbūvēto administratīvo ēku kompleksu (pašreizējā Talsu novada dome).[10]

Leču kalns ir 83 m augsts. Savu nosaukumu ieguvis pateicoties "Leču" mājām, kuru īpašumi te atradušies līdz Otrajam pasaules karam.

Kalna galā atrodas piemineklis 1905.—1907. gada revolūcijas dalībniekiem. Pieminekli uzstādīja par godu sešu Talsu bruņotās sacelšanās dalībnieku nošaušanai. Pieminekli izveidoja tēlniece O. Nigule, tas tika uzstādīts 1980. gadā. Uz pieminekļa iekalts fragments no Raiņa dzejojuma "Talsu tiesa".[11]

Pilsētas simboli

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Talsu pilsētai raksturīgi vairāki simboli — ģerbonis, karogs, svītrkods un "Talsu saulīte'".

Talsu ģerbonis

Ģerbonis[12]

Viens no oficiālajiem Talsu simboliem ir ģerbonis, kas tika patentēts 1925. gadā. Ģerbonī attēlots zaļš kalns, kas simbolizē pilsētas deviņus pakalnus un roka, kas tur vainagu, kurš simbolizē spēku un varu. Kopā šis ģerbonis simbolizē talsenieku viesmīlību.

Karogs[13]

Karogā ir atainots pilsētas ģerbonis, kas atrodas uz zaļa fona līdzās sarkanai joslai. Tumši zaļais karoga fons simbolizē pilsētas deviņus pakalnus, savukārt tā krustojošā sarkanā josla iezīmē Kurzemi.

2008. gadā šis karogs tika apstiprināts un tagad ir viens no pilsētas simboliem.

Talsu svītrkods[14]

Pilsētas karogs

Talsu svītrkods jeb Talsu brunču raksts tika izveidots 2007. gadā pēc Talsu novada mākslinieces Antras Auziņas izveidotā grafiski stilizētā brunču raksta. Bruncī ietvertais 11 krāsu salikums tika pieņemts par novada atpazīstamības zīmi. 2015. gadā šis simbols ieguva patentu un tagad šāda veida atpazīstamības zīme var piederēt tikai Talsu pilsētai.

Pašlaik šis simbols tiek atainots Talsu novada robežzīmē, novada karogā, "Talsu novada ziņas" noformējumā, "Talsu televīzijas" reklāmas tēlā, pašvaldības informatīvajos materiālos, suvenīros. Svītrkods tiek aktīvi izmantots, lai popularizētu un piesaistītu uzmanību Talsiem, Talsu novadam.

"Talsu saulīte"[15] "Talsu saulīte" ir seno kuršu etnogrāfiskais raksts.

Simbolā ir atainota saulīte ar astoņiem stariem — sarkanā, zilā un zaļā krāsā. Šī "Talsu saulīte" tiek uzskatīta par pilsētas svētības simbolu, kas pilsētniekiem nes gaismu, sauli un dienu.

Talsos dzīvo ap 10 tūkstošiem iedzīvotāju, un tas ir reģiona centrs, jo pilsētas pievārtē ir daudzas apdzīvotas vietas (Pastende, Dižstende, Mundigciems, Zvirgzdi, Paugurciems, Laidze, Valdgale, Vandzene, Talsciems u.c.), kuru iemītnieku ikdienas gaitas rit Talsu pilsētā.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
1800199—    
1844852+328.1%
18631 485+74.3%
18813 424+130.6%
18974 200+22.7%
19145 100+21.4%
19151 140−77.6%
19202 978+161.2%
19254 077+36.9%
GadsIedz.±%
19304 192+2.8%
19354 116−1.8%
19433 727−9.5%
19596 101+63.7%
19708 515+39.6%
197910 776+26.6%
198913 031+20.9%
200012 404−4.8%
201110 297−17.0%
GadsIedz.±%
201210 146−1.5%
20139 980−1.6%
20149 791−1.9%
20159 712−0.8%
20169 516−2.0%
20179 264−2.6%
20189 269+0.1%
20199 126−1.5%
20209 026−1.1%

Etniskais sastāvs Talsos

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
gads iedzīvotāju kopskats latvieši krievi baltkrievi ukraiņi poļi lietuvieši čigāni vācieši igauņi pārējie
1863 1485 239 2 0 0 0 0 0 538 0 1
1881 3424 1119 25 0 0 4 0 0 875 0 0
1897 4200 2088 49 3 0 23 5 0 623 1 5
1925 4077 3080 21 0 nez. 17 5 nez. 231 14 72
1930 4192 3296 19 4 nez. 8 4 nez. 166 8 78
1935 4116 3382 21 1 nez. 3 7 nez. 144 9 50
1970 8515 7342 657 74 103 75 24 nez. nez. nez. 240
1979 10776 9368 696 102 122 105 43 nez. nez. nez. 332
1989 13031 11469 747 134 147 89 52 303 13 18 43
2000 12404 11202 452 85 73 96 37 360 nez. 5 52
2011 10297 9567 264 62 40 62 30 nez. nez. nez. 241
2014 9791 9 081 276 54 38 66 32 145 9 4 86
2015 9712 9 014 273 57 36 65 33 139 9 4 82
2016 9516 8 836 261 60 48 64 31 123 9 4 80
2017 9264 8 605 249 57 44 59 29 126 9 4 82
2018 9269 8 615 248 55 41 61 28 130 8 3 80
2019 9126 8 490 244 53 46 58 30 116 7 2 80
2020 9026 8 410 233 55 40 58 30 111 7 2 80

Talsos nav lielu rūpniecisku ražotņu. Pilsētas pievārtē ir vairāki kokapstrādes uzņēmumi (Vika Wood, Ingrid D u.c.) un smilts atradnes, kur strādā pilsētas iemītnieki. Daudzi iedzīvotāji strādā apkalpojošā sfērā, nelielos uzņēmumos celtniecības, santehnikas, poligrāfijas, elektroinstalācijas u.c. jomās Talsos un citur.

Pirmsskolas izglītība[16]

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Talsos darbojas piecas pirmsskolas izglītības iestādes:

  • Talsu PII "Sprīdītis" — dibināts 1949. gadā;
  • Talsu PII "Zvaniņš" — dibināts 1973. gadā;
  • Talsu PII "Saulīte" — dibināta 1968. gadā;
  • Talsu PII "Pīlādzītis" — dibināts 1982. gadā;
  • Talsu PII "Kastanītis".

Vispārējā izglītība[17]

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Talsu 2. vidusskola

Talsos vispārējo izglītību iespējams apgūt piecās iestādēs. Pilsētā darbojas pamatskola, attālinātā un neklātienes vidusskola.

  • Talsu pamatskola — dibināta 1919. gadā. Direktore Dina Bičule.
  • Talsu 2. vidusskola — dibināta 1975. gadā. Direktors Oļegs Solovjovs.
  • Talsu Valsts ģimnāzija — dibināta 1919. gadā. Līdz 1933. gadam vidusskola, vēlāk ģimnāzija. Direktors Gundars Sebris.[18]
  • Talsu Kristīgā vidusskola — dibināta 1995. gadā. Direktore Inguna Gruzniņa.[19]
  • Talsu novada vidusskola — dibināta 1946. gadā. Direktore Dana Kalašņikova.

Augstākā izglītība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsētā ir iespējams apgūt augstāko izglītību Biznesa augstskolas "Turība" Talsu filiālē.[20] Šeit iespējams apgūt pirmā līmeņa augstākās izglītības programmas: tiesību zinātnē, finansēs un grāmatvedībā, mārketingā un tirdzniecībā, viesmīlības servisā.

Profesionālās ievirzes un interešu izglītība[21]

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Talsos iespējams iegūt izglītību arī mākslas, mūzikas un sporta skolās.

Bērniem un jauniešiem tiek piedāvātas dažādas ārpusskolas aktivitātes "Talsu novada Bērnu un jauniešu centrā" (BJC). BJC centrā ir iespējams darboties vairākās nodaļās, kuras apvieno dažādus pulciņus:[23]

Pieaugušo izglītības centrs[24]

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Talsos ir iespējams apgūt dažādus kursus "Talsu novada Pieaugušo izglītības centrā". Centrs piedāvā iegūt izglītību vairākās specialitātēs.

Pieaugušo izglītības centra mērķis ir līdzdarboties pieaugušo izglītības attīstībā un mūžizglītības veidošanā Talsu novadā. Centrs darbojas no 2009. gada. Centru vada Inga Sokolova.

Talsu novada muzejs
Talsu novada muzejs

Viena no galvenajām kultūras vietām Talsos ir Talsu Tautas nams. Tas ir izveidojies no Talsu Sadraudzīgās biedrības un savas durvis vēra 1887. gadā. Pašlaik Talsu Tautas nams ir vislielākā Talsu novada kultūras iestāde. Tautas nama mērķis ir rūpēties par kultūras veicināšanu un izkošanu novadā. Ikdienā, darba dienās Tautas nama telpās uzturas 17 amatiermākslas kolektīvi, savukārt nedēļas nogalēs talseniekiem un pilsētas viesiem ir iespēja apmeklēt dažādu viesmākslinieku koncertus, izstādes, izrādes, kā arī piedalīties dažādos pasākumos.[25] Talsos darbojas Talsu Krūmu mākslas grupa — mākslinieku apvienība, kas ik pa laikam veic kopīgu izstāžu darbību un sabiedriskas mākslas akcijas Latvijā un citur Eiropā.[7]

Talsos ir darbojas kinoteātris "Auseklis", kas ir vienīgais pilsētā un novadā.[26]

Pilsētā darbojas divi muzeji:

  • Talsu novada muzejs — dibināts 1923. gadā; muzejā iespējams apskatīt novada vēstures, kultūras, dabas un mākslas mantojumu;
  • Latvijas Lauksaimniecības muzejs — iespējams aplūkot 19.—20. gadsimta sadzīves darbarīkus, lauksaimniecības tehniku.[27]
  • Talsos jau no 1945. gada iznāk laikraksts "Talsu Vēstis". Sākotnēji šis laikraksts iznāca ar nosaukumu "Padomju karogs", taču kopš 1989. gada tas iznāk ar nosaukumu "Talsu Vēstis". Šis ir reģionālais laikraksts, kurš aptver Talsu, Rojas, Mērsraga un Dundagas novadus.[28]
  • "Talsu televīzija" ━ pilsētai ir pašai sava televīzija, kuras sagatavotos sižetus iespējams apskatīt viņu mājaslapā, sociālajos tīklos, RE:Tv un LTV1 "Dienas ziņās". "Talsu televīzija" ir dibināta 1996. gad ar mērķi informēt skatītājus par dažādiem notikumiem Talsos un Talsu novadā, veicināt sabiedrības vispusīgu informēšanu.[29]
  • "Talsu Novada ziņas" ━ Talsu novada pašvaldības informatīvais izdevums, iznāk jau kopš 2009. gada. Iznāk reizi mēnesī un ir bezmaksas informatīvā avīze.[30]
  • "Talsu Balss" ━ neatkarīgs preses izdevums, kas tika izdots ar pārtraukumiem kopš 2013. gada[31] un veidots par privātiem līdzekļiem. Izdevēju grupā darbojās publicists Arvīds Deģis. Šobrīd laikraksta izdošana pārtraukta.
  • "Talsu Ziņas" ━ interneta medijs, kas pozicionē sevi kā neatkarīgu izdevēju radīts Talsu novada aktualitāšu portāls ar savu tīmekļa vietni un aktivitātēm sociālo mediju platformu vidē.
  • "Talsi Online" un "Kas Notiek Talsos" ━ sociālo mediju platformā Facebook izveidotas ziņu veidošanas un agregēšanas platformas, kuras izplata pilsoniskās žurnalistikas žanra informāciju.

Attēlu galerija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sadraudzības pilsētas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Talsiem ir sadraudzība ar astoņām pilsētām[32]:

Ievērojamas personības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 30 jūlijs 2024.
  2. 2,0 2,1 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
  3. Vallija Dambe. Latvijas apdzīvoto vietu un to iedzīvotāju nosaukumi. Zinātne, 1990. 160. lpp. ISBN 5796602640.
  4. «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.
  5. «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas». stat.gov.lv. Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 2024. gada 21. oktobris.
  6. Latvijas Nacionā bibliotēka. «Talsu pilskalns». Skatīts: 19.12.2017.
  7. 7,0 7,1 7,2 7,3 7,4 7,5 Talsu novada pašvaldība. «Deviņu pakalnu pilsēta Talsi», 2011. gads. Arhivēts no oriģināla, laiks: 05.12.2017. Skatīts: 19.12.2017.
  8. Talsu tūrisma un informācijas centrs. «Baznīckalns». Arhivēts no oriģināla, laiks: 29.11.2017. Skatīts: 19.12.2017.
  9. Talsu tūrisma un informācijas centrs. «Dzirnavkalns». Arhivēts no oriģināla, laiks: 24.12.2017. Skatīts: 19.12.2017.
  10. Talsu tūrisma un informācijas centrs. «Krievragkalns». Arhivēts no oriģināla, laiks: 24.12.2017. Skatīts: 18.12.2017.
  11. Talsu tūrisma un informācijas centrs. «Leču kalns». Arhivēts no oriģināla, laiks: 19.12.2017. Skatīts: 18.12.2017.
  12. Talsu tūrisma un informācijas centrs. «Talsu ģerbonis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 29.11.2017. Skatīts: 18.12.2017.
  13. Talsu tūrisma un informācijas centrs. «Talsu karogs». Arhivēts no oriģināla, laiks: 29.11.2017. Skatīts: 18.12.2017.
  14. Ivonna Vicinska. «Talsu novada svītrkods». Patentēts novada svītrkods un Talsu saulīte (Talsu Novada Ziņas), 16.11.2015. Skatīts: 18.12.2017.[novecojusi saite]
  15. Ivonna Vicinska. «Talsu saulīte». Patentēts novada svītrkods un Talsu saulīte (Talsu Novada Ziņas), 16.11.2015. Skatīts: 18.12.2017.[novecojusi saite]
  16. Talsu novada pašvaldība. «Pirmsskolas izglītības iestādes Talsos», 2011. gads. Skatīts: 18.12.2017.
  17. Talsu novada pašvaldība. «Vispārējā izglītība Talsos», 2011. gads. Arhivēts no oriģināla, laiks: 17.12.2017. Skatīts: 18.12.2017.
  18. Talsu Valsts ģimnāzija. «Talsu Valsts ģimnāzijas vēsture», 2012. gads. Skatīts: 18.12.2017.
  19. Talsu Kristīgā vidusskola. «Talsu Kristīgās vidusskolas vēsture», 2017. gads. Skatīts: 18.12.2017.
  20. Talsu novada pašvaldība. «Augstākā izglītība Talsos», 2011. gads. Arhivēts no oriģināla, laiks: 17.12.2017. Skatīts: 18.12.2017.
  21. Talsu novada pašvaldība. «Profesionālās ievirzes un interešu izglītība», 2011. gads. Arhivēts no oriģināla, laiks: 20.12.2017. Skatīts: 18.12.2017.
  22. Talsu novada sporta skola. «Talsu novada sporta skolas vēsture», 2017. gads. Skatīts: 18.12.2017.
  23. Talsu novada bērnu un jauniešu centrs. «Talsu novada bērnu un jauniešu centrs», 2011. gads. Skatīts: 18.12.2017.
  24. Talsu novada pašvaldība. «Pieaugušo izglītības centrs», 2011. gads. Arhivēts no oriģināla, laiks: 24.12.2017. Skatīts: 18.12.2017.
  25. Talsu novada pašvaldība. «Tautas nami», 2011. gads. Arhivēts no oriģināla, laiks: 20.12.2017. Skatīts: 19.12.2017.
  26. Talsu novada pašvaldība. «Kino», 2011. gads. Arhivēts no oriģināla, laiks: 15.12.2017. Skatīts: 19.12.2017.
  27. Talsu novada pašvaldība. «Muzeji», 2011. gads. Skatīts: 19.12.2017.
  28. Talsu Vēstis. «Talsu Vēstis». Skatīts: 19.12.2017.
  29. Talsu televīzija. «Talsu televīzija», 2017. gads. Arhivēts no oriģināla, laiks: 10.12.2017. Skatīts: 19.12.2017.
  30. Talsu Novada ziņas. «Talsu Novada ziņas», 2011. gads. Arhivēts no oriģināla, laiks: 17.12.2017. Skatīts: 19.12.2017.
  31. «Talsi — Iznācis jauns, neatkarīgs un lietišķs nedēļas laikraksts "Talsu Balss"». www.talsi.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-01-13. Skatīts: 2018-06-11.
  32. Talsu novada pašvaldība. «Talsu novada pašvaldības sadraudzības pilsētas», 2008. gads. Arhivēts no oriģināla, laiks: 24.04.2015. Skatīts: 19.12.2017.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]