Pāriet uz saturu

Dagda

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par pilsētu. Par citām jēdziena Dagda nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Dagda
Novada pilsēta
Dagdas pilsētas un pagasta apvienības pārvaldes ēka
Dagdas pilsētas un pagasta apvienības pārvaldes ēka
Karogs: Dagda
Karogs
Ģerbonis: Dagda
Ģerbonis
Dagda (Latvija)
Dagda
Dagda
Koordinātas: 56°05′40″N 27°32′14″E / 56.09444°N 27.53722°E / 56.09444; 27.53722Koordinātas: 56°05′40″N 27°32′14″E / 56.09444°N 27.53722°E / 56.09444; 27.53722
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Krāslavas novads
Pilsētas tiesības kopš 1992. gada
Vēsturiskie
nosaukumi
vācu: Dagden
Administrācija
 • Dagdas pilsētas un pagasta apvienības pārvaldes vadītājs Edgars Tjarve
Platība[1]
 • Kopējā 2,9 km2
 • sauszeme 2,9 km2
 • ūdens 0,1 km2
Iedzīvotāji (2024)[2]
 • kopā 1 805
 • blīvums 631,1 iedz./km2
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-5674
Mājaslapa www.dagda.lv
Dagda Vikikrātuvē

Dagda ir pilsēta Krāslavas novadā Latgalē. Atrodas Latgales augstienes austrumu nogāzē, pie Dagdas ezera un Narūtas upītes, 36 km ziemeļaustrumos no Krāslavas, 267 km no Rīgas. Agrākā Dagdas rajona (1950-1962) un Dagdas novada (2009-2021) centrs.

Liepājas iela Dagdā (pirms 1940. gada).

Dagdas muiža un sīktirgotāju un amatnieku miests vēstures avotos minēta Inflantijas vaivadijas pastāvēšanas laikā 17. gadsimtā. 1705. gadā Viļakas stārasts Juris Hilzens uzcēla Dagdas katoļu baznīcu, 1741. gadā rakstnieka Jozefa Hilzena tēvs Jans Augusts Hilzens (1702-1767) uzcēla tagadējo Dagdas Svētās Trīsvienības baznīcu. No 1742. līdz 1820. gadam Dagdā darbojās jezuītu misija.

1820. gadā Dagdas muižnieks Kazimirs Bujņickis kopā ar Plāteriem aktīvi cīnījās par dzimtbūšanas atcelšanu Latgalē, tomēr Latgales apriņķi nepievienojās dzimtbūšanas atcelšanai Baltijas guberņās.[4] Viņa dēls Zigmunts Bujņickis bija Janvāra sacelšanās organizētājs Latgalē 1863. gada aprīlī, krievu valdības sakūdītie zemnieki izlaupīja un nodedzināja Dagdas muižu.[5]

1915. gadā tika iesvētīta Svētā Nikolaja pareizticīgo baznīca. 1925. gadā Dagdai tika piešķirts biezi apdzīvotas vietas (ciema) statuss. 1935. gadā Dagdā bija 1104 iedzīvotāji, t.sk. 53,4% ebreju, 42,1% latviešu, 4,4% krievu.[6] 1950. gadā Dagdai tika piešķirts strādnieku ciemata (pilsētciemata) statuss. No 1950. līdz 1962. gadam Dagda bija Dagdas rajona centrs. Kad likvidēja pilsētciematu kā apdzīvotas vietas tipu, Dagda 1992. gadā kļuva par pilsētu. Dagdas centrs vairākkārt izdedzis, bet vienmēr atkal atjaunots.

1972. gada martā Dagdā reģistrēts dziļākais grunts sasalums Latvijā — 150 cm.[7]

Dagdas meteoroloģiskie dati
Mēnesis Jan Feb Mar Apr Mai Jūn Jūl Aug Sep Okt Nov Dec Gads
Augstākā temperatūra °C (°F) 10.3
(50.5)
11.4
(52.5)
17.8
(64)
26.0
(78.8)
29.7
(85.5)
31.3
(88.3)
34.0
(93.2)
34.7
(94.5)
29.4
(84.9)
23.0
(73.4)
15.0
(59)
10.0
(50)
34.7
(94.5)
Augstākā vidējā temperatūra °C (°F) −2.3
(27.9)
−1.6
(29.1)
3.4
(38.1)
11.6
(52.9)
17.7
(63.9)
21.0
(69.8)
23.3
(73.9)
22.1
(71.8)
16.5
(61.7)
9.5
(49.1)
3.0
(37.4)
−0.8
(30.6)
10.28
(50.52)
Dienas vidējā temperatūra °C (°F) −4.8
(23.4)
−4.7
(23.5)
−0.5
(31.1)
6.4
(43.5)
12.0
(53.6)
15.5
(59.9)
17.8
(64)
16.6
(61.9)
11.7
(53.1)
5.9
(42.6)
0.7
(33.3)
−2.9
(26.8)
6.14
(43.06)
Zemākā vidējā temperatūra °C (°F) −7.5
(18.5)
−8.1
(17.4)
−4.5
(23.9)
1.3
(34.3)
6.3
(43.3)
10.1
(50.2)
12.7
(54.9)
11.5
(52.7)
7.2
(45)
2.6
(36.7)
−1.7
(28.9)
−5.3
(22.5)
2.05
(35.69)
Zemākā temperatūra °C (°F) −36.1
(−33)
−37.6
(−35.7)
−32.0
(−25.6)
−16.2
(2.8)
−3.2
(26.2)
0.0
(32)
4.3
(39.7)
1.0
(33.8)
−3.8
(25.2)
−11.0
(12.2)
−23.3
(−9.9)
−35.8
(−32.4)
−37.6
(−35.7)
Nokrišņu daudzums mm (collas) 48.5
(1.909)
42.7
(1.681)
37.9
(1.492)
37.1
(1.461)
61.0
(2.402)
78.3
(3.083)
73.2
(2.882)
70.7
(2.783)
55.8
(2.197)
62.9
(2.476)
54.9
(2.161)
47.6
(1.874)
670.6
(26.401)
Avots: LVĢMC[8][9]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[10]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19051 100—    
19201 142+3.8%
19351 104−3.3%
19592 549+130.9%
GadsIedz.±%
19703 063+20.2%
19793 506+14.5%
19893 380−3.6%
20002 820−16.6%
GadsIedz.±%
20112 382−15.5%
20211 895−20.4%

Dagdā dzīvojuši

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 30 jūlijs 2024.
  2. 2,0 2,1 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
  3. «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.
  4. Krāslavas Sv. Ludvika baznīcas 250 gadu vēstures notikumos ieskatoties Janīna Gekiša, novadpētniece (2017)
  5. Kazimirs Buinickis – izcyluokais Latgolys muižnīks (latgaliski)
  6. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  7. Latvija. Zeme, daba, tauta, valsts. Rīga : Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds, 2018. — 247. lpp
  8. «Klimatisko normu dati». Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023-01-13. Skatīts: 2023-03-21.
  9. «Gaisa temperatūras rekordi». Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023-01-13. Skatīts: 2023-03-21.
  10. OSP