Miroslavs Mitrofanovs

Miroslavs Mitrofanovs
	Miroslavs Mitrofanovs 2004. gadā
	Eiropas Parlamenta deputāts
	Amatā; 2018. gada 5. marts — 2019. gada 1. jūlijs
	9. Saeimas deputāts
	Amatā; 2006. gada 7. novembris — 2010. gada 2. novembris
Prezidents	Valdis Zatlers
Premjerministrs	Aigars Kalvītis; Ivars Godmanis; Valdis Dombrovskis;
	7. Saeimas deputāts
	Amatā; 1998. gada 3. novembris — 2002. gada 5. novembris
Prezidents	Guntis Ulmanis; Vaira Vīķe-Freiberga;
Premjerministrs	Guntars Krasts; Vilis Krištopans; Andris Šķēle; Andris Bērziņš;
Dzimšanas dati	1966. gada 18. decembrī (57 gadi); Daugavpils, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija)
Dzīvo	Rīga, Latvija
Tautība	krievs
Politiskā partija	Latvijas Krievu savienība
Profesija	biologs
Augstskola	Latvijas Universitāte

Miroslavs Mitrofanovs (dzimis 1966. gada 18. decembrī) ir Latvijas krievu politiķis un žurnālists. PCTVL, vēlāk Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājs, bijušais 7., 9. Saeimas deputāts, Eiropas Krievu alianses priekšsēdētājs (2005) un Eiropas Parlamenta deputāts (2018–2019), šobrīd Rīgas domes deputāts.

Dzīvesgājums

Dzimis 1966. gada 18. decembrī Daugavpilī. 1984. gadā viņš absolvēja mācības Daugavpils 9. vidusskolā un uzsāka studijas Latvijas Valsts Universitātes Bioloģijas fakultātē. Pēc dienesta Padomju armijā (1985—1987) atsāka studijas, 1988. gadā izslēgts no komjaunatnes. Strādāja Daugavpils gaļas kombinātā par ķīmijas laboratorijas laborantu (1989—1991), no 1990. gada publicējās presē.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā pabeidza studijas LU Bioloģijas fakultātē un strādāja Daugavpils laikrakstā Krasnoje znamja, ko vēlāk pārdēvēja par Dinaburg, bija politikas nodaļas vadītājs, pēc tam – galvenā redaktora vietnieks (1991—1994), SIA "LAUMA-D" direktora vietnieks (1995—1998).

Politiskā darbība

1993. gadā M. Mitrofanovs kandidēja 5. Saeimas vēlēšanās no "Kustības par sociālo progresu un līdztiesību" (vēlākās "Līdztiesības") saraksta. 1994. gadā kopā ar domubiedriem viņš izveidoja diskusiju klubu "Es Esmu" («Аз Есмь»), bet pēc tam Daugavpils patriotisko partiju "Cerība". 1994. gadā kandidēja Daugavpils domes vēlēšanās no Latvijas Sociālistiskās partijas saraksta, taču netika ievēlēts. Netika ievēlēts arī 6. Saeimas vēlēšanās 1995. gadā un 1997. gada Daugavpils domes vēlēšanās. 1997. gadā M. Mitrofanovs kļuva par vienu no partijas "Līdztiesība" dibinātājiem, bija šīs partijas Daugavpils nodaļas vadītājs, valdes, biroja loceklis, pēc tam – arī partijas līdzpriekšsēdētājs.

1998. gadā M. Mitrofanovu ievēlēja par 7. Saeimas deputātu no PCTVL saraksta. Šajā laikā bija arī partijas "Līdztiesība" priekšsēdētāja vietnieks (2000—2007). 2002. gadā notikušajās 8. Saeimas vēlēšanās vēlētāju atbalstu neguva un no 2002. līdz 2004. gadam bija PCTVL Saeimas frakcijas konsultants. Nesekmīgi kandidēja 2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās, pēc tam kā konsultants kopā ar EP deputāti Tatjanu Ždanoku darbojās Eiropas Parlamenta Zaļo/EBA frakcijā. Kad 2005. gada pavasarī Mitrofanovu ievēlēja par Daugavpils domes deputātu, viņš pēc KNAB prasības atstāja šo amatu, jo likums aizliedza apvienot amatus Eiropas Parlamentā un Latvijas pašvaldībā. Atteicies no deputāta mandāta, turpinot darbu Eiropas Parlamentā, jūnijā kļuva par Eiropas Krievu alianses priekšsēdētāju.

2006. gadā M. Mitrofanovs tika ievēlēts 9. Saeimā no PCTVL saraksta. Nesekmīgi kandidēja 2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās un arī 10. Saeimas vēlēšanās gadu vēlāk. Šajā laikā Eiropas Parlamentā darbojās kā T. Ždanokas palīgs un deputātes Rīgas biroja vadītājs.

No 2011. gada PCTVL līdzpriekšsēdētājs (ieņēma Jura Sokolovska vietu), taču tajā pašā gadā notikušajās 11. Saeimas vēlēšanās M. Mitrofanova pārstāvētais saraksts atkal nesaņēma vēlētāju atbalstu. Kad 2014. gadā PCTVL kļuva par Latvijas Krievu savienību (LKS) M. Mitrofanovs saglabāja partijas līdzpriekšsēdētāja amatu. Nesekmīgi kandidēja 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās un arī 12. Saeimas vēlēšanās tajā pašā gadā.

2017. gada sākumā klajā nāca M. Mitrofanova un T. Ždanokas grāmata "Latvijas krievi gadsimtu lūzumā. No PSRS norieta līdz ES krīzei". 2018. gadā M. Mitrofanovs uz laiku kļuva par Eiropas Parlamenta deputātu, ieņemot T. Ždanokas vietu (politiķe nolika mandātu, lai gatavotos nākamajām Saeimas vēlēšanām), darbojās EP Nodarbinātības un sociālo lietu komitejā un EP Lūgumrakstu komitejā, bija ievēlēts par delegācijas sakariem ar Centrālāzijas valstīm un Mongoliju priekšsēdētāja vietnieku. M. Mitrofanovs kandidēja no LKS saraksta arī 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās, taču netika ievēlēts.

2020. gada Rīgas domes vēlēšanās kandidēja no Latvijas Krievu savienības kā saraksta Rīgas domes priekšsēdētāja amata kandidāts^[1] un tika ievēlēts pašvaldībā. Kandidēja arī 14. Saeimas vēlēšanās 2022. gadā, taču LKS saraksts nepārvarēja 5% barjeru. 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās kandidēja no Centra partijas saraksta, kurā iekļāvās LKS politiķi, bet netika ievēlēts.

Atsauces

↑ Latvijas Krievu savienības Rīgas mēra amata kandidāts būs Mitrofanovs

Ārējās saites

Eirodeputāta mājaslapa
CV LKS mājaslapā
Raksts Būt par kreiso nav negods
Runa PCTVL III kongresā
Personas dati Latvijas Krievu kultūras mantojuma institūta portālā russkije.lv

[1] Latvijas Krievu savienības Rīgas mēra amata kandidāts būs Mitrofanovs

[1]