Nils Ušakovs

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par Latvijas politiķi. Par Krievijas admirāli skatīt rakstu Fjodors Ušakovs.
Nils Ušakovs
Nils Ušakovs 2015. gadā
Eiropas Parlamenta deputāts
Amata sākums
2019. gada 18. jūnijs
Rīgas domes priekšsēdētājs
Amatā
2009. gada 1. jūlijs — 2019. gada 29. maijs
Prezidents
Premjerministrs
Priekštecis Jānis Birks
Pēctecis Dainis Turlais
9. Saeimas deputāts
Amatā
2006. gada 7. novembris — 2009. gada 16. jūlijs
Prezidents
Premjerministrs
Dzimšanas dati 1976. gada 8. jūnijā (47 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīvo Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība krievs
Politiskā partija TSP (2005—2010)
Saskaņa (kopš 2010. gada)
Dzīvesbiedrs(-e) Iveta Strautiņa
Profesija žurnālists
Augstskola Latvijas Universitāte
Dienviddānijas Universitāte

Nils Ušakovs (krievu: Нил Валерьевич Ушаков, dzimis 1976. gada 8. jūnijā Rīgā) ir Latvijas krievu izcelsmes politiķis un bijušais žurnālists, pārstāv partiju "Saskaņa" un apvienību "Saskaņas Centrs" (bijis to abu priekšsēdētājs, šobrīd partijas "Saskaņa" līdzpriekšsēdētājs). Bijis 9. Saeimas deputāts, Rīgas domes priekšsēdētājs (2009—2019). Kopš 2019. gada — Eiropas Parlamenta deputāts.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

N. Ušakovs dzimis Rīgā, viņa vecvecāki ieradās Latvijas PSR 1940. gadu beigās, vecmāmiņa un māte bijušas krievu valodas skolotājas, tēvs — inženieris rūpnīcā "Alfa".[1] Uzaudzis Imantā, 1994. gadā N. Ušakovs beidza vidusskolu. 1999. gadā viņš Latvijas Universitātē ieguva sociālo zinātņu bakalaura grādu ekonomikā, 2002. gadā — maģistra grādu (Cand. oecon.) ekonomikā Eiropas studijās Dienviddānijas Universitātē.[2] 1999. gadā N. Ušakovs naturalizējoties kļuva par Latvijas pilsoni.

Karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1998. gadā bijis pasniedzējs Latvijas Universitātē, bet drīz pēc tam kļuva par žurnālistu: strādājis Krievijas televīzijas NTV Baltijas nodaļā, Latvijas Televīzijas ziņu dienestā, laikrakstā "Respubļika" par ziņu un politikas nodaļas redaktoru, tāpat vēlāk laikrakstā "Telegraf" par ziņu un politikas nodaļas redaktoru, televīzijā TV5, Krievijas ziņu aģentūrā ITAR-TASS. 2006. gadā beidzis darbu žurnālistikā, pilnībā pievēršoties politikai.[1]

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2005. gadā pēc Jāņa Urbanoviča uzaicinājuma N. Ušakovs iesaistījās politikā: iestājās Tautas Saskaņas partijā, bet tā paša gada novembrī tika ievēlēts par tās veidotās apvienības "Saskaņas Centrs" priekšsēdētāju.[3] 2006. gada Saeimas vēlēšanās ievēlēts 9. Saeimā.[4]

Pēc 2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanām, kurās N. Ušakovs startēja kā "Saskaņas Centra" saraksta līderis Rīgā, ievēlēts Rīgas domē.[5] Pēc ievēlēšanas domē "Saskaņas Centrs" kopā ar partiju LPP/LC izveidoja pārliecinošu vairākuma koalīciju un abu partiju līderi tika ievēlēti domes vadībā. N. Ušakovs kopš 2009. gada 1. jūlija bija Rīgas domes priekšsēdētājs,[6] bet Ainārs Šlesers — viņa vietnieks (pēc A. Šlesera ievēlēšanas Saeimā par vietnieku ievēlēts Andris Ameriks, kurš tāpat kā N. Ušakovs amatu saglabāja arī nākamajā domes sasaukumā).

2011. gadā parakstu vākšanas referenduma ierosināšanai ietvaros N. Ušakovs parakstījās par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai un publiski apstiprināja to, tādējādi veicinot nepieciešamā parakstu skaita savākšanu referenduma ierosināšanai. Šis solis izraisīja kritiku ne vien latviešos un latviešu politiķos, bet par to viņu nosodīja arī virkne ietekmīgu paša partijas biedru.[7]

2013. gada vēlēšanās N. Ušakovs tika atkārtoti ievēlēts Rīgas domē, saņemot lielāko plusiņu skaitu no visiem kandidātiem — 110 572 — un 593 svītrojumus.[8] Pirmajā jaunā domes sasaukuma sēdē atkārtoti ievēlēts Rīgas domes priekšsēdētāja amatā. 2013. gada novembrī tika ievēlēts par partijas "Saskaņa" valdes priekšsēdētāju, nomainot amatā Jāni Urbanoviču.

2017. gada pašvaldību vēlēšanās N. Ušakovu trešo reizi ievēlēja Rīgas domē, un viņš saglabāja arī domes priekšsēdētāja amatu.

Saskaņā ar mediju veiktajiem pētījumiem N. Ušakova politiskās ietekmes avots gan attiecībās ar vēlētājiem, gan partijas biedriem lielā mērā ir "Pirmais Baltijas kanāls", kura ziņu dienestu viņš vadīja pirms politiskās karjeras uzsākšanas. Pirmais Baltijas kanāls N. Ušakovam nodrošināja nepārtrauktu pozitīvu publicitāti, ignorējot citus "Saskaņas" vai konkurējošo partiju politiķus. Vienlaikus Rīgas dome un ar to saistītie uzņēmumi bija būtisks reklāmdevējs un publicitātes projektu partneris Pirmajam Baltijas kanālam, kura biznesa modelis balstās Krievijas Federācijas valsts televīzijas programmu retranslācijā Baltijas valstīs. Tā kā šo programmu pārraidīšanas tiesības ir gadu no gada jāatjauno, tas rada pastarpinātas aizdomas par N. Ušakova atkarību no Krievijas Federācijas.[9]

2019. gada 5. aprīlī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce atstādināja N. Ušakovu no Rīgas domes priekšsēdētāja amata par "sistemātisku, bezkaunīgu likumu pārkāpšanu", vadot pašvaldības darbu.[10] N. Ušakovs kandidēja 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās kā "Saskaņas" saraksta līderis un tika ievēlēts Eiropas Parlamentā. 29. maijā, jau pēc ievēlēšanas Eiropas Parlamentā, viņš paziņoja par atkāpšanos no Rīgas domes priekšsēdētāja amata.[11] 2019. gada oktobrī notikušajā partijas "Saskaņa" kongresā N. Ušakovs vairs nepretendēja uz partijas vadītāja amatu, kurā atgriezās Jānis Urbanovičs.

Pēc partijas neveiksmes 14. Saeimas vēlēšanās tās vadība mainījās, un kongresā 2023. gada janvārī N. Ušakovu ievēlēja par vienu no trim līdzpriekšsēdētājiem.[12]

Skandāli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2009. gada decembrī skandalozu popularitāti izpelnījās domes sēdes ieraksts, kurā domes priekšsēdētājs N. Ušakovs un viņa vietnieks A. Šlesers neformāli apspriedās, tai skaitā lietojot rupjus lamuvārdus.[13][14] Opozīcijas mēģinājums atcelt mēru no amata par šādu necienīgu uzvedību nebija sekmīgs.

2017. gada maijā, dažas nedēļas pirms pašvaldību vēlēšanām, Ghetto Games vadītājs Raimonds Elbakjans paziņoja par "pilsoniskās sabiedrības aktīvistu brīvprātīgi veidotu filmu" "Pārgājiens", kuru veidoja dažādas intervijas ar N. Ušakovu un kadri no Elbakjana un Ušakova kopīga pārgājiena. KNAB, pārbaudot "Saskaņas" grāmatvedības uzskaites, secināja, ka partija filmas veidotāja uzņēmumam pēc tā lūguma pārskaitījusi 1500 eiro, ar ko pēc KNAB aprēķiniem segtas filmas veidošanas, pārraidīšanas un pirmizrādes izmaksas, bet filmā "Saskaņa" kā tās finansētāja nebija norādīta. KNAB par vairākiem pārkāpumiem kopā “Saskaņai” uzlikta 250 eiro sodu, ko tā 2018. gada janvārī nomaksāja.[15][16][17][18]

2019. gada 30. janvārī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki veica kratīšanu N. Ušakova kabinetā un dzīvesvietā.[19] Ušakova kabinetā tika atrasta slēpta videoierakstīšanas ierīce, kas fiziskām personām ir aizliegts, taču tā kā Ušakovs tobrīd bija Eiropas Parlamenta deputāts, EP komitejā bija jālemj par viņa imunitātes atcelšanu.[20] 2021. gada 11. novembrī Eiropas Parlaments atcēla deputāta imunitāti Nilam Ušakovam.[21] 2022. gada 21. decembrī Rīgas pilsētas tiesa pirmajā instancē N. Ušakovu attaisnoja.[22]

2023. gada maija sākumā KNAB rosināja Ģenerālprokuratūrai uzsākt kriminālvajāšanu pret Ušakovu un trīs citām bijušajām Rīgas domes amatpersonām sakarā ar aizdomām par to, ka no 2018. gada maija līdz 2020. gada aprīlim viņi guvuši nelegālus ienākumus no korupcijas shēmas par pasažieru pārvadāšanu ar braukšanas maksas atvieglojumiem.[23]

Privātā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

N. Ušakovs pārvalda krievu, latviešu un angļu, pamatlīmenī — vācu, dāņu un zviedru valodu. Brīvajā laikā aizraujas ar sportu — skriešanu un riteņbraukšanu.[3] 2011. gada 22. maijā, Rīgas maratona ietvaros, skrienot pusmaratona distanci, piedzīvoja pārslodzi un tika hospitalizēts.[24] Rīgas mēra veselības stāvoklis saglabājās kritisks arī turpmākās dienās, tādēļ naktī uz 25. maiju viņš tika pārvests tālākai ārstēšanai uz klīniku Berlīnē.[25] 30. maijā viņš pamodās no mākslīgā miega.[26] 9. jūlijā viņš atgriezās Rīgā.[27]

N. Ušakovs bija precējies ar žurnālisti Mariju Ušakovu, otrreiz ar avīzes „Priškoļnaja gazeta” redaktori Jeļenu Ušakovu (dzimušu Suharevu).[28][29][30] 2014. gada novembrī viņš apprecējās trešo reizi ar savu biroja vadītāju Ivetu Strautiņu,[31] ģimenē tiek audzināts 2015. gada martā dzimušais dēls.[32]

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apbalvots ar Latvijas Pareizticīgās Baznīcas I šķiras Svētā svētmocekļa Rīgas arhibīskapa Jāņa medaļu.[33]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ 1,0 1,1 Labais krievs, Ināra Egle, raksts SestDienā (13.12.2008.), pārskatīts 16.06.2009.
  2. ↑ Nils Ušakovs Arhivēts 2013. gada 21. februārī, at Archive.is, ziņas par 2009. gada Rīgas domes vēlēšanu deputātu kandidātu CVK mājaslapā, pārskatītas 16.06.2009. [novecojusi saite]
  3. ↑ 3,0 3,1 Par Nilu Ušakovu Arhivēts 2009. gada 29. aprīlī, Wayback Machine vietnē., biogrāfija oficiālajā mājaslapā, pārskatīta 16.06.2009.
  4. ↑ 9. Saeimā ievēlētie deputāti Arhivēts 2009. gada 11. janvārī, Wayback Machine vietnē., CVK 25.10.2006. lēmums Nr. 53 CVK mājaslapā, pārskatīts 16.06.2009.
  5. ↑ Rīgā saskaitīti vēlētāju plusiņi un mīnusi par kandidātiem, raksts Diena.lv, BNS (12.06.2009.), pārskatīts 16.06.2009.
  6. ↑ Ušakovs kļūst par Rīgas mēru Arhivēts 2009. gada 4. jūlijā, Wayback Machine vietnē., raksts portālā TVNET (01.07.2009.), pārskatīts 01.07.2009.
  7. ↑ 'Nekā personīga': SC vadošie deputāti nostājas pret Ušakovu, referendumā par krievu valodu nepiedalīsies Delfi.lv
  8. ↑ «Visvairāk svītrotie Rīgas vēlēšanās - Ēlerte, Rozentāle, Požarnovs». Ir.lv. 2012.16.03. Skatīts: 2013.06.13..
  9. ↑ «Ušakovs par mēru kļuvis pateicoties Pirmā Baltijas kanāla šefam». Skatīts: 2017-12-20.
  10. ↑ Pūce: Rīgas domē notika sistemātiska, bezkaunīga likumu pārkāpšana LSM
  11. ↑ «Ušakovs atkāpjas no Rīgas mēra amata». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2019-05-29.
  12. ↑ ««Saskaņas» vadību uztic trim līdzpriekšsēdētājiem». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-01-28.
  13. ↑ Ušakovs atvainojas par necenzēto sarunu domes sēdes laikā, Diena.lv (20.12.2009.), pārskatīts 26.01.2010.)
  14. ↑ Rīgas mērs Nils Ušakovs rupji lamājas!, video YouTube.com
  15. ↑ «KNAB: «Saskaņa» maksāja par Ušakovu slavinošo «Ghetto Games» līdera filmu». De facto. LTV.Lsm.lv. 2018. gada 18. marts. Skatīts: 2018. gada 30. maijā.
  16. ↑ KNAB: “Saskaņa” maksāja par Ušakovu slavinošo Elbakjana filmu “Pārgājiens”. Latvijas Avīze. 2018. gada 18. marts. Atjaunināts: 2018. gada 30. maijā.
  17. ↑ «Par Ušakovu slavinošo filmu 'Pārgājiens' maksājusi 'Saskaņa', vēsta 'de facto'». Delfi. 2018. gada 18. marts. Skatīts: 2018. gada 30. maijā.
  18. ↑ «KNAB: "Saskaņa" maksāja par Ušakovu slavinošo Elbakjana filmu "Pārgājiens"». kasjauns.lv. 2018. gada 18. marts. Skatīts: 2018. gada 30. maijā.
  19. ↑ «KNAB veicis kratīšanu Ušakova kabinetā un dzīvesvietā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2019-01-30.
  20. ↑ «EP komitejā spriež par Ušakova izdošanu kriminālvajāšanai». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2021-10-21.
  21. ↑ EP atceļ deputāta imunitāti Ušakovam LETA, 2021-11-11
  22. ↑ «Pirmā instance attaisno aizliegtas ierīces glabāšanā apsūdzēto Ušakovu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-12-21.
  23. ↑ Rosina kriminālvajāšanu pret Ušakovu un vēl 4 personām par 10 miljonu eiro zaudējumiem Rīgai lsm.lv 2023. gada 11. maijā
  24. ↑ «Ārsti: Ušakova stāvoklis ir stabils; koma nav bijusi». Delfi. 2011.05.23. Skatīts: 2011.05.23.
  25. ↑ «Ušakovs nogādāts Vācijas klīnikā». Delfi. 2011.05.25. Skatīts: 2011.05.25.
  26. ↑ «Ušakovs pilnībā pamodies no mākslīgā miega». Delfi. 2011.05.30. Skatīts: 2011.05.30.
  27. ↑ «Ušakovs atgriezies Rīgā». Delfi. 2011.07.09. Skatīts: 2011.07.09.
  28. ↑ «Ušakovs otrreiz iestūrējis laulības ostā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 6. novembrī. Skatīts: 2011. gada 14. augustā.
  29. ↑ Ušakova kā Andželīna Džolija
  30. ↑ «Izjukusi Nila Ušakova un viņa Jeļenas laulība». Delfi. Skatīts: 2014. gada 23. aprīlī.
  31. ↑ Rūgts! Nils Ušakovs laimīgi apprecējies kasjauns.lv
  32. ↑ «Nils Ušakovs izvēlējies pirmdzimtā dēla vārdu». Delfi. 2015. gada 20. martā. Skatīts: 2015. gada 20. martā.
  33. ↑ Vivanta Volkova. «Pareizticīgā baznīca apbalvo mērus un uzņēmējus. Kas saņēmis svētmocekļa ordeni, kas medaļu?». LA.LV (latviešu), 2020. gada 27. septembrī. Skatīts: 2020-07-26.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Jānis Birks 		Rīgas domes priekšsēdētājs
2009. gada 1. jūlijs—2019. gada 30. maijs 		Pēctecis:
Dainis Turlais
Partijas un frakcijas
Deputāti
Beigušās pilnvaras
Saistītie raksti
Kategorijas
Frakcijas
Prezidijs
Deputāti
bez frakcijas
Beigušās pilnvaras
Saistītie raksti
Kategorijas
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Nils_Ušakovs&oldid=3954144"