Balvi

Balvi
Balvi;
	Novada pilsēta
	Balvu katoļu baznīca
; Karogs	; Ģerbonis
	Balvi
	Koordinātas: 57°07′57″N 27°15′57″E / 57.13250°N 27.26583°EKoordinātas: 57°07′57″N 27°15′57″E / 57.13250°N 27.26583°E
Valsts	Latvija
Novads	Balvu novads
Pilsētas tiesības	kopš 1928. gada
Vēsturiskie; nosaukumi	poļu: Bołowsk; vācu: Bolwen
Platība
• Kopējā	5,1 km2
• sauszeme	5,0 km2
• ūdens	0,1 km2
Iedzīvotāji (2024)
• kopā	5 584
• blīvums	1 114,6 iedz./km2
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Pasta indeksi	LV-4501
Mājaslapa	www.balvi.lv
	Balvi Vikikrātuvē

Balvi (latgaliešu: Bolvi) ir pilsēta Latgales ziemeļaustrumos, Balvu novada centrs. Izvietojusies starp Balvu un Pērkonu ezeriem pie tos savienojušās Bolupes, autoceļu P35 un P47 krustojumā. Attālums līdz Rēzeknei — 80 km, līdz Rīgai — 219 km.

Balvi ir salīdzinoši jauna pilsēta, tomēr tās kā apdzīvotas vietas vēsture veidojusies vairāku gadsimtu garumā. Atpazīstamākie pilsētas objekti ir muižas pils ēka ezera krastā, 19. gadsimtā veidotais muižas parks un savdabīgās akmeņu kompozīcijas Lāča dārzā. Par pilsētas simbolu balvenieši uzskata strūklaku „Ūdensroze” skvērā, bet svinīgos valsts svētku brīžos iedzīvotāji pulcējas pie pieminekļa kritušajiem Latgales partizāniem.

Nosaukums

Iespējams, nosaukumu Balviem devuši Balvu ezers un Bolupe. Pastāv arī hipotēze par pilsētas nosaukuma izcelšanos no vārda "balva".^[4]

Vēsture

Pamatraksts: Balvu vēsture

Senatnē Balvu apkārtne ietilpa Atzeles valsts Bērzpils pilsnovadā (Berezne) vai Purnavas pilsnovadā,^[5] vēlāk Rīgas arhibīskapijas austrumu pierobežā. Pēc 1629. gada Inflantijas vaivadijas Viļakas trakta teritorijā.

Ap 1765. gadu dibināta Balvu muiža, 1783. gadā pieminēta Balvu sādža. 1865. gadā Balviem piešķīra ciema tiesības un atļāva rīkot gadatirgus, 1906. gadā ciemu atdalīja no muižas.^[6] Ciema attīstību veicināja 1902. gadā atklātā Sitas-Pitalovas dzelzceļa līnija ar dzelzceļa staciju Bolovsku (no 1919. gada — Bolviem, no 1934. — Balviem).^[5]

20. gadsimta sākumā Balvi jau bija izauguši par pagasta centru. Ziemeļlatgales atbrīvošanas operācijas laikā 1920. gada janvārī Balvos atradās Latgales divīzijas štābs. 1925. gadā Balvi ieguva biezi apdzīvotas vietas, 1926. gadā — miesta, bet 1928. gadā 11. februārī — pilsētas tiesības, un tādējādi kļuva par pirmo pilsētu Jaunlatgales apriņķī. 1935. gadā Balvos bija 2024 iedzīvotāji, no kuriem 72% latviešu.^[5] 1938. gada 12. oktobrī tika apstiprināts Balvu pilsētas ģerbonis.

Otrā pasaules karā no Balviem līdz Gulbenei stiepās Vērmahta aizsardzības līnija, 1944. gada jūlija-augusta kauju laikā vācu karaspēks nodedzināja bijušo muižas pili ar tajā iekārtoto kara hospitāli.

1950. gadā Balvi kļuva par jaunizveidotā Balvu rajona centru. 2009. gadā pēc administratīvi teritoriālās reformas - par Balvu novada centru.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.^[7]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±% g.p.
1897	727	—
1935	2 024	+2.73%
1943	1 815	−1.35%
1959	3 025	+3.24%
1970	5 679	+5.89%

Gads	Iedz.	±% g.p.
1979	7 522	+3.17%
1989	9 340	+2.19%
2000	8 533	−0.82%
2011	7 176	−1.56%
2021	5 810	−2.09%

1897. gadā Balvu muižā bija 133 cilvēki, Balvu ciemā 521 cilvēki un Steķintavā 73 cilvēki.

Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi

Nr. 2832.: Balvu katoļu baznīca Baznīcas ielā 3 (1805)
Nr. 2833.: Balvu luterāņu baznīca Mārtiņa Lutera ielā 3 (1913-1915)
Nr. 2834.: Balvu muižas kunga māja (1760; 1870. -1880)
Nr. 2835.: Balvu muižas klēts (1870-1880)
Nr. 9152.: Balvu kultūras nams (arhitekts Andrejs Aivars,^[8] 1954) ^[9]

Luterāņu baznīca
Katoļu baznīca
Muižas kunga māja
Muižas klēts
Kultūras nams

Kultūra

Balvu pilsēta ir Ziemeļlatgales kultūras centrs. Balvos noris svarīgākie novada pasākumi. Svarīgas kultūrpasākumu norises vietas ir Kultūras nams, Lāča dārzs un estrāde

Piemineklis Latgales partizānu pulka kritušajiem karavīriem (1938., atjaunots 1993.)

Izglītības iestādes

Balvos atrodas septiņas izglītības iestādes: Balvu Valsts ģimnāzija, Balvu amatniecības vidusskola, Balvu pamatskola, Balvu vakara maiņu vidusskola, Balvu Mākslas skola, Balvu Mūzikas skola un Balvu Sporta skola.

Sports

1961. gadā tika atvērta Balvu pilsētas Bērnu un jaunatnes sporta skola, kurai Balvos sākotnēji bija vieglatlētikas un riteņbraukšanas, vēlāk arī klasiskās cīņas un smaiļošanas un kanoe airēšanas nodaļas.^[10] Skolā ir 25 m pelbaseins.^[11]

Futbola komanda “Balvi” spēlē Latvijas 2. līgā,^[12] 3. līgā spēlē komanda “Balvi-2” un ir Sporta skolas bērnu un junioru komandas dažādās vecuma grupās.^[13]

Apskates objekti

Balvu Novada muzejs atrodas rekonstruētajā Balvu muižas klētī. Tajā saglabātas muižas ļaužu mūrētās pagraba velves, senatnīgas klēts durvis un vietējo meistaru gatavotas mēbeles, izveidota izstāžu zāle ar jumta logiem, apskatāmas izstādes par novada senatni un jauno mākslinieku darbiem.

Parks „Lāča dārzs” – viena no savdabīgākajām Balvu pilsētas kultūrvēsturiskajām vietām, bijušais muižas augļu dārzs, ko iekļauj daļēji saglabājies valnis un lazdu aleja no muižas laikiem. Centrā atrodas dīķis ar saliņu, kas iemantojusi Mīlestības saliņas nosaukumu. 1990. gados te izveidots atpūtas parks, kurā izvietotas 23 Latvijas laukakmeņu kompozīcijas.

Balvu muiža pazīstama ar savu skanīgo un akustiski kvalitatīvo koncertzāli. Līdz 2010. gadam muižas ēkā atradās Balvu pamatskola, šobrīd tā ir iestāde, kurā apkopots profesionālās, augstākās izglītības un mūžizglītības piedāvājums.

Muižas parks Balvu ezera krastā, kas veidots 19. gadsimta otrajā pusē, ir kļuvis par vietu kultūras pasākumiem vasarā. Tur atrodas Balvu brīvdabas estrāde, kur notiek koncerti un teātra izrādes. Parkā aplūkojama ūdens triece jeb savdabīgs „mūžīgais dzinējs”, kas darbojas bez elektrības, liekot ūdenim plūst no Balvu ezera augšup kalnā. Parkā esošais vides objekts “Gaiss” no 324 vēja stabulēm un 48 vēja zvaniem ir lielākais vēja zvanu ansamblis pasaulē.^[14]^[15]

Balvu evaņģēliski luteriskās baznīcas pamatakmens iesvētīts 1914. gadā. Būvniecības darbu vadību uzņēmās toreizējais mācītājs Kārlis Irbe. Baznīcas zvans, kurš sver 530 kg, izliets Vācijā. Baznīcā atrodas vairāki kultūrvēsturiski nozīmīgi lietišķās un tēlotājmākslas darbi.

Balvu Romas katoļu baznīca ir viena no vecākajām celtnēm Balvos – celta pirms vairāk kā 200 gadiem. Ievērojama ar īpatnējo arhitektonisko veidolu, jo sākotnēji celta pēc pareizticīgo baznīcu parauga. Baznīca atjaunota 2004. gadā, un tā ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Piemineklis Latgales partizānu pulka kritušajiem karavīriem atklāts 1938. gadā, tā autors K. Jansons. Piemineklis gāzts vairākkārt un to atjaunoja autora dēls Andrejs Jansons 1993. gadā.

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
↑ ^2,0 ^2,1 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
↑ «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.
↑ «11.02.1928: Balvi iegūst tiesības saukties par pilsētu». timenote.info (latviešu). Skatīts: 2023-04-01.
↑ ^5,0 ^5,1 ^5,2 Latvijas Vēstnesis, 12.02.1998., Nr. 37. Balvi-70
↑ Enciklopēdija Latvijas pilsētas. Astrīda Iltnere, Uldis Placēns. Preses nams, 1999. - 80 lappuse
↑ OSP
↑ Artis Zvirgzdiņš. «Desperately trying to capture the vanishing past: Soviet architecture heritage in Latvia», 2020-01-22. 20. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-09-20. Skatīts: 2021-09-20.
↑ LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu Arhivēts 2013. gada 10. novembrī, Wayback Machine vietnē. (Aizkraukles rajons - Liepājas rajons)
↑ sportaskola.balvi.lv
↑ Latgales plānošanas reģions. Balvu novads.
↑ LFF. Balvi
↑ Sportaskola. Futbols
↑ «Visitgulbene. Pa zaļo dzelzceļu uz Balviem jeb Vidzeme satiekas ar Latgali». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 27. decembrī. Skatīts: 2021. gada 27. decembrī.
↑ LSM. Balvos uzstādīts pasaulē lielākais vēja zvanu ansamblis

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Balvi.
Balvu mājaslapa

[wikidata-b538d5a28804099b8c9c2bd0d403975e6ee2e82a-1] 1,0 ^1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.

[wikidata-d63fe4f9b7d344c580a498a73197df380eb506ae-2] 2,0 ^2,1 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.

[iedz_skaits-3] «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.

[4] «11.02.1928: Balvi iegūst tiesības saukties par pilsētu». timenote.info (latviešu). Skatīts: 2023-04-01.

[Vest-5] 5,0 ^5,1 ^5,2 Latvijas Vēstnesis, 12.02.1998., Nr. 37. Balvi-70

[6] Enciklopēdija Latvijas pilsētas. Astrīda Iltnere, Uldis Placēns. Preses nams, 1999. - 80 lappuse

[7] OSP

[8] Artis Zvirgzdiņš. «Desperately trying to capture the vanishing past: Soviet architecture heritage in Latvia», 2020-01-22. 20. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-09-20. Skatīts: 2021-09-20.

[9] LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu Arhivēts 2013. gada 10. novembrī, Wayback Machine vietnē. (Aizkraukles rajons - Liepājas rajons)

[10] sportaskola.balvi.lv

[11] Latgales plānošanas reģions. Balvu novads.

[12] LFF. Balvi

[13] Sportaskola. Futbols

[14] «Visitgulbene. Pa zaļo dzelzceļu uz Balviem jeb Vidzeme satiekas ar Latgali». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 27. decembrī. Skatīts: 2021. gada 27. decembrī.

[15] LSM. Balvos uzstādīts pasaulē lielākais vēja zvanu ansamblis

[1]

[2]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]

[10]

[11]

[12]

[13]

[14]

[15]