Apvienotā Karaliste
- Šis raksts ir par valsti. Par citām jēdziena Lielbritānija nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
.svg)
Apvienotā Karaliste (angļu: United Kingdom, izrunā: [juˈnʌɪtɪd ˈkɪŋdəm]), oficiāli kopš 1922. gada Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland),[1] sarunvalodā arī Lielbritānija (Great Britain, [greɪt ˈbrɪt(ə)n]), ir valsts Eiropas Ziemeļrietumu piekrastē. Tā ir salu valsts,[4][5] kuras arhipelāgā iekļaujas Lielbritānijas sala, Īrijas ziemeļaustrumu daļa, kā arī daudzas citas nelielas salas. Ziemeļīrija ir vienīgā Apvienotās Karalistes daļa, kurai ir sauszemes robeža ar kādu valsti (Īrijas Republiku).[6][7] Izņemot šo sauszemes robežu, Apvienoto Karalisti apskalo Atlantijas okeāns, Ziemeļjūra, Lamanšs un Īrijas jūra. Lielākā sala ir Lielbritānija, kas caur Eirotuneli ir savienota ar Franciju. Valsts iedzīvotājus sauc par britiem.
Apvienotā Karaliste (AK) ir attīstīta valsts un ieņem sesto vietu pasaulē pēc IKP un septīto vietu pasaulē pēc pirktspējas.[8] Apvienotā Karaliste bija pirmā industriālā valsts pasaulē, 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā[9] Britu Impērija spēlēja noteicošo lomu pasaulē. Pirmais pasaules karš, Britu Impērijas sabrukums un Otrais pasaules karš Apvienotās Karalistes lomu krietni samazināja, taču vēl joprojām tai ir liela ietekme pasaulē ar spēcīgu ekonomiku, bruņotajiem spēkiem, zinātniskajiem atklājumiem, kā arī tai ir liela ietekme pasaules politikā. Apvienotā Karaliste ir starptautiski atzīta kodolvalsts, kuras valsts budžeta dotācijas aizsardzības nozarei ir trešās lielākās pasaulē. Tā ir arī ANO Drošības Padomes, Nāciju Sadraudzības, G7, G20, NATO, ESAO un Pasaules Tirdzniecības Organizācijas locekle. 2020. gada 31. janvāra naktī AK izstājās no Eiropas Savienības.
Pārvaldes forma
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Apvienotājā Karalistē darbojas konstitucionālas monarhijas pārvaldes forma un tā ir unitāra valsts, kas sastāv no četrām zemēm (countries): Anglijas, Skotijas, Velsas un Ziemeļīrijas.[10] To pārvalda Apvienotās Karalistes parlaments Londonā, Skotijas parlaments Edinburgā, Velsas parlaments Kārdifā un Ziemeļīrijas asambleja Belfāstā. Normandijas salas — Džērsija un Gērnsija, kā arī Menas Sala ir kroņa īpašums un tās nav Apvienotās Karalistes sastāvā,[11] taču dažos jautājumos, kā piemēram, jautājumos par pilsonību šīs zemes tiek skatītas kā viens veselums ar Apvienoto Karalisti.[12]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Britu salu arhipelāgs ir apdzīvots jau vairāk nekā 4 tūkstošus gadu. Tā pirmie apdzīvotāji bija 2. gadu tūkstotī p. m. ē. no Pireneju pussalas ieceļojušie ibēri, kā arī ķeltu ciltis (gēli, briti), kas ir mūsdienu velsiešu un skotu priekšteči, normaņi un ģermāņu ciltis (anglosakši) — angļu priekšteči. Spēcīgākā no viduslaiku feodālajām valstīm — Anglija, neraugoties uz velsiešu pretošanos, 13. gadsimtā iekaroja un pakļāva Velsu, bet 17. gadsimtā — Skotiju un Īriju. Lai gan velsiešu un skotu pārtautošana norit jau vairākus gadsimtus, tie ir spējuši saglabāt daudz savdabīgu, tradicionālu iezīmju dzīvesveidā, apģērbā, kultūrā un reliģijā.[13]
Apvienotā Lielbritānijas Karaliste (United Kingdom of Great Britain) izveidojās 1707. gadā, apvienojoties ūnijā Anglijas Karalistei un Skotijas Karalistei. 1800. gadā izveidoja Lielbritānijas un Īrijas Apvienoto Karalisti. 1914. gadā britu parlaments ierosināja piešķirt Īrijai autonomiju un parlamentu, bet Pirmā pasaules kara dēļ neīstenoja pilnībā. Olsteras province, kurā dominēja protestanti, pieprasīja atdalīšanos no Īrijas.
1921. gadā Īrija noslēdza domīnijas līgumu ar Lielbritāniju, bet ziemeļu grāfistes ar Olsteru priekšgalā palika Lielbritānijas sastāvā kā province.
1973. gadā Apvienotā Karaliste kļuva par Eiropas Ekonomikas kopienas dalībnieci. 2014. gadā notika Skotijas neatkarības referendums, kurā 55,3% no vēlētājiem nobalsoja pret Skotijas neatkarības atjaunošanu.
2016. gada 23. jūnija referendumā par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā Apvienotās Karalistes iedzīvotāju vairākums nobalsoja par Eiropas Savienības pamešanu jeb Breksitu.
Lielbritānijas monarhu dinastijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ģeogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Apvienoto Karalisti veido četras ģeogrāfiskās un vēsturiskās zemes: Anglija, Skotija, Velsa un Ziemeļīrija. Apvienotā Karaliste aizņem lielāko daļu no Britu salām (ģeogrāfisks termins, kas apzīmē Lielbritānijas un Īrijas salas, kā arī citas mazākas to tuvumā esošās salas). Anglija, Skotija un Velsa atrodas Lielbritānijas salā, bet Ziemeļīrija — Īrijas salas ziemeļaustrumos.
Vairāk nekā pusi no Lielbritānijas teritorijas aizņem vidēji augsti, ledāja nogludināti kalni, pārējo — viļņoti, pauguraini līdzenumi un zemienes ar biezu nogulumiežu kārtu. Zemienes ir visvairāk apdzīvotā un apgūtā teritorija, galvenais lauksaimniecības rajons.
Lielbritānijas klimatu būtiski ietekmē Atlantijas okeāns. Temperatūras svārstības ir nelielas: janvāra vidējā temperatūra ir no +3 līdz +7 °C, jūlija — no +13 līdz +17 °C. Gadā izkrīt no 625 mm nokrišņu austrumu un dienvidaustrumu daļā līdz 2000—3000 mm rietumos. Raksturīgi ir bieži, stipri vēji, miglas un liels apmākušos dienu skaits (dienvidaustrumu rajonos līdz 140 dienu gadā).
Hidrogrāfisko tīklu veido daudzas nelielas, ūdeņiem bagātas upes (Temza, Sevērna, Mērzi). Skotija un Kamberlenda bagāta ezeriem. Lielākie hidroenerģētiskie resursi ir Skotijas kalnienes upēm, kur uzbūvētas daudzas hidroelektrostacijas. Kopējie valsts hidroenergoresursi ir apmēram 1,5 miljoni kW.
Lielbritānijā pārsvarā ir podzolētās un brūnās mežu augsnes. Daudzie purvi ir nosusināti un iekultivēti. Viduslaikos Lielbritānija bija mežu zeme, taču tos izcirta gan kuģubūves vajadzībām un kokogļu iegūšanai, gan nolīda, lai ierīkotu ganības aitām, kas deva vilnu tekstilrūpniecībai. Tagad meži aizņem tikai 7% Lielbritānijas teritorijas un 9/10 nepieciešamās koksnes jāieved[13]
Administratīvais iedalījums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Apvienotā Karaliste administratīvi ir sadalīta 4 zemēs (countries): Lielbritānijas salas dienvidos atrodas Anglija, ziemeļos — Skotija, rietumos — Velsa, bet Īrijas salas ziemeļaustrumos — Ziemeļīrija.
|
.svg){kind=small}
Kroņa un aizjūras teritorijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Apvienotajai Karalistei ir daudz kroņa un aizjūras teritoriju,[14] kas ir Britu Impērijas mantojums. Atsevišķi tiek izdalītas Normandijas salas (Džērsija un Gērnsija) un Menas Sala, kas nepieder nevienai iepriekš nosauktajai zemei, bet tieši pakļautas karaļa varai jeb "kronim".
|
Apvienotās Karalistes pakļautībā ir arī autonomas aizjūras teritorijas.
|
Valdība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iekšpolitika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē darbojas konstitucionālās monarhijas pārvaldes forma: valsts galva ir karalis vai karaliene (pašlaik karalis Čārlzs), bet premjerministrs ir valdības vadītājs. Likumdošanas varu īsteno divpalātu parlaments, kas sastāv no Lordu palātas un Apakšpalātas. Demokrātijai ir dziļas saknes: jau 13. gadsimtā Londonā darbojās parlaments, kurā piedalījās dažādu kārtu pārstāvji. Izņemot pilsoņu kara periodu 17. gadsimtā, vara ir pakāpeniski pārgājusi no karaļa pie tautas vēlētiem pārstāvjiem. No 1832. līdz 1884. gadam tika pieņemti vairāki likumi, kas piešķīra vēlēšanu tiesības visiem vīriešu dzimuma pilsoņiem, neatkarīgi no mantiskā stāvokļa. Sievietēm vienlīdzīgas vēlēšanas tiesības tika piešķirtas tikai 1928. gadā. 1979. gadā par Lielbritānijas pirmo premjerministri-sievieti tika ievēlēta Mārgarita Tečere, kas šo amatu ieņēma 12 gadus.
Parlamenta vēlēšanas notiek 650 vēlēšanu apgabalos, un katrs vēlēšanu apgabals mažoritātes vēlēšanās ievēl vienu parlamenta locekli. Vēlēšanu sistēma pēc principa first past the post nosaka, ka konkrētajā reģionā uzvar tikai tā partija, par kuru nobalsojis vislielākais vēlētāju skaits. Ir daudzpartiju sistēma, trīs tradicionāli ietekmīgākās politiskās partijas ir Darba partija[15] jeb t.s. leiboristi (The Labour Party), Konservatīvā partija[16] (The Conservative Party) un Liberāldemokrāti[17] (British Liberal Democrats Party), tomēr 2015. gada vēlēšanās Skotu Nacionālā partija (SNP) ievēlēto deputātu skaita ziņā pārspēja Liberāldemokrātu partiju. Politiskā reklāma elektroniskajos medijos ir aizliegta.
Ārpolitika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Apvienotā Karaliste, kaut zaudējusi savas globālās lielvalsts statusu, ir viena no ietekmīgākajām valstīm pasaulē: ANO Drošības Padomes locekle un NATO dalībvalsts.
Jau kopš 17. gadsimta neatrisināta ārpolitiska problēma ir Ziemeļīrijas statuss. 800 gadus Īrija bija iekļauta Apvienotajā Karalistē. 1921. gadā tā tika sadalīta, lielākajai daļai iegūstot suverenitāti, bet Ziemeļīrijas 9 grāfistēm paliekot Apvienotās Karalistes sastāvā. Kopš tā laika reģions piedzīvo ilgstošus politiski-reliģiskus konfliktus starp īriem katoļiem, kas vēlas apvienoties ar Īriju, un emigrantu pēctečiem protestantiem, t.s. unionistiem, kas vēlas palikt karalistē. Liels panākums bija 1998. gadā noslēgtais Lielās piektdienas miera līgums. 2016. gada 23. jūnijā notika Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā, kurā vairums no vēlētājiem nobalsoja par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības.[18] Apvienotā Karaliste izstājās no Eiropas Savienības 2020. gada 31. janvārī.
Saimniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielbritānijā agrāk nekā citās valstīs sāka attīstīties rūpnieciskā lielražošana. To veicināja milzīga bagātību un kapitāla uzkrāšana 17. un 18. gadsimtā, kad Lielbritānija ekspluatēja lielus koloniālos īpašumus. Līdz 20. gadsimta sākumam Lielbritānija bija «pasaules fabrika», daudzu nozaru un tehnisko jaunumu dzimtene (pirmā dzelzceļa līnija, tvaika dzinējs).[13]
Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes uzņēmējdarbības vide saskaņā ar Pasaules Bankas 2015. gada Doing Business reitinga skalu ir atzīta par 8. labāko uzņēmējdarbības vidi pasaulē.[19] Saskaņā ar Legatum Institute pētījumu Lielbritānija ieņem 13. vietu labklājības indeksā, kurā apskatītas 142 valstis, tās vērtējot pēc astoņiem kritērijiem.[20] Lielbritānijas uzņēmējdarbības vide ieņem arī izcilības vietu Ernst and Young pētījumā "Eiropas pievilcības apskats 2015. gads",[21] kā ārvalstu tiešajām investīcijām vispievilcīgākā valsts.
Nozīmīgākā dabas bagātība — akmeņogles (krājumi 170 miljardi tonnu). Gadā iegūst vairāk nekā 90 miljoni tonnu ogļu. Nozīmīgu enerģētisko resursu daļu veido nafta un dabasgāze, kuru ieguve sākta 1973. gadā Ziemeļjūras šelfa zonā. Lielbritānija Ziemeļjūrā iegūst vairāk nekā 80 miljonus tonnu naftas un 52 miljonus kubikmetru dabasgāzes, kas nodrošina vairāk nekā pusi no enerģētisko resursu patēriņa.[13]
Transports
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielbritānijā ir attīstīti visi transporta veidi. Vislielākā nozīme ekonomikas attīstībā ir jūras transportam, kura īpatsvars kopējā kravu apgrozībā sasniedz 9/10, no tām 1/4 ir kabotāžas pārvadājumi. No sauszemes transporta veidiem kravu pārvadāšanā nozīmīgākais ir automobiļu transports. Autoceļu kopgarums sasniedz 380 tūkstoši kilometru, dzelzceļu — gandrīz 17 tūkstoši kilometru. Pēc naftas un dabasgāzes atradņu apgūšanas Ziemeļjūras šelfā pieaug cauruļvadu transporta nozīme. Valstī ir vairāk nekā 150 lidostu, regulāra gaisa satiksme ir ar apmēram 100 pasaules valstīm. 1994. gada maijā atklāja satiksmes tuneli zem Lamanša jūras šauruma.[13]
Demogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Tā kā Apvienotā Karaliste ir salu valsts un atrodas tuvu Eiropas kontinentālajai daļai, pagātnē tā ir piedzīvojusi gan izolāciju, gan iebrukumus. Tur ieceļoja ķelti, to iekaroja romieši, kopš 6. gadsimta notika anglosakšu, vēlāk vikingu (dāņu un normaņu) ienākšana. Katra no šīm grupām ir atstājusi paliekošas zīmes valsts vēsturē un etnoģenēzē. Lai gan ķeltu valodas vēl pastāv, īpaši Skotijā un Velsā, valdošā ir angļu valoda. Tā veidojusies no anglosakšu un normaņu franču valodas.
Imigrācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ilgu laika darbaspēka pieplūdumu valstī nodrošināja īru imigranti. Lielas kopienas izveidojuši iebraucēji no agrākajām britu kolonijām Āfrikā, Karību reģionā un Dienvidāzijā, kā arī ķīnieši, ebreji un ieceļotāji no citām Eiropas valstīm. Apmēram 10 miljoni jeb 15% no valsts iedzīvotājiem ir dzimuši ārpus Apvienotās Karalistes. Tādējādi valstī ir izveidojusies daudzkulturāla sabiedrība ar ļoti daudzveidīgu mūziku, mākslu, kulināriju un reliģisko dzīvi.
| 2010 | 2015[23] | 2017[24] | 2018 | 2019 | 2020 | 2021[25] | |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Kopējais iedzīvotāju skaits | 61 958 000 | 64 265 000 | 65 176 000 | 65 611 000 | 66 006 000 | 66 282 000 | 67 026 292 |
Dzimšanas valsts:.svg){kind=small} Apvienotā Karaliste
|
54 699 000 | 55 642 000 | 55 777 000 | 56 245 000 | 56 502 000 | 56 710 000 | 57 000 000 |
| Ārvalstīs dzimušie: | 7 505 000 | 8 569 000 | 9 382 000 | 9 342 000 | 9 482 000 | 9 539 000 | 10 000 000 |
 Indija
|
694 000 | 795 000 | 829 000 | 832 000 | 863 000 | 880 000 | 920 361 |
 Polija
|
579 000 | 831 000 | 922 000 | 832 000 | 818 000 | 691 000 | 743 083 |
 Pakistāna
|
482 000 | 503 000 | 522 000 | 535 000 | 547 000 | 479 000 | 623 557 |
 Rumānija
|
79 000 | 220 000 | 390 000 | 392 000 | 427 000 | 345 000 | 538 840 |
 Īrija
|
407 000 | 382 000 | 390 000 | 369 000 | 360 000 | 415 000 | 324 670 |
 Itālija
|
118 000 | 162 000 | 232 000 | 253 000 | 233 000 | 257 000 | 276 669 |
 Bangladeša
|
212 000 | 217 000 | 263 000 | 241 000 | 260 000 | 243 000 | 273 042 |
 Nigērija
|
191 000 | 199 000 | 194 000 | 205 000 | 215 000 | 281 000 | 270 768 |
 Vācija
|
274 000 | 286 000 | 318 000 | 309 000 | 289 000 | 340 000 | 263 368 |
 Dienvidāfrika
|
191 000 | 200 000 | 228 000 | 246 000 | 252 000 | 267 000 | 217 180 |
 ASV
|
177 000 | 181 000 | 153 000 | 170 000 | 161 000 | 197 000 | 203 281 |
 Ķīna
|
120 000 | 197 000 | 216 000 | 207 000 | 217 000 | 213 000 | 182 376 |
 Spānija
|
68 000 | 125 000 | 156 000 | 150 000 | 159 000 | 164 000 | 166 916 |
 Lietuva
|
87 000 | 151 000 | 178 000 | 190 000 | 168 000 | 145 000 | 164 158 |
 Portugāle
|
83 000 | 140 000 | 139 000 | 141 000 | 165 000 | 166 000 | 156 295 |
 Francija
|
111 000 | 153 000 | 175 000 | 170 000 | 185 000 | 189 000 | 155 322 |
 Filipīnas
|
123 000 | 132 000 | 150 000 | 141 000 | 153 000 | 163 000 | 155 016 |
 Bulgārija
|
52 000 | 69 000 | 84 000 | 103 000 | 128 000 | 108 000 | 150 255 |
 Šrilanka
|
117 000 | 132 000 | 144 000 | 128 000 | 117 000 | 117 000 | 144 296 |
 Jamaika
|
160 000 | 137 000 | 118 000 | 134 000 | 123 000 | 117 000 | 142 154 |
 Kenija
|
128 000 | 134 000 | 129 000 | 127 000 | 121 000 | 145 000 | 134 944 |
 Gana
|
84 000 | 108 000 | 109 000 | 120 000 | 114 000 | 113 000 | 132 577 |
 Turcija
|
72 000 | 72 000 | 83 000 | 99 000 | 71 000 | 62 000 | 127 644 |
 Zimbabve
|
130 000 | 112 000 | 122 000 | 124 000 | 128 000 | 123 000 | 124 146 |
 Honkonga
|
121 429 | ||||||
 Austrālija
|
112 000 | 125 000 | 138 000 | 140 000 | 153 000 | 166 000 | 112 971 |
 Brazīlija
|
44 000 | 53 000 | 72 000 | 87 000 | 101 000 | 113 000 | 111 480 |
 Irāna
|
70 000 | 86 000 | 70 000 | 73 000 | 72 000 | 74 000 | 109 168 |
 Somālija
|
110 000 | 114 000 | 101 000 | 108 000 | 99 000 | 79 000 | 108 921 |
 Ungārija
|
41 000 | 80 000 | 93 000 | 82 000 | 98 000 | 105 000 | 95 400 |
 Irāka
|
69 000 | 71 000 | 66 000 | 73 000 | 67 000 | 58 000 | 89 394 |
 Latvija
|
48 000 | 94 000 | 105 000 | 86 000 | 89 000 | 87 000 | 88 585 |
 Afganistāna
|
54 000 | 76 000 | 85 000 | 73 000 | 79 000 | 42 000 | 85 693 |
 Grieķija
|
30 000 | 57 000 | 72 000 | 75 000 | 66 000 | 78 000 | 80 120 |
 Nepāla
|
35 000 | 67 000 | 65 000 | 64 000 | 76 000 | 55 000 | 78 620 |
 Slovākija
|
48 000 | 85 000 | 79 000 | 72 000 | 72 000 | 58 000 | 73 940 |
 Kipra
|
56 000 | 60 000 | 64 000 | 52 000 | 57 000 | 59 000 | 72 560 |
 Kanāda
|
81 000 | 87 000 | 95 000 | 87 000 | 95 000 | 116 000 | 69 096 |
 Albānija
|
28 000 | 36 000 | 32 000 | 47 000 | 40 000 | 68 670 | |
 Nīderlande
|
55 000 | 69 000 | 65 000 | 81 000 | 68 000 | 80 000 | 67 375 |
 Uganda
|
48 000 | 60 000 | 56 000 | 58 000 | 52 000 | 48 000 | 62 060 |
 Malaizija
|
60 000 | 62 000 | 75 000 | 69 000 | 61 000 | 73 000 | 61 510 |
 Krievija
|
40 000 | 46 000 | 59 000 | 47 000 | 59 000 | 73 000 | 56 055 |
 Moldova
|
55 385 | ||||||
 Taizeme
|
35 000 | 39 000 | 45 000 | 47 000 | 54 000 | 45 000 | 49 710 |
 Jaunzēlande
|
72 000 | 59 000 | 65 000 | 62 000 | 67 000 | 91 000 | 49 149 |
 Čehija
|
32 000 | 49 000 | 54 000 | 45 000 | 44 000 | 40 000 | 46 170 |
 Ēģipte
|
28 000 | 38 000 | 41 000 | 45 000 | 39 000 | 37 000 | 43 515 |
 Sīrija
|
42 875 | ||||||
 Singapūra
|
42 000 | 44 000 | 50 000 | 52 000 | 44 000 | 56 000 | 40 925 |
 Ukraina
|
31 000 | 33 000 | 38 000 | 32 000 | 39 515 | ||
 Maurīcija
|
43 000 | 34 000 | 42 000 | 39 000 | 34 000 | 43 000 | 38 860 |
 Kolumbija
|
30 000 | 38 000 | 38 000 | 39 000 | 37 830 | ||
 Sudāna
|
33 000 | 32 000 | 33 000 | 44 000 | 37 395 | ||
 Vjetnama
|
37 215 | ||||||
 Eritreja
|
33 000 | 36 370 | |||||
 Japāna
|
38 000 | 43 000 | 45 000 | 48 000 | 39 000 | 33 000 | 35 020 |
 Tanzānija
|
34 865 | ||||||
 Zviedrija
|
28 000 | 31 000 | 38 000 | 40 000 | 42 000 | 41 000 | 33 005 |
 Maroka
|
32 645 | ||||||
 Saūda Arābija
|
32 000 | 33 000 | 39 000 | 31 385 | |||
 Beļģija
|
35 000 | 39 000 | 31 000 | 35 000 | 37 000 | 31 270 | |
 Kosova
|
30 515 | ||||||
 Alžīrija
|
29 845 | ||||||
 Kongo Demokrātiskā Republika
|
29 440 | ||||||
 Zambija
|
26 255 | ||||||
 Sjerraleone
|
24 800 | ||||||
 Malta
|
23 000 | 28 000 | 30 000 | 29 000 | 35 000 | 24 475 | |
 Šveice
|
22 830 | ||||||
 Apvienotie Arābu Emirāti
|
29 000 | 22 610 | |||||
 Izraēla
|
22 545 | ||||||
 Kuveita
|
22 175 | ||||||
 Etiopija
|
22 150 | ||||||
 Trinidāda un Tobāgo
|
21 660 | ||||||
 Dānija
|
42 000 | 21 015 | |||||
 Venecuēla
|
19 980 | ||||||
 Libāna
|
19 885 | ||||||
 Angola
|
19 715 | ||||||
 Ekvadora
|
19 615 | ||||||
 Jemena
|
19 270 | ||||||
 Korejas Republika
|
19 200 | ||||||
 Gajāna
|
18 300 | ||||||
 Norvēģija
|
18 040 | ||||||
 Lībija
|
17 800 | ||||||
 Gambija
|
17 410 | ||||||
 Austrija
|
16 855 | ||||||
 Malāvija
|
16 500 | ||||||
 Argentīna
|
16 415 | ||||||
 Barbadosa
|
15 355 | ||||||
 Kamerūna
|
14 615 | ||||||
 Somija
|
13 580 | ||||||
 Meksika
|
13 175 | ||||||
 Horvātija
|
12 825 | ||||||
 Indonēzija
|
12 180 | ||||||
 Serbija
|
11 715 | ||||||
 Peru
|
10 945 | ||||||
 Mjanma
|
10 625 | ||||||
 Taivāna
|
10 290 | ||||||
 Igaunija
|
10 015 |
Lielākās pilsētas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Vieta | Pilsēta | Zeme | Iedzīvotāji | Vieta | Pilsēta | Zeme | Iedzīvotāji | |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 1 | Londona | Anglija | 8 173 194 | 11 | Kārdifa | Velsa | 346 090 | |
| 2 | Birmingema | Anglija | 1 092 330 | 12 | Lestera | Anglija | 329 839 | |
| 3 | Līdsa | Anglija | 751 485 | 13 | Veikfīlda | Anglija | 325 837 | |
| 4 | Glāzgova | Skotija | 589 900 | 14 | Koventri | Anglija | 316 915 | |
| 5 | Šefīlda | Anglija | 552 698 | 15 | Notingema | Anglija | 305 680 | |
| 6 | Bredforda | Anglija | 522 452 | 16 | Belfāsta | Ziemeļīrija | 280 962 | |
| 7 | Mančestra | Anglija | 503 127 | 17 | Ņūkāsla pie Tainas | Anglija | 280 177 | |
| 8 | Edinburga | Skotija | 468 720 | 18 | Sanderlenda | Anglija | 275 506 | |
| 9 | Liverpūle | Anglija | 466 415 | 19 | Braitona | Anglija | 273 369 | |
| 10 | Bristole | Anglija | 428 234 | 20 | Kingstona pie Hallas | Anglija | 256 406 |
_Buchanan_Street,_Glasgow.jpg)
Izglītība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vairāk nekā 90% bērnu iegūst bezmaksas izglītību valsts skolās, bet turīgāko vecāku atvases bieži vien mācās privātskolās. Augstākajās valsts pārvaldes un uzņēmējdarbības institūcijas visvairāk amatu ieņem tieši privātskolu beidzēji.
Kultūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Apvienotā Karaliste ir slavena ar savām teātra mākslas tradīcijām, ko 16. gadsimtā iedibināja Viljams Šekspīrs. Viņa lugas kopš sarakstīšanas ir gandrīz nepārtraukti iestudētas teātros; bieži tiek veidoti arī 17. un 18. gadsimta autoru lugu uzvedumi. Senās tradīcijas turpina iedzīvināt 20. gadsimta dramaturgi, piemēram, Toms Stopards, Alans Eikborns un Deivids Hērs. Viņu darbus raksturo spilgta valoda un spēja komēdijā aplūkot nopietnas tēmas. Britu aktieri, piemēram, Vanesa Redgreiva, Aiens Makelens, Reifs Fainss un Entonijs Hopkinss ir ieguvuši pasaules slavu.
Lai gan britu teātra mākslas centrs ir Londona, izrādes var skatīt arī daudzās citās valsts pilsētās. Nozīmīgs notikums ir Edinburgas festivāls un ar to saistītie pasākumi, kas piedāvā teātra un mūzikas priekšnesumus jebkurai gaumei. Visā valstī, īpaši vasarā, notiek daudzi mūzikas festivāli, bet gadskārtējie literatūras festivāli notiek Hejā pie Vajas un Celtnemā. Čoseram, kurš 14. gadsimtā sarakstīja darbu "Kenterbijas stāsti", ir bijis daudz dedzīgu sekotāju; dažādos laikmetos sacerētus dzejoļus var lasīt pat Londonas metro vagonos un uz staciju platformām līdzās reklāmām un sludinājumiem.
Valstī pastāv arī senas tēlotājmākslas tradīcijas, īpaši — portretu gleznošanas, karikatūru, ainavu un akvareļu jomā. Mūsdienās pasaules slavu ir iemantojuši gleznotāji Deivids Hoknijs un Frānsiss Bēkons, kā arī tēlnieki Henrijs Mūrs un Barbara Hepvērta. Slaveni arhitekti, piemēram, Kristofers Rens, Inigo Džonss, Džons Nešs un Roberts Adams, radīja britu pilsētām raksturīgo veidolu, bet mūsdienās Terijs Ferels un Ričards Rodžerss būvē jaunas, postmodernisma stila celtnes. Daudzi izcili britu modes dizaineri savu novatoriskās pavasara un rudens kolekcijas demonstrē Parīzē.
Virtuve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Britu ieguldījums pavārmākslā ir angļu brokastis, pēcpusdienas tējas un pudiņi. Ātro uzkodu priekšteči bija panēta zivs ar kartupeļiem, sendviči un Kornvolas pīrāgi. Mūsdienu britu virtuve ir radoša un daudzveidīga. Tradicionāli ēdieni ir liellopu, jēra un medījumu gaļa. Lielbritānija ir sala, tāpēc britu ēdienkartē jau kopš senlaikiem ir zivis un vēžveidīgie.
Angļu brokastis sastāv no cepta šķiņķa un olām, sēnēm, desiņas, tomātiem, apceptas maizītes, asinsdesas un pupiņām. Savukārt zemnieka brokastis (angļu: ploughman's lunch) pasniedz daudzos krogos. Tās sastāv no maizes, siera (bieži — Čedaras siers) un marinētiem dārzeņiem un tiek greznotas ar salātiem. Siera vietā var arī būt šķiņķis vai pastēte.
Sierus bieži pasniedz pusdienu vai vakariņu noslēgumā. Katram novadam ir raksturīgi savi Čedaras siera paveidi. Arvien iecienītāki kļūst sieri ar zilā pelējuma dzīsliņām, piemēram, Stiltonas siers.
Tējas laiks
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēcpusdienu tēja (ap 16.00) ir tradicionāla britu maltīte, ko mēdz ieturēt gan tējnīcās, gan lepnās viesnīcās. Parasti tiek pasniegta Indijas vai Ceilonas tēja, ko var dzert ar pienu un cukuru, bet tā var būt arī smaržīga Ķīnas vai augļu tēja ar citronu vai bez tā. Vispirms ēd nelielus, rūpīgi sagrieztus sendvičus, ko tradicionāli pilda ar gurķu šķēlītēm. Tiem var sekot kviešu vai miežu plāceņi ar džemu un saldo krējumu, kas īpaši iecienīti Anglijas rietumdaļā. Pie tējas var ēst arī grauzdētas maizītes ar sviestu, gabaliņu augļu kūkas vai biskvīta ar džemu, šokolādes eklērus vai kādu novada gardumu, piemēram, skotu smilšu cepumus.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Apvienotās Karalistes pilsētu uzskaitījums
- Lielbritānija (sala)
- Lielbritānijas Grand Prix
- Lielbritānijas rokmūzika
- Vietas Lielbritānijā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā
Atsauces un piezīmes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 Apvienotajā Karalistē un tai piederošajās aizjūras zemēs vietējās valodas ir atzītas kā oficiāli izmantojamas reģionālās valodas. Tas ir noteikts Eiropas hartā par reģionālajām vai minoritāšu valodām. Katrā no tām, Apvienotās Karalistes pilnais nosaukums ir šāds:
- korniešu: Rywvaneth Unys Breten Veur ha Kledhbarth Iwerdhon;
- īru: Ríocht Aontaithe na Breataine Móire agus Thuaisceart Éireann;
- skotu: Unitit Kinrick o Great Breetain an Northren Irland;
- skotu gēlu: Rìoghachd Aonaichte Bhreatainn Mhòir agus Èireann a Tuath;
- velsiešu: Teyrnas Unedig Prydain Fawr a Gogledd Iwerddon
- ↑ (angliski) «Total population at 1 January». Eurostat. 2011-03-11. Skatīts: 2011-04-29.
- ↑ 3,0 3,1 (angliski) «United Kingdom». International Monetary Fund. Skatīts: 2011-05-08.
- ↑ «Encyclopaedia Britannica». Skatīts: 2009-10-20.
Island country located off the north-western coast of mainland Europe
- ↑ «Countries within a country». www.number-10.gov.uk. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-09-09. Skatīts: 2003-01-10.
Valstis valstī
- ↑ «UK Region — Northern Ireland - UK». Ukinvest.gov.uk. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-05-15. Skatīts: 2009-07-08.
- ↑ Published: 9:05PM BST 24 Jul 2008. «Border checks between Britain and Ireland proposed». Telegraph, 2008-07-24. Skatīts: 2009-07-08.
- ↑ «Industrial Revolution». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-04-27. Skatīts: 2008-04-27. Arhivēts 2008-04-27 Wayback Machine vietnē.
- ↑ Niall Ferguson. Empire, The rise and demise of the British world order and the lessons for global power. Basic Books, 2004. ISBN 0465023282.
- ↑ «The Countries of the UK». www.statistics.gov.uk. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2002-03-29. Skatīts: 2008-10-10. Arhivēts 2009-11-11 at WebCite
- ↑ «Key facts about the United Kingdom». Government, citizens and rights. Directgov. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-10-15. Skatīts: 2008-06-26.
The full title of this country is 'the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland'. 'The UK' is made up of England, Scotland, Wales and Northern Ireland. 'Great Britain' (or just 'Britain') does not include Northern Ireland. The Channel Islands and the Isle of Man are not part of the UK.
- ↑ «British Nationality Act 1981». Legislation, UK, Acts. Office of Public Sector Information. Skatīts: 2009-09-14.
the Islands” means the Channel Islands and the Isle of Man; [...] the United Kingdom” means Great Britain, Northern Ireland and the Islands, taken together;
- ↑ 13,0 13,1 13,2 13,3 13,4 A. Bauls, G. Berklavs, E. Birznieks, T. Eglīte, B. Frīdenbergs-Ansbergs, J. Jankevics, M. Kasparovica, Z. Melbārde, I. Mūrnieks, M. Rozīte. «Pasaules ekonomiskā un sociālā ģeogrāfija vidusskolām», 1995. 162–169. lpp.
- ↑ «FCO global network». FCO in Action. Foreign and Commonwealth Office. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-03-31. Skatīts: 2008-06-26.
- ↑ «The Labour Party». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 2. jūlijā. Skatīts: 2010. gada 23. jūnijā.
- ↑ The Conservative Party
- ↑ «The Liberal Democrats.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 13. augustā. Skatīts: 2013. gada 10. augustā.
- ↑ 'Brexit': Briti nobalsojuši par izstāšanos no ES delfi.lv, 2016. gada 24. jūnijā
- ↑ «Doing Business in United Kingdom - World Bank Group». Doingbusiness.org. 2013-01-10. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-10-30. Skatīts: 2015-10-27.
- ↑ About the author admin:. «Apvienotā Karaliste 13. vietā, bet Latvija ieņem 44. vietu - Latvijas Lielbritānijas Tirdzniecības kamera». Latvianchamber.co.uk, 2014-02-07. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-11-10. Skatīts: 2015-10-27.
- ↑ «2015 UK attractiveness survey - EY - United Kingdom». EY. 2015-05-27. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-11-13. Skatīts: 2015-10-27.
- ↑ Population of the UK by country of birth and nationality — Office for National Statistics
- ↑ Population of the UK by country of birth and nationality — Office for National Statistics (2016)[novecojusi saite]
- ↑ Population of the UK by country of birth and nationality — Office for National Statistics (2017)
- ↑ ons.gov.uk (2022)
- ↑ Apvienotās Karalistes iedzīvotāju skaits (2011) (Apvienotās Karalistes Nacionālais Statistikas birojs)
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Apvienotā Karaliste.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Ukrainas Interneta enciklopēdijas raksts (angliski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Ukrainas vēstures enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Anglijas un Skotijas apvienošanās
- The flag of the United Kingdom, the "Union Jack"
| ||||||||||||||||||
| ||||||
| ||||||
|