Pāriet uz saturu

Jēkabpils

Labs raksts
Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Jēkabpils valstspilsēta)
Jēkabpils
Valstspilsēta
Karogs: Jēkabpils
Karogs
Ģerbonis: Jēkabpils
Ģerbonis
Logo: Jēkabpils
Logo
Jēkabpils (Latvija)
Jēkabpils
Jēkabpils
Koordinātas: 56°29′58″N 25°52′42″E / 56.49944°N 25.87833°E / 56.49944; 25.87833Koordinātas: 56°29′58″N 25°52′42″E / 56.49944°N 25.87833°E / 56.49944; 25.87833
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Jēkabpils novads
Pilsētas tiesības no 1670. gada
Vēsturiskie
nosaukumi

vācu: Jakobstadt

poļu: Jakubów
Administrācija
 • Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis
(LZP)
Platība[1]
 • Kopējā 25,5 km2
 • sauszeme 21,9 km2
 • ūdens 3,6 km2
Augstums 74 — 110 m
Iedzīvotāji (2024)[2]
 • kopā 21 150
 • vieta 10
 • blīvums 965,8 iedz./km2
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-52(01-06)
Tālruņu kods (+371) 652
Mājaslapa www.jekabpils.lv
Jēkabpils Vikikrātuvē

Jēkabpils ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, ietilpst Jēkabpils novadā un ir tā administratīvais centrs. Pilsēta izvietojusies Daugavas abos krastos gan Sēlijā, gan Latgalē. Pieder Zemgales plānošanas reģionam. Iedzīvotāju skaita ziņā 10. lielākā pilsēta Latvijā.[5] Jēkabpils ir nozīmīgs satiksmes mezgls: autoceļu un dzelzceļu krustpunkts.

Kā apdzīvota vieta izveidojusies līdzās Daugavas labajā krastā 1237. gadā uzceltajai Krustpils pilij. Savukārt apbūve Daugavas kreisajā pusē attīstījusies, pateicoties plostnieku un strūdzinieku darbībai. 1670. gadā hercogs Jēkabs šai apmetnei piešķīra pilsētas tiesības un nosaukumu Jēkabmiests (vācu: Jakobstadt).

Jēkabpilī atrodas viens no Strūves ģeodēziskā loka punktiem, kas 2005. gadā iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Par pilsētas simboliem tiek uzskatīta arī Krustpils pils un Jēkabpils Svētā Gara klosteris, kas attēloti Jēkabpils pilsētas logotipā. Kopš 2013. gada novembra Jēkabpils pilsēta ir Rīgas Zoodārzā mītošo lūšu aizbildne.[6]

Jēkabpils pilsēta tās administratīvajās robežās aizņem 25,53 km2 lielu teritoriju. Tā atrodas 136 km attālumā no Rīgas, 101 km attālumā no Rēzeknes, 89 km attālumā no Daugavpils un 49 km attālumā no Lietuvas robežas. Jēkabpils robežojas ar Krustpils un Variešu pagastu ziemeļos, Kūku pagastu austrumos, Ābeļu pagastu dienvidos un Salas pagastu rietumos.

Jēkabpili aptuveni 2 vienādās daļās — Krustpilī un Jēkabpilī — sadala Daugava. Daugavas ieleja Jēkabpilī ir plaša — platums sasniedz 4 km, un katrā tās krastā ir nedaudz atšķirīga ģeomorfoloģiskā uzbūve un reljefs. Upe un tās ieleja veido izteiksmīgāko pilsētas reljefa daļu. Pilsētas teritorijā Daugavai ir 3 salas, tostarp Daugavsala un Krustpils (Ādamsona) saliņa, ko no labā krasta atdala tās sānteka — Mazā Daugava. Daugavai ir 3 nelielas pietekas Jēkabpilī — Lagzde, Donaviņa un Pelīte. Augšpus Jēkabpils atrodas Ābeļu salas, bet lejpus Jēkabpils atrodas 3. lielākā upes sala Latvijā — Sakas sala, ko no kreisā krasta atdala Saka. Daugavas krastos un gultnē daudzviet atsedzas dolomīti, kas veido krāces. Pie Zvanītājiem Daugava plūst pār Pilāta krāci, bet starp Daugavsalu un Sakas salu atrodas Baltā krāce, Daugavas spēcīgākā krāce Latvijā, ko veido dolomīta slieksnis, kas visā upes platumā rada ar vairākām mēlēm atdalītu, veltņveidīgu un stāvviļņu joslu, kam seko straujteka ar haotiskiem viļņiem.[7]

Hidroloģiskie apstākļi palu laikā ir īpaši nelabvēlīgi, jo nereti Daugavas upes līkumā pie Zeļķu tilta novērojami vižņu sastrēgumi, kas, jo sevišķi kopš Pļaviņu ūdenskrātuves uzpludināšanas, var sastāties līdz pat 25 km garumā un izraisīt plūdus. Ievērojami plūdi Jēkabpilī novēroti 1931., 1937., 1981., 1983., 1998. un 2023. gadā. Saplaisājušie dolomīta slāņi hidroloģiskos apstākļus sarežģī vēl vairāk. To dēļ pie augsta upes ūdenslīmeņa gruntsūdeņos ieplūst Daugavas ūdeņi, kas izlīdzina ūdens līmeni un tādējādi var appludināt teritorijas upes kreisajā krastā.

Ezeru Jēkabpilī nav, taču pilsētā atrodas divas mākslīgas ūdenstilpes: Pils dzirnezers un Radžu ūdenskrātuve, kā arī vairāki dīķi, kas iezīmē seno Daugavas gultni upes kreisajā krastā. Madonas — Trepes vaļņa rietumu nogāzē atrodas vairāki ezeri, t.sk. Gardaunis un Baļotes ezers, kā arī Laukezera dabas parks, kas atrodas deviņu kilometru attālumā no pilsētas un kura teritorijā iekļauti Baltiņu, Ildzenieku un par vienu no Latvijas tīrākajiem ezeriem uzskatītais Laukezers.[8]

Daugavas labajā krastā pilsētas teritorija atrodas Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, kur pamatiežu virsmu veido augšdevona Daugavas svītas dolomīti, kas pārklāti ar zemes virsmas reljefu veidojošajiem morēnas un limnoglaciālajiem kvartāra perioda nogulumiem — mālu. Kvartāra segas biezums svārstās no 10 m līdz 30 m pauguros. Pamatiežu virsma veido lēzenu slīpumu Daugavas virzienā, kas veido arī reljefa nolaidenumu. Pilsētas teritorijā nav izteiktu pauguru un pauguru grēdu.

Daugavas kreisajā krastā pilsēta izvietota Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, kur pamatiežus sedz 10 — 30 m bieza kvartāra nogulumu sega, ko pārsvarā veido limnoglaciālajiem nogulumiem pārklāti morēnas nogulumi. Pamatieži ir augšdevona Pļaviņu un Daugavas svītas dolomīti. Teritorijas dienvidu daļā, it īpaši Radžu ūdenskrātuves apkārtnē, iespējama karsta kriteņu veidošanās.[9]

Jēkabpils pilsēta sastāv no vairākām vēsturiskām (Jēkabpils vēsturiskais centrs, Krustpils ar vēsturisko centru, Madonas ielas rajons, Veseļi, Zīlāni un Zvanītāji jeb Dzintarzeme) un padomju laikā izveidotām apkaimēm (Auseklīši, Bebri, Brodi, Celtnieki, Ķieģeļu ielas rajons, Ķieģeļnieks, Lauktehnika, Nameji un Pils rajons).

Meteoroloģiskie novērojumi tiek veikti Zīlānu novērojumu stacijā, kas darbojas kopš 1943. gada 1. augusta. Visā novērojumu periodā visaugstākā reģistrētā gaisa temperatūra ir +34,7 ºC, kas novērota 2006. gada 9. jūlijā. Turpretim viszemākā gaisa temperatūra -36,7 ºC reģistrēta 1956. gada 1. februārī. Gada vidējais vēja ātrums ir 2,6 m/s. Vislielāko vēja ātrumu novēro janvārī, kad vidējais vēja ātrums sasniedz 3,2 m/s. Maksimālais novērotais vēja ātrums Jēkabpils novadā ir 28 m/s. Veģetācijas perioda ilgums ir 195 dienas. Gada vidējais sniega segas biezums ir 5,4 cm. Kopumā Jēkabpils klimats ir salīdzinoši vēsāks, sausāks un ar mazāku vēja ātrumu nekā vidēji Latvijā.

Salīdzinot klimatisko standarta normu (1991.—2020. gads) ar klimatiskās references periodu (1961.—1990. gads), gada vidējā gaisa temperatūra Jēkabpils novadā paaugstinājusies par 1,2 ºC, bet nokrišņu daudzums palielinājies par 17 mm. Paredzams, ka klimata pārmaiņu rezultātā šīs tendences saglabāsies nemainīgas. Tāpat pieaugs dienu skaits ar stipriem un ļoti stipriem nokrišņiem.[10]

Jēkabpils meteoroloģiskie dati
Temperatūra (°C)[11][12]
Mēnesis Jan Feb Mar Apr Mai Jūn Jūl Aug Sep Okt Nov Dec Gadā
Augstākā temperatūra (°C) 10.0 11.8 18.0 26.3 30.0 32.3 34.7 34.3 30.5 22.6 16.6 10.3 34.7
Augstākā vidējā temperatūra (°C) -1.8 -1.2 3.8 11.8 17.7 21.1 23.6 22.4 16.7 9.6 3.3 -0.4 10.5
Dienas vidējā temperatūra (°C) -4.0 -4.0 -0.1 6.6 12.1 15.7 18.1 16.9 11.9 6.1 1.4 -2.1 6.6
Zemākā vidējā temperatūra (°C) -6.5 -7.1 -3.9 1.6 6.1 10.1 12.7 11.7 7.6 3.1 -0.9 -4.4 2.5
Zemākā temperatūra (°C) -35.4 -36.7 -24.6 -14.4 -4.6 -0.4 4.1 0.3 -4.2 -10.9 -22.0 -35.2 -36.7
Nokrišņu daudzums (mm)[13]
Vid. nokrišņu daudzums (mm) 47.8 40.4 37.2 37.0 59.6 75.0 71.0 74.5 56.0 69.4 54.7 47.5 670.1
Vid. dienu skaits ar nokr. (≥ 1 mm) 13 10 10 8 9 12 10 11 10 12 12 13 130
Krustpils pils 1792. gadā
1797. gada pilsētas plāns
Jēkabmiesta Lielā iela 20. gadsimta sākumā
Jēkabpils vēsturiskos attēlos
Pamatraksts: Jēkabpils vēsture

Mūsdienu Jēkabpils kā vienota pilsēta izveidojusies tikai 1962. gadā pēc jauna tilta pār Daugavu izbūves, apvienojot Krustpili Daugavas labajā krastā un Jēkabpili kreisajā krastā.

Krustpils ir Jēkabpils senākā daļa, kas rakstos pirmoreiz minēta jau 1237. gadā, kad Rīgas bīskaps netālu no Asotes uzcēla pili (Kreutzburg). Jau tās nosaukums norāda, ka tā atradusies svarīgu ceļu krustpunktā. Vēlākos laikos Daugavas kreisajā krastā, ierodoties lielam skaitam Otrā Ziemeļu kara bēgļu un krievu vecticībnieku, izveidojusies apdzīvota vieta, kurai 1670. gada 12. februārī, piešķirot Magdeburgas tiesības, dots Jēkabmiesta (Jakobstadt) vārds.

Garām Jēkabpilij veda hercogistes pasta ceļš — no Jelgavas caur Frīdrihštati (tag. Jaunjelgava) uz Dignāju, Ilūksti un Grīvu. Salas krogā kurjeri mainīja zirgus un varēja atpūsties. 1764. gadā tika ierīkota pastāvīga pārceltuve uz Krustpili.

Polijas dalīšanas laikā 1772. gadā Inflantijas vaivadijai piederošo Krustpili, bet 1795. gadā Kurzemes un Zemgales hercogistei piederošo Jēkabpili iekļāva Krievijas Impērijā.

1861. gadā atklāja Rīgas-Daugavpils dzelzceļu, tāpēc preču pārvadājumi pa Daugavu strauji samazinājās. 20. gadsimta sākumā Jēkabpilī darbojās banka, apdrošināšanas biedrība, 4 mūzikas instrumentu fabrikas, sērkociņu fabrika, tvaika dzirnavas un vērptuve, alus darītava, tipogrāfija u. c. rūpnieciskie uzņēmumi. Pirmā pasaules kara laikā Jēkabpils vairākus gadus atradās piefrontes zonā un tika sagrauta liela daļa no pilsētas apbūves.

1919. gadā Jēkabpils kļuva par Jaunjelgavas apriņķa administratīvo centru, pilsētā bija pārtikas un būvmateriālu rūpniecības uzņēmumi. 1932. gadā tika uzcelta Jēkabpils cukurfabrika, bet 1936. gadā tika uzcelts Jēkabpils Aizsargu nams un tilts pār Daugavu, kas tika uzspridzināts Otrā pasaules kara laikā. 1962. gadā Jēkabpils un Krustpils tika administratīvi apvienotas.

Piederība vēsturiskajām zemēm

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kaut arī Krustpils atrodas Daugavas labajā krastā un vēsturiski tā līdz ar pārējo Latgali ir atradusies Vitebskas guberņas sastāvā, Krustpils iemītnieki 19. gadsimtā sevi uzskatīja par piederīgākiem Vidzemei. Tā 1856. gada 16. augustā un atkārtoti 1857. gada oktobrī Krustpils muižas īpašnieks Nikolajs Korfs adresēja lūgumu Vidzemes guberņas vadībai ar prasību muižas zemes kopā ar tās iedzīvotājiem (6337 vīrieši un 6757 sievietes) pievienot Vidzemes guberņai. 1857. gada decembrī sekoja atteikums, kas pamatots ar ievērojamo ebreju skaitu Krustpils muižā.[14]

Šai pašidentifikācijai par pamatu bija konfesionālā piederība — vietējie iedzīvotāji, tāpat kā Vidzemē un Kurzemē, bija pamatā luterāņi, kamēr citviet Latgalē dominēja Romas katoļi. Mazāk būtiskas, taču vērā ņemamas atšķirības ir arī izloksne (krustpilieši runāja augšzemnieku dialekta sēliskajās nedziļajās izloksnēs, bet citviet Latgalē — nesēliskajās jeb latgaliskajās izloksnēs), augstāks ekonomiskās attīstības un izglītības līmenis, ko veicināja Kurzemes un Vidzemes guberņu tuvums un apstāklis, ka Krustpilī 40 gadus ātrāk nekā vidēji Latgalē veidojās pirmās izglītības iestādes.[15][16]

Savukārt Jēkabpils ilgstoši bija vairāk saistīta ar Daugavas ūdensceļu un slāvu migrācijas procesiem nekā ar apkārtējo reģionu kopumā. Par to liecina, piemēram, Sēlijas izcelsmes kultūras darbinieku iesaistes Jēkabpils vēsturē trūkums. Tas apgrūtina Jēkabpils piesaisti jebkurai vienai vēsturiskajai zemei.[17] Apvienojoties trim Latvijas daļām — Kurzemei, Vidzemei un Latgalei, Jēkabpils atradās Kurzemē. Kad pēc Latvijas valsts nodibināšanas izveidojās spēcīga Zemgales identitāte, tā pirmoreiz tika izdalīta jau kā kultūrvēsturiskais novads, kuram piederēja arī Jēkabpils apriņķis. Vēl aizvien Jēkabpils un tai piegulošā teritorija pieder Zemgales plānošanas reģionam un Zemgales vēlēšanu apgabalam. Tomēr ģeogrāfiski visprecīzāk gan Jēkabpili, gan Krustpili būtu pieskaitīt Sēlijai, kas pārējām latviešu vēsturiskajām zemēm līdzvērtīgu statusu ieguva vien pēc latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšanas 2021. gada 16. jūnijā.[18]

Jēkabpils ir pēc iedzīvotāju skaita mazākā valstspilsēta Latvijā. Iedzīvotāju skaits Jēkabpilī samazinās gan negatīva dabiskā pieauguma, gan migrācijas rezultātā. Demogrāfiskā slodze Jēkabpilī 2014. gada sākumā bija 580, kas ir zemākais rādītājs valstspilsētu vidū, lai gan vērojams neliels pieaugums salīdzinājumā ar 2012. un 2013. gadu, kad Jēkabpilī uz katriem 1000 iedzīvotājiem darbspējas vecumā bija attiecīgi 557 un 563 iedzīvotāji līdz un pēc darbspējas vecuma. Tai skaitā bērnu skaits uz 1000 darbspējas vecuma iedzīvotājiem ir viens no augstākajiem — 229, kamēr iedzīvotāju skaits pēc darbspējas vecuma uz 1000 darbspējas vecuma iedzīvotājiem — viens no zemākajiem — 311.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Centrālajā statistikas pārvaldē pieejamā informācija liecināja, ka 2014. gadā Jēkabpilī dzīvoja 23 269 iedzīvotāji, savukārt pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes ziņām 2020. gadā pilsētā bija 21 928 iedzīvotāji.[4]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±% g.p.
18529 450—    
18635 469−4.85%
18818 069+2.18%
18979 979+1.34%
191413 500+1.79%
19259 182−3.44%
19359 484+0.32%
19399 700+0.56%
19437 744−5.47%
19477 490−0.83%
195916 695+6.91%
197022 440+2.72%
GadsIedz.±% g.p.
197926 829+2.00%
198930 865+1.41%
199131 315+0.73%
199429 137−2.37%
199728 473−0.77%
199928 384−0.16%
200127 721−1.17%
200426 849−1.06%
200726 811−0.05%
200826 734−0.29%
200926 578−0.58%
201026 468−0.41%
GadsIedz.±% g.p.
201126 284−0.70%
201225 883−1.53%
201325 221−2.56%
201424 839−1.51%
201524 553−1.15%
201624 146−1.66%
201723 750−1.64%
201823 600−0.63%
201923 500−0.42%
202123 138−0.77%
Līdz 1962. gadam norādīts Krustpils un Jēkabpils kopējais iedz. sk.
Avoti:[19][20][21]

Etniskais sastāvs

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kad hercogs Jēkabs 1670. gadā slāvu izcelsmes Otrā Ziemeļu kara bēgļu brīvciemam − Jēkabmiestam − piešķīra Magdeburgas tiesības, ar mērķi veicināt tirdzniecību pa Daugavas ūdensceļu, pilsētā bija liegts apmesties latviešiem, vācbaltiešiem un ebrejiem. Tomēr ir zināms, ka jau 18. gadsimta sākumā Jēkabpilī bija apmetusies ebreju kopiena, jo 1739. gadā izdeva īpašu rīkojumu par ebreju izraidīšanu no pilsētas.[22] Pēc izraidīšanas viņi apmetās Krustpilī, kur izveidojās viena no vecākajām ebreju kopienām Latgalē.[23] Kaut arī jau 1766. gadā pilsētā atļāva ieceļot vācbaltiešiem, etniskais sastāvs krasi izmainījās tikai 19. gadsimtā, jo ebrejiem un latviešiem no apkārtējiem pagastiem un Latgales atļāva apmesties tikai 1796. gadā,[24] taču latviešu īpatsvars ievērojami pieauga tikai pēc dzimtbūšanas atcelšanas Kurzemē 1817. gadā.

Līdzīgi citām Kurzemes un Latgales pilsētām līdz Otrajam pasaules karam būtisku iedzīvotāju daļu veidoja ebreji. 1935. gadā ebreju kopiena sastāvēja no 793 cilvēkiem Jēkabpilī un 1043 cilvēkiem Krustpilī, veidojot attiecīgi 13,6% un 28,5% pilsētu iedzīvotāju. Turpretim vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm neatstāja paliekošu iespaidu uz Jēkabpili, jo 1935. gadā to īpatsvars veidoja nepilnu procentu no abu pilsētu kopējā iedzīvotāju skaita.[25]

Latvijas padomju okupācijas periodā masveida imigrācijas rezultātā krievu, baltkrievu un ukraiņu īpatsvars Jēkabpilī un Krustpilī pieauga no 11,9% 1935. gadā līdz 45,5% 1989. gadā. Tajā pašā laikā latviešu īpatsvars saruka no 64,0% līdz 48,4%.[26]

Kopš neatkarības atjaunošanas latviešu īpatsvars ir atsācis pieaugt lielāko mazākumtautību straujākas izceļošanas, augstākas mirstības un zemākas dzimstības dēļ.

Iedzīvotāju etniskais sastāvs Jēkabpilī 2023. gadā.[27]
Latvieši: 13 575 (63.3%)Krievi: 5 114 (23.9%)Baltkrievi: 614 (2.9%)Poļi: 522 (2.4%)Ukraiņi: 502 (2.3%)Lietuvieši: 187 (0.9%)Romi (čigāni): 172 (0.8%)Ebreji: 24 (0.1%)Igauņi: 10 (0.0%)Cita un neizvēlēta: 716 (3.3%)

kopā 21 436

  Latvieši
  Krievi
  Baltkrievi
  Poļi
  Ukraiņi
  Lietuvieši
  Romi (čigāni)
  Ebreji
  Igauņi
  Cita un neizvēlēta
Tautība Procenti Iedz. skaits
Latvieši 63,3% 13 575
Krievi 23,9% 5 114
Baltkrievi 2,9% 614
Poļi 2,4% 522
Ukraiņi 2,3% 502
Lietuvieši 0,9% 187
Romi (čigāni) 0,8% 172
Ebreji 0,1% 24
Igauņi 0,1% 10
Cita un neizvēlēta 3,3% 716
1820. gadā pēc arhitekta O. Hūna projekta klasicisma stilā celtā apriņķa skolas ēka
Jēkabpils pilsētas tirdzniecības skola, 1910. gadi
Jēkabmiesta sieviešu ģimnāzijas nams (pašlaik — Jēkabpils Valsts ģimnāzija)
Jēkabpils skolas

Jēkabpils skolu vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Senākā skola Jēkabpilī tika izveidota jau ap 1715. gadu, kad Kurzemes muižnieks un Ludzas stārasts Jans Dominiks Borhs ziedoja līdzekļus citstarp arī draudzes skolas izveidei pie baziliāņu klostera mūku paspārnē esošās uniātu baznīcas.[28] Jēkabmiesta apriņķa skola tika atvērta 1805. gadā,[29] taču tajā mācīties drīkstēja tikai zēni, savukārt 1834. gadā tika dibināta arī skola meitenēm. 1861. gadā tika dibināta atsevišķa pamatskola ebrejiem. Tad 1869. gadā Jēkabpilī tika izveidota vienīgā iekšzemes jūrskola Latvijā, kas savu darbību nespēja attaisnot, jo jēkabpiliešiem nebija jūrā iešanas tradīciju, un 1880. gadā jūrskola tika slēgta audzēkņu trūkuma dēļ.[30]

Kad 1904. gadā Jēkabpilī ieradās Ludis Bērziņš, viņa vadībā tika dibināta Jēkabpils pilsētas tirdzniecības skola. Savā 11 gadus īsajā pastāvēšanas laikā tajā skolojās vairāki ievērojami cilvēki, t.sk. mediķis Pauls Stradiņš, rakstnieks Aleksandrs Grīns, gleznotājs Uga Skulme u.c.[17] Tad 1906. gadā tika dibināta tirdzniecības skola sievietēm, kuras darbību 1912. gadā pārņēma Less kundzes Jēkabmiesta sieviešu ģimnāzija.[31][32]

Pirmais pasaules karš pilnībā pārtrauca visu Jēkabpils skolu darbību, jo frontes līnija no 1915. gada septembra līdz 1918. gada martam atradās tiešā pilsētas tuvumā, un visas skolas tika evakuētas. Kā vienīgais izņēmums minama ebreju pamatskola, kas ar pārtraukumu turpināja darboties līdz 1940. gadam.[33]

Pēc Neatkarības kara visas mācību iestādes bija jāveido no jauna. Kā pirmā 1919. gadā tika izveidota Jēkabmiesta Valsts vidusskola, kurā 1922. gadā izveidoja komercnodaļu, kas 1927. gadā tika izveidota kā patstāvīga Jēkabpils komercskola. Vēl 1920. gadā tika atvērta Jēkabpils krievu pamatskola[34] un Jēkabmiesta 1. latvju pamatskola, bet 1921. gadā — Jēkabmiesta 2. latvju pamatskola jeb t.s. "Krasta skola".

1940. gadā Jēkabpils Valsts ģimnāzijā skolotāja Osvalda Pūpola vadībā izveidojās jauniešu nacionālās pretošanās kustība “Viesturieši”,[35] kas darbojās līdz 1941. gada 19. martam. Okupācijas laikā nolūkā padarīt izglītību pieejamu tiem, kam tas nebija iespējams kara laikā un darba dēļ nevar atļauties mācīties pa dienu, 1946. gadā tika atvērta Jēkabpils vakara vidusskola. Turpretim abas latviešu pamatskolas tika likvidētas. Piemēram, "Krasta skola" 1950. gadā tika pievienota Jēkabpils 1. vidusskolai (agrākajai ģimnāzijai).[36] 1951. gada 24. novembrī tajā tika atklāta vēl viena pretpadomju grupa.[37] 1962. gadā Jēkabpils 2. vidusskolas (agrākās krievu pamatskolas) vajadzībām tika uzcelta jauna ēka Jaunajā ielā 44, kur tā atrodas joprojām.

Krustpils skolu vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Krustpils lielās tautas skolas ēka Madonas ielā 21, 2011. gads.
1933. gadā uzbūvētā Krustpils 6-klasīgās pamatskolas ēka Rīgas ielā 192, 2010. gads
Krustpils skolas

Pēc dzimtzemnieku brīvlaišanas 1828. gadā mācītājs Alberts Tīlings Krustpils luterāņu draudzē dibināja Bībeles biedrību. Uz šī veidojuma pamata 1836. gadā atklāja pirmo draudzes skolu, kurā mācījās 20 audzēkņi.[15]1868. gadā atklāja Krustpils lielo tautas skolu,[38] bet 1904. gadā līdz ar Zīlānu stacijas darbības uzsākšanu izveidoja Zīlānu dzelzceļa skolu (vēlāk — pamatskolu).[39][40] Abas skolas atradās ārpus Krustpils miesta tālaika robežām.

1909. gadā atvēra Krustpils četrklasīgo pilsētas skolu,[41] kurai 1933. gadā uzcēla jaunu ēku Rīgas ielā 192, kas zināma arī kā "Baltā skola". Krustpilī pastāvēja arī ebreju pamatskola,[33] bet 1940. gada 4. martā aerokluba Krustpils nodaļā atklāja Krustpils aviācijas skolu ar 16 audzēkņiem.[42] Par aviācijas skolas turpmāko darbību ziņu trūkst — visticamāk Otrā pasaules kara gaitā tā savu darbību pārtrauca.

Okupācijas perioda pārkrievošanas politikas ietvaros 1948. gadā izveidoja Krustpils 2. septiņgadīgo (krievu) skolu. Tai piešķīra 1933. gadā būvēto skolas ēku, bet latviešu skolai bija jāatgriežas vecajās telpās. 1953. gadā tās abas tika pārveidotas par vidusskolām — latviešu skola kļuva par Krustpils 1. vidusskolu, bet krievu skola — par Krustpils 2. vidusskolu. 1960. gada 23. janvārī Krustpils 1. vidusskolu pārcēla uz tās vajadzībām īpaši būvētu ēku Slimnīcas ielā 5, kur tā atrodas līdz mūsdienām.

Apvienotās pilsētas skolas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apvienojot pilsētas 1962. gadā, pēc vienotas sistēmas tika pārdēvētas abas Krustpils vidusskolas: Krustpils 1. vidusskola tika pārdēvēta par Jēkabpils 3. vidusskolu, bet Krustpils 2. vidusskola — par Jēkabpils 4. vidusskolu. Vispārējās izglītības skolu sistēma saglabājās nemainīga visu atlikušo okupācijas periodu.

Pēc neatkarības atjaunošanas 1994. gadā no Jēkabpils ģimnāzijas tika atdalīta Jēkabpils (latviešu) sākumskola, kas 2001. gadā tika pārcelta uz Jēkabpils 4. vidusskolas telpām, kura savukārt tika pievienota Jēkabpils 2. vidusskolai, tādējādi apvienojot abas krievu plūsmas skolas. Vēl 1994. gada 10. augustā tika dibināta Jēkabpils Poļu pamatskola. Finanšu krīzes iespaidā tā no 2009. gada atradās bērnudārza telpās, pēc tam Jēkabpils Valsts ģimnāzijas telpās, tad 2011. gadā tā kļuva par Jēkabpils pamatskolas filiāli,[43] līdz beidzot 2015. gadā skolēnu skaita samazinājuma dēļ tā tika likvidēta pavisam.[44] Pašvaldības skolu tīkla optimizācijas nolūkā 2019. gadā Jēkabpils 2. vidusskolai tika pievienota Jēkabpils vakara vidusskola,[45] bet 2020. gadā — arī Jēkabpils pamatskola.[46]

Pašlaik Jēkabpilī darbojas 4 vispārējās izglītības skolas:

Vidējā profesionālā un augstākā izglītība Jēkabpilī

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jēkabpils ir otra lielākā valstspilsēta Latvijā, kurai nav savas augstskolas. Pilsētā darbojas tikai Latvijas Universitātes Jēkabpils filiāle un Baltijas Starptautiskās akadēmijas Jēkabpils filiāle, kurās iespējams apgūt atsevišķas koledžas, bakalaura un maģistra līmeņa studiju programmas pedagoģijā, sociālajā darbā, tiesību zinātnē un uzņēmējdarbībā. Šo nišu daļēji aizņem Jēkabpils Tehnoloģiju tehnikums ar struktūrvienību Barkavā. Koledža ir Izglītības un zinātnes ministrijas tiešā pakļautībā un tajā tiek realizētas piecas profesionālās vidējās izglītības programmas un piecas 1. līmeņa augstākās izglītības studiju programmas: grāmatvedība un finanses, komercdarbība, datorsistēmu un datortīklu administrēšana, namu pārvaldīšana, mārketings un inovācijas. Pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem 2014./2015.m.g. koledža atzīta par labāko izglītības iestādi tehnikumu grupā Latvijā.

Interešu izglītība Jēkabpilī

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jēkabpilī darbojas šādas interešu izglītības iestādes:

Pirmsskolas izglītība Jēkabpilī

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jēkabpilī darbojas šādas pirmsskolas izglītības iestādes:

  • Pirmsskolas izglītības iestāde "Auseklītis"
  • Pirmsskolas izglītības iestāde "Bērziņš"
  • Pirmsskolas izglītības iestāde "Kāpēcītis"
  • Pirmsskolas izglītības iestāde "Zvaigznīte"
  • Pirmsskolas izglītības iestāde "Zvaniņš"

Pirmo bibliotēku Jēkabpilī dibināja 19. gadsimta otrajā ceturksnī. 1878. gada 18. jūnija ugunsgrēkā bibliotēka līdz ar divām trešdaļām pilsētas ēku nodega. No 1901. gada darbojās atsevišķa ebreju bibliotēka ar lasītavu.[23]

Bibliotēku darbība atjaunojās tikai pirmās brīvvalsts laikā. Tā laika posmā no 1920. līdz 1921. gadam Jēkabpilī izveidojās 2 ebreju, 2 latviešu un 1 krievu biedrība, kas saviem biedriem piedāvāja citstarp izsniegt grāmatas no biedrību grāmatu krājumiem. Pēc vairākkārtējiem Jēkabpils latviešu biedrību iesniegumiem Latvijas Kultūras fonda padomei, tā 1924. gadā Jēkabmiesta Izglītības biedrībai piešķīra 547 grāmatas publiskas bibliotēkas ierīkošanai. Vēl 1924. gadā publiskai pieejamībai tika atvērtas divas privātas bibliotēkas, kur grāmatas bija pieejamas par maksu, bet 1924. gada 15. jūlijā sāka darboties Krustpils pilsētas valdes bibliotēka, kurā 1930. gadā atvēra ebreju valodā izdoto grāmatu nodaļu, jo 60% lasītāju bija ebreji.[47] Kopā pirmās brīvvalsts laikā pastāvēja 8 bibliotēkas Jēkabpilī un 1 Krustpilī.

1940. gadā visas biedrību un Jēkabpils aizsargu pulka bibliotēka tika likvidēta, un to fondi apvienoti, izveidojot vienotu Jēkabpils apriņķa izglītības daļas bibliotēku. Bibliotēkas darbība kļuva haotiska un vēl 1948. gadā tās darbība nebija pilnīgi atjaunota, jo no 8602 grāmatu lielā fonda tikai 3325 grāmatas bija inventarizētas. 1947. gadā tika izveidota bibliotēkas bērnu nodaļa. Šī bibliotēka nepārtraukti turpina darboties līdz mūsdienām kā Jēkabpils pilsētas bibliotēka, kas pašlaik atrodas 1931. gadā celtajā Valsts bankas ēkā Andreja Pormaļa ielā 11.[48]

1953. gadā Krustpils bibliotēkā tika izveidota bērnu bibliotēkas nodaļa. Kopš 1959. gada tā darbojas Krustpils kultūras centra telpās Rīgas ielā 212, un kopš 1999. gada tās nosaukums ir Jēkabpils Galvenā bibliotēka.[49]

Kopā Jēkabpilī 2021./2022. mācību gadā bija:

  • 1344 bērni pirmsskolas izglītības iestādēs;
  • 2497 bērni vispārizglītojošajās skolās;
  • 467 izglītojamie Jēkabpils Tehnoloģiju tehnikumā.

Daugavas ūdenstelpa

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Krasta (mūsdienās — Pļaviņu) iela Jēkabpilī 20. gadsimta sākumā

Jēkabpils urbāno ainavu noteic pilsētas izvietojums gar Daugavas ūdenstelpu. Namu fasāžu tuvums upei rada vizuālu pretnostatījumu starp pilsētu un upi, kā arī starp Jēkabpili un Krustpili tās pretējos krastos. Ap 270 metrus platā ūdenstelpa to starpā atver pilsētbūvnieciski nozīmīgus perspektīvos skatus ar Daugavas kreisā krasta panorāmu posmā no Ostas ielas līdz Strūgu ielai ar panorāmas dominantēm — Svētā Gara klosteri un Uniātu baznīcu — un Daugavas labā krasta panorāmu posmā, kas aptuveni atbilst Krasta ielas trasei.[9] Vēsturiski tas allaž visskaidrāk ir bijis uztverams Pļaviņu ielā. Tā bija ne tikai pilsētas vizītkarte un rosīgs sabiedriskās un saimnieciskās dzīves centrs, bet arī kalpoja kā rekreācijas vieta peldēm un promenāde pastaigām gar Daugavu. Šī pilsētas un upes mijiedarbība ir apspēlēta arī literāros darbos, piemēram, Gunara Janovska romānos "Bez ceļa", "Purvā" un "Pilsēta pie upes".[50][51]

Tomēr pilsētas ciešā piekļaušanās Daugavai ne vien uzlabo tās ainavu, bet arī rada palu apdraudējumu. Lai pilsētu no tiem pasargātu, pēc 1981. un 1983. gada plūdiem gar abiem Daugavas krastiem tika uzbūvēts aizsargvalnis (dambis). Nelabvēlīgs vaļņa būvniecības blakusefekts bija ielaušanās Daugavas ainavas telpā, kā rezultātā krastmalas namu pirmā stāva līmenis ir aizsegts skatam no pretējā krasta un līdz ar to tēls par pilsētu pie upes ir daļēji zudis.

Lai mīkstinātu šo apstākli, pašvaldība, īstenojot pilsētvides projektus, pārveido hidrotehniskās būves par rekreācijas teritoriju ar prioritāti gājējiem un mikromobilitātei, liekot uzsvaru uz apstādījumiem un teritorijas multifunkcionālu pielietojumu, tai skaitā pielāgojot to pasākumu norisei.

Vēsturiskā apbūve

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Jēkabpils arhitektūra

Jēkabpils un Krustpils vēsturiskais centrs ar Krustpils pili un tai piegulošo teritoriju kopā veido Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa "Jēkabpils pilsētas vēsturiskais centrs" teritoriju. Tajā iekļautas ēkas no vairākiem 18., 19. un 20. gadsimta būvperiodiem, tostarp baroka, klasicisma, eklektisma un modernisma. Slāvu vernakulāro būvniecības tradīciju pārstāv atsevišķas saglabājušās koka ēkas ar smalkiem būvgaldniecības elementiem: greznām aplodām un sandrikiem, tomēr kopumā Jēkabpilī šī tipoloģija nav izkopta tik meistarīgā līmenī, kādu tā sasniedz Latgalē. Plaši pārstāvēts, sevišķi Krustpilī, ir Latgales neobaroks jeb Latgales sarkano ķieģeļu arhitektūra. Kā Jēkabpils, tā arī Krustpils vēsturiskā centra apbūve Latvijas kontekstā izceļas ar savu salīdzinoši zemo apbūvi — lielākā daļa ēku ir vienstāvīgas, un tikai dažām ēkām ir 2 stāvi. Saimniecības ēku būvniecībā tradicionāli pielietots dolomīts, kas ir Daugavas palienē viegli atrodams materiāls.

Jēkabpils un Krustpils nedaudz atšķirīgais vēsturiskā centra ielu tīkls atspoguļo dažādos laikmetus, kuros pilsētas veidojušās. Nedaudz senākais Jēkabpils ielu tīkls ir caurmērā regulārs. Tajā izceļas Pļaviņu iela, kas seko Daugavas krasta līnijai, Brīvības iela, kas iezīmē Daugavas applūstošās palienes robežu un seko Kurzemes hercogistes pasta ceļam, kā arī Jēkaba iela, kas seko vēsturiskajam Jēkabpils — Biržu ceļam. Trešdienas jeb Siena tirgus laukums veido 17. un 18. gadsimta Jēkabpils pilsētbūvniecisko kodolu, taču pēc 19. gadsimta beigu ugunsgrēkiem par pilsētas centru kļuva Vecpilsētas laukums. Ugunsgrēku un karu rezultātā Jēkabpils apbūves struktūrā ir izveidojušies vairāki neapbūvēti tukšumi, kur mūsdienās atrodas labiekārtoti skvēri. Pilsētbūvnieciski nozīmīga ir dziļā Brīvības ielas skatu perspektīva ar Svētā Gara klostera vārtu torni ielas ass galā. Turpretim Krustpils vēsturiskā centra ielu tīkls ir gandrīz perfekti ortogonāls.

Pilsētas identitātes veidošanā nozīmīgu lomu ieņem arī pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā neiekļautie vēsturiskās pilsētvides fragmenti Zvanītājos, Jēkaba, Madonas, Miera, Pļaviņu, Rīgas, Stacijas un Zīlānu ielā.

Pilsētbūvnieciski izteiksmīgāko laicīgo ēku vidū ir šādas celtnes:

Daugavas labajā krastā, Krustpilī, atrodas 3 baznīcas. Senākā no tām ir Krustpils Evaņģēliski luteriskā baznīca, kas dokumentos pirmoreiz minēta pirmsreformācijas laikā, 1457. gadā, kā katoļu baznīca. Mūsdienu baznīcas ēka celta 1820. gadā ampīra stilā. Tā atrodas pie Donaviņas ietekas Daugavā, netālu no Krustpils pils, ar ko kopā tā veido vienotu kompleksu. Sevišķi vērtīgs ir baznīcas interjers. Savukārt Krustpils Svētā Nikolaja pareizticīgo baznīca celta 1910. gadā bizantiešu stilā. Krievijas Impērijas pārkrievošanas politikas ietvaros tā izvietota zīmīgā vietā — lielceļu krustojuma un dzelzceļa malā, ļaujot to pamanīt ikvienam garāmbraucējam. Visjaunākā baznīcas celtne Jēkabpilī un viena no jaunākajām katoļu draudzēm Latvijā ir 2004. gadā celtā Krustpils Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca, kas atrodas Daugavas ielejas malā un kopā ar savu 25 metrus augsto torni kalpo kā Krustpils silueta dominante.

Senākie dievnami Daugavas kreisajā krastā, Jēkabpilī, saistās ar austrumu kristietību. Jēkabpils Svētā Gara klosteris izveidojās reizē ar pašu pilsētu, un tajā iekļaujas 1774. gadā celtā Svētā Nikolaja Brīnumdarītāja klostera baznīca un 1887. gadā celtā Svētā Gara pareizticīgo baznīca. Klosterī atrodas Jakobštates Dievmātes svētbilde, kas saskaņā ar leģendu Poļu-zviedru kara laikā tika izcelta no Daugavas. Tiek uzskatīts, ka svētbildei piemīt brīnumdarošas spējas, tāpēc ik gadu 25. jūlijā ap to pulcējas svētceļnieki. Aptuveni vienlaikus Jēkabpilī izveidojās arī vecticīgo draudze, taču par tās vēsturi saglabājies maz ziņu, jo Krievijas Impērijas represiju rezultātā 1849. gadā vecticībnieku lūgšanu namu nācās slēgt un nojaukt. Pašreizējā Jēkabpils vecticībnieku baznīca celta pilsētas nomalē 1862. gadā. Nolūkā pievērst pareizticīgo un vecticīgo kopienu vienotībai ar Romas apustulisko sēdekli, 17. gadsimtā Latgalē un Augšzemē sludināja baziliāņu ordeņa misionāri. Ap 1728. gadu baziliāņu ordeņa mūku paspārnē Jēkabpilī sāka darboties Dievmātes Patvēruma jeb Pokrova Uniātu klosteris. 1783. gadā klostera zemē tika uzcelta Uniātu baznīca, kuras telpās mūsdienās darbojas Jēkabpils Vissvētās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo draudze. Tā ir okupācijas periodā vissmagāk cietusī Jēkabpils baznīca, un tās interjeri ir vāji saglabājušies.

Jēkabpils teritorijā Salas muižas luterāņu baznīca atradās jau pirms Livonijas kara, tas ir krietni pirms pilsētas dibināšanas. Taču tā kā ierobežojumi pilsētā apmesties vācbaltiešiem tika atcelti 1766. gadā, un latviešiem — 1796. gadā (skat. etnisko sastāvu), domājams, ka patstāvīga draudze izveidojās tikai līdz ar Jēkabpils Svētā Miķeļa Evaņģēliski luteriskā baznīcas celtniecības laiku. Tās pamatakmeni lika 1769. gadā — trīs gadus pēc vācbaltiešu ieceļošanas aizlieguma atcelšanas. Uzsākot būvniecību, tā bija iecerēta kā baroka stila ēka, bet 1807. gadā, noslēdzot būvdarbus, tā realizēta ampīra stilā. Jēkabpils Svētās Jaunavas Marijas dzimšanas Romas Katoļu baznīcas dievnams tapa 1866. gadā neoromānikas stilā 1835. gadā celtās koka kapelas vietā. Pēc 1880. gada ugunsgrēka Jēkabpilī ieradās baptistu namdari no Jaunjelgavas, kas ap sevi sapulcināja aizvien lielāku skaitu ticības piekritēju. 1930. gadā baptistu draudzes vajadzībām uzbūvēja Jēkabpils baptistu baznīcu. Laika gaitā baptisti ir kļuvuši par vienu no straujāk augošajām konfesijām Jēkabpilī, tāpēc 2003. gadā tika uzbūvēts lūgšanu nams baptistu krievu draudzei.

Līdz 20. gadsimta vidum pastāvēja piecas sinagogas un lūgšanu nami Krustpilī un trīs — Jēkabpilī.[23] Viena no Krustpils sinagogām bija būvēta 1890. gadā neogotikas stilā. Tā bija apmesta, divstāvu mūra celtne ar smailloka formas logiem. Visgreznākā no Jēkabpils sinagogām bija 1881. gadā eklektisma stilā celtā Jēkabpils Vecā sinagoga Akmeņu ielā 18. 1843. gadā uzbūvēja Jēkabpils Jauno sinagogu Vadoņa (tagad — Pasta) ielā 49. Savukārt 1874. gadā celtā Jēkabpils Amatnieku sinagoga Akmeņu ielā 23 bija Austrumlatvijai raksturīgi arhitektoniski askētiska koka celtne. Papildus sinagogām Jēkabpilī atradās arī beitmidrašs un ješiva.[23]

No kreisās: Jēkabpils Amatnieku sinagoga (1874), Jēkabpils Vecā sinagoga (1881) un Jēkabpils Jaunā sinagoga (1843)

Memoriālās mājas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsētā ir dzīvojuši daudzi ievērojami Jēkabpils un Latvijas cilvēki. Četriem no viņiem pilsētā atrodas memoriālās mājas: gleznotāju Oto un Ugas Skulmju māja Brīvības ielā 26; ērģelnieka Pētera Sīpolnieka memoriālā māja Brīvības ielā 141, keramiķa Andreja Pormaļa māja A.Pormaļa ielā 119.

Piemineklis Kritušiem par Tēviju (1925)
Radžu ūdenskrātuves pludmale

Jēkabpils pilsētā kā aktīvās atpūtas objekti ir astoņi parki. Krustpils pusē ir aplūkojami: Krustpils pilsētas parks, kas atrodas pretī Krustpils kultūras namam; Mācītāju dārzs — parks, kas atrodas blakus Krustpils Evaņģēliski luteriskā baznīcai; Krustpils muižas parks- pils teritorijā; 14. jūnija parks, kas atrodas blakus Krustpils Trīsvienības Romas katoļu baznīcai. Jēkabpils jeb Daugavas kreisajā pusē atrodas: Strūves parks (bijušais Kroņa dārzs), kurā atrodas Strūves ģeodēziskā loka punkts, kas ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā un Latvijas kultūras pieminekļu sarakstā; Kena parks, kas atrodas pie Vienības ielas, pretī Jēkabpils autoostai; Hikšteina parks, kas atrodas aiz Kena parka, tuvāk Daugavai; Mežaparks, kurā atrodas Radžu akmens. Parks atrodas pie Radžu ūdenskrātuves, kas ir pilsētas peldvieta un ir ieguvusi Zilo karogu.

Muzeji un mākslas galerijas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsētā apskatāms Jēkabpils vēstures muzejs, kas atrodas Krustpils pilī, kā arī muzeja brīvdabas nodaļa — "Sēļu sēta", kas atrodas starp Hikšteina un Kena parku un kurā aplūkojamas 19. gadsimta Sēlijas lauku celtnes. Jēkabpilī atrodas keramiķa Andreja Pormaļa memoriālais muzejs, kas atrodas viņa vārdā nosauktās ielas 119. namā. Muzejā apskatāma darbnīca, keramikas izstrādājumu ekspozīcija un kamīns. Pilsētā atrodas arī divas mākslas galerijas — "Pie Sīplonieka", kas atrodas ērģelnieka Pētera Sīpolnieka memoriālajā mājā Brīvības ielā 141.

Jēkabpils vēsturiskā centra neapdzīvoto Brīvības un Pasta ielas namu logos apskatāma lielākā brīvdabas gleznu galerija Latvijā, kas sastāv no 33 akrila krāsas gleznām. Gleznu autori ir Jēkabpils apkaimes mākslinieki, kuru vidū minami Ruta Štelmahere, Ziedonis Bārbals, Mētra Štelmahere, Vēsma Lukstiņa u. c., kā arī Viesītes Mūzikas un Mākslas skolas un Jēkabpils Mākslas skolas skolotāja un audzēkņi.[52][53]

Jēkabpils pašvaldība, arī Jēkabpils novada dome (agrāk Jēkabpils dome), ir Jēkabpils novada pašpārvaldes augstākā iestāde. Sastāv no 19 deputātiem, ko ievēl reizi četros gados pašvaldību vēlēšanās. No 1997. līdz 2017. gadam Jēkabpils pilsētas domi vadīja Leonīds Salcevičs. Pašreizējais Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs ir Raivis Ragainis. Jēkabpils novada pašvaldībā ir nodarbināti 115 darbinieki.[nepieciešama atsauce]

Jēkabpilī saražoto preču un pakalpojumu kopējā vērtība 2021. gadā bija 288,65 miljoni eiro, savukārt kopprodukts uz vienu iedzīvotāju 2021. gadā bija 13 357 eiro, ierindojot Jēkabpili virs Daugavpils un Jūrmalas un aptuveni vienlīdzīgā līmenī ar tādām pilsētām kā Rēzekne, Jelgava un Ventspils.[54]

Lielāko apgrozījumu pilsētā nodrošina uzņēmumi, kas nodarbojas ar kokapstrādes preču ražošanu un būvniecības pakalpojumu sniegšanu, attīstīta ir arī mazumtirdzniecība un vieglā rūpniecība.[55]

Rūpniecības teritorija galvenokārt ir koncentrēta Krustpilī un pieguļ dzelzceļam, tostarp graudu kaltes SIA "Linas agro" un SIA "Elagro Trade", agrākās Krustpils cukurfabrikas teritorija un 2005. gadā atklātais Kokapstrādes uzņēmējdarbības parks, kur 2023. gadā citstarp darbojās SIA "Gaujas koks" Krustpils ražotne un SIA "NDB timber". Vērienīgas investīcijas ir paredzētas Jēkabpils lidlauka teritorijā, kas atrodas 4 km uz ziemeļiem no pilsētas. Tur paredzēta skaidu plātņu,[56] olu un olu pārstrādes produktu ražotnes,[57] kā arī 100 megavatu (MW) saules elektrostacijas izbūve, kas ar elektrību spēs nodrošināt vismaz 40 000 mājsaimniecību.[58] Šajos investīciju projektos paredzēts kopā piesaistīt 380 miljonus eiro un izveidot vairāk nekā 350 jaunas darba vietas.

Jēkabpilī reģistrētie uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu 2022. gadā[59]
Nr. Uzņēmums Darbības veids Apgrozījums, mlj. €
1 SIA "OŠUKALNS" Kokapstrāde 83,740
2 SIA "PATA JĒKABPILS" Ražošanas iekārtu un ierīču uzstādīšana 37,092
3 SIA "DEVONA" Alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecība 34,658
4 SIA "JĒKABPILS PMK" Būvniecība 21,877
5 SIA "Jēkabpils reģionālā slimnīca" Veselības aprūpe 20,623
6 SIA "GEFA LATVIJA" Vieglā rūpniecība 10,571
7 SIA "Sedumi" Mazumtirdzniecība 9,174
8 SIA "Ošukalns celtniecība" Būvniecība 8,918
9 SIA "LC būve" Būvniecība 8,232
10 SIA "Viadukts" Būvniecība 7,131
11 SIA "Jēkabpils siltums" Siltumapgāde 6,589
12 SIA "SILPEC" Kokapstrāde 6,133
13 SIA "AM Paletes" Kokapstrāde 3,809
14 SIA "BIO LOGISTICS" Loģistika 3,629
15 SIA "NDB timber" Kokapstrāde 2,909
16 SIA "TOLMETS" Metāllūžņu vairumtirdzniecība 2,875
17 LPKS "Ezerkrasti-1" Pārtikas vairumtirdzniecība 2,798
18 SIA "JĒKABPILS PAKALPOJUMI" Atkritumu savākšana 2,708
19 SIA "Linas Agro" Graudu uzglabāšana 2,659
20 SIA "FLOWER MARKET" Ziedu vairumtirdzniecība 2,480

Jēkabpilī krustojas valsts galvenās tranzīta dzelzceļa līnijas, kurām ir starptautiska nozīme. Latvijas ietvaros šīs līnijas savieno Jēkabpili ar Rīgu, Jelgavu, Rēzekni un Daugavpili. Krustpils stacija uz šīm maģistrālēm ir svarīgs transporta mezgls, kas apstrādā kravas un sadala transporta plūsmas pirms galamērķiem. Jēkabpili šķērsojošās dzelzceļa līnijas Rīga-Daugavpils un Krustpils-Rēzekne-Zilupe ir iekļautas Eiropas Transporta tīkla (TEN-T) pamattīklā.

Jēkabpili šķērso arī valsts nozīmes autoceļš Rīga-Daugavpils (A6), kas ved līdz Baltkrievijas robežai. Pie Jēkabpils tam sākas atzars Rēzekne-Zilupe (A12), kas ved līdz Krievijas robežai. Šie autoceļi ietilpst Eiropas Transporta tīkla (TEN-T) pamattīklā.[60] No Daugavas kreisā krasta pilsētā noslēdzas arī reģionālās nozīmes autoceļš Lietuvas robeža (Nereta)-Jēkabpils (P75) un Aizkraukle-Jēkabpils (P76).

Daugavas šķērsojumu Jēkabpilī nodrošina 1962. gadā uzbūvētais Jēkabpils tilts. Lai nodrošinātu kravas transporta pārvirzīšanu prom no pilsētas centra, samazinātu satiksmes intensitāti un palielinātu nestspēju, kopš 1980. gadiem pastāv iecere būvēt otru tiltu pār Daugavu, taču politisku un ekonomisku satricinājumu dēļ līdz šim iecere nav īstenojusies. Jēkabpils pašvaldība tilta būvniecības ideju virza kopš 2007. gada, kad tika veikta Daugavas šķērsojuma iespējamības izpēte.[61] 2012. gadā tika veikta sabiedriskā apspriešana, upes gultnes ģeotehniskā izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums.[62][63][64] Izstrādājot skiču projektu, 2013. gadā kā vizuāli izteiksmīgākais un ekonomiski izdevīgākais variants tika atbalstīts vanšu tilts.[65] Otrā tilta pār Daugavu būvniecība bija iekļauta Nacionālajā attīstības plānā 2014. — 2020. gadam,[66] taču plāna ietvaros realizēta tika vien būvprojekta izstrāde, ko pabeidza 2019. gadā. 2020. gadā paredzamās projekta izmaksas bija ap 37 miljoniem eiro.[67]

Pavisam Jēkabpilī ir 241 iela.[68] Garākā no tām ir Rīgas iela Krustpilī, kas 5,68 km garumā ved gar Daugavas labo krastu.

Sabiedriskais transports

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmā pārceltuve pār Daugavu pie Krustpils pils sāka darboties 1297. gadā. Pārceltuve starp Jēkabpili un Krustpili sāka darboties 1764. gadā,[69] bet no 1930. līdz 1936. un no 1944. līdz 1962. gadam satiksmi nodrošināja kuģis "Gulbis", ko tautā dēvēja par "Gulbīti".

Krustpils dzelzceļa stacijā notiek regulāri pasažieru pārvadājumi pa dzelzceļu Rīgas, Daugavpils un Rēzeknes virzienā. Jelgavas virzienā pasažieru pārvadājumi nenotiek. No 1901. gada līdz Pirmajam pasaules karam pastāvēja arī Zīlānu dzelzceļa stacija, bet no 1920. līdz 1961. gadam — Jēkabpils dzelzceļa stacija, kas savienoja pilsētu ar Viesītes šaursliežu lauku dzelzceļiem.

Starppilsētu autobusu pārvadājumi tiek veikti Jēkabpils autoostā.

Pasažieru pārvadājumus Jēkabpils pilsētā veic pašvaldības kapitālsabiedrība SIA “Jēkabpils autobusu parks”, kas darbojas kopš 1949. gada 19. jūlija.[70] Jēkabpilī ir 9 pilsētas autobusu maršruti,[71] kuros 2019. gadā tika pārvadāti 1 621 622 pasažieri.[72] 2019. gadā tika uzsākta autoparka nomaiņa uz ar saspiesto dabasgāzi darbināmiem SOR BNG10.5 autobusiem, kas iegādāti programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs” specifiskā atbalsta mērķa “Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru (autobusi)" ietvaros.[73]

Lielākais sporta infrastruktūras komplekss ir 2020. gadā atklātā Jēkabpils Sporta halle ar tai piegulošo Jēkabpils stadionu, Jēkabpils Sporta centra viesnīcu "Vārpa" un citiem sporta laukumiem. Pirms tam gada darbojas Jēkabpils Sporta nams. Krustpilī atrodas ūdens relaksācijas centrs "Citrus SPA" un sporta peldbaseins. Savs sporta komplekss un stadions ir arī katrai no pilsētas skolām. Mežaparkā atrodas vairāki brīvdabas sporta laukumi, trases, takas, āra trenažieri un citi sporta infrastruktūras objekti. Tam piegulošajā Radžu ūdenskrātuvē atrodas Zilā karoga pludmale un veikparks. Savukārt pilsētas centrā, Filozofu ielā, atrodas "pumptrack" velotrase.

Sporta izglītību nodrošina Jēkabpils Sporta skola, kas nodrošina sešas akreditētas profesionālās ievirzes programmas basketbolā, futbolā, handbolā, šahā, vieglatlētikā un volejbolā. Jēkabpilī darbojas vairāk kā 20 sporta biedrības un klubi.[74]

Plašsaziņas līdzekļi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsētā darbojas trīs laikrakstu redakcijas — "Brīvā Daugava", kas ir Jēkabpils novada laikraksts un viens no vecākajiem izdotajiem laikrakstiem Latvijā un "Jaunais Vēstnesis", kas ir Jēkabpils rajona neatkarīgais laikraksts. Jēkabpils pilsētas pašvaldība izdod savu avīzi "Jēkabpils Vēstis". No 2005. gada iznāk arī bezmaksas avīze "Ceturtdiena". Savukārt no 2013. gada iznāk bezmaksas ikmēneša žurnāls "Vērtīgs", ko katru mēnesi ikviens uzņēmums un iedzīvotājs saņem savā pastkastītē un arī Aizkraukles, Madonas, Līvānu, Preiļu pilsētās žurnāls tiek izplatīts pa visām pastkastītēm. Jēkabpilī atrodas Vidusdaugavas televīzijas studija, kā arī radio studijas "Radio1", kas raida 107.0 FM diapazonā 24 stundas diennaktī Jēkabpils, Preiļu, Aizkraukles, Madonas, daļēji Daugavpils un Rēzeknes rajonos un "Divu Krastu radio", kas raida Jēkabpils, Aizkraukles, Madonas, Līvānu, Preiļu novados. Internetā informācija par Jēkabpili un tās novadu ir iegūstama informatīvajā portālā "Jēkabpils laiks".

Starptautiskie sakari

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sadraudzības pilsētas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jēkabpils sadraudzības pilsētas:[75]

Sadarbības partneri

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jēkabpils ir Baltijas pilsētu savienības (UBC) locekle. Līdz šim Jēkabpils ir sadarbojusies ar Narofominsku Krievijā un Ļidu, Šarkavščinu, Mjoriem un Postaviem Baltkrievijā, taču Krievijas—Ukrainas kara dēļ 2014. gadā sadarbība tika pārtraukta ar Narofominsku, savukārt 2022. gadā — ar Baltkrievijas pilsētām.[76] Pilsētas sadarbības partneri:[75]

  • Valsts karogs: Polija Bidgošča, Polija — sadarbība ar Jēkabpils Poļu skolu, bērnu delegāciju apmaiņa
  • Valsts karogs: Dānija Skive, Dānija — sadarbība ūdenssaimniecības uzlabošanas jomā
  • Valsts karogs: Norvēģija Mossa, Norvēģija — sadarbība atkritumu saimniecības sakārtošanas jomā

Attēlu galerija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 30 jūlijs 2024.
  2. 2,0 2,1 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
  3. «Jēkabpils pilsētas pašvaldības 2012. gada publiskais pārskats». Jēkabpils pilsētas pašvaldība. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 19. septembrī. Skatīts: 2015. gada 2. jūlijā.
  4. 4,0 4,1 «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.
  5. «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas». stat.gov.lv. Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 2024. gada 21. oktobris.
  6. "Jēkabpils Vēstis", 2018. X, "Jēkabpils 100 gados. 2008-2018. Nozīmīgākie notikumi Jēkabpilī un Krustpilī."
  7. «Daugavas krāces» (latviešu). Skatīts: 2023-1-27.
  8. «Laukezera dabas parks». http://www.krustpils.lv/. Krustpils novada pašvaldība. Skatīts: 2015. gada 7. februārī.[novecojusi saite]
  9. 9,0 9,1 «Jēkabpils pilsētas teritorijas plānojums 2019. – 2030. gadam Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums VIDES PĀRSKATA PROJEKTS» (latviešu). Skatīts: 2023-1-27.
  10. «Jēkabpils novada klimata profils» (latviešu). Skatīts: 2023-11-4.
  11. «Klimatisko normu dati». LVĢMC. Skatīts: 2023. gada 21. marts.
  12. «Gaisa temperatūras rekordi». LVĢMC. Skatīts: 2023. gada 21. marts.
  13. «World Meteorological Organization Climate Normals for 1981-2010» (en-us). NOAA. Skatīts: 2023. gada 31. marts.
  14. «Krustpils muižas īpašnieka lūgums pievienot Krustpili Vidzemes guberņai» (latviešu). Skatīts: 2023-1-27.
  15. 15,0 15,1 «Krustpils draudzes vēsture» (latviešu). Skatīts: 2023-1-27.
  16. «Jēkabpils – reģionu krustcelēs» (latviešu).
  17. 17,0 17,1 «Jēkabpils devums Latvijai un pasaulei» (latviešu).
  18. Saeima pieņem Latviešu vēsturisko zemju likumu lsm.lv 2021. gada 16. jūnijā
  19. Enciklopēdija "Latvijas pilsētas". Rīga 1999.
  20. «pmlp.gov.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 9. augustā. Skatīts: 2013. gada 19. augustā.
  21. Jēkabpils. Latvijas pilsētas. Rīga: SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta", 2004
  22. «Jānis Amats: Jēkabpils - Krustpils HRONIKA». Skatīts: 2024. gada 20. aprīlī.
  23. 23,0 23,1 23,2 23,3 «Pilsētas un vietas - Muzejs "Ebreji Latvijā"». Skatīts: 2024. gada 20. aprīlī.
  24. «Nacionālās minoritātes - visi vienā pilsētā» (latviešu). Skatīts: 2023-1-27.
  25. «Ceturtā tautas skaitīšana Latvijā 1935. gadā» (latviešu). Skatīts: 2023-1-27.
  26. «1989. gada Vissavienības tautas skaitīšanas rezultāti, Latvijas PSR (demogrāfiskie rādītāji)» (latviešu). Skatīts: 2023-1-27.
  27. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā — Tautība, Teritoriālā vienība, Mērvienība un Laika periods. Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes dati 2024. gada 11. maijā.
  28. «Uniāti (grieķu katoļi) Latvijas teritorijā 17.–19. gs.» (latviešu). Skatīts: 2023-2-1.
  29. Red. Gailīte, S. Jēkabpils. Rīga: Gandrs, 2002. 26.lpp. ISBN 9984-593-13-4
  30. «Ķugniecības vēsture» (latviešu). Skatīts: 2023-1-29.
  31. "Brīvā Daugava", 1990. 5 VI, Lonija Zobene. "Par senajām skolām Jēkabpilī"
  32. "Brīvā Daugava", 2004. 19 X, Sēnala E. "Tirdzniecības skola Jēkabpilī".
  33. 33,0 33,1 «Ebreju izglītība Latvijā parlamentārās republikas 20. gados - Latvijas Universitāte». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 6. jūlijā. Skatīts: 2011. gada 1. martā.
  34. «Jēkabpils 2. vidusskola. Skolas vēsture» (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023-01-30. Skatīts: 2023-1-30.
  35. "Jēkabpils Vēstis", 2018. III, "Jēkabpils 100 gados. 1938-1948. Nozīmīgākie notikumi Jēkabpilī un Krustpilī."
  36. «Jēkabpils Valsts ģimnāzija. Skolas vēsture» (latviešu). Skatīts: 2023-1-29.
  37. "Jēkabpils Vēstis", 2018. IV, "Jēkabpils 100 gados. 1948-1958. Nozīmīgākie notikumi Jēkabpilī un Krustpilī."
  38. "Brīvā Daugava", 1991. 19 II, D. Kalniņa "Skolas Krustpils apkārtnē".
  39. Gailīte, S. Jēkabpils. Rīga:Gandrs, 2002. 32.lpp.
  40. «Atklāta satiksme pa dzelzsceļa līniju Zīlāni - Ventspils» (latviešu). Skatīts: 2023-1-29.
  41. «Skolas vēstures pirmsākumi» (latviešu). Skatīts: 2023-1-28.
  42. "Daugavas Vēstnesis", 1940. 7 III, "Aviācijas skola Krustpilī"
  43. «Likvidē Jēkabpils poļu pamatskolu» (latviešu). Skatīts: 2023-1-29.
  44. «Kā saglabāt dzimto valodu un tautas tradīcijas» (latviešu). Skatīts: 2023-1-29.
  45. «Jēkabpils vakara vidusskolu pievienos Jēkabpils 2.vidusskolai» (latviešu). Skatīts: 2023-1-29.
  46. «Pieņem lēmumu par Jēkabpils pamatskolas pievienošanu 2. vidusskolai» (latviešu). Skatīts: 2023-1-29.
  47. "Jēkabpils Vēstis", 2018. II, "Jēkabpils 100 gados. 1928-1938. Nozīmīgākie notikumi Jēkabpilī un Krustpilī."
  48. «Jēkabpils pilsētas bibliotēkas vēsture» (latviešu). Skatīts: 2023-1-30.
  49. «Jēkabpils Galvenās bibliotēkas vēsture» (latviešu). Skatīts: 2023-1-30.
  50. «Gunars Janovskis. Jēkabpils pilsētas bibliotēka.». Skatīts: 2024. gada 19. septembrī.
  51. «Rakstnieks Gunars Janovskis. Jēkabpils pilsētas bibliotēka.». Skatīts: 2024. gada 19. septembrī.
  52. «„ATVERAM LOGUS” PASTA IELĀ». http://www.jekabpils.lv/. Jēkabpils pilsētas pašvaldība. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-03-05. Skatīts: 2015. gada 27. februārī.
  53. «Brīvības ielā atklāj lielāko brīvdabas gleznu galeriju Latvijā». http://www.jekabpils.lv/. Jēkabpils pilsētas pašvaldība. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-09-23. Skatīts: 2015. gada 27. februārī.
  54. «Reģionu un pilsētu pievienotā vērtība» (latviešu). Skatīts: 2024. gada 20. aprīlī.
  55. «Jēkabpils uzņēmējdarbības vides raksturojums» (latviešu). Skatīts: 2023-1-27.
  56. «Jēkabpils lidlaukā Lietuvas uzņēmums VMG plāno būvēt ražotni, ieguldot 190 miljonus eiro». radio1.lv. 2021. gada 11. oktobrī.
  57. ««Gallusman» olu ražotni plāno būvēt bijušajā Jēkabpils lidlaukā». lsm.lv. 2021. gada 10. aprīlī.
  58. «Investēs 90 miljonus eiro saules elektrostaciju parkā Jēkabpilī». db.lv. 2023. gada 12. janvārī.
  59. «Uzņēmējdarbības statistika» (latviešu). Skatīts: 2023-1-27.
  60. «Investīciju iespējas Jēkabpils pilsētā». http://www.jekabpils.lv/. Jēkabpils pilsētas pašvaldība. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 16. augustā. Skatīts: 2014. gada 30. decembrī.
  61. «Drīzumā plānots pabeigt izstrādāt būvprojektu plānotajam tiltam pār Daugavu Jēkabpilī» (latviešu). Skatīts: 2023-11-2.
  62. «Iedzīvotāji pauž satraukumu par jaunā tilta būvniecību» (latviešu). Skatīts: 2023-11-2.
  63. «Pirms jaunā tilta skiču projekta izstrādes pēta Daugavas gultni» (latviešu). Skatīts: 2023-11-2.
  64. «Jēkabpiliešus uztrauc jaunā tilta ietekme uz trokšņa līmeni un drošību» (latviešu). Skatīts: 2023-11-2.
  65. «Jēkabpils pilsētas domes deputāti par jauno tiltu izvēlas Vanšu tiltu» (latviešu). Skatīts: 2023-11-2.
  66. «Līdz jaunā tilta pār Daugavu būvniecībai jēkabpiliešiem vēl jāpaciešas» (latviešu). Skatīts: 2023-11-2.
  67. «Tilta būvniecību Jēkabpilī kavē finansējuma trūkums» (latviešu). Skatīts: 2023-11-2.
  68. «Valsts adrešu reģistra dati: Jēkabpils, Jēkabpils nov.». kadastrs.lv. Skatīts: 2023. gada 28. janvārī.
  69. «Jēkabpils - Krustpils līnijas kuģis "Gulbis"» (latviešu). Skatīts: 2023-1-31.
  70. «Jēkabpils autobusu parka vēsture» (latviešu). Skatīts: 2023-1-31.
  71. «Jēkabpils autobusu parks» (latviešu). Skatīts: 2023-1-31.
  72. «Autotransporta direkcija. Informācija par pārvadāto pasažieru skaita izmaiņām iekšzemes sabiedriskajā transportā» (latviešu). Skatīts: 2023-1-31.
  73. «Jēkabpils ielās kursēs ar saspiesto dabasgāzi darbināmi satiksmes autobusi» (latviešu). Skatīts: 2023-1-31.
  74. «SPORTA BIEDRĪBAS UN KLUBI» (latviešu). Skatīts: 2023-11-4.
  75. 75,0 75,1 «Jēkabpils novada pašvaldības 2021. gada publiskais pārskats» (latviešu). Skatīts: 2023-1-26.
  76. «Pašvaldības dome nolemj pārtraukt sadarbību ar sadraudzības pilsētām Baltkrievijā» (latviešu). Skatīts: 2023-1-26.
  77. Latviešu konversācijas vārdnīca. VIII. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 16 211. sleja.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]