- Šis raksts ir par pilsētu. Par dzelzceļa staciju skatīt rakstu Lubāna (stacija).
Lubāna ir pilsēta Vidzemē, Aiviekstes upes krastos, 198 km no Rīgas. Lubānā atrodas Madonas novada Lubānas apvienības pārvalde, Lubānas vidusskola, mākslas skola, bērnudārzs, kultūras nams, bibliotēka, luterāņu un katoļu baznīcas.
Jau pirms 1455. gada pie Rīgas arhibīskapijas austrumu robežas minēta Lubānas viduslaiku pils (Lubahn), kas pamesta pēc arhibīskapijas likvidācijas Livonijas kara laikā.
Apdzīvotā vieta izveidojusies pie bijušās Lubānas muižas centra, kas atradās Aiviekstes labajā krastā. Tagadējā Parka iela ir bijušās Lubānas muižas galvenais ceļš, pie kura vēl šodien ir saglabājušās vairākas bijušās muižas ēkas: muižas pagrabi, muižas klēts un zirgu staļļi.
Zviedru Vidzemes laikā 1643. gadā minēts ar Ļaudonas draudzes novadu vienots Lubānas draudzes novads. Pirmā koka baznīca Lubānā uzcelta 1648. gadā Lubānas muižas īpašnieka Heinriha fon Kronšterna vadībā. Lielā Ziemeļu kara laikā 1702. gadā aizveduši baznīcas zvanu, bet vēlāk tā nodedzināta. Ap 1788. gadu Lubānas muižas īpašnieks Fīhtinghofs-Šēls lika celt jaunu koka baznīcu tajā vietā, kur atrodas tagadējā baznīca. Šī baznīca iesvētīta 1789. gada 16. decembrī. No 1869. līdz 1872. gadam pēc J. Kampes būvprojekta neogotikas stilā uzcēla tagadējo Lubānas evaņģēliski luterisko baznīcu.
1920. gada zemes reformas laikā muižas zeme tika sadalīta. Muižas kungu mājā iekārtoja Valsts Lubānas ģimnāziju, 1926. gadā Lubānai piešķīra biezi apdzīvotas vietas (ciema) statusu, 1935. gadā izbūvēja Madonas – Lubānas dzelzceļa posmu.
1938. gadā niecīgā audzēkņu skaita dēļ Lubānas ģimnāziju slēdza (1937./1938. mācību gadā ģimnāzijā bija 35 audzēkņi un 8 skolotāji), bijušajā muižas pilī no Viļakas pārcēla mežsaimniecības skolu ar kopmītni.[4] Otrā pasaules kara laikā daļu muižas pils telpu nodeva vācu armijas rīcībā. Agrākās Lubānas muižas ēkas tika sagrautas 1944. gada augustā, kad pie Lubānas risinājās sīvas kaujas.
Pēc kara 1958. gadā Lubāna ieguva strādnieku ciemata, 1961. gadā — pilsētciemata statusu. 1992. gadā Lubānai piešķīra pilsētas tiesības, 2007. gada tā kļuva par novada centru. Kopš 2021. gada 1. jūlija Lubānas pilsēta un Indrānu pagasts atrodas Madonas novadā.
-
Lubānas muižas kopskats pirms 1916. gada
-
Lubānas muižas kungu māja 1927. gadā
-
Lubānas pilsētas centrs (2018)
Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[5]
Iedzīvotāju skaita izmaiņasGads | Iedz. | ±% g.p. |
---|
1935 | 653 | — |
---|
1959 | 1 655 | +3.95% |
---|
1970 | 1 900 | +1.26% |
---|
| Gads | Iedz. | ±% g.p. |
---|
1979 | 1 900 | +0.00% |
---|
1989 | 2 114 | +1.07% |
---|
2000 | 1 994 | −0.53% |
---|
| Gads | Iedz. | ±% g.p. |
---|
2011 | 1 728 | −1.29% |
---|
2021 | 1 485 | −1.50% |
---|
|
|
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 30 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.
- ↑ Mežsaimniecības skola Lubānā (1938-1944)[novecojusi saite] Indulis Zvirgzdiņš
- ↑ [OSP]
|
---|
| Valstspilsētas | |
---|
| Novadu pilsētas | |
---|
|
|
---|
| Novadu centri | |
---|
| Bijušie novadu centri | |
---|
| Norādīta vieta, kur atrodas novada administrācija; 1 novada dome atrodas ārpus novada teritorijas. |
|
Vēsturiskā administratīvā piederība |
---|
| |
---|
| Pastāvēja no 2007. gada 20. oktobra līdz 2021. gada 30. jūnijam | | |
|
|
---|
| Pilsētas | |
---|
| Novadi | |
---|
| Pagasti | |
---|
| Teritoriālās vienības | |
---|
|
|
|