KPV LV

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Kam pieder valsts)
Jump to navigation Jump to search
KPV LV
Kam pieder valsts
Vadītājs Atis Zakatistovs
Dibinātājs Artuss Kaimiņš
Sauklis Valstij jāsāk ar sevi
Dibināta 2016. gada 3. maijs
Galvenā mītne Strēlnieku iela 6 - 6, Rīga, Karogs: Latvija Latvija
Ideoloģija fiskālais konservatīvisms, nodokļu maksātāju tiesības, centriski labēja
Oficiālās krāsas      Sarkana
13. Saeima
10 / 100
Eiroparlaments
0 / 8
Valdība
3 / 14
Rīgas dome
0 / 60
Mājaslapa
www.kampiedervalsts.com

"Kam pieder valsts", jeb "KPV LV" ir Artusa Kaimiņa 2016. gada 3. maijā izveidota[1] centriski labēja politiskā partija. Par savu ideoloģiju partija uzskata fiskālo konservatīvismu un nodokļu maksātāju tiesības.[2] Tai ir trīs reģionālās grupas Apvienotajā KaralistēGrimsbi, Liverpūlē un Mančestrā. 13. Saeimā sākotnēji pārstāvēta ar 16 deputātiem, bet vēlāk — 10.

Tās izvirzītais ministru prezidenta kandidāts 13. Saeimas vēlēšanās bija advokāts Aldis Gobzems, vēlāk, 13. Saeimas termiņa pirmajā pusē gan Gobzems, gan Artuss Kaimiņš tika izslēgti no Saeimas frakcijas. Pēc šīm vēlēšanām partijas reitings ļoti strauji saruka un 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās "KPV LV" ieguva tikai 0,92% balsu. Partija iestājas par pašvaldību skolu pārņemšanu valsts īpašumā, augstskolu apvienošanu, ministru skaita samazināšanu un koalīcijas padomes likvidēšanu.

Vēlēšanas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

12. Saeima[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: 12. Saeima

2014. gadā Artuss Kaimiņš iesaistījies politikā, iestājoties partijā "Apvienība Iedzīvotāji", kas bija iesaistījusies Latvijas Reģionu apvienībā. Artuss Kaimiņš veiksmīgi kandidēja 12. Saeimas vēlēšanās no Latvijas Reģionu apvienības saraksta un tika ievēlēts 12. Saeimā. Latvijas Reģionu apvienības Rīgas sarakstā viņš saņēma visvairāk plusu, kas ļāva viņam no pēdējās vietas sarakstā pacelties uz pirmo.[3]

2015. gada decembrī izstājās no Latvijas Reģionu apvienības frakcijas un kļuva par neatkarīgu Saeimas deputātu.[4] 2016. gada 3. maijā dibināja politisko partiju KPV LV.[5]

Deputāti
Artuss Kaimiņš (2016—2018)
1 / 100

2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2017. gadā partija iesniedza sarakstus 15 pašvaldību vēlēšanām.[6] Partija piedalījās arī astoņās citās pašvaldību vēlēšanās 2017. gadā Ogres novadā, Valmierā, Burtnieku novadā, Carnikavas novadā, Garkalnes novadā, Ventspilī, Rīgā un Ķekavas novadā, bet neieguva nepieciešamo vēlētāju skaitu, lai šī partija tiktu pārstāvēta šo novadu pašvaldībās.

Novads/Pilsēta Saraksta
1. numurs
Vēlēšanu
rezultāts
Visvairāk (+) Ievēlētie deputāti
Alojas novads Maris Možvillo 236 (11,45%) Maris Možvillo 122 Maris Možvillo
Ivars Ulmis
2 / 15
Jelgavas novads Ralfs Nemiro 598 (9,25%) Ralfs Nemiro 155 Ralfs Nemiro
Aivars Geidāns
2 / 17
Jēkabpils Kristaps Ģirģens 562 (7,03%) Kristaps Ģirģens 295 Kristaps Ģirģens
1 / 13
Saldus novads Ramona Petravica 600 (6,88%) Ramona Petravica 212 Ramona Petravica
1 / 17
Limbažu novads Agnese Zagorska 417 (6,40%) Agnese Zagorska 113 Jānis Bārbalis
1 / 15
Jelgava Lauris Zīverts 922 (5,40%) Lauris Zīverts 405 Lauris Zīverts
1 / 15
Kuldīgas novads Ēriks Pucēns 415 (5,06%) Ēriks Pucēns 198 Ēriks Pucēns
1 / 17

Dalība Saeimas vēlēšanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Vēlēšanas Rezultāti (%) Deputāti (no 100) Piezīmes
2018. 13. Saeimas vēlēšanas 14,25
16 / 100

Partijas šķelšanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jau neilgi pēc 13. Saeimas vēlēšanām, kurā partija ieguva 16 vietas Saeimā, frakcija nespēja vienoties par kopīgu dalību valdībā. No 16 frakcijas deputātiem, 11 nobalsoja par Krišjāņa Kariņa valdību, bet 5 pret. 2019. gada 6. februārī no partijas "KPV LV" frakcijas tika izslēgts ministru prezidenta kandidāts Aldis Gobzems.[7] 29. maijā no tās izstājās arī Linda Liepiņa.[8] 30. maijā viņai sekoja Karina Sprūde,[9] bet 13. jūnijā Didzis Šmits, atstājot frakcijā 12 biedrus.[10]

2020. gada 8. janvārī no frakcijas tika izslēgts deputāts Aldis Blumbergs, kā arī partijas izveidotājs un līderis Artuss Kaimiņš, atstājot 10 deputātus frakcijā.[11] Kaimiņš, vēl esot viens no partijas līdzpriekšsēdētājiem, 20. janvārī aicināja partijas biedrus, 8. februāra biedru sapulcē pieprasīt partijas likvidāciju, tikmēr otrs partijas līdzpriekšsēdētājs Atis Zakatistovs virzīs jautajumu par partijas nosaukuma un zīmola maiņu.[12] Šajā sapulcē Zakatistovs kļuva par vienīgo partijas līderi.[13]

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2016. gada logotips 

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Nodibināta Kaimiņa partija "KPV"». nra.lv (latviešu). Skatīts: 2019-06-13.
  2. http://www.kampiedervalsts.com/lv/programma/ Archived 2017. gada 29. aprīlī, Wayback Machine vietnē. KPV LV Priekšvēlēšanu programma 03.05.2017
  3. Vēlēšanu "plusi" un "mīnusi": Lielākais kāpums Kaimiņam, kritums Pulkam un Ēlertei lsm.lv
  4. «Artuss Kaimiņš pamet Reģionu apvienības frakciju». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2019-06-13.
  5. Ar 376 balsīm otrdien nodibināta Artusa Kaimiņa veidotā partija Kam pieder valsts Diena.lv
  6. "Artuss Kaimiņš par dalību 2017. gada pašvaldību vēlēšanās." Archived 2017. gada 2. jūnijā, Wayback Machine vietnē. kampiedervalsts.com. 2017.04.26
  7. Katrīna Žukova. «Gobzemu izslēdz arī no 'KPV LV' Saeimas frakcijas». delfi.lv (latviešu), 2019-02-06. Skatīts: 2019-06-13.
  8. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 29. maijā. Skatīts: 2019. gada 29. maijā.
  9. LETA. «No 'KPV LV' izstājas arī frakcijas iekšējā opozicionāre Sprūde». delfi.lv (latviešu), 2019-05-30. Skatīts: 2019-06-13.
  10. LETA. «'KPV LV' frakcija zaudē vēl vienu biedru». delfi.lv (latviešu), 2019-06-13. Skatīts: 2019-06-13.
  11. https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-kpv-lv-saeimas-frakcijas-izslegti-deputati-kaimins-un-blumbergs.a344115/
  12. https://www.delfi.lv/news/national/politics/partijas-tevs-kaimins-aicina-likvidet-kpv-lv.d?id=51811059
  13. https://www.delfi.lv/news/national/politics/zakatistovu-ievel-par-kpv-lv-vaditaju-jaunaja-valde-devini-locekli.d?id=51867341

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]