Romāns Naudiņš

Vikipēdijas lapa
Romāns Naudiņš
Romāns Naudiņš 2018. gadā
13. Saeimas deputāts
Amatā
2018. gada 6. novembris — 2022. gada 1. novembris
Prezidents
Premjerministrs Arturs Krišjānis Kariņš
12. Saeimas deputāts
Amatā
2014. gada 4. novembris — 2018. gada 6. novembris
Prezidents
Premjerministrs
11. Saeimas deputāts
Amatā
2011. gada 17. oktobris — 2014. gada 10. aprīlis
Prezidents Andris Bērziņš
Premjerministrs
Latvijas Republikas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs
Amatā
2014. gada 27. marts — 2014. gada 5. novembris
Premjerministrs Laimdota Straujuma
Priekštecis Einārs Cilinskis
Pēctecis Kaspars Gerhards

Dzimšanas dati 1980. gada 21. oktobrī (43 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Valmiera, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīvo Valsts karogs: Latvija Valmiera, Latvija
Tautība latvietis
Politiskā partija
Dzīvesbiedrs(-e) Santa Naudiņa
Profesija policists, uzņēmējs
Augstskola Policijas akadēmija

Romāns Naudiņš (dzimis Romāns Ibragimovs[1] 1980. gada 21. oktobrī Valmierā; vēlāk pieņēmis sava vectēva Jūlija dzimtas uzvārdu Naudiņš)[2] ir azerbaidžāņu-latviešu[3] uzņēmējs, policists un politiķis. Pārstāv Latvijas Zemnieku savienību (iepriekš Nacionālo apvienību "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"). 2014. gadā bijis Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, bijis arī vairāku Saeimas sasaukumu deputāts.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

R. Naudiņš ir dzimis jauktā ģimenē: māte — latviete, tēvs — azerbaidžānis (šobrīd dzīvo Smoļenskā, Krievijā).[4][5] Dzimis un audzis Valmierā. Izglītību ieguvis Valmieras Viestura vidusskolā, Selmas Policijas institūtā Vācijā[6] un Latvijas Policijas akadēmijā. Pēc tam strādājis Valsts policijā par izmeklētāju, saņēmis virsleitanta dienesta pakāpi.[7] Dibinājis ražošanas uzņēmumu.[7]

Dzīvesbiedre Santa Naudiņa, ģimenē aug divi dēli.

Apbalvots ar Latvijas Valsts aizsardzības fonda "Lāčplēsis" Goda zīmi.[8][6]

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2008. gadā kļuva par īpašu uzdevumu ministra Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās parlamentāro sekretāru. Tāpat bijis ekonomikas un satiksmes ministra ārštata padomnieks reģionālos un sadarbības ar NVS valstīm jautājumos.[7]

2005. gadā neveiksmīgi kandidēja Valmieras pilsētas domes vēlēšanās no apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK saraksta.[9] 2006. gadā kandidēja 9. Saeimas vēlēšanās no TB/LNNK saraksta,[1][10] taču netika ievēlēts. 2009. gada pašvaldību vēlēšanās tika ievēlēts Valmieras domē no "TB/LNNK/Visu Latvijai!" saraksta (bija saraksta līderis). 2010. gadā neveiksmīgi kandidēja 10. Saeimas vēlēšanās no Nacionālās apvienības saraksta,[3] toties 2011. gada ārkārtas Saeimas vēlēšanās tika ievēlēts 11. Saeimā.

2014. gada sākumā, kamēr Einārs Cilinskis bija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, R. Naudiņš pildīja šīs ministrijas parlamentārā sekretāra pienākumus. Pēc E. Cilinska atstādināšanas no amata R. Naudiņš tika izvirzīts un 27. martā ievēlēts par jauno vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Laimdotas Straujumas valdībā. Ministrs nesaņēma pielaidi valsts noslēpumam, ko piešķir Satversmes aizsardzībs birojs, tomēr darbu valdībā turpināja[11] līdz tās pilnvaru beigām rudenī pēc Saeimas vēlēšanām.

Rudenī ievēlēts 12. Saeimā. 2018. gada rudenī ievēlēts arī 13. Saeimā.

2021. gada novembrī R. Naudinš bija viens no trim Saeimas deputātiem, kas Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta trūkuma dēļ tika atstādināts no darba Saeimā. 2022. gada janvārī, pēc sadarbspējīga sertifikāta iegūšanas, deputāts atgriezās pilnvērtīgā parlamenta darbā.[12] 2022. gada 24. janvārī R. Naudiņš pameta Nacionālo apvienību un politiskā spēka veidoto Saeimas frakciju.[13]

2022. gadā pievienojies Latvijas Zemnieku savienībai, īpaši izceļot atbalstu ZZS paustajai skepsei par Covid-19 ierobežošanas pasākumu stingrību.[14][8] R. Naudiņš 14. Saeimas vēlēšanās kandidēja no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā,[15] taču netika ievēlēts. Saeimas darbā R. Naudiņš iesaistījās kā ZZS deputāta Jura Jakovina palīgs.[16]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Atis Rozentāls. «Nacionālā apvienība 11. Saeimā pieaudzējusi muskuļus». Diena.lv. Skatīts: 2012. gada 11. februārī.
  2. «Iepazīsimies - jaunie deputāti: Romāns Naudiņš». Tb.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 16. decembrī. Skatīts: 2012. gada 11. martā.
  3. 3,0 3,1 «CVK 10. Saeimas vēlēšanu profils». CVK.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 29. decembrī. Skatīts: 2012. gada 11. februārī.
  4. Latvietim jābūt Latvijā Arhivēts 2016. gada 4. martā, Wayback Machine vietnē. Romāns Naudiņš intervijā žurnālam "Praktiskais Latvietis" 2012. gada izskaņā
  5. «Romāns Naudiņš - svarīgs čiekurs». Diena.lv. Skatīts: 2014. gada 4. aprīlī.
  6. 6,0 6,1 «Deputātu uz delnas profils». Deputatiuzdelnas.lv. Skatīts: 2012. gada 11. februārī.[novecojusi saite]
  7. 7,0 7,1 7,2 «Romāna Naudiņa biogrāfija». Romansnaudins.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 25. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 11. februārī.
  8. 8,0 8,1 «Romāns Naudiņš». Puaro.lv (lv-LV). 2022-07-19. Skatīts: 2023-08-10.
  9. «2005. gada 12. marta pašvaldību vēlēšanas». CVK.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 16. martā. Skatīts: 2012. gada 11. februārī.
  10. «CVK 9. Saeimas vēlēšanu profils». CVK.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 28. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 11. februārī.
  11. LSM. «Naudiņš bez pielaides valsts noslēpumam turpinās darbu līdz jaunajai valdībai».
  12. LSM. «Pēc Covid-19 sertifikāta uzrādīšanas deputāts Naudiņš drīkst piedalīties Saeimas darbā».
  13. Raivis Spalvēns. «Romāns Naudiņš pamet Nacionālās apvienības frakciju». www.delfi.lv (latviešu), 2022-01-24. Skatīts: 2023-08-10.
  14. «No ZZS saraksta Vidzemē Saeimas vēlēšanās kandidēs deputāts Romāns Naudiņš». zzs.lv (latviešu). Skatīts: 2022-07-19.
  15. «Saeimas deputāts Naudiņš vēlēšanās startēs no ZZS saraksta». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-07-19.
  16. «Saeimā par deputāta palīgiem strādās arī politiķu sievas, māsas, neievēlētie deputāti un blogeri». Latvijā (latviešu). 2022-11-13. Skatīts: 2022-11-15.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Einārs Cilinskis
Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs
2014. gada 27. marts2014. gada 5. novembris
Pēctecis:
Kaspars Gerhards