Tālavs Jundzis

Tālavs Jundzis
	Latvijas Aizsardzības ministrs
	Amatā; 1991. gada 19. novembris — 1993. gada 3. augusts
Prezidents	Guntis Ulmanis
Priekštecis	Roberts Dambītis
Pēctecis	Valdis Pavlovskis
	Amatā; 1997. gada 6. jūnijs — 1998. gada 27. oktobris
Prezidents	Guntis Ulmanis
Premjerministrs	Guntars Krasts
Priekštecis	Andrejs Krastiņš
Pēctecis	Ģirts Valdis Kristovskis
Dzimšanas dati	1951. gada 4. oktobrī (73 gadi); Gulbene, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija)
Politiskā partija	PSKP; Kristīgo demokrātu savienība
Profesija	jurists, politologs

Tālavs Jundzis (dzimis 1951. gada 4. oktobrī Gulbenē) ir latviešu jurists un politologs, agrāk — politiķis. Bijis Augstākās Padomes deputāts un aizsardzības ministrs. Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis.

Izglītība

T. Jundža tēvs ir ilgadīgais Jaunpiebalgas draudzes mācītājs PSRS okupācijas gados Edgars Jundzis. 1970. gadā viņš pabeidzis Jaunpiebalgas vidusskolu un 1974. gadā absolvējis Latvijas Valsts Universitātes Juridisko fakultāti, aizstāvējis disertāciju kriminoloģijā, 1986. gadā ieguvis juridisko zinātņu kandidāta grādu, 1993. gadā — tiesību zinātņu doktora grādu.

Ir vairāk kā 80 zinātnisku rakstu un grāmatu, to skaitā monogrāfiju "Latvijas drošība un aizsardzība" (1995. gads) autors. Kopš 1993. gada specializējies starptautisko attiecību un drošības jautājumos un 1999. gadā aizstāvējis habilitētā politoloģijas doktora grādu. 1998. gadā ievēlēts par LZA korespondētājlocekli.^[1] 2016. gadā saņēmis LZA Lielo medaļu par pētījumiem Latvijas neatkarības atjaunošanas vēsturē.^[2]

Papildus izglītību apguvis Londonas Karaliskās koledžas Kara departamentā (1995. gadā), NATO Aizsardzības koledžā Romā (1996. gadā). Bijis NATO stipendiāts (1994—1996) pētījumam par Baltijas valstu drošību.

Karjera

1970. gadā sācis strādāt Zaubes astoņgadīgajā skolā par skolotāju, pēc tam Rēveļu astoņgadīgajā skolā. Divus gadus dienējis obligātajā karadienestā Padomju armijā, tur iestājies PSKP (izstājies 1990. gada maijā). No 1975. gada strādājis par zinātnisko līdzstrādnieku Latvijas PSR Revolūcijas muzejs, laikaposmā no 1976. līdz 1988. gadam — strādājis prokuratūras iestādēs.

Kopš 1988. gada jūnija līdz ievēlēšanai Augstākajā Padomē (AP) vadījis LZA Filozofijas un tiesību institūta Kriminoloģijas nodaļu. Piedalījies un uzstājies ar runu Rakstnieku u.c. radošo savienību plēnumā 1988. gada 1. un 2. jūnijā. Bijis viens no Latvijas Juristu biedrības dibinātājiem 1988. gadā, un tās viceprezidents, tajā pašā gadā piedalījies Latvijas Olimpiskās komitejas atjaunošanā un bijis tās loceklis.

Darbojoties AP no 1990. līdz 1993. gadam, bijis Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs un AP Prezidija loceklis (1990. gada 4. maijs — 1991. gada 12. decembris). Līdzdarbojies projekta deklarācijai par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Bijis AP Aizsardzības štāba priekšnieka vietnieks 1991. gada barikāžu laikā. Bijis Latvijas AP delegācijas loceklis Ziemeļatlantijas Asamblejā un Baltijas asamblejas loceklis. Bijis Latvijas delegācijas loceklis sarunām ar Krievijas Federāciju par tās karaspēka izvešanu laikā no 1991. gada februāra līdz 1993. gada jūlijam. Bijis pirmais atjaunotās Latvijas aizsardzības ministrs, šo posteni ieņēmis no 1991. gada 19. novembra līdz 1993. gada 2. augustam.

Pēc Aizsardzības ministra pilnvaru izbeigšanās kļuvis par LZA Baltijas stratēģisko pētījumu centra direktoru (1993. gada novembrī). 2. reizi ieņēmis Aizsardzības ministra amatu no 1997. gada līdz jūnijam līdz 1998. gada oktobrim, bet 1998. gadā atgriezies LZA Baltijas stratēģisko pētījumu centra direktora amatā. Bijis vecākais pasniedzējs LU Juridiskajā fakultātē (1989-1992), kopš 1999. gada septembra ir starptautisko tiesību asociētais profesors Sociālo tehnoloģiju augstskolā. Bijis Rīgas pilsētas padomes deputāts no 1989. līdz 1994. gadam un Rīgas domes deputāts 1997. gadā.

Bijis Kristīgās Tautas partijas (bijusī LTF, vēlāk pievienojās Kristīgo demokrātu savienībai) priekšsēdētājs (no 1996. līdz 1998. gadam). Ir Latvijas Juristu biedrības biedrs un tās Prezidija loceklis, kā arī Latvijas Politologu asociācijas biedrs.

Apbalvojumi

1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme
1996. gads — "Atzinības goda zīme"
1999. gads — goda zīme "Par ieguldījumu bruņoto spēku attīstībā"
2000. gads — Triju Zvaigžņu ordenis, III šķira
2005. gads — Viestura ordenis, I šķira
2016. gads — Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa

Darbi

Tālavs Jundzis. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000.

Atsauces

↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2001. gada 13. aprīlī. Skatīts: 2008. gada 27. maijā.
↑ «Tālavs Jundzis un Romans Lācis saņem Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielās medaļas». lza.lv. 2016. gada 24. novembrī. Skatīts: 2016. gada 13. decembrī.

Ārējās saites

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Roberts Dambītis	Latvijas Aizsardzības ministrs 1991. gada 19. novembris — 1993. gada 3. augusts	Pēctecis: Valdis Pavlovskis
Priekštecis: Andrejs Krastiņš	Latvijas Aizsardzības ministrs 1997. gada 6. jūnijs — 1998. gada 27. oktobris	Pēctecis: Ģirts Valdis Kristovskis

[1] «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2001. gada 13. aprīlī. Skatīts: 2008. gada 27. maijā.

[2] «Tālavs Jundzis un Romans Lācis saņem Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielās medaļas». lza.lv. 2016. gada 24. novembrī. Skatīts: 2016. gada 13. decembrī.

[1]

[2]