Pāriet uz saturu

Ivars Zariņš

Vikipēdijas lapa
Ivars Zariņš
Ivars Zariņš 2018. gadā
13. Saeimas deputāts
Amatā
2018. gada 6. novembris — 2022. gada 3. marts
Prezidents
Premjerministrs Arturs Krišjānis Kariņš
12. Saeimas deputāts
Amatā
2014. gada 4. novembris — 2018. gada 6. novembris
Prezidents
Premjerministrs
11. Saeimas deputāts
Amatā
2011. gada 17. oktobris — 2014. gada 4. novembris
Prezidents Andris Bērziņš
Premjerministrs
Dzimšanas dati 1969. gada 18. aprīlī (55 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Jēkabpils, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīvo Valsts karogs: Latvija Sigulda, Latvija
Tautība latvietis
Politiskā partija "Saskaņa" (kopš 2011)
Dzīvesbiedrs(-e) neprecējies
Profesija ekonomists

Ivars Zariņš (dzimis 1969. gada 18. aprīlī Jēkabpilī)[1] ir latviešu ekonomists un politiķis, pārstāv sociāldemokrātisko partiju "Saskaņa". Bijis vairāku Saeimas sasaukumu deputāts.

Biogrāfija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1993. gadā absolvējis Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultāti. Bijis uzņēmuma "Unifonds" valdes priekšsēdētājs. Laikā no 1998. līdz 1999. gadam bijis Latvijas ekonomikas ministra Aināra Šlesera padomnieks. Laikā no 2001. līdz 2010. gadam I. Zariņš bija Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas ("regulatora") loceklis,[2] 2011. gadā arī komisijas priekšsēdētāja vietas izpildītājs. Jau 2011. gada sākumā viņš norādīja, ka taisās drīzumā šo amatu atstāt, jo esošajā situācijā neredzot, kā nodrošināt regulatora rīcībspēju un ka Latvijā nesot enerģētikas politikas, bet tikai stihiski mēģinājumi kaut ko panākt un izdarīt.[3][4]

I. Zariņš nav precējies. Brīvajā laikā aktīvi nodarbojas ar orientēšanās sportu.

Politiskā darbība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2011. gadā pievērsies politikai, iestājies partijā "Saskaņa" un veiksmīgi kandidējis 11. Saeimas vēlēšanās no "Saskaņas Centra" saraksta. Ievēlēts Saeimā Zemgales vēlēšanu apgabalā. 11. Saeimā I. Zariņš izcēlās kā viens no aktīvākajiem debatētājiem ar tautsaimniecību saistītās tēmās.

2014. gadā tika ievēlēts arī 12. Saeimā no Vidzemes vēlēšanu apgabala, kur startēja ar pirmo numuru partijas "Saskaņa" sarakstā. I. Zariņš bija viens no retajiem 12. Saeimas deputātiem, kas deputāta zvērestu skaitīja no galvas, par to izpelnoties savu atbalstītāju aplausus,[5] jo pirms trim gadiem viņam zvērestu vairākas reizes nācās atkārtot pieļauto kļūdu dēļ. Zariņa ievēlēšana 12. Saeimā tika publiski apšaubīta, jo pēc īrētu autobusu sabraukšanas Stalbes pagastā tika konstatēts neparasts atbalsts "Saskaņai" un personiski Zariņam, kuram iecirknī no 60 partijas biļeteniem bija salikti 45 plusi, kamēr citiem "Saskaņas" pārstāvjiem — neviena. Kad Drošības policija sāka izmeklēt šādus gadījumus, Zariņš paziņoja, ka pats griezīsies tajā, lai atspēkotu par sevi izplatītās baumas. Viņš arī noliedza, ka "Saskaņai" būtu kāds sakars ar šādu autobusu organizēšanu. Pēc izmeklēšanas Drošības policija apstiprināja, ka balsu pirkšanas nav bijis un viss noticis saskaņā ar likumu.[6][7][8]

2017. gadā Zariņš kļuva slavens ar savu apgalvojumu, ka latviešiem "Saskaņas" sadarbības līgums ar Krievijas faktiski valdošo partiju "Vienotā Krievija" esot "pats svarīgākais pēc līguma ar NATO", jo pateicoties tam izdevies savākt visus krievvalodīgos "Saskaņas" paspārnē un bez šī līguma tie atkal sākšot demonstrēt savu radikālumu.[9]

2018. gada rudenī ievēlēts 13. Saeimā no Zemgales vēlēšanas apgabala.[10] 2022. gada februārī I. Zariņš paziņoja, ka noliek Saeimas deputāta mandātu.[11]

Kā partijas Ministru prezidenta amata kandidāts kandidēja 14. Saeimas vēlēšanās 2022. gada rudenī, taču "Saskaņas" saraksts nepārvarēja 5% barjeru.

Pētījumi un kampaņa par OIK atcelšanu

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2018. gadā, tolaik būdams regulatora padomes loceklis, I. Zariņš intervijā stāstīja, ka obligātās iepirkuma komponentes (OIK) ieviešana bijusi politiska afēra jau no paša sākuma un draudējusi Latvijas patērētājiem ar lieliem virsmaksājumiem. Viņš jau tolaik esot protestējis pret to, bet neesot guvis atbalstu valsts ierēdņu un politiķu vidū. Pēc tā viņam nācies aiziet no regulatora, un drīz viņš kļuva par Saeimas deputātu no Saskaņas.[12][13]

12. Saeimā I. Zariņš sagatavoja ap 50 jautājumu un pieprasījumu Ekonomikas ministrijai, apgalvojot, ka tās bezdarbība šajā jomā ir klaja nekompetence vai apzināts mēģinājums piesegt krāpniecības shēmas.[14] Spekulācijas ap lielajiem tiesvedības riskiem varētu neitralizēt, īstenojot "OIK saņēmēju lustrācijas" procesu, pēc kura reti kurš vēlētos tiesāties ar valsti," — sacīja I. Zariņš.[15]

2019. gadā Saeimas plenārsēdei tika iesniegts I. Zariņa priekšlikums par viņa izslēgšanu no parlamentārās izmeklēšanas komisijas OIK jautājumos, tā izsakot neapmierinātību ar savu zaudējumu vēlēšanās par šīs pēc KPV LV iniciatīvas izveidotās komisijas priekšsēdētāja amatu KPV LV pārstāvei Ievai Krapānei.[16]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Saskaņas Centra profils». Saskanascentrs.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 20. februārī. Skatīts: 2012. gada 23. februārī.
  2. ↑ «"Deputāti uz delnas" profils». Deputatiuzdelnas.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 22. septembrī. Skatīts: 2012. gada 23. februārī.
  3. ↑ Līva Melzbārde, Dienas bizness: Atkal meklēs jaunus regulatora vadītājus (2011)
  4. ↑ «BNN: Regulators: enerģētikas politikas vietā ir stihiski mēģinājumi kaut ko izdarīt». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 9. augustā. Skatīts: 2019. gada 9. augustā.
  5. ↑ Video: SC deputāts Ivars Zariņš kā viens no retajiem 12.Saeimā deputāta zvērestu noskaita no galvas
  6. ↑ Diena: Zariņš pats vērsīsies Drošības policijā, lai novērstu par sevi izskanējušās baumas
  7. ↑ LSM, Vidzemes TV: Zariņš noliedz aizdomas par «Saskaņas» saistību ar vēlētāju autobusiem Stalbē
  8. ↑ LSM, LETA: DP izbeidz kriminālprocesu par iespējamo balsu pirkšanu deputāta Zariņa labā
  9. ↑ LETA — Apollo: «Saskaņas» politiķis: Latviešiem līgums ar partiju «Vienotā Krievija» ir pats svarīgākais pēc NATO līguma
  10. ↑ «13.Saeimas vēlēšanas rezultāti». 2018-10-19. Skatīts: 2019-08-08.
  11. ↑ Ivara Zariņa Facebook konts. «"kā var nesolīt" lai paliek citiem!...».
  12. ↑ «Ivars Zariņš kļūs par Saskaņas centra saraksta līderi Zemgalē». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 9. augustā. Skatīts: 2019. gada 9. augustā.
  13. ↑ NRA: Ivars Zariņš: OIK nav kļūda, bet afēra
  14. ↑ Ivars Zariņš. «OIK afēra – kā Ekonomikas ministrija cenšas to atklāt vai piesegt?». nra.lv, 2018-02-08. Skatīts: 2019-08-08.
  15. ↑ «Zariņš piedāvā risinājumu OIK afēras likvidācijai, kurš novērsīs arī neskaitāmu tiesvedību risku». nra.lv. Skatīts: 2019-08-08.
  16. ↑ LSM: Deputāts Zariņš pamet OIK parlamentārās izmeklēšanas komisiju

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ivars Zariņš


Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Ivars_Zariņš&oldid=4043216"