Pāriet uz saturu

Ēdoles pils

Vikipēdijas lapa
Ēdoles pils fasāde (2008).

Ēdoles pils ir viduslaiku pils Ēdolē, vienīgā Kurzemes bīskapijas pils, kas vēl ir lietošanas kārtībā. Pils celtniecība sākta 1264. gadā,[1] lai gan dokumentāla pierādījuma šim faktam nav. Tiek pieļauts, ka celtniecība ir sākta tikai 14. gadsimta sākumā. Ēdoles pils ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.[2]

1253. gadā Ēdoles zemes piešķirtas Kurzemes bīskapiem un tās īpašumā palika līdz 16. gadsimta vidum. Nav dokumentāra pierādījuma pils celtniecības laikam, visdrīzāk celta 14. gadsimta pirmajā trešdaļā. Tūristu ceļvežos bieži minētajiem celtniecības gadiem 13. gadsimta beigu daļā nav dokumentāra pamatojuma.[3]

Līdz ar Livonijas Konfederācijas sabrukumu Ēdoles muižu 1561. gadā savā īpašumā ieguva bijušais Kurzemes bīskapijas doma prāvests Ulrihs fon Bērs. Bēru dzimtai pils un muiža piederēja līdz 20. gadsimta sākumam. Visdrīzāk 16. gadsimta otrajā pusē pils tika pārbūvēta, to nocietinot, tika izbūvēts apaļais tornis.[3] Pils laika gaitā vairākkārt tikusi postīta, taču aizvien tikusi atjaunota. 17. gadsimta otrajā pusē zaudēja savu militāro nozīmi un pakāpeniski pārtapa par reprezentatīvu Ēdoles muižas kungu namu.[4] Šajā laikā tika būvētas jaunas piebūves pils viduslaiku mūru ārpusē.

Ēdoles pils 18. gadsimtā
Ēdoles pils 1830. gadā

Barona Ādolfa Vernera fon Bēra laikā, 1835.-1840. gados, tika veikta pils pārbūve, nojaucot daļu no piebūvēm un pārveidojot pils fasādes neogotiskā stilā. Šī ir viena no agrīnākajām neogotiskā stila pārbūvēm mūsdienu Latvijas teritorijā un saistāma ar to, ka Ādolfs Verners fon Bērs bija britu kultūras entuziasts un pārņēma arī Britu impērijā modē nākušo jauno arhitektūras stilu.[5] Ap pili šajā laikā tika izveidots ainavu parks, kas vēl vairāk uzsvēra pils reprezentatīvo, aristokrātisko garu.

1905. gada nemieru laikā pili nodedzināja, bet jau 1906. gadā uzsāka atjaunošanās un pārbūves darbus, kas turpinājās vēl Pirmā pasaules kara laikā. Pārbūves laikā pils arhitektūra tika vienkāršota un pārveidota, šajā pārbūvē vārtu tornis ieguva astoņstūrainu augšdaļu. Otrā pasaules kara beigās dibinātās Latvijas Nacionālās komitejas prezidents Rūdolfs Bangerskis bija nolūkojis Ēdoles pili kā savas valdības mītni.

Pēc kara līdz 1980. gadiem pilī atradās Kuldīgas rajona invalīdu nams. 1981.-1986. gadā G. Erdmaņa vadībā veikta pils uzmērīšana un izveidots restaurācijas projekts. 1985. gadā Ēdoles pils pagalmā uzņemta kinofilmas "Emīla nedarbi" nabagmājas aina. 1980. gados pils vairākkārt mainīja īpašniekus līdz 1991. gadā kļuva par Ēdoles pagasta īpašumu. Kopš šī laika pils un tās apkaime pakāpeniski tiek sakopta.

Ēdoles pils izsolīšana

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2006. gada septembrī Ēdoles pagasta domes deputāti nolēma pārdot pili un 7,2 hektārus zemes.[6] To sākotnēji nepirka par izsoles sākumcenu. Pārdot to izdevās tikai ceturtajā izsolē, kas notika 2008. gada vasarā, kas to par 1,15 miljoniem latu nopirka nekustamo īpašumu firmas "Latvijas nami" īpašnieks Ivo Zonne un kompānijas "Elko grupa" akcionārs un padomes loceklis Kaspars Viškints. Uzsākot pils atjaunošanas darbus, pabeidza divu pils istabu aprīkošanu ar mēbelēm un interjera priekšmetiem.[7] Jau 2009. gadā jaunie īpašnieki pili atkal izlika pārdošanā par 2,5 miljoniem latu,[6] tomēr ap 2014. gadu Ēdoles pilī uzsāka apjomīgus rekonstrukcijas darbus.[8]

Ēdoles pils saimniecības pagalma mazais tornītis
Ēdoles pils shēma (B. Schmid, 1921).

Ēdoles pils veidota kā ūdenspils - to no visām pusēm aizsargāja ūdens šķēršļi, tai skaitā no trim pusēm rakti dziļi grāvji. Ūdens šķēršļi norobežo 66 x 150 metrus lielu laukumu, kur atrodas pils un - agrākos laikos - arī priekšpilis.

Pils viduslaiku daļa ir 31,5 x 34,5 metrus liela, ieeja pilī vedusi no austrumiem. Senākā viduslaiku pils daļa ir ziemeļu korpuss, zem kura izbūvēti arī plaši pagrabi. Vēlāk uzbūvēts rietumu un dienvidu korpuss. 16. gadsimtā uzbūvēts apaļais tornis. Visas šīs būves ietver iekšpagalmu. 18.-19. gadsimta pārbūvju rezultātā izveidojies arī saimniecības pagalms ar mazu tornīti.

Pils viduslaiku interjeri tika pārveidoti 1835.-1841. gada pārbūvē, savukārt 19. gadsimta interjeri lielā mērā zuduši 1905. gada ugunsgrēkā un vēlākos laikos. Saglabājušās ozolkoka balustrādes ieejas hallē un daļa no citām detaļām.

Virs ieejas pilī atrodas ap 1840. gadu veidots Bēru dzimtas ģerbonis.

Ar pili saistīts lielāks skaits nostāstu, tai skaitā par brāļu naidu un slepkavību, kura rezultātā uz pils sienas parādījies nenomazgājams asins traips, kura vietā nācies izbūvēt kamīnu. Ar pili saistīts arī nostāsts par rūķīšu kāzām, kā arī lielāks skaits mūsdienu nostāstu par jaunākajos laikos redzētām dīvainām parādībām.

  1. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 14. februārī. Skatīts: 2013. gada 14. februārī.
  2. http://www.mantojums.lv/?lang=lv&cat=576 Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.
  3. 3,0 3,1 Caune A., Ose I. Latvijas 12. gadsimta beigu - 17. gadsimta vācu piļu leksikons. Rīga, 2004.
  4. Latviešu konversācijas vārdnīca. IV sējums, 8015 sleja. Rīga, 1929.-1930.
  5. Zilgalvis J. Pearls of Latvia. Full color guide to 40 of the most beautiful castles, palaces and manors in Latvia. Rīga, 2000-2001.
  6. 6,0 6,1 «'Sotheby's' izsoles dalībniekiem piedāvās Latvijas īpašumus, arī Ēdoles pili». delfi.lv. 2010. gada 24. novembris. Skatīts: 2015. gada 13. oktobrī.
  7. Miljonārs Zonne pārdod Ēdoles pili jauns.lv 2009. gada 23. jūlijā
  8. Juris Lipsnis. «Ēdoles pilī silti un omulīgi». Kurzemnieks, 2014. gada 21. oktobris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 13. oktobrī.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koordinātas: 57°01′3″N 21°41′49″E / 57.01750°N 21.69694°E / 57.01750; 21.69694