1988. gadā Tabūns iestājās Latvijas Tautas frontē un Latvijas Nacionālās neatkarības kustībā.[1] Kā LNNK biedrs 1993. gadā ievēlēts5. Saeimā. Bijis Pieprasījumu komisijas, kā arī Vides un sabiedrisko lietu komisijas biedrs.[3]1995. gadā no LNNK un LZP apvienotā saraksta ievēlēts6. Saeimā. Kopā ar pārējiem LNNK deputātiem 1997. gada maijā izstājies no LNNK/LZP apvienotās frakcijas, bet jūnijā — piedalījies "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" Saeimas frakcijas dibināšanā, kļuvis par tās priekšsēdētāja biedru. Bijis arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, kā arī Pieprasījumu komisijas biedrs.[4]
1998. gadā ievēlēts7. Saeimā nu jau kā apvienotās partijas TB/LNNK biedrs. Arī šajā sasaukumā bijis frakcijas priekšsēdētāja vietnieks. Tāpat bijis divu komisiju — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu, kā arī Pieprasījumu — sekretārs.[2] 2002. gadā ievēlēts8. Saeimā. Bijis Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, kā arī Pieprasījumu komisijas biedrs.[5] 2006. gadā ievēlēts9. Saeimā. Bijis Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas biedrs, kā arī Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētājs. 2010. gadā, kad no TB/LNNK frakcijas izstājās Imants Kalniņš, un tajā palika tikai 4 deputāti, P. Tabūns kopā ar saviem partijas biedriem izveidoja vienotu VL-TB/LNNK frakciju.[6]
2010. gadā kandidējis 10. Saeimas vēlēšanās kā pirmais numurs Latgales vēlēšanu apgabalā, tomēr P. Tabūns Saeimā netika ievēlēts. Žurnālistiem viņš solīja "atpūsties un rakstīt grāmatas par Latvijas bēdīgo situāciju".[7] 2018. gadā sarakstījis grāmatu "Latvijas dzīvības stratēģija".
Miris savās mājās 2020. gada septembrī 83 gadu vecumā.[8]