Pāriet uz saturu

Strenči

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par pilsētu. Par dzelzceļa staciju skatīt rakstu Strenči (stacija).
Strenči
Novada pilsēta
Strenču slimnīcas dūmenis ar ūdenstvertni
Strenču slimnīcas dūmenis ar ūdenstvertni
Ģerbonis: Strenči
Ģerbonis
Strenči (Latvija)
Strenči
Strenči
Koordinātas: 57°37′39″N 25°41′06″E / 57.62750°N 25.68500°E / 57.62750; 25.68500Koordinātas: 57°37′39″N 25°41′06″E / 57.62750°N 25.68500°E / 57.62750; 25.68500
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Valmieras novads
Pilsētas tiesības kopš 1928. gada
Vēsturiskie
nosaukumi
vācu: Stackeln
Platība[1]
 • Kopējā 5,7 km2
 • sauszeme 5,4 km2
 • ūdens 0,3 km2
Augstums 45 m
Iedzīvotāji (2024)[2]
 • kopā 957
 • blīvums 176,2 iedz./km2
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-4730
Strenči Vikikrātuvē

Strenči ir pilsēta Vidzemē, Valmieras novadā, Gaujas krastā. Nozīmīgs mežrūpniecības, transporta un medicīnisko pakalpojumu centrs. Tā kā Strenču veidošanos un attīstību sekmējusi mežrūpniecība un koku pludināšana pa Gauju, tautā Strenčus agrāk mēdza saukt par "Gaujas plostnieku galvaspilsētu". Katru gadu maijā Strenčos tiek svinēti plostnieku svētki.[4]

Strenči atrodas Ziemeļvidzemes zemienes Sedas līdzenumā, Gaujas labajā krastā, augšup apmēram 5 km garajām Strenču krācēm. Cauri pilsētai tek ap 15 km garā Strenčupīte.

Vidējā temperatūra: -5,5 °C janvārī, +16,5 °C jūlijā. Nokrišņu daudzums 650 mm gadā.[5]

Pilsētu šķērso valsts nozīmes autoceļš A3, kas pilsētu savieno ar Valmieru (19,4 km) un Valku (30 km),[6] un dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži (2022. gadā divi reisi Rīga—Valga dienā).

Citi autoceļi ir P25 (Smiltene-Strenči) un P26 (Strenči-Seda), vietējie autoceļi ir V239 (Strenču stacija-Seda), V233 (Strenči-Trikāta-Miega), V240 (Strenči-Vijciems-Mežmuiža) un V238 (Strenči-Ēvele-Ķemere).

Strenču pilsētas ģerbonis tika apstiprināts 1938. gadā. Zilais ģerboņa fons simbolizē Gauju, četras horizontālās zelta svītras simbolizē pa Gauju pludinātos kokus, bet trīs zelta rombi — caur Strenčiem ejošo dzelzceļu.[7]

Strenču viesnīca 19. gadsimta beigās.

Pirmais avots, kas vēsta par apdzīvotu vietu tagadējās Strenču pilsētas vietā, ir Zviedru Vidzemes 17. gadsimta beigu RīgasTērbatas pasta ceļa kartes. 18. gadsimta otrajā pusē uz Ēveles, Jaunjērcēnu un Keižu muižu zemes šeit sāka apmesties mežcirtēji un plostnieki.

Par nozīmīgu apdzīvoto vietu Strenči sāka veidoties pēc Stakles stacijas (vācu: Stakeln) atklāšanas 1889. gadā uz dzelzceļa līnijas Rīga—Pleskava.[8] 1895. gadā Strenči ieguva miesta tiesības. Mežā starp dzelzceļa staciju un Rīgas—Tērbatas lielceļu 1899. gadā pēc Vidzemes bruņniecības iniciatīvas tika nolemts celt Vidzemes guberņas psihiatrisko slimnīcu, kuras būve sākās 1903. gadā (projekta autors bija arhitekts Augusts Reinbergs) un 1907. gadā tika atklāta tiem laikiem viena no modernākajām psihoneiroloģiskajām slimnīcām Eiropā ar labiekārtotu parku. Pirmais slimnīcas direktors bija Alberts Bērs. 1907. gadā tika izveidota Strenču Saviesīgā biedrība, 1910. gadā Krājaizdevu sabiedrība un Namsaimnieku biedrība.

Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas Strenči attīstījās par svarīgu Ziemeļvidzemes tirdzniecības un ražošanas centru, tādēļ 1928. gadā tiem tika piešķirtas pilsētas tiesības. 1935. gadā pilsētā bija 313 dzīvojamās mājas (11 mūra, 180 koka, 122 jaukta tipa), 59 tirgotavas un 76 ražošanas uzņēmumi — dzirnavas, vilnas kārstuve, galdniecība, desu darbnīca u.c.

Otrais pasaules karš iezīmēja traģiskus pavērsienus mazpilsētas dzīvē — 1941. gadā bez tiesas sprieduma padomju represīvo orgānu darbinieki izsūtītīja 24 pilsētas iedzīvotājus, bet 1943. gadā nacisti nogalināja daudzus psihiatriskās slimnīcas pacientus. Deportācijas atkārtojās 1949. gadā, kad tika izsūtīti 20 cilvēki.[9]

Pēc kara pilsētā tika nodibināta mežrūpniecības saimniecība (MRS) ar kokzāģētavu un karotīna ražotni[8] un Rīgas ķīmiskās mašīnbūves rūpnīcas "Rinar" filiāle. Iedzīvotāju skaits migrācijas dēļ pieauga no 1763 cilvēkiem 1935. gadā līdz 2666 cilvēkiem 1979. gadā.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Iedzīvotāju skaita izmaiņas[8][10]
GadsIedz.±%
1913800—    
19351 763+120.4%
19592 840+61.1%
GadsIedz.±%
19702 449−13.8%
19792 666+8.9%
19892 388−10.4%
GadsIedz.±%
20001 751−26.7%
20111 397−20.2%
2021963−31.1%

Etniskā struktūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Gads Kopā Latvieši Krievi Baltkrievi Ukraiņi Poļi Lietuvieši Citi[10]
2000 1751 1437 (82%) 212 (12%) 30 (2%) 15 (1%) 11 (1%) 25 (1%) 21 (1%)
2021 963 853 (89%) 81 (8%) 6 (1%) 3 (0%) 6 (1%) 8 (1%) 5 (1%)

Strenču skolā 1912.—1914. gadā mācījies un līdz 1919. gadam par miesta fotogrāfu strādājis dzejnieks J. Krauklis, kurš pazīstams ar pseidonīmu Jānis Ziemeļnieks.

Kultūras un vēstures pieminekļi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Strenču aptieka, celta 1901. gadā.
  • Strenču baznīca ir celta 1907. gadā, bet tās tornis (arhitekts Frīdrihs Skujiņš) uzcelts 1937. gadā.
  • 1907. gadā pabeigtā Strenču Psihoneiroloģiskā slimnīca, arhitekts Augusts Reinbergs. Mūsdienās slimnīcā ir ierīkots arī muzejs.
  • 1909. gadā pabeigts dzelzsbetona tilts pār Gauju.

Attēlu galerija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
  2. 2,0 2,1 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
  3. «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.
  4. vestnesis.lv. «Gaujas plostnieku bijušajā galvaspilsētā - Latvijas Vēstnesis». www.vestnesis.lv (latviešu). Skatīts: 2020-03-04.
  5. Latvijas ģeogrāfijas atlants. "Jāņa sēta", 2020
  6. «Maršruta izveide». www.balticmaps.eu. Skatīts: 2020-03-04.
  7. «STRENČU PILSĒTA». strencunovads.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 21. martā. Skatīts: 2017. gada 18. augustā.
  8. 8,0 8,1 8,2 Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne".  435. lpp.
  9. Enciklopēdija Latvijas pilsētas. Rīga, 1999.
  10. 10,0 10,1 stat.gov.lv

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]