Latvijas demogrāfija

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Šajā rakstā ir apkopota informācija par Latvijas iedzīvotāju skaitu, etnisko sastāvu, urbanizācijas līmeni, dzimumstruktūru, vecumstruktūru u.c.

Iedzīvotāju skaits Latvijas teritorijā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas iedzīvotāju skaits (miljonos) no 1950. līdz 2012. gadam.
  • 1250 — 300 000
  • 1550 — 404 000 [1]
  • 1700 — 465 000 [2]
  • 1750 — 498 000 [3]
  • 1781-1797 — 873 000 [4]
  • 1800 — 725 000 [3]
  • 1860 — 1 225 000 [3]
  • 1863 — 1 240 988
  • 1897 — 1 929 387
  • 1900 — 2 008 000 [3]
  • 1914 — 2 552 000
  • 1920 — 1 596 131
  • 1925 — 1 844 805
  • 1930 — 1 900 045
  • 1935 — 1 950 502#
  • 1939 — 1 994 506
  • 1940 — 1 951 200 [5]
  • 1943 — 1 760 162
  • 1950 — 1 943 146
  • 1959 — 2 079 948#
  • 1970 — 2 351 903#
  • 1979 — 2 502 816#
  • 1989 — 2 666 567#
  • 1995 — 2 500 580
  • 2000 — 2 377 383#
  • 2002 — 2 345 768
  • 2004 — 2 319 203
  • 2006 — 2 294 590
  • 2008 — 2 270 894
  • 2010 — 2 248 374
  • 2011 — 2 070 371#

#Piezīmes: 1935., 1959., 1970., 1979., 1989., 2000. un 2011. gadā - tautas skaitīšanas dati.

Iedzīvotāju skaits un dabiskā kustība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju dabiskais pieaugums caurmērā pa gadu
Gads Iedz. skaits (tūkstošos) Dzimušo skaits Mirušo skaits Dabiskais pieaugums
1897-1903 - 59 516 39 730 19 786
1921-25 - 40 370 27 009 13 361
1926-30 - 39 063 27 884 11 179
1931-35 - 35 343 26 855 8588
1936-40 - 35 486 27 385 8101
1941 - 37 125 30 989 6136
1942[6] - 37 219 30 568 6651
1946 1 636 30 544 32 266 -1 722
1947 1 787 34 832 32 435 2 397
1948 1 872 35 402 26 500 8 902
1949 1 886 35 671 25 640 10 031
1950 1 887 33 137 24 250 8 887
1951 1 895 32 764 23 898 8 866
1952 1 906 32 278 22 680 9 598
1953 1 926 30 986 22 761 8 225
1954 1 953 33 202 22 500 10 702
1955 1 981 32 968 21 330 11 638
1956 2 018 32 590 20 339 12 251
1957 2 054 33 714 21 087 12 627
1958 2 073 35 068 20 910 14 158
1959 2 092 35 028 22 601 12 427
1960 2 121 35 468 21 314 14 154
1961 2 153 35 993 21 759 14 234
1962 2 182 35 061 23 592 11 469
1963 2 211 33 843 22 703 11 140
1964 2 241 33 053 21 165 11 888
1965 2 266 31 212 22 780 8 432
1966 2 283 31 974 23 350 8 624
1967 2 301 32 232 24 362 7 870
1968 2 324 32 693 25 104 7 589
1969 2 343 32 915 26 229 6 686
1970 2 359 34 333 26 546 7 787
1971 2 376 35 239 26 275 8 964
1972 2 396 35 007 27 296 7 711
1973 2 416 34 008 28 139 5 869
1974 2 437 34 920 28 143 6 777
1975 2 456 34 810 30 042 4 768
1976 2 470 34 644 30 373 4 271
1977 2 485 34 240 30 869 3 371
1978 2 498 34 258 31 261 2 997
1979 2 506 34 683 32 162 2 521
1980 2 512 35 534 32 100 3 434
1981 2 519 35 732 32 090 3 642
1982 2 531 37 477 31 234 6 243
1983 2 546 40 572 32 330 8 242
1984 2 562 40 847 33 406 7 441
1985 2 579 39 571 34 166 5 405
1986 2 600 41 960 31 328 10 632
1987 2 627 42 135 32 150 9 985
1988 2 653 41 275 32 421 8 854
1989 2 667 38 922 32 584 6 338
1990 2 663 37 918 34 812 3 106
1991 2 651 34 633 34 749 - 116
1992 2 614 31 569 35 420 -3 851
1993 2 563 26 759 39 197 -12 438
1994 2 521 24 256 41 757 -17 501
1995 2 485 21 595 38 931 -17 336
1996 2 457 19 782 34 320 -14 538
1997 2 433 18 830 33 533 -14 703
1998 2 410 18 410 34 200 -15 790
1999 2 390 19 396 32 844 -13 448
2000 2 373 20 248 32 205 -11 957
2001 2 355 19 664 32 991 -13 327
2002 2 339 20 044 32 498 -12 454
2003 2 325 21 006 32 437 -11 431
2004 2 313 20 334 32 024 -11 690
2005 2 301 21 497 32 777 -11 280
2006 2 288 22 264 33 098 -10 834
2007 2 276 23 273 33 042 -9 769
2008 2 266 23 948 31 006 -7 058
2009 2 255 21 677 29 897 -8 220
2010 2 231 19 219 30 040 -10 821
2011 2 070 18 620 28 520 -9 900
2012 2 028 19 520 28 820 -9 300

Etniskais sastāvs[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Etnisko latviešu un krievu skaita izmaiņas (1925-2009)

Pēc postošajiem 16.-18. gadsimta kariem un Lielās mēra epidēmijas Latvijas iedzīvotāju etniskais sastāvs bija visai viendabīgs. 18. gadsimta beigās Latvijas teritorijā bija apmēram 90% latviešu, 6,5% vāciešu, 1,1% ebreju, 0,8% poļu un 0,6% krievu. 19. gadsimta beigās Krievijas impērijas pārkrievošanas politikas un industrializācijas rezultātā notikušās krievu un ebreju imigrācijas dēļ 1897. gada tautas skaitīšana uzrādīja 68,3% latviešu, 8% krievu, 7,1% vāciešu un 6,3% ebreju. Pēc valstiskās neatkarības iegūšanas 20. gadsimta 20.-30. gados latviešu īpatsvars atkal pieauga. Etniskais sastāvs dramatiski mainījās Otrā pasaules kara laikā, jo kara laikā notika baltvāciešu izceļošana, ebreju iznīcināšana un daudzu latviešu došanās bēgļu gaitās uz Vāciju un Zviedriju, tālāk pamatā uz ASV, Kanādu un Austrāliju. Pēckara gadu masveida imigrācija no PSRS savienotajām republikām samazināja latviešu īpatsvaru Latvijā līdz 52% 1989. gadā. Pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas, neraugoties uz dabiskā pieauguma kritumu un emigrāciju, latviešu īpatsvars atkal palielinās sakarā ar krievu, baltkrievu, ukraiņu un citu lielāko mazākumtautību straujāku izceļošanu.

Latvijas iedzīvotāju etniskā struktūra 1897.-2011.
Tautība 1897. 1914.* 1920. 1925. 1935. 1959. 1970. 1979. 1989. 2000. 2011.[7]
Iedz. skaits  % Iedz. skaits  % Iedz. skaits  % Iedz. skaits  % Iedz. skaits  % Iedz. skaits  % Iedz. skaits  % Iedz. skaits  % Iedz. skaits  % Iedz. skaits  % Iedz. skaits  %
Latvieši 1 318 617 68,3 1 620 000 1 161 404 72,8 1 354 126 73,4 1 472 612 75,5 1 297 881 62,0 1 341 805 56,8 1 344 105 53,7 1 387 757 52,0 1 370 703 57,7 1 285 136 62,1
Krievi 154 561 8,0 260 000 10,20 91 477 5,73 193 648 10,5 206 499 10,6 556 448 26,6 704 599 29,8 821 464 32,8 905 515 34,0 703 243 29,6 557 119 26,9
Baltkrievi 79 541 4,1 110 000 4,31 66 194 4,2 38 010 2,1 26 867 1,4 61 587 2,9 94 898 4,0 111 505 4,5 119 702 4,5 97 150 4,1 68 202 3,3
Ukraiņi 987 0,0 1 040 0,1 512 0,0 1 844 0,1 29 440 1,4 53 461 2,3 66 703 2,7 92 101 3,5 63 644 2,7 45 798 2,2
Poļi 65 088 3,4 112 500 4,41 52 244 3,3 51 143 2,8 48 949 2,5 59 774 2,9 63 045 2,7 62 690 2,5 60 416 2,3 59 505 2,5 44 772 2,2
Lietuvieši 26 026 1,3 57 500 2,25 25 538 1,6 23 192 1,3 22 913 1,2 32 383 1,6 40 589 1,7 37 818 1,5 34 630 1,3 33 430 1,4 24 479 1,2
Ebreji 122 700 6,3 175 000 6,86 79 368 5,0 95 675 5,2 93 479 4,8 36 592 1,8 36 680 1,6 28 331 1,1 22 897 0,9 10 385 0,4 6 437 0,3
Čigāni 1 942 0,1 2 500 0,1 1 023 0,1 2 870 0,2 3 839 0,2 4 301 0,2 5 427 0,2 6 134 0,3 7 044 0,3 8 205 0,3 6 489 0,3
Vācieši 137 312 7,1 155 000 6,08 58 097 3,6 70 964 3,8 62 144 3,2 1609 0,1 5413 0,2 3299 0,1 3783 0,1 3465 0,1 3042 0,1
Igauņi 17 991 0,9 25 000 0,98 8 701 0,6 7893 0,4 7014 0,4 4610 0,2 4334 0,2 3681 0,2 3312 0,1 2652 0,1 2007 0,1
Lībieši - - 1 500 0,06 831 0,1 1 268 0,1 944 0,0 185 0,0 48 0,0 107 0,0 135 0,0 180 0,0 250 0,0
Citi 4 622 0,4 21 000 50 214 2,9 5 504 0,3 3 398 0,2 8 648 0,4 13 828 0,6 16 979 0,7 29 275 1,1 24 824 1,1 26 640 1,3
Kopā 1 929 387 2 550 000 1 596 131 1 844 805 1 950 502 2 093 458 2 364 127 2 502 816 2 666 567 2 377 383 2 070 371
  • Dati par 1914. gadu izveidoti, ņemot vērā Rīgas 1913. gada tautas skaitīšanu un Krievijas impērijas IM statistikas datus par 1914. gadu.

Pastāvīgo iedzīvotāju deklarētā tautība (1897-2011)[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reliģija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Tieslietu ministrijas ziņojumā par reliģisko organizāciju iesniegtajiem pārskatiem par darbību 2011. gadā minēts, ka 36 dažādām reliģiskām organizācijām Latvijā bija reģistrētas 1145 draudzes un 733 dievnami. Kā kopējais ticīgo skaits minēts 1 610 154. Pēc šī ziņojuma Latvijas evaņģēliski luteriskajai baznīcai bija 708 773 locekļi, Romas Katoļu Baznīca Latvijā aptuveni 500 000 locekļu,[8], Latvijas pareizticīgajai baznīcai 370 000 locekļi, Latvijas vecticībnieku Pomoras baznīcai 2373 locekļi, bet dievkalpojumus apmeklējot 34 517 cilvēki, Latvijas Baptistu draudžu savienībai 6 930 locekļi, Septītās dienas adventistu Latvijas draudžu savienībā 4 046 locekļi, Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienībām 3 268 locekļi, Evaņģēliskās ticības kristiešu draudzēm 3 171 locekļi, Jaunās Paaudzes draudzēm 3 020 locekļi, Evaņģēlisko kristiešu draudzēm 1 471 locekļi. Minēts, ka Latvijā ir 852 mormoņi, 751 metodists, 663 dievturi, 308 vācu luterāņi, 319 musulmaņi,[9] 416 jūdaisti, 290 Jehovas liecinieki, 155 budisti, 145 reformāti, 50 anglikāņi u.c. ticību pārstāvji.[10]

Ticības 1860  % 1897  % 1920  % 1925  % 1930  % 1935  % 2011  %
iedzīvotāju skaits 1 285 293 100.00 1 929 387 100.00 1 596 131 100.00 1 844 805 100.00 1 900 045 100.00 1 950 502 100.00 2 070 371 100.00
luterāņi 852 749 66.35 1 140 173 59.10 914 409 57.29 1 055 167 57.20 1 057 877 55.68 1 075 641 55.15 708 773 34.23
u.c.protestanti +luterāņi 0.00 8 949 0.46 9 697 0.61 15 652 0.85 17 069 0.90 19 146 0.98 17 936 0.87
katoļi 236 384 18.39 390 106 20.22 375 227 23.51 416 769 22.59 450 210 23.69 476 963 24.45 ap 500 000 ap 24.15
pareizticīgie 114 358 8.90 166 240 8.62 138 803 8.70 167 538 9.08 169 625 8.93 174 389 8.94 370 000 17.87
vecticībnieki 40 503 3.15 79 709 4.13 73 310 4.59 89 239 4.84 96 802 5.09 107 195 5.50 34 517 1.67
u.c.kristieši 1 0.00 333 0.02 1 153 0.07 166 0.01 297 0.02 136 0.01 11 614 0.56
jūdaisti 41 281 3.21 142 087 7.36 79 626 4.99 95 733 5.19 93 741 4.93 93 406 4.79 416 0.02
u.c.ticības 17 0.00 1790 0.09 199 0.01 175 0.01 255 0.01 136 0.01 1 460 0.07
nezināmi 0 0.00 0 0.00 3 707 0.23 4 366 0.23 14 169 0.75 3 490 0.17

Vecumstruktūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Eurostat" dati par 2011. gadu liecina, ka pensijas vecuma sieviešu skaits Latvijā vairāk nekā divas reizes pārsniedza vīriešu skaitu, kas ir lielākais īpatsvars starp Eiropas Savienības valstīm. Latvijā starp iedzīvotājiem, kas pārsnieguši 65 gadu vecumu, uz 100 vīriešiem bija 207,6 sievietes, turpretī Igaunijā 204,3 un Lietuvā 197 sievietes un ES valstīs vidēji uz 100 vīriešiem pensijas vecumā bija 138,2 sievietes.[11]

Iedzīvotāju galvenās vecuma grupas procentos[12] [13]
Gads Līdz darbspējas vecumam Darbspējas vecumā Virs darbspējas vecuma
1897 41,0 52,8 6,2
1920 38,3 52,9 8,6
1935 30,4 60,3 9,2
1943 29,1 60,6 10,3
1959 30.0 63,2 6,8
1970 23,1 56,2 20,7
1979 21,8 58,3 19,9
1989 22,7 56,6 20,7
2000 18,0 58,9 23,1
2006 14,3 64,4 21,3
2011 14,1 64,1 21,8

Vecuma grupas 1897 - 2011

vecuma grupas 1897  % 1920  % 1925  % 1930  % 1935  % 1943  % 1959  % 1970  % 1979  % 1989  % 2000  % 2011  %
iedzīvotāju kopskaits 1929387 100.00 1596131 100.00 1844805 100.00 1900045 100.00 1950502 100.00 1803104 100.00 2093458 100.00 2364127 100.00 2502816 100.00 2666567 100.00 2377383 100.00 2070371 100.00
0-14 gadiem 602476 31.23 447146 28.01 446914 24.23 438087 23.06 482551 24.74 452198 25.08 459300 21.94 511097 21.62 509506 20.36 570863 21.41 430275 18.10 294150 14.21
15-64 gadiem 1207067 62.56 1007477 63.12 1242009 67.32 1295517 68.18 1286640 65.96 1164354 64.58 1414221 67.55 1568758 66.36 1666412 66.58 1780865 66.79 1511322 63.57 1395765 67.42
65-100+ gadiem 118638 6.15 136867 8.58 136862 7.42 161212 8.48 179055 9.18 185196 10.27 219937 10.51 281197 11.89 326525 13.04 314766 11.80 435786 18.33 380456 18.37
nezināmi 1076 0.06 4641 0.29 19020 1.03 5229 0.28 2256 0.12 1356 0.07 92 0.00 3075 0.13 373 0.02 73 0.00 nez. nez. 0 0.00

Urbanizācijas līmenis[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Pilsētas % Lauki %
1800 7,3 92,7
1863 14,8 85,2
1897 29,4 70,6
1914 40,3 59,7
1920 23,5 76,5
1925 32,8 67,2
1930 34,9 65,1
1935 37,2 62,8
1941[14] 29,5 70,5
1959 51,7 48,3
1970 61,0 39,0
1979 66,5 33,5
1989 69,4 30,6
1995 68,8 31,2
2000 68,1 31,9
2005 68,0 32,0

Demogrāfiskā stāvokļa izmaiņas pēc 2000. gada[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc 2000. gada Latvijā turpināja pasliktināties demogrāfiskā situācija un visas dekādes ilgumā bija mirstības pārsvars pār dzimstību un negatīvs migrācijas saldo. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes aprēķiniem Latvijas iedzīvotāju skaits no 2001. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 1. janvārim samazinājās par 340 tūkstošiem - par 211,4 tūkstošiem migrācijas rezultātā un 128,6 tūkstošiem negatīvā dabiskā pieauguma dēļ. Līdzīga iedzīvotāju skaita samazināšanās šajā periodā notika arī tādās jaunajās ES valstīs kā Rumānija, Lietuva, Bulgārija, Igaunija un Ungārija, kas korelē ar relatīvo IKP uz vienu iedzīvotāju.[15]

Bērnu un pusaudžu (līdz 14 gadu vecumam) skaits samazinājās par 121 600 jeb vidēji par 12 200 gadā, un to īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā samazinājās no 18% līdz 13,7%. Pateicoties dzimstības pieaugumam šis kritums kļuva lēnāks, proti, ja 2000. gadā bērnu un pusaudžu skaits samazinājās par 18 300, tad 2010. gadā - par 2600. Tomēr 2010. gadā Latvijā bija zemākais jaundzimušo bērnu skaits (19 200) kopš 1997. un 1998. gada, kad pasaulē nāca attiecīgi 18 830 un 18 400 bērni. [16] Kopš 2000.gada iedzīvotāju īpatsvars 15-64 gadu vecumā palielinājās par 1,7% punktiem. Iedzīvotāju skaits vecumā virs 65 gadiem šajā periodā savukārt pieauga par 33 800, un to īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā pieauga no 14,8% līdz 17,4% vai par 2,6 procentpunktiem. 2010. gadā vecumā līdz 14 gadiem vīriešu skaits pārsniedza sieviešu skaitu par 2,2 %, bet vecuma grupā 15-64 gadi jau vērojams sieviešu skaita pārsvars - par 2,7%, bet vecuma grupā virs 65 gadiem sieviešu skaits pārsniedz vīriešu skaitu par 35%.

2011. gada sākumā pensijas vecuma iedzīvotāju skaits uz 1000 darbspējīgajiem iedzīvotājiem bija 1,5 reizes lielāks nekā bērnu un pusaudžu skaits. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem 2011. gada 1. janvārī ārvalstīs bija reģistrēti 57 605 Latvijas valsts piederīgie (pilsoņi un nepilsoņi).[17]

No Iedzīvotāju reģistra zināms, ka 2011. gadā uz pastāvīgu dzīvi ārzemēs oficiāli pārcēlās vēl 14 450 Latvijas valstspiederīgie, pie kam vairāk kā puse no viņiem piereģistrējās Lielbritānijā un Īrijā. Oficiāli Iedzīvotāju reģistrā 2012. gada sākumā bija iekļautas ziņas par 72 292 Latvijas valstspiederīgajiem, kuri kā savu pastāvīgo dzīvesvietu norādījuši adresi ārzemēs.[18] No tiem 54 685 kā pilngadīgi Latvijas pilsoņi bija tiesīgi piedalīties 2012. gada referendumā[19]

Savukārt pēc ekonomista Mihaila Hazana aplēsēm laikā no 2000. līdz 2010. gadam no Latvijas aizbraukuši vismaz 200 tūkstoši cilvēku, kaut arī citu valstu reģistros (ietverot apdrošināšanas numuru piešķiršanas statistiku) atrodamas ziņas par 170 tūkstošiem Latvijas cilvēku. Viņš uzskata, ka uz Lielbritāniju ir aizbraukuši 76 – 87 tūkstoši, uz Īriju 28 – 34 tūkstoši, uz Ziemeļvalstīm (galvenokārt uz Norvēģiju) 11–13 tūkstoši cilvēku. Uz pārējām Eiropas valstīm ir aizplūduši 21–24 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, bet ārpus Eiropas (uz ASV, Kanādu, Austrāliju, Jaunzēlandi un Turciju) 14–18 tūkstoši, uz citām valstīm vēl 19–24 tūkstoši cilvēku.[20] Lielākā daļa iedzīvotāju, pārceļoties uz dzīvi un uzsākot darbu citā valstī, neinformēja par to atbildīgās Latvijas valsts institūcijas, kam bija jāizdara izmaiņas datos par šo Latvijas valsts piederīgo dzīvesvietu ārpus Latvijas. M. Hazans prognozēja, ka emigrācija lielos apjomos saglabāsies vēl līdz 2014.-2015. gadam, kuru laikā valsti pametīs vēl aptuveni 100 000 cilvēku. Ja pirms 2008. gada krīzes tikai apmēram 20% no emigrantiem bija augstākā izglītība, tad krīzes laikā to īpatsvars pārsniedza 30%.[21]

Pēc Latvijas Izglītības kvalitātes valsts dienesta ziņām kopējais skolas vecuma bērnu skaits, kas 2010. gadā nebija reģistrēts nevienas izglītības iestādes sarakstā bija 11 327, 2011. gadā – 12 463, bet 2012./2013. mācību gadā 12 618. 2010. gadā dienestam bija informācija par 5646 skolas vecuma bērniem, 2011. gadā par 7915, bet 2012./2013. gadā par 9,6 tūkstoši bērnu, kas mācījās ārvalstīs.[22] Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētāja Elīna Siliņa pauda uzskatu, ka ir nepieļaujama situācija, ka valstī nav informācijas par 2648 bērniem vecumā no pieciem līdz 18 gadiem, kuriem būtu jāapmeklē izglītības iestādes.[23]

Atbilstoši Eurostat informācijai par migrācijas radītajām iedzīvotāju skaita izmaiņām Eiropas Savienības valstīs 2013. gadā lielākais negatīvais migrācijas saldo uz 1 000 iedzīvotājiem bija Kiprā (–13,9), Latvijā (–7,1), Lietuvā (–5,7), Īrijā (–5,6), Spānijā (–4,7) un Grieķijā (–4,7).[24]

2011. gada Tautas skaitīšanas dati[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

2011. gadā Latvijā tika veikta kārtējā tautas skaitīšana. No 1. marta līdz 10.jūnijam ar tiešām vizītēm pie iedzīvotājiem un interneta reģistrācijas palīdzību tika iegūti dati par 1,9 miljoniem iedzīvotāju. Analizējot valsts informācijas sistēmās un administratīvajos reģistros iekļautos datus, tika gūti papildus dati par tautas skaitīšanā nesastaptajiem iedzīvotājiem.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskajiem datiem Latvijas iedzīvotāju skaits 2011. gada 1. martā bija 2 067 887. Tas liecina, ka negatīvā iedzīvotāju dabiskā pieauguma un starptautiskās migrācijas ietekmē Latvijas iedzīvotāju skaits kopš 2000. gada tautas skaitīšanas samazinājies par aptuveni 309 000 cilvēku (13%), jo iepriekšējā tautas skaitīšanā Latvijā tika reģistrēti 2 377 385 iedzīvotāji. Kopējais valsts iedzīvotāju skaits samazinājies par 309 000 (-13%), tai skaitā bērnu (0-14 gadu) vecumā par 138 000 (-32,2%), darbspējas vecuma grupā (15-61 gads) par 185 000 (-12,3%). Par 14 000 (+3,3%) pieaudzis pensijas vecuma iedzīvotāju skaits. Bērnu skaits Vidzemes reģionā samazinājies par 44,1%, Latgales reģionā par 41,7%, Kurzemes reģionā par 36,2% un Zemgales reģionā par 35,9%. Iedzīvotāju skaits visvairāk samazinājies Latgales reģionā (par 21,1%) un Vidzemes reģionā (par 17,5%). Īpaši strauja samazināšanās par 25%-33% bijusi Aglonas, Alojas, Alsungas, Baltinavas, Ciblas, Dagdas, Ērgļu, Jēkabpils, Kārsavas, Neretas, Rugāju, Rundāles, Tērvetes un Viļakas novados. Vienīgi Pierīgas reģiona novados iedzīvotāju skaits kopumā pieaudzis par 3,2%.

No kopējā iedzīvotāju skaita latvieši veidoja 62,1%, bet krievi 26,9%. Latviešu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā bija pieaudzis no 57,7% līdz 62,1%, savukārt krievu īpatsvars samazinājies no 29,6% līdz 26,9%, baltkrievu no 4,1% līdz 3,3%, ukraiņu no 2,7% līdz 2,2%, poļu no 2,5% līdz 2,2%, lietuviešu no 1,4% līdz 1,2%. Latvijas pilsoņu proporcija palielinājusies no 74,5% līdz 83,8%.

946 800 (45,8%) no Latvijas iedzīvotājiem bija vīrieši un 1 121 100 (54,2%) sievietes, pie kam vīriešu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā bija samazinājies. 42,5% iedzīvotāju bija ekonomiski neaktīvi, tostarp 26,6% ir nestrādājošie pensionāri, 7,8% nestrādājoši studenti un skolēni, 8,1% personas ar citu statusu. Personu ar augstāko izglītību īpatsvars bija palielinājies no 13,9% līdz 23%, ar profesionālo vidējo izglītību no 20,2% līdz 29,4%, samazinājies personu īpatsvars ar vispārējo vidējo izglītību no 31% uz 22,9%, ar pamatizglītību no 26,5% uz 18%, ar sākumskolas vai zemāku izglītību no 8,4% uz 6,7%.[25][26]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Edgars Dunsdorfs, Arnolds Spekke. Latvijas vēsture 1500-1600. Daugava. Stokholma. 1964. 210. lpp.
  2. Edgars Dunsdorfs. Latvijas vēsture 1600-1700. Daugava. Stokholma. 1962. 181. lpp.
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 Iedzīvotāji - skaits un blīvums - Tēma, csb.gov.lv
  4. 1781. gads attiecas uz Vidzemi un Latgali, 1797. gads uz Kurzemi un Zemgali, skat.: Edgars Dunsdorfs. Latvijas vēsture 1710-1800. Daugava. Stokholma. 1973. 282. lpp.
  5. 1920-1940. skat.: Jānis Rutkis. Latvijas ģeogrāfija. Apgāds Zemgale. Stokholma. 1960. 421. lpp.
  6. 1897-1942. skat.: Jānis Rutkis. Latvijas ģeogrāfija. Apgāds Zemgale. Stokholma. 1960. 422. lpp.
  7. 2011.gada tautas skaitīšana - Galvenie rādītāji
  8. Romas Katoļu Baznīca Latvijā pārskatu par savu darbību nesniedza, pamatojoties uz Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgumu, tomēr Tieslietu ministrija tās draudžu locekļu skaitu vērtēja ap 500 000, pamatojoties uz interneta vidē ([1]) sniegto informāciju
  9. Tieslietu ministrijas ziņojumā rakstīts, ka Latvijā islama piekritēju un personu, kuras apmeklē draudžu dievkalpojumus, varētu būt līdz pat 10 tūkstošiem (ziņojumā atsauce uz [2])
  10. Par Tieslietu ministrijā iesniegtajiem reliģisko organizāciju pārskatiem par darbību 2011. gadā
  11. Pensijas vecuma sieviešu skaits Latvijā divas reizes pārsniedz vīriešu skaitu. LETA, 2012. gada 7. martā]
  12. 1897-1959. uzrādītas vecuma grupas līdz 20 gadiem, 20-65 g. un virs 65 g. (1959. - virs 70 g.), skat.: Jānis Rutkis. Latvijas ģeogrāfija. Apgāds Zemgale. Stokholma. 1960. 421. lpp.
  13. 1970-2006. uzrādītas vecuma grupas atbilstoši attiecīgo gadu likumdošanā noteiktajam darbspējas un pensijas vecumam, skat.: Demogrāfija 2006. LR CSP. Rīga. 2006. ISBN 998406287221-22. lpp.
  14. 1800-1941. skat.: Jānis Rutkis. Latvijas ģeogrāfija. Apgāds Zemgale. Stokholma. 1960. 427. lpp.
  15. Kas apturēs iedzīvotāju skaita samazināšanos? Andris Strazds, Tomass Greness. "Diena" 2013. gada 30. aprīlī (tulkojums no publikacijas Roubini Global Economics EconoMonitor)
  16. Nozare.lv pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem
  17. LETA ziņa 2001. gada 6. septembrī.
  18. http://www.leta.lv/fnews.php?id=3B4E2312-7D88-44D3-9D1A-DE799C77EB05&utm_source=newsletter&utm_medium=aktualie_notik&utm_campaign=leta_newsletter Gada laikā uz dzīvi ārvalstīs oficiāli pārcēlušies 14 450 iedzīvotāji. LETA, 2012. gada 8. marts.
  19. 2012. gada 18. februāra tautas nobalsošanas rezultāti ārzemēs. Tn2012.cvk.lv (2012-02-18). Atjaunināts: 2012-02-23.
  20. Emigrējuši vismaz 200 000 cilvēku, Latvijas zaudējumi - ap 100 miljardiem latu. Kristaps Kalns. Diena.lv, 2011. gada 10. novembrī
  21. Hazans: Tuvākajos trīs četros gados no Latvijas emigrēs vēl 100 000 cilvēku. www.nozare.lv 21.11.2011.
  22. ĀRVALSTĪS MĀCĀS TEJU DESMIT TŪKSTOŠI LATVIJAS IEDZĪVOTĀJU BĒRNU lat.mixnews.lv no BNS
  23. DEPUTĀTIEM ŠĶIET NEPIEĻAUJAMI, KA TRŪKST INFORMĀCIJAS PAR 2648 BĒRNIEM VECUMĀ NO PIECIEM LĪDZ 18 GADIEM lat.mixnews.lv
  24. Eurostat. EU28 population 507.4 million at 1 January 2014.
  25. Tautas skaitīšanas dati: Latvijā dzīvo 2 067 887 cilvēki. Nozare.lv, 18. janvāris, 2012.
  26. 2011.gada tautas skaitīšana - Galvenie rādītāji. www.csb.gov.lv 18.01.2012.