Ints Dālderis
- Šis raksts ir par personu. Par citām jēdziena Dālderis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Ints Dālderis | |
---|---|
Ints Dālderis 2014. gadā | |
Latvijas Republikas kultūras ministrs | |
Amatā 2009. gada 12. marts — 2010. gada 3. novembris | |
Prezidents | Valdis Zatlers |
Premjerministrs | Valdis Dombrovskis |
Priekštecis | Helēna Demakova |
Pēctecis | Sarmīte Ēlerte |
12. Saeimas deputāts | |
Amatā 2014. gada 4. novembris — 2018. gada 6. novembris | |
Prezidents | |
Premjerministrs | |
10. Saeimas deputāts | |
Amatā 2010. gada 2. novembris — 2011. gada 16. oktobris | |
Prezidents | Valdis Zatlers |
Premjerministrs | Valdis Dombrovskis |
| |
Dzimšanas dati |
1971. gada 10. februārī Jūrmala, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija) |
Dzīvo | Jūrmala, Latvija |
Politiskā partija |
Tautas partija (2009—2010) Jaunais laiks (2010) Vienotība (2010—2017; 2018—pašlaik) Kustība Par! (2017—2018) |
Profesija | mūziķis |
Augstskola | J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija |
Ints Dālderis (dzimis 1971. gada 10. februārī[1] Jūrmalā) ir latviešu klarnetists un politiķis, bijušais kultūras ministrs. Bijis 11. un 12. Saeimas deputāts, šobrīd Rīgas domes deputāts. Pārstāv partiju "Vienotība".
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Izglītība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]I. Dālderis ir dzimis 1971. gada 10. februārī Majoros, Jūrmalā. Mācījies Rīgas 49. vidusskolā. Klarnetes spēli no 1986. līdz 1990. gadam apguvis Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā ar pedagogiem V. Vorobjovu un D. Voicišu.[1][2] 1996. gadā absolvējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju profesora Ģirta Pāžes vadībā.[1][3]
Mūziķa karjera
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]I. Dālderis ir divkārtējs Andreja Jurjāna pūšaminstrumentu konkursa laureāts, 1991. gadā iegūstot trešo vietu, bet 1996. gadā konkursā uzvarot.[1] Pēc 1. vietas iegūšanas A. Jurjāna konkursā sācis strādāt Latvijas Nacionālās operas (LNO) simfoniskajā orķestrī.[3] 1995. gadā kļuvis par Latvijas Klarnetistu biedrības jauno atskaņotājmākslinieku konkursa uzvarētāju. 1997. gadā piedalījies Karla Nīlsena starptautiskajā konkursā Dānijas pilsētā Odensē.[1]
Ir spēlējis vairākos Latvijas simfoniskajos orķestros un koncertējis daudzās Eiropas valstīs.[3] Veicis ierakstus Latvijas radio un televīzijā. Piedalījies Maijas Einfeldes kompaktdiska ierakstā, spēlējot klarneti skaņdarbā "Manas bērnības mājas" jauktajam korim, klarnetei, arfai un zvaniem.[1] Ir bijis LNO orķestra pirmā klarnete, kā arī Liepājas simfoniskā orķestra soloklarnetists.[1] 2002. gada Lielās mūzikas balvas ieguvējs.[4]
No 2005. līdz 2006. gadam bija LNO simfoniskā orķestra direktors.[4] No 2006. gada decembra[3] Līdz kļūšanai par kultūras ministru 2009. gadā bija Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) direktors.[2][5] Šajā laikā koncertu apmeklējums pieauga no 64 līdz 93 procentiem un tika četrkāršoti biļešu ienākumi.[4]
Ir vadījis klarnetes klasi J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā[3] un kopš |2005. gada ir akadēmijas docētājs.[2][4] Bijušais Latvijas Kultūrkapitāla fonda padomes loceklis (2006—2008)[4] un mūzikas un dejas mākslas ekspertu padomes priekšsēdētājs, Latvijas izpildītāju un producentu apvienības valdes priekšsēdētājs, Latvijas Mūzikas akadēmijas rektora padomnieku konventa loceklis.[3]
Politiskā darbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2009. gada 11. martā Tautas partija LNSO direktoru I. Dālderi virzīja kā bezpartijisku kandidātu kultūras ministra amatam Valda Dombrovska valdībā.[5] 12. martā Saeima apstiprināja valdību un I. Dālderis kļuva par ministru.[2] Ap šo laiku arī iestājās Tautas partijā.[4] 2010. gada 17. martā partija izstājās no valdības un atsauca visus ministrus, tostarp, I. Dālderi. 19. martā I. Dālderis nolēma izstāties no partijas, tādējādi paliekot ministra amatā.
28. jūnijā I. Dālderis pievienojās partijai "Jaunais laiks", kā arī paziņoja, ka kandidēs nākamajās Saeimas vēlēšanās.[6] 10. Saeimas vēlēšanās viņš tika ievēlēts Saeimā no apvienības "Vienotība" saraksta, tomēr V. Dombrovska jaunajā valdībā viņu kultūras ministra amatā nomainīja Sarmīte Ēlerte.
2011. gadā kandidēja 11. Saeimas vēlēšanās, taču netika ievēlēts. Šī sasaukuma laikā darbojās kā Ministru prezidenta V. Dombrovska padomnieks un kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes padomnieks. 2013. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlēts Rīgas domē. 2014. gadā I. Dālderis kļuva par Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas padomnieku, bet tā paša gada rudenī tika ievēlēts 12. Saeimā.
2017. gada jūlijā izstājies no partijas "Vienotība".[7] Kopā ar bijušajiem "Vienotības" biedriem Ilzi Viņķeli, Andreju Judinu, Alekseju Loskutovu un Lolitu Čigāni 2017. gada 26. augustā dibinājis partiju "Kustība Par!". 2018. gada martā izstājās no "Kustības Par!", turpinot darboties "Vienotības" Saeimas frakcijā. Kandidēja 13. Saeimas vēlēšanās no apvienības "Jaunā Vienotība" saraksta, taču netika ievēlēts. Pēc Krišjāņa Kariņa valdības apstiprināšanas 2019. gada janvārī kļuva par finanšu ministra Jāņa Reira padomnieku. Kandidēja 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās, taču netika ievēlēts. Tāpat vēlētāju atbalstu nesaņēma 2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās.
2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās ievēlēts Jūrmalas domē no apvienības "Jaunā Vienotība" un "Kustība Par!" kopējā saraksta. Kandidēja 14. Saeimas vēlēšanās no apvienības "Jaunā Vienotība" saraksta, taču netika ievēlēts. Pēc vēlēšanām ieņēma vietu Rīgas domē, kas atbrīvojās deputātam Uģim Rotbergam kļūstot par Saeimas deputātu, un līdz ar to notika Jūrmalas domes deputāta mandātu.[8]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 «Ints Dālderis». music.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 20. oktobrī. Skatīts: 2009. gada 5. septembrī.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 «Ints Dālderis». Latvijas Republikas Ministru kabinets. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 11. septembrī. Skatīts: 2009. gada 5. septembrī.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 «Ints Dālderis». LNSO. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 22. novembrī. Skatīts: 2009. gada 5. septembrī.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 4,5 Inese Lūsiņa. «Ints Dālderis. Izlēmības man pietiek». Diena, 2009. gada 21. martā. Skatīts: 2009. gada 6. septembrī.
- ↑ 5,0 5,1 «TP kultūras ministra amata kandidāts — Ints Dālderis». Apollo. 2009.03.11. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 3. jūlijā. Skatīts: 2009. gada 5. septembrī.
- ↑ Andris Saulītis. «Kultūras ministrs Dālderis iestājas "Jaunajā laikā", startēs Saeimas vēlēšanās». Diena, 2010. gada 28. jūnijā. Skatīts: 2010. gada 28. jūnijā.
- ↑ «Dālderis, Viņķele, Čigāne, Judins un Loskutovs izstājas no «Vienotības»». lsm.lv. LETA. 2017. gada 17. jūlijā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 17. jūlijā. Skatīts: 2017. gada 17. jūlijā.
- ↑ Rīgas domes Komunikācijas pārvalde. «Rīgas domē darbu sāk vairāki jauni deputāti - Rīga - Latvijas reitingi». www.reitingi.lv (latviešu). Skatīts: 2022-11-14.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ints Dālderis |
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
---|---|---|
Priekštecis: Helēna Demakova |
Latvijas kultūras ministrs 2009. gada 12. marts — 2010. gada 3. novembris |
Pēctecis: Sarmīte Ēlerte |
|
|
|
|
|