Līgatne

Šis raksts ir par pilsētu. Par citām jēdziena Līgatne nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Līgatne
Novada pilsēta
Līgatnes papīrfabrika
Ģerbonis
Līgatne
Koordinātas: 57°13′56″N 25°02′45″E
Valsts	Latvija
Novads	Cēsu novads
Pilsētas tiesības	no 1993. gada
Vēsturiskie nosaukumi	vācu: Ligat, Conradsruhe
Platība
• Kopējā	7,1 km2
• sauszeme	6,9 km2
• ūdens	0,2 km2
Augstums	88 m
Iedzīvotāji (2024)
• kopā	1 009
• blīvums	146,2 iedz./km2
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Pasta indeksi	LV-4110
Mājaslapa	www.ligatne.lv
Līgatne Vikikrātuvē

Līgatne (arī Lejas Līgatne) ir pilsēta Gaujas kreisajā krastā, Cēsu novadā Vidzemē. Pilsētu mēdz saukt arī par "alu pilsētu". Tā atrodas pie Līgatnes upes ietekas Gaujā, no kuras arī cēlies pilsētas nosaukums.

Līgatne ir viens no vissenākajiem papīra ražošanas centriem Latvijā. Papīru šeit uzsāka ražot 1815. gadā papīra ražošanai pielāgotās Paltmales muižas miltu dzirnavās, bet papīrfabrika, kas darbojas arī mūsdienās, uzcelta nedaudz vēlāk. Pēc papīrfabrikas uzcelšanas Līgatne sāka veidoties par apdzīvotu vietu, kas pilsētas tiesības ieguva 1993. gadā.

Līgatne atrodas Gaujas nacionālā parka teritorijā. Pie Līgatnes atrodas Līgatnes dabas takas — meža masīvs ar vairāk kā 5 km garumā ierīkotām takām un celiņiem gājējiem un velosipēdistiem, kā arī jāšanai, kur voljeros var novērot Latvijas faunai raksturīgos savvaļas dzīvniekus un putnus. Līgatnē atrodas arī pārceltuve pār Gauju. Līgatnes apkārtnē Gaujas krasti ir klinšaini un neparastas formas.

Vēsture

Līgatnes vārds (Ligat) pirmo reizi sastopams Zviedru Vidzemes laika dokumentos 17. gadsimta pirmajā pusē. 1630. gadā vaku grāmatā redzams, ka tā saucās kādas mājas Siguldas pilsnovada latviešu vakā un tāds nosaukums bija arī krogam, kas atradās pie Rīgas — Cēsu ceļa, Līgates upītes krastā.

Izšķirošs Līgatnes attīstībā bija 1815. gads, kad Rīgas zīda tirgotājs Konrāds Justus Štorhs no Paltmales muižas nopirka zemesgabalu, lai uz tā celtu papīra dzirnavas.

Sākotnēji papīru ražoja pielāgotās Paltmales muižas miltu dzirnavās, bet jau 1816. gadā uzcēla jaunas papīra dzirnavas, jeb tā saukto roku darba fabriku (Handfabrik, saukta arī par Anfabriku vai Ānfabriku). Handfabrikā papīru ar rokām ražoja līdz pat 1871. gadam. 1830. gadā tika pabeigta jaunas, tā sauktās Galvenās vai Vidusfabrikas ēkas celtniecība. Šajā ēkā Līgatnes papīrfabrika darbojās līdz 2014. gadam.

Ar 19. gadsimta beigām saistās Līgatnes uzplaukuma laiks. Šajā laikā papīrfabrika izvērsa plašu celtniecību — būvēja strādnieku un administrācijas dzīvojamās mājas, kā arī slimnīcu, dzemdību namu, fabrikas klubu, skolu, nespējnieku namu un aptieku. Fabrikā bija savam laikam unikāls sociālais modelis: strādniekiem tika piešķirts bezmaksas dzīvoklis, elektrība, apkure, medicīniskā aprūpe, izglītība bērniem, nodrošinājums vecajiem cilvēkiem.

Pateicoties salīdzinoši labajiem sadzīves apstākļiem, 1905. gada revolūcijas laiks Līgatnē pagāja mierīgi.

Pirmā pasaules kara laikā papīrfabrika tika daļēji (1915. gadā) un pēc tam pilnīgi (1917. gadā) evakuēta. Papīra ražošana atsākās 1921. gadā. 1925. gadā papīrfabrikas ciemam ar Līgatnes nosaukumu tika piešķirts biezi apdzīvotas vietas (ciema) statuss. 1935. gadā Līgatnei pievienoja upītes pretējā krastā esošo Spriņģukalna ciemu un tā tika pārdēvēta par Līgatnes papīrfabriku, lai atšķirtu no Līgatnes stacijas ciema, kas izveidojās pie 6 km attālās dzelzceļa stacijas.

Otrā pasaules kara laikā papīrfabrika turpināja strādāt līdz pat 1944. gadam, kad atkāpjoties vācu armija daļēji fabriku saspridzināja. Bojājumi nebija smagi, un ražošana atkal atsākās 1945. gadā.

1949. gadā Līgatnei piešķīra strādnieku ciemata (no 1961. gada — pilsētciemata) statusu. 1993. gadā Līgatne ieguva pilsētas tiesības. Kopš 2009. gada — Līgatnes novada centrs. 2021. gada Līgatnes novadu pievienoja jaunajam Cēsu novadam.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% g.p. 1935 249 —     1959 2 134 +9.36% 1970 2 169 +0.15%	Gads Iedz. ±% g.p. 1979 1 850 −1.75% 1989 1 767 −0.46% 2000 1 467 −1.68%	Gads Iedz. ±% g.p. 2011 1 142 −2.25% 2021 1 010 −1.22%

Tuvākās apskates vietas

• Līgatnes papīrfabrika.
• Līgatnes pagrabalas.
• Līgatnes pārceltuve.
• Padomju valdības pazemes bunkurs — patvērums un komandpunkts kodolkara gadījumā.
• Līgatnes dabas takas.
• Gūdu klintis.
• Vienkoču parks.

Ievērojamas personības

Līgatnē dzimuši:

• Andris Bērziņš (1952) — aktieris,
• Edgars Imants Siliņš (1927—1998) — fiziķis,
• Egils Siliņš (1961) — dziedātājs, basbaritons.

Literatūra

• "Latvijas ceļvedis" Izdevniecība "Karšu izdevniecība Jāņa Sēta" 2007. gads

Ārējās saites

• Līgatnes novada mājaslapa
• Līgatnes novada tūrisma mājaslapa